Darbības ar dokumentu
1. pants. Tiesu vara
(1) Latvijas Republikā līdzās likumdošanas un izpildu varai pastāv neatkarīga tiesu vara.
(2) Tiesu varu īsteno atbilstoši tiesiskuma principam. Tiesnesis ir neatkarīgs un pakļauts tikai likumam.
(3) Tiesu vara Latvijas Republikā pieder rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām, Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai, bet izņēmuma stāvokļa vai kara laikā — arī karatiesām.
(4) Katrai personai ir tiesības uz tiesas lietas iztiesāšanu likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā.
(5) Nav pieļaujama speciālu (ārkārtēju) tiesu izveidošana, kuras neievēro ar likumu noteiktās procesuālās normas un aizstāj šā panta trešajā daļā minētās tiesas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994., 31.10.2002. un 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2005.)
2. pants. Likumi, kas regulē tiesu varu
(1) Tiesu iekārtu Latvijas Republikā nosaka šis likums.
(2) Tiesu lietu izskatīšanas principus un kārtību nosaka Satversme, civilprocesuālie, kriminālprocesuālie un administratīvi procesuālie likumi, kā arī likums "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu".
(3) Apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu (turpmāk — zemesgrāmatu nodaļas) darbību regulē šis likums un citi likumi, kas nosaka nekustamo īpašumu ierakstīšanu un ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatās.
(4) Satversmes tiesas darbību regulē Satversmes tiesas likums.
(5) Karatiesu darbību regulē Karatiesu likums.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994., 29.01.1997., 17.03.2005. un 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.10.2005.)
3. pants. Personas tiesības uz tiesas aizsardzību
(1) Personai ir tiesības uz tiesas aizsardzību pret tās dzīvības, veselības, personiskās brīvības, goda, cieņas un mantas apdraudējumiem.
(2) Katrai personai ir garantētas tiesības, lai uz pilnīgas līdztiesības pamata, atklāti izskatot lietu neatkarīgā un objektīvā tiesā, tiktu noteiktas šīs personas tiesības un pienākumi vai pret to vērstās apsūdzības pamatotība, ievērojot visas taisnīguma prasības.
4. pants. Personu vienlīdzība likuma un tiesas priekšā
(1) Visas personas ir vienlīdzīgas likuma un tiesas priekšā, tām ir vienādas tiesības uz likuma aizsardzību.
(2) Tiesu spriež tiesa neatkarīgi no personas izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, izglītības, valodas, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, dzīvesvietas, politiskajiem vai citiem uzskatiem.
5. pants. Tiesas spriešana civillietās
Civillietās tiesu spriež tiesa, izskatot un izlemjot tiesas sēdēs lietas par strīdiem, kas saistīti ar fizisko un juridisko personu civiltiesību, darba tiesību, ģimenes tiesību un citu tiesību un likumīgo interešu aizsargāšanu.
6. pants. Tiesas spriešana krimināllietās
Krimināllietās tiesu spriež tiesa, izskatot un izlemjot tiesas sēdēs pret personām celto apsūdzību pamatotību, attaisnojot nevainīgās personas vai arī atzīstot personas par vainīgām noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un nosakot tām sodu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.10.2005.)
7. pants. Tiesas spriešana administratīvajās lietās
(1) Administratīvajās lietās tiesa veic kontroli pār izpildvaras darbību, kas attiecas uz konkrētu publiski tiesisku attiecību (administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības) tiesiskumu un pamatotību, kā arī noskaidro personas publiski tiesiskos pienākumus vai tiesības.
(2) Administratīvo pārkāpumu lietās tiesu spriež tiesa, izskatot un izlemjot tiesas sēdēs lietas par personu administratīvajiem pārkāpumiem.
(04.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.12.2003.)
8. pants. Tiesas spriešana saimnieciskajos strīdos
(Izslēgts ar 28.09.1995. likumu, kas stājas spēkā 06.10.1995.)
9. pants. Tiesas spriešana konstitucionālās uzraudzības jautājumos
(Izslēgts ar 15.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 18.06.1994.)
10. pants. Tiesu neatkarība un pakļautība tikai likumam
(1) Spriežot tiesu, tiesneši un tiesas piesēdētāji ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumam.
(2) Tiesu neatkarību garantē valsts.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.02.1997.)
11. pants. Nepieļaujamība iejaukties tiesas darbā
(1) Valsts iestādēm, sabiedriskajām un politiskajām organizācijām, citām juridiskajām un fiziskajām personām ir pienākums respektēt un ievērot tiesu neatkarību un tiesnešu neaizskaramību.
(2) Nav pieļaujama nekāda tiesas spriešanas ierobežošana, iespaidošana, ietekmēšana, tieši vai netieši draudi, citāda prettiesiska iejaukšanās tiesas spriešanā neatkarīgi no tā, kādā nolūkā un ar kādu ieganstu tas tiktu darīts. Likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā aizliegtas demonstrācijas un piketi tiesu ēku telpās. Jebkura tiesneša vai tiesas piesēdētāja ietekmēšana un iejaukšanās tiesas spriešanā sodāma likumā noteiktajā kārtībā.
(3) Nevienam nav tiesību pieprasīt no tiesneša atskaiti vai paskaidrojumus par to, kā izskatīta konkrētā lieta, vai arī apspriedes laikā izteikto viedokļu izpaušanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.02.1997.)
12. pants. Atbildība par necieņu pret tiesu
Par nepakļaušanos tiesai, izvairīšanos no ierašanās tiesā, tiesneša un tiesas piesēdētāja goda aizskaršanu sakarā ar tiesas spriešanu, kā arī par citām darbībām, ar kurām izrādīta necieņa pret tiesu, vainīgās personas sodāmas likumā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.02.1997.)
13. pants. Tiesneša un tiesas piesēdētāja neaizskaramība
(1) Tiesnesis, kā arī tiesas piesēdētājs ar tiesas spriešanu saistīto pienākumu izpildes laikā ir neaizskarams.
(2) Krimināllietu pret tiesnesi var ierosināt tikai Latvijas Republikas ģenerālprokurors. Tiesnesi nevar apcietināt un saukt pie kriminālatbildības bez Saeimas piekrišanas. Lēmumu par tiesneša apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem tam īpaši pilnvarots Augstākās Tiesas tiesnesis. Ja tiesnesis notverts smaga vai sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā par to ir jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un ģenerālprokurors.
(3) Tiesas piesēdētāju ar tiesas spriešanu saistīto pienākumu izpildes laikā nevar saukt pie kriminālatbildības un apcietināt bez tās pašvaldības piekrišanas, kura viņu ievēlējusi. Lēmumu par tiesas piesēdētāja apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem tam īpaši pilnvarots Augstākās Tiesas tiesnesis. Ja tiesas piesēdētājs notverts smaga vai sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā par to ir jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un attiecīgā pašvaldība.
(4) Tiesnesim nevar piemērot administratīvos sodus, viņu nedrīkst aizturēt administratīvā kārtā. Par administratīviem pārkāpumiem tiesnesis saucams pie disciplinārās atbildības saskaņā ar šā likuma 14. nodaļas noteikumiem.
(5) Par zaudējumiem, kas sakarā ar nelikumīgu vai nepamatotu tiesas spriedumu radušies personai, kura piedalās lietā, tiesnesis nav mantiski atbildīgs. Likumā noteiktajos gadījumos zaudējumus atlīdzina valsts.
(6) Persona, kas uzskata, ka tiesas nolēmums ir nelikumīgs vai nepamatots, var to pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā, bet nevar celt tiesā prasību pret tiesnesi, kurš šo lietu izskatījis.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.1997. un 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.10.2005.)
14. pants. Tiesneša un tiesas piesēdētāja noraidījums
(1) Tiesnesis un tiesas piesēdētājs nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ja ir citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti. Tiesnesis un tiesas piesēdētājs nevar piedalīties lietas izskatīšanā arī Korupcijas novēršanas likumā paredzētajos gadījumos.
(2) Šādos gadījumos tiesnesim vai tiesas piesēdētājam sevi jāatstata.
(3) Ja tiesnesis vai tiesas piesēdētājs nav sevi atstatījis, personas, kas piedalās lietā, var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai tiesas piesēdētājam.
(4) Tiesneša vai tiesas piesēdētāja noraidīšanas pamatu un noraidījuma izskatīšanas kārtību nosaka likums.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.1996. un 29.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.02.1997.)
15. pants. Nepieļaujamība tiesnesim un tiesas piesēdētājam piedalīties lietas atkārtotā izskatīšanā
(1) Tiesnesis vai tiesas piesēdētājs, kas piedalījies lietas izskatīšanā, nevar piedalīties šīs lietas atkārtotā izskatīšanā.
(2) Izņēmumus attiecībā uz šā panta pirmās daļas nosacījumu var noteikt vienīgi likums.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.02.1997.)
16. pants. Tiesas sprieduma likumīgais spēks
(1) Tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies tā pārsūdzēšanas vai noprotestēšanas termiņš un tas nav pārsūdzēts vai noprotestēts vai arī augstāka tiesa, izskatot sūdzību vai protestu, to atstājusi negrozītu vai arī to grozījusi, spriedumu neatceļot.
(2) Spriedums, kas stājies likumīgā spēkā, ir izpildāms.
(3) Likumā noteiktajā kārtībā spriedums ir saistošs tiesai, izskatot citas lietas, kas saistītas ar šo lietu.
(4) Šādam spriedumam ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu.
17. pants. Patiesība
(1) Tiesas pienākums, izskatot jebkuru lietu, ir noskaidrot objektīvo patiesību.
(2) Tiesa, izskatot lietu, konstatē faktus, pamatojoties uz tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem.
(3) Tiesas spriedumu var pamatot tikai ar tiem pierādījumiem, kuri ir iegūti likumā noteiktajā kārtībā.
(4) Pierādīšanas līdzekļus nosaka likums.
18. pants. Likumība
Tiesvedība Latvijas Republikā tiek veikta saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem, un spriedums tiek pasludināts Latvijas Republikas vārdā. Likumos un starpvalstu līgumos noteiktajos gadījumos tiesa piemēro arī starptautisko tiesību normas vai citu valstu likumus.
19. pants. Atklātums
(1) Visās Latvijas Republikas tiesās lietas tiek izskatītas atklāti. Lietu izskatīšana slēgtā tiesas sēdē pieļaujama tikai likumā noteiktajos gadījumos, ievērojot visus citus tiesvedības noteikumus.
(2) Tiesas spriedumus un lēmumus vienmēr pasludina publiski.
20. pants. Koleģialitāte
(1) Latvijas Republikas tiesās lietas izskata koleģiāli, izņemot likumā noteiktos gadījumos, kad tiesnesis lietas var izskatīt arī vienpersoniski.
(2) Koleģiāli izskatot lietas, tiesas sastāvā esošajiem tiesnešiem un tiesas piesēdētājiem ir vienādas tiesības izlemt visus ar lietas izskatīšanu saistītos jautājumus.
(3) Visus tiesas nolēmumus pieņem ar tiesnešu balsu vairākumu. Tiesnesis nav tiesīgs atturēties no balsošanas. Ja balsis sadalās vienlīdzīgi, jautājumu izlemj priekšsēdētājs.
21. pants. Tiesvedības valoda
(1) Tiesvedība Latvijas Republikā notiek valsts valodā. Tiesa var pieļaut arī citu tiesvedības valodu, ja tam piekrīt puses, to advokāti un prokurors.
(2) Personai, kas piedalās lietā, bet nepārvalda tiesvedības valodu, tiesa nodrošina tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties tiesas darbībā ar tulka palīdzību, kā arī tiesības uzstāties tiesā tajā valodā, kuru šī persona pārvalda.
22. pants. Aizstāvība
Tiesājamajam ir tiesības uz aizstāvību. Šīs tiesājamā tiesības lietas izskatīšanā nodrošina tiesa un garantē valsts. Aizstāvis lietas izskatīšanā var būt tikai advokāts.
23. pants. Nevainīguma prezumpcija
(1) Nevienu nevar atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kamēr viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu.
(2) Tiesājamajam nav jāpierāda savs nevainīgums.
(3) Visas šaubas par tiesājamā vainu tiesai jāvērtē par labu tiesājamajam.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.10.2005.)
24. pants. Pušu līdztiesība
(1) Pusēm procesā ir vienādas tiesības.
(2) Likums nosaka un tiesa nodrošina pusēm vienādas iespējas izmantot procesuālās tiesības savu interešu aizsardzībai.
25. pants. Sacīkste
(1) Puses lietas izskatīšanas gaitā realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā, izņemot tiesvedību administratīvajās lietās.
(2) Sacīkste izpaužas, pusēm iesniedzot pierādījumus un tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, kā arī pušu debatēs un veicot citas procesuālās darbības.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 18.12.2003.)
25.1 pants. Objektīvās izmeklēšanas princips
Lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un panāktu taisnīgu administratīvās lietas izskatīšanu, tiesa dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kā arī pēc savas iniciatīvas vāc pierādījumus.
(04.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.12.2003.)
26. pants. Nepārtrauktība
(1) Tiesas sēde katrā lietā noris nepārtraukti, izņemot atpūtai paredzēto laiku.
(2) (Izslēgta ar 31.10.2002. likumu.)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2002.)
27. pants. Tiešums un mutiskums
(1) Pirmās instances un apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, pati pārbauda pierādījumus lietā.
(2) Uz tiesu uzaicinātās personas liecības un paskaidrojumus dod mutiski. Visi izpētāmie materiāli un dokumenti tiesas sēdē tiek nolasīti un apspriesti mutiski.
28. pants. Procesuālā ekonomija
(1) Tiesnesis izspriež lietu tik ātri, cik vien iespējams.
(2) Personai, kas piedalās lietā, jāievēro likuma vai tiesas noteiktie procesuālie termiņi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2002.)
28.1 pants. Lietu sadale
(1) Tiesas priekšsēdētājs pirms katra kalendāra gada sākuma apstiprina lietu sadales plānu.
(2) Tiesas priekšsēdētājs var grozīt lietu sadales plānu kalendāra gada laikā:
1) tiesneša pārslodzes dēļ;
2) tiesneša nepietiekama noslogojuma dēļ;
3) sakarā ar tiesnešu maiņu;
4) sakarā ar tiesneša nespēju veikt savus pienākumus.
(31.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.12.2002.)
INFORMĀCIJAS PIEEJAMĪBA
(Nodaļa 22.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.10.2005.)
28.2 pants. Tiesas nolēmumu pieejamība
(1) Atklātā tiesas sēdē izskatītā lietā pieņemts tiesas nolēmums, kas noformēts atsevišķa procesuāla dokumenta veidā, ir vispārpieejama informācija ar nolēmuma pasludināšanas brīdi, bet, ja nolēmums netiek pasludināts, — ar tā pieņemšanas brīdi.
(2) Slēgtā tiesas sēdē izskatītā lietā pieņemta tiesas nolēmuma ievaddaļa un rezolutīvā daļa, ja tās pasludinātas publiski, ir vispārpieejama informācija.
(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju izsniedz ar norādi par tiesas nolēmuma spēkā esamību.
28.3 pants. Lietas materiālu pieejamība
(1) Atklātā tiesas sēdē izskatītās lietas materiāli pēc tiesas galīgā nolēmuma spēkā stāšanās ir ierobežotas pieejamības informācija un ir pieejami saskaņā ar Informācijas atklātības likumu.
(2) Lietas materiāli līdz brīdim, kad spēkā stājies tiesas galīgais nolēmums šajā lietā, ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos.
(3) Citām valsts pārvaldes un tiesu varas institūcijām atklātā un slēgtā tiesas sēdē izskatītās lietas materiāli ir pieejami, ja tas nepieciešams šīm institūcijām savu funkciju veikšanai. Informācijas saņēmējs nodrošina tai likumā paredzēto aizsardzību.
28.4 pants. Slēgtā tiesas sēdē izskatītās lietas materiālu pieejamība
(1) Slēgtā tiesas sēdē izskatītās lietas materiāli pirms šajā pantā paredzētā termiņa izbeigšanās ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos un šā likuma 28.3panta trešajā daļā.
(2) Slēgtā tiesas sēdē izskatītās lietas materiāli kļūst par ierobežotas pieejamības informāciju 20 gadus pēc tiesas galīgā nolēmuma spēkā stāšanās šajā lietā.
(3) Tās lietas materiāli, kura slēgtā tiesas sēdē izskatīta valsts noslēpuma saglabāšanas interesēs, kļūst par ierobežotas pieejamības informāciju, izbeidzoties lietā esošās informācijas slepenības termiņam.
(4) Slēgtā tiesas sēdē izskatītajā lietā par bērna izcelšanās noteikšanu, adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu, laulības šķiršanu vai neesamību un personas atzīšanu par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ lietas materiāli kļūst par ierobežotas pieejamības informāciju 75 gadus pēc tiesas galīgā nolēmuma spēkā stāšanās šajā lietā.
28.5 pants. Informācijas atteikuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība
(1) Tiesas atteikumu izsniegt pieprasīto informāciju Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Tieslietu ministrijā. Tieslietu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
(2) Tiesa, izsniedzot informāciju, ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā.
28.6 pants. Tiesu informatīvā sistēma
(1) Tiesu informatīvās sistēmas un tās programmnodrošinājuma īpašniece ir Latvijas valsts.
(2) Tiesu informatīvās sistēmas uzturēšanu un attīstību finansē no valsts pamatbudžeta.
(3) Tiesu informatīvās sistēmas turētāja ir Tieslietu ministrija.
(4) Tiesu informatīvās sistēmas ietvaros Augstākā tiesa veido judikatūras datubāzi.
(5) Judikatūras datubāzē iekļaujamās informācijas atlases un apstrādes kārtību pēc saskaņošanas ar Tieslietu ministriju nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
(6) Ministru kabinets nosaka tiesu informatīvās sistēmas izveidošanas, uzturēšanas un izmantošanas kārtību, kā arī minimālo iekļaujamās informācijas apjomu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus.
(7) Tiesu informatīvajā sistēmā iekļautā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija, izņemot judikatūras datubāzi, kurā iekļautā informācija ir vispārpieejama.
29. pants. Rajona (pilsētas) tiesas izveidošana
(1) Latvijas Republikā tiek izveidotas šādas rajona (pilsētas) tiesas:
1) Kurzemes apgabaltiesas darbības teritorijā:
a) Kuldīgas rajona tiesa,
b) Liepājas tiesa,
c) Saldus rajona tiesa,
d) Talsu rajona tiesa,
e) Ventspils tiesa;
2) Latgales apgabaltiesas darbības teritorijā:
a) Balvu rajona tiesa,
b) Daugavpils tiesa,
c) Krāslavas rajona tiesa,
d) Ludzas rajona tiesa,
e) Preiļu rajona tiesa,
f) Rēzeknes tiesa;
3) Rīgas apgabaltiesas darbības teritorijā:
a) Jūrmalas pilsētas tiesa,
b) Ogres rajona tiesa,
c) Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa,
d) Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa,
e) Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa,
f) Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa,
g) Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa,
h) Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa,
I) Rīgas rajona tiesa,
j) Siguldas tiesa;
4) Vidzemes apgabaltiesas darbības teritorijā:
a) Alūksnes rajona tiesa,
b) Cēsu rajona tiesa,
c) Gulbenes rajona tiesa,
d) Limbažu rajona tiesa,
e) Madonas rajona tiesa,
f) Valkas rajona tiesa,
g) Valmieras rajona tiesa;
5) Zemgales apgabaltiesas darbības teritorijā:
a) Aizkraukles rajona tiesa,
b) Bauskas rajona tiesa,
c) Dobeles rajona tiesa,
d) Jelgavas tiesa,
e) Jēkabpils rajona tiesa,
f) Tukuma rajona tiesa;
6) Administratīvās apgabaltiesas darbības teritorijā:
administratīvā rajona tiesa.
(2) Administratīvās apgabaltiesas, administratīvās rajona tiesas, Rīgas pilsētas, Rīgas rajona un Siguldas tiesu rajonu teritorijas nosaka Ministru kabinets.
(01.10.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2003. un 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.10.2005.)
30. pants. Lietu piekritība rajona (pilsētas) tiesai
(1) Rajona (pilsētas) tiesa ir pirmā instance civillietām, krimināllietām un administratīvajām lietām.
(2) Civilprocesa, kriminālprocesa un administratīvā procesa likumi nosaka civillietu, krimināllietu un administratīvo lietu piekritību rajona (pilsētas) tiesai.
(04.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.12.2003.)
31. pants. Rajona (pilsētas) tiesas sastāvs
(1) Rajona (pilsētas) tiesā civillietas un administratīvās lietas izskata tiesnesis vienpersoniski. Sevišķi sarežģītas administratīvās lietas pēc tiesas priekšsēdētāja ieskatiem var tikt izskatītas koleģiāli — triju tiesnešu sastāvā.
(2) Rajona (pilsētas) tiesā krimināllietas izskata koleģiāli — tiesneša un divu tiesas piesēdētāju sastāvā.
(3) Likumā noteiktajos gadījumos krimināllietas izskata tiesnesis vienpersoniski.
(29.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 18.12.2003.)
32. pants. Rajona (pilsētas) tiesas tiesneši
(1) Rajona (pilsētas) tiesas sastāvā ir tiesas priekšsēdētājs un tiesneši.
(2) Rajona (pilsētas) tiesā var būt tiesas priekšsēdētāja vietnieki.
(3) Tiesas tiesnešu skaitu nosaka Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma.
(4) Tiesnesi veikt izmeklēšanas tiesneša pienākumus norīko rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs uz laiku līdz trim gadiem. Izmeklēšanas tiesnesis līdztekus izmeklēšanas tiesneša pienākumu pildīšanai var skatīt civillietas. Izmeklēšanas tiesnešu darba grafiku apgabaltiesas darbības teritorijā nosaka attiecīgās apgabaltiesas priekšsēdētājs.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.1998. un 28.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2005.)
33. pants. Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs
(1) Rajona (pilsētas) tiesas iestādes darbu līdztekus tiesneša pienākumu pildīšanai vada tiesas priekšsēdētājs.
(2) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju pēc Tiesu administrācijas priekšlikuma uz pieciem gadiem ieceļ amatā tieslietu ministrs, ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu. Tieslietu ministrs var tiesas priekšsēdētāju atbrīvot no amata pirms termiņa pēc viņa paša vēlēšanās vai pamatojoties uz Tiesnešu disciplinārkolēģijas atzinumu.
(3) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs:
1) rīkojas ar tiesas iestādei nodotajiem finanšu un citiem resursiem;
2) nosaka tiesas darbinieku un tiesas priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumus;
3) nosaka tiesnešu pienākumus, kas saistīti ar tiesas iestādes efektīvu funkcionēšanu (piemēram, sadarbība ar ārvalstu tiesām un citām institūcijām, prakses apkopošana, atzinumu sniegšana, piedalīšanās normatīvo aktu projektu izstrādē, atzinumu sniegšana Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai);
4) atbild par lietu un citu pienākumu sadali starp tiesnešiem;
5) sagatavo ikgadējā tiesas iestādes finanšu pieprasījuma projektu un iesniedz to Tiesu administrācijai;
6) atbild par resursu tiesisku un lietderīgu izmantošanu.
(4) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs var dot tiesnesim rīkojumus, kas saistīti ar organizatoriskiem jautājumiem amata pienākumu pildīšanā.
(22.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.10.2005.)
33.1 pants. Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieks
Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata šā likuma 33.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.
(22.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.10.2005.)
35. pants. Apgabaltiesas izveidošana
(1) Latvijas Republikā tiek izveidotas sešas apgabaltiesas: Rīgas apgabaltiesa, Kurzemes apgabaltiesa, Latgales apgabaltiesa, Vidzemes apgabaltiesa, Zemgales apgabaltiesa un Administratīvā apgabaltiesa.
(2) Apgabaltiesu darbības teritorija noteikta saskaņā ar 29.panta pirmo daļu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997. un 04.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 18.12.2003.)
36. pants. Lietu piekritība apgabaltiesai
(1) Apgabaltiesa ir pirmās instances tiesa tām civillietām un krimināllietām, kuras saskaņā ar likumu ir piekritīgas apgabaltiesai.
(2) Apgabaltiesa ir apelācijas instance civillietām, krimināllietām un administratīvajām lietām, kuras izskatījusi rajona (pilsētas) tiesa vai tiesnesis vienpersoniski.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.1995. likumu, kas stājas spēkā 06.10.1995.)
37. pants. Apgabaltiesas sastāvs pirmās instances tiesas sēdēs
(1) Apgabaltiesa pirmās instances tiesas sēdēs civillietas un krimināllietas izskata koleģiāli.
(2) Apgabaltiesas tiesu kolēģijā, kas izskata lietu, ir apgabaltiesas tiesnesis un divi piesēdētāji.
(3) (Izslēgta ar 28.09.1995. likumu.)
(4) (Izslēgta ar 06.04.1995. likumu.)
(5) (Izslēgta ar 06.04.1995. likumu.)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.1995. un 28.09.1995. likumu, kas stājas spēkā 06.10.1995.)
38. pants. Apgabaltiesas sastāvs apelācijas instances tiesas sēdēs
Apgabaltiesa apelācijas instancē civillietas, krimināllietas un administratīvās lietas izskata koleģiāli trīs apgabaltiesas tiesnešu sastāvā.
39. pants. Apgabaltiesas tiesneši
(1) Apgabaltiesas tiesneši ir tiesas priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieki un tiesneši.
(2) Apgabaltiesas tiesnešu skaitu nosaka Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma.
40. pants. Apgabaltiesas priekšsēdētājs
(1) Apgabaltiesas iestādes darbu līdztekus tiesneša pienākumu pildīšanai vada tiesas priekšsēdētājs.
(2) Apgabaltiesas priekšsēdētāju pēc tieslietu ministra un Augstākās tiesas priekšsēdētāja kopīga priekšlikuma uz pieciem gadiem ieceļ amatā Saeima, ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu. Saeima var apgabaltiesas priekšsēdētāju atbrīvot no amata pirms termiņa pēc viņa paša vēlēšanās vai pēc tieslietu ministra un Augstākās tiesas priekšsēdētāja kopīga priekšlikuma, pamatojoties uz Tiesnešu disciplinārkolēģijas atzinumu.
(3) Apgabaltiesas priekšsēdētājs veic šā likuma 33.panta trešajā daļā noteiktās funkcijas.
(22.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.10.2005.)
41. pants. Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieki
(1) Apgabaltiesas priekšsēdētājam ir vietnieki, kas vienlaikus var izpildīt arī tiesas kolēģijas priekšsēdētāja pienākumus.
(2) Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata šā likuma 33.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.1998. un 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.10.2005.)
42. pants. Apgabaltiesas tiesu kolēģijas
(1) Apgabaltiesā var būt kolēģijas.
(2) Tiesu kolēģijas vada to priekšsēdētāji, kas vienlaikus var būt apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieki, un šo kolēģiju sastāvā ietilpst tiesneši.
(3) Apgabaltiesas tiesu kolēģijas apstiprina tieslietu ministrs pēc apgabaltiesas priekšsēdētāja priekšlikuma.
(4) Ja apgabaltiesas tiesu kolēģijā ir vairāk par piecpadsmit tiesnešiem, var izveidot divas attiecīgā nosaukuma tiesu kolēģijas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.1995., 31.10.2002. un 04.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 18.12.2003.)
42.1 pants. Zemesgrāmatu nodaļas
(1) Zemesgrāmatu pārzināšanai pie apgabaltiesām pastāv zemesgrāmatu nodaļas. Zemesgrāmatu nodaļas ir tiesu iestādes.
(2) Zemesgrāmatu nodaļu tiesneši zemesgrāmatās ieraksta nekustamos īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem ir rajona (pilsētas) tiesnešiem noteiktais tiesiskais statuss.
(29.01.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.1997.)
43. pants. Augstākās Tiesas struktūra
(1) Latvijas Republikas Augstākās tiesas sastāvā ir:
1) Senāts;
2) divas tiesu palātas: Civillietu tiesu palāta un Krimināllietu tiesu palāta.
(2) Visi Augstākās Tiesas tiesneši veido plēnumu (tiesnešu kopsapulci).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994. un 28.09.1995. likumu, kas stājas spēkā 06.10.1995.)
44. pants. Augstākās Tiesas izveidošana
(1) Augstākās Tiesas tiesnešu kopskaitu, kā arī tiesnešu skaitu Senātā un tiesu palātās pēc Augstākās Tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma nosaka Saeima.
(2) Senāta un tiesu palātu sastāvu apstiprina un Senāta departamentu un tiesu palātu priekšsēdētājus ievēlē Augstākās Tiesas plēnums, ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu.
(3) Senāta departamentu un tiesu palātu priekšsēdētāju pilnvaru laiks ir pieci gadi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.10.2005.)
45. pants. Tiesu palāta un tās kompetence
(1) Tiesu palātas sastāvā ir palātas priekšsēdētājs un šīs palātas Augstākās Tiesas tiesneši.
(2) Tiesu palāta ir apelācijas instance lietās, kuras izskatījušas apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas.
(3) (Izslēgta ar 15.06.1994. likumu.)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 18.06.1994.)
47. pants. Senāts un tā kompetence
(1) Augstākās Tiesas Senāts ir kasācijas instance visās lietās, kuras izskatījušas rajonu (pilsētu) tiesas un apgabaltiesas.
(2) Augstākās tiesas Senāts ir pirmā instance lietās par Valsts kontroles padomes lēmumiem, kas pieņemti Valsts kontroles likuma 55.panta kārtībā.
(3) Senāta sastāvā ir Augstākās Tiesas priekšsēdētājs un senatori (Senāta tiesneši).
(4) Senāta sastāvā ir četri departamenti: Civillietu departaments, Krimināllietu departaments, Administratīvo lietu departaments un Disciplinārlietu departaments.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994., 28.09.1995., 29.01.1997. un 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2002. Sk. 31.10.2002. likuma Pārejas noteikumu.)
48. pants. Senāta sastāvs
(1) Augstākās Tiesas Senāts lietas izskata koleģiāli trīs senatoru sastāvā.
(2) (Izslēgta ar 15.06.1994. likumu.)
(3) Likumā noteiktajos gadījumos lietas izskata paplašinātā senatoru sastāvā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994. un 04.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 18.12.2003.)
49. pants. Plēnums un tā kompetence
(1) Plēnums ir Augstākās Tiesas tiesu palātu tiesnešu un Senāta tiesnešu kopsapulce.
(2) Plēnums apspriež aktuālus tiesību normu interpretācijas jautājumus.
(3) Plēnums izveido tiesu palātas un Senāta departamentus.
(4) Plēnums dod atzinumu par to, vai ir pamats Augstākās tiesas priekšsēdētāja atcelšanai vai ģenerālprokurora atlaišanai no amata.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.1998. un 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2002.)
50. pants. Augstākās Tiesas priekšsēdētājs un viņa vietnieki
(1) Augstākās tiesas darbu vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kuru no iecelto tiesnešu vidus pēc Augstākās tiesas plēnuma ierosinājuma apstiprina Saeima uz septiņiem gadiem.
(2) Augstākās Tiesas priekšsēdētājs vada Augstākās Tiesas plēnuma sēdes, un viņam ir tiesības vadīt Senāta sēdes.
(3) Augstākās tiesas priekšsēdētājs iesniedz priekšlikumu Saeimai par ģenerālprokurora iecelšanu amatā un īsteno citas Prokuratūras likumā noteiktās pilnvaras, kas saistītas ar ģenerālprokurora iecelšanu, atbrīvošanu vai atlaišanu.
(4) Divus Augstākās Tiesas priekšsēdētāja vietniekus ievēlē plēnums uz septiņiem gadiem no Senāta departamentu priekšsēdētāju un tiesu palātu priekšsēdētāju vidus, ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu.
(5) Augstākās tiesas priekšsēdētājs sasauc un vada Augstākās tiesas Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdes, kurās izšķir tiesneša vai tiesas iesniegtu jautājumu par lietas pakļautību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994., 15.10.1998., 31.10.2002. un 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.10.2005.)
50.1 pants. Augstākās tiesas Administrācija
(1) Augstākās tiesas Administrācija ir Augstākās tiesas struktūrvienība, kas organizē un nodrošina tiesas administratīvo darbu.
(2) Augstākās tiesas Administrācijas vadītāju pieņem darbā un atbrīvo no darba Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
(3) Augstākās tiesas Administrācija:
1) veic finanšu vadību;
2) gādā par materiāltehnisko nodrošinājumu;
3) kārto lietvedību;
4) organizē personālvadību un mācības;
5) nodrošina saziņu ar sabiedrību;
6) veic starptautisko sadarbību.
(22.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.10.2005.)
51. pants. Tiesnesim izvirzāmās prasības
(1) Izraugoties kandidātu tiesneša amatam, jāievēro princips, ka par tiesnesi var strādāt tikai Latvijas pilsonis — augsti kvalificēts un godīgs jurists.
(2) Izraugoties tiesnesi, nav pieļaujama nekāda diskriminācija atkarībā no viņa izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, politiskajiem vai citiem uzskatiem. Prasību, ka tiesnesim jābūt Latvijas pilsonim, nevar uzskatīt par diskriminējošu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.02.1997.)
52. pants. Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amata kandidāts
(1) Par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi var iecelt personu, kura:
1) ir Latvijas pilsonis;
2) prot valsts valodu augstākajā līmenī;
3) sasniegusi 30 gadu vecumu;
4) ieguvusi augstāko juridisko izglītību;
5) darbojusies vismaz piecus gadus juridiskajā specialitātē;
6) nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu.
(2) Juridiskās specialitātes darba stāžā tiek ieskaitīts arī tiesas priekšsēdētāja palīga, tiesneša palīga un tiesas konsultanta amatā nostrādātais laiks.
(3) (Izslēgta ar 15.10.1998. likumu.)
(4) Kārtību, kādā tiesneša amata kandidāts stažējas un kārto kvalifikācijas eksāmenu, nosaka tieslietu ministrs.
(5) Stažēšanās laiku nosaka pēc tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšlikuma, ievērojot tiesneša amata kandidāta profesionālās sagatavotības līmeni.
(6) (Izslēgta ar 15.10.1998. likumu.)
(7) Atkārtoti pretendēt uz tiesneša amatu var ne agrāk kā pēc gada. Gada termiņu sāk skaitīt ar dienu, kad tiesneša amata kandidāts saņēmis atteikumu attiecībā uz viņa kandidatūras turpmāko virzīšanu tiesneša amatam.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.1997., 15.10.1998., 31.10.2002., 19.06.2003. un 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.10.2005.)
53. pants. Apgabaltiesas tiesneša amata kandidāts
(1) Uz apgabaltiesas tiesneša amatu var pretendēt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis, kuram ir vismaz trešā kvalifikācijas klase.
(2) Uz apgabaltiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kurai ir 10 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta, prokurora vai līdz 1994.gada 30.jūnijam prokurora vietnieka, prokurora palīga vai prokuratūras izmeklētāja amatā un kura ir nokārtojusi tiesneša trešās kvalifikācijas klases eksāmenu.
(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2003.)
54. pants. Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāts
(1) Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai apgabaltiesas tiesnesis, kuram ir vismaz otrā kvalifikācijas klase.
(2) Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kurai ir 15 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta vai prokurora amatā un kura ir nokārtojusi tiesneša otrās kvalifikācijas klases eksāmenu.
(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2003.)
54.1 pants. Apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāta stažēšanās kārtība
Apgabaltiesas tiesneša vai Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātam, kurš nav tiesnesis, nosaka stažēšanās laiku atbilstoši šā likuma 52.panta piektajai daļai. Apgabaltiesas tiesneša amata kandidāta stažēšanās kārtību nosaka tieslietu ministrs. Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāta stažēšanās kārtību nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
(19.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.10.2005.)
55. pants. Personas, kuras nevar būt par tiesneša amata kandidātu
Par tiesneša amata kandidātu nevar būt personas:
1) kuras agrāk sodītas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);
2) kuras agrāk izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;
3) kuras sauktas pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret kurām izbeigta uz nereabilitējoša pamata;
4) par kurām ierosināta krimināllieta un notiek izmeklēšana;
5) kuras ir vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, Krievijas un citu valstu drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji;
6) kuras ir vai ir bijušas ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieki (biedri) pēc šo organizāciju aizliegšanas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994. un 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.10.2005.)
56. pants. Tiesas piesēdētāja kandidāts
Par tiesas piesēdētāju, ievērojot šā likuma 51. panta otrās daļas un 55. panta prasības, var ievēlēt Latvijas pilsoni, kas līdz vēlēšanu dienai sasniedzis 25 gadu vecumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.02.1997.)
57. pants. Kandidāta izvirzīšana rajona (pilsētas) tiesas tiesneša un apgabaltiesas tiesneša amatam
Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša un apgabaltiesas tiesneša kandidatūru iecelšanai vai apstiprināšanai amatā izvirza tieslietu ministrs, pamatojoties uz tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu.
(15.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.1998.)
58. pants. Kandidāta izvirzīšana apgabaltiesas tiesneša amatam
(Izslēgts ar 15.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 12.11.1998.)
59. pants. Kandidāta izvirzīšana Augstākās Tiesas tiesneša amatam
Augstākās Tiesas tiesneša kandidātu apstiprināšanai amatā izvirza Augstākās Tiesas priekšsēdētājs, pamatojoties uz tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 12.11.1998.)
60. pants. Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša iecelšanas un apstiprināšanas kārtība
(1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi pēc tieslietu ministra priekšlikuma ieceļ amatā Saeima uz trim gadiem.
(2) Pēc trim amatā nostrādātiem gadiem rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma, pamatojoties uz tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, apstiprina amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma vai ieceļ amatā atkārtoti uz laiku līdz diviem gadiem. Pēc atkārtotā pilnvaru termiņa izbeigšanās rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma apstiprina amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.
(3) Ja tiesneša darbība ir neapmierinoša, tieslietu ministrs saskaņā ar tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu tiesneša kandidatūru atkārtotai iecelšanai vai apstiprināšanai amatā neizvirza.
(15.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.1998.)
61. pants. Apgabaltiesas tiesneša apstiprināšanas kārtība
Apgabaltiesas tiesnesi pēc tieslietu ministra priekšlikuma apstiprina amatā Saeima bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.
62. pants. Augstākās Tiesas tiesneša apstiprināšanas kārtība
Augstākās Tiesas tiesnesi pēc Augstākās Tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma apstiprina amatā Saeima bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.
63. pants. Tiesneša amata pildīšanas maksimālais vecums
(1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim amata pildīšanas maksimālais vecums ir 65 gadi, apgabaltiesas tiesnesim — 65, bet Augstākās Tiesas tiesnesim — 70 gadi.
(2) Tieslietu ministrs un Augstākās tiesas priekšsēdētājs, saņemot pozitīvu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, ar kopīgu lēmumu var pagarināt rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša atrašanos amatā uz laiku līdz pieciem gadiem.
(3) Augstākās tiesas priekšsēdētājs, saņemot pozitīvu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, var pagarināt Augstākās tiesas tiesneša atrašanos amatā uz laiku līdz pieciem gadiem.
(4) Saeima var pagarināt Augstākās Tiesas priekšsēdētāja atrašanos amatā pēc valsts prezidenta ierosinājuma par pieciem gadiem.
(5) Ja tiesnesis sasniedz šajā pantā noteikto amata pildīšanas maksimālo vecumu lietas iztiesāšanas laikā, viņa pilnvaras tiek saglabātas līdz šīs lietas iztiesāšanas beigām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.1997. un 15.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 12.11.1998.)
64. pants. Tiesas piesēdētāju ievēlēšanas kārtība
(1) Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesas piesēdētāju skaitu nosaka Ministru kabinets.
(2) Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesas piesēdētājus ievēlē pašvaldības uz pieciem gadiem.
(3) Ja tiesas piesēdētāju pilnvaras izbeidzas lietas iztiesāšanas laikā, tās tiek saglabātas līdz šīs lietas iztiesāšanas beigām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.10.2005.)
65. pants. Tiesas piesēdētāju uzaicināšana uz tiesu
(1) Tiesas piesēdētāju uzaicina izpildīt savus pienākumus tiesā izlozes kārtībā ne ilgāk kā 30 darbdienas gadā, izņemot gadījumus, kad pagarināt šo laiku prasa nepieciešamība pabeigt ar viņa līdzdalību sāktās tiesas lietas izskatīšanu.
(2) (Izslēgta ar 29.01.1997. likumu.)
(3) Tiesas piesēdētāja izsaukums uz tiesu ir obligāts piesēdētājam, kā arī tā uzņēmuma, iestādes vai organizācijas administrācijai, kurā strādā vai mācās tiesas piesēdētājs. Par izsaukuma ignorēšanu vainīgās personas ir atbildīgas likumā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.1997. un 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2002.)
66. pants. Goda tiesnesis
Augstākās Tiesas priekšsēdētājs vai tieslietu ministrs var ierosināt Saeimai piešķirt Augstākās Tiesas, apgabaltiesas vai rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim, kurš godprātīgi strādājis un izbeidzis tiesneša darbību, Goda tiesneša nosaukumu.
67. pants. Tiesu varas simboli
Tiesu varas simboli ir tiesneša zvērests, piesēdētajā zvērests, mantija un amata zīme.
68. pants. Tiesneša zvērests
(1) Tiesnesis, stājoties amatā, dod zvērestu:
"Es, ....... uzņemoties tiesneša pienākumus, apzinos man uzticēto atbildību un svinīgi zvēru būt godīgs un taisnīgs, uzticīgs Latvijas Republikai, vienmēr censties noskaidrot patiesību, nekad nenodot to, tiesu spriest stingrā saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un likumiem."
(2) Tiesneša zvērestu pieņem valsts prezidents.
(3) Tiesnesis stājas pie savu pienākumu pildīšanas pēc zvēresta došanas.
69. pants. Tiesas piesēdētāja zvērests
(1) Pirmo reizi ievēlētais tiesas piesēdētājs, stājoties pie savu pienākumu pildīšanas, dod zvērestu:
"Es, ....... uzņemoties tiesas piesēdētāja pienākumus, apzinos man uzticēto atbildību un svinīgi zvēru būt godīgs un taisnīgs, uzticīgs Latvijas Republikai, vienmēr censties noskaidrot patiesību, nekad nenodot to, tiesu spriest stingrā saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un likumiem."
(2) Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas piesēdētāja zvērestu pieņem attiecīgās tiesas priekšsēdētājs.
(3) Tiesas piesēdētājs stājas pie savu pienākumu pildīšanas pēc zvēresta došanas.
70. pants. Tiesneša un tiesas piesēdētāja zvēresta došanas kārtība
(1) Tiesnesis un tiesas piesēdētājs svinīgos apstākļos nolasa zvēresta tekstu. To paraksta katrs tiesnesis vai tiesas piesēdētājs, kā arī amatpersona, kas zvērestu pieņem.
(2) Tiesnesis dod zvērestu, tērpies mantijā.
(3) Pēc zvēresta pieņemšanas valsts prezidents izsniedz tiesnesim amata zīmi.
71. pants. Tiesneša mantija un amata zīme
(1) Tiesnesis pilda savus pienākumus, tērpies mantijā un aplicis amata zīmi.
(2) Tiesneša amata zīmi piešķir, tiesnesim stājoties amatā.
(3) Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim nav mantijas, bet ir zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata zīme, ko piešķir, tiesnesim stājoties amatā.
(4) Mantijas lietošanas un amata zīmes piešķiršanas kārtību pēc saskaņošanas ar tieslietu ministru nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.1997. un 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.10.2005.)
72. pants. Tiesneša un tiesas piesēdētāja apliecība
Tiesnesim un tiesas piesēdētājam izsniedz apliecību, kuras paraugu apstiprina tieslietu ministrs pēc saskaņošanas ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.10.2005.)
73. pants. Tiesas un zemesgrāmatu nodaļas zīmogs
Visām tiesām, kā arī zemesgrāmatu nodaļām ir zīmogs ar valsts lielā ģerboņa attēlu un attiecīgās tiesas vai zemesgrāmatu nodaļas nosaukumu.
(29.01.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.1997.)
74. pants. Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja aizstāšana
(1) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja pagaidu prombūtnes laikā (slimība, atvaļinājums u. c.) viņu aizstāj rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieks.
(2) Ja priekšsēdētāja vietnieks attiecīgā rajona (pilsētas) tiesā nav iecelts vai arī ir iecelts, bet atrodas pagaidu prombūtnē, ar tieslietu ministra pavēli rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju aizstāt uzdod vienam no šīs tiesas tiesnešiem.
75. pants. Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša aizstāšana
Vakances vai tiesneša pagaidu prombūtnes gadījumā tieslietu ministrs var uz laiku — ne ilgāku par diviem gadiem — uzdot pildīt rajona (pilsētas) tiesas tiesneša pienākumus citas rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim, Goda tiesnesim vai apgabaltiesas tiesnesim, ja šī persona devusi rakstveida piekrišanu.
(22.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.10.2005.)
76. pants. Apgabaltiesas priekšsēdētaja un viņa vietnieku aizstāšana
(1) Apgabaltiesas priekšsēdētāju pagaidu prombūtnes laikā aizstāj viens no viņa vietniekiem.
(2) Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieku pagaidu prombūtnes laikā pēc apgabaltiesas priekšsēdētāja rīkojuma aizstāj attiecīgās apgabaltiesas tiesnesis.
77. pants. Apgabaltiesas tiesneša aizstāšana
(1) Vakances vai tiesneša pagaidu prombūtnes gadījumā tieslietu ministrs var uz laiku — ne ilgāku par diviem gadiem — uzdot pildīt apgabaltiesas tiesneša pienākumus citas apgabaltiesas tiesnesim vai Goda tiesnesim, ja šī persona devusi rakstveida piekrišanu.
(2) Apgabaltiesas tiesnesi pagaidu prombūtnes laikā tieslietu ministrs pēc tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšlikuma var uzdot aizstāt rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 12.11.1998.)
78. pants. Augstākās Tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieku aizstāšana
(1) Augstākās Tiesas priekšsēdētāju pagaidu prombūtnes laikā pēc viņa rīkojuma aizstāj viens no viņa vietniekiem.
(2) Augstākās Tiesas priekšsēdētāja vietnieku pagaidu prombūtnes laikā pēc Augstākās Tiesas priekšsēdētāja rīkojuma aizstāj viens no Augstākās Tiesas tiesnešiem.
79. pants. Augstākās Tiesas tiesneša aizstāšana
(1) Augstākās Tiesas Senāta tiesneša pagaidu prombūtnes laikā Augstākās Tiesas priekšsēdētājs var uzdot viņu aizstāt Augstākās Tiesas Goda tiesnesim vai tiesu palātas tiesnesim.
(2) Tiesu palātas tiesneša pagaidu prombūtnes laikā Augstākās Tiesas priekšsēdētājs var uzdot viņu aizstāt Augstākās Tiesas Goda tiesnesim vai apgabaltiesas tiesnesim pēc tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšlikuma.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 12.11.1998.)
80. pants. Atlīdzība par tiesneša aizstāšanu
Par laiku, kad šajā nodaļā minētās personas aizstāj tiesnesi, tās no valsts budžeta līdzekļiem saņem aizstājamā tiesneša amatalgu, kā arī likumā paredzētās piemaksas.
TIESNEŠA UN TIESAS PIESĒDĒTĀJA ATBRĪVOŠANA
NO PIENĀKUMU PILDĪŠANAS VAI ATCELŠANA
(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 12.11.1998.)
81. pants. Kārtība, kādā tiesnesi atbrīvo vai atceļ no amata
(1) Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesnesi atbrīvo no amata Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma, Augstākās tiesas tiesnesi atbrīvo no amata Saeima pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma, bet Augstākās tiesas priekšsēdētāju atbrīvo no amata Saeima pēc Ministru kabineta priekšlikuma.
(2) Rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesnesi atceļ no amata Saeima pēc tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšlikuma, bet Augstākās tiesas priekšsēdētāju atceļ no amata Saeima pēc tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšlikuma, pamatojoties uz Augstākās tiesas plēnuma atzinumu. Ja tiesnesis notiesāts un tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā, tiesnesi no amata atceļ Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma.
(15.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.1998.)
82. pants. Tiesneša atbrīvošana no amata
(1) Tiesnesi atbrīvo no amata:
1) pēc paša vēlēšanās;
2) sakarā ar ievēlēšanu vai iecelšanu citā amatā;
3) veselības stāvokļa dēļ, ja tas neļauj turpināt tiesneša darbu;
4) sakarā ar likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu.
(2) (Izslēgta ar 15.10.1998. likumu.)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 12.11.1998.)
83. pants. Tiesneša atcelšana no amata
Tiesnesi atceļ no amata:
1) ja tiesnesis notiesāts un tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā;
2) pamatojoties uz tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu.
(15.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.1998.)
84. pants. Tiesneša atstādināšana no amata
(1) Ja par rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesnesi ierosināta disciplinārlieta, tieslietu ministrs pēc tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšlikuma var atstādināt šādu tiesnesi no amata līdz nolēmuma pieņemšanai disciplinārlietā. Ja rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesnesi likumā noteiktajā kārtībā sauc pie kriminālatbildības, tieslietu ministrs atstādina šādu tiesnesi no amata līdz nolēmuma pieņemšanai krimināllietā.
(2) Ja par Augstākās tiesas tiesnesi ierosināta disciplinārlieta, Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšlikuma var atstādināt šādu tiesnesi no amata līdz nolēmuma pieņemšanai disciplinārlietā. Ja Augstākās tiesas tiesnesi likumā noteiktajā kārtībā sauc pie kriminālatbildības, Augstākās tiesas priekšsēdētājs atstādina šādu tiesnesi no amata līdz nolēmuma pieņemšanai krimināllietā.
(3) Atstādinātajam tiesnesim saglabā minimālo mēneša amatalgu.
(15.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.10.2005.)
85. pants. Tiesas piesēdētāja atbrīvošana no piesēdētāja pienākumu pildīšanas
(1) Pamatojoties uz rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas priekšsēdētāja iesniegumu, rajona (pilsētas) pašvaldība lemj jautājumu par piesēdētāja atbrīvošanu no piesēdētāja pienākumu pildīšanas.
(2) Piesēdētāju pirms termiņa atbrīvo no pienākumu pildīšanas, ja viņš:
1) notiesāts par izdarītu noziedzīgu nodarījumu;
2) pieļāvis tīšu likumības pārkāpumu, kas saistīts ar tiesas spriešanu;
3) izdarījis apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar tiesas piesēdētāja statusu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.10.2005.)
86. pants. Tiesneša tiesības un brīvības
(1) Tiesnesim ir likumā noteiktās pilsoņa tiesības un brīvības. Tiesnesis izmanto šīs tiesības un brīvības tā, lai neciestu tiesas un tiesneša cieņa un gods, objektivitāte un tiesas neatkarība.
(2) Tiesneši var brīvi apvienoties organizācijās, kas aizsargā viņu neatkarību, veicina profesionālās kvalifikācijas celšanu, aizstāv viņu tiesības un intereses.
(3) Tiesneša amats nav savienojams ar piederību pie partijām un citām politiskajām organizācijām.
(4) (Izslēgta ar 23.05.1996. likumu.)
(5) Tiesnesim nav atļauts streikot.
(6) Tiesnesis var iesniegt tiesnešu konferencei, kā arī tieši Augstākajai Tiesai priekšlikumus likumu izskaidrošanas jautājumos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994. un 23.05.1996. likumu, kas stājas spēkā 01.06.1996.)
86.1 pants. Tiesneša tiesības ieņemt citus amatus
(1) Tiesnesi ar viņa piekrišanu un tiesas priekšsēdētāja atļauju uz noteiktu laiku var norīkot darbā citā tiesā (arī augstākas instances tiesā), Tieslietu ministrijā, Tiesu administrācijā vai starptautiskā organizācijā (turpmāk — cita institūcija).
(2) Rīkojumu par tiesneša norīkošanu uz noteiktu laiku darbā citā institūcijā izdod tieslietu ministrs. Rīkojumu par Augstākās tiesas tiesneša norīkošanu uz noteiktu laiku darbā citā institūcijā izdod Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc tam, kad saņemta attiecīgās palātas vai attiecīgā departamenta priekšsēdētāja piekrišana.
(3) Tiesnesi var norīkot darbā citā institūcijā uz laiku, kas nav mazāks par trim mēnešiem, bet nepārsniedz trīs gadus. Šajā laikā tiesnesis nevar pildīt tiesneša pienākumus tajā tiesā, no kuras viņš norīkots darbā citā institūcijā.
(4) Tiesnesis, veicot darbu citā institūcijā, saņem tiesneša amatalgu un piemaksu par kvalifikācijas klasi, ja vien šī institūcija nav pārņēmusi saistības maksāt tiesnesim atalgojumu.
(5) Tiesneša darbu citā institūcijā ieskaita tiesneša darba stāžā.
(31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.10.2005.)
87. pants. Tiesneša drošības garantijas
Tiesnesim ir tiesības uz viņa un viņa ģimenes locekļu, kā arī uz savas un savas ģimenes locekļu mantas aizsardzību.
88. pants. Tiesas piesēdētāja darba tiesību garantijas
(1) Par tiesas piesēdētāja pienākumu pildīšanu apgabaltiesā tiesas piesēdētājs saņem darba algu, kuras apmērs atbilst Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo iepriekšējā gada vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos.
(2) Par tiesas piesēdētāja pienākumu pildīšanu rajona (pilsētas) tiesā tiesas piesēdētājs saņem darba algu, kuru aprēķina, Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo iepriekšējā gada vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 0,85.
(3) Tiesas piesēdētāja pienākumu pildīšanas laikā darba devējs piesēdētājam saglabā vidējo izpeļņu Darba likumā noteiktajā kārtībā.
(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2003.)
89. pants. Tiesneša un tiesas piesēdētāja pienākumi
(1) Tiesnesim un tiesas piesēdētājam, spriežot tiesu, precīzi jāizpilda likuma prasības, jānodrošina cilvēka tiesību, brīvību, goda un cieņas aizsardzība, jābūt taisnīgam un humānam.
(2) Tiesnesim iepriekš jāiepazīstina tiesas piesēdētāji ar izskatāmajām lietām, spēkā esošajiem likumiem un to piemērošanas praksi, kā arī jāizskaidro viņu tiesību realizēšanas kārtība.
(3) Tiesnesim un tiesas piesēdētājam nav tiesību izpaust tiesnešu apspriedes noslēpumu un neizpaužamās ziņas, kas iegūtas slēgtajās tiesas sēdēs.
(4) Tiesnesim un tiesas piesēdētājam ārpus tiesas jāizvairās no visa, kas varētu mazināt tiesas spriešanas autoritāti un tiesneša cieņu vai radīt šaubas par viņa objektivitāti un taisnīgumu.
90. pants. Tiesneša disciplinārā atbildība
Pamatu un kārtību tiesneša saukšanai pie disciplinārās atbildības nosaka speciāls likums.
(15.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.1998.)
91. pants. Kārtība, kādā tiesnesi sauc pie disciplinārās atbildības
(Izslēgts ar 15.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 12.11.1998.)
TIESNEŠU KONFERENCE. TIESNEŠU KVALIFIKĀCIJAS
KOLĒĢIJAS. TIESNEŠU KVALIFIKĀCIJAS ATESTĀCIJA
(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 12.11.1998.)
92. pants. Tiesnešu konference
(1) Tiesnešu konference ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija. Tās darbā piedalās visi republikas tiesneši.
(2) Tiesnešu konference:
1) izskata aktuālus tiesu prakses jautājumus;
2) iesniedz Augstākās tiesas priekšsēdētājam iesniegumus par tiesību normu interpretācijas jautājumiem, kuri būtu jāapspriež Augstākās tiesas plēnumam;
3) apspriež materiālās un sociālās nodrošināšanas un citus būtiskus tiesnešu darba jautājumus;
4) aizklāti balsojot, ievēlē tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju un tās priekšsēdētāju uz četriem gadiem;
5) ievēlē tiesnešu disciplinārkolēģiju uz četriem gadiem.
(3) Nekustamo īpašumu ierakstīšanas un ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanas prakses aktuālu jautājumu izskatīšanai var sasaukt zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu konferenci.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.1997., 15.10.1998., 31.10.2002. un 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.10.2005.)
93. pants. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija
(1) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuras uzdevums ir nostiprināt tiesnešu profesionālo neatkarību.
(2) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvā ir viens Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta tiesnesis, viens Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta tiesnesis, viens Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesnesis, viens Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesnesis, viens Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas tiesnesis, viens apgabaltiesas civillietu kolēģijas tiesnesis, viens apgabaltiesas krimināllietu kolēģijas tiesnesis, viens Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis, divi rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši un divi zemesgrāmatu nodaļu tiesneši.
(3) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sēdēs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāns, Latvijas Policijas akadēmijas rektors vai viņu pilnvarotas personas, kā arī Latvijas Tiesnešu biedrības valdes pilnvarots pārstāvis.
(4) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētāja vietnieku ievēlē tiesnešu kvalifikācijas kolēģija no sava vidus.
(5) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā septiņi tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļi.
(6) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas darbību nodrošina Tiesu administrācija.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.1998. un 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.10.2005.)
94. pants. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pilnvaras
Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija:
1) novērtē katra pirmo reizi izvirzītā kandidāta sagatavotību tiesneša amatam un pieņem tiesneša kandidāta kvalifikācijas eksāmenu;
2) dod atzinumu par rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas, Augstākās tiesas vai zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kandidatūrām;
3) atestē tiesnešus un piešķir viņiem kvalifikācijas klasi;
4) pēc tieslietu ministra, Augstākās tiesas priekšsēdētāja, apgabaltiesas priekšsēdētāja, rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja, zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka ierosinājuma izlemj jautājumu par kvalifikācijas klases pazemināšanu tiesnesim;
5) apstiprina tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas nolikumu;
6) (izslēgts ar 15.10.1998. likumu).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.1997., 15.10.1998. un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2003.)
95. pants. Rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija
(Izslēgts ar 15.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 12.11.1998.)
95.1 pants. Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija
(Izslēgts ar 15.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 12.11.1998.)
96. pants. Apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija
(Izslēgts ar 15.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 12.11.1998.)
97. pants. Augstākās Tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģija
(Izslēgts ar 15.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 12.11.1998.)
98. pants. Tiesnešu kvalifikācijas klases
(1) Tiesnesim pēc atestācijas nokārtošanas var piešķirt piekto, ceturto, trešo, otro vai pirmo kvalifikācijas klasi šādā secībā:
1) piekto kvalifikācijas klasi — pēc trim amatā nostrādātiem gadiem;
2) ceturto kvalifikācijas klasi — pēc trim amatā ar piekto kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem;
3) trešo kvalifikācijas klasi — pēc četriem amatā ar ceturto kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem;
4) otro kvalifikācijas klasi — pēc pieciem amatā ar trešo kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem;
5) pirmo kvalifikācijas klasi — pēc pieciem amatā ar otro kvalifikācijas klasi nostrādātiem gadiem.
(2) Tiesnesim var piešķirt augstāku kvalifikācijas klasi, ja viņš ar iepriekšējo kvalifikācijas klasi ir nostrādājis ne mazāk kā divas trešdaļas no šā panta pirmajā daļā noteiktā termiņa un ir nokārtojis nākamās kvalifikācijas klases eksāmenu.
(3) Tiesneša atestācijas, kvalifikācijas eksāmenu kārtošanas un kvalifikācijas klašu piešķiršanas kārtību pēc tieslietu ministra priekšlikuma nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
(4) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim var piešķirt piekto, ceturto, trešo un otro kvalifikācijas klasi.
(5) Par apgabaltiesas tiesnesi var strādāt tiesnesis ar trešo, otro vai pirmo kvalifikācijas klasi.
(6) Par Augstākās tiesas tiesnesi var strādāt tiesnesis ar otro vai pirmo kvalifikācijas klasi.
(7) Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim var piešķirt piekto, ceturto un trešo kvalifikācijas klasi.
(8) Ja tiesnesis pāriet no augstākas tiesas uz zemāka līmeņa tiesu, viņam piešķirtā kvalifikācijas klase un mēneša amatalga tiek saglabāta.
(19.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2003. un 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.10.2005.)
ZEMESGRĀMATU NODAĻAS UN ZEMESGRĀMATU NODAĻU TIESNEŠI
(Nodaļa 29.01.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.1997.)
98.1 pants. Zemesgrāmatu nodaļu statuss
(1) Zemesgrāmatu nodaļas ietilpst tiesu sistēmā un tiek izveidotas nekustamo īpašumu ierakstīšanai, kā arī ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās.
(2) Zemesgrāmatu nodaļas pārzina apgabaltiesas, bet to organizatorisko vadību veic Tiesu administrācija.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.10.2005.)
98.2 pants. Zemesgrāmatu nodaļas sastāvs
(1) Zemesgrāmatu nodaļa sastāv no zemesgrāmatu nodaļas tiesnešiem.
(2) Nodaļas priekšnieku un, ja nepieciešams, viņa vietnieku no šīs nodaļas tiesnešu vidus uz pieciem gadiem ieceļ tieslietu ministrs.
(3) Ja nepieciešams, tieslietu ministrs zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi ar viņa piekrišanu uz laiku var pārcelt uz citu zemesgrāmatu nodaļu.
(4) Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks vada un kontrolē nodaļas organizatorisko darbu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.10.2005.)
TIESU AMATPERSONAS UN TIESU SISTĒMAI PIEDERĪGAS PERSONAS UN IESTĀDES
(Sadaļas nosaukums 29.01.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 11.11.1998.)
TIESU DARBINIEKI
(Nodaļas nosaukums 19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2003.)
99. pants. Tiesneša palīgs
(1) Tiesneša palīgs pieņem apmeklētājus, viņu iesniegumus, veic pasākumus sakarā ar lietu sagatavošanu izskatīšanai tiesas sēdē, kā arī pilda citus tiesneša dotus uzdevumus.
(2) (Izslēgta ar 15.10.1998. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 12.11.1998.)
100. pants. Tiesas konsultants
(1) Tiesas konsultants vispārina un analizē tiesu praksi un statistiku, kā arī veic citu metodisko darbu.
(2) (Izslēgta ar 15.10.1998. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 12.11.1998.)
101. pants. Kancelejas pārzinis
(1) Kancelejas pārzinis vada un organizē tiesas kancelejas darbu.
(2) Kancelejas pārziņa vadība strādā tiesas sēžu sekretāri un citi kancelejas darbinieki.
102. pants. Tiesas sēžu sekretārs
Visos gadījumos, kad saskaņā ar likumu jāraksta tiesas sēdes protokols, tiesas sēdēs piedalās tiesas sēžu sekretārs.
103. pants. Tiesas ziņnesis
Tiesas ziņnesis nogādā adresātiem tiesas pavēstes, apsūdzības rakstus un citus dokumentus.
104. pants. Tiesas tulks
Likumā noteiktajos gadījumos tulks piedalās tiesas sēdēs, kā arī tulko tiesas dokumentus.
105. pants. Tiesas administrators
Tiesas administrators gādā par tiesas materiālo nodrošināšanu, piemērotu telpu iekārtošanu un kārtību tiesā.
105.1 pants. Konsultatīvi analītiskais personāls
Tiesas priekšsēdētājam ir tiesības atbilstoši apstiprinātajai struktūrai pieņemt darbā speciālistus uz nenoteiktu laiku vai atbilstoši budžeta iespējām — uz noteiktu laiku konkrētu uzdevumu veikšanai, nosakot algu, kas nepārsniedz attiecīgās tiesas tiesneša amatalgu.
(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2003.)
106.pants. Tiesas darbinieka darba tiesiskās attiecības
(1) Tiesas darbinieks darba tiesiskās attiecības nodibina Darba likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Tiesas darbinieka darba samaksu nosaka Ministru kabinets.
(19.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.10.2005.)
TIESU SISTĒMAI PIEDERĪGAS PERSONAS
(Nodaļa 29.01.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.02.1997.)
106.1 pants. Prokurori
(1) Prokurori ir tiesu sistēmai piederīgas amatpersonas, kuras piedalās lietu izskatīšanā tiesā un veic citus pienākumus saskaņā ar likumu.
(2) Prokuroru tiesības un pienākumus tiesā nosaka civilprocesa, kriminālprocesa un administratīvā procesa likumi.
(3) Prokuroru darbību nosaka Prokuratūras likums.
106.2 pants. Zvērināti advokāti
(1) Zvērināti advokāti ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras sniedz juridisku palīdzību un veic citus pienākumus saskaņā ar likumu. Zvērināti advokāti pastāv pie apgabaltiesām.
(2) Zvērināti advokāti piedalās lietu izskatīšanā kā aizstāvji un pārstāvji. Zvērināta advokāta tiesības ir tikai Latvijas Republikas Zvērinātu advokātu kolēģijas locekļiem. Zvērinātu advokātu tiesības un pienākumus tiesā nosaka civilprocesa, kriminālprocesa un administratīvā procesa likumi.
(3) Ārvalsts advokāts var būt aizstāvis un pārstāvis lietu izskatīšanā tikai starptautiskajos līgumos noteiktajos gadījumos un kārtībā.
(4) Likumā noteiktajos gadījumos advokāta tiesības un pienākumi ir arī zvērināta advokāta palīgam.
(5) Zvērinātu advokātu darbību nosaka Advokatūras likums.
(6) Citām personām, kuras uz pilnvaras pamata pārstāv tiesā personas, nav zvērināta advokāta tiesību un pienākumu.
106.3 pants. Zvērināti notāri
(1) Zvērināti notāri ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda tām likumā noteiktos pienākumus. Amata darbībā zvērināti notāri ir pielīdzināti valsts amatpersonām.
(2) Likumā noteiktajos gadījumos zvērināta notāra tiesības un pienākumi ir arī zvērināta notāra palīgam un zvērināta notāra kandidātam.
(3) Zvērinātu notāru darbību nosaka Notariāta likums.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2002.)
106.4 pants. Zvērināti tiesu izpildītāji
(1) Zvērināti tiesu izpildītāji ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda tām likumā noteiktos pienākumus. Amata darbībā zvērināti tiesu izpildītāji ir pielīdzināti valsts amatpersonām.
(2) Likumā noteiktajos gadījumos zvērināta tiesu izpildītāja tiesības un pienākumi ir arī zvērināta tiesu izpildītāja palīgam un zvērināta tiesu izpildītāja kandidātam.
(3) Zvērinātu tiesu izpildītāju darbību nosaka Tiesu izpildītāju likums.
(31.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.12.2002.)
TIESU SISTĒMAI PIEDERĪGAS IESTĀDES
(Nodaļa izslēgta ar 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.10.2005.)
106.5 pants. Tiesu sistēmai piederīgas iestādes
(Izslēgts ar 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.10.2005.)
TIESU ADMINISTRĒŠANA
(Nodaļas nosaukums 04.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.12.2003.)
107.pants. Tieslietu ministrijas kompetence
(1) Tieslietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tiesu administrēšanā, un tā veic šajā likumā noteiktās funkcijas.
(2) Tieslietu ministrija:
1) apstiprina metodiskos norādījumus par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu administratīvā darba organizēšanu;
2) pieprasa no rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām un zemesgrāmatu nodaļām ziņas, kas tai nepieciešamas normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai;
3) uzrauga rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu organizatorisko vadību.
(04.12.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.10.2005.)
107.1 pants. Tiesu administrācija
(1) Tiesu administrācija ir tieslietu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas organizē un nodrošina rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu administratīvo darbu.
(2) Tiesu administrācija:
1) sagatavo metodiskos norādījumus par tiesu un zemesgrāmatu nodaļu administratīvā darba organizēšanu;
2) nodrošina tiesu un zemesgrāmatu nodaļu auditu, kā arī pārbaužu veikšanu;
3) kārto tiesnešu, tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbinieku personāllietas;
4) nodrošina tiesnešu amata kandidātu atlasi un organizē viņu stažēšanos;
5) sagatavo dokumentus un veic pasākumus, kas saistīti ar tiesnešu iecelšanu un apstiprināšanu amatā, kā arī viņu atstādināšanu, atbrīvošanu un atcelšanu no amata, izdod rīkojumus par tiesnešu atvaļinājumiem un komandējumiem;
6) sagatavo tiesnešu amatu sarakstus un apstiprina tiesas un zemesgrāmatu nodaļas darbinieku amatu sarakstus;
7) apstiprina tiesas un zemesgrāmatu nodaļas darbinieku amatu aprakstus;
8) saskaņojot ar tiesas priekšsēdētāju vai zemesgrāmatu nodaļas priekšnieku, pieņem darbā un atlaiž no darba tiesas vai zemesgrāmatu nodaļas darbiniekus, izdod rīkojumus par darbinieku atvaļinājumiem un komandējumiem;
9) plāno un nodrošina tiesnešu, tiesas un zemesgrāmatu nodaļas darbinieku un tiesu piesēdētāju apmācību;
10) pieprasa no tiesām vai zemesgrāmatu nodaļām nepieciešamās ziņas un no to darbiniekiem — paskaidrojumus;
11) sagatavo materiālus par disciplinārlietas ierosināšanu pret tiesnesi;
12) disciplināri soda tiesas darbiniekus par konstatētajiem darba disciplīnas pārkāpumiem;
13) veic valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētāja pienākumu un nodrošina valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas izplatīšanu;
14) apkopo tiesu un zemesgrāmatu nodaļu statistikas datus par to darbu, analizē apkopotos datus un sniedz priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām statistikas pārskatos;
15) rīkojas ar tiesu un zemesgrāmatu nodaļu budžeta līdzekļiem;
16) plāno tiesu un zemesgrāmatu nodaļu budžeta ieņēmumu un izdevumu resursus, kā arī analizē ekonomiskos rādītājus;
17) sagatavo budžeta pieprasījuma projektu tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba nodrošināšanai;
18) veic tiesu un zemesgrāmatu nodaļu saimnieciskās darbības un finanšu revīziju;
19) nodrošina mērķtiecīgu un efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu;
20) nodrošina tiesas un zemesgrāmatu nodaļas ar materiāliem un tehniskajiem līdzekļiem;
21) sadarbībā ar valsts akciju sabiedrību “Tiesu namu aģentūra” nodrošina tiesas un zemesgrāmatu nodaļas ar darba telpām un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūru.
(22.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.10.2005. Otrās daļas 8. un 12. punkts stājas spēkā 01.09.2007. Sk. pārejas noteikumu 15. punktu)
108. pants. Tieslietu ministra funkcijas tiesu organizatoriskās vadības jautājumos
Tieslietu ministrs:
1) pieprasa no rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem paskaidrojumus;
2) uzdod Tiesu administrācijai veikt pārbaudi rajonu (pilsētu) tiesās, apgabaltiesās un zemesgrāmatu nodaļās, ja nepieciešams, iesaistot Augstākās tiesas vai apgabaltiesu tiesnešus pēc saskaņošanas ar attiecīgās tiesas priekšsēdētāju;
3) ierosina disciplinārlietas pret tiesnešiem.
(22.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.10.2005.)
110. pants. Tiesu izpildītāju kantori
(Izslēgts ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2002.)
111. pants. Tiesu izpildītāja tiesības
(Izslēgts ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2002.)
112. pants. Tiesu izpildītāja pienākumi un atbildība
(Izslēgts ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2002.)
115. pants. Policija
(1) Policija savas kompetences ietvaros nodrošina tiesas darbību.
(2) Policija, veicot tai uzticētos uzdevumus:
1) pilda tiesas norādījumus, kas saistīti ar tiesas izmeklēšanas darbību veikšanu un tiesājamā meklēšanu;
2) apsargā un konvojē aizturētās un apcietinātās personas, pēc tiesas pieprasījuma nogādā šīs personas uz tiesas sēdi, kur tās apsargā;
3) izpilda tiesneša un tiesas lēmumus par to personu piespiedu atvešanu uz tiesu, kuras izvairās no ierašanās tiesā pēc izsaukuma;
4) pilda citus tiesu nolēmumus savas kompetences ietvaros.
(3) Policija gādā par tiesnešu un tiesas darbinieku, viņu ģimenes locekļu, kā arī par viņu .mantas aizsardzību.
(4) Tiesā kārtību nodrošina tiesas kārtībnieki, kuri ietilpst policijas sastāvā.
116. pants. Eksperts
(1) Eksperts, izpildot tiesneša un tiesas lēmumus, izdara ekspertīzi savas kompetences ietvaros.
(2) Ekspertam ir likumā noteiktās tiesības un pienākumi.
TIESU SISTĒMAS FINANSĒŠANA. TIESNEŠU DARBA SAMAKSA UN SOCIĀLĀS GARANTIJAS
(Sadaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.02.1997.)
117. pants. Tiesu sistēmas finansēšana
(1) Tiesu sistēmu finansē no valsts budžeta.
(2) (Izslēgta ar 11.11.1999. likumu.)
(3) Valsts, paredzot atbilstošu finansējumu likumā par valsts budžetu kārtējam gadam, garantē tiesnešu neatkarību un efektīvu personas tiesisko aizsardzību kompetentā un neatkarīgā tiesā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.1995., 29.01.1997., 11.11.1999. un 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2002.)
118. pants. Tiesu materiāltehniskais nodrošinājums
Valsts nodrošina tiesas ar atbilstošu materiāltehnisko nodrošinājumu tiesas funkciju veikšanai.
(31.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.12.2002.)
TIESNEŠU DARBA SAMAKSAS PRINCIPI
(Nodaļa 19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2003.)
119. pants. Tiesneša darba samaksa
Tiesneša darba samaksa ietver mēneša amatalgu, piemaksu par kvalifikācijas klasi un prēmijas.
119.1 pants. Tiesneša mēneša amatalga
(1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalgu aprēķina, Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo iepriekšējā gada vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 4,5.
(2) Apgabaltiesas tiesneša mēneša amatalga ir par 20 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga.
(3) Augstākās tiesas tiesneša mēneša amatalga ir par 40 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga.
(4) Augstākās tiesas senatora mēneša amatalga ir par 50 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga.
119.2 pants. Tiesas priekšsēdētāja vietnieka, tiesas priekšsēdētāja, kolēģijas priekšsēdētāja, palātas un senāta priekšsēdētāja mēneša amatalga
(1) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vietnieka mēneša amatalga ir par 10 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga.
(2) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja mēneša amatalga ir par 20 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga.
(3) Apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieka un kolēģijas priekšsēdētāja mēneša amatalga ir par 30 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga.
(4) Apgabaltiesas priekšsēdētāja mēneša amatalga ir par 40 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga.
(5) Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieka, palātas un senāta priekšsēdētāja mēneša amatalga ir par 70 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga.
(6) Augstākās tiesas priekšsēdētāja mēneša amatalga ir par 100 procentiem lielāka nekā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēneša amatalga.
120. pants. Piemaksa par tiesneša kvalifikācijas klasi
Piemaksu par tiesneša kvalifikācijas klasi nosaka šādā apmērā:
1) par piekto kvalifikācijas klasi — 7 procenti no mēneša amatalgas;
2) par ceturto kvalifikācijas klasi — 14 procentu no mēneša amatalgas;
3) par trešo kvalifikācijas klasi — 21 procents no mēneša amatalgas;
4) par otro kvalifikācijas klasi — 28 procenti no mēneša amatalgas;
5) par pirmo kvalifikācijas klasi — 35 procenti no mēneša amatalgas.
120.1 pants. Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša, zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka mēneša amatalga
(1) Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalgu aprēķina, Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo iepriekšējā gada vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 2,5.
(2) Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka mēneša amatalga ir par 15 procentiem lielāka nekā zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalga.
121. pants. Tiesneša prēmēšana
Tiesnesi atbilstoši darba ieguldījumam var prēmēt, izmantojot šim nolūkam finanšu līdzekļus līdz 15 procentiem no plānotā darba samaksas fonda.
(22.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.10.2005.)
122. pants. Tiesu resora amatpersonu amatalga
(Izslēgts ar 16.12.1993. likumu, kas stājas spēkā 29.12.1993.)
123. pants. Tiesnešu atvaļinājums
(1) Tiesnešiem piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ne mazāku par piecām kalendāra nedēļām.
(2) Tiesnesim pēc pieciem tiesneša amatā nostrādātiem gadiem piešķir ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu — trīs kalendāra dienas. Ik pēc pieciem tiesneša amatā nostrādātiem gadiem papildatvaļinājums tiek pagarināts par trim dienām, bet nepārsniedzot divas kalendāra nedēļas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2003.)
123.1 pants. Atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas
Ja tiesnesim ir nepieciešams un darba apstākļi to atļauj, viņam var piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas.
(22.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.10.2005.)
124. pants. Tiesnešu nodrošināšana ar dzīvojamām telpām
(Izslēgts ar 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.10.2005.)
125. pants. Citas tiesneša sociālās garantijas
(1) Tiesnesim, piešķirot ikgadējo atvaļinājumu, izmaksā vienreizēju pabalstu mēneša amatalgas apmērā.
(2) Tiesnesim, kas cietis smagā nelaimes gadījumā, izmaksā vienreizēju pabalstu mēneša amatalgas apmērā.
(3) Tiesnesim izmaksā pabalstu mēneša amatalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.
(4) Tiesnesim bērna piedzimšanas gadījumā izmaksā pabalstu triju mēneša amatalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir tiesneši, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.
(5) Ja tiesnesi atbrīvo no amata tiesnešu skaita samazināšanas dēļ, viņam izmaksā pabalstu triju mēneša amatalgu apmērā.
(6) Valsts obligāti apdrošina tiesneša dzīvību un veselību līdz 15 mēneša amatalgu apmēram.
(7) Ja tiesnesi pārceļ darbā uz citu administratīvo teritoriju, tiesnesim un viņa ģimenes locekļiem (apgādājamiem), pamatojoties uz izdevumus attaisnojošiem dokumentiem, kompensē pārcelšanās izdevumus, kas ietver ceļa izdevumus un izdevumus par tiesneša un viņa ģimenes locekļu (apgādājamo) īpašumā esošās iedzīves pārvešanu.
(19.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.10.2005.)
126. pants. Tiesnešu izdienas pensijas
Tiesnešu izdienas pensiju piešķiršanas pamatu un izmaksas kārtību nosaka īpašs likums.
(22.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.10.2005.)
1. Līdz 2006.gadam tiesneša mēneša amatalgu un tiesas piesēdētāja mēneša amatalgu piesaista strādājošo 2001.gada mēneša vidējai bruto darba samaksai, kas noapaļota latos.
2. Tiesnešiem, izņemot zemesgrāmatu nodaļas tiesnešus, izmaksā mēneša amatalgu:
1) 2003.gadā 60 procentu apmērā no šā likuma 119.1 un 119.2 pantā noteiktās mēneša amatalgas;
2) 2004.gadā 70 procentu apmērā no šā likuma 119.1 un 119.2 pantā noteiktās mēneša amatalgas;
3) 2005.gadā 80 procentu apmērā no šā likuma 119.1 un 119.2 pantā noteiktās mēneša amatalgas.
3. Līdz 2006.gadam šā likuma 120.pantā paredzētās piemaksas par kvalifikācijas klasi un šā likuma 125.pantā paredzētās sociālās garantijas aprēķina no mēneša amatalgas, kas paredzēta šo pārejas noteikumu 2.punktā.
4. Tiesnesim, piešķirot ikgadējo atvaļinājumu 2003.gadā, izmaksā vienreizēju pabalstu tādā mēneša amatalgas apmērā, kāds bija noteikts līdz 2003.gada 30.jūnijam.
7. Līdz 2010.gadam tiesnešiem, izņemot zemesgrāmatu nodaļu tiesnešus, mēneša amatalgu pārskata ik pēc trim gadiem, ņemot vērā strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, koeficientu 4,5 saglabājot nemainīgu.
8. Līdz 2004.gada 1.aprīlim Tieslietu ministrija nodrošina attiecīgo funkciju nodošanu Tiesu administrācijai.
(04.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.12.2003.)
9. Līdz 2006.gada 1.februārim par administratīvās rajona tiesas tiesnesi var apstiprināt personu, kura atbilst šā likuma 52.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punkta prasībām un kurai ir vismaz triju gadu kopējais darba stāžs juridiskajā specialitātē vai ierēdņa amatā.
(04.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.12.2003.)
10. Līdz 2006.gada 1.februārim par Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta un Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi var apstiprināt personu, kura atbilst šā likuma 52.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punkta prasībām un kurai ir vismaz piecu gadu kopējais darba stāžs 53. un 54.pantā norādītajos amatos vai ierēdņa amatā.
(04.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.12.2003.)
11. Augstākās tiesas un apgabaltiesas tiesnešiem, kas apstiprināti amatā līdz 2006.gada 1.februārim, piešķir šā likuma 98.panta piektajā un sestajā daļā minētās zemākās kvalifikācijas klases, ja viņiem nav šā likuma 98.panta piektajā un sestajā daļā noteiktās kvalifikācijas klases.
(22.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.10.2005.)
12. Līdz 2004.gada 1.februārim Valsts kanceleja nodrošina Augstāko tiesu ar nepieciešamajām papildu darba telpām Administratīvā procesa likumā noteikto funkciju veikšanai.
(04.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.12.2003.)
13. Ministru kabinets izstrādā un līdz 2005.gada 15.novembrim iesniedz Saeimai likumprojektu par tiesnešu izdienas pensijām.
(22.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.10.2005.)
14. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.aprīlim izdod šā likuma 28.6 panta sestajā daļā un 29.panta otrajā daļā paredzētos noteikumus.
(22.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.10.2005.)
15. Šā likuma 107.1 panta otrās daļas 8. un 12.punkts stājas spēkā 2007.gada 1.septembrī.
(22.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.10.2005.)
Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
(Pielikums izslēgts ar 01.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 23.10.1997.)
31.10.2002. likuma "Grozījumi likumā "Par tiesu varu""
Pārejas noteikums:
"Grozījumi likuma 42.pantā un 47.panta ceturtajā daļā stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī."
 |
 |
 |
 |