Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 04.06.2021. - ... / Spēkā esošā
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt likumības un cilvēktiesību principiem atbilstošu Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbību.

2.pants. Ieslodzījuma vietu pārvalde

(1) Ieslodzījuma vietu pārvalde (turpmāk — Pārvalde) ir Tieslietu ministrijas padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes jomā.

(2) Pārvaldi vada priekšnieks; priekšnieka amata kandidatūru apstiprina Ministru kabinets, bet priekšnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata tieslietu ministrs.

(3) Pārvaldes sastāvā ir centrālais aparāts, Mācību centrs, kā arī brīvības atņemšanas iestādes un izmeklēšanas cietumi (turpmāk — ieslodzījuma vietas).

(4) Pārvaldei ir operatīvās darbības subjekta tiesības, lai veiktu noziedzīgu nodarījumu profilaksi, novērstu un atklātu tos, noskaidrotu noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas un pierādījumu avotus.

(5) Pārvalde apkopo informāciju par apcietinātajām un notiesātajām personām, kuras atrodas un atradās ieslodzījuma vietās.

(6) Pārvaldes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004. un 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

3.pants. Pārvaldes simboli

(1) Pārvaldei ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un pilnu iestādes nosaukumu, kā arī karogs.

(2) Mācību centram un ieslodzījuma vietām ir tiesības izmantot zīmogu ar mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un pilnu iestādes nosaukumu.

4.pants. Pārvaldes personāls

(1) Pārvaldes personālu veido amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk — amatpersona), vispārējā valsts civildienesta ierēdņi un darbinieki.

(2) Amatpersona ir persona ar atbilstošu profesionālo izglītību, kvalifikāciju un speciālo dienesta pakāpi, kura devusi zvērestu un dienē Pārvaldē. Amatpersonas tiesības un pienākumus nosaka šis likums.

(3) Vispārējā valsts civildienesta ierēdņa tiesisko statusu, tiesības, pienākumus un sociālās garantijas nosaka Valsts civildienesta likums.

(4) Darbinieku darba tiesiskās attiecības regulē Darba likums.

(15.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

5.pants. Pārvaldes darbības pārraudzība

(Izslēgts ar 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 09.12.2004.)

II nodaļa
Ieslodzījuma vietu un Mācību centra darbība

6.pants. Ieslodzījuma vietas

(1) Ieslodzījuma vietas veic apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildi, nodrošina notiesāto resocializāciju un garīgo aprūpi, kā arī veselības aprūpi.

(2) Ir šādas ieslodzījuma vietas:

1) izmeklēšanas cietumi;

2) slēgtie cietumi;

3) daļēji slēgtie cietumi;

4) atklātie cietumi;

5) audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem.

(3) Ieslodzījuma vieta ir Pārvaldes struktūrvienība.

(4) Ieslodzījuma vietas priekšniekam ir:

1) Operatīvās darbības likumā noteiktās operatīvās darbības iestādes vadītāja tiesības;

2) (izslēgts ar 15.06.2006. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. un 17.12.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

7.pants. Apsardzes režīms

(1) Pilngadīgos vīriešus, kuriem kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai kuri izcieš sodu slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos, apsargā ar dienesta ieroci bruņotas ieslodzījuma vietu amatpersonas.

(2) Citas apcietinātās vai notiesātās personas ieslodzījuma vietās apsargā ieslodzījuma vietu amatpersonas bez ieročiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēka 01.10.2006.)

8.pants. Ieslodzījuma vietu apmeklēšana

(1) Bez speciālas atļaujas apmeklēt ieslodzījuma vietas ir tiesības:

1) Valsts prezidentam;

2) Saeimas priekšsēdētājam;

3) Ministru prezidentam;

4) tieslietu ministram un Tieslietu ministrijas valsts sekretāram;

5) ģenerālprokuroram un viņam pakļautajiem prokuroriem, kuri veic uzraudzību brīvības atņemšanas iestādēs, kā arī tiesu apgabalu virsprokuroriem, kuru teritorijā atrodas attiecīgās ieslodzījuma vietas;

6) (izslēgts ar 11.11.2004. likumu);

7) tiesībsargam;

8) Iekšējās drošības biroja amatpersonām;

9) valsts drošības iestāžu amatpersonām;

10) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā šā panta pirmajā daļā minētās personas, kā arī citas personas apmeklē ieslodzījuma vietas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004., 15.06.2006., 28.05.2015. un 06.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 04.06.2021.)

9.pants. Mācību centra darbība

Mācību centru vada priekšnieks. Mācību centrs nodrošina to Pārvaldes darbinieku profesionālo apmācību, kuriem nav speciālās dienesta pakāpes, kā arī amatpersonu profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēka 01.10.2006.)

III nodaļa
Ierēdņu dienesta gaita

(Izslēgta ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

IV nodaļa
Amatpersonas tiesības un pienākumi

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēka 01.10.2006.)

22.pants. Amatpersonas tiesības un pienākumi

(1) Amatpersonai, pildot dienesta uzdevumus, ir šādas tiesības un pienākumi:

1) likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā prasīt, lai personas pārtrauc rīcību, kura traucē amatpersonas pienākumu izpildi, pārtraukt likumpārkāpumus, kā arī lietot pret likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus;

2) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārbaudīt personu apliecinošus dokumentus, kā arī citus dokumentus;

3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieslodzījuma vietā apsekot personas, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu, narkotiskas vai citas apreibinošas vielas;

4) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izdarīt personu apskati, telpu, mantu un apģērba pārbaudi, arī izmantojot tehniskos līdzekļus, izņemt priekšmetus, izstrādājumus un vielas, kuras aizliegts ienest, lietot un glabāt ieslodzījuma vietā;

5) atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajai kompetencei veikt pirmstiesas izmeklēšanu;

6) atbilstoši savai kompetencei Operatīvās darbības likumā noteiktajā kārtībā veikt operatīvās darbības pilnā apjomā, lai atklātu, pārtrauktu un novērstu noziedzīgus nodarījumus ieslodzījuma vietā;

7) nēsāt, glabāt, izmantot un pielietot izsniegto ieroci;

8) nodrošināt ieslodzīto pārvešanu uz ārstniecības iestādi ārpus ieslodzījuma vietas veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai un ieslodzīto apsardzi šādu pakalpojumu saņemšanas laikā;

9) atbilstoši kompetencei apstrādāt personas datus valsts informācijas sistēmās apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildei;

10) aizturēt personu, kura izdara vai par kuru pastāv aizdomas, ka tā izdarījusi administratīvo pārkāpumu, un izraidīt šādu personu no ieslodzījuma vietas teritorijas;

11) fiksēt bezpilota gaisa kuģa un cita veida lidaparāta, kas nav kvalificējams kā gaisa kuģis (turpmāk — bezpilota gaisa kuģis), lidojumu un pārtraukt to, ja lidojums veikts, pārkāpjot normatīvo aktu prasības.

(2) (Izslēgta ar 15.06.2006. likumu)

(3) (Izslēgta ar 17.12.2014. likumu)

(4) Amatpersonai ir aizliegts organizēt streikus un piedalīties tajos.

(5) Ieslodzītā pārvešanu uz ārstniecības iestādi veic ar operatīvo transportlīdzekli, ja tas nepieciešams sabiedrības drošības nodrošināšanai vai ieslodzītā veselības stāvokļa dēļ.

(6) Ķīlnieka sagrābšanas, grautiņu, dedzināšanas, masu nekārtību vai masveida pretošanās amatpersonām novēršanas pārvaldību ieslodzījuma vietā nodrošina Pārvaldes priekšnieka noteikta amatpersona.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004., 15.06.2006., 17.12.2014., 28.05.2020. un 06.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 04.06.2021.)

23. pants. Amatpersonas tiesības lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus, tehniskās ierīces un izmantot dienesta suņus

(1) Amatpersonai, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus un speciālos līdzekļus, lai:

1) atvairītu uzbrukumu sev vai citām personām;

2) atvairītu uzbrukumu ēkām, telpām, būvēm un transportlīdzekļiem vai atbrīvotu vardarbīgi ieņemtos objektus;

3) atbrīvotu ķīlniekus;

4) novērstu masu nekārtības;

5) aizturētu personu, kas nepakļaujas vai pretojas viņam, var bēgt vai nodarīt kaitējumu sev un citām personām (ja ir pamats tā uzskatīt);

6) pārtrauktu apcietināto vai notiesāto bēgšanas mēģinājumu;

7) pārtrauktu likumpārkāpumu, aizturētu personu, kura izdara vai par kuru pastāv aizdomas, ka tā izdarījusi administratīvo pārkāpumu, vai izraidītu šādu personu no ieslodzījuma vietas teritorijas.

(2) Pirms fiziska spēka, speciālo cīņas paņēmienu vai speciālo līdzekļu lietošanas personu, pret kuru tas vērsts, mutvārdos brīdina par nodomu to lietot, ja apstākļi un situācija ļauj.

(3) Amatpersonai aizliegts lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus un speciālos līdzekļus (izņemot roku dzelžus) pret sievietēm, nepilngadīgajiem un personām ar invaliditāti ar acīmredzamām invaliditātes pazīmēm, izņemot gadījumus, kad viņi piedalās grupveida uzbrukumā, izrāda bruņotu pretošanos vai apdraud amatpersonas vai citu personu veselību vai dzīvību.

(4) Ja fiziska spēka, speciālo cīņas paņēmienu, speciālo līdzekļu vai tehnisko ierīču lietošanas vai dienesta suņa izmantošanas laikā ir cietusi persona, amatpersonas pienākums ir nekavējoties sniegt šai personai pirmo palīdzību un organizēt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Par visiem fiziska spēka, speciālo cīņas paņēmienu, speciālo līdzekļu (izņemot roku dzelžus) vai tehnisko ierīču lietošanas gadījumiem ieslodzījuma vietas priekšnieks ne vēlāk kā 24 stundu laikā ziņo Pārvaldes priekšniekam, bet, ja to lietošanas un izmantošanas (arī dienesta suņa izmantošanas) dēļ iestājusies personas nāve, — arī prokuratūrai un Tieslietu ministrijas valsts sekretāram.

(5) Speciālo līdzekļu veidus un kārtību, kādā tos lieto ieslodzījuma vietu amatpersonas, nosaka Ministru kabinets.

(6) Amatpersonai, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības lietot tehniskās ierīces, lai fiksētu bezpilota gaisa kuģa lidojumu un pārtrauktu to, ja lidojums veikts, pārkāpjot normatīvo aktu prasības.

(7) Amatpersona, pildot dienesta pienākumus, ieslodzījuma vietā var izmantot dienesta suni, lai:

1) pārbaudītu ieslodzījuma vietas teritorijā iebraucošu vai no tās izbraucošu transportlīdzekli;

2) pārbaudītu ieslodzītā, ieslodzījuma vietas apmeklētāja vai amatpersonas mantas un apģērbu;

3) pārbaudītu ieslodzījuma vietas telpas vai teritoriju;

4) pārbaudītu pienesumus vai sūtījumus;

5) novērstu ķīlnieka sagrābšanu, grautiņus, dedzināšanu, masu nekārtības vai masveida pretošanos amatpersonām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004., 15.06.2006., 17.12.2014., 28.05.2020. un 06.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 04.06.2021.)

24. pants. Amatpersonas tiesības pielietot ieroci

(1) Amatpersona, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīga pielietot ieroci kā galējās nepieciešamības līdzekli, lai:

1) aizstāvētos pret personām, kuras reāli apdraud viņas vai citu personu dzīvību vai veselību;

2) novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt ieroci;

3) novērstu apcietinātā vai notiesātā bēgšanu, aizturētu izbēgušu apcietināto vai notiesāto;

4) aizturētu personu, kura izrāda bruņotu pretošanos vai atsakās izpildīt amatpersonas likumīgo prasību nodot ieroci vai sprāgstvielas;

5) aizturētu personu smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas brīdī vai tūlīt pēc tā izdarīšanas;

6) pārtrauktu personu nelikumīgu vardarbīgu iekļūšanu ieslodzījuma vietā;

7) pārtrauktu bezpilota gaisa kuģa lidojumu, ja tas veikts, pārkāpjot normatīvo aktu prasības.

(2) Ja ieslodzījuma vietā notiek ar ķīlnieku sagrābšanu, grautiņiem vai dedzināšanu saistītas masu nekārtības vai masveida pretošanās amatpersonām un ja ar citiem līdzekļiem pārtraukt šīs darbības nav iespējams, ieročus drīkst pielietot pēc Pārvaldes priekšnieka vai viņa vietnieka mutvārdu rīkojuma, amatpersonai patstāvīgi pieņemot lēmumu par ieroča pielietošanu.

(3) Pirms ieroča pielietošanas par šādu nodomu brīdina mutvārdos. Pirms šaujamieroča pielietošanas izdara arī brīdinājuma šāvienu, ja apstākļi ļauj.

(4) Bez brīdinājuma ieroci drīkst pielietot, ja:

1) notiek pēkšņs bruņots uzbrukums ieslodzījuma vietai;

2) notiek pēkšņs bruņots uzbrukums amatpersonai vai citai personai, kā arī tad, ja uzbrukumā tiek izmantots transportlīdzeklis;

3) tas nepieciešams ķīlnieka atbrīvošanai;

4) notiek bēgšana no ieslodzījuma vietas, pielietojot ieroci vai izmantojot transportlīdzekli vai bezpilota gaisa kuģi, vai bēgšana notiek naktī vai sliktas redzamības apstākļos, vai notiek bēgšana no transportlīdzekļa tā braukšanas laikā, vai notiek bēgšana grupā;

5) tiek aizturēts apcietinātais vai notiesātais, kurš izrāda bruņotu pretošanos.

(5) Amatpersonai aizliegts pielietot ieroci pret sievietēm, nepilngadīgajiem un personām ar invaliditāti ar acīmredzamām invaliditātes pazīmēm, izņemot gadījumus, kad viņi piedalās bruņotā uzbrukumā, izrāda bruņotu pretošanos vai grupā apdraud amatpersonas vai citu personu veselību vai dzīvību.

(6) Ieroča pielietošanas gadījumā amatpersona dara visu iespējamo, lai garantētu citu personu drošību, kā arī lai sniegtu cietušajiem nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Par katru ieroča pielietošanas gadījumu ieslodzījuma vietas priekšnieks ne vēlāk kā 24 stundu laikā ziņo Pārvaldes priekšniekam, bet, ja ieroča pielietošanas dēļ iestājusies personas nāve, — arī prokuratūrai un Tieslietu ministrijas valsts sekretāram.

(06.05.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.06.2021.)

24.1 pants. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu tiesības ieslodzījuma vietā

(1) Ja ieslodzījuma vietā notiek ķīlnieka sagrābšana, grautiņi, dedzināšana, masu nekārtības vai masveida pretošanās amatpersonām, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar Pārvaldes priekšnieka vai viņa vietnieka mutvārdu atļauju ir tiesības:

1) iekļūt ieslodzījuma vietā ar ieročiem, speciālajiem līdzekļiem vai tehniskajām ierīcēm;

2) ieslodzījuma vietā pielietot ieročus, lietot speciālos cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus vai tehniskās ierīces.

(2) Pēc šā panta pirmajā daļā minētās atļaujas saņemšanas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersona patstāvīgi pieņem lēmumu par ieroču pielietošanu, speciālo cīņas paņēmienu, speciālo līdzekļu vai tehnisko ierīču lietošanu.

(06.05.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.06.2021.)

V nodaļa
Amatpersonas tiesiskā aizsardzība un darbības garantijas

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

25.pants. Amatpersonas tiesiskā aizsardzība

(1) Amatpersona ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības, ko viņa izvirza, pildot dienesta pienākumus, jāievēro visām personām.

(2) Amatpersona atrodas valsts aizsardzībā — viņas dzīvību, veselību, godu un cieņu aizsargā valsts.

(3) Amatpersonas goda aizskaršana, pretošanās amatpersonai, viņas veselības vai dzīvības apdraudēšana, kā arī rīcība, kas viņai traucē pildīt dienesta pienākumus, sodāma normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

26.pants. Amatpersonas darbības vispārējās garantijas

(1) Amatpersonai nav saistoši politisko organizāciju (partiju) un to apvienību vai to pārstāvju rīkojumi un lēmumi.

(2) Par likumpārkāpumu netiek atzīta amatpersonas rīcība attaisnota profesionāla riska situācijā, kaut arī šajā rīcībā būtu konstatējamas tāda nodarījuma pazīmes, par kuru noteikta disciplinārā, administratīvā, civiltiesiskā vai kriminālā atbildība. Profesionāls risks atzīstams par attaisnotu, ja amatpersona rīkojusies atbilstoši viņas rīcībā esošajai informācijai par faktiem un apstākļiem, bet likumīgais mērķis nav bijis sasniedzams bez riska darbībām un ja viņa, pieļaudama risku, darījusi visu iespējamo kaitējuma novēršanai.

(3) Amatpersona neatbild par mantisko un fizisko kaitējumu, kas dienesta pilnvaru ietvaros nodarīts likumpārkāpējam, kurš nepakļaujas vai pretojas amatpersonai, kā arī par trešajai personai nodarīto mantisko un fizisko kaitējumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

VI nodaļa
Ierēdņa sociālās garantijas

(Izslēgta ar 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

Pārejas noteikumi

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

1. Līdz 2004.gadam uz šā likuma 11.panta trešās daļas 1.punktā minētajiem vakantajiem ierēdņu amatiem netiek izsludināts konkurss.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

2. Ministru kabinets līdz 2015.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 23.panta piektajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus par speciālo līdzekļu veidiem un kārtību, kādā tos lieto ieslodzījuma vietu amatpersonas.

(17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

3. Šā likuma 22. panta pirmās daļas 10. punkts un 23. panta pirmās daļas 7. punkts stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

(28.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2020.)

4. Ministru kabinets līdz 2021. gada 1. augustam izdod šā likuma 8. panta otrajā daļā paredzētos noteikumus.

(06.05.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.06.2021.)

5. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2005. gada 6. decembra noteikumi Nr. 918 "Apcietināto un notiesāto personu apsekošanas kārtība ieslodzījuma vietās, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu, narkotiskas vai psihotropas vielas", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(06.05.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.06.2021.)

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 31.oktobrī.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2002.gada 19.novembrī
04.06.2021