Darbības ar dokumentu

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā

Izdarīt Dabas resursu nodokļa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 2. nr.; 2007, 3., 24. nr.; 2008, 3., 13. nr.; 2009, 1., 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 206. nr.; 2013, 194., 232. nr.; 2014, 199. nr.; 2016, 241., 254. nr.; 2018, 90. nr.; 2019, 75. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 3. panta pirmās daļas 1. punkta "d" apakšpunktā vārdus "vai apglabā atkritumus" ar vārdiem "apglabā atkritumus atkritumu poligonā, sadedzina atkritumus atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtā".

2. Aizstāt 4. panta pirmās daļas 3. punktā vārdus "atkritumu apglabāšanu" ar vārdiem "atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonā, atkritumu sadedzināšanu atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtā".

3. Papildināt likumu ar 20.¹ pantu šādā redakcijā:

"20.¹ pants. Nodokļa aprēķināšana par atkritumu apglabāšanu vai sadedzināšanu

(1) Nodokli par atkritumu apglabāšanu aprēķina un maksā par atkritumu poligonā apglabāto faktisko atkritumu daudzumu, piemērojot šā likuma 3. pielikumā noteiktās nodokļa likmes.

(2) Nodokli nemaksā par to atkritumu daudzumu, kas atbilstoši izsniegtajai atļaujai A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai tiek novietots bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtā biogāzes ieguvei (bioreaktorā) un pēc šā procesa īstenošanas uzskatāms par pārstrādātu vai reģenerētu saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasībām.

(3) Nodokli maksā par to atkritumu daudzumu, ko pēc novietošanas bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtā biogāzes ieguvei (bioreaktorā) atļaujā A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai noteiktajā termiņā atšķiro no pārstrādātās vai reģenerētās atkritumu frakcijas un apglabā atkritumu poligonā.

(4) Nodokļa likme par atkritumu sadedzināšanu atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtā ir 15 euro par tonnu.

(5) Nodokli nemaksā par to atkritumu daudzumu, kas tiek sadedzināts vai līdzsadedzināts iekārtas klinkera cementa ražošanai rotācijas krāsnī."

4. Izslēgt 23.¹ panta ceturto un piekto daļu.

5. Izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"V nodaļa. Nodokļa maksāšana, pārskati par aprēķināto nodokli, nodokļa maksājumu sadale un no nodokļa maksājumiem iegūto pašvaldības pamatbudžeta līdzekļu izmantošana".

6.  28. pantā:

izteikt otrās daļas 1. un 2. punktu šādā redakcijā:

"1) 60 procentus - valsts pamatbudžetā;

2) 40 procentus - tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība.";

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Nodokļa maksājumus:

1) par zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi, ieskaita tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība (ja darbība notiek vairāku pašvaldību teritorijā, - proporcionāli izmantotajai teritorijai);

2) par radioaktīvo vielu izmantošanu ieskaita tās vietējās pašvaldības pamatbudžetā, kuras teritorijā atrodas radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vieta.

(4) Valsts pamatbudžetā ieskaita nodokļa maksājumus par:

1) atkritumu apglabāšanu vai sadedzināšanu;

2) oglekļa dioksīda (CO₂) emisijām gaisā;

3) videi kaitīgām precēm, iepakojumu, vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem un transportlīdzekļiem;

4) akmeņoglēm, koksu, lignītu (brūnoglēm) un uguņošanas ierīcēm;

5) ūdens resursu lietošanu elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijā;

6) prettiesisku dabas resursu ieguvi un lietošanu."

7. Izteikt 29. pantu šādā redakcijā:

"29. pants. No nodokļa maksājumiem iegūto pašvaldības pamatbudžeta līdzekļu izmantošana

(1) Pašvaldības pamatbudžeta līdzekļi, kas iegūti no nodokļa maksājumiem, un pašvaldības izveidotā vides aizsardzības fonda līdzekļi izmantojami tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kuri saistīti ar vides aizsardzību, piemēram, ar izglītību un audzināšanu vides aizsardzības jomā, vides monitoringu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un aizsardzību, gaisa aizsardzību un klimata pārmaiņām, vides un dabas resursu izpēti, novērtēšanu, atjaunošanu, ūdeņu aizsardzību, augšņu un grunts aizsardzību un sanāciju, vides aizsardzības iestāžu un sabiedrisko vides inspektoru veiktspējas stiprināšanu, atkritumu apsaimniekošanu, radioaktīvo atkritumu pārvaldību. Pašvaldība pamatbudžeta līdzekļus vai pašvaldības izveidotā vides aizsardzības fonda līdzekļus var izmantot arī kā kompensāciju atkritumu poligona ietekmes zonā dzīvojošajiem iedzīvotājiem un administrēšanas izmaksu segšanai par Valsts kasē atvērto poligona slēgšanas kontu.

(2) Pašvaldība var veidot pašvaldības vides aizsardzības fondu, izmantojot pamatbudžeta līdzekļus, kas iegūti no nodokļa maksājumiem."

8. Papildināt pārejas noteikumus ar 34. punktu šādā redakcijā:

"34. Grozījumi šā likuma 3. panta pirmās daļas 1. punkta "d" apakšpunktā, 4. panta pirmās daļas 3. punktā un šā likuma 20.¹ panta ceturtā daļa stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī."

9. Izteikt 1. pielikuma tabulu šādā redakcijā:

"Nodokļa likmes par dabas resursu ieguvi

Nr. p. k.	Resursu veids	Mērvienība	Likme laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim (euro)	Likme no 2020. gada 1. janvāra (euro)
1.	Augsne	m3	0,86	0,86
2.	Smilšmāls un mālsmilts, aleirīts	m3	0,14	0,14
3.	Kvarca smilts	m3	0,45	0,45
4.	Smilts	m3	0,21	0,36
5.	Smilts-grants	m3	0,36	0,36
6.	Māls, citi mālainie ieži būvmateriālu ražošanai	m3	0,21	0,21
7.	Dekoratīvais (apdares) dolomīts	m3	0,45	0,45
8.	Dolomīts	m3	0,21	0,21
9.	Kaļķakmens	m3	0,28	0,28
10.	Saldūdens kaļķieži (irdenie un gabalainie)	m3	0,18	0,18
11.	Šūnakmens	m3	1,78	1,78
12.	Ģipšakmens	m3	0,60	0,60
13.	Laukakmeņi	m3	0,57	0,57
14.	Krāsu zeme	m3	0,18	0,18
15.	Kūdra (mitrums - 40 %)	tonna	0,55	0,55
16.	Sapropelis organogēns (aļģu un zoogēns-aļģu) un organogēns kaļķis ar pelnainību < 30 % (mitrums - 60 %)	tonna	0,90	0,90
17.	Pārējais sapropelis (mitrums - 60 %)	tonna	0,18	0,18
18.	Visu veidu dziednieciskās dūņas	tonna	0,90	0,90"

10. Izteikt 4. pielikuma tabulu šādā redakcijā:

"Nodokļa likmes par gaisa piesārņošanu

Nr. p. k.	Emisijas klasifikācija	Mērvienība	Likme laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim (euro)	Likme laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim (euro)	Likme laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim (euro)	Likme no 2022. gada 1. janvāra (euro)
1.	Oglekļa dioksīda (CO2) emisija no likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikuma I nodaļas 1. punktā minētās piesārņojošās darbības, ja ražošanas jauda nepārsniedz likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikumā minēto rādītāju	tonna	4,50	9,00	12,00	15,00
2.	Oglekļa dioksīda (CO2) emisija no likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikuma I nodaļas 5., 6., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 17., 18., 23. un 24. punktā minētās piesārņojošās darbības, ja ražošanas jauda vai saražotās produkcijas apjoms nepārsniedz likuma "Par piesārņojumu" 2. pielikuma I nodaļā minēto rādītāju un tai nav izsniegta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja	tonna	4,50	9,00	12,00	15,00
3.	Daļiņas PM10	tonna	75,00	75,00	75,00	75,00
4.	Oglekļa monoksīds (CO)	tonna	7,83	7,83	7,83	7,83
5.	Amonjaks (NH3), sērūdeņradis (H2S) un pārējie neorganiskie savienojumi	tonna	18,50	18,50	18,50	18,50
6.	Sēra dioksīds (SO2), slāpekļa oksīdi (NOx - slāpekļa oksīdu summa, pārrēķināta uz NO2)	tonna	85,37	85,37	85,37	85,37
7.	Gaistošie organiskie savienojumi un citi ogļūdeņraži (CnHm)	tonna	85,37	85,37	85,37	85,37
8.	Smagie metāli (Cd, Ni, Sn, Hg, Pb, Zn, Cr, As, Se, Cu) un to savienojumi, pārrēķināti uz attiecīgo metālu, un vanādija pentoksīds, pārrēķināts uz vanādiju	tonna	1138,30	1138,30	1138,30	1138,30"

11. Izteikt 9. pielikuma tabulu šādā redakcijā:

"Nodokļa likmes par akmeņoglēm, koksu un lignītu (brūnoglēm)

Nr. p. k.	Akmeņogļu, koksa un lignīta (brūnogļu) klasifikācija	Mērvienība	Likme laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim (euro)	Likme no 2020. gada 1. janvāra (euro)
1.	Akmeņogles, kokss un lignīts (brūnogles) ar pavaddokumentos norādītu siltumspēju (GJ/t)	GJ/t	0,38	0,76
2.	Akmeņogles, kokss un lignīts (brūnogles), ja pavaddokumentos nav norādīta siltumspēja	t	10,65	21,3"

Likums stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2019. gada 14. novembrī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2019. gada 28. novembrī