Darbības ar dokumentu

Likums reglamentē lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju, kas saistīta ar īpašuma formu maiņu.

Likuma mērķis ir mazināt nelikumīgo kolektivizācijas metožu radītās sekas, mainot īpašuma formas lauksaimniecības uzņēmumos un zvejnieku kolhozos, kā arī veicināt privatizācijas procesu lauksaimniecībā un privātās uzņēmējdarbības attīstību, materiāli sekmēt zemnieku saimniecību veidošanos.

Likums attiecas uz kolhozu-kooperatīvajiem un valsts lauksaimniecības uzņēmumiem, kā arī zvejnieku kolhoziem, kas izveidojušies kolektivizācijas rezultātā.

Lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizācija balstās uz esošo uzņēmumu kapitāla personificēšanu bezatlīdzības ceļā un tālāku tā izmantošanu uzņēmējsabiedrībās vai šā kapitāla nošķiršanu vienai personai (ģimenei) vai personu grupai, lai par aprēķinātajām kapitāla daļām, apgrozībā esošo naudu vai citiem maksāšanas līdzekļiem tā veidotu zemnieku saimniecību, individuālo uzņēmumu vai uzsāktu citu uzņēmējdarbību.

Saskaņā ar šo likumu kapitāla daļu īpašnieki nezaudē tiesības pretendēt uz Latvijas Republikas īpašuma daļu vispārējās valsts īpašuma konversijas kārtībā.

Kolhozs (kopsaimniecība, kolektīvā saimniecība, agrofirma vai cits uz kolhozu-kooperatīvā īpašuma pamata veidots uzņēmums) — kooperatīvs sociālistiskās ražošanas uzņēmums, kurš izveidojies kolektivizācijas rezultātā un kura manta un līdzekļi ir kolhoza biedru nepersonificēts kolektīvs īpašums.

Valsts lauksaimniecības uzņēmums (padomju saimniecība, agrofirma, izmēģinājumu saimniecība, selekcijas stacija, valsts uzņēmuma vai resora palīgsairnniecība u. tml.) — uzņēmums, kura manta un līdzekļi ir nepersonificēts valsts (visas tautas) īpašums.

Privatizācija — process, kura rezultātā valsts vai nepersonificētais kolektīvais īpašums kļūst par atsevišķas personas vai īpašnieku kolektīva personificētu īpašumu.

Statūtsabiedrība (akciju un paju sabiedrība, sabiedrība ar ierobežotu atbildību u. c.) — dalībnieku (īpašnieku) apvienība, kura izveidota uz tās dibinātāju pieņemto statūtu pamata un kuras darbībai nepieciešamais pamatkapitāls veidojies no dalībnieku ieguldījumiem. Tai ir juridiskās personas statuss.

Statūtu fonds (pamatkapitāls) — materiālie un naudas resursi, kas nepieciešami sabiedrības darbības uzsākšanai un tās tālākai izvēršanai. Statūtu fondu veido visu dalībnieku daļu vērtības kopsumma.

Statūtsabiedrības dalībnieks — fiziskā vai juridiskā persona, kura kā līdzīpašniece ieguldījusi savu kapitāla daļu statūtsabiedrībā tās dibināšanas vai darbības laikā.

Pārveidošanas koncepcija — dokuments, kurā formulēti uzņēmuma pārveidošanas pamatprincipi un mērķi, to sasniegšanas līdzekļi un ekonomiskais pamatojums.

Privatizējamais kapitāls — fiziskajām personām sadalāmā uzņēmuma kopējā kapitāla da|a.

1. pants. Likuma darbība un saturs

Likums reglamentē īpašuma formu un uzņēmējdarbības veidu maiņu lauksaimniecības uzņēmumos un zvejnieku kolhozos, ievērojot Latvijas Republikas likumus «Par uzņēmējdarbību», «Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos», «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru» un likumdošanas aktus par atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem.

Likums nosaka:

1) privatizējamos uzņēmumus;

2) pamatprincipus, pēc kuriem nosaka privatizējamā uzņēmuma kopējo kapitālu, arī privatizējamo kapitālu;

3) pamatprincipus, pēc kuriem aprēķina konkrēto fizisko un juridisko personu kapitāla daļas privatizējamā uzņēmuma kopējā kapitālā;

4) uzņēmumu privatizācijas procesuālos jautājumus;

5) privatizēto uzņēmumu likvidācijas un pārveidošanas īpatnības;

6) privatizēto un pārveidoto uzņēmumu darbības īpatnības.

2. pants. Privatizējamie uzņēmumi

Šis likums attiecas uz kolhozu-kooperatīvajiem un valsts lauksaimniecības uzņēmumiem, kā arī zvejnieku kolhoziem, kas izveidojušies kolektivizācijas rezultātā.

Privatizācijas īpatnības specializētajās valsts saimniecībās (selekcijas, izmēģinājumu, mācību, ciltslietu, zvērkopības un citās saimniecībās) apstiprina Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs pēc Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšlikuma.

3. pants. Valsts lauksaimniecības uzņēmumu mantas pielīdzināšana kolhozu mantai un kolhoza biedru statusa piemērošana valsts lauksaimniecības uzņēmumos strādājošajiem

Valsts lauksaimniecības uzņēmumi, kuri ir privatizējami saskaņā ar likumu, tiek pielīdzināti kolhoziem šādā kārtībā:

1) privatizējamā valsts lauksaimniecības uzņēmuma bilancē esošā manta pielīdzināma kolhoza mantai;

2) kolhoza biedra statuss piemērojams:

— personām, kuras šā likuma spēkā stāšanās brīdī pastāvīgi strādā privatizējamajos valsts lauksaimniecības uzņēmumos,

— no uzņēmuma pensijā aizgājušajiem vai, strādājot uzņēmumā, par invalīdiem kļuvušajiem,

— aktīvajā karadienestā vai alternatīvajā dienestā iesauktajiem,

— mācīties nosūtītajiem,

— bijušajiem darbiniekiem, kuri strādā vēlētā valsts amatā, izveidojuši zemnieku saimniecības vai veic citu uzņēmējdarbību tā pagasta teritorijā, kurā izvietots privatizējamais uzņēmums.

Šā panta 2. punktā minēto personu kopsapulce (pilnvaroto sapulce) ir privatizējamā valsts uzņēmuma augstākā lēmējinstitūcija.

4. pants. Privatizējamā uzņēmuma kopējā kapitāla noteikšana

Privatizējamā uzņēmuma kopējo kapitālu nosaka šādi:

1) aprēķina uzņēmuma aktīvus šā likuma spēkā stāšanās brīdī. Tos veido:

— pamatlīdzekļi bilances vērtībā, ieskaitot kapitālremonta vērtību un atskaitot nolietojumu,

— paša apgrozāmie līdzekļi faktiskajās iegādes cenās,

— nepabeigtās ražošanas un kapitālās celtniecības vērtība,

— naudas līdzekļi,

— debitoru parādi,

— citiem aizdotās mantas vērtība un aizdotie līdzekļi,

— starpsaimniecību uzņēmumos un citos uzņēmumos un sabiedrībās ieguldītie līdzekļi;

2) no iegūtās aktīvu summas atrēķina:

— tās mantas vērtību, īpašuma tiesības uz kuru šā likuma spēkā stāšanās brīdī ir apstrīdamas, arī nacionalizētās vai citādi nelikumīgi atsavinātās mantas (izņemot kolektīvo mantu) vērtību, uz kuru var pieteikt pretenzijas Latvijas Republikas likumos un Augstākās Padomes lēmumos noteiktajā kārtībā un termiņos,

— par valsts budžeta līdzekļiem veikto meliorācijas un zemes kapitālās ielabošanas darbu vērtību,

— līdzekļus, kas jāatmaksā kreditoriem, izņemot atmaksājamos bankas ilgtermiņa un īstermiņa kredītus.

Uzņēmuma kopējais kapitāls sastāv no juridisko un fizisko personu kapitāla daļām. Uzņēmuma atmaksājamos ilgtermiņa un īstermiņa kredītus sadala proporcionāli noteiktajām juridisko un fizisko personu kapitāla daļām.

5. pants. Juridisko personu kapitāla daļu noteikšana

Juridisko personu (valsts, valsts iestāžu un uzņēmumu, dažāda veida sabiedrību, firmu u. c.) kapitāla daļas nosaka atbilstoši likumā paredzētajā kārtībā pieteiktajām un atzītajām valsts un citu juridisko personu pretenzijām uz uzņēmuma attīstībā ieguldītajiem līdzekļiem un mantu vērtībā, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 4. panta noteikumiem.

6. pants. Fizisko personu kapitāla daļu noteikšana

Fizisko personu kapitālu veido uzņēmuma kopējais kapitāls, no kura atrēķināts juridisko personu kapitāls.

Fizisko personu kapitāla daļas aprēķina saskaņā ar uzņēmuma kopsapulces (pilnvaroto sapulces) apstiprināto nolikumu.

Fizisko personu kapitāla daļas sastāv no:

1) sākotnēji apvienotā kapitāla;

2) saimniekošanas rezultātā radītā kapitāla.

7. pants. Sākotnēji apvienotā kapitāla daļu noteikšana

Sākotnēji apvienoto kapitālu veido kolektivizācijas procesā apvienotās mantas novērtējums naudā.

Sākotnēji apvienotā kapitāla daļas aprēķina visiem kolektivizācijas procesā apvienotās mantas īpašniekiem.

Sākotnēji apvienotā kapitāla daļas aprēķina saskaņā ar uzņēmuma nolikumu par fizisko un juridisko personu kapitāla daļu noteikšanu. Apvienoto mantu konkrētajā uzņēmumā novērtē šā likuma spēkā stāšanās brīdī līdzvērtīgas mantas bilances vērtībā, bet šī kapitāla daļa nedrīkst pārsniegt 50 procentus no fiziskajām personām sadalāmā kapitāla. Pretējā gadījumā aprēķinātās kapitāla daļas proporcionāli samazina, līdz sasniegta minētā robeža.

Ja daļa no kolhoznieku pajas kādreiz ir izmaksāta, aprēķināto sākotnēji apvienotā kapitāla daļu šai personai samazina par izmaksāto summu.

8. pants. Saimniekošanas rezultātā radītā kapitāla daļu noteikšana

Saimniekošanas rezultātā radīto kapitālu aprēķina, no fiziskajām personām sadalāmā kopējā kapitāla atņemot sākotnēji apvienotā kapitāla daļu.

Saimniekošanas rezultātā radītā kapitāla daļas aprēķina:

1) kolhoza biedriem un saskaņā ar šā likuma 3. pantu viņiem pielīdzinātajām personām valsts uzņēmumos;

2) mirušajiem kolhoza biedriem, kuru:

— mantinieki strādā privatizējamajā uzņēmumā vai aizgājuši no šā uzņēmuma pensijā un dzīvo tā pagasta teritorijā, kurā izvietots privatizējamais uzņēmums,

— nepilngadīgie mantinieki dzīvo tā pagasta teritorijā, kurā izvietots privatizējamais uzņēmums,

— mantinieki izveidojuši zemnieku vai piemājas saimniecības vai veic citu uzņēmējdarbību tā pagasta teritorijā, kurā izvietots privatizējamais uzņēmums;

3) pensionāriem, kuri aizgājuši no uzņēmuma pensijā;

4) invalīdiem, kuri par tādiem kļuvuši, strādājot uzņēmumā, kā arī, strādājot uzņēmumā, nelaimes gadījumos bojā gājušajiem;

5) uzņēmuma bijušajiem darbiniekiem, kuri izveidojuši zemnieku vai piemājas saimniecības vai veic citu uzņēmējdarbību tā pagasta teritorijā, kurā izvietots privatizējamais uzņēmums.

Pēc uzņēmuma kopsapulces lēmuma kapitāla daļas var aprēķināt arī citām fiziskajām personām, kuras ar savu darbību veicinājušas uzņēmuma sociālo attīstību un ražošanas attīstību.

Saimniekošanas rezultātā radīto kapitāla daļu minētajām personām aprēķina proporcionāli to darba ieguldījumam un privatizējamajā uzņēmumā nostrādātajam darba laikam.

9. pants. Fizisko personu īpašuma tiesības uz kapitāla daļām

Īpašuma tiesības uz sākotnēji apvienotā kapitāla daļām iegūst apvienotās mantas bijušie īpašnieki vai viņu mantinieki neatkarīgi no laika, ko šīs personas nostrādājušas uzņēmumā.

Īpašuma tiesības uz saimniekošanas rezultātā radītā kapitāla daļām iegūst fiziskās personas, kurām tās ir aprēķinātas saskaņā ar šā likuma 8. pantu.

Īpašuma tiesības uz mirušajām personām aprēķinātajām kapitāla daļām iegūst:

— mantinieki, kuri strādā privatizējamajā uzņēmumā vai aizgājuši no tā pensijā un dzīvo tā pagasta teritorijā, kurā izvietots privatizējamais uzņēmums,

— nepilngadīgie mantinieki, kuri dzīvo tā pagasta teritorijā, kurā izvietots privatizējamais uzņēmums,

— mantinieki, kuri ir izveidojuši zemnieku vai piemājas saimniecības vai veic citu uzņēmējdarbību tā pagasta teritorijā, kurā izvietots privatizējamais uzņēmums,

— strādājot uzņēmumā, nelaimes gadījumos bojā gājušo mantinieki neatkarīgi no viņu dzīves un darba vietas.

10. pants. Kapitāla daļas apliecinājums

Pēc kopējā kapitāla daļu apstiprināšanas katram kapitāla daļas īpašniekam izsniedz dokumentu (daļas apliecību) par viņa kapitāla daļas vērtību uzņēmuma kapitālā. Šajā dokumentā uzrāda aprēķinātās kapitāla daļas vērtību, kā arī tajā ietilpstošo atmaksājamo ilgtermiņa un īstermiņa kredītu daļu.

11. pants. Mantas inventarizācijas saraksts

Mantas inventarizācijas sarakstā iekļauj tehnoloģiski un organizatoriski nedalāmus pamatlīdzekļu, apgrozāmo līdzekļu un nepabeigtās kapitālās celtniecības objektus šā likuma 4. pantā noteiktajā vērtībā, kuros kustamie īpašumi — pamatlīdzekļu aktīvā daļa un apgrozāmie līdzekļi — no nekustamajiem nošķirami tikai tad, ja tas netraucē nekustamo īpašumu apsaimniekošanu.

Privatizējamā uzņēmuma mantas inventarizācijas sarakstu izstrādā uzņēmuma privatizācijas komisija.

12. pants. Privatizējamā uzņēmuma pārvaldes institūciju pienākumi

Privatizējamā uzņēmuma administrācija (valde) :

1) ievērojot šā likuma 2. nodaļā noteiktos pamatprincipus, izstrādā nolikuma projektu par uzņēmuma kopējā kapitāla un par fizisko un juridisko personu kapitāla daļu noteikšanu;

2) sasauc uzņēmuma (kolhoza biedru) kopsapulci (pilnvaroto sapulci), pieaicinot tajā pagasta pašvaldības un rajona lauksaimniecības departamenta vai Latvijas Republikas Zivsaimniecības ministrijas pilnvarotus pārstāvjus;

3) turpina uzņēmuma vadīšanu un atbild par tā darbību līdz jaunās izpildinstitūcijas vai likvidācijas komisijas ievēlēšanai (iecelšanai).

Uzņēmuma kopsapulce (pilnvaroto sapulce), kurā piedalās pagasta pašvaldības un rajona lauksaimniecības departamenta vai Latvijas Republikas Zivsaimniecības ministrijas pilnvaroti pārstāvji:

1) izskata iesniegto nolikuma projektu un pieņem nolikumu ar vienkāršu balsu vairākumu;

2) ievēlē ne mazāk par septiņiem uzņēmuma pārstāvjiem uzņēmuma privatizācijas komisijā;

3) nosaka termiņus, kādos darbs veicams uzņēmuma privatizācijas komisijai.

13. pants. Uzņēmuma privatizācijas komisija

Uzņēmuma privatizācijas komisijā ir ne mazāk par deviņiem cilvēkiem. Tajā ietilpst:

— uzņēmuma kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē) ievēlētie pārstāvji,

— pagasta zemnieku pilnvarots pārstāvis,

— pagasta pašvaldības pilnvarots pārstāvis,

— Latvijas Republikas Zivsaimniecības ministrijas vai rajona lauksaimniecības departamenta (lauksaimniecības pārvaldes) pilnvarots pārstāvis.

Uzņēmuma privatizācijas komisija pilda šā likuma prasības. Tā savā darbībā nav pakļauta privatizējamā uzņēmuma administrācijai (valdei), bet administrācijai (valdei) ir jāsniedz privatizācijas komisijai tās darbam nepieciešamā informācija un cita palīdzība, arī materiālā palīdzība.

Uzņēmuma privatizācijas komisijas darbu organizē tās vadītājs, ko izveidota komisija ievēlē no saviem locekļiem. Uzņēmuma privatizācijas komisijas vadītājs ir atbildīgs par privatizācijas komisijas sagatavotajiem materiāliem. Lēmumus privatizācijas komisija pieņem savās sēdēs ar vienkāršu balsu vairākumu, piedaloties komisijas locekļu vairākumam.

Uzņēmuma privatizācijas komisija uzņēmuma kopsapulces (pilnvaroto sapulces) noteiktajos termiņos:

1) nosaka uzņēmuma kopējo kapitālu, kā arī fizisko un juridisko personu kapitāla daļas saskaņā ar apstiprināto nolikumu;

2) izstrādā uzņēmuma pārveidošanas koncepciju un tās realizēšanai nepieciešamo dokumentu projektus (mantas inventarizācijas sarakstu, statūtus u. c.);

3) organizē uzņēmuma pārveidošanas sapulces sasaukšanu, nosaka tās dalībnieku pilnvarošanas kārtību;

4) ne vēlāk kā mēnesi pirms pārveidošanas sapulces izsludina tās sasaukšanu un dod iespēju sapulces dalībniekiem iepazīties ar kapitāla daļu aprēķināšanas rezultātiem, mantas inventarizācijas sarakstu un pārveidošanas dokumentu projektiem.

14. pants. Strīdu izšķiršana

Pretenzijas par aprēķinātajām kapitāla daļām izskata uzņēmuma privatizācijas komisija. Ja vienošanās netiek panākta, domstarpības pēc ieinteresēto personu pieprasījuma izskata uzņēmuma pārveidošanas sapulce, bet, ja arī tā prasību neapmierina, konfliktu pēc prasītāja iesnieguma izskata tiesa.

Uz pieteiktajām pretenzijām par fizisko personu kapitāla daļu noteikšanu uzņēmuma kopējā kapitālā uzņēmuma privatizācijas komisijai jādod rakstveida atbilde divu nedēļu laikā no pretenziju saņemšanas dienas.

15. pants. Uzņēmuma privatizācijas un pārveidošanas sapulce

Uzņēmuma privatizācijas un pārveidošanas sapulces dalībnieki ir personas, kurām aprēķinātas uzņēmuma kapitāla daļas (mirušo personu mantinieki), vai viņu pilnvarotas personas. Sapulce ir tiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse no aprēķināto kapitāla daļu īpašniekiem un ja tie pārstāv ne mazāk kā pusi no privatizējamā kapitāla.

Uzņēmuma privatizācijas un pārveidošanas sapulce:

1) lemj par aprēķināto uzņēmuma kapitāla daļu apstiprināšanu. Lēmumu pieņem ar klātesošo balsu vairākumu;

2) apstiprina mantas inventarizācijas sarakstu, kas sastādīts saskaņā ar šā likuma 11. pantu. Lēmumu pieņem ar sapulcē pārstāvētā kapitāla pārsvaru;

3) ar sapulcē pārstāvētā kapitāla pārsvaru pieņem lēmumu par privatizētā uzņēmuma likvidāciju vai pārveidošanu;

4) ja tiek pieņemts lēmums par uzņēmuma likvidāciju, ievēlē likvidācijas komisiju, kura rīkojas saskaņā ar šo likumu un likumu «Par uzņēmējdarbību»;

5) ja tiek pieņemts lēmums par uzņēmuma pārveidošanu, izskata un apspriež privatizācijas komisijas sagatavoto statūtu projektu un ar sapulcē pārstāvētā kapitāla pārsvaru tos pieņem. Pieņemtajiem statūtiem jāatbilst Latvijas Republikas likumiem par atsevišķiem statūtsabiedrību veidiem, kā arī šajā likumā noteiktajām prasībām;

6) saskaņā ar pieņemtajiem statūtiem ievēlē sabiedrības pārvaldes institūcijas;

7) izskata iespēju pēc saskaņošanas ar pašvaldību pārdot tai (vai nodot bez atlīdzības) sabiedrības īpašumā esošos sociālās un ražošanas infrastruktūras objektus: bērnu pirmsskolas iestādes, klubus, skolas, ēdnīcas, vietējos ceļus, ūdensvadus, kanalizācijas tīklus, siltumtrases, dzīvokļus un citus objektus. Bezatlīdzības nodošanas gadījumā jāatrēķina to vērtība no kopējā kapitāla un attiecīgi jāsamazina aprēķinātās un apstiprinātās kapitāla daļas.

16. pants. Kapitāla daļu īpašnieku tiesības

Apstiprināto kapitāla daļu īpašnieki ir privatizētā uzņēmuma līdzīpašnieki. Īpašnieku tiesības uz savu kapitāla daļu šīs personas var realizēt:

1) uzņēmuma likvidācijas gadījumā — proporcionāli savai kapitāla daļai saņemot likvidācijas rezultātā iegūtos līdzekļus;

2) uzņēmuma pārveidošanas gadījumā — šajā likumā un sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā.

Sabiedrībai savos statūtos jāparedz daļu īpašnieku tiesības atsavināt savas daļas atbilstoši likumiem par atsevišķiem statūtsabiedrību veidiem, papildus izvirzot šādus nosacījumus:

1) ja sabiedrības dalībnieks vēlas atsavināt savu daļu, pretī saņemot sabiedrības mantu, dalībnieka un sabiedrības attiecības nosaka šā likuma 19. panta prasības;

2) ja sabiedrības dalībnieks ir izveidojis zemnieku saimniecību vai uzsācis citu patstāvīgu uzņēmējdarbību tā pagasta teritorijā, kurā izvietots pārveidotais uzņēmums, viņam ir tiesības uz sabiedrības pakalpojumiem par tādām cenām un ar tādiem nosacījumiem, ar kādiem tos izmanto pārējie sabiedrības dalībnieki.

Pensionāriem un invalīdiem — statūtsabiedrības dalībniekiem ir tiesības izmantot savas kapitāla daļas norēķiniem par komunālajiem un sadzīves pakalpojumiem, ko viņiem sniedz statūtsabiedrība.

Statūtos jāparedz priekšrocības daļu atsavināšanā invalīdiem, kas par tādiem kļuvuši, strādājot uzņēmumā, un bez apgādnieka palikušajiem invalīdiem, vientuļajiem un bez apgādnieka palikušajiem pensionāriem.

Ja šā panta trešajā daļā minētie sabiedrības dalībnieki par sabiedrības sniegtajiem pakalpojumiem norēķinās ar kapitāla daļām tad šie norēķini ir jāveic atbilstoši šo pakalpojumu cenām, pašizmaksai, izcenojumiem vai tarifiem, kādi bija spēkā līdz 1991. gada 1. jūlijam. Ja sabiedrības manta ir pārcenota vai ir sastādīta pilna sabiedrības bilance, izdarot atbilstošus pamatkapitāla un kapitāla daļu lieluma grozījumus, norēķini minētajām personām jāveic atbilstoši tām pakalpojumu cenām, pašizmaksai, izcenojumiem vai tarifiem, kādi bija spēkā līdz pēdējiem minēto iemeslu dēļ izdarītajiem pamatkapitāla grozījumiem un tiem atbilstošajiem kapitāla daļu lieluma grozījumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.02.1993. likumu, kas stājas spēkā 16.02.1993.)

17. pants. Privatizēto uzņēmumu pārveidošanas īpatnības

Uzņēmumu pārveidošanas kārtībā izveidoto sabiedrību pamatkapitālu veido fiziskajām personām, kā arī valstij un citām juridiskajām personām noteikto kapitāla daļu summa, un šis pamatkapitāls tiek fiksēts sabiedrības statūtos.

Sabiedrības statūtos nosaka pamatkapitāla daļu skaitu un vienas daļas nominālvērtību, kā arī kārtību un termiņus, kādos apstiprinātās daļas noapaļojamas līdz nominālvērtībai. Līdz daļu noapaļošanas brīdim katra dalībnieka balsstiesības nosaka viņam piederošās daļas faktiskā vērtība.

Kapitāla daļas atbilstību nominālvērtībai var panākt:

1) izdarot papildu iemaksas daļu noapalošanai;

2) personām apvienojot savas kapitāla daļas un par to paziņojot saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

Sabiedrība var pieņemt lēmumu par daļas piešķiršanu arī tām personām, kuras pārveidošanas brīdī strādāja uzņēmumā, bet kuru aprēķinātā kapitāla daļa nesasniedz vienas daļas nominālvērtību, vienlaikus paredzot grozījumus pamatkapitāla apmērā.

18. pants. Sabiedrības darbības īpatnības

Sabiedrība savos statūtos var paredzēt, ka noteiktā laikā (bet ne īsākā par gadu) neizņemtās daļu apliecības (akcijas, paju kartes) tiek anulētas, un tālāk rīkoties saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par atsevišķiem sabiedrību veidiem.

Sabiedrības dalībnieki savā starpā par vienošanās cenām var brīvi pirkt, pārdot un citādi atsavināt savas kapitāla daļas (daļu apliecības), īpašnieka maiņu reģistrējot sabiedrības izpildinstitūcijā. Sabiedrības izpildinstitūcijai nav tiesību bez sabiedrības dalībnieku kopsapulces piekrišanas pārdot vai citādi atsavināt kapitāla daļas ārpus sabiedrības. Jaunus dalībniekus sabiedrībā var uzņemt tikai ar sabiedrības dalībnieku kopsapulces piekrišanu.

Sabiedrības rezerves kapitālu (rezerves fondu) veido atbilstoši likumiem par atsevišķiem statūtsabiedrību veidiem. Ja rezerves kapitāls pārsniedz pusi no pamatkapitāla, pārsnieguma daļa gada laikā pārskaitāma statūtu fondā, attiecīgi palielinot daļu nominālvērtību.

Ja uzņēmumu likvidē, rezerves kapitāla materiālais segums kopējo sabiedrības aktīvu sastāvā tiek realizēts un sadalīts proporcionāli aprēķinātajām fizisko un juridisko personu kapitāla daļām (ietilpst likvidācijas kvotā).

Ja sabiedrības manta ir pārcenota vai ir sastādīta pilna sabiedrības bilance, konstatētais sabiedrības īpašuma vērtības palielinājums jāiekļauj sabiedrības pamatkapitālā, ieskaitot tajā arī debetoru parādus un ārpus sabiedrības izdarītos ieguldījumus, bet atskaitot tos parādus kreditoriem, kuri radušies pēc 1991. gada 1. jūlija, dividendes par iepriekšējo gadu, ja lēmums par to izmaksāšanu jau ir pieņemts, kā arī likumdošanas aktos vai statūtos noteiktajā apjomā rezerves kapitālā ieskaitāmos līdzekļus. Atbilstoši pamatkapitāla grozījumiem jāgroza arī sabiedrības dalībniekiem piederošo kapitāla daļu lielums.

Ar kopsapulces lēmumu lauksaimniecības statūtsabiedrību var pārveidot citā uzņēmējdarbības formā.

Sabiedrības dalībnieku kārtējās kopsapulces sasaucamas ne retāk kā reizi gadā. Sabiedrības dalībnieku kopsapulce ir tiesīga izlemt jebkuru tās kompetencē esošu jautājumu, ja tajā ir pārstāvēta ne mazāk kā puse no sabiedrības pamatkapitāla. Kopsapulce pieņem lēmumu ar tajā pārstāvētā pamatkapitāla pārsvaru. Sapulces lemttiesīgumu konstatē katrā balsojumā, saskaitot tajā pārstāvēto pamatkapitālu.

Ja likumā noteiktajā kārtībā izsludināta sabiedrības dalībnieku kopsapulce nav lemttiesīga nepietiekamas pamatkapitāla pārstāvības dēļ, ne vēlāk kā piecpadsmit dienu laikā var sasaukt atkārtotu kopsapulci ar to pašu darba kārtību, un tā ir lemttiesīga neatkarīgi no tajā pārstāvētā sabiedrības pamatkapitāla. Atkārtotu kopsapulci drīkst izziņot tikai pēc tam, kad noskaidrojies, ka jau izziņotā sapulce nav lemttiesīga. Par atkārtoto kopsapulci jāpaziņo visos attiecīgā rajona laikrakstos un vismaz vienā centrālajā laikrakstā ne vēlāk kā septiņas dienas pirms tās sasaukšanas, ievērojot citus statūtos paredzētos noteikumus.

Sabiedrības pārvaldes, kontroles un revīzijas, kā arī likvidācijas institūciju locekļi ir amatpersonas, un par šo institūciju pieņemtajiem lēmumiem un rīcību tie individuāli atbild likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

Visiem sabiedrības dalībniekiem, Lauksaimniecības ministrijas pilnvarotajiem pārstāvjiem un rajona lauksaimniecības departamenta direktoram vai viņa pilnvarotajai personai ir tiesības bez ierobežojumiem un aizkavējumiem iepazīties ar visiem sabiedrības dokumentiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.02.1993., 03.10.1996. un 27.11.1997. likumu, kas stājas spēkā 26.12.1997.)

19. pants. Sabiedrības mantas nošķiršanas kārtība

Sabiedrības manta atsevišķiem tās dalībniekiem vai viņu grupām (kapitāla daļu īpašniekiem) tiek nošķirta tikai atbilstoši mantas inventarizācijas sarakstā noteiktajiem objektiem.

Ja sabiedrības dalībnieki vēlas izmantot patstāvīgā uzņēmējdarbībā kādu no mantas inventarizācijas sarakstā iekļautajiem objektiem, pārņemot šo objektu savā īpašumā par sarakstā noteikto vērtību, viņiem par to jāpaziņo sabiedrības izpildinstitūcijai.

Sabiedrības izpildinstitūcijai mēneša laikā statūtos noteiktajā kārtībā par to jāpaziņo visiem sabiedrības dalībniekiem. Ja uz attiecīgo mantu piesakās arī citi pretendenti, izpildinstitūcija organizē šīs mantas izsoli. Pati sabiedrība šādās izsolēs piedalīties nedrīkst.

Lai šo mantu iegūtu īpašumā, par to var norēķināties:

1) ar savārn kapitāla daļām;

2) ar sabiedrības atmaksājamo ilgtermiņa un īstermiņa kredītu pārņemšanu;

3} ar apgrozībā esošo naudu un citiem maksāšanas līdzekļiem;

4) ar maksāšanas saistībām pret sabiedrību.

Ja uz nošķiramo objektu pretendē tikai viens sabiedrības dalībnieks, norēķinu līdzekli izvēlas, vienojoties ar sabiedrību, tomēr, ja dalībnieks vēlas un ja viņa daļu nominālvērtība ir pietiekama, viņam ir tiesības norēķināties vienīgi ar savām kapitāla daļām, pārņemot no sabiedrības attiecīgās kredītsaistības, kas attiecas uz šīm kapitāla daļām.

Ja uz nošķiramo objektu pretendē vairāki sabiedrības dalībnieki, rīko izsoli, kurā norēķinu līdzeklis ir tikai sabiedrības kapitāla daļas. Vienīgi tad, ja tam piekrīt visi sabiedrības dalībnieki, kuri pretendē uz attiecīgo objektu, izsolē var izmantot citu norēķinu līdzekli.

Ja sabiedrība pati uzskata par lietderīgu atsavināt kādu no saviem ražošanas objektiem vai neražojošās sfēras objektiem, tā statūtos noteiktajā kārtībā rīko šā objekta izsoli (augošu vai dilstošu), mēneša laikā par to paziņojot visiem sabiedrības dalībniekiem. Dilstošas izsoles gadījumā par katru cenas samazinājumu sabiedrības statūtos noteiktajā laikā un kārtībā jāpaziņo visiem sabiedrības dalībniekiem. Ja sabiedrības dalībnieki nepiesakās vai ja viņi nevēlas attiecīgo objektu atsavināt par savām kapitāla daļām, sabiedrība var rīkot atklātu pārdošanu vai izsoli, izmantojot jebkuru sev pieņemamu norēķinu līdzekli. Ja šādā izsolē piedalās arī sabiedrības dalībnieks, viņam vienādas izsolītās summas gadījumā ir priekšrocības tiesības iegūt attiecīgo objektu.

Nošķirot uzņēmumu pamatražošanu apkalpojošos objektus (darbnīcas, graudu kaltes u. c.), jāveido ieinteresēto pamatražotāju (klientu) kooperatīvās sabiedrības, kuru pamatkapitālu veido un kurās līdzdalību nodrošina privatizēta uzņēmuma kapitāla daļas. Līdzdalības daļas šajās klientu kooperatīvajās sabiedrībās nosaka proporcionāli tehnoloģiski nepieciešamo pakalpojumu apjomiem, zemes platībām, kapitāla daļām pārveidotajā uzņēmuma vai citādi. Klientu kooperatīvajām sabiedrībām ir ekskluzīvas tiesības atsavināt no privatizētā uzņēmuma mehāniskās darbnīcas, graudu kaltes un glabātavas, kā arī citus apkalpojošos objektus, ja klientu kooperatīvās sabiedrības dibinātāju kapitāla daļu summa privatizētajā uzņēmumā pārsniedz pusi no šā uzņēmuma kopējā kapitāla.

Dzīvojamās mājas, to daļas vai atsevišķus dzīvokļus (apdzīvojamo platību) kopā ar saimniecības ēkām un būvēm, neatkarīgi no šīs mantas iekļaušanas vai neiekļaušanas mantas inventarizācijas saraksta objektos, to īrniekiem ir tiesības nošķirt par mantas inventarizācijas sarakstā uzrādīto vērtību, ja tie norēķinās tikai ar kapitāla daļām, bet, ja sabiedrība tās statūtos noteiktajā kārtībā piekrīt, var izmantot citus norēķinu līdzekļus. Citas personas uz īrnieka aizņemtu apdzīvojamo platību kopā ar saimniecības ēkām un būvēm var pretendēt tikai tad, ja īrnieks iesniedz sabiedrības izpildinstitūcijai rakstveida piekrišanu šādai nošķiršanai. Ja pagastā, kurā atrodas sabiedrība, bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekiem netiek atdota nelikumīgi atsavinātā dzīvojamā māja un viņi nav arī saņēmuši kompensāciju par to, minētajām personām ir tiesības nošķirt par kapitāla daļām mantas inventarizācijas sarakstā uzrādītajā vērtībā vienu īrnieku neaizņemtu viendzīvokļa dzīvojamo māju vai dzīvokli kopā ar saimniecības ēkām un būvēm. Ja sabiedrība tās statūtos noteiktajā kārtībā piekrīt, var izmantot arī citus norēķinu līdzekļus, par cenu vienojoties ar sabiedrību. Citos gadījumos īrnieku neaizņemtu apdzīvojamo platību kopā ar saimniecības ēkām un būvēm nošķir, neievērojot šajā panta daļā minētās īpatnības.

Veterinārmedicīnas materiālo bāzi (ambulanču, klīniku, aptieku telpas, ja tās ir atsevišķas ēkas, medikamentus, dezinfekcijas līdzekļus, instrumentus, aparatūru, iekārtas, kā arī speciāli aprīkotus un kā tādus reģistrētus dezinfekcijas un veterināros transportlīdzekļus) ir tiesības nošķirt tikai licencētiem veterinārajiem speciālistiem neatkarīgi no tā, vai minētā manta ir iekļauta mantas inventarizācijas saraksta objektos, vai katra manta ir atsevišķs objekts.

Mantas vai objekta nošķiršana tikai par kapitāla daļām nav uzskatāma par pirkšanu, tāpēc šajos gadījumos nav piemērojamas pirmpirkuma tiesības.

Ja vienīgā pretendenta kapitāla daļas nesedz pilnu nošķiramā objekta vērtību, sabiedrībai pašai ir tiesības noteikt cenu tai objekta vērtības daļai, kuru pretendents sedz ar citiem norēķinu līdzekļiem, taču tā nedrīkst būt zemāka par mantas inventarizācijas sarakstā uzrādītās vērtības un ar kapitāla daļām nosegtās vērtības starpību. Ja, nošķirot objektu par kapitāla daļām, viens no pretendentiem ir tās zemes īpašnieks, uz kuras atrodas nošķiramais objekts, tad vienādas izsolītās summas gadījumā zemes īpašniekam ir priekšrocības tiesības nošķirt minēto objektu.

Sabiedrības īpašumā nonākušās sabiedrības pašas kapitāla daļas ir jāizņem no apgrozības, to apliecības jāanulē, bet kārtējā sabiedrības pilnsapulcē atbilstoši jāsamazina pamatkapitāls. Lēmumu par to pieņem atlikušie dalībnieki.

Pārcenot sabiedrības mantu un atbilstoši grozīt kapitāla daļu apjomu drīkst tikai ar pilnsapulces lēmumu pēc pilnas sabiedrības gada bilances sastādīšanas, ja līdz šāda lēmuma pieņemšanas brīdim nav saņemts neviens pieteikums mantas nošķiršanai. Mantas novērtēšana, to pārcenojot, jāveic ar tehniskās inventarizācijas biroja starpniecību.

Strīdus par šā likuma 16. pantā noteiktajām sabiedrības dalībnieku tiesībām, kā arī strīdus par kapitāla daļu atsavināšanu, par mantas inventarizācijas sarakstu un par sabiedrības mantas nošķiršanu pēc ieinteresētās personas prasības izskata tiesa. Ja sabiedrība labprātīgi nenodod mantu tās pretendentam saskaņā ar šā panta nosacījumiem, tad pretendenta īpašuma tiesības uz šo mantu pēc viņa prasības var atzīt tiesa. Pēc tiesas lēmuma tiesu izpildītāji var rīkot izsoli par kapitāla daļām, lai noteiktu to pretendentu, kurš iegūs nošķiramo objektu, ja uz šo objektu pretendē vairākas personas. Tās kapitāla daļas, par kurām tiek nošķirts objekts ar tiesas spriedumu, tiek anulētas, un sabiedrības pilnsapulcei atbilstoši jāsamazina sabiedrības pamatkapitāls.

Ja sabiedrība uzskata par lietderīgu saglabāt kādu no saviem ražošanas vai apkalpojošās sfēras objektiem saimnieciskās darbības veikšanai, jautājumu par šādu objektu nošķiršanu izlemj ar balsojumu sabiedrības dalībnieku kopsapulcē saskaņā ar šā likuma 18.panta nosacījumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.1992. un 31.05.1995. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1995.)

20. pants. Privatizētā uzņēmuma likvidācijas īpatnības

Privatizētā uzņēmuma likvidācijas gadījumā likvidācijas komisija sabiedrības mantu pārdod izsolē tikai par naudu vai maksāšanas saistībām saskaņā ar mantas inventarizācijas sarakstu, dodot priekšroku kapitāla daļu īpašniekiem. Pārdodot uzņēmumu pamatražošanu apkalpojošos objektus, priekšrocības tiesības tos iegūt ir attiecīgā pagasta pamatražotāju (klientu) kooperatīvajām sabiedrībām.

Pēc izsoles likvidācijas komisija:

1) saņem naudu, citus maksāšanas līdzekļus vai saistībrakstus par izsolē pārdoto mantu;

2) nokārto likvidētā uzņēmuma saistības pret kreditoriem un kapitāla daļu īpašniekiem;

3) atlikušo likvidācijas ieņēmumu summu sadala starp kapitāla daļu īpašniekiem proporcionāli viņu daļām pamatkapitālā, dzēšot maksāšanas saistības vai izmaksājot naudu.

Saistībrakstus par izsolē pārdoto, bet nenomaksāto mantas vērtību likvidācijas komisija var:

1) nodot atlikušo daļu īpašniekiem;

2) nodot bankām un citām kredītiestādēm, noformējot atlikušo daļu īpašnieku pretenzijas.

Lēmuma par sabiedrības likvidāciju pieņēmējs nosaka laiku taču ne īsāku par vienu mēnesi, pēc kura stājas spēkā tā pieņemtais lēmums par sabiedrības likvidāciju. Šajā laikā vēl var iesniegt sabiedrībai pieteikumus mantas nošķiršanai par kapitāla daļām Lēmums par sabiedrības likvidāciju un tā spēkā stāšanās laiks ir jāizziņo visos attiecīgā rajona laikrakstos un vismaz vienā centrālajā laikrakstā septiņu dienu laikā pēc šā lēmuma pieņemšanas. Par kapitāla daļām jānošķir visa tā sabiedrības manta, par kuras nošķiršanu ir saņemti pieprasījumi līdz tai dienai, kad stājas spēkā lēmums par sabiedrības likvidāciju.

Likvidācija nedrīkst ilgt vairāk par sešiem mēnešiem no dienas kad stājies spēkā lēmums par sabiedrības likvidāciju, bet lēmumu par sabiedrības darbības turpināšanu kopsapulce drīkst pieņemt ne vēlāk kā divus mēnešus pēc dienas, kad stājies spēkā lēmums par sabiedrības likvidāciju. Ja likvidatori sabiedrības likvidāciju nepabeidz minētajā termiņā, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs divu nedēļu laikā pēc šā termiņa beigām ieceļ citus likvidatorus pēc sava ieskata, un viņiem likvidācija jāpabeidz triju mēnešu laikā no to iecelšanas dienas.

Likvidējamās sabiedrības vai sabiedrības, kurās ražošanas objektu nošķiršanas rezultātā no apgrozības izņemta vairāk nekā puse no kapitāla daļām, var nodot pašvaldībām sociālas nozīmes objektus, atbilstoši samazinot pamatkapitālu un kapitāla daļu lielumu. Ja pašvaldība nevēlas pārņemt nododamo objektu, tai divu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par attiecīgā objekta nodošanu pašvaldībai, ir jāizveido sabiedrība šā objekta apsaimniekošanai vai citādi jānodrošina tā apsaimniekošana.

Lauksaimniecības ministrija vai rajona lauksaimniecības departaments, konstatējot kreditoru — valsts, valsts uzņēmumu un sabiedrības darbinieku — interešu apdraudējumu vai būtiskus likumpārkāpumus sabiedrībā, nodod šo lietu izskatīšanai prokuratūrā vai ceļ prasību tiesā attiecīgi par sabiedrības atzīšanu par maksātnespējīgu vai par tās likvidēšanu. Valsts nodeva par to nav jāmaksā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.02.1993. likumu, kas stājas spēkā 16.02.1993.)

(27.11.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.12.1997.)

Lauksaimniecības statūtsabiedrībām, kuras ir likvidētas un līdz 1996.gada 1.janvārim izslēgtas no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra, bet kurām ir nodokļu parādi, un lauksaimniecības statūtsabiedrībām, kuras pieņēmušas lēmumu par likvidāciju un uzsākušas likvidāciju līdz 1996.gada 1.janvārim, bet kuru likvidācija līdz 1997.gada 1.janvārim nav pabeigta sakarā ar nerealizētajiem pamatlīdzekļiem, maksātnespējīgu debitoru saistībām un nodokļu maksājumu parādiem, kā arī parādiem par saņemto elektroenerģiju, siltumenerģiju un gāzi, likvidāciju pabeidz un to nodokļu parādus un ar tiem saistītās pamatparāda palielinājumu naudas, nokavējuma naudas un soda naudas dzēš, kā arī šīs statūtsabiedrības izslēdz no Uzņēmumu reģistra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam lauksaimniecības statūtsabiedrību sarakstam.

(27.11.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.12.1997.)