Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 141

Rīgā 2022. gada 8. jūnijā (prot. Nr. 62, 18. §)
Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā
Izdoti saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma 32. panta pirmo daļu,
likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 6. panta otro daļu,
7. panta piekto un sesto daļu, 11. panta ceturto daļu, 14. panta
pirmās daļas 6. punktu un astoto daļu, 21.6 panta otro daļu, 21.7 panta
pirmo daļu, 24. panta pirmo daļu, 26.1 panta pirmās daļas 1., 2., 3. punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka kārtību, kādā Rīgas valstspilsētas pašvaldībā (turpmāk – pašvaldība) personas tiek atzītas par tiesīgām saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk – palīdzība), palīdzības veidus, palīdzības sniegšanas kārtību, kā arī pašvaldības institūcijas, kuras sniedz palīdzību.

2. Noteikumos lietotie termini un saīsinājumi:

2.1. dabiskā aizgādība – aizgādība, kuru veic vecāki – laulātie vai nepilnas ģimenes gadījumā – atsevišķi tēvs vai māte (dabiskie aizbildņi), vai otrās pakāpes taisnās līnijas augšupējie (vecvecāki) vai pirmās pakāpes sānu līnijas (brāļi, māsas) radinieki, vai augšupējie sānu līnijas radinieki (vecāku brāļi, māsas);

2.2. denacionalizētā māja – denacionalizēta vai likumīgajam īpašniekam atdota māja vai māja, kuras īpašnieka maiņa notikusi līdz likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" spēkā stāšanās brīdim valsts īpašuma konversijas rezultātā vai starpsaimniecību uzņēmumu privatizācijas rezultātā un kurā esošie dzīvokļi nav privatizēti likumos "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju" un "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" noteiktajā kārtībā;

2.3. denacionalizēto māju īrnieki – likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14. panta septītajā daļā minētās personas;

2.4. dzīvoklis ar ērtībām – dzīvoklis, kas nodrošināts ar centrālapkuri vai autonomo gāzes/elektrības apkuri, vannu/dušu, aukstā ūdens un karstā ūdens apgādi (centrālais ūdensvads, ūdens uzsildīšanas iekārta), kanalizāciju (var būt vēl citi papildpakalpojumi);

2.5. dzīvoklis ar daļējām ērtībām – dzīvoklis, kurā nodrošināti visi dzīvoklī bez ērtībām pieejamie pamatpakalpojumi un kāds no dzīvoklī ar ērtībām pieejamiem papildpakalpojumiem;

2.6. dzīvoklis bez ērtībām – dzīvoklis, kas nodrošināts ar krāsns apkuri, auksto ūdeni un kanalizāciju (dzīvoklī vai ārpus dzīvokļa);

2.7. dzīvojamā telpa ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām – dzīvojamā telpa dažādu sociālo grupu kopdzīvojamā mājā vai istabu plānojuma dzīvojamā mājā, kurās palīgtelpas (virtuve, tualete, duša) nodotas koplietošanā vairākiem īrniekiem;

2.8. nekustamais īpašums – dzīvošanai derīgs atsevišķs dzīvoklis, dzīvojamā māja (kopīpašuma gadījumā – lietošanā atsevišķs dzīvoklis), zemesgabals vismaz 1 ha platībā (kopīpašuma gadījumā – lietošanā zemesgabals vismaz 1 ha platībā);

2.9. persona ar noteiktiem ienākumiem – denacionalizētās mājas īrnieks, kura pēdējo trīs mēnešu vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas vienīgajai personai mājsaimniecībā nepārsniedz 500 euro mēnesī, bet, ja dzīvojamo telpu īrē divas vai vairāk personas, – vidējie ienākumi nepārsniedz 400 euro vienai personai mājsaimniecībā un kuru naudas līdzekļu uzkrājumi nepārsniedz piecu mēnešu minimālās darba algas apmēru;

2.10. reģistra lieta – nepieciešamo dokumentu kopums, kas apliecina personas tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā attiecīgā reģistra ietvaros;

2.11. servisa dzīvoklis – dzīvoklis, kas pielāgots personai ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kura pārvietojas riteņkrēslā;

2.12. sevišķi nopelni – sevišķs ieguldījums Latvijas valsts vai Rīgas labā, sasniegumi, par kuriem piešķirti valsts vai starptautiski apbalvojumi, saņemta valsts vai sabiedrības atzinība.

II. Palīdzības sniegšanas nosacījumi

3. Persona (ģimene), kura vēlas saņemt palīdzību, iesniedz Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā (turpmāk – Departaments) rakstveida iesniegumu, kurā norādāmi vēlamie palīdzības veidi, un dokumentus, kas apliecina tiesības saņemt attiecīgo palīdzību.

4. Persona (ģimene), kura vēlas saņemt palīdzību, viena mēneša laikā no dienas, kad Departamentā iesniegts noteikumu 3. punktā minētais iesniegums, deklarē Rīgas Sociālajā dienestā vai citas pašvaldības Sociālajā dienestā (turpmāk – SD) ienākumus un materiālo stāvokli izziņas par atbilstību maznodrošinātas mājsaimniecības statusam vai saskaņā ar noteikumu 2. pielikuma nosacījumiem par atbilstību personas (ģimenes) ar noteiktiem ienākumiem statusam saņemšanai.

5. Departamenta Dzīvokļu pārvalde (turpmāk – Dzīvokļu pārvalde) veido šādus palīdzības reģistrus:

5.1. sociālā dzīvokļa izīrēšanai (1. reģistrs);

5.2. pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai atbilstoši personu kategorijām, kas nodrošināmas ar palīdzību pirmām kārtām (2., 3., 5., 6., 7., 8. reģistrs);

5.3. vienreizēja dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta (turpmāk – pabalsts) piešķiršanai denacionalizēto māju īrniekiem (4. reģistrs);

5.4. īrētās pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņai pret citu īrējamu pašvaldības dzīvojamo telpu (9. reģistrs);

5.5. pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai vispārējā kārtībā personām, kuras reģistrētas līdz 2010. gada 20. jūlijam (10. reģistrs).

6. Personu, kura pārvietojas riteņkrēslā un reģistrēta kādā no noteikumu 5.1., 5.2. vai 5.4. apakšpunktā minētājiem reģistriem, iekļauj pretendentu sarakstā servisa dzīvokļa izīrēšanai, ja saņemts SD atzinums par servisa dzīvokļa nepieciešamību.

7. Lēmumu par personas reģistrāciju palīdzības reģistrā atbilstoši iesniegumā norādītajam palīdzības veidam, par piešķiramā pabalsta apmēru, par atteikumu atzīt personas tiesības saņemt palīdzību, kā arī lēmumu par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra pieņem Dzīvokļu pārvaldes komisija personu reģistrācijai palīdzības saņemšanai (turpmāk – Reģistrācijas komisija).

8. Personas, kuras, pamatojoties uz īres līgumu, kā ģimenes locekļi lieto (lietoja) dzīvojamo telpu, kur deklarējušas savu dzīvesvietu, tiek reģistrētas kopā vienā reģistra lietā.

9. Iesniegumus par personu sevišķo ieguldījumu Latvijas vai Rīgas labā izskata un lēmumu pieņem Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisija (turpmāk – Izīrēšanas komisija). Ja Izīrēšanas komisija atzīst personas sevišķo ieguldījumu Latvijas vai Rīgas labā, lēmumu par personas tiesībām būt reģistrētai attiecīgajā palīdzības reģistrā izskata Reģistrācijas komisija.

10. Reģistrācijas komisija pieņem lēmumu par atteikumu atzīt personas tiesības saņemt pašvaldības palīdzību likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 7. panta piektajā daļā minētajos gadījumos.

11. Papildus likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 7. panta piektajā daļā noteiktajiem gadījumiem Reģistrācijas komisija pieņem lēmumu par atteikumu atzīt personas tiesības saņemt 36., 42., 53. punktā minēto palīdzību denacionalizētās mājas īrniekam, ja:

11.1. personai vai tās laulātajam, kuru dzīvesvieta deklarēta vienā adresē denacionalizētajā mājā, pieder nekustamais īpašums;

11.2. persona vai tās laulātais, kuru dzīvesvieta deklarēta vienā adresē denacionalizētajā mājā, pēc 2004. gada 31. marta atsavinājusi tai piederošo nekustamo īpašumu;

11.3. persona saņēmusi naudas kompensāciju par īres līguma izbeigšanu;

11.4. tās ģimenes locekļi ir saņēmuši 2., 4., 7. reģistrā, līdz 2015. gada 11. jūlijam ir saņēmuši 7.2 reģistrā, līdz noteikumu spēkā stāšanās dienai saņēmuši 4., 8. reģistrā noteikto palīdzību.

12. Dzīvokļu pārvalde neuzsāk administratīvo procesu personas izslēgšanai no attiecīgā palīdzības reģistra, bet atliek dzīvojamās telpas piedāvāšanu apskatei uz termiņu, kas nav ilgāks par vienu gadu, ja:

12.1. persona veselības stāvokļa dēļ nevar veikt nepieciešamās darbības palīdzības saņemšanai, ko apliecina ģimenes ārsta izsniegtais izraksts no pacienta medicīniskās kartes (turpmāk – ārsta izziņa);

12.2. persona saņem likuma "Par valsts pensijām" 37. panta trešajā daļā minēto pabalstu un šī apstākļa dēļ personas ienākumi neatbilst maznodrošinātas mājsaimniecības statusam vai personas ar noteiktiem ienākumiem statusam;

12.3. persona atrodas ieslodzījuma vietā;

12.4. 1. vai 6. reģistrā reģistrētai personai ir īres maksas, maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar pašvaldības dzīvojamās telpas lietošanu, vai zemes nomas maksas parāds un persona ar pārvaldnieku vai pakalpojumu sniedzēju noslēgusi vienošanos par parāda nomaksu;

12.5. 6. reģistrā reģistrētai personai ir apsaimniekošanas maksas, maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar īpašumā esošās dzīvojamās telpas lietošanu, zemes nomas maksas parāds vai nekustamā īpašuma nodokļa parāds un persona ar pārvaldnieku, pakalpojumu sniedzēju vai zemes īpašnieku noslēgusi vienošanos par parāda nomaksu.

13. Reģistrācijas komisija personas atteikumu no dzīvojamās telpas, kas pieder pašvaldībai, bet atrodas ārpus pašvaldības administratīvās teritorijas, īres piedāvājuma vērtē kā pamatotu.

14. Palīdzības reģistrā reģistrētās personas pienākums viena mēneša laikā:

14.1. pēc SD izsniegtās izziņas par personas (ģimenes) atbilstību maznodrošinātas mājsaimniecības statusam vai izziņas par personas (ģimenes) atbilstību personas ar noteiktiem ienākumiem statusam (turpmāk – SD izziņa) termiņa izbeigšanās deklarēt SD ienākumus un materiālo stāvokli jaunas SD izziņas saņemšanai;

14.2. iesniegt Departamentā un SD informāciju par izmaiņām ģimenes sastāvā, personas faktisko un deklarētās dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru, kā arī informēt Departamentu, ja persona ieguvusi īpašumā nekustamo īpašumu vai iestājušies noteikumu 12. punktā minētie apstākļi.

15. Izīrēšanas komisija var pieņemt lēmumu par ārpuskārtas pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanu:

15.1. personai ar sevišķiem nopelniem;

15.2. atsevišķi dzīvojošai pensijas vecumu sasniegušai personai ar noteiktiem ienākumiem  vai atsevišķi dzīvojošai personai ar noteiktiem ienākumiem  ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, vai vairākām šādām personām, kurām nav apgādnieka, ja:

15.2.1. saņemts SD atzinums, ka personas izdevumi par īri un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, pārsniedz personas ienākumus;

15.2.2. saņemta ārsta izziņa par personas veselības stāvokli un SD atzinums par dzīvokļa apstākļu neatbilstību personas funkcionālajam stāvoklim;

15.3. personai ar 1. grupas invaliditāti vai 75 gadu vecumu sasniegušai personai, ja saņemta ārsta izziņa par personas veselības stāvokli un SD atzinums par dzīvokļa apstākļu neatbilstību personas funkcionālajam stāvoklim (1. reģistrs).

16. Izīrēšanas komisija var pieņemt lēmumu par pagaidu dzīvokļa ar ērtībām vai pagaidu sociālā dzīvokļa izīrēšanu personai, kurai nepieciešams servisa dzīvoklis, līdz servisa dzīvokļa saņemšanai, ja ir saņemta ārsta izziņa par personas veselības stāvokli un SD atzinums par dzīvokļa apstākļu neatbilstību personas funkcionālajam stāvoklim.

17. Piedāvājot īrēšanai konkrētu pašvaldības dzīvojamo telpu, personas īpašās vajadzības saistībā ar veselības stāvokli var ņemt vērā, ja šādas vajadzības pamatotas ar ārsta izziņu.

18. Pašvaldības dzīvojamās telpas izīrē uz laiku līdz diviem gadiem, īres līgumā iekļaujot punktu, kas paredz īrnieka un viņa ģimenes locekļu tiesības prasīt līguma pagarināšanu:

18.1. ja īrnieks un viņa ģimenes locekļi pilda īres līguma nosacījumus;

18.2. ja īrnieka un viņa ģimenes locekļu dzīvesvieta deklarēta izīrētās dzīvojamās telpas adresē;

18.3. ja īrniekam, viņa ģimenes loceklim nepieder dzīvošanai derīgs atsevišķs dzīvokļa īpašums vai dzīvojamā māja.

19. Izīrēšanas komisija var lemt par pašvaldības dzīvojamās telpas īres līguma pagarināšanu, ja samazinājies personu skaits un saskaņā ar noteikumos noteiktajiem kritērijiem personai (ģimenei) vairs nav tiesību lietot dzīvojamo telpu ar trīs vai vairāk istabām, šādos gadījumos:

19.1. ja persona (ģimene) reģistrēta 9. reģistrā citas dzīvojamās telpas (mazākas pēc istabu skaita) izīrēšanai;

19.2. ja personai noteiktas ar veselības stāvokli saistītas īpašās vajadzības, kuras pamatotas ar ārsta izziņu.

20. Persona, kuras ģimenes loceklim dzīvojamā telpa izīrēta pašvaldības palīdzības ietvaros:

20.1. netiek iekļauta īres līgumā kā īrnieka ģimenes loceklis;

20.2. netiek iekļauta īres līgumā kā cita persona, ja tās īpašumā ir dzīvošanai derīgs atsevišķs dzīvokļa īpašums vai dzīvojamā māja.

21. Izīrēšanas komisija var lemt par noslēgtā pašvaldības dzīvojamās telpas īres līguma pārslēgšanu ar īrnieka ģimenes locekli, ja saņemts iesniegums no īrnieka un tam rakstveidā piekrituši pilngadīgie īrnieka ģimenes locekļi, kuriem ir attiecīgās pašvaldības dzīvojamās telpas lietošanas tiesības.

22. Izīrēšanas komisija var noteikt sociālā dzīvokļa statusu pašvaldības dzīvojamai telpai, kuru īrē maznodrošināta mājsaimniecība, ja tā rakstveidā izteikusi vēlēšanos īrēt sociālo dzīvokli, lūdz izbeigt līdzšinējo īres līgumu un noslēgt jaunu sociālā dzīvokļa īres līgumu, ar nosacījumu, ka izīrētā dzīvojamā telpa atbilst noteikumu 31. punktā minētajiem kritērijiem.

23. Dzīvokļu pārvalde katra mēneša 1. datumā aktualizē palīdzības reģistros reģistrēto personu kārtas numurus.

III. Personu reģistrācijas kārtība un dzīvojamās telpas piedāvāšanas kritēriji

24. 1. reģistrā sociālā dzīvokļa izīrēšanai reģistrē:

24.1. maznodrošinātu mājsaimniecību, ja tā ir:

24.1.1. likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.6 panta pirmās daļas 1. punktā minētā persona;

24.1.2. likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.6 panta pirmās daļas 2., 3. punktā minētā persona;

24.1.3. likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.6 panta pirmās daļas 4. punktā minētā persona;

24.1.4. likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.6 panta pirmās daļas 5. punktā minētā persona;

24.1.5. atsevišķi dzīvojoša pensijas vecumu sasniegusi persona vai atsevišķi dzīvojoša persona ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, vai vairākas šādas personas, kuras īrē sociālo dzīvojamo telpu ar zemāku labiekārtojuma līmeni;

24.1.6. persona ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, kura lieto tādu dzīvojamo telpu Rīgā, kura nav nodrošināta ar atsevišķu istabu, kas personai ir nepieciešama saskaņā ar noteikumu 1. pielikumā minēto slimību;

24.2. personu ar noteiktiem ienākumiem – pensijas vecumu sasniegušu personu vai personu ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, tai skaitā tad, ja šī persona, pamatojoties uz likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu, tiek izlikta no dzīvojamās telpas Dzīvojamo telpu īres likuma 24. pantā noteiktajā gadījumā;

24.3. maznodrošinātu atsevišķi dzīvojošu pensijas vecumu sasniegušu personu vai atsevišķi dzīvojošu personu ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, kura lieto sev piederošu dzīvokļa īpašumu, kuru vēlas dāvināt pašvaldībai pēc palīdzības saņemšanas;

24.4. atsevišķi dzīvojošu politiski represētu personu, kas ir pensijas vecumu sasniegusi persona vai persona ar 1. vai 2. grupas invaliditāti;

24.5. personu, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir bērns ar invaliditāti, vai personu ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, kurai nepieciešams servisa dzīvoklis un kura lieto dzīvojamo telpu Rīgā, un ir sniegts SD atzinums par servisa dzīvokļa nepieciešamību.

25. Reģistrācijai palīdzības saņemšanai 1. reģistrā iesniedz šādus dokumentus:

25.1. denacionalizētās mājas īrnieks – dzīvojamās mājas īpašnieka/īpašnieka pilnvarotās personas izsniegtu izziņu par īres attiecību turpināšanu;

25.2. denacionalizētās mājas īrnieks – rakstveida informāciju no iepriekšējās dzīvesvietas (ko sniedz namīpašnieks vai viņa pilnvarotā persona) par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanas iemesliem, ja īrnieks pārcēlies no vienas denacionalizētās mājas dzīvojamās telpas uz citu, un ka par dzīvojamās telpas atbrīvošanu nav saņemta naudas kompensācija;

25.3. tiesas nolēmuma par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu kopiju;

25.4. politiski represētās personas apliecību vai lēmuma par politiski represētās personas statusa piešķiršanu kopiju (uzrādot oriģinālu);

25.5. ārsta izziņu, ka persona pārvietojas ar riteņkrēsla palīdzību vai slimo ar kādu no noteikumu 1. pielikumā minētajām slimībām.

26. Reģistrācijas komisija pieņem lēmumu par atteikumu atzīt personas tiesības saņemt 1. reģistrā minēto palīdzību sociālā dzīvokļa izīrēšanai, ja:

26.1. personai ir īres maksas, maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar pašvaldības dzīvojamās telpas lietošanu, vai zemes nomas maksas parāds un nav noslēgta vienošanās ar pārvaldnieku vai pakalpojumu sniedzēju par parāda samaksu;

26.2. denacionalizētās mājas īrnieks pēc 2004. gada 31. marta atsavinājis tam piederošo nekustamo īpašumu;

26.3. denacionalizētās mājas īrnieks ir saņēmis naudas kompensāciju par īres līguma izbeigšanu;

26.4. personas iesniegums palīdzības saņemšanai Departamentā iesniegts vēlāk nekā pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību zaudēšanu.

27. Kopā ar personu, kurai nepieciešama atsevišķa istaba saskaņā ar noteikumu 1. pielikumā minēto slimību vai ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir bērns ar invaliditāti, vai kurai nepieciešams servisa dzīvoklis, reģistrē laulāto un nepilngadīgos bērnus.

28. Kopā ar personu ar 1. grupas invaliditāti, kurai nepieciešama atsevišķa istaba saskaņā ar noteikumu 1. pielikumā minēto slimību, reģistrē aizgādni, kurš dzīvo vienā mājsaimniecībā ar aizgādājamo.

29. Sociālo dzīvokli sociālajā dzīvojamā mājā piedāvā īrēt 1. reģistrā reģistrētajām pensijas vecumu sasniegušām personām vai personām ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, ievērojot šādus kritērijus:
 

29.1 vienistabas dzīvokli – ģimenei, kurā ir 1 vai 2 cilvēki;
 

29.2. divistabu dzīvokli ģimenei, kurā ir 2 (izņemot laulātos) vai vairāk cilvēki.

30. Piedāvājot īrēt sociālo dzīvokli sociālajā dzīvojamā mājā atbilstoši noteikumu 29. punktā noteiktajiem kritērijiem, tiek ņemta vērā:

30.1. ārsta izziņa par to, ka persona slimo ar kādu no noteikumu 1. pielikuma 1., 2., 3. punktā minētajām slimībām;

30.2. ārsta izziņa un SD atzinums par to, ka personai ir noteikumu 1. pielikuma 4. punktā minētie veselības traucējumi.

31. Sociālo dzīvokli, kas neatrodas sociālajā dzīvojamā mājā, vai servisa dzīvokli piedāvā īrēt noteikumu 24.1.1. un 24.5. apakšpunktā minētajām personām, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir bērns ar invaliditāti, paredzot atsevišķu istabu personai, kura izmanto riteņkrēslu, bērnam ar invaliditāti, kā arī personai, kura slimo ar kādu no noteikumu 1. pielikumā minētajām slimībām, ievērojot šādus kritērijus:

31.1. vienistabas dzīvokli ar ērtībām – ģimenei, kurā ir 1 cilvēks;

31.2. divistabu dzīvokli ar ērtībām – ģimenei, kurā ir 2 vai 3 cilvēki;

31.3. trīsistabu dzīvokli ar ērtībām – ģimenei, kurā ir 4 vai 5 cilvēki;

31.4. četristabu dzīvokli ar ērtībām – ģimenei, kurā ir 5 vai vairāk cilvēki.

32. Sociālo dzīvokli izīrē uz laiku līdz sešiem mēnešiem, īres līgumā iekļaujot punktu, kas paredz īrnieka un viņa ģimenes locekļu tiesības prasīt līguma pagarināšanu:

32.1. ja īrnieks un viņa ģimenes locekļi pilda īres līguma nosacījumus;

32.2. ja īrnieka un viņa ģimenes locekļu dzīvesvieta deklarēta izīrētās dzīvojamās telpas adresē;

32.3. ja īrniekam, viņa ģimenes loceklim nepieder dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja.

33. Papildus noteikumu 32. punkta nosacījumiem sociālā dzīvokļa īres līgums tiek pagarināts uz jaunu termiņu neatkarīgi no personas ienākumiem, ja sociālais dzīvoklis izīrēts:

33.1. politiski represētai personai;

33.2. pensijas vecumu sasniegušai personai un/vai personai ar 1. vai 2. grupas invaliditāti;

33.3. personai, kurai nepieciešams servisa dzīvoklis.

34. Izīrēšanas komisija var lemt par sociālā dzīvokļa īres līguma pagarināšanu, ja samazinājies personu skaits un saskaņā ar noteikumos noteiktajiem kritērijiem personai (ģimenei) vairs nav tiesību lietot dzīvojamo telpu ar divām vai vairāk istabām, šādos gadījumos:

34.1. ja persona (ģimene) reģistrēta 9. reģistrā cita sociālā dzīvokļa (mazāka pēc istabu skaita) izīrēšanai;

34.2. ja personai noteiktas ar veselības stāvokli saistītas īpašās vajadzības, kuras pamatotas ar ārsta izziņu.

35. Īrnieka, kuram izīrēts sociālais dzīvoklis sociālajā dzīvojamā mājā, laulātais tiek iekļauts īres līgumā kā ģimenes loceklis, ja laulātais ir pensijas vecumu sasniegusi persona vai persona ar 1. vai 2. grupas invaliditāti un mājsaimniecībai noteikts maznodrošinātas mājsaimniecības statuss, vai ir politiski represēta persona, kura sasniegusi pensijas vecumu, vai ir persona ar 1. vai 2. grupas invaliditāti un īpašumā nav dzīvošanai derīgs dzīvokļa īpašums vai dzīvojamā māja.

36. 2. reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai reģistrē personas, kuras tiek izliktas:

36.1. no dzīvojamās telpas, pamatojoties uz tiesas spriedumu, Dzīvojamo telpu īres likuma 24. pantā noteiktajā gadījumā, ja tās ir:

36.1.1. likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14. panta pirmās daļas 1. punkta "a", "b", "d" un "e" apakšpunktā minētās personas;

36.1.2. personas ar noteiktiem ienākumiem;

36.2. no dzīvojamās telpas, ja tās ir likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14. panta pirmās daļas 2. punktā minētās personas;

36.3. no tām vai to ģimenes locekļiem piederoša dzīvokļa par hipotekārā kredīta, kas ņemts vienīgā dzīvokļa iegādei vai/un remontam, saistību nepildīšanu, ja tās ievietojušās minētajā dzīvojamā telpā līdz prasības celšanai, kā arī to dzīvesvieta pēdējos piecus gadus deklarēta Rīgā un tās ir:

36.3.1. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns;

36.3.2. maznodrošinātas atsevišķi dzīvojošas pensijas vecumu sasniegušas personas vai atsevišķi dzīvojošas personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, vai vairākas šādas personas;

36.3.3. personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir nepilngadīgs bērns ar invaliditāti vai personas ar invaliditāti, kurām invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības.

37. Reģistrācijai 2. reģistrā iesniedz šādus dokumentus:

37.1. tiesas nolēmuma par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību zaudēšanu kopiju;

37.2. hipotekārā kredīta līguma kopiju (uzrādot oriģinālu);

37.3. politiski represētas personas apliecību vai lēmuma par politiski represētās personas statusa piešķiršanu kopiju (uzrādot oriģinālu).

38. 2. reģistrā reģistrētajām personām piedāvā īrēt:

38.1. dzīvokli ar ērtībām noteikumu 36. punktā minētajām personām, kuras palīdzības saņemšanai reģistrētas kopā ar vismaz vienu nepilngadīgu bērnu, ar nosacījumu, ka netiek piedāvāta dzīvojamā telpa ar lielāku istabu skaitu nekā dzīvojamā telpa, no kuras tās tiek izliktas, ievērojot šādus kritērijus:

38.1.1. vienistabas dzīvokli – ģimenei, kurā ir 1 līdz 3 cilvēki;

38.1.2. divistabu dzīvokli – ģimenei, kurā ir 4 vai 5 cilvēki;

38.1.3. trīsistabu dzīvokli – ģimenei, kurā ir 6 vai vairāk cilvēki;

38.2. dzīvokli bez ērtībām, dzīvokli ar daļējām ērtībām vai dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām ar nosacījumu, ka netiek piedāvāta dzīvojamā telpa ar lielāku istabu skaitu nekā dzīvojamā telpa, no kuras tās tiek izliktas, ievērojot šādus kritērijus:

38.2.1. vienistabas dzīvokli vai dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām – ģimenei, kurā ir 1 līdz 3 cilvēki;

38.2.2. divistabu dzīvokli vai dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām – ģimenei, kurā ir 4 vai 5 cilvēki;

38.2.3. trīsistabu dzīvokli vai dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām – ģimenei, kurā ir 6 vai vairāk cilvēki.

39. 2. reģistrā reģistrētajām personām piedāvā īrēšanai līdz šim lietoto pašvaldības dzīvojamo telpu, ja tiek samaksāts īres maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, un zemes nomas maksas parāds, ja dzīvojamās telpas istabu skaits nepārsniedz noteikumu 38. punkta kritērijus.

40. 3. reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai reģistrē likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14. panta pirmās daļas 3. punktā un 14. panta ceturtajā daļā minētās personas.

41. 3. reģistrā reģistrētajai personai piedāvā īrēt vienistabas dzīvokli ar ērtībām.

42. 4. reģistrā pabalsta saņemšanai reģistrē:

42.1. personas ar noteiktiem ienākumiem, kuras atbrīvo dzīvojamo telpu denacionalizētā mājā vai tiek izliktas no dzīvojamās telpas Dzīvojamo telpu īres likuma 24. pantā paredzētajā gadījumā;

42.2. politiski represētās personas, kas ir denacionalizēto māju īrnieki;

42.3. denacionalizēto māju īrniekus, kas ir personas ar sevišķiem nopelniem.

43. Reģistrācijai 4. reģistrā iesniedz šādus dokumentus:

43.1. dzīvojamās mājas īpašnieka/īpašnieka pilnvarotās personas izziņu par īres attiecību turpināšanu;

43.2. politiski represētās personas apliecību vai lēmuma par politiski represētās personas statusa piešķiršanu kopiju (uzrādot oriģinālu);

43.3. tiesas nolēmuma par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu kopiju;

43.4. rakstveida informāciju no iepriekšējās dzīvesvietas (ko sniedz namīpašnieks vai viņa pilnvarotā persona) par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanas iemesliem, ja īrnieks pārcēlies no vienas denacionalizētās mājas dzīvojamās telpas uz citu, un ka par dzīvojamās telpas atbrīvošanu nav saņemta naudas kompensācija;

43.5. attiecīgās ministrijas, iestādes, radošās savienības, nevalstiskās organizācijas, profesionālās biedrības u. c. atzinumu par personas, kas devusi sevišķu ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā, sasniegumiem, par kuriem šī persona saņēmusi valsts vai starptautiskus apbalvojumus, kā arī guvusi valsts vai sabiedrības atzinību – personas ar sevišķiem nopelniem;

43.6. dzīves aprakstu (CV – Curriculum Vitae) – personas ar sevišķiem nopelniem.

44. Tiesības reģistrēties 4. reģistrā ir tiem ģimenes locekļiem, kuri personas īrēto dzīvojamo telpu uzsākuši lietot un deklarējuši tajā savu dzīvesvietu pēc dzīvojamās mājas denacionalizācijas, ja iepriekšējo dzīvojamo telpu lietojuši kā denacionalizētās mājas īrnieki, un bērniem, kuriem tā ir pirmā deklarētā dzīvesvieta.

45. 5. reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai reģistrē likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14. panta pirmās daļas 5. punktā minētās personas.

46. Reģistrācijai 5. reģistrā persona iesniedz izziņas par atbrīvošanu pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas kopiju (uzrādot oriģinālu).

47. 5. reģistrā reģistrētajai personai piedāvā īrēt vienistabas dzīvokli bez ērtībām, vienistabas dzīvokli ar daļējām ērtībām vai dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām.

48. 6. reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai reģistrē maznodrošinātas mājsaimniecības, kuru dabiskā aizgādībā ir trīs (vai vairāk) bērni, ja tās pēdējos piecus gadus deklarējušas savu dzīvesvietu Rīgā un atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

48.1. īrē pašvaldības dzīvokli ar ērtībām (ne lielāku kā divistabu) vai tādu dzīvokli ar ērtībām, ka vienā istabā jādzīvo pretēja dzimuma personām, kuras vecākas par septiņiem gadiem (izņemot laulātos);

48.2. īrē pašvaldības dzīvojamo telpu bez ērtībām, ar daļējām ērtībām vai dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām;

48.3. lieto dzīvojamo telpu Rīgā;

48.4. lieto savā īpašumā esošu vienistabas dzīvokli, kurā deklarēta dzīvesvieta un kuru pēc palīdzības saņemšanas piekrīt dāvināt pašvaldībai.

49. Reģistrācijai 6. reģistrā iesniedz šādus dokumentus:

49.1. dzīvokļu īpašniekiem – izziņu no pārvaldnieka par apsaimniekošanas maksas, maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, zemes nomas maksas samaksu;

49.2. lēmuma par aizbildņa iecelšanu kopiju (uzrādot oriģinālu);

49.3. izziņu no mācību iestādes, kas apliecina, ka pilngadību sasniegušais bērns turpina vispārējās, profesionālās vai augstākās izglītības iegūšanu.

50. Papildus likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 7. panta piektajā daļā noteiktajiem gadījumiem Reģistrācijas komisija pieņem lēmumu par atteikumu atzīt personas tiesības saņemt noteikumu 48. punktā minēto palīdzību, ja:

50.1. personai ir īres maksas, maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar pašvaldības dzīvojamās telpas lietošanu, vai zemes nomas maksas parāds;

50.2. personai ir apsaimniekošanas maksas, maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar īpašumā esošās dzīvojamās telpas lietošanu, zemes nomas maksas parāds vai nekustamā īpašuma nodokļa parāds.

51. 6. reģistrā reģistrētajām personām piedāvā īrēt dzīvokli ar ērtībām, ievērojot šādus kritērijus:

51.1. divistabu dzīvokli – ģimenei, kurā ir 4 cilvēki;

51.2. trīsistabu dzīvokli – ģimenei, kurā ir 4 vai 5 cilvēki;

51.3. četristabu dzīvokli – ģimenei, kurā ir 5 līdz 8 cilvēki;

51.4. piecistabu dzīvokli – ģimenei, kurā ir 8 vai vairāk cilvēki.

52. Piedāvājot īrēšanai dzīvokli atbilstoši noteikumu 51. punktā noteiktajiem kritērijiem, ievēro šādus nosacījumus:

52.1. ar atsevišķu istabu nodrošināma persona, kura sasniegusi septiņu gadu vecumu, bērns ar invaliditāti un ik divi bērni līdz septiņu gadu vecumam, kā arī persona, kurai nepieciešams servisa dzīvoklis (izņemot laulātos);

52.2. ar atsevišķu istabu nodrošināma persona, kas slimo ar kādu no noteikumu 1. pielikumā minētajām slimībām.

53. 7. reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai reģistrē:

53.1. likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14. panta pirmās daļas 4. un 4.punktā minētās personas;

53.2. politiski represētās personas, kas ir denacionalizēto māju īrnieki;

53.3. personas ar noteiktiem ienākumiem;

53.4. maznodrošinātas personas ar sevišķiem nopelniem, kuras vismaz piecus gadus dzīvesvietu deklarējušas Rīgā;

53.5. denacionalizēto māju īrniekus, kas ir personas ar sevišķiem nopelniem.

54. Reģistrācijai 7. reģistrā iesniedz šādus dokumentus:

54.1. politiski represētās personas apliecību vai lēmuma par politiski represētās personas statusa piešķiršanu kopiju (uzrādot oriģinālu);

54.2. arhīva izziņu par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo reģistrēto dzīvesvietu Rīgā pirms izceļošanas no Latvijas;

54.3. lēmuma par repatrianta statusa piešķiršanu kopiju (uzrādot oriģinālu);

54.4. dzīvojamās mājas īpašnieka/pilnvarotās personas izziņu par īres attiecību turpināšanu – denacionalizēto māju īrniekiem;

54.5. rakstveida informāciju no iepriekšējās dzīvesvietas (ko sniedz namīpašnieks vai viņa pilnvarotā persona) par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanas iemesliem, ja īrnieks pārcēlies no vienas denacionalizētās mājas dzīvojamās telpas uz citu, un ka par dzīvojamās telpas atbrīvošanu nav saņemta naudas kompensācija – denacionalizēto māju īrnieki;

54.6. attiecīgās ministrijas, iestādes, radošās savienības, nevalstiskās organizācijas, profesionālās biedrības u. c. atzinumu par personas, kas devusi sevišķu ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā, sasniegumiem, par kuriem šī persona saņēmusi valsts vai starptautiskus apbalvojumus, kā arī guvusi valsts vai sabiedrības atzinību – personas ar sevišķiem nopelniem;

54.7. dzīves aprakstu (CV – Curriculum Vitae) – personas ar sevišķiem nopelniem.

55. Tiesības reģistrēties 7. reģistrā ir tiem ģimenes locekļiem, kuri personas īrēto dzīvojamo telpu uzsākuši lietot un deklarējuši savu dzīvesvietu pēc dzīvojamās mājas denacionalizācijas, ja iepriekšējo dzīvojamo telpu lietojuši kā denacionalizētās mājas īrnieki, un bērniem, kuriem tā ir pirmā deklarētā dzīvesvieta.

56. 7. reģistrā reģistrētajām personām piedāvā īrēt dzīvokli ar ērtībām, ievērojot šādus kritērijus:

56.1. vienistabas dzīvokli – ģimenei, kurā ir 1 līdz 3 cilvēki;

56.2. divistabu dzīvokli – ģimenei, kurā ir 2 līdz 5 cilvēki;

56.3. trīsistabu dzīvokli – ģimenei, kurā ir 4 vai 5 cilvēki;

56.4. četristabu dzīvokli – ģimenei, kurā ir 5 vai vairāk cilvēki.

57. Piedāvājot īrēšanai dzīvokli atbilstoši noteikumu 56. punktā noteiktajiem kritērijiem, ievēro šādus nosacījumus:

57.1. ar atsevišķu istabu nodrošināma persona, kura sasniegusi septiņu gadu vecumu, bērns ar invaliditāti, ik divi bērni līdz septiņu gadu vecumam, kā arī persona, kurai nepieciešams servisa dzīvoklis (izņemot laulātos);

57.2. ar atsevišķu istabu nodrošināma persona, kas slimo ar kādu no noteikumu 1. pielikumā minētajām slimībām.

58. 8. reģistrā pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai reģistrē maznodrošinātas mājsaimniecības, kuras īrē pašvaldības dzīvojamo telpu, un ja:

58.1. pašvaldība pieņēmusi lēmumu par iedzīvotāju izvietošanu;

58.2.  Departamenta Dzīvojamo telpu apsekošanas komisija atzinusi, ka attiecīgā pašvaldības dzīvojamā telpa neatbilst likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 16. panta trešās daļas nosacījumiem.

59. Piedāvājot īrēšanai dzīvojamo telpu 8. reģistrā reģistrētajam personām, ievēro šādus nosacījumus:

59.1. piedāvā īrēt dzīvojamo telpu ar istabu skaitu, kas līdzvērtīgs līdz šim īrētajai pašvaldības dzīvojamai telpai;

59.2. ja personas pirms reģistrācijas 8. reģistrā bija reģistrētas citā palīdzības reģistrā, piedāvā īrēt dzīvokli atbilstoši noteikumu 56. un 57. punkta kritērijiem un nosacījumiem;

59.3. ja 8. reģistrā reģistrētā ģimenē ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni, ģimenei piedāvā īrēt dzīvokli atbilstoši noteikumu 51. un 52. punkta kritērijiem un nosacījumiem;

59.4. personām, kurām nav īres maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, zemes nomas maksas parāda, piedāvā īrēt dzīvokli ar ērtībām;

59.5. personām, kurām ir īres maksas, maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, vai zemes nomas maksas parāds un nav noslēgta vienošanās ar pārvaldnieku vai pakalpojumu sniedzēju par parāda samaksu, piedāvā īrēt līdzvērtīgu dzīvojamo telpu vai dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām.

60. 9. reģistrā reģistrē personas, kuras:

60.1. vēlas apmainīt īrēto pašvaldības dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli ar divām vai vairāk istabām pret mazāku tāda paša labiekārtojuma dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli;

60.2. vēlas apmainīt īrēto pašvaldības dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli pret tāda paša labiekārtojuma pašvaldības dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli, ja ārsta izziņā apliecināts, ka personai veselības stāvokļa dēļ nepieciešama dzīvojamā telpa dzīvojamās mājas pirmajā, otrajā stāvā;

60.3. īrē pašvaldības dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli un kurām samazinājies ģimenes locekļu skaits, un kuru īrētā pašvaldības dzīvojamā telpa vai sociālais dzīvoklis neatbilst noteikumu 31., 51., 52., 56., 57. punkta kritērijiem un nosacījumiem;

60.4. īrē servisa dzīvokli vai sociālo dzīvokli, kura lietošanai zudis pamats un kuras ir:

60.4.1. pensijas vecumu sasniegušas personas vai personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti;

60.4.2. personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir bērns ar invaliditāti;

60.4.3. maznodrošinātas mājsaimniecības;

60.5. īrē servisa dzīvokli un kurām palielinājies ģimenes locekļu skaits, – apmaiņai pret lielāku servisa dzīvokli;

60.6. īrē dzīvojamo telpu pašvaldības kopējā dzīvoklī, kurā ir neizīrētas dzīvojamās telpas un netiek izīrētas tajā dzīvojošiem īrniekiem.

61. Reģistrācijai 9. reģistrā iesniedz ārsta izziņu, ka veselības stāvokļa dēļ nepieciešama dzīvojamā telpa dzīvojamās mājas pirmajā, otrajā stāvā.

62. Noteikumu 60.1., 60.2., 60.3. un 60.4. apakšpunktā minētajām personām, piedāvājot dzīvojamās telpas apmaiņu, tiek ievēroti noteikumu 56. un 57. punktā minētie kritēriji un nosacījumi.

63. Noteikumu 60.5. apakšpunktā minētajām personām, piedāvājot dzīvojamās telpas apmaiņu, tiek ievēroti noteikumu 31. punktā minētie kritēriji.

IV. Dzīvojamo telpu piedāvāšanas īrēšanai secība

64. Pašvaldība sniedz palīdzību tikai palīdzības reģistrā reģistrētām personām reģistrācijas secībā katra reģistra ietvaros, izņemot likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 13. pantā minētos gadījumus.

65. Reģistros reģistrētajām personām dzīvojamās telpas piedāvā īrēšanai šādā secībā:

65.1. 2. reģistrā reģistrētajām pensijas vecumu sasniegušām personām, personām ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni, un kuru īrētās vai īpašumā esošās dzīvojamās telpas īpašnieks vai apsaimniekotājs ir iesniedzis izpildu rakstu par tiesas nolēmumu par izlikšanu no dzīvojamās telpas izpildei;

65.2. 9. reģistrā reģistrētajām personām.

66. Dzīvokli ar ērtībām piedāvā īrēšanai 1. reģistrā reģistrētajām noteikumu 24.1.1., 24.1.6. apakšpunktā minētajām personām, kā arī 2., 3., 6., 7., 8. reģistrā reģistrētajām personām šādās proporcijās (kopā 15 dzīvokļi): 1; 1; 3; 3; 3; 4, ievērojot šādu secību:

66.1. 1. reģistrā reģistrētajām noteikumu 24.1.1., 24.1.6. apakšpunktā minētajām personām (1 dzīvoklis no 15); ja tādu nav, attiecīgo dzīvojamo telpu piedāvā noteikumu 58. punktā minētajām personām;

66.2. 2. reģistrā reģistrētajām noteikumu 38.1. apakšpunktā minētajām personām (1 dzīvoklis no 15); ja tādu nav, attiecīgo vienistabas dzīvokli piedāvā noteikumu 40. punktā minētajām personām, divistabu vai lielāka istabu skaita dzīvokli piedāvā noteikumu 48. punktā minētajām personām;

66.3. 3. reģistrā reģistrētajām personām (3 dzīvokļi no 15);

66.4. 6. reģistrā reģistrētajām personām (3 dzīvokļi no 15):

66.4.1. vienu dzīvokli piedāvā 5 un vairāk cilvēku ģimenei, kura lieto pašvaldības vienistabas dzīvokli;

66.4.2. divus dzīvokļus piedāvā pārējām šajā reģistrā reģistrētajām personām; ja tādu nav, attiecīgos dzīvokļus piedāvā noteikumu 58. punktā minētajām personām;

66.5. 7. reģistrā reģistrētajām personām (3 dzīvokļi no 15):

66.5.1. vienu dzīvokli lēmumu pieņemšanas secībā piedāvā personām, pamatojoties uz noteikumu 15. punktā minēto Izīrēšanas komisijas lēmumu;

66.5.2. vienu dzīvokli piedāvā repatriantiem, politiski represētajām personām vai ģimenēm, kurās ir trīs (vai vairāk) bērni;

66.5.3. vienu dzīvokli piedāvā pārējām šajā reģistrā minētajām personām;

66.5.4. ja nav noteikumu 65.5.1. un 66.5.2. apakšpunktā minēto personu, attiecīgo dzīvojamo telpu piedāvā pārējām šajā reģistrā reģistrētajām personām;

66.6. 8. reģistrā reģistrētajām personām (4 dzīvokļi no 15) šādā secībā:

66.6.1. divus dzīvokļus piedāvā noteikumu 58.1. apakšpunktā minētajām personām pašvaldības lēmumu pieņemšanas secībā; ja tādu nav, attiecīgos dzīvokļus piedāvā noteikumu 58.2. apakšpunktā minētajām personām;

66.6.2. divus dzīvokļus piedāvā noteikumu 58.2. apakšpunktā minētajām personām; ja tādu nav, tad attiecīgos dzīvokļus piedāvā noteikumu 58.1. apakšpunktā minētajām personām pašvaldības lēmumu pieņemšanas secībā.

67. Servisa dzīvokli piedāvā īrēšanai tādā secībā, kādā SD sniedzis Dzīvokļu pārvaldei atzinumu par servisa dzīvokļa nepieciešamību personai, un atbilstoši attiecīgajam reģistram noteiktajiem kritērijiem un nosacījumiem.

68. Dzīvokli bez ērtībām, dzīvokli ar daļējām ērtībām vai dzīvojamo telpu ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām piedāvā īrēšanai, ievērojot šādu secību:

68.1. 2. reģistrā reģistrētajām personām;

68.2. 5. reģistrā reģistrētajām personām;

68.3. 8. reģistrā reģistrētajām personām dzīvojamās telpas piedāvā:

68.3.1.  noteikumu 58.1. apakšpunktā minētājām personām pašvaldības lēmumu pieņemšanas secībā;

68.3.2.  noteikumu 58.2. apakšpunktā minētājām personām.

69. Sociālo dzīvokli piedāvā īrēšanai 1. reģistrā reģistrētajām personām un 9. reģistrā reģistrētajiem sociālo dzīvokļu īrniekiem šādā secībā:

69.1. sociālo dzīvokli sociālajās dzīvojamās mājās:

69.1.1. pensijas vecumu sasniegušām personām vai personām ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, ja izpildu raksts par tiesas nolēmumu par izlikšanu no dzīvojamās telpas ir iesniegts izpildei;

69.1.2. 9. reģistrā reģistrētajām personām;

69.1.3. noteikumu 24.1.4. apakšpunktā minētājām personām;

69.1.4. personām, kuras vienlaikus reģistrētas 8. reģistrā;

69.1.5. personām, kurām dzīvojamo telpu piedāvā, pamatojoties uz noteikumu 15. punktā minēto Izīrēšanas komisijas lēmumu, lēmumu pieņemšanas secībā;

69.1.6. politiski represētajām personām;

69.1.7. pārējām šajā reģistrā reģistrētajām personām;

69.2. sociālo dzīvokli, kas atrodas ārpus sociālajām dzīvojamām mājām:

69.2.1. personām, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir bērns ar invaliditāti, ja izpildu raksts par tiesas nolēmumu par izlikšanu no dzīvojamās telpas ir iesniegts izpildei;

69.2.2. 9. reģistrā reģistrētajām personām;

69.2.3. personām, kuras vienlaikus reģistrētas 8. reģistrā;

69.2.4. personām, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir bērns ar invaliditāti.

V. Pabalsta apmērs, piešķiršanas kārtība un izlietošana

70.  Pabalsta apmērs 4. reģistrā reģistrētajām personām ir 14 300 euro (pamatsumma), paredzot vēl 4300 euro par katru mājsaimniecības locekli.

71.  Pabalstu izlieto:

71.1.  kā samaksu dzīvojamās telpas (dzīvojamās mājas) vai zemes īpašuma ar apbūves tiesībām pārdevējam, pamatojoties uz pirkuma līgumu (notariāla akta veidā) par nekustamā īpašuma iegādi;

71.2. dzīvojamās telpas īres maksas priekšapmaksai, noslēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu (uz laiku, kas nav mazāks par 10 gadiem) ar ierakstīšanu zemesgrāmatā.

72. Persona pirms viena no noteikumu 71. punktā minētā līguma noslēgšanas Departamentā saņem aktualizēto Reģistrācijas komisijas lēmumu par noteikto pabalsta apmēru, kas derīgs trīs mēnešus.

73. Izīrēšanas komisija piešķirtā finansējuma ietvaros piešķir pabalstu 4. reģistrā reģistrētajām personām reģistrācijas secībā.

74. Persona trīs mēnešu laikā no Reģistrācijas komisijas lēmuma par pabalsta apmēru aktualizēšanas brīža iesniedz Departamentā šādus dokumentus:

74.1. notariālā kārtībā apliecinātu vienošanos, kas noslēgta starp dzīvokļa īrnieku un viņa ģimenes locekļiem (par to, kurš kļūs par pabalsta saņēmēju);

74.2. pirkuma līgumu (notariāla akta veidā), ar banku noslēgtā kreditēšanas līguma kopiju, ja par pirkumu veikta daļēja samaksa. Ja pabalsts izlietots zemes un namīpašuma vai zemes īpašuma ar apbūves tiesībām iegādei, papildus iesniedz pašvaldības izziņu par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām un nepieciešamā zemesgabala lielumu dzīvojamās mājas piesaistei;

74.3. noteikumu 71.2. apakšpunkta nosacījumiem atbilstošu izīrējamā dzīvokļa dzīvojamās telpas īres līgumu ar nosacījumiem par īres maksas priekšapmaksu.

75. Personas, kuras noteikumu 72. punktā noteiktajā termiņā un kārtībā nav iesniegušas noteikumu 74. punktā minētos dokumentus, tiek pārreģistrētas 4. reģistrā ar pēdējo kārtas numuru.

76. Personai piešķiramā pabalsta apmērs nedrīkst pārsniegt līgumā norādīto darījuma summu.

77. Rīgas domes Finanšu departaments piecu darba dienu laikā pēc Izīrēšanas komisijas lēmuma par pabalsta piešķiršanu izraksta saņemšanas pārskaita personai piešķirto pabalstu pārdevēja, izīrētāja vai bankas darījumu kontā.

VI. Lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana

78. Reģistrācijas komisijas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Departamenta direktoram.

79. Izīrēšanas komisijas faktisko rīcību vai publisko tiesību jomā pieņemto lēmumu var apstrīdēt Rīgas domes priekšsēdētājam.

VII. Noslēguma jautājumi

80. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2015. gada 9. jūnija saistošos noteikumus Nr. 153 "Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (Latvijas Vēstnesis, 2015, Nr. 133; 2018, Nr. 234; 2021, Nr. 48).

81. Personas, kuras līdz noteikumu stāšanās spēkā brīdim ir reģistrētas palīdzības saņemšanai, nezaudē tiesības saņemt palīdzību attiecīgajā reģistrā, ja saglabājas apstākļi, kas bija par pamatu reģistrācijai palīdzības saņemšanai.

82. Ar saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīdi 4.1 reģistrs uzskatāms par 4. reģistru.

83. Ievērojot Dzīvojamo telpu īres likuma pārejas noteikumu 6. punktā noteikto, uz nenoteiktu laiku noslēgtie pašvaldības dzīvojamo telpu īres līgumi pēc pašvaldības vai īrnieku, kuriem dzīvojamā telpa izīrēta likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" ietvaros, iniciatīvas pārslēdzami atbilstoši noteikumu nosacījumiem.

Rīgas domes priekšsēdētāja p. i. V. Ķirsis
1. pielikums
Rīgas domes 2022. gada 8. jūnija
saistošajiem noteikumiem Nr. 141
Personas, kurām nopietnu veselības traucējumu dēļ ir nepieciešama atsevišķa dzīvojamā telpa

1. Stomas slimnieki ar 1. vai 2. grupas invaliditāti.

2. Slimnieki ar 1. grupas invaliditāti psihisku un uzvedības traucējumu dēļ, kuriem slēdzienu par slimnieka psihiskajiem un uzvedības traucējumiem un atsevišķas dzīvojamās telpas nepieciešamību ir izsniedzis ārstu – psihiatru konsīlijs.

3. Slimnieki ar 1. grupas invaliditāti un smagām hroniskām ādas slimību formām (pemphigus vulgaris, eritrodermija).

4. Personas ar 1. grupas invaliditāti, kuras ir gulošas un kopjamas.

Rīgas domes priekšsēdētāja p. i. V. Ķirsis
2. pielikums
Rīgas domes 2022. gada 8. jūnija
saistošajiem noteikumiem Nr. 141
Personu ar noteiktiem ienākumiem ienākumu deklarēšana

1. Palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanā pieprasītājs (turpmāk – pieprasītājs), lai novērtētu personas ienākumu atbilstību personas ar noteiktiem ienākumiem ienākumu līmenim, vēršas SD ar iesniegumu, deklarē iepriekšējo trīs mēnešu ienākumus un iesniedz ienākumus apliecinošus dokumentus.

2. Pieprasītājs ienākumu deklarācijā norāda ziņas par sevi un pārējām personām, kuras kā denacionalizētās mājas īrnieki ir tiesīgas pretendēt uz pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā un mitinās vienā mājoklī.

3. Pieprasītājs iesniedz rakstveida iesniegumu, kuru parakstot, pilngadīgās personas dod atļauju izmantot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju par sevi un ģimenes locekļiem.

4. Pieprasītājs ir atbildīgs par deklarācijā sniegto ziņu patiesumu.

5. Noteikumu 24.2., 36.1.2., 42.1., 53.3. apakšpunktā minētajām atsevišķi dzīvojošām pensijas vecumu sasniegušām personām vai atsevišķi dzīvojošām personām ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, kuras strādā algotu darbu, izvērtējot ienākumus, tiek vērtēti tikai ienākumi no pensijas.

6. SD sociālā darba speciālists pēc pieprasītāja iesnieguma, ienākumus apliecinošu dokumentu saņemšanas, pamatojoties uz pieprasītāja iesniegtajiem dokumentiem un Rīgas domes Vienotajā informācijas sistēmā par pieprasītāju pieejamo informāciju no valsts un pašvaldības datu reģistriem, elektroniski aizpilda ienākumu deklarāciju.

7. Pēc ienākumu deklarācijas aizpildīšanas to izdrukā, SD sociālā darba speciālists un pieprasītājs to paraksta, apliecinot deklarācijā sniegtās informācijas pareizību.

8. SD, pamatojoties uz ienākumu deklarāciju, pieņem lēmumu par pieprasītāja ienākumu atbilstību/neatbilstību noteikumu 2.9. apakšpunktā minētajam ienākumu līmenim un izsniedz šo faktu apliecinošu izziņu.

9. Izziņa par personas ienākumu atbilstību personas ar noteiktiem ienākumiem ienākumu līmenim ir spēkā vienu gadu pēc SD lēmuma pieņemšanas.

Rīgas domes priekšsēdētāja p. i. V. Ķirsis
Paskaidrojuma raksts
Rīgas domes 2022. gada 8. jūnija saistošajiem noteikumiem Nr. 141 "Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā"
1. Īss saistošo noteikumu satura izklāsts

Saistošie noteikumi "Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (turpmāk – saistošie noteikumi) nosaka personas, kuras ir tiesīgas saņemt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, un kārtību, kādā personas reģistrējamas palīdzības reģistrā un izslēdzamas no tā, palīdzības sniegšanas kārtību un pašvaldības institūcijas, kuras reģistrē personas un sniedz palīdzību.

Saistošie noteikumi strukturēti septiņās sadaļās: I. Vispārīgie jautājumi, II. Palīdzības sniegšanas nosacījumi, III. Personu reģistrācijas kārtība un dzīvojamās telpas piedāvāšanas kritēriji, IV. Dzīvojamo telpu piedāvāšanas īrēšanai secība, V. Pabalsta apmērs, piešķiršanas kārtība un izlietošana, VI. Lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana, VII. Noslēguma jautājumi.

2. Saistošo noteikumu nepieciešamības pamatojums

Līdz šim ir bijuši spēkā Rīgas domes 2015. gada 9. jūnija saistošie noteikumi Nr. 153 "Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā". Saistošajiem noteikumiem par pamatu ņemts spēkā esošais regulējums un tas papildināts, ņemot vērā Dzīvojamo telpu īres likumu, kas stājās spēkā 2021. gada 1. maijā, un grozījumus likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", kas stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī. Ņemot vērā nepieciešamo izmaiņu apjomu, saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 140. punktā noteikto, ka grozījumu noteikumu projektu nesagatavo, ja tā normu apjoms pārsniegtu pusi no spēkā esošo noteikumu normu apjoma, un šādā gadījumā sagatavo jaunu noteikumu projektu, ir izstrādāti saistošie noteikumi. Lai nodrošinātu likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 9. punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas – sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā – izpildi un likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 3. panta 1., 2., 4., 7. punktā noteiktās palīdzības sniegšanu, saistošajos noteikumos noteikta personu, kurām nepieciešama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība.

3. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz pašvaldības budžetu

Nav būtiskas ietekmes uz pašvaldības budžetu.

4. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā

Neietekmē.

5. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz administratīvajām procedūrām

Saistošie noteikumi paredz, ka Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas lēmumu var apstrīdēt Rīgas domes priekšsēdētājam. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1. panta otrajai daļai, 81. panta pirmajai daļai, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. panta piektajai un septītajai daļai Rīgas domes priekšsēdētājs var pildīt augstākās iestādes funkcijas; funkcionālā padotība tiks realizēta pārraudzības formā.

6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām

Saistošie noteikumi izstrādāti, ņemot vērā no iedzīvotājiem un Latvijas Republikas tiesībsarga saņemtos priekšlikumus.

Rīgas domes priekšsēdētāja p. i. V. Ķirsis
29.06.2022