1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā ieslodzījuma vietās tiek apsekota apcietinātā vai notiesātā persona (turpmāk– ieslodzītais), lai konstatētu, vai tā ir lietojusi alkoholu, narkotiskas vai psihotropas vielas, ja radušās aizdomas par alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu.
3. Ja radušās aizdomas par alkohola lietošanu, izmanto portatīvo alkohola koncentrācijas noteikšanas mēraparātu (alkometru), kas atbilst normatīvajā aktā par mēraparātiem, ar kuriem nosaka alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā, noteiktajām prasībām. Ieslodzīto pārbauda divas reizes ar 20 minūšu intervālu.
4. Ja radušās aizdomas par narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu, izmanto testus narkotisko un psihotropo vielu ātrai noteikšanai bioloģiskajās vidēs.
5. Ierēdnis, kurš apsekojis ieslodzīto, sastāda apsekošanas protokolu alkohola ietekmes noteikšanai (1.pielikums) vai apsekošanas protokolu narkotisko un psihotropo vielu ietekmes noteikšanai (2.pielikums) un attiecīgo informāciju ieraksta reģistrācijas žurnālā (3.pielikums).
6. Protokolā ieraksta mēraparāta (alkometra) vai narkotisko un psihotropo vielu ātrās noteikšanas testu nolasījumus. Protokolam pievieno mēraparāta (alkometra) izdrukas, kas apliecina protokolā norādītos mērījumus.
7. Protokola atzinuma daļā ieraksta ieslodzītā apsekošanas rezultātus, norādot, vai ieslodzītais ir lietojis alkoholu, narkotiskās vai psihotropās vielas.
9. Ja narkotisko un psihotropo vielu ātrās noteikšanas testa rezultāti ir pozitīvi, turpmākā pārbaude notiek normatīvajā aktā par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudi paredzētajā kārtībā.
10. Ja ir konstatēts, ka ieslodzītais lietojis alkoholu, narkotiskās vai psihotropās vielas, vai arī ieslodzītais no pārbaudes atteicies, protokolu pievieno lēmumam par ieslodzītā disciplināro sodīšanu.