Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā

Izdarīt Dabas resursu nodokļa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 2. nr.; 2007, 3., 24. nr.; 2008, 3., 13. nr.; 2009, 1., 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 206. nr.; 2013, 194., 232. nr.; 2014, 199. nr.; 2016, 241., 254. nr.; 2018, 90. nr.; 2019, 75., 240. nr.; 2020, 90. nr.) šādus grozījumus:

1. 1. pantā:

izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

"1) apsaimniekotājs - ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas komersants, kas ir dabas resursu nodokļa maksātājs vai komercsabiedrība, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar dabas resursu nodokļa maksātāju, organizē un koordinē attiecīgās ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas darbību;";

izslēgt 2., 12. un 13. punktu;

papildināt pantu ar 14. un 15. punktu šādā redakcijā:

"14) preces ražotājs - persona, kas maksā dabas resursu nodokli par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, videi kaitīgām precēm un transportlīdzekļiem atbilstoši šā likuma 3. pantam;

15) ražotāja paplašinātās atbildības sistēma - pasākumu kopums, kuru īstenojot preces ražotājam ir finansiāla atbildība vai finansiāla un organizatoriska atbildība par savas tirgū laistās preces un iepakojuma atkritumu efektīvu apsaimniekošanu."

2. Izteikt 3. panta 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Nodokļa maksātājs ir apsaimniekotājs, kas noslēdzis ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošu iestādi līgumu par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas piemērošanu attiecībā uz nolietotu transportlīdzekļu, izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu vai par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu, bet nav izpildījis šā likuma 7., 8. vai 9. panta prasības un apsaimniekošanas līgumā ietvertās saistības attiecībā uz normatīvajos aktos konkrētu veidu atkritumiem noteiktajiem pārstrādes vai reģenerācijas apjomiem."

3. Izteikt II nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"II nodaļa. Atbrīvojumi no nodokļa samaksas un ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas piemērošana".

4. Papildināt likumu ar 6.1 pantu šādā redakcijā:

"6.1 pants. Ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas piemērošana

(1) Ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu atbilstoši šim pantam un šā likuma 7., 8., 9. pantam un II1 nodaļai neatkarīgi no izmantotās tirdzniecības metodes, kā arī neatkarīgi no noslēgtā distances līguma piemēro:

1) transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3. panta pirmā daļa;

2) iepakojumam, izņemot depozīta iepakojumu, vai vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, izņemot vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus, kas izgatavoti no plastmasas (polimēriem) un to kompozītmateriāliem (laminātiem);

3) videi kaitīgām precēm.

(2) Ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu depozīta iepakojumam piemēro atbilstoši šā likuma 8.1 pantam, Iepakojuma likumam un normatīvajiem aktiem par depozīta sistēmas darbību.

(3) Valsts un pašvaldību institūciju kompetence ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas piemērošanā ir šāda:

1) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā ietver uzdevumus un pasākumus ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas pilnveidošanai;

2) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esoša iestāde publicē savā tīmekļvietnē informāciju par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas piemērošanu, apsaimniekotāju sarakstu un informāciju par apsaimniekotāju attiecīgā veida atkritumu apsaimniekošanu, tai skaitā par atkritumu pārstrādes un reģenerācijas apjomiem;

3) pašvaldība, organizējot un plānojot atkritumu dalītu vākšanu savā administratīvajā teritorijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, sadarbojas ar apsaimniekotājiem.

(4) Apsaimniekotājam ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt savu vai līgumpartneru Latvijas Republikas teritorijā tirgū laisto preču un iepakojuma atkritumu efektīvu apsaimniekošanu, ieskaitot attiecīgā veida atkritumu dalīto savākšanu, šķirošanu, pārstrādi un reģenerāciju, lai sasniegtu normatīvajos aktos par iepakojumu un atkritumu apsaimniekošanu noteiktos mērķus;

2) nodrošināt, ka tā līgumpartnera maksājumi, kas sedz šā panta sestajā daļā minētās izmaksas, ir pēc iespējas diferencēti attiecībā uz konkrētām precēm vai līdzīgu preču grupām un preču iepakojumu, ievērojot Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteikto atkritumu apsaimniekošanas veidu prioritāro secību un pēc iespējas īstenojot vienmērīgu iekšējā tirgus darbību;

3) ievērot savā darbībā un lēmumu pieņemšanā caurredzamības principu, tai skaitā pamatot ar ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas īstenošanu saistītās izmaksas;

4) nodrošināt ikgadēju neatkarīgu ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas auditu, kura ietvaros novērtē:

a) sistēmas finansiālo pārvaldību atbilstoši šā panta sestās daļas prasībām,

b) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošai iestādei iesniegto datu kvalitāti;

5) informēt atkritumu radītāju un valdītāju par atkritumu rašanās novēršanas pasākumiem, preču un iepakojuma atkārtotas izmantošanas iespējām, preču atkritumu un izlietotā iepakojuma dalītās savākšanas vietām un vietām, kur atkritumus un izlietoto iepakojumu sagatavo atkārtotai izmantošanai, par piesārņošanas novēršanu, kā arī organizēt pasākumus, kas veicina atkritumu radītāju un valdītāju iesaistīšanos dalītās atkritumu savākšanas sistēmā;

6) publicēt savā tīmekļvietnē informāciju par:

a) dibinātājiem, biedriem, dalībniekiem vai akcionāriem,

b) to nodokļa maksātāju skaitu, kuri ir noslēguši līgumus par piedalīšanos ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā,

c) līgumpartneru maksu par piedalīšanos ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā, norādot maksu euro par tirgū laisto preču un iepakojuma svara vienību,

d) to komersantu atlases procedūru, ar kuriem noslēgti līgumi par attiecīgā veida atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, reģenerāciju vai pārstrādi;

7) nodrošināt, ka ražotāja paplašinātās atbildības sistēma ir atvērta visiem preces ražotājiem un tās piemērošanas nosacījumi ir vienlīdzīgi, nediskriminējoši un nerada nesamērīgu administratīvu slogu, tai skaitā mazajiem un vidējiem komersantiem.

(5) Apsaimniekotājs informē sabiedrību atbilstoši šā panta trešās daļas 2. punktam un ceturtās daļas 6. punktam, izņemot gadījumus, kad attiecīgā informācija ir komercnoslēpums atbilstoši Komercnoslēpuma aizsardzības likumam.

(6) Preces ražotājs, lai nodrošinātu ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas darbību, sedz šādas izmaksas par precēm un iepakojumu, ko laiž tirgū Latvijas Republikas teritorijā:

1) izmaksas par attiecīgā veida atkritumu apsaimniekošanu, ieskaitot šo atkritumu dalīto savākšanu, šķirošanu, pārstrādi un reģenerāciju, lai sasniegtu normatīvajos aktos par iepakojumu un atkritumu apsaimniekošanu noteiktos mērķus, atskaitot ieņēmumu daļu, kuru tas tieši vai pastarpināti gūst no atkārtotas izmantošanas un nošķiroto reģenerējamo sadzīves atkritumu tirdzniecības;

2) izmaksas par informācijas sniegšanu atkritumu radītājam un valdītājam saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 5. punktu;

3) izmaksas par šā likuma 7. panta otrās daļas 2. un 5. punktā, 8. panta otrās daļas 4. un 5. punktā vai 9. panta otrās daļas 4. un 5. punktā minētā pārskata sagatavošanu un iesniegšanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošai iestādei.

(7) Ja trešās valsts persona laiž preci tirgū Latvijas Republikas teritorijā, tā var piedalīties ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā ar nosacījumu, ka ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs vai ir rakstveidā pilnvarojusi personu, kas veic komercdarbību Latvijas Republikas teritorijā, pārņemt attiecīgā trešās valsts preces ražotāja saistības Latvijas Republikas teritorijā attiecībā uz šajā pantā noteikto ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas dalībnieka pienākumu izpildi. Trešās valsts persona informē apsaimniekotāju par minēto pilnvaroto personu."

5. Aizstāt 7. panta pirmās daļas 1. punktā vārdus "nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmu" ar vārdiem "ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu attiecībā uz nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanu (turpmāk - nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēma)".

6. 8. pantā:

aizstāt pirmās daļas 1. punktā vārdus "izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmu" ar vārdiem "ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu attiecībā uz izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanu (turpmāk - izlietotā iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēma)";

papildināt pantu ar 1.2 un 1.3 daļu šādā redakcijā:

"(12) Nodokļa maksātājs, kura radītā izlietotā iepakojuma apjoms kalendāra gada laikā ir 300 kilogramu vai vairāk, piedalās ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā, slēdzot līgumu ar apsaimniekotāju par dalību izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā, vai pats izveido un piemēro šādu sistēmu.

(13) Nodokļa maksātājs, kurš nepilda šā panta 1.2 daļā minēto pienākumu, maksā nodokli divkāršā apmērā.";

papildināt otrās daļas 5. punktu pēc vārdiem "un nemaksā nodokli" ar vārdiem "un iepakojuma vai vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksā nodokli par iepakojumu vai vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem";

izslēgt divpadsmito daļu.

7. 9. pantā:

aizstāt pirmās daļas 1. punktā vārdus "videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu" ar vārdiem "ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu attiecībā uz videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu (turpmāk - videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēma)";

papildināt otrās daļas 5. punktu pēc vārdiem "un nemaksā nodokli" ar vārdiem "un videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksā nodokli par videi kaitīgām precēm";

izslēgt desmito daļu.

8. Izslēgt 24. panta piektās daļas 2. punktā vārdus un skaitli "un viena maisiņa svars ir lielāks par trim gramiem (1000 maisiņu svars pārsniedz trīs kilogramus)".

9. Papildināt 30. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošā iestāde uzrauga un kontrolē ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas piemērošanu."

10. Papildināt pārejas noteikumus ar 38. un 39. punktu šādā redakcijā:

"38. Ražotāja paplašinātās atbildības sistēmām, kas uzsākušas darbību pirms 2018. gada 4. jūlija un laikposmā no 2018. gada 4. jūlija līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma 6.1 pants, šā panta prasības ir saistošas, sākot ar 2022. gada 1. janvāri.

39. Šā likuma 8. panta 1.2 un 1.3 daļa stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī."

11. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 14. punktu šādā redakcijā:

"14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija direktīvas (ES) 2018/851/ES, ar ko groza direktīvu 2008/98 par atkritumiem (Dokuments attiecas uz EEZ)."

Likums stājas spēkā 2020. gada 1. augustā.

Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 9. jūlijā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2020. gada 21. jūlijā

01.08.2020