Darbības ar dokumentu

1. pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) biometriskie riski — riski, kas saistīti ar personas nāvi, invaliditāti un ilgdzīvošanu;

2) iemaksas veicošais darba devējs (turpmāk — darba devējs) — persona, kura ir darba devējs un veic iemaksas privātajos pensiju fondos savu darbinieku labā, vai pašnodarbinātā persona, kura veic iemaksas savā labā;

3) iesaistītā valsts — Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts (turpmāk — dalībvalsts), kura nav mītnes valsts un kurā mītnes valsts privātais pensiju fonds (turpmāk arī — pensiju fonds) sniedz savus pakalpojumus;

4) individuālās dalības līgums — līgums, kas noslēgts starp fizisko personu un pensiju fondu par šīs fiziskās personas dalību noteiktā pensiju plānā;

5) kolektīvās dalības līgums — līgums, kas noslēgts starp darba devēju un pensiju fondu par šā darba devēja darbinieku dalību noteiktā pensiju plānā;

6) kompetentā institūcija — valsts institūcija, kas uzrauga privātā pensiju fonda darbības atbilstību šā likuma prasībām, vai citas dalībvalsts institūcija, kas uzrauga minētajā dalībvalstī reģistrēta vai licencēta pensiju fonda darbības atbilstību attiecīgās dalībvalsts pensiju fonda darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem;

7) līdzekļu pārvaldītājs — komercsabiedrība, kas pārvalda uzkrātos līdzekļus saskaņā ar pensiju plānu;

8) līdzekļu turētājs — komercsabiedrība, kas glabā pensiju fonda aktīvus un veic citus šajā likumā un līdzekļu turētāja līgumā noteiktos pienākumus;

9) mītnes valsts — dalībvalsts, kurā reģistrēts vai licencēts pensiju fonds un kurā tiek pieņemti pensiju fonda lēmumi;

10) noteikto iemaksu plāns — pensiju plāns, kurā paredzētas pensiju plāna dalībnieka regulāras vai neregulāras iemaksas un kurā var paredzēt biometrisko risku segumu vai garantēt noteiktu ieguldījumu atdevi;

11) noteikto izmaksu plāns — pensiju plāns, kurā paredzētas noteiktas papildpensijas izmaksas pensiju plāna dalībniekam pēc pensijas vecuma sasniegšanas un kurā var paredzēt biometrisko risku segumu;

12) pamatfunkcija — pensiju fonda spēja pārvaldības ietvaros uzņemties praktiskus uzdevumus, kas ietver riska pārvaldības funkciju, iekšējā audita funkciju un aktuāra funkciju;

13) papildpensija — saskaņā ar noteikto iemaksu plānu uzkrātais papildpensijas kapitāls vai saskaņā ar noteikto izmaksu plānu papildpensijas saņēmējam noteiktie maksājumi vai pakalpojumi. Maksājumus var noteikt kā maksājumu papildpensijas saņēmēja mūža garumā vai maksājumu noteiktā laikposmā, vai vienreizēju izmaksu, vai jebkādu minēto izmaksu veidu kombināciju;

14) papildpensijas kapitāls — naudas līdzekļi, kas kādā noteiktā laikposmā saskaņā ar šo likumu ir uzkrāti noteikto iemaksu pensiju plāna dalībnieka labā;

15) papildpensijas saņēmējs — persona, kura pēc pensiju plānā noteiktā vecuma sasniegšanas saņem papildpensiju;

16) par aktuāro funkciju atbildīgā persona — pensiju fonda amatpersona, kura novērtē pensiju plānos ietvertās saistības un izveidoto tehnisko rezervju pietiekamību;

17) pārrobežu darbība — tāda pensiju plāna pārvaldīšana, kurā attiecības starp darba devēju un pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem nosaka normatīvie akti attiecībā uz papildpensiju jomu dalībvalstī, kas nav pensiju fonda mītnes valsts;

18) pastāvīgs informācijas nesējs — instruments, kas pensiju plāna dalībniekam vai papildpensijas saņēmējam dod iespēju uzglabāt personiski viņam adresētu informāciju tā, lai tā būtu pieejama turpmākai izmantošanai informācijas mērķim atbilstošu laikposmu, un kas ļauj nemainītā veidā atveidot uzglabāto informāciju;

19) pensijas vecums — pensiju plāna dalībnieka vecums, no kura šim dalībniekam ir tiesības šajā likumā noteiktajā kārtībā saņemt pensiju fondā uzkrāto papildpensiju;

20) pensiju fonds, kurš veic nodošanu — pensiju fonds, kurš visas vai daļu no pensiju plāna saistībām, tehniskajām rezervēm un citas tiesības un pienākumus saistībā ar darba devēja iemaksām, kā arī attiecīgos aktīvus vai tiem līdzvērtīgu naudas summu nodod pensiju fondam, kas ir reģistrēts vai licencēts citā dalībvalstī;

21) pensiju plāna dalībnieks — fiziskā persona, kura pati vai par kuru darba devējs vai cita fiziskā persona izdara iemaksas pensiju fondā un kurai ir tiesības saņemt papildpensiju atbilstoši šim likumam un pensiju plānam, bet kura nav papildpensijas saņēmējs vai potenciālais pensiju plāna dalībnieks;

22) pensiju plāna komiteja — pensiju plāna kontroles institūcija, kas kontrolē attiecīgā pensiju plāna pārvaldību un izpildi atbilstoši kolektīvās dalības līguma noteikumiem;

23) pensiju plāns — sistematizētu noteikumu kopums, saskaņā ar kuru pensiju fondā tiek uzkrāta papildpensija, ieguldīti un izmaksāti uzkrātie līdzekļi;

24) potenciālais pensiju plāna dalībnieks — fiziskā persona, kura ir tiesīga kļūt par pensiju plāna dalībnieku;

25) privātais pensiju fonds — pensiju fonds, kas ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā ierakstīta kapitālsabiedrība, kuras vadība (sabiedrības sēdeklis) atrodas Latvijas Republikā un kurai Latvijas Banka šajā likumā noteiktajā kārtībā ir izsniegusi licenci pensiju fonda darbībai (turpmāk — licence);

26) riska profils — risku līmenis, kas aptver visus riskus, kam pakļauta pensiju fonda darbība, ņemot vērā to iedarbības pakāpi;

27) saistītās personas — divas vai vairākas personas, ja tās atbilst vismaz vienai likumā "Par nodokļiem un nodevām" minētai saistītu personu pazīmei;

28) saņēmējs pensiju fonds — pensiju fonds, kurš visas vai daļu no pensiju plāna saistībām, tehniskajām rezervēm un citas tiesības un pienākumus saistībā ar darba devēja iemaksām, kā arī attiecīgos aktīvus vai tiem līdzvērtīgu naudas summu nodod pensiju fondam, kas ir reģistrēts vai licencēts citā dalībvalstī;

29) stresa tests — analīze, ko veic pensiju fonds, lai noteiktu un izvērtētu dažādu ārkārtēju, bet, iespējams, nelabvēlīgu notikumu vai tirgus nosacījumu izmaiņu potenciālo ietekmi uz pensiju plāna ieguldījumu portfeli;

30) tehniskās rezerves — iespējamās pensiju fonda saistības, kas aprēķinātas atbilstoši pensiju fonda piedāvātajiem noteikto iemaksu plāniem ar garantētu ienesīgumu, noteikto izmaksu plāniem un pensiju plāniem ar paredzētu biometrisko risku segumu;

31) vides, sociālie un pārvaldības faktori — Apvienoto Nāciju Organizācijas atbildīgas ieguldīšanas principiem atbilstoši faktori;

32) vienā grupā ietilpstošas komercsabiedrības — komercsabiedrības, kuru finanšu pārskati konsolidējami atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Komisijas 2023. gada 13. septembra regulu (ES) Nr. 2023/1803, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1606/2002 (turpmāk — Regula Nr. 2023/1803) vai atbilstoši tādas valsts normatīvo aktu prasībām, kura nav dalībvalsts.

(2) Šajā likumā lietotais termins "alternatīvo ieguldījumu fonds" atbilst Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā lietotajam terminam, termins "ieguldījumu fonds" — Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā lietotajam terminam, bet termini "regulētais tirgus" un "tirdzniecības vieta" — Finanšu instrumentu tirgus likumā lietotajiem terminiem.

(3) Likumā lietotie termini "PEPP noguldītājs", "PEPP saņēmējs", "PEPP sniedzējs", "PEPP izplatītājs", "PEPP klients", "PEPP konts", "PEPP līgums", "PEPP papildpensija", "apakškonts", "turētājbanka", "pamata PEPP" atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija regulas (ES)  2019/1238 par Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP) (turpmāk — Regula Nr.  2019/1238) 2. pantā lietotajiem terminiem, bet termins "PEPP plāns" tiek lietots Regulas Nr.  2019/1238 2. panta 2. punktā minētā termina "Pan-Eiropas privāto pensiju produkts" jeb "PEPP" izpratnē.

(4) Likumā lietotais termins "ilgtspējas ziņojums" atbilst Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā lietotajam terminam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021., 13.10.2022. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

2. pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1) Šā likuma mērķis ir radīt tiesiskus priekšnoteikumus privāto pensiju fondu un PEPP sniedzēju darbībai, lai aizsargātu pensiju plānu dalībniekus, papildpensijas saņēmējus, PEPP noguldītājus un PEPP saņēmējus, nodrošinātu pensiju fondu un pensiju plānu labu pārvaldību un papildpensijas kapitāla uzkrāšanas pārredzamību un drošību.

(2) Šis likums nosaka kārtību papildpensijas uzkrāšanai noteikto iemaksu plānā un noteikto izmaksu plānā, pensiju fondu veidus, to darbības principus, pensiju plānu veidus, pensiju plānu dalībnieku un papildpensijas saņēmēju tiesības un pienākumus, līdzekļu pārvaldīšanas kārtību, līdzekļu turētāja kompetenci, kā arī kārtību, kādā tiek veikta minēto darbību valsts uzraudzība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

3. pants. Privātā pensiju fonda darbības principi

(1) Pensiju fonds un PEPP sniedzējs saskaņā ar šo likumu, pensiju plāniem un PEPP plāniem uzkrāj un iegulda pensiju plānu dalībnieku, PEPP noguldītāju pašu veiktās un viņu labā veiktās naudas līdzekļu iemaksas, lai nodrošinātu viņiem papildpensiju.

(2) Pensiju fonds attiecībā uz pensiju plāna veidu, kuram tas ir saistoši, savā darbībā nodrošina vienlīdzīgu risku un ieguvumu sadalījumu starp paaudzēm.

(3) Pensiju fonds drīkst emitēt tikai vārda akcijas. Pensiju fonda akcijas nedrīkst laist publiskajā apgrozībā.

(4) Pensiju fonds drīkst veikt tikai šajā likumā paredzētās darbības.

(5) No pensiju fonda, kas piedāvā vienīgi noteikto iemaksu plānu bez garantēta ienesīguma vai šajā plānā neparedz biometrisko risku segumu, ienākumu pārsniegumu pār izdevumiem nevar izņemt vai izmaksāt akcionāriem vai dalībniekiem, un tas pilnībā ieskaitāms pensiju plānu dalībnieku individuālajos kontos atbilstoši šā likuma prasībām.

(6) Pensiju fonda pamatkapitālā var ieguldīt tikai naudas līdzekļus, izņemot gadījumus, kad pensiju fonds ar Latvijas Bankas atļauju tiek reorganizēts.

(7) Pensiju fonds nedrīkst ņemt aizņēmumus no pensiju plāna izrietošo saistību izpildei, izņemot aizņēmumus īslaicīgas likviditātes nodrošināšanai uz laiku līdz trim mēnešiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu)

4. pants. Pensiju fondu veidi

(1) Pensiju fondi var būt slēgti un atklāti.

(2) Slēgtam pensiju fondam var būt viens vai vairāki pensiju plāni. Slēgtā pensiju fonda pensiju plānu dalībnieki var būt tikai personas, kuras, uzsākot dalību pensiju plānā, ir viena attiecīgā pensiju fonda dibinātāja vai vairāku dibinātāju darbinieki.

(3) Atklātam pensiju fondam var būt viens vai vairāki pensiju plāni. Par šo pensiju plānu dalībnieku uz līguma pamata var kļūt ikviena fiziskā persona šajā likumā noteiktajā kārtībā.

5. pants. Pensiju fonda firma

Pensiju fonda firmā ietver vārdkopu "pensiju fonds" ar norādi, vai tas ir slēgts vai atklāts pensiju fonds. Tikai tiem pensiju fondiem, kas dibināti šajā likumā noteiktajā kārtībā, ir tiesības izmantot savā firmā minēto vārdkopu.

6. pants. Pensiju fonda akcionāri vai dalībnieki

(1) Par slēgta pensiju fonda akcionāriem vai dalībniekiem var būt tikai tādas personas (darba devēji), kas ar pensiju fondu noslēdz kolektīvās dalības līgumu.

(2) Par atklāta pensiju fonda akcionāriem vai dalībniekiem var būt tikai:

1) kredītiestāde, kura ir saņēmusi licenci kredītiestādes darbības veikšanai dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī;

2) dzīvības apdrošināšanas sabiedrība, kura ir saņēmusi licenci dzīvības apdrošināšanas veikšanai dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī;

3) ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, kura ir saņēmusi licenci pārvaldes pakalpojumu sniegšanai dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī.

(3) Persona, kas vēlas iegādāties pensiju fonda kapitāla daļu, vismaz mēnesi pirms darījuma veikšanas par to informē Latvijas Banku, norādot kapitāla daļu un personu, kura to pārdos. Latvijas Banka mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas var pieprasīt lēmuma pieņemšanai nepieciešamo papildu informāciju vai aizliegt veikt šādu darījumu.

(4) Ja pēc atklāta pensiju fonda darbības uzsākšanas tā akcionārs vai dalībnieks vairs neatbilst šā panta otrās daļas prasībām, tam piederošās kapitāla daļas atsavināmas Komerclikumā noteiktajā kārtībā. Ja neviens no atklāta pensiju fonda akcionāriem vai dalībniekiem vairs neatbilst šā panta otrās daļas prasībām, Latvijas Banka nosaka termiņu, līdz kuram akcionāriem vai dalībniekiem ir pienākums atsavināt kapitāla daļas tādai personai, kura atbilst šā panta otrajā daļā atklāta pensiju fonda akcionāriem vai dalībniekiem noteiktajām prasībām, vai nosaka citus pasākumus, kas veicami šā pensiju fonda darbības turpināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu)

7. pants. Pensiju fonda statūti

(1) Pensiju fonda dibinātāji izstrādā un paraksta pensiju fonda statūtus saskaņā ar šo likumu un Komerclikumu.

(2) Pensiju fonda statūtu grozījumi nedrīkst pasliktināt pensiju plānu dalībnieku vai trešo personu stāvokli un ierobežot tās tiesības, kuras faktiski iegūtas līdz attiecīgo statūtu grozījumu pieņemšanai.

8. pants. Pensiju fonda licencēšana

(1) Pensiju fonda darbības veikšanai ir nepieciešama licence, kuru izsniedz Latvijas Banka. Pensiju fonds, kurš reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā un kura vadība (sabiedrības sēdeklis) atrodas Latvijas Republikā, ir tiesīgs uzsākt darbību tikai pēc šādas licences saņemšanas. Pensiju fonds ir tiesīgs piedāvāt pensiju plānu, kas atbilst licences nosacījumiem. Licences nosacījumos norāda pensiju plāna veidu un informāciju par to, vai šajā pensiju plānā var ietvert garantēto ienesīgumu vai paredzēt biometrisko risku segumu.

(2) Licence tiek izsniegta bez termiņa ierobežojuma. Ja Latvijas Banka pensiju fondam ir anulējusi licenci, tā netiek atjaunota.

(3) Lai saņemtu licenci, pensiju fonds iesniedz Latvijas Bankai šādus dokumentus:

1) iesniegumu licences saņemšanai, kurā norādīti tam pievienotie dokumenti;

2) dokumentu, kas apliecina sākotnējā kapitāla samaksu;

3) pensiju fonda akcionāru vai dalībnieku sarakstu, norādot to firmu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un vietu. Ārvalstīs reģistrētas juridiskās personas iesniedz arī reģistrācijas dokumentu atbilstoši Dokumentu legalizācijas likumā noteiktajam;

4) paziņojumu, kuru aizpilda katrs pensiju fonda padomes (ja tāda izveidota) un valdes loceklis, par risku pārvaldības funkciju atbildīgā persona, par iekšējā audita funkciju atbildīgā persona, par aktuāro funkciju atbildīgā persona, kā arī persona, kura ir pilnvarota pieņemt lēmumus pensiju fonda vārdā. Paziņojumā persona norāda šādu informāciju:

a) pensiju fonda firma un amats, uz kuru tā kandidē,

b) vārds, uzvārds, dzimšanas gads un datums, personas kods (ja tāds ir) un pilsonība,

c) izglītība (zinātniskais grāds),

d) kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumi,

e) vai tā ir bijusi sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu vai noziedzīgu nodarījumu tautsaimniecībā,

f) vai tai ir bijušas atņemtas tiesības veikt komercdarbību,

g) iepriekšējās darbavietas pēdējo 10 gadu laikā un īss darba pienākumu apraksts;

5) šīs daļas 4. punkta ievaddaļā minēto personu identificējoša dokumenta apliecinātu kopiju;

6) izrakstu no Sodu reģistra par šīs daļas 4. punkta ievaddaļā minēto personu vai, ja persona ir citas tādas dalībvalsts pilsonis, kurā nav sodu reģistra, tam līdzvērtīgu dokumentu, ko izsniegusi tās dalībvalsts kompetentā tiesu vai administratīvā iestāde vai zvērināts notārs, kuras pilsonis ir attiecīgā persona;

7) organizatoriskās un vadības struktūras aprakstu, kurā skaidri norādītas padomes (ja tāda izveidota) locekļa, valdes locekļa un citu šīs daļas 4. punkta ievaddaļā minēto personu tiesības un pienākumi;

8) grāmatvedības politikas aprakstu, kurā norādīti uzskaites organizācijas galvenie principi;

9) vadības informācijas sistēmas aprakstu;

10) informācijas sistēmas aizsardzības noteikumus;

11) iekšējās kontroles sistēmas aprakstu;

12) aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūras aprakstu;

13) darbības plānu turpmākajiem trim gadiem, kurā norāda katra pensiju plāna dalībnieku skaita prognozi, iemaksu un izmaksu apmēra prognozes, atsevišķi norādot iemaksu un izmaksu apmēra prognozi biometrisko risku segumam, pensiju fonda administratīvo izdevumu prognozi un to segšanas avotus;

14) šā likuma 21. panta devītās daļas prasībām atbilstošu līgumu ar līdzekļu pārvaldītāju;

15) šā likuma 22. panta četrpadsmitās daļas prasībām atbilstošu līgumu ar līdzekļu turētāju;

16) atbilstoši šā likuma 12. panta prasībām izstrādātu pensiju plānu. Minēto pensiju plānu iesniedz vienā no šādām formām:

a) elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu sagatavošanu,

b) papīra dokumenta formā (šajā gadījumā pensiju plānu iesniedz arī elektroniski, nosūtot uz Latvijas Bankas oficiālo elektronisko adresi);

17) atbilstoši šā likuma 27. panta otrās daļas prasībām katram pensiju plānam izstrādātas ieguldījumu politikas aprakstu;

18) individuālās dalības līguma paraugu, ja pensiju fonda pensiju plānā paredzēta dalībnieku tieša dalība, noslēdzot individuālās dalības līgumu;

19) tās kārtības aprakstu, kādā pensiju fonds reģistrē un uzskaita individuālās un kolektīvās dalības līgumus (turpmāk arī — dalības līgums). Dalības līgumu reģistrāciju un uzskaiti veic tikai elektroniski, nodrošinot iespēju trešām personām izsekot grozījumu izdarīšanu reģistra ierakstos. Par dalības līgumu tūlītēju reģistrāciju un uzskaiti atbilstoši apstiprinātajai kārtībai ir atbildīgs pensiju fonds. Dalības līguma noteikumi un nosacījumi nedrīkst būt pretrunā ar pensiju plāna noteikumiem;

20) šā likuma 20. panta četrpadsmitajā daļā minētajā gadījumā — pensiju fonda izstrādātas interešu konflikta novēršanas politikas aprakstu;

21) dokumentu, kurā aprakstīts un skaidrots, kā pensiju plāna ieguldījumu stratēģijā tiek iekļauta akcionāra tiesību izmantošana akciju sabiedrības pārvaldē (turpmāk — iesaistīšanās politika), ja pensiju plāna ieguldījumu politika paredz pensiju plāna aktīvus ieguldīt tādas akciju sabiedrības akcijās, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī un kuras akcijas iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū.

(4) Ja pensiju fonds vēlas piedāvāt noteikto izmaksu plānu vai noteikto iemaksu plānu ar garantētu ienesīgumu vai pensiju plānā paredzēt biometrisko risku segumu, tas papildus šā panta trešajā daļā minētajiem dokumentiem iesniedz:

1) pensiju plānā paredzētā garantētā ienesīguma, papildpensijas un biometrisko risku aprakstu;

2) iemaksu aprēķināšanas metodiku, atsevišķi norādot, kā tiks aprēķinātas iemaksas biometrisko risku segumam;

3) tehnisko rezervju aprēķināšanas metodiku;

4) tehnisko rezervju apjoma prognozi turpmākajiem trim darbības gadiem;

5) darbībai nepieciešamā pašu kapitāla apjoma prognozi turpmākajiem trim darbības gadiem un tā nodrošināšanas kārtību.

(5) Šā panta trešās daļas 4. punktā minētajā paziņojumā sniegtās informācijas patiesumu ar parakstu apliecina persona, kura paziņojumu sagatavojusi, kā arī pensiju fonda valdes priekšsēdētājs.

(6) Latvijas Banka izskata pensiju fonda iesniegumu licences saņemšanai un triju mēnešu laikā pēc tam, kad saņemti visi šajā likumā noteiktie lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti, kas sagatavoti un noformēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pieņem lēmumu.

(7) Ja līdz brīdim, kad pieņemts lēmums par attiecīgās licences izsniegšanu, rodas izmaiņas Latvijas Bankai sniegtajā informācijā vai dokumentos izdarīti grozījumi, pensiju fondam ir pienākums nekavējoties iesniegt Latvijas Bankai jauno informāciju vai attiecīgo dokumentu pilnu tekstu ar izdarītajiem grozījumiem.

(8) Ja pieņemts lēmums par licences izsniegšanu, Latvijas Banka par to informē Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi.

(9) Latvijas Banka pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt licenci, ja:

1) dibinot pensiju fondu, nav ievērots šis likums vai citi komercdarbību regulējoši normatīvie akti;

2) pensiju fonda padomes (ja tāda izveidota) vai valdes locekļi, par iekšējā audita funkciju atbildīgā persona, par risku pārvaldības funkciju atbildīgā persona vai par aktuāro funkciju atbildīgā persona neatbilst šā likuma prasībām;

3) pensiju fonda uzskaites un grāmatvedības sistēma vai pensiju plānu dalībnieku individuālo kontu kārtošanas sistēma neatbilst iesniegtajam aprakstam, pensiju fonda organizatoriskās un vadības struktūras aprakstam vai reģistrēšanai iesniegtajam pensiju fonda pensiju plānam;

4) iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai nepilnīgas ziņas;

5) pensiju fonda plānotā darbība neatbilst šā likuma un citu komercdarbību regulējošu normatīvo aktu prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu)

9. pants. Licences pārreģistrācija un dublikāta izsniegšana

(1) Ja tiek mainīta pensiju fonda firma, Latvijas Banka pārreģistrē tā licenci.

(2) Pensiju fonda iesniegumu par licences pārreģistrāciju Latvijas Bankai iesniedz piecu darbdienu laikā pēc tam, kad reģistrētas izmaiņas firmā.

(3) Latvijas Banka licenci pārreģistrē piecu darbdienu laikā pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas.

(4) Ja licence ir nozaudēta, pensiju fonds nekavējoties iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu par licences dublikāta izsniegšanu.

(5) Latvijas Banka licences dublikātu izsniedz piecu darbdienu laikā pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu)

10. pants. Licences nosacījumu maiņa

(1) Ja pensiju fonds vēlas, lai tam izsniegtajā licencē tiktu mainīti nosacījumi, tas iesniedz Latvijas Bankai attiecīgu iesniegumu un atbilstoši licences nosacījumu maiņai precizētus šā likuma 8. panta trešās daļas 13., 16., 17. un 18. punktā minētos dokumentus, kā arī, ja nepieciešams, grozījumus līgumos ar līdzekļu pārvaldītāju un līdzekļu turētāju.

(2) Ja pensiju fonds vēlas piedāvāt noteikto izmaksu plānu vai noteikto iemaksu plānu ar garantētu ienesīgumu vai pensiju plānā paredzēt biometrisko risku segumu, tas papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem iesniedz Latvijas Bankai pārējos šā likuma 8. panta trešajā daļā minētos dokumentus, kā arī informāciju par personu, kas ir atbildīga par aktuāro funkciju, atbilstoši šā likuma 8. panta trešās daļas 4. punktam.

(3) Latvijas Banka mēneša laikā pēc visu šajā pantā paredzēto un atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto dokumentu saņemšanas izskata pensiju fonda iesniegumu.

(4) Latvijas Banka var pieņemt lēmumu par licences nosacījumu nemainīšanu, ja:

1) iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai nepilnīgas ziņas;

2) pensiju fonda uzskaites un grāmatvedības sistēma vai pensiju plānu dalībnieku individuālo kontu kārtošanas sistēma neatbilst iesniegtajam aprakstam, pensiju fonda organizatoriskās un vadības struktūras aprakstam vai reģistrēšanai iesniegtajam pensiju fonda pensiju plānam;

3) pensiju fonda plānotā darbība neatbilst šā likuma un citu komercdarbību regulējošu normatīvo aktu prasībām;

4) par aktuāro funkciju atbildīgā persona neatbilst šā likuma prasībām;

5) pensiju fondā tiek īstenots finansiālā stāvokļa uzlabošanas plāns;

6) Latvijas Bankas noteiktajā termiņā pensiju fonds nav novērsis Latvijas Bankas konstatētos pārkāpumus.

(5) Valsts nodeva par licences nosacījumu maiņu nav maksājama.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu)

11. pants. Ārpakalpojumu izmantošana

(1) Darbības, kas nepieciešamas pensiju fonda darbības nodrošināšanai šā likuma izpratnē, pensiju fonds var deleģēt vienam vai vairākiem ārpakalpojumu sniedzējiem, kuri, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar pensiju fondu, apņemas sniegt vai sniedz pensiju fondam ārpakalpojumus un kuriem ir atbilstoša kvalifikācija un pieredze minēto pakalpojumu sniegšanā.

(2) Saskaņā ar pensiju plāna noteikumiem uzkrāto līdzekļu pārvaldīšanu un turēšanu veic pensiju fonda izraudzīts pensiju plāna līdzekļu pārvaldītājs un pensiju plāna līdzekļu turētājs atbilstoši šā likuma 21., 22. un 23. pantā noteiktajai kārtībai.

(3) Pensiju fonda iekšējā audita funkcijā ietilpstošos pienākumus kā ārpakalpojumu var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, kas vienlaikus neveic pensiju fonda gada pārskatu revīziju. Pensiju fonds iekšējā audita funkcijā ietilpstošos pienākumus kā ārpakalpojumu pensiju fonda dalībvalsts mātessabiedrības iekšējās revīzijas (audita) dienestam drīkst deleģēt tikai tādā gadījumā, ja izstrādā atbilstošu procedūru, nosakot, kā tiek nodrošināta efektīva interešu konflikta situāciju pārvaldīšana.

(4) Pensiju fonds nedrīkst deleģēt:

1) pensiju fonda pārvaldes institūciju pienākumus;

2) pensiju fonda licencē atļauto funkciju kopuma veikšanu pilnībā.

(5) Lai pensiju fonds varētu uzsākt ārpakalpojuma saņemšanu, tas izstrādā attiecīgu ārpakalpojumu izmantošanas politiku un procedūru, kurā nosaka:

1) kārtību, kādā pensiju fondā tiek pieņemti lēmumi par ārpakalpojuma izmantošanu;

2) ārpakalpojuma līguma slēgšanas, izpildes uzraudzības un izbeigšanas kārtību;

3) personas (amatpersonas un darbiniekus) un struktūrvienības, kas atbildīgas par sadarbību ar ārpakalpojuma sniedzēju un saņemtā ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes uzraudzību, kā arī šo personu tiesības un pienākumus;

4) pensiju fonda rīcību gadījumā, ja ārpakalpojuma sniedzējs nepilda vai nevarēs pildīt ārpakalpojuma līguma noteikumus.

(6) Šā panta piektajā daļā minētās politikas un procedūras, kā arī šā panta trešajā daļā minētās procedūras aprakstu pensiju fonds iesniedz Latvijas Bankai pirms ārpakalpojuma saņemšanas. Latvijas Banka mēneša laikā pēc minēto dokumentu saņemšanas izskata un izvērtē to atbilstību šā likuma prasībām un informē pensiju fondu par izskatīšanas rezultātiem.

(7) Ja tiek deleģēta pensiju fonda grāmatvedības kārtošana, informācijas tehnoloģiju, sistēmu pārvaldība vai attīstīšana, iekšējās kontroles sistēmas organizēšana vai risku kontroles funkcijas, iekšējā audita funkcijā un aktuāra funkcijā ietilpstošo pienākumu veikšana, pensiju fonds papildus šā panta piektajā daļā minētajiem dokumentiem iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu par ārpakalpojuma izmantošanu un ārpakalpojuma līguma oriģinālu vai apliecinātu kopiju.

(8) Ārpakalpojuma sniedzējs drīkst uzsākt šā panta septītajā daļā minētā pakalpojuma sniegšanu, ja Latvijas Banka mēneša laikā pēc ārpakalpojuma līguma saņemšanas nenosūta pensiju fondam lēmumu, ar kuru aizliedz tam saņemt attiecīgo ārpakalpojumu. Pārējo tādu ārpakalpojumu deleģēšanas gadījumos, kuri izriet no šā likuma prasībām un ir saistīti ar pensiju fonda pamatdarbības nodrošināšanu, pensiju fonds piecu darbdienu laikā pēc ārpakalpojuma līguma noslēgšanas informē par to Latvijas Banku.

(9) Ārpakalpojuma līgumā iekļauj vismaz šādus noteikumus:

1) saņemamā ārpakalpojuma aprakstu;

2) precīzas ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes prasības;

3) pensiju fonda un ārpakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumus, tai skaitā:

a) pensiju fonda tiesības pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti,

b) pensiju fonda tiesības dot ārpakalpojuma sniedzējam obligāti izpildāmus norādījumus jautājumos, kas saistīti ar ārpakalpojuma godprātīgu, kvalitatīvu, savlaicīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu izpildi,

c) pensiju fonda tiesības pieprasīt ārpakalpojuma sniedzējam un ārpakalpojuma sniedzēja pienākumu pēc rakstveida pieprasījuma saņemšanas nekavējoties izbeigt ārpakalpojuma līgumu;

4) Latvijas Bankas tiesības iepazīties ar dokumentiem un pieprasīt no ārpakalpojuma sniedzēja citu informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu un ir nepieciešama uzraudzības funkciju veikšanai.

(10) Ja šajā pantā minētajos dokumentos tiek izdarīti grozījumi, pensiju fonds piecu darbdienu laikā pēc attiecīgo grozījumu apstiprināšanas iesniedz tos Latvijas Bankai.

(11) Latvijas Bankai ir tiesības veikt ārpakalpojuma sniedzēja darbības pārbaudi tā atrašanās vietā vai ārpakalpojuma sniegšanas vietā, iepazīties ar dokumentu un grāmatvedības reģistriem, izgatavot to kopijas, pieprasīt no ārpakalpojuma sniedzēja informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu, kā arī iepazīties ar citiem dokumentiem, kuri nepieciešami Latvijas Bankai uzraudzības funkciju veikšanai.

(12) Latvijas Banka aizliedz pensiju fondam saņemt plānoto ārpakalpojumu no ārpakalpojuma sniedzēja, ja:

1) nav ievērotas šā likuma prasības;

2) ārpakalpojuma saņemšana var aizskart pensiju plāna dalībnieku vai papildpensijas saņēmēju likumiskās intereses;

3) ārpakalpojuma saņemšana var radīt ierobežojumus pakalpojumu sniegšanā pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem vai negatīvi ietekmēt šo pakalpojumu kvalitāti;

4) ārpakalpojuma saņemšana liegs Latvijas Bankai vai ierobežos tās iespējas veikt šajā likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;

5) ārpakalpojuma līgums nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par paredzamo pensiju fonda un ārpakalpojuma sniedzēja sadarbību un ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes prasībām;

6) ārpakalpojuma izmantošana būtiski pasliktinās pensiju fonda iekšējās kontroles sistēmas un tās elementu efektīvu funkcionēšanu;

7) ārpakalpojuma saņemšana var radīt būtisku operacionālā riska palielināšanos.

(13) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai pensiju fonds, kas saņem ārpakalpojumu, nekavējoties izbeidz ārpakalpojuma līgumu, ja tā konstatē, ka ir iestājies kāds no šā panta divpadsmitajā daļā minētajiem apstākļiem.

(14) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo pensiju fondu no atbildības par šajā likumā vai ārpakalpojuma līgumā noteikto saistību izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu)

12. pants. Pensiju plāns un tā grozījumi

(1) Pensiju plānu izstrādā attiecīgais pensiju fonds un reģistrē Latvijas Banka.

(2) Pensiju plāna nosaukumā iekļauj vārdkopu "pensiju plāns". Tikai to pensiju plānu nosaukumā, kuri izveidoti un reģistrēti šajā likumā noteiktajā kārtībā, var iekļaut vārdkopu "pensiju plāns".

(3) Jebkāda naudas līdzekļu iemaksa, uzkrāšana, ieguldīšana pensiju fondā vai izmaksa papildpensijas nodrošināšanai var notikt vienīgi atbilstoši Latvijas Bankas reģistrētajam pensiju plānam.

(4) Pensiju fonds iesniedz dokumentus pensiju plāna reģistrācijai vienlaikus ar iesniegumu licences saņemšanai.

(5) Ja pēc licences saņemšanas pensiju fonds izstrādā jaunu pensiju plānu un vēlas to reģistrēt, tas iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu pensiju plāna reģistrācijai un šā likuma 8. panta trešās daļas 16., 17. un 18. punktā minētos dokumentus, kā arī, ja nepieciešams, grozījumus līgumos ar līdzekļu pārvaldītāju un līdzekļu turētāju. Latvijas Banka izskata pensiju fonda iesniegtos dokumentus un lēmumu par pensiju plāna reģistrāciju vai atteikumu reģistrēt pensiju plānu pieņem mēneša laikā pēc tam, kad saņemti visi šajā likumā noteiktie lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti, kas sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

(6) Pensiju plānā norāda:

1) pensiju fonda veidu, firmu un juridisko adresi;

2) pensiju plāna nosaukumu;

3) informāciju par līdzekļu pārvaldītāju un līdzekļu turētāju, tai skaitā par šā likuma 22. panta astotās daļas noteikumu izpildi;

4) kritērijus un kārtību, kas attiecas uz dalībnieku izstāšanos no pensiju plāna;

5) līdzekļu iemaksas kārtību un sekas gadījumā, ja šī kārtība tiek pārkāpta;

6) pensiju plāna dalībnieku individuālo kontu kārtošanas sistēmu;

7) veikto iemaksu un uzkrātā papildpensijas kapitāla aprēķināšanas un uzskaites noteikumus;

8) noteikumus attiecībā uz pensijas vecumu;

9) kārtību, kādā papildpensijas saņēmējam atbilstoši noteikto iemaksu plānam izmaksājams papildpensijas kapitāls;

10) citus gadījumus, kad veicama papildpensijas kapitāla izmaksa, un kārtību, kādā tā izmaksājama;

11) ieguldīšanas noteikumus, kas tiks ievēroti pensiju plānā, un ar ieguldījumiem saistīto risku aprakstu un ienākumu sadales kārtību;

12) kārtību, kādā sedzami pensiju plāna izdevumi un sniedzama informācija par maksimālajiem maksājumiem pensiju plāna pārvaldei un līdzekļu pārvaldītājam, un līdzekļu turētājam izmaksājamās atlīdzības apmēru, kā arī kārtību, kādā pensiju plāna dalībnieki informējami par šīm pensiju plāna izmaksām;

13) kārtību, kādā pensiju plāna dalībniekam un papildpensijas saņēmējam tiks nodrošināta šā likuma 33. pantā minētā informācija;

14) attiecībā uz noteikto iemaksu plānu ar garantētu ienesīgumu — papildus arī garantiju aprakstu;

15) attiecībā uz noteikto izmaksu plānu — papildus arī papildpensijas izmaksu apmēru un periodu, kā arī papildpensijas izmaksāšanas kārtību;

16) attiecībā uz pensiju plānu ar biometrisko risku segumu — papildus arī sedzamos biometriskos riskus, maksājumu apmēru un kārtību paredzēto risku iestāšanās gadījumā.

(7) Pensiju plānā var paredzēt, ka tā dalībnieks, sasniedzot pensiju plānā noteikto vecumu, var turpināt dalību šajā plānā, papildus vienojoties ar pensiju fondu par papildpensijas izmaksāšanas kārtību. Šādā gadījumā šā likuma normas, kas attiecas uz pensiju plāna dalībnieku, piemēro arī papildpensijas saņēmējam. Ja pensiju plānā ir paredzēta iespēja saņemt papildpensijas kapitālu pa daļām, pensiju fonds vienlaikus ar pensiju plānu iesniedz Latvijas Bankai pensiju fonda valdes apstiprinātu papildpensijas kapitāla izmaksāšanas metodiku.

(8) Pensiju plānam, par kura saistību izpildi atbildību uzņēmies darba devējs, drīkst būt tikai viens dalības līgums, kas noslēgts ar iemaksas veicošo darba devēju.

(9) Pēc pensiju plāna reģistrēšanas Latvijas Bankā grozījumus tajā drīkst izdarīt vienīgi ar Latvijas Bankas rakstveida piekrišanu.

(10) Latvijas Bankas rakstveida piekrišana pensiju plāna grozījumiem nav nepieciešama, ja grozījumi tajā tiek izdarīti sakarā ar pensiju fonda padomes vai valdes locekļa, pensiju fonda, pensiju fonda līdzekļu pārvaldītāja vai līdzekļu turētāja firmas vai juridiskās adreses maiņu. Šādā gadījumā pensiju plāna grozījumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to apstiprināšanas un pensiju fonds piecu darbdienu laikā pēc grozījumu apstiprināšanas iesniedz tos Latvijas Bankai.

(11) Lai saņemtu atļauju izdarīt grozījumus pensiju plānā, pensiju fonds iesniedz Latvijas Bankai šādus dokumentus:

1) iesniegumu par grozījumu izdarīšanu pensiju plānā;

2) pensiju fonda valdes lēmuma apliecinātu kopiju ar pensiju plāna grozījumu nepieciešamības pamatojumu;

3) pensiju plāna tekstu, kurā iekļauti grozījumi (divos eksemplāros). Pilnu pensiju plāna tekstu pensiju fonds iesniedz Latvijas Bankai vienā no šā likuma 8. panta trešās daļas 16. punktā minētajām formām.

(12) Latvijas Banka iesniegumu par grozījumu izdarīšanu pensiju plānā izskata un lēmumu pieņem mēneša laikā pēc tam, kad saņemti visi šajā likumā noteiktie lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti, kas sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

(13) Ja pensiju plāna grozījumi attiecas uz ieguldīšanas noteikumiem vai arī paredz palielināt administratīvās izmaksas vai līdzekļu pārvaldītājam vai līdzekļu turētājam maksājamās atlīdzības apmēru, pensiju fonds nosaka to, ka pensiju plāna grozījumi stājas spēkā ne agrāk kā sešus mēnešus (ja par dalību attiecīgajā pensiju plānā ir noslēgts vismaz viens kolektīvās dalības līgums) vai ne agrāk kā mēnesi (ja par dalību pensiju plānā ir noslēgti vienīgi individuālās dalības līgumi) pēc tam, kad saņemta Latvijas Bankas rakstveida piekrišana grozījumiem pensiju plānā un attiecīgā pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem nosūtīts rakstveida paziņojums par pensiju plāna grozījumiem.

(14) Šā panta trīspadsmitajā daļā minētos termiņus pensiju fonds var neievērot, ja kopā ar pensiju plāna grozījumiem Latvijas Bankai iesniedz apliecinājumu, ka attiecīgā pensiju plāna komiteja (kolektīvās dalības gadījumā) vai pensiju plāna dalībnieki (individuālās dalības gadījumā) neiebilst pret attiecīgu grozījumu izdarīšanu pensiju plānā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu)

13. pants. Sniedzamo pakalpojumu publiska sludināšana (reklāma)

(1) Pensiju fonda darbības un sniedzamo pakalpojumu publiska sludināšana (turpmāk –– reklāma) jebkurā formā var notikt vienīgi atbilstoši Latvijas Bankas reģistrētajam pensiju plānam. Reklamējot tādu pensiju fonda piedāvāto noteikto iemaksu plānu, kurš negarantē ienesīgumu, nav pieļaujami nekāda veida apsolījumi garantēt peļņu vai noteiktu ienesīguma līmeni. Ja tiek norādīts uz pensiju plāna ienesīgumu, nepieciešams informēt, ka līdzšinējais ienesīgums negarantē līdzīgu ienesīgumu nākotnē.

(2) Pensiju plāna reklāmā norāda:

1) pensiju plāna nosaukumu;

2) pensiju fonda firmu un juridisko adresi;

3) pensiju plāna līdzekļu pārvaldītāja firmu un juridisko adresi;

4) pensiju plāna līdzekļu turētāja firmu un juridisko adresi;

5) vietu, kur var iepazīties ar pensiju plānu un tā ieguldījumu politiku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu)

14. pants. Pensiju plāna nodošana

(1) Atklāts pensiju fonds ir tiesīgs nodot savu pensiju plānu citam atklātam pensiju fondam. Pensiju plāna nodošanā iesaistītie pensiju fondi Latvijas Bankai iesniedz:

1) iesniegumu, ko sagatavojis pensiju fonds, kurš nodod pensiju plānu. Iesniegumā ietver šādu informāciju:

a) nododamais pensiju plāns,

b) pensiju fonds, kuram paredzēts nodot pensiju plānu,

c) pensiju plāna nodošanas iemesls, norādot, kā attiecīgās izmaiņas ietekmēs pensiju plāna dalībnieku un papildpensijas saņēmēju likumiskās intereses,

d) cita pensiju fonda izpratnē svarīga informācija;

2) starp pensiju fondiem noslēgto līgumu par pensiju plāna aktīvu un saistību nodošanu;

3) pensiju plāna nodošanas kalendāra plānu, ko sagatavojis pensiju fonds, kurš nodod pensiju plānu. Kalendāra plānā norāda veicamās darbības, datumu vai laikposmu, kad paredzēts tās īstenot, un atbildīgās personas. Kalendāra plānu paraksta abu pensiju fondu attiecīgās amatpersonas;

4) atbilstoši šā likuma 12. pantā noteiktajai kārtībai sagatavotos nododamā pensiju plāna grozījumus, precizējot informāciju par pensiju fondu, un, ja nepieciešams, pensiju plāna nosaukumu, līdzekļu pārvaldītāju un līdzekļu turētāju;

5) līgumu, ko pensiju fonds, kuram nodod pensiju plānu, noslēdzis ar līdzekļu pārvaldītāju, vai grozījumus ar līdzekļu pārvaldītāju jau noslēgtajā līgumā par nododamā pensiju plāna līdzekļu pārvaldīšanu;

6) līgumu, ko pensiju fonds, kuram nodod pensiju plānu, noslēdzis ar līdzekļu turētāju, vai grozījumus ar līdzekļu turētāju jau noslēgtajā līgumā par nododamā pensiju plāna līdzekļu turēšanu.

(2) Latvijas Banka mēneša laikā pēc iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas izskata šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus, kā arī pieņem un nosūta pensiju plāna nodošanā iesaistītajiem pensiju fondiem lēmumu par atļauju vai atteikumu nodot šo plānu. Latvijas Banka pieņem lēmumu par atteikumu, ja:

1) nav ievērotas pensiju fondu darbību regulējošu normatīvo aktu prasības;

2) pensiju plāna nodošana aizskar vai var aizskart attiecīgā pensiju plāna dalībnieku vai papildpensijas saņēmēju likumiskās intereses;

3) pensiju plāna nodošana apdraud vai var apdraudēt tā pensiju fonda darbību, kuram nodod pensiju plānu, vai visa pensiju fondu sektora stabilu darbību.

(3) Ja Latvijas Bankas administratīvais akts par atteikumu nodot attiecīgo pensiju plānu citam pensiju fondam tiek apstrīdēts un pārsūdzēts, tā apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur šā akta darbību.

(4) Pensiju fonds, kurš nodod pensiju plānu, mēneša laikā pēc tam, kad saņemts šā panta otrajā daļā minētais Latvijas Bankas lēmums par atļauju nodot attiecīgo pensiju plānu citam pensiju fondam, nosūta nododamā pensiju plāna dalībniekiem paziņojumu par pensiju plāna nodošanu. Paziņojumā norāda:

1) informāciju par izmaiņām, kas saistītas ar pensiju plāna nodošanu;

2) datumu, ar kuru tiks sākta pensiju plāna nodošana;

3) pensiju plāna dalībnieku tiesības mainīt pensiju plānu vai pensiju fondu, pirms tiek uzsākta pensiju plāna nodošana;

4) citu pensiju fonda izpratnē svarīgu informāciju, kas nepieciešama pensiju plāna dalībniekiem.

(5) Grozījumi pensiju plānā, kas saistīti ar tā nodošanu citam pensiju fondam, stājas spēkā ne agrāk kā trīs mēnešus pēc to reģistrēšanas Latvijas Bankā. Pensiju fonds ir tiesīgs sākt pensiju plāna līdzekļu nodošanu tikai pēc šajā daļā minēto pensiju plāna grozījumu stāšanās spēkā.

(6) Pensiju fonds, kuram nodod pensiju plānu, ir tiesīgs izdarīt jaunus grozījumus nodotajā pensiju plānā ne agrāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad pabeigta pensiju plāna nodošana.

(7) Pensiju fonds, kuram nodod pensiju plānu, divu darbdienu laikā pēc tam, kad pabeigta pensiju plāna nodošana, iesniedz Latvijas Bankai rakstveida apliecinājumu, ka pensiju plāna nodošana pabeigta. Apliecinājumu paraksta abi pensiju fondi, līdzekļu turētājs, ja tas netiek mainīts, vai abi līdzekļu turētāji, ja līdzekļu turētājs tiek mainīts, un līdzekļu pārvaldītājs, ja tas netiek mainīts, vai abi līdzekļu pārvaldītāji, ja līdzekļu pārvaldītājs tiek mainīts.

(8) Lai pensiju plānu nodotu citam pensiju fondam, nav nepieciešama attiecīgā pensiju plāna dalībnieku, darba devēju vai pensiju plānu komiteju piekrišana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums trešajā daļā par vārdu "tiek pārsūdzēts, pārsūdzēšana neaptur tā darbību" aizstāšanu ar vārdiem "tiek apstrīdēts un pārsūdzēts, tā apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur šā akta darbību" un grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu)

15. pants. Pensiju plānu apvienošana

(1) Pensiju fonds ir tiesīgs apvienot vienu pensiju plānu ar citu tā paša pensiju fonda izveidoto pensiju plānu vai plāniem, apvienojot visus pensiju plānu aktīvus un saistības. Pensiju fonds, kas vēlas apvienot pensiju plānus, sagatavo un Latvijas Bankai iesniedz:

1) iesniegumu, kurā norāda pensiju plānus, kurus paredzēts apvienot, pensiju plānu apvienošanas iemeslu, norādot, kā attiecīgās izmaiņas ietekmēs pensiju plānu dalībnieku un papildpensijas saņēmēju likumiskās intereses, kā arī citu pensiju fonda izpratnē svarīgu informāciju;

2) šā likuma 8. panta trešās daļas 16., 17. un 18. punktā minētos dokumentus;

3) grozījumus līgumā ar līdzekļu turētāju un līdzekļu pārvaldītāju, ja tādi ir nepieciešami;

4) pensiju fonda, līdzekļu turētāja un līdzekļu pārvaldītāja pilnvaroto personu parakstītu pensiju plānu apvienošanas kalendāra plānu un aprakstu, kurā norāda aktīvu apvienošanas un saistību izpildes kārtību, kā arī plānoto apvienošanas datumu vai laikposmu un atbildīgās personas.

(2) Latvijas Banka mēneša laikā pēc iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas izskata šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus, kā arī pieņem un nosūta pensiju fondam lēmumu par atļauju vai atteikumu apvienot pensiju plānus. Latvijas Banka pieņem lēmumu par atteikumu, ja:

1) nav ievērotas pensiju fondu darbību regulējošu normatīvo aktu prasības;

2) pensiju plānu apvienošana aizskar vai var aizskart attiecīgo pensiju plānu dalībnieku vai papildpensijas saņēmēju likumiskās intereses;

3) pensiju plānu apvienošana apdraud vai var apdraudēt pensiju fonda vai visa pensiju fondu sektora stabilu darbību.

(3) Ja Latvijas Bankas administratīvais akts par atteikumu apvienot pensiju plānus tiek apstrīdēts un pārsūdzēts, tā apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur šā akta darbību.

(4) Pensiju fonds mēneša laikā pēc tam, kad saņemts šā panta otrajā daļā minētais Latvijas Bankas lēmums par atļauju apvienot pensiju plānus, nosūta apvienojamo pensiju plānu dalībniekiem paziņojumu par paredzēto apvienošanu. Paziņojumā norāda:

1) informāciju par izmaiņām, kas saistītas ar pensiju plānu apvienošanu;

2) datumu, ar kuru tiks sākta pensiju plānu apvienošana;

3) pensiju plānu dalībnieku tiesības mainīt pensiju plānu vai pensiju fondu, pirms tiek uzsākta pensiju plānu apvienošana;

4) citu pensiju fonda izpratnē svarīgu informāciju, kas nepieciešama pensiju plāna dalībniekiem, lai tie turpinātu dalību pensiju plānā.

(5) Grozījumi pensiju plānā, kas saistīti ar pensiju plānu apvienošanu, stājas spēkā ne agrāk kā trīs mēnešus pēc to reģistrēšanas Latvijas Bankā. Pensiju fonds ir tiesīgs sākt pensiju plānu līdzekļu apvienošanu tikai pēc šajā daļā minēto pensiju plānu grozījumu stāšanās spēkā.

(6) Pensiju fonds divu darbdienu laikā pēc tam, kad pabeigta pensiju plānu apvienošana, iesniedz Latvijas Bankai rakstveida apliecinājumu, ka pensiju plānu apvienošana pabeigta. Apliecinājumu paraksta pensiju fonds, līdzekļu turētājs un līdzekļu pārvaldītājs.

(7) Lai pensiju plānu apvienotu ar citu tā paša pensiju fonda izveidotu pensiju plānu vai plāniem, nav nepieciešama attiecīgā pensiju plāna dalībnieku, darba devēju vai pensiju plānu komiteju piekrišana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums trešajā daļā par vārdu "tiek pārsūdzēts, pārsūdzēšana neaptur tā darbību" aizstāšanu ar vārdiem "tiek apstrīdēts un pārsūdzēts, tā apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur šā akta darbību" un grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu)

16. pants. Dalība pensiju plānā

(1) Pensiju plāna dalībnieks var uzkrāt papildpensiju, tikai piedaloties noteiktā pensiju plānā.

(2) Pensiju plāna dalībnieks var piedalīties pensiju plānā gan tieši, gan ar sava darba devēja starpniecību.

(3) Pensiju plāna dalībnieks piedalās pensiju plānā tieši, noslēdzot ar atklāto pensiju fondu individuālās dalības līgumu. Ja individuālās dalības gadījumā iemaksas pensiju plāna dalībnieka labā veic cita persona, individuālās dalības līgumā norāda arī iemaksas veicošās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, ja personai nav personas koda, — dzimšanas gadu, datumu un personu apliecinoša dokumenta numuru, bet juridiskajai personai norāda komersanta firmu un reģistrācijas numuru. Individuālās dalības līguma noteikumus pensiju fonda valde iesniedz Latvijas Bankai. Pensiju fonds drīkst slēgt individuālās dalības līgumus atbilstoši Latvijas Bankai iesniegtajiem noteikumiem, ja Latvijas Banka 10 darbdienu laikā pēc individuālās dalības līguma noteikumu saņemšanas nav cēlusi motivētus iebildumus par to neatbilstību šā likuma prasībām.

(4) Pensiju plāna dalībnieki piedalās pensiju plānā ar sava darba devēja starpniecību, ja darba devējs ir noslēdzis ar atklāto vai slēgto pensiju fondu kolektīvās dalības līgumu, turklāt kolektīvās dalības līgumu ar slēgto pensiju fondu drīkst slēgt vienīgi tādā gadījumā, ja attiecīgais darba devējs ir arī viens no šā paša slēgtā pensiju fonda akcionāriem vai dalībniekiem. Darba devēja un darbinieku tiesiskās attiecības, kas rodas sakarā ar pensiju plāna ieviešanu un darbinieku dalību tajā, regulē darba līgums vai darba koplīgums.

(5) Ja darba devējs ir noslēdzis kolektīvās dalības līgumu ar atklāto vai slēgto pensiju fondu, darba devējs un darbinieki, kas piedalās pensiju plānā, kopīgi izveido pensiju plāna komiteju, kurā darba devēja un darbinieku pārstāvība ir vienāda. Ja pensiju plānā piedalās mazāk nekā 100 darba devēja darbinieku, pensiju plāna komitejas izveidošana nav obligāta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu)

18. pants. Garantijas pensiju plāna dalībniekiem un PEPP noguldītājiem

(1) Pensiju plāna dalībniekam vai PEPP noguldītājam bez jebkādiem papildu nosacījumiem ir tiesības uz visu viņa individuālajā kontā uzkrāto papildpensijas kapitālu vai PEPP papildpensiju.

(2) Pensiju plānu vai PEPP plānu naudas līdzekļi, finanšu instrumenti un cits īpašums turams, iegrāmatojams un pārvaldāms šķirti no pensiju fonda, līdzekļu turētāja, līdzekļu pārvaldītāja, PEPP sniedzēja, kā arī turētājbankas pašas un citiem tās pārvaldīšanā esošajiem līdzekļiem.

(3) Ja pensiju fondu, līdzekļu turētāju, līdzekļu pārvaldītāju, PEPP sniedzēju vai turētājbanku pasludina par maksātnespējīgu vai likvidē, pensiju plānu vai PEPP plānu līdzekļus nedrīkst iekļaut pensiju fonda, līdzekļu turētāja, līdzekļu pārvaldītāja, PEPP sniedzēja vai turētājbankas — parādnieka — mantā.

(4) Pensiju plāna dalībnieka paša vai viņa labā iemaksātie naudas līdzekļi vai PEPP noguldītāja vai viņa labā iemaksātie naudas līdzekļi nekavējoties (ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc dienas, kad tie ieskaitīti pensiju plānam vai PEPP plānam atvērtajā kontā) ieskaitāmi pensiju plāna dalībnieka vai PEPP noguldītāja individuālajā kontā.

(5) Individuālajā kontā uzkrātais papildpensijas kapitāls vai PEPP papildpensija nekādā gadījumā nevar kļūt par līdzekļu pārvaldītāja, līdzekļu turētāja vai darba devēja īpašumu. Piedziņu uz papildpensijas kapitālu vai PEPP papildpensiju drīkst vērst tikai tad, ja ar tiesas spriedumu atzīts, ka pensiju plāna dalībnieks vai PEPP noguldītājs ir nodarījis zaudējumus trešajām personām, izdarot noziedzīgu nodarījumu.

(6) Pensiju plāna dalībniekam vai PEPP noguldītājam tiek nodrošināta iespēja turpināt dalību pensiju plānā vai PEPP plānā, saņemt papildpensijas kapitālu vai PEPP papildpensiju un šajā likumā noteikto pensiju plāna dalībniekiem vai PEPP noguldītājiem sniedzamo informāciju arī tādā gadījumā, ja viņš pēc tam, kad uzsācis dalību pensiju plānā vai PEPP plānā, pārceļas uz pastāvīgu dzīvi dalībvalstī vai citā ārvalstī.

(13.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

19. pants. Dalības izbeigšana un papildpensijas kapitāla pārskaitīšana uz citu pensiju plānu

(1) Ja darba devējs vēlas izbeigt kolektīvās dalības līgumu, lai piedalītos citā pensiju fondā, viņš iesniedz attiecīgu pieprasījumu pensiju fondam un Latvijas Bankai vismaz mēnesi iepriekš.

(2) Ja pensiju plāna dalībnieks vēlas izbeigt dalību pensiju plānā, lai piedalītos citā pensiju plānā, vai, neizbeidzot dalību pensiju plānā, pārskaitīt daļu no uzkrātā papildpensijas kapitāla uz citu pensiju plānu, viņš vismaz mēnesi iepriekš iesniedz attiecīgu pieprasījumu pensiju fondam. Ja pensiju plāna dalībnieks piedalās pensiju plānā uz kolektīvās dalības līguma pamata un vēlas izbeigt dalību pensiju plānā, viņš iesniedz attiecīgu pieprasījumu darba devējam.

(3) Pensiju fonds nodrošina, ka pieprasījuma veidlapa ir vienkārša, saprotama un pensiju plāna dalībniekam brīvi pieejama vismaz pensiju fonda tīmekļvietnē vai, ja pensiju fondam nav savas tīmekļvietnes, — akcionāra vai dalībnieka tīmekļvietnē (turpmāk — tīmekļvietne), un tajās vietās, kur var veikt kādu no šā panta sestajā vai septītajā daļā minētajām darbībām. Pieprasījumā pensiju plāna dalībnieks norāda šādu informāciju:

1) savu vārdu, uzvārdu un personas kodu, bet, ja pensiju plāna dalībniekam nav personas koda, — dzimšanas gadu, datumu un personu apliecinoša dokumenta numuru;

2) attiecīgo pensiju fondu un pensiju plānu vai vairākus pensiju plānus (ja papildpensijas kapitāls pārskaitāms uz vairākiem pensiju plāniem), uz kuriem pārskaitāms papildpensijas kapitāls;

3) cik lielu daļu no papildpensijas kapitāla esošajā pensiju plānā vai vairākos pensiju plānos (ja papildpensijas kapitāls pārskaitāms no vairākiem pensiju plāniem) pārskaitīt uz citu pensiju plānu vai vairākiem citiem pensiju plāniem;

4) cik lielu daļu no papildpensijas kapitāla pārskaitīt uz katru pensiju plānu (ja papildpensijas kapitāls pārskaitāms uz vairākiem citiem pensiju plāniem);

5) vai viņš vēlas turpināt dalību pensiju plānā, no kura pārskaitāms viss papildpensijas kapitāls;

6) apliecinājumu, ka viņš ir tā pensiju plāna dalībnieks, uz kuru pārskaitāms papildpensijas kapitāls.

(4) Šā panta trešās daļas 3. un 4. punktā minēto papildpensijas kapitāla apmēru var norādīt skaitļos vai procentos. Ja pārskaitījuma veikšanas brīdī norādītais apmērs pārsniedz pensiju plāna dalībnieka uzkrātos līdzekļus, pārskaita tikai papildpensijas kapitālu.

(5) Pensiju fonds nodrošina, ka pieprasījuma veidlapā izvēlnes veidā tiek norādīti visu Latvijā reģistrēto pensiju fondu nosaukumi un reģistrācijas numuri atbilstoši informācijai, kas pieejama Latvijas Bankas tīmekļvietnē, kā arī to pensiju fondu pensiju plānu nosaukumi, par kuriem ir publiski pieejama informācija vai kuri attiecīgajam pensiju fondam ir zināmi. Pensiju fonds nekavējoties informē citus pensiju fondus par jauniem reģistrētiem pensiju plāniem un esošo pensiju plāna rekvizītu maiņu. Pensiju fonds viena mēneša laikā no dienas, kad saņemta informācija par cita pensiju fonda jauniem pensiju plāniem vai pensiju plāna rekvizītu maiņu, nodrošina šāda pensiju plāna rekvizītu norādīšanu pieprasījuma veidlapā izvēlnes veidā. Pārskaitījums veicams divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts pieprasījums par dalības izbeigšanu pensiju plānā vai papildpensijas kapitāla pārskaitīšanu uz citu pensiju plānu, neizbeidzot dalību pensiju plānā.

(6) Pensiju fonds nodrošina, ka pieprasījumu par papildpensijas kapitāla pārskaitīšanu uz citu pensiju plānu (neatkarīgi no tā, vai tādējādi tiek izbeigta dalība līdzšinējā pensiju plānā) pensiju plāna dalībnieks var sagatavot un iesniegt atbilstoši tādām pašām pensiju fonda vai tā pakalpojumu sniedzēja noteiktām identifikācijas vai autentifikācijas prasībām, kādas pieprasījuma iesniegšanas dienā noteiktas, lai pensiju plāna dalībnieks pievienotos pensiju fondam vai pārskaitītu papildpensijas kapitālu starp vairākiem šā pensiju fonda pensiju plāniem. Pensiju fonds informāciju par minētajām prasībām norāda vismaz tīmekļvietnē un vietās, kur pensiju plāna dalībnieks var pieprasīt papildpensijas kapitāla pārskaitīšanu.

(7) Ja pensiju fonds paredzējis pensiju plāna dalībniekam tiesības izvēlēties pensiju plānu vai iegūt informāciju par to maksājumu pakalpojumu sniedzēja (Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē) tīmekļvietnē, tas nodrošina, ka pieprasījumu pārskaitīt papildpensijas kapitālu uz citu pensiju plānu (neatkarīgi no tā, vai tādējādi tiek izbeigta dalība līdzšinējā pensiju plānā) pensiju plāna dalībnieks var sagatavot un iesniegt šāda maksājumu pakalpojumu sniedzēja tīmekļvietnē ar maksājumu pakalpojumu sniedzēja akceptētiem klienta personalizētajiem autentifikācijas līdzekļiem, kas ir pietiekami, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēja klients attālināti autorizētu maksājumu.

(8) Ja pieprasījumu izbeigt kolektīvās dalības līgumu un pārskaitīt papildpensijas kapitālu uz citu pensiju fondu iesniedz darba devējs, kurš veic iemaksas pensiju fondā savu darbinieku labā, šādu pārskaitījumu veic tikai ar Latvijas Bankas rakstveida piekrišanu.

(9) Pārskaitīt drīkst vienīgi to darbinieku papildpensijas kapitālu, kuru rakstveida piekrišanu darba devējs ir saņēmis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu)

(Nodaļa 13.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

20.¹ pants. PEPP plāna reģistrācija un darbības uzsākšana 

(1) PEPP plānu reģistrēšanai Latvijas Bankā ir tiesīgas iesniegt šādas juridiskās personas (turpmāk — PEPP sniedzējs):

1) atklātais pensiju fonds;

2) kredītiestāde;

3) dzīvības apdrošināšanas sabiedrība;

4) ieguldījumu brokeru sabiedrība;

5) ieguldījumu pārvaldes sabiedrība;

6) alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks. 

(2) PEPP plānu iesniedz reģistrēšanai un Latvijas Banka to reģistrē saskaņā ar Regulā Nr.  2019/1238 noteikto kārtību.

(3) PEPP plāna reģistrēšanai nepieciešamās veidlapas un veidnes nosaka Komisijas 2021. gada 4. marta īstenošanas regula (ES) 2021/897, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2019/1238 piemērošanai attiecībā uz formātu, kādā uzraudzības ziņojumi sniedzami kompetentajām iestādēm, un sadarbību un informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un ar Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi (turpmāk — Regula Nr.  2021/897).

(4) PEPP sniedzējs, izņemot dzīvības apdrošināšanas sabiedrību, tāda PEPP plāna reģistrēšanai, kas paredz biometrisko risku segumu, vienlaikus ar reģistrācijas pieteikumu iesniedz dokumentus, kuri ietver informāciju par to, kā tiks nodrošināta Regulas Nr.  2019/1238 prasību izpilde un kura apdrošināšanas sabiedrība ir atbildīga par biometrisko risku segumu. 

(5) PEPP sniedzējs, izņemot dzīvības apdrošināšanas sabiedrību vai kredītiestādi, tāda PEPP plāna reģistrēšanai, kas paredz kapitāla garantiju saskaņā ar Regulas Nr.  2019/1238 42. pantu, vienlaikus ar reģistrācijas pieteikumu iesniedz dokumentus, kuri ietver informāciju par to, kā tiks nodrošināta Regulas Nr.  2019/1238 prasību izpilde un kura apdrošināšanas sabiedrība vai kredītiestāde ir atbildīga par kapitāla garantiju.

(6) PEPP sniedzējs nodrošina, ka ar pamata PEPP plānu saistītie izdevumi, atlīdzības un to veidi, kā arī PEPP plāna ieguldījumu stratēģijā izmantotās riska mazināšanas metodes atbilst Komisijas 2020. gada 18. decembra deleģētajā regulā (ES) 2021/473, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2019/1238 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizētas Pan-Eiropas privāto pensiju produktu informācijas dokumentiem, izdevumu griestos iekļautajiem izdevumiem un atlīdzībām, kā arī riska mazināšanas metodēm piemērojamās prasības (turpmāk — Regula Nr.  2021/473) noteiktajām prasībām.

(13.10.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu)

20.² pants. PEPP plāna izplatīšana

(1) PEPP sniedzēja reģistrētu PEPP plānu ir tiesīgs izplatīt PEPP sniedzējs, kā arī apdrošināšanas starpnieks un ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura nav PEPP sniedzējs šā likuma 20.¹ panta pirmās daļas izpratnē, bet kura ir tiesīga sniegt vismaz ieguldījumu konsultācijas (turpmāk — PEPP izplatītājs).

(2) PEPP sniedzējs pirms PEPP plāna nodošanas PEPP izplatītājam vai mainot izplatītāju par to paziņo Latvijas Bankai.

(3) PEPP sniedzējs nodrošina, ka PEPP klientiem sniedzamā informācija par PEPP plānu, tostarp PEPP pamatinformācijas dokuments un reklāmas materiāli, tiek sagatavota un noformēta atbilstoši Regulai Nr.  2019/1238 un Regulai Nr.  2021/473.

(4) Lai izplatītu PEPP plānu, PEPP sniedzēji un PEPP izplatītāji ievēro šādus noteikumus:

1) PEPP sniedzējs attiecībā uz savu reģistrēto PEPP plānu izplatīšanu un PEPP izplatītājs, kas izplata PEPP sniedzēja reģistrētu PEPP plānu, ievēro Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 31. panta pirmās daļas 16. punktā un Finanšu instrumentu tirgus likuma 126.² pantā, izņemot tā pirmo, desmito, vienpadsmito un divpadsmito daļu, 127. pantā un 128. pantā, izņemot tā vienpadsmito un divpadsmito daļu, paredzētos noteikumus un tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktus;

2) dzīvības apdrošināšanas sabiedrība un apdrošināšanas starpnieks ievēro Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likuma IV nodaļā, izņemot minētā likuma 36., 39., 41. pantu un 44. panta sesto daļu, paredzētos noteikumus un tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktus;

3) ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai ir tiesības tikai izplatīt PEPP, ievēro Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 31. panta pirmās daļas 16. punktā un Finanšu instrumentu tirgus likuma 126.² pantā, izņemot tā pirmo, desmito, vienpadsmito un divpadsmito daļu, 127. pantā un 128. pantā, izņemot tā vienpadsmito un divpadsmito daļu, paredzētos noteikumus un tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktus, izņemot Regulas Nr.  2019/1238 34. panta 4. punktu.

(5) Par personu, kura sniedz konsultāciju par PEPP plānu, var būt fiziskā persona, kurai ir vismaz vidējā izglītība un kurai PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs ir nodrošinājis nepieciešamo apmācību par PEPP plāniem.

(13.10.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu)

20.³ pants. PEPP plāna dereģistrācija

(1) Lai dereģistrētu PEPP plānu, PEPP sniedzējs iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu par PEPP plāna nodošanu citam PEPP sniedzējam, ievērojot šā likuma 14. pantā noteikto kārtību, ciktāl tas nav pretrunā ar Regulu Nr.  2019/1238.

(2) Latvijas Banka, pirms tā pieņem lēmumu par PEPP dereģistrāciju, pārliecinās par to, ka PEPP sniedzējs ir nokārtojis savas saistības pret PEPP noguldītājiem un PEPP saņēmējiem.

(3) PEPP plāna dereģistrēšanai nepieciešamās veidlapas un veidnes nosaka Regula Nr.  2021/897.

(4) PEPP sniedzēja likvidācijas vai maksātnespējas gadījumā PEPP sniedzējam ir pienākums nodot PEPP plānus citam PEPP sniedzējam, ievērojot šā likuma 14. pantā noteikto kārtību, ciktāl tas nav pretrunā ar Regulu Nr.  2019/1238.

(13.10.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu)

20.⁴ pants. PEPP noguldītāju un PEPP saņēmēju aizsardzība

(1) PEPP sniedzējs, izņemot kredītiestādi, dzīvības apdrošināšanas sabiedrību un ieguldījumu brokeru sabiedrību, nodrošina, ka katram PEPP plānam aktīvu drošas glabāšanas nolūkā ir noslēgts vismaz viens līgums ar turētājbanku. Līdzekļu turēšanai turētājbankā un tās darbībai tiek piemērotas Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma IV nodaļā, izņemot 40. panta 2.¹ daļu, noteiktās prasības.

(2) Ārpustiesas strīdi attiecībā uz PEPP plānu tiek izskatīti saskaņā ar Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumu.

(13.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

20.⁵ pants. PEPP sniedzēja un PEPP izplatītāja uzraudzība

(1) Latvijas Banka uzrauga PEPP sniedzēja un PEPP izplatītāja darbību saskaņā ar šo likumu un tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, kā arī ievērojot Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes vadlīnijās noteiktās prasības attiecībā uz PEPP sniedzēja un PEPP izplatītāja uzraudzību. Uzraudzības pamatā ir uz nākotni vērsta un uz risku izvērtēšanu balstīta pieeja.

(2) Uzraudzības funkciju veikšanai PEPP sniedzējs nodrošina Komisijas 2021. gada 24. februāra deleģētajā regulā (ES) 2021/896, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2019/1238 papildina attiecībā uz papildu informāciju uzraudzības pārskatu sniegšanas konverģences nolūkos minētās informācijas sniegšanu Latvijas Bankai atbilstoši Regulā Nr.  2021/897 noteiktajām prasībām. Latvijas Bankai ir tiesības noteikt šīs informācijas formātu un iesniegšanas kārtību.

(3) Ja Latvijas Banka ir saņēmusi PEPP klienta sūdzību par PEPP plānu, tā sniedz atzinumu par šo sūdzību.

(4) Sadarbību un informācijas apmaiņu starp Latvijas Banku un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi, kā arī starp Latvijas Banku un citas dalībvalsts kompetento institūciju, kura uzrauga PEPP sniedzēja un PEPP izplatītāja pārrobežu darbību, nosaka Regula Nr.  2021/897.

(5) Latvijas Banka tīmekļvietnē publisko un uztur Regulas Nr.  2019/1238 12. pantā noteikto informāciju un par to informē  Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi.

(13.10.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu)

20.⁶ pants. PEPP plāna grāmatvedība, uzskaite un pārbaude

(1) PEPP sniedzējs reģistrētajam PEPP plānam kārto grāmatvedību un sagatavo gada pārskatu saskaņā ar šo likumu, Grāmatvedības likumu un Latvijas Bankas normatīvajiem noteikumiem, kas izdoti saskaņā ar šā likuma 36. panta 1.¹ daļu, ievērojot pensiju plāna grāmatvedībai un gada pārskata sagatavošanai noteiktās prasības.

(2) PEPP plāna gada pārskats tiek pievienots PEPP sniedzēja gada pārskatam. PEPP plāna gada pārskats sastāv no PEPP plāna finanšu pārskatiem un ziņojuma par attiecīgo PEPP plānu.

(3) PEPP sniedzēja sagatavoto PEPP plāna gada pārskatu revidē un revidenta ziņojumu par veiktās revīzijas rezultātiem sniedz zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība atbilstoši Revīzijas pakalpojumu likumam.

(4) PEPP plāna gada pārskata iesniegšanai un publiskošanai piemēro PEPP sniedzēja gada pārskata iesniegšanai un publiskošanai noteiktās prasības.

(13.10.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

20.⁷ pants. PEPP sniedzēja un PEPP izplatītāja maksājumi Latvijas Bankai

(1) PEPP sniedzējs Latvijas Bankai maksā 1000 euro kalendāra gadā par katru reģistrēto PEPP plānu un papildus līdz 0,05 procentiem gadā no reģistrēto PEPP plānu vidējās aktīvu vērtības ceturksnī.

(2) PEPP izplatītājs, kas nav PEPP sniedzējs, par Latvijā reģistrēta PEPP sniedzēja PEPP plāna izplatīšanas pakalpojuma sniegšanas uzraudzību Latvijas Bankai maksā 1000 euro kalendāra gadā.

(3) PEPP sniedzējs Latvijas Bankai maksā par:

1) PEPP sniedzēja reģistrēšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu — 1400 euro;

2) PEPP plāna reģistrēšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu — 800 euro;

3) PEPP plāna grozījumu izskatīšanu — 400 euro;

4) citā dalībvalstī reģistrēta PEPP sniedzēja darbības uzsākšanu Latvijā — vienreizēju maksu 800 euro apmērā.

(13.10.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu)

20.⁸ pants. Papildu prasības PEPP sniedzējam vai PEPP izplatītājam

Papildus šajā nodaļā noteiktajām prasībām PEPP sniedzējam vai PEPP izplatītājam un attiecībā uz to uzraudzību piemēro šā likuma 17. panta sesto un septīto daļu, 18., 24. pantu, 25. panta vienpadsmito daļu, 26. pantu, 27. panta pirmās daļas 1. un 3. punktu, trešo, ceturto, piekto, sesto, septīto, astoto un devīto daļu, 35.¹ pantu, 39. panta trešo, ceturto, piekto un sesto daļu, 40. pantu, 41. panta 6.², 6.³, 6.⁴ un septīto daļu, 49. pantu.

(13.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

21. pants. Līdzekļu pārvaldītājs

(1) Pensiju plāna aktīvus drīkst pārvaldīt vienīgi šādas komercsabiedrības:

1) kredītiestāde, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus Latvijā;

2) apdrošināšanas akciju sabiedrība, kura ir tiesīga nodarboties ar dzīvības apdrošināšanu Latvijā;

3) ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus Latvijā;

4) ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, kura ir tiesīga sniegt pārvaldes pakalpojumus Latvijā;

5) alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, kurš ir tiesīgs sniegt Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma 5. panta septītajā un astotajā daļā minētos pakalpojumus Latvijā.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem līdzekļu pārvaldītājiem sava pensiju plāna līdzekļu pārvaldītāja funkcijas var veikt arī pensiju fonds, kas izpilda šā likuma 25. panta prasības attiecībā uz pašu kapitālu.

(3) Katrs pensiju fonds brīvi izvēlas līdzekļu pārvaldītāju saskaņā ar šo likumu.

(4) Naudas līdzekļu un citu aktīvu pārvaldīšanas noteikumi tiek paredzēti līgumā, ko pensiju fonda valde slēdz ar līdzekļu pārvaldītāju. Lēmumu par šāda līguma noslēgšanu pieņem pensiju fonda valde. Līgums ar līdzekļu pārvaldītāju un jebkuri turpmākie grozījumi tajā iesniedzami Latvijas Bankai triju darbdienu laikā pēc to parakstīšanas.

(5) Līdzekļu pārvaldītājs nodrošina pensiju plānā apstiprinātās ieguldījumu stratēģijas īstenošanu un noteikumu ievērošanu attiecībā uz pensiju plāna ieguldījumiem, veic norēķinus ar naudas līdzekļiem, kas iemaksāti saskaņā ar pensiju plānu, veic darījumus ar finanšu instrumentiem un citus darījumus ar pensiju plāna aktīviem atbilstoši šā likuma prasībām un Latvijas Bankas reģistrētajiem pensiju plāniem.

(6) Līdzekļu pārvaldītājs, pārvaldot pensiju plāna līdzekļus, papildus šā likuma prasībām ievēro ieguldījumu pārvaldes sabiedrību darbību regulējošu normatīvo aktu prasības attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrības pienākumiem, sniedzot pārvaldes pakalpojumus, pienācīgas rūpības ievērošanu pārvaldes pakalpojumu sniegšanā, labāko rezultātu nodrošināšanu un darījumu rīkojumu izpildi.

(7) Piemērojot šā panta sesto daļu, pensiju plāns ir pielīdzināms ieguldījumu fonda prospektam vai fonda pārvaldes nolikumam. Pensiju plāna ieguldījumu politika un tajā ietvertie ieguldījumu ierobežojumi pielīdzināmi ieguldījumu fonda prospektā vai fonda pārvaldes nolikumā noteiktajai ieguldījumu politikai un ieguldījumu ierobežojumiem Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma izpratnē.

(8) Līdzekļu pārvaldītājs ir atbildīgs par to, lai darījumi ar pensiju fondā uzkrāto papildpensiju kapitālu atbilst likuma prasībām un Latvijas Bankas reģistrētā pensiju plāna noteikumiem.

(9) Līgumā ar līdzekļu pārvaldītāju paredz:

1) tādu informācijas apmaiņas kārtību, kas nodrošina šajā likumā noteikto līdzekļu pārvaldītāja pienākumu izpildi un pensiju fonda darbības pārskatu sagatavošanu;

2) līdzekļu pārvaldītāja pienākumu informēt pensiju fondu par sava statusa izmaiņām atbilstoši šā likuma prasībām;

3) noteikumu, ka līguma darbība izbeidzas tikai pēc tam, kad noslēgts līgums ar jaunu līdzekļu pārvaldītāju;

4) pensiju fonda tiesības pieprasīt, lai līdzekļu pārvaldītājs pēc rakstveida pieprasījuma saņemšanas nekavējoties izbeidz līgumu par līdzekļu pārvaldīšanu.

(10) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai pensiju fonds izbeidz līgumu ar līdzekļu pārvaldītāju, ja tā konstatē, ka līdzekļu pārvaldītājs neievēro normatīvo aktu prasības. Šādā gadījumā Latvijas Banka, pieņemot lēmumu, ir tiesīga noteikt pensiju fondam nosacījumus jauna līdzekļu pārvaldītāja piesaistīšanai.

(11) Ja atbilstoši pensiju plāna noteikumiem uzkrātos līdzekļus pārvalda pensiju fonda izraudzīts līdzekļu pārvaldītājs, pensiju fonds par līgumu, kas noslēgts ar līdzekļu pārvaldītāju, publisko šādu informāciju:

1) kā tiek veicināta līdzekļu pārvaldītāja ieguldījumu stratēģijas un lēmumu atbilstība pensiju plāna ilgtermiņa saistību termiņstruktūrai un ieguldījumu politikai;

2) kā tiek veicināta līdzekļu pārvaldītāja lēmumu atbilstība tādas akciju sabiedrības vidēja termiņa un ilgtermiņa finanšu un nefinanšu darbības rezultātiem, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī un kuras akcijas iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū (turpmāk šajā pantā — akciju sabiedrība);

3) kā tiek veicināta līdzekļu pārvaldītāja iesaistīšanās akciju sabiedrības pārvaldībā, lai uzlabotu akciju sabiedrības vidēja termiņa un ilgtermiņa darbības rezultātus;

4) kā līdzekļu pārvaldītāja darbības rezultātu novērtēšanas metode un laikposms, kā arī samaksa par līdzekļu pārvaldītāja pakalpojumiem atbilst pensiju plāna ilgtermiņa saistību termiņstruktūrai un ieguldījumu politikai un kā tiek ņemti vērā absolūtie darbības rezultāti ilgtermiņā;

5) kā pensiju fonds uzrauga pensiju plāna ieguldījumu portfeļa darbības izmaksas, kas radušās līdzekļu pārvaldītājam, un kā tas nosaka un uzrauga pensiju plāna ieguldījumu portfeļa apgrozījumu;

6) līguma termiņu.

(12) Ja pensiju fonda līgumā ar līdzekļu pārvaldītāju nav ietverts kāds no šā panta devītās daļas noteikumiem, pensiju fonds sniedz šādas rīcības pamatojumu.

(13) Pensiju fonds nodrošina šā panta vienpadsmitajā daļā minētās informācijas publisku bezmaksas pieejamību tīmekļvietnē triju mēnešu laikā no dienas, kad noslēgts līgums ar līdzekļu pārvaldītāju. Pensiju fonds atjauno informāciju ne retāk kā reizi gadā.

(14) Līdzekļu pārvaldītājs pensiju fondam sniedz ziņojumu, kurā skaidro, kā ieguldījumu stratēģija un tās izpilde atbilst ar pensiju fondu noslēgtā līguma nosacījumiem un kā ieguldījumu stratēģija nodrošina pensiju plāna vidēja termiņa un ilgtermiņa darbības rezultātus. Ziņojumā ietver šādu informāciju:

1) būtiskākie vidēja termiņa un ilgtermiņa ieguldījumu riski;

2) pensiju plāna ieguldījumu portfeļa sastāvs;

3) pensiju plāna ieguldījumu portfeļa darbības izmaksas un apgrozījums;

4) pilnvaroto padomdevēju (Finanšu instrumentu tirgus likuma 1. panta pirmās daļas 106. punkta izpratnē) pakalpojumu izmantošana;

5) vērtspapīru aizņemšanās politika un šīs politikas īstenošana tās akciju sabiedrības akcionāru sapulcē, kuras akcijās veikts ieguldījums, kā arī citu akcionāru iesaistīšanas pasākumu īstenošana;

6) informācija par akciju sabiedrības vidēja termiņa un ilgtermiņa darbības rezultātu izvērtējuma ietekmi uz ieguldījumu lēmumu pieņemšanu;

7) informācija par interešu konfliktiem, kas radušies sakarā ar iesaistīšanos akciju sabiedrības pārvaldē, un par to, kā līdzekļu pārvaldītājs īstenojis konfliktu pārvaldību.

(15) Līdzekļu pārvaldītājs šā panta četrpadsmitajā daļā minēto informāciju sniedz pensiju fondam katru gadu līdz 1. augustam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu)

22. pants. Līdzekļu turētājs

(1) Līdzekļu turētājs atbilstoši ar pensiju fonda valdi noslēgtajam rakstveida līgumam pieņem iemaksas pensiju plāna kontos, saņem un tur finanšu instrumentus, kā arī glabā dokumentu oriģinālus attiecībā uz naudas līdzekļiem un citu īpašumu, kas veido pensiju plāna aktīvus, maksājumu dokumentus par naudas kreditēšanu vai debetēšanu pensiju plāna naudas līdzekļu turēšanai atvērtajos kontos kredītiestādē, izpilda rīkojumus, kas attiecas uz pensiju plāna līdzekļu un finanšu instrumentu pārvedumiem.

(2) Pensiju fonds un līdzekļu turētājs, veicot šajā likumā noteiktos pienākumus, darbojas godīgi, profesionāli, neatkarīgi un vienīgi pensiju plāna dalībnieku un papildpensijas saņēmēju interesēs.

(3) Pensiju plāna līdzekļus var turēt vienīgi šādas komercsabiedrības:

1) kredītiestāde, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus Latvijā;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus Latvijā.

(4) Pensiju fonda valde pieņem lēmumu par rakstveida līguma slēgšanu ar līdzekļu turētāju naudas līdzekļu, finanšu instrumentu un cita īpašuma drošai glabāšanai. Šāds līgums un jebkuri turpmākie grozījumi tajā Latvijas Bankai iesniedzami triju darbdienu laikā pēc to parakstīšanas.

(5) Līdzekļu turētājs pieņem turēšanā tādus pensiju plānam piederošos finanšu instrumentus, kurus var iegrāmatot finanšu instrumentu kontā, kas atvērts kredītiestādē, un tādus finanšu instrumentus, kurus var pārvest līdzekļu turētājam, un nodrošina to iegrāmatošanu atsevišķos līdzekļu turētāja kontos, kas atvērti uz pensiju plāna vārda, tā, lai tie jebkurā laikā būtu identificējami kā piederoši pensiju fondam vai pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem.

(6) Līdzekļu turētājs pieņem turēšanā citus pensiju fonda attiecīgā pensiju plāna aktīvus, kas nav minēti šā panta piektajā daļā, ja ir pārliecinājies, ka pensiju fondam ir īpašumtiesības uz šiem aktīviem un tas glabā informāciju un dokumentāciju par šiem aktīviem. Līdzekļu turētājs pastāvīgi veic minēto īpašumtiesību pārbaudi un atjauno uzskaiti, pamatojoties uz pensiju fonda sniegtajiem īpašumtiesības apliecinošajiem dokumentiem, kā arī uz informāciju, ko iegūst no publiskajiem reģistriem, ja tāda ir pieejama.

(7) Līdzekļu turētājs veic norēķinus ar naudas līdzekļiem, kā arī saņem un pārved finanšu instrumentus, kas attiecas uz tā veiktajiem darījumiem.

(8) Līdzekļu turētājs izpilda līdzekļu pārvaldītāja rīkojumus, ja tie nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem, pensiju plāna noteikumiem un līdzekļu turētāja līgumu.

(9) Līdzekļu turētājs nodrošina, lai darījumos, kuros iesaistīti ar pensiju plānu saistītie pensiju fonda aktīvi, jebkāda atlīdzība pensiju plānam tiek izmaksāta laikus un ienākumi no pensiju plāna aktīviem tiek izlietoti saskaņā ar šā likuma un pensiju plāna noteikumiem.

(10) Līdzekļu turētājs seko līdzi tam, vai līdzekļu pārvaldītājs ievēro šā likuma un citu normatīvo aktu prasības attiecībā uz pensiju plāna ieguldījumiem un Latvijas Bankas reģistrēto pensiju plānu, kā arī ieguldījumu (investīciju) noteikumus. Ja līdzekļu pārvaldītājs neievēro šīs prasības un noteikumus, līdzekļu turētājs par to ziņo Latvijas Bankai un pensiju fondam.

(11) Līdzekļu turētājs nedrīkst veikt darbības, kas var radīt interešu konfliktu starp līdzekļu turētāju un pensiju fondu, pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem, izņemot gadījumu, kad līdzekļu turētājs ir funkcionāli un hierarhiski nošķīris no līdzekļu turētāja pienākumiem citus pienākumus, kas var radīt interešu konfliktus, un šie iespējamie interešu konflikti tiek pienācīgi identificēti, pārvaldīti un pārraudzīti atbilstoši iekšējām procedūrām, tas ir noteikts pensiju plānā un par to ir informēti pensiju plāna dalībnieki, papildpensijas saņēmēji un pensiju fonda valde, padome (ja tāda izveidota) un pensiju fonda darbinieki.

(12) Līdzekļu turētājs pilnā apmērā atbild pensiju fondam, pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem par zaudējumiem, kas nodarīti, ja līdzekļu turētājs pārkāpis šo likumu vai līdzekļu turētāja līgumu vai nolaidīgi veicis savus pienākumus.

(13) Pilnīga vai daļēja līdzekļu turētājam turēšanā nodoto finanšu instrumentu vai citu pensiju fonda aktīvu turēšana pie trešām personām neatbrīvo līdzekļu turētāju no šā panta divpadsmitajā daļā noteiktās atbildības.

(14) Līgumā ar līdzekļu turētāju paredz:

1) tādu informācijas apmaiņas kārtību, kas nodrošina šajā likumā noteikto līdzekļu turētāja pienākumu un uzdevumu izpildi, kā arī pensiju fonda darbības pārskatu sagatavošanu;

2) līdzekļu turētāja pienākumu informēt pensiju fondu par sava statusa izmaiņām atbilstoši šā likuma prasībām;

3) līdzekļu turētāja pienākumu sekot tam, lai līdzekļu pārvaldītāja darbība ar pensiju fonda attiecīgā pensiju plāna līdzekļiem atbilst normatīvo aktu prasībām un pensiju plāna noteikumiem;

4) kontroles procedūru, kādu nosaka līdzekļu turētājs attiecībā uz līdzekļu pārvaldītāja rīkojumiem par darījumiem ar pensiju fonda pensiju plāna līdzekļiem;

5) pensiju fonda tiesības pieprasīt, lai līdzekļu turētājs pēc rakstveida pieprasījuma saņemšanas nekavējoties izbeidz līgumu par līdzekļu turēšanu.

(15) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai pensiju fonds izbeidz līgumu ar līdzekļu turētāju, ja tā konstatē, ka līdzekļu turētājs neievēro šā likuma vai Latvijas Bankas noteikumu prasības. Šādā gadījumā Latvijas Banka, pieņemot lēmumu, ir tiesīga noteikt pensiju fondam nosacījumus jauna līdzekļu turētāja piesaistīšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums piecpadsmitajā daļā par vārdu "normatīvo noteikumu" aizstāšanu ar vārdu "noteikumu" un grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu)

23. pants. Līdzekļu pārvaldītāja vai līdzekļu turētāja maiņa

(1) Ja pensiju fonds nolemj mainīt līdzekļu pārvaldītāju vai līdzekļu turētāju, tas triju darbdienu laikā pēc jaunā līguma noslēgšanas papildus šim līgumam iesniedz Latvijas Bankai šādus dokumentus:

1) pamatotu pensiju fonda valdes lēmumu par līdzekļu pārvaldītāja vai līdzekļu turētāja maiņas nepieciešamību un valdes apstiprinātu līdzekļu pārvaldītāja vai līdzekļu turētāja maiņas kalendāra plānu;

2) informāciju par pasākumiem pensiju plāna līdzekļu aizsardzībai līdzekļu pārvaldītāja vai līdzekļu turētāja maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā.

(2) Pensiju fonds mēneša laikā pēc tam, kad noslēgts jauns līgums ar līdzekļu turētāju, iesniedz Latvijas Bankai dokumentus, kas apliecina, ka jaunais līdzekļu turētājs ir saņēmis attiecīgajā pensiju plānā uzkrātos naudas līdzekļus un citus aktīvus, kā arī naudas līdzekļus un citu aktīvu īpašumtiesības apliecinošus dokumentus. Ja nepieciešams, Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt pensiju fonda darbības ārpuskārtas pārskatu, kas sagatavots saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri regulē pensiju fondu gada pārskatu sastādīšanu, un revidenta ziņojumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu)

27. pants. Pensiju fonda vai PEPP sniedzēja valdes pienākumi attiecībā uz pensiju plāna vai PEPP plāna aktīvu ieguldīšanu

(1) Pensiju fonda vai PEPP sniedzēja valdei ir pienākums:

1) saskaņā ar attiecīgā pensiju plāna vai PEPP plāna ieguldīšanas noteikumiem sagatavot un iesniegt Latvijas Bankai informāciju par attiecīgā pensiju plāna vai PEPP plāna ieguldījumu politiku;

2) ne retāk kā reizi trijos gados izvērtēt noteikto ieguldījumu politiku un iesniegt Latvijas Bankai turpmāk īstenojamās pensiju plāna ieguldījumu politikas detalizētu aprakstu;

3) triju darbdienu laikā iesniegt Latvijas Bankai informāciju par izmaiņām pensiju plāna vai PEPP plāna ieguldījumu politikā.

(2) Pensiju plāna ieguldījumu politikā ietverami pensiju plāna aktīvu ieguldīšanas principi, ar ieguldījumiem saistīto risku noteikšanas metodes un risku pārvaldīšanas sistēma. Par ieguldījumu politiku norāda vismaz šādu informāciju:

1) ieguldījumu politikas mērķi un nosacījumi;

2) aktīvu izvietošanas stratēģija (ilgtermiņa aktīvu sadalījums pa galvenajām ieguldījumu kategorijām);

3) aktīvu izvietošanas taktika (ģeogrāfiski, pa tirgiem, sektoriem, darījumu partneriem un valūtām);

4) vispārējā individuālas finanšu instrumentu un citu ieguldījumu izvēles politika;

5) ieguldījumu kvantitatīvie ierobežojumi, to ievērošana un kontrole;

6) robeža, kuru sasniedzot konkrētā veida aktīvu turēšana tiek izbeigta vai ierobežota;

7) vai ir paredzēts izmantot atvasinātos finanšu instrumentus, slēgt pirkuma līgumus ar atpakaļpārdevuma nosacījumiem;

8) ja ir paredzēta atvasināto finanšu instrumentu izmantošana, — vispārējo atvasināto finanšu instrumentu izmantošanas politika, atvasināto finanšu instrumentu vērtēšanas metodes un risku pārvaldīšanas politika, kā arī atvasināto finanšu instrumentu izmantošanas ekonomiskā ietekme uz ieguldījumu portfeli;

9) ja paredzēts ieguldīt šā likuma 26. panta trešās daļas 13. punktā minētajos vērtspapīros, — vērtspapīra veids un paredzamo ieguldījuma termiņš;

10) atbildības sadalījums lēmumu pieņemšanā;

11) ieguldījumu risku noteikšanas, kontroles un vadības metodes;

12) kritēriji, pēc kuriem tiek vērtēta ieguldījumu atdeve;

13) ar ieguldījumiem saistītās balsošanas politikas apraksts, kas paredz piedalīšanos ar ieguldījumiem saistīto lēmumu pieņemšanā, arī lēmumu pieņemšanas par balsošanas tiesību izmantošanu procedūra;

14) informācija par līdzekļu turētāju un līdzekļu pārvaldītāju, kā arī to darbības novērtēšanas metodes;

15) potenciālā interešu konflikta novēršanas politika, kura paredz, kā potenciālā interešu konflikta gadījumā pensiju fonds nodrošinās to, ka līdzekļu pārvaldītājs iegulda pensiju plāna aktīvus tikai un vienīgi pensiju plānu dalībnieku un papildpensijas saņēmēju interesēs;

16) vai ieguldījumu politikā izmanto atsauces uz kredītreitingiem, ko sniegušas Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra regulas (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām 3. panta 1. punkta "b" apakšpunktā definētās kredītreitingu aģentūras, un, ja kredītreitingus izmanto kā vienīgo kredītriska novērtēšanas mēru, — kādi pasākumi tiks piemēroti, lai mazinātu mehānisku paļaušanos uz šādiem kredītreitingiem;

17) kā ieguldījumu politikā tiek ņemti vērā vides, sociālie un pārvaldības faktori.

(3) Pensiju fonda vai PEPP sniedzēja valde nodrošina atbilstošas pārskatu un kontroles sistēmas izveidošanu, lai pārliecinātos par to, ka līdzekļu pārvaldītājs pensiju plāna vai PEPP plāna līdzekļus pārvalda saskaņā ar pensiju fonda vai PEPP sniedzēja valdes noteikto politiku un procedūrām.

(4) Pensiju fonda vai PEPP sniedzēja valde pensiju plāna dalībniekiem vai PEPP noguldītājiem un pensiju fonda vai PEPP sniedzēja akcionāriem vai dalībniekiem nodrošina brīvu pieeju informācijai par ieguldījumu politiku, kā arī minēto informāciju ievieto tīmekļvietnē.

(5) Pensiju fonds vai PEPP sniedzējs un līdzekļu pārvaldītājs nav tiesīgi paši apsaimniekot nekustamo īpašumu.

(6) Pensiju fonds vai PEPP sniedzējs vismaz reizi gadā veic stresa testu, kurā izvērtē un dokumentē iespējamos attīstības scenārijus. Stresa testam izmanto jutīguma testus un scenāriju analīzi. Jutīguma testus veic, lai noteiktu nelabvēlīgu atsevišķa faktora izmaiņu ietekmi uz pensiju plāna vai PEPP plāna ieguldījumu portfeli. Scenāriju analīzi veic, lai noteiktu vairāku faktoru nelabvēlīgu ietekmi uz pensiju plāna vai PEPP plāna ieguldījumu portfeli, konstatējot attiecīgu notikumu vai izmaiņu cēloni.

(7) Pensiju fonda vai PEPP sniedzēja valde apstiprina stresa testa rezultātus un stresa testā konstatēto nelabvēlīgo notikumu vai izmaiņu iestāšanās gadījumā pieņem lēmumu par veicamajām darbībām. Pensiju fonda vai PEPP sniedzēja valdes apstiprinātu analīzi un lēmumu par veicamajām darbībām iesniedz Latvijas Bankai.

(8) Latvijas Bankai ir tiesības noteikt papildu prasības un kārtību, kādā veicams stresa tests, kā arī noteikt iespējamos testējamos faktorus un scenārijus.

(9) Papildus šā panta astotajā daļā noteiktajām tiesībām Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt, lai pensiju fonds vai PEPP sniedzējs veic ārpuskārtas stresa testu un iesniedz tai šā testa rezultātus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu)

29. pants. Iesaistīšanās politika

(1) Ja pensiju plāna ieguldījumu politika paredz pensiju plāna aktīvus ieguldīt tādas akciju sabiedrības akcijās, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī un kuras akcijas iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū (turpmāk šajā pantā — akciju sabiedrība), pensiju fonds izstrādā iesaistīšanās politiku. Iesaistīšanās politikā pensiju fonds paredz, kā tas pārrauga akciju sabiedrības darbību vismaz šādos jautājumos:

1) stratēģija;

2) finanšu un nefinanšu darbības rezultāti un risks;

3) kapitāla struktūra;

4) sociālā ietekme;

5) ietekme uz vidi;

6) korporatīvā pārvaldība.

(2) Iesaistīšanās politikā papildus šā panta pirmajā daļā minētajai informācijai paredzams, kā pensiju fonds:

1) īsteno dialogu ar akciju sabiedrību;

2) izmanto akciju sabiedrībā balsstiesības un citas no akcijām izrietošas tiesības, tai skaitā paredzot kritērijus maznozīmīgu balsojumu noteikšanai;

3) sadarbojas ar citiem akciju sabiedrības akcionāriem;

4) sazinās ar akciju sabiedrības ieinteresētajām personām;

5) īsteno faktisko un iespējamo interešu konfliktu pārvaldību attiecībā uz iesaistīšanos akciju sabiedrības pārvaldē.

(3) Pensiju fonds katru gadu līdz 1. augustam publisko ziņojumu par iesaistīšanās politikas īstenošanu. Ziņojumu sniedz par periodu no dienas, kad pirmo reizi publiskota iesaistīšanās politika vai pēdējais ziņojums par iesaistīšanās politikas īstenošanu. Ziņojumā papildus iekļauj šādu informāciju:

1) vispārīgu informāciju par to, kā pensiju fonds īsteno balsošanas tiesības;

2) svarīgāko balsojumu skaidrojumu;

3) informāciju par pilnvaroto padomdevēju (Finanšu instrumentu tirgus likuma 1. panta pirmās daļas 106. punkta izpratnē) pakalpojumu izmantošanu.

(4) Pensiju fonds papildus šā panta pirmajā daļā minētajai informācijai publisko savus balsojumus akciju sabiedrības akcionāru sapulcēs. Pensiju fonds var neatklāt balsojumus, kuri saskaņā ar iesaistīšanās politiku ir uzskatāmi par maznozīmīgiem.

(5) Pensiju fonds var nepiemērot vienu vai vairākas šā panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas prasības. Ja pensiju fonds nepiemēro kādu no šā panta pirmās, otrās, trešās vai ceturtās daļas prasībām, tas sniedz informāciju par to, kura prasība netiek piemērota, un šādas rīcības pamatojumu.

(6) Pensiju fonds nodrošina šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētās informācijas publisku bezmaksas pieejamību tīmekļvietnē.

(7) Ja iesaistīšanās politiku pensiju fonda vārdā īsteno un balsstiesības izmanto līdzekļu pārvaldītājs, pensiju fonds publisko informāciju, kurā ietverts līdzekļu pārvaldītāja ziņojums par iesaistīšanās politikas īstenošanu.

(8) Pensiju fonds publisko informāciju par pensiju plāna ieguldījumu stratēģijas atbilstību attiecīgā pensiju plāna saistību termiņstruktūrai un pensiju plāna ieguldījumu politikai un par to, kā ieguldījumu stratēģija ietekmē pensiju plāna darbības rezultātus vidējā termiņā un ilgtermiņā. Pensiju fonds nodrošina minētās informācijas publisku bezmaksas pieejamību tīmekļvietnē. Pensiju fonds informāciju atjauno reizi gadā.

30. pants. Pašu riska novērtējums

(1) Pensiju fonds atbilstoši tā apmēram un iekšējai organizācijai, kā arī ņemot vērā tā darbības raksturu, apjomu un sarežģītību, veic un dokumentē pašu riska novērtējumu, kas ietver:

1) aprakstu par to, kā pašu riska novērtējums ir integrēts pensiju fonda pārvaldības procesā un lēmumu pieņemšanā;

2) riska pārvaldības sistēmas efektivitātes novērtējumu;

3) aprakstu par to, kā tiek novērsts iespējamais interešu konflikts starp pensiju fondu un darba devēju gadījumā, kad pamatfunkciju veikšana nodota ārpakalpojumā darba devējam;

4) vispārīgu finansējuma vajadzību novērtējumu, tai skaitā finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu, ja tāds sagatavojams atbilstoši šā likuma 25. panta septītās un astotās daļas vai 28. panta desmitās daļas prasībām;

5) tādu risku novērtējumu, kuriem pakļauti pensiju plāna dalībnieki un papildpensijas saņēmēji saistībā ar papildpensijas izmaksu, kā arī atbilstošu korektīvo darbību efektivitātes novērtējumu gadījumā, kad pensiju fonds garantē noteiktu ienesīgumu vai noteiktu izmaksu apjomu vai paredz biometrisko risku segumu, ņemot vērā:

a) indeksācijas mehānismus,

b) papildpensijas saņēmējam noteikto maksājumu garantētā pieauguma samazināšanas mehānismus, tai skaitā lēmumu pieņemšanas procesu, samazinājuma apmēru un apstākļus, kādos pieaugums var tikt samazināts;

6) to mehānismu novērtējumu, kuri aizsargā izmaksas papildpensijas saņēmējiem, tai skaitā gadījumā, kad pensiju fonds garantē noteiktu ienesīgumu vai noteiktu izmaksu apjomu vai paredz biometrisko risku segumu garantijām, vienošanās vai cita veida finansiālam nodrošinājumam, ko sniedz darba devējs, apdrošinātājs vai pārapdrošinātājs;

7) operacionālā riska kvalitatīvu novērtējumu;

8) tādu jaunu vai potenciāli iespējamu risku novērtējumu, kuri varētu rasties papildus ieguldījumu politikā vērā ņemtajiem vides, sociālajiem un pārvaldības faktoriem, tai skaitā to risku novērtējumu, kuri varētu rasties klimata pārmaiņu rezultātā vai vides un resursu izmantošanas rezultātā, kā arī to sociālo risku un ar aktīvu amortizāciju saistīto risku novērtējumu, kuri varētu rasties normatīvo aktu grozījumu dēļ.

(2) Pašu riska novērtējuma vajadzībām pensiju fonds atbilstoši tā darbībai piemītošo risku raksturam, kā arī tā darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai nodrošina tādu metožu izmantošanu, kuras ļauj identificēt un novērtēt riskus, kam pensiju fonds ir pakļauts vai varētu tikt pakļauts īstermiņā un ilgtermiņā un kas varētu ietekmēt pensiju fonda spēju izpildīt savas saistības. Izmantoto metožu apraksts tiek iekļauts pensiju fonda sagatavotajā pašu riska novērtējumā.

(3) Pašu riska novērtējuma rezultāti pastāvīgi tiek ņemti vērā pensiju fonda stratēģisko lēmumu pieņemšanas procesā.

(4) Pašu riska novērtējumu veic vismaz reizi trijos gados vai nekavējoties pēc jebkurām būtiskām izmaiņām pensiju fonda vai tā izveidoto pensiju plānu riska profilā. Ja būtiskas riska profila izmaiņas skar tikai atsevišķu pensiju plānu, pensiju fonds ir tiesīgs veikt pašu riska novērtējumu tikai attiecībā uz šo pensiju plānu.

31. pants. Vispārīgās prasības attiecībā uz informāciju, kuru sniedz pensiju plāna dalībniekiem, potenciālajiem pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem

(1) Katrs pensiju fonds vai citas dalībvalsts pensiju fonds, kas ir tiesīgs sniegt pakalpojumus Latvijā, ņemot vērā izveidotā pensiju plāna veidu, sniedz informāciju:

1) potenciālajiem pensiju plāna dalībniekiem — vismaz šā likuma 32. pantā minēto informāciju;

2) tiem pensiju plāna dalībniekiem, kuru labā darba devējs veic iemaksas pensiju plānā, — vismaz šā likuma 32., 33. un 34. pantā minēto informāciju;

3) papildpensijas saņēmējiem — vismaz šā likuma 33. pantā minēto informāciju.

(2) Informāciju, kuru pensiju fonds vai citas dalībvalsts pensiju fonds, kas ir tiesīgs sniegt pakalpojumus Latvijā:

1) sniedz regulāri, ne retāk kā reizi gadā, un atjauno;

2) izklāsta viegli uztveramā formā, lietojot skaidru, precīzu un saprotamu valodu, neizmantojot sarežģītu terminoloģiju;

3) nepārprotami formulē, nodrošinot vārdu krājuma un satura konsekvenci;

4) sniedz, izmantojot atbilstoša lieluma rakstzīmes, noformē un maketē tā, lai informācija būtu viegli lasāma;

5) sagatavo tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kuras sociālās un darba tiesības attiecībā uz papildpensijas jomu piemēro attiecīgajam pensiju plānam;

6) potenciālajiem pensiju plāna dalībniekiem, pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem sniedz bez maksas, tai skaitā nodrošinot pastāvīgu informācijas nesēju.

32. pants. Potenciālajiem pensiju plāna dalībniekiem un pensiju plāna dalībniekiem sniedzamā informācija

(1) Pensiju fonds vai citas dalībvalsts pensiju fonds, kas ir tiesīgs sniegt pakalpojumus Latvijā, potenciālo pensiju plāna dalībnieku pirms individuālā dalības līguma noslēgšanas vai pensiju plāna dalībnieku pēc kolektīvā dalības līguma noslēgšanas informē par:

1) pensiju plāna noteikumiem;

2) jebkādām viņam pieejamām izvēles iespējām, tai skaitā pensiju plāna izvēles iespējām;

3) būtiskiem nosacījumiem dalībai pensiju plānā, tai skaitā papildpensijas veidu, uz pensiju plāna dalībnieku attiecināmo atskaitījumu apmēru, dalības izbeigšanas nosacījumiem un papildpensijas kapitāla izmaksas kārtību;

4) to, vai un kā, veicot ieguldījumu darbību ar pensiju plāna aktīviem, tiek ņemti vērā vides, sociālie un pārvaldības faktori;

5) to, kur ir pieejama papildu informācija.

(2) Noteikto iemaksu plāna gadījumā, kurā netiek garantēta noteikta ieguldījumu atdeve un ieguldījumu risku uzņemas pensiju plāna dalībnieks, papildus šā panta pirmajā daļā minētajai informācijai sniedz informāciju par attiecīgā pensiju plāna ienesīgumu vismaz pēdējos piecos gados vai, ja pensiju plāna darbības laiks ir mazāks par pieciem gadiem, — par pensiju plāna ienesīgumu visos tā faktiskās darbības gados, kā arī uz pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem attiecināmo atskaitījumu struktūru, tai skaitā atskaitījumiem pensiju fondam, līdzekļu pārvaldītājam, līdzekļu turētājam, Latvijas Bankai un pārējiem attaisnotiem atskaitījumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu)

33. pants. Pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem sniedzamā informācija

(1) Pensiju fonds vai citas dalībvalsts pensiju fonds, kas ir tiesīgs sniegt pakalpojumus Latvijā, pēc pensiju plāna dalībnieka vai papildpensijas saņēmēja, vai šo personu attiecīgi pilnvarota pārstāvja pieprasījuma sniedz šādu informāciju:

1) pensiju fonda gada pārskatu un attiecīgā pensiju plāna gada pārskatu;

2) attiecīgā pensiju plāna ieguldījumu politikas aprakstu;

3) pārskatā par papildpensiju iekļauto informāciju par pieņēmumiem, kas izmantoti pensiju izmaksu prognozēm.

(2) Pensiju fonds piecu darbdienu laikā pēc tam, kad saņemta Latvijas Bankas rakstveida piekrišana grozījumu izdarīšanai pensiju plānā, par to informē attiecīgā pensiju plāna dalībniekus un papildpensijas saņēmējus, izņemot šā likuma 12. panta desmitajā daļā noteiktos gadījumus, kad pensiju fonds attiecīgā pensiju plāna dalībniekus un papildpensijas saņēmējus informē par izdarītajiem grozījumiem septiņu dienu laikā pēc to apstiprināšanas pensiju fonda valdē.

(3) Pensiju fonds vai citas dalībvalsts pensiju fonds, kas ir tiesīgs sniegt pakalpojumus Latvijā, atbilstoši pensiju plānā noteiktajām prasībām pensiju plāna dalībniekam un papildpensijas saņēmējam sniedz vismaz šādu detalizētu informāciju:

1) pilns pensiju fonda firmas nosaukums, reģistrācijas valsts vai valsts, kurā pensiju fonds ir tiesīgs sniegt savus pakalpojumus, kā arī institūcija, kas veic pensiju fonda uzraudzību;

2) pensiju plāna dalībnieka, papildpensijas saņēmēja un pensiju fonda tiesības un pienākumi;

3) ieguldījumu stratēģija;

4) finanšu riski, kurus uzņemas pensiju plāna dalībnieki un papildpensijas saņēmēji;

5) pensiju plānā iekļautie nosacījumi par garantijām vai daļējām garantijām pensiju plāna dalībniekiem vai garantēto ieguldījumu ienesīgumu, vai, ja pensiju plāns neparedz nekāda veida garantijas, — attiecīgu paziņojumu par to;

6) mehānismi, kas nodrošina uzkrātās individuālās papildpensijas kapitāla aizsardzību darba devēja saistību neizpildes gadījumā, un papildpensijas samazināšanas mehānismi, ja tādi paredzēti;

7) kārtība, kādā pensiju plāna dalībnieks, izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar darba devēju, var pārskaitīt papildpensijas kapitālu uz citu pensiju fondu vai pensiju plānu;

8) attiecīgā pensiju plāna ienesīgums pēdējos piecos gados vai, ja pensiju plāna darbības laiks ir mazāks par pieciem gadiem, — visos tā faktiskās darbības gados — noteikto iemaksu plāna gadījumā, ja netiek garantēta noteikta ieguldījumu atdeve un ieguldījumu risku uzņemas pensiju plāna dalībnieks;

9) to atskaitījumu struktūra, kurus sedz noteikto iemaksu pensiju plāna dalībnieki un papildpensijas saņēmēji;

10) pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem pieejamās izvēles iespējas uzkrātā papildpensijas kapitāla saņemšanai;

11) tiesības saņemt pensiju plānā uzkrāto papildpensiju, pārskaitot to uz citu pensiju plānu, ja tādas tiesības paredzētas;

12) izmaiņas pensiju plāna noteikumos, tai skaitā izmaiņas tehnisko rezervju aprēķina kārtībā, un to ietekme uz pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem.

(4) Pensiju fonds vai citas dalībvalsts pensiju fonds, kas ir tiesīgs sniegt pakalpojumus Latvijā, katram pensiju plāna dalībniekam, izņemot tos, kuriem tiek nodrošināts šā likuma 34. pantā minētais pārskats par papildpensiju, un papildpensijas saņēmējam vismaz reizi gadā bez maksas dara pieejamu pārskatu par attiecīgo pārskata periodu. Šajā pārskatā norāda šādu informāciju:

1) pensiju plāna dalībnieka labā veiktās iemaksas;

2) pensiju plāna dalībniekam izmaksātā papildpensija vai pēc pensiju plāna dalībnieka rīkojuma pārskaitītais papildpensijas kapitāls vai tā daļa;

3) papildpensijas kapitāls;

4) uz dalībnieku attiecināto atskaitījumu kopsumma, kurā ietverti atskaitījumi pensiju fondam, līdzekļu pārvaldītājam, līdzekļu turētājam, Latvijas Bankai un pārējie attaisnotie atskaitījumi;

5) pensiju fonda gada pārskatu pārbaudījušā zvērināta revidenta vārds un uzvārds vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības firma;

6) vai revidenta ziņojumā par gada pārskata revīziju iekļautais atzinums par finanšu pārskatu ir bez iebildēm, ar iebildēm vai negatīvs, vai arī tajā ir iekļauts paziņojums par atteikumu sniegt atzinumu;

7) kur pensiju plāna dalībnieks var iepazīties ar pensiju fonda un attiecīgā pensiju plāna gada pārskatu.

(5) Pensiju fonds papildus šā panta trešās un ceturtās daļas prasībām nodrošina to, ka pensiju plāna dalībniekam katru mēnesi ir pieejama informācija par pensiju plāna darbības rezultātiem. Pensiju fonds attiecīgo informāciju publisko tīmekļvietnē.

(6) Pensiju fonda valdes pienākums ir paziņot pensiju plāna dalībniekiem par jebkurām izmaiņām, kas attiecas uz zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības, līdzekļu pārvaldītāja vai līdzekļu turētāja iecelšanu, kā arī sniegt citu būtisku informāciju par pensiju fonda darbību laikā pēc iepriekšējā pārskata sniegšanas.

(7) Pensiju fonds vai citas dalībvalsts pensiju fonds, kas ir tiesīgs sniegt pakalpojumus Latvijā, katru papildpensijas saņēmēju:

1) periodiski informē par tam pienākošās papildpensijas apmēru un ar to saistītajām izvēles iespējām;

2) nekavējoties informē par to, ka tiek pieņemts lēmums par papildpensijas apmēra samazinājumu un šāds lēmums stājas spēkā ne agrāk kā pēc trim mēnešiem;

3) regulāri informē par noteikto iemaksu plāna ienesīgumu, ja papildpensijas saņemšanas periodā pensiju plāna dalībnieks uzņemas ieguldījumu risku.

(8) Pensiju fonds vai citas dalībvalsts pensiju fonds, kas ir tiesīgs sniegt pakalpojumus Latvijā, laikus, ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms tam, kad dalībnieks sasniedz pensijas vecumu, vai pēc dalībnieka pieprasījuma informē dalībnieku par tam pieejamām izvēles iespējām papildpensijas saņemšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu)

35. pants. Informācijas sniegšanas kārtība

Pensiju fonds vai citas dalībvalsts pensiju fonds, kas ir tiesīgs sniegt pakalpojumus Latvijā, šā likuma 31., 32., 33. un 34. pantā noteikto informāciju var sniegt, izmantojot jebkādus elektroniskās saziņas līdzekļus, tīmekļvietni, arī trešo personu uzturētu informācijas sistēmu valsts pārvaldes pakalpojumu portālā, vai, ja saņemts atsevišķs pensiju plāna dalībnieka vai papildpensijas saņēmēja rakstveida pieprasījums, — papīra formā.

35.¹ pants. Iesniegumu un sūdzību izskatīšana

(1) Pensiju fonds vai PEPP sniedzējs nodrošina, ka tiek izveidota, ieviesta un uzturēta efektīva iesniegumu vai sūdzību izskatīšanas procedūra, saskaņā ar kuru tiek reģistrēti un izskatīti iesniegumi vai sūdzības un tiek reģistrēta informācija par pasākumiem, kas veikti sakarā ar iesniegumiem vai sūdzībām.

(2) Iesnieguma vai sūdzības iesniedzējs, kas uzskatāms par patērētāju Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, ir tiesīgs iesniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centram sūdzības par šā likuma un citu patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu prasību pārkāpumiem.

(3) Pensiju fonds vai PEPP sniedzējs nodrošina, ka iesniegumu vai sūdzību par pensiju fonda vai PEPP sniedzēja pakalpojumiem izskatīšanas procedūra ir brīvi pieejama pensiju fonda vai PEPP sniedzēja norādītajā pakalpojumu sniegšanas vietā un elektroniskā veidā pensiju fonda vai PEPP sniedzēja tīmekļvietnē.

(4) Pensiju fonds vai PEPP sniedzējs nodrošina, ka norādītajā pakalpojumu sniegšanas vietā iesniegumus vai sūdzības par saņemtajiem pakalpojumiem var iesniegt bez maksas.

(5) Pensiju fonds vai PEPP sniedzējs sniedz rakstveida atbildi viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts iesniegums vai sūdzība. Ja šo termiņu objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams ievērot, pensiju fonds vai PEPP sniedzējs ir tiesīgs to pagarināt, par to rakstveidā paziņojot iesnieguma vai sūdzības iesniedzējam.

(13.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

37. pants. Līdzekļu pārvaldītāja, līdzekļu turētāja un darba devēja maksātnespēja

(1) Ja līdzekļu pārvaldītājs vai līdzekļu turētājs ir atzīts par maksātnespējīgu un tiek uzsākta likvidācija vai ja līdzekļu pārvaldītājam vai līdzekļu turētājam anulēta attiecīgā licence, ar pensiju fonda valdes lēmumu ieceļams jauns līdzekļu pārvaldītājs vai līdzekļu turētājs un fonda aktīvi pārvedami tam.

(2) Ja darba devējs, kas veic iemaksas, ir atzīts par maksātnespējīgu un tiek uzsākta likvidācija, darbinieku pensiju plāns un attiecīgais kolektīvās dalības līgums tiek izbeigts, ja vien jaunais darba devējs nepārņem visas iepriekšējā darba devēja tiesības un saistības. Pensiju plāna dalībnieki var turpināt dalību pensiju plānā ar jaunā darba devēja starpniecību.

(3) Ja darba devējs, kas veic iemaksas, ir atzīts par maksātnespējīgu un tiek uzsākta likvidācija, pensiju plāna dalībnieks var pieprasīt uzkrāto līdzekļu pārskaitīšanu uz citu pensiju plānu.

38. pants. Pensiju fonda reorganizācija un likvidācija

(1) Pensiju fonda reorganizācija un likvidācija notiek saskaņā ar Komerclikumu, ievērojot šajā pantā ietvertos papildu noteikumus.

(2) Pensiju fondu drīkst reorganizēt vai likvidēt tikai ar Latvijas Bankas atļauju.

(3) Lai saņemtu atļauju pensiju fondu reorganizācijai, reorganizācijas procesā iesaistītie pensiju fondi (turpmāk — reorganizējamie pensiju fondi) iesniedz Latvijas Bankai šādus dokumentus:

1) iesniegumu par pensiju fonda reorganizāciju, norādot tajā reorganizācijas veidu un iesniegumam pievienotos dokumentus;

2) reorganizācijas līguma projektu;

3) revidenta ziņojumu par reorganizācijas līguma projektu;

4) reorganizācijas prospektu (prospektus).

(4) Reorganizējamā pensiju fonda reorganizācijas līguma projektā un reorganizācijas prospektos papildus normatīvajos aktos noteiktajai informācijai iekļaujama informācija par reorganizējamā pensiju fonda pensiju plānu turpmāko darbību un procedūrām, kas nodrošina to, ka reorganizācija neaizskars attiecīgo pensiju plānu dalībnieku un papildpensijas saņēmēju likumiskās intereses.

(5) Ja pensiju fonda reorganizācijas rezultātā tiks izveidoti jauni pensiju fondi, par tiem Latvijas Bankai iesniedzami šā likuma 8. panta trešajā daļā norādītie dokumenti.

(6) Ja pensiju fonda reorganizācijas rezultātā vai jaunizveidotajos pensiju fondos mainās kapitālsabiedrības akcionāru vai dalībnieku sastāvs, attiecīgie pensiju fondi iesniedz Latvijas Bankai šā likuma 8. panta trešās daļas 3. punktā minēto informāciju un dokumentus par jaunajiem kapitālsabiedrības akcionāriem vai dalībniekiem.

(7) Ja pensiju fonda reorganizācijas rezultātā tiek nomainīti pensiju fonda padomes (ja tāda izveidota) vai valdes locekļi, par risku pārvaldības funkciju atbildīgā persona, par iekšējā audita funkciju atbildīgā persona vai par aktuāro funkciju atbildīgā persona, attiecīgais pensiju fonds iesniedz Latvijas Bankai šā likuma 20. panta astotajā daļā norādītos dokumentus.

(8) Kapitālsabiedrības akcionāru vai dalībnieku sapulce nedrīkst pieņemt lēmumu par pensiju fonda likvidācijas pabeigšanu, kamēr nav pilnībā izpildītas saistības pret pensiju plānu dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem.

(9) Pensiju fonda likvidācijas gadījumā pensiju plānu dalībniekiem ir tiesības uz visu viņu individuālajos kontos esošo papildpensijas kapitālu.

(10) Likvidējamā pensiju fondā uzkrātais papildpensijas kapitāls saskaņā ar Latvijas Bankas lēmumu pārskaitāms citā pensiju fondā.

(11) Latvijas Banka iesniegumu par pensiju fonda reorganizāciju vai likvidāciju izskata un lēmumu pieņem mēneša laikā pēc tam, kad saņemti visi šajā likumā noteiktie normatīvo aktu prasībām atbilstoši sagatavotie dokumenti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu)

39. pants. Prudenciālās uzraudzības pamatprincipi

(1) Latvijas Banka uzrauga pensiju fonda darbības atbilstību šā likuma prasībām un informācijas sniegšanu pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem.

(2) Latvijas Banka nodrošina, ka šā panta pirmajā daļā noteiktās uzraudzības pamatā ir uz nākotni vērsta un uz risku izvērtēšanu balstīta pieeja.

(3) Latvijas Banka pensiju fondu vai PEPP sniedzēju uzraudzību īsteno savlaicīgi, pārskatāmi, ievērojot ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzības prasības. Uzraudzība ir samērīga ar pensiju fonda vai PEPP sniedzēja lielumu, veidu un darbības sarežģītību.

(4) Latvijas Bankas pienākums ir uzraudzīt, ka pensiju fondi un PEPP sniedzēji nodrošina profesionālu pieeju un stabilitāti savā darbībā, kā arī reģistrēto pensiju plānu dalībnieku un papildpensijas saņēmēju, PEPP noguldītāju un PEPP papildpensijas saņēmēju tiesību un likumisko interešu aizsardzību.

(5) Latvijas Banka, veicot šajā likumā noteikto uzraudzības funkciju, izvērtē savu darbību potenciālo ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti Eiropas Savienībā, īpaši ārkārtas situācijās.

(6) Ņemot vērā pensiju fondu vai PEPP sniedzēju pārrobežu darbības raksturu, lai nodrošinātu visās dalībvalstīs vienotu uzraudzības praksi un vienveidīgu un konsekventu tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanu, Latvijas Bankai ir tiesības noteikt citas pensiju fondu vai PEPP sniedzēju darbību regulējošas prasības jomās, kas izriet no Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes, Eiropas Centrālās bankas vai Eiropas Banku iestādes pieņemtajiem lēmumiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu)

(Nodaļas nosaukums 13.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.11.2022.)

41. pants. Sankcijas un administratīvie pasākumi

(1) Latvijas Banka ar motivētu lēmumu var anulēt pensiju fondam izsniegto licenci, ja:

1) pensiju fonds nav uzsācis darbību 12 mēnešu laikā no licences izsniegšanas dienas;

2) šā likuma 25. panta septītajā un astotajā daļā vai 28. panta desmitajā daļā paredzētajā gadījumā un noteiktajā termiņā pensiju fonds neiesniedz finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu;

3) pensiju fonds neveic pasākumus, kas paredzēti finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānā;

4) tehniskās rezerves nav pilnībā segtas atbilstoši šā likuma 26. pantā noteiktajiem pensiju plāna aktīvu ieguldīšanas principiem un noteikumiem;

5) pensiju fonds pārkāpj šo likumu, saskaņā ar to izdotos Ministru kabineta noteikumus un Latvijas Bankas noteikumus vai citu komercdarbību regulējošu normatīvo aktu prasības vai neievēro licences nosacījumus;

6) pensiju fonds atsakās no licences;

7) pensiju fonds nespēj izpildīt savas saistības pret pensiju plāna dalībniekiem.

(2) Latvijas Banka anulē pensiju fondam izsniegto licenci, ja pensiju fonda darbība izbeigta saskaņā ar tiesas nolēmumu.

(3) Lēmumu par pensiju fonda licences anulēšanu vai darbības apturēšanu Latvijas Banka rakstveidā paziņo pensiju fondam triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas. Latvijas Banka sniedz arī Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei informāciju par pensiju fonda licences anulēšanu vai darbības apturēšanu.

(4) Latvijas Bankai, konstatējot šā panta pirmajā daļā paredzētos apstākļus, ir tiesības pensiju fondam piemērot sankcijas — izteikt brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz četrsimt minimālajām mēnešalgām.

(4¹) Latvijas Bankai, konstatējot šā panta pirmajā daļā paredzētos apstākļus, ir tiesības piemērot pensiju fondam administratīvo pasākumu — licences darbības apturēšana.

(4²) Latvijas Bankai ir tiesības papildus saskaņā ar šā panta ceturto un 4.¹ daļu piemērotajai sankcijai vai administratīvajam pasākumam noteikt konstatēto pārkāpumu novēršanas termiņu. Ja līdz šā termiņa beigām pensiju fonds nav novērsis pārkāpumus, Latvijas Banka piemēro pensiju fondam sankciju — anulē tam izsniegto licenci. Ja pieņemts lēmums par pensiju fonda licences darbības apturēšanu, Latvijas Banka par to informē Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi.

(5) Licences darbības apturēšanas termiņš nedrīkst būt ilgāks par sešiem mēnešiem. Latvijas Banka norāda ierobežojumus, kurus pensiju fonds ievēro līdz licences darbības apturēšanas termiņa beigām. Ierobežojumi šā panta izpratnē var būt attiecināmi uz:

1) jaunu dalībnieku piesaistīšanu;

2) jaunu iemaksu pieņemšanu;

3) līgumu grozīšanu un slēgšanu;

4) jaunu pensiju plānu reģistrēšanu;

5) iemaksāto līdzekļu ieguldīšanu;

6) rīcību ar līdzekļu turētājam turēšanā nodotajiem līdzekļiem.

(6) Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta par licences anulēšanu vai darbības apturēšanu, apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur šā akta darbību.

(6¹) Latvijas Banka ir tiesīga personām, kuras veic privātā pensiju fonda darbību bez licences, piemērot šādas sankcijas:

1) izteikt brīdinājumu;

2) uzlikt soda naudu līdz četrsimt minimālajām mēnešalgām.

(6²) Latvijas Banka ir tiesīga šā panta 6.³ daļā minētās sankcijas un šā panta 6.⁴ daļā minētos administratīvos pasākumus piemērot, ja tā konstatē, ka PEPP sniedzējs, PEPP izplatītājs vai par pārkāpumu atbildīgā fiziskā persona neievēro:

1) Regulas Nr.  2019/1238 6. pantā noteiktās prasības attiecībā uz PEPP plāna reģistrācijas pieteikumu;

2) Regulas Nr.  2019/1238 7. panta 3. punktā noteikto prasību attiecībā uz PEPP plāna sniegšanas vai izplatīšanas uzsākšanu;

3) Regulas Nr.  2019/1238 9. pantā noteikto prasību attiecībā uz apzīmējuma "Pan-Eiropas privāto pensiju produkts" jeb "PEPP" izmantošanu PEPP plānam;

4) Regulas Nr.  2019/1238 18. vai 19. pantā noteiktās prasības attiecībā uz PEPP plāna pārnesamības pakalpojuma sniegšanu;

5) Regulas Nr.  2019/1238 20. pantā noteiktās prasības attiecībā uz jauna PEPP plāna apakškonta atvēršanu;

6) Regulas Nr.  2019/1238 21. pantā noteiktās prasības attiecībā uz informācijas par PEPP plāna pārnesamību sniegšanu Latvijas Bankai;

7) Regulas Nr.  2019/1238 35. pantā noteiktās vispārīgās prasības attiecībā uz PEPP plāna kapitāla pārskatu;

8) Regulas Nr.  2019/1238 36. pantā noteiktās prasības attiecībā uz PEPP plāna kapitāla pārskatā iekļaujamo informāciju;

9) Regulas Nr.  2019/1238 37. pantā noteiktās prasības attiecībā uz PEPP plāna kapitāla pārskata papildinformāciju;

10) Regulas Nr.  2019/1238 38. pantā noteiktās prasības attiecībā uz PEPP noguldītājiem un PEPP saņēmējiem sniedzamo informāciju;

11) Regulas Nr.  2019/1238 39. pantā noteikto prasību attiecībā uz PEPP noguldītājiem un PEPP saņēmējiem pēc pieprasījuma sniedzamo informāciju;

12) Regulas Nr.  2019/1238 41. pantā noteiktās prasības attiecībā uz PEPP plāna aktīvu ieguldīšanu saskaņā ar piesardzības principu;

13) Regulas Nr.  2019/1238 42. pantā noteiktās vispārīgās prasības attiecībā uz PEPP plānu izvēles iespējām;

14) Regulas Nr.  2019/1238 43. pantā noteikto prasību attiecībā uz PEPP noguldītāja ieguldījuma izvēles iespēju;

15) Regulas Nr.  2019/1238 44. pantā noteiktās prasības attiecībā uz PEPP plāna maiņas nosacījumiem;

16) Regulas Nr.  2019/1238 45. pantā noteiktās prasības attiecībā uz pamata PEPP nodrošināšanu;

17) Regulas Nr.  2019/1238 46. pantā noteiktās prasības attiecībā uz riska mazināšanas metodēm;

18) Regulas Nr.  2019/1238 47. panta 2. punktā noteikto prasību attiecībā uz PEPP plāna nosacījumiem, kas saistīti ar valsts apakškontu uzkrāšanas fāzi;

19) Regulas Nr.  2019/1238 48. pantā noteiktās prasības attiecībā uz turētājbankas iecelšanu;

20) Regulas Nr.  2019/1238 50. pantā noteiktās prasības attiecībā uz PEPP klientu iesniegto sūdzību izskatīšanu;

21) Regulas Nr.  2019/1238 52., 53., 54., 55. vai 56. pantā noteiktās prasības attiecībā uz PEPP sniedzēja maiņu.

(6³) Latvijas Bankai, konstatējot šā panta 6.² daļā minētos pārkāpumus, ir tiesības piemērot šādas sankcijas:

1) publisks paziņojums, norādot ziņas par fizisko vai juridisko personu un tās izdarīto pārkāpumu;

2) naudas sods fiziskajai personai līdz 700 000 euro vai līdz pārkāpuma rezultātā gūto ienākumu divkāršam apmēram;

3) naudas sods juridiskajai personai līdz pieciem miljoniem euro vai līdz pārkāpuma rezultātā gūto ienākumu divkāršam apmēram, vai līdz 10 procentiem no juridiskās personas kopējā gada apgrozījuma, pamatojoties uz iepriekšējā finanšu gada apstiprināto gada pārskatu. Ja juridiskā persona ir meitas sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, kas attiecas uz tās gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu sagatavošanu, kopējo gada apgrozījumu veido iepriekšējā finanšu gada kopējais gada apgrozījums vai atbilstoša veida ienākumi, pamatojoties uz galējās mātes sabiedrības iepriekšējā finanšu gada apstiprināto konsolidēto gada pārskatu.

(6⁴) Latvijas Bankai, konstatējot šā panta 6.² daļā minētos pārkāpumus, ir tiesības piemērot šādus administratīvos pasākumus:

1) pieprasīt, lai par pārkāpumu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona izbeidz attiecīgo darbību;

2) noteikt pagaidu aizliegumu valdes vai padomes loceklim vai citai fiziskajai personai, kura ir atbildīga par pārkāpumu, veikt tai noteiktos pienākumus līdz pārkāpuma novēršanas brīdim, bet ne ilgāk kā divus gadus.

(7) Pieņemot lēmumu par sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanu personām, kuras pārkāpušas finanšu tirgu regulējošus normatīvos aktus, un par soda naudas apmēru, Latvijas Banka ņem vērā visus apstākļus, tai skaitā Latvijas Bankas likumā paredzētos, kā arī iespējamās pārkāpuma sistemātiskas izdarīšanas sekas un izvērtē piemērojamo sankciju un administratīvo pasākumu samērīgumu, efektivitāti un atturošo raksturu.

(8) Pēc tam kad Latvijas Banka paziņojusi personai pieņemto lēmumu un tas stājies spēkā, tā nekavējoties savā tīmekļvietnē publicē informāciju par sankcijām un administratīvajiem pasākumiem, kas personai piemēroti par šā likuma un uz tā pamata izdoto Latvijas Bankas noteikumu pārkāpumiem, identificējot par pārkāpumiem atbildīgo personu un tās izdarītā pārkāpuma veidu un raksturu.

(9) Ja Latvijas Banka pēc iepriekšējas izvērtēšanas konstatē, ka tās personas datu atklāšana, kurai piemērota sankcija vai administratīvais pasākums, nav samērīga vai ka šāda datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai notiekošo izmeklēšanu, tā ir tiesīga veikt vienu no šādām darbībām:

1) atlikt informācijas publiskošanu par personai piemērotajām sankcijām vai administratīvajiem pasākumiem līdz brīdim, kad beidz pastāvēt apstākļi, kuru dēļ publiskošana atlikta;

2) publiskot šā panta astotajā daļā minēto informāciju, nodrošinot personas identitātes aizsardzību;

3) nepubliskot šā panta astotajā daļā minēto informāciju, ja šīs daļas 1. un 2. punktā noteiktās darbības ir uzskatāmas par nepietiekamām finanšu tirgus stabilitātes nodrošināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022. Grozījums pirmās daļas 5. punktā un astotajā daļā par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā), grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā), grozījums sestajā daļā un septītās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu)

41.¹ pants. Noilgums

(1) Latvijas Banka ir tiesīga ierosināt lietu ne vēlāk kā piecu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma izbeigšanas dienas.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktā noilguma termiņa skaitīšanu aptur ar lietas ierosināšanas dienu.

(3) Lēmumu par šajā likumā noteikto sankciju vai administratīvo pasākumu piemērošanu Latvijas Banka var pieņemt divu gadu laikā no lietas ierosināšanas dienas.

(4) Latvijas Banka izbeidz lietu, ja šā panta trešajā daļā noteiktajā termiņā nav pieņemts lēmums par šajā likumā noteikto sankciju vai administratīvo pasākumu piemērošanu.

(13.10.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu)

42. pants. Filiāles atvēršana

(1) Ja pensiju fonds vēlas atvērt filiāli citā dalībvalstī, tas iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu par filiāles atvēršanu. Iesniegumā norāda:

1) filiāles adresi (adrese, kas izmantojama informācijas nosūtīšanai un saņemšanai);

2) filiāles organizatorisko struktūru;

3) ziņas par filiāles vadītāju atbilstoši šā likuma 8. panta trešās daļas 4. punktam, lai pārliecinātos par personas atbilstību šā likuma prasībām;

4) darbības plānu pirmajiem trim gadiem.

(2) Ja pensiju fonds iesniedzis Latvijas Bankai iesniegumu atbilstoši šā panta pirmajai daļai, Latvijas Banka triju mēnešu laikā pēc minētā iesnieguma saņemšanas to izskata un pārsūta iesaistītās valsts kompetentajām institūcijām, vienlaikus paziņojot pensiju fondam par informācijas pārsūtīšanu.

(3) Latvijas Banka var pieņemt lēmumu par atteikumu atvērt filiāli citā dalībvalstī, ja tā uzskata, ka:

1) pensiju fonda iesniegtie dokumenti satur nepatiesas vai nepilnīgas ziņas;

2) filiāles organizatoriskā un vadības struktūra neļauj nodrošināt tās uzraudzību;

3) filiāles vadītājs neatbilst šā likuma prasībām;

4) pensiju fondā tiek īstenots finansiālā stāvokļa uzlabošanas plāns;

5) Latvijas Bankas noteiktajā termiņā nav novērsti tās konstatētie pārkāpumi.

(4) Latvijas Banka lēmumu par atteikumu atvērt filiāli nosūta pensiju fondam un lēmumā norāda atteikuma pamatojumu.

(5) Pensiju fonds ir tiesīgs atvērt filiāli citā dalībvalstī pēc tam, kad saņēmis Latvijas Bankas paziņojumu, ka informācija par pensiju fonda nodomu atvērt filiāli nosūtīta iesaistītās valsts kompetentajām institūcijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu)

43. pants. Iemaksu papildpensijas nodrošināšanai pieņemšana no citas dalībvalsts darba devēja

(1) Pensiju fonds par katru jaunu nodomu pieņemt iemaksas papildpensijas nodrošināšanai no kādas citas dalībvalsts darba devēja rakstveidā paziņo Latvijas Bankai.

(2) Paziņojumā pensiju fonds ietver šādu informāciju:

1) iesaistītā valsts;

2) darba devēja firma un valdes atrašanās vieta;

3) iesaistītās valsts darba devējam piedāvātā pensiju plāna raksturojums, kurā īsi aprakstīts šā likuma 8. panta trešajā daļā minētais, kopā ar apliecinātu tulkojumu iesaistītās valsts valodā vai valodā, par kuru iesaistītās valsts kompetentā institūcija un Latvijas Banka vienojušās.

(3) Ja pensiju fonds Latvijas Bankai iesniedzis paziņojumu atbilstoši šā panta otrajai daļai, Latvijas Banka triju mēnešu laikā pēc minētā paziņojuma saņemšanas to izskata un pārsūta iesaistītās valsts kompetentajām institūcijām, vienlaikus paziņojot pensiju fondam par informācijas pārsūtīšanu un informējot Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi par dalībvalsti, no kuras pensiju fonds plāno pieņemt iemaksas papildpensijas nodrošināšanai.

(4) Latvijas Banka nepārsūta paziņojumu iesaistītās valsts kompetentajām institūcijām, ja tā triju mēnešu laikā pēc šā panta otrajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas ir pieņēmusi lēmumu, kurā secina, ka:

1) pensiju fondā tiek īstenots finansiālā stāvokļa uzlabošanas plāns;

2) pensiju fonda organizatoriskā struktūra neļauj nodrošināt Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem atbilstošu uzraudzību;

3) Latvijas Bankas noteiktajā termiņā pensiju fonds nav novērsis tās konstatētos pārkāpumus.

(5) Ja Latvijas Banka nolemj nepārsūtīt pensiju fonda iesniegto paziņojumu iesaistītās valsts kompetentajām institūcijām, tā nekavējoties nosūta pensiju fondam attiecīgu lēmumu, kurā norāda atteikuma pamatojumu.

(6) Latvijas Banku sešu nedēļu laikā pēc tam, kad iesaistītās valsts kompetentā institūcija saņēmusi Latvijas Bankas paziņojumu, informē par šādiem nosacījumiem, kurus pensiju fondam ir pienākums ievērot, veicot darbības iesaistītajā valstī:

1) par pensiju plāna dalībnieku tiesībām, kas izriet no dalības pensiju plānā uz darba tiesisko attiecību pamata;

2) par pensiju plāna dalībniekiem vai papildpensijas saņēmējiem sniedzamās informācijas apjomu.

(7) Latvijas Banka pēc šā panta sestajā daļā minētās informācijas saņemšanas nekavējoties pārsūta to pensiju fondam.

(8) Pensiju fondam ir tiesības sākt pieņemt iemaksas papildpensijas nodrošināšanai no iesaistītās valsts darba devēja pēc šā panta sestajā daļā minētās informācijas saņemšanas Latvijas Bankā vai pēc tajā minētā termiņa beigām. Pensiju fonds ievēro iesaistītās valsts prasības, kas izriet no tās kompetentās institūcijas atbilstoši šā panta sestajai daļai sniegtajai informācijai.

(9) Ja saņemta iesaistītās valsts kompetentās institūcijas informācija par izmaiņām nosacījumos, kurus pensiju fondam ir pienākums ievērot, veicot darbības iesaistītajā valstī, Latvijas Banka to nekavējoties nosūta pensiju fondam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu)

44. pants. Iemaksu papildpensijas nodrošināšanai pieņemšana no Latvijā reģistrēta darba devēja

(1) Ja dalībvalsts pensiju fonds plāno pieņemt iemaksas papildpensijas nodrošināšanai no Latvijā reģistrēta darba devēja, Latvijas Bankai ir nepieciešams saņemt no pensiju fonda mītnes valsts kompetentās institūcijas paziņojumu, kuru ir sagatavojis dalībvalsts pensiju fonds un kurā ietverta šā likuma 43. panta otrajā daļā minētā informācija.

(2) Sešu nedēļu laikā pēc paziņojuma saņemšanas Latvijas Banka apkopo un nosūta pensiju fonda mītnes valsts kompetentajai institūcijai šā likuma 43. panta sestās daļas 1. un 2. punktā minēto informāciju, kuru pensiju fondam, pieņemot iemaksas papildpensijas nodrošināšanai no Latvijā reģistrēta darba devēja, ir pienākums sniegt pensiju plāna dalībniekam vai papildpensijas saņēmējam.

(3) Dalībvalsts pensiju fondam ir tiesības pieņemt iemaksas papildpensijas nodrošināšanai no Latvijā reģistrēta darba devēja pēc šā likuma 43. panta sestajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas vai pēc tajā minētā termiņa beigām. Dalībvalsts pensiju fonds ievēro prasības, kas izriet no Latvijas Bankas informācijas, kas sniegta saskaņā ar šā panta otro daļu.

(4) Ja tiek grozīti normatīvie akti, kurus dalībvalsts pensiju fondam ir pienākums ievērot, veicot darbības Latvijā, Latvijas Banka par to nekavējoties informē pensiju fonda mītnes valsts kompetento institūciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu)

45. pants. Pensiju fonda pensiju plāna vai tā daļas pārrobežu nodošana citas dalībvalsts pensiju fondam

(1) Pensiju fonds var nodot visas vai daļu no pensiju plāna saistībām, tehniskajām rezervēm un citas tiesības un pienākumus saistībā ar darba devēju iemaksām, kā arī attiecīgos aktīvus vai tiem līdzvērtīgu naudas līdzekļu summu saņēmējam pensiju fondam, ja ir saņemta šā likuma 46. panta ceturtajā daļā minētā rakstveida atļauja veikt nodošanu vai ja no saņēmēja pensiju fonda mītnes valsts kompetentās institūcijas nav saņemta informācija par lēmumu, beidzoties šā likuma 46. panta ceturtajā daļā minētajam laikposmam.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto nodošanu var veikt, ja tai piekrīt:

1) vairāk nekā puse no tiem attiecīgā pensiju fonda pensiju plāna dalībniekiem vai papildpensijas saņēmējiem, uz kuriem attiecas nodošana, vai attiecīgā pensiju plāna komitejas (ja tāda izveidota) vairākums. Pirms šā likuma 46. panta pirmajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanas pensiju fonds, kurš veic nodošanu, informē pensiju plāna dalībniekus un papildpensijas saņēmējus, kā arī attiecīgā pensiju plāna komiteju (ja tāda izveidota) par pensiju plāna nodošanas noteikumiem;

2) darba devējs, uz kuru attiecas nodošana.

(3) Latvijas Banka izskata šā likuma 46. panta pirmajā daļā minēto iesniegumu, kas saņemts no saņēmēja pensiju fonda mītnes valsts kompetentās institūcijas, un sniedz iepriekšēju atļauju nodošanai vai izsaka iebildumus pret to saņēmēja pensiju fonda mītnes valsts kompetentajai institūcijai, pirms tā pieņem lēmumu šā likuma 46. panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.

(4) Latvijas Banka, saņemot šā likuma 46. panta pirmajā daļā minēto iesniegumu no saņēmēja pensiju fonda mītnes valsts kompetentās institūcijas, novērtē, vai:

1) pensiju plāna saistību, tehnisko rezervju un citu tiesību un pienākumu, kā arī attiecīgo aktīvu vai tiem līdzvērtīgu naudas summu daļējas nodošanas gadījumā atlikušās pensiju plāna daļas dalībnieku un papildpensijas saņēmēju ilgtermiņa likumiskās intereses tiek pienācīgi aizsargātas;

2) pensiju plāna dalībnieku un papildpensijas saņēmēju individuālās tiesības pēc nodošanas ir vismaz tādas pašas;

3) nododamā pensiju plāna aktīvi ir pietiekami un atbilstoši, lai segtu nododamās saistības, tehniskās rezerves un citas tiesības un pienākumus saistībā ar darba devēju iemaksām saskaņā ar prasībām, kas noteiktas tā pensiju fonda darbību regulējošos normatīvajos aktos, kurš veic nodošanu.

(5) Latvijas Banka 56 dienu laikā pēc šā likuma 46. panta pirmajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas informē saņēmēja pensiju fonda mītnes valsts kompetento institūciju par šā panta ceturtajā daļā minētā iesnieguma izvērtējumu.

(6) Ja nodošanas rezultātā tiks veikta pārrobežu darbība, Latvijas Banka pēc tam, kad saņemts šā likuma 46. panta ceturtajā daļā minētais saņēmēja pensiju fonda mītnes valsts kompetentās institūcijas lēmums par atļauju veikt nodošanu, apkopo un 28 dienu laikā nosūta saņēmēja pensiju fonda mītnes valsts kompetentajai institūcijai prasības attiecībā uz informāciju, kuru saņēmējam pensiju fondam ir pienākums sniegt pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem, veicot pārrobežu darbību.

(7) Pensiju fondam ir aizliegts ar nodošanu saistītās izmaksas attiecināt uz atlikušajiem pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem, uz kuriem neattiecas šā panta pirmajā daļā minētā nodošana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu)

46. pants. Dalībvalsts pensiju fonda pensiju plāna vai tā daļas nodošana Latvijā licencētam pensiju fondam

(1) Pensiju fonds, kas vēlas saņemt no dalībvalsts pensiju fonda visas vai daļu no pensiju plāna saistībām, tehniskajām rezervēm un citas tiesības un pienākumus saistībā ar darba devēja iemaksām, kā arī attiecīgos aktīvus vai tiem līdzvērtīgu naudas summu, iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu par atļaujas saņemšanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā iesniegumā saņēmējs pensiju fonds norāda:

1) rakstveida vienošanos, kura noslēgta starp pensiju fondu, kas veic nodošanu, un saņēmēju pensiju fondu un kurā paredzēti nodošanas noteikumi;

2) pensiju plāna aprakstu;

3) nododamo saistību, tehnisko rezervju un citu tiesību un pienākumu saistībā ar darba devēja iemaksām, kā arī attiecīgo aktīvu vai tiem līdzvērtīgu naudas summu aprakstu;

4) pensiju fonda, kurš veic nodošanu, un saņēmēja pensiju fonda firmu, valdes atrašanās vietu un reģistrācijas valsti;

5) darba devēja firmu un valdes atrašanās vietu;

6) apliecinājumu par iepriekšēju piekrišanu šā likuma 45. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā;

7) dalībvalsti, kuras sociālās un darba tiesības, kas attiecas uz pensiju fondiem un pensiju plāniem, piemērojamas attiecīgajam pensiju plānam.

(3) Latvijas Banka pēc šā panta otrajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas to nekavējoties nosūta tā pensiju fonda mītnes valsts kompetentajai institūcijai, kurš veic nodošanu, novērtējuma sniegšanai un vienlaikus pārbauda, vai:

1) saņēmējs pensiju fonds ir sniedzis visu šā panta otrajā daļā minēto informāciju;

2) saņēmēja pensiju fonda administratīvā struktūra, finansiālais stāvoklis un vadības reputācija, profesionālā pieredze un kvalifikācija atbilst ierosinātajai nodošanai;

3) saņēmēja pensiju fonda pensiju plāna dalībnieku un papildpensijas saņēmēju likumiskās intereses un pensiju plāna nodotā daļa ir pienācīgi aizsargātas nodošanas laikā un pēc tās;

4) saņēmēja pensiju fonda tehniskās rezerves nodošanas dienā ir pilnībā segtas, ja nodošana izraisa pārrobežu darbību;

5) nododamie aktīvi ir pietiekami un atbilstoši, lai segtu nododamās saistības, tehniskās rezerves un citas tiesības un pienākumus saistībā ar darba devēja iemaksām saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

(4) Pamatojoties uz novērtējumu, ko tā pensiju fonda mītnes valsts kompetentā institūcija, kurš veic nodošanu, sniegusi par šā panta otrajā daļā minēto iesniegumu, Latvijas Banka pieņem lēmumu par atļauju vai atteikumu veikt nodošanu un paziņo to saņēmējam pensiju fondam triju mēnešu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas. Ja nodošana netiek atļauta, Latvijas Banka triju mēnešu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā pieteikuma saņemšanas sniedz atteikuma pamatojumu. Latvijas Bankas lēmumu par atteikumu vai tās bezdarbību var pārsūdzēt Latvijas Republikas tiesā.

(5) Latvijas Banka divu nedēļu laikā pēc šā panta ceturtajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas par to informē tā pensiju fonda mītnes valsts kompetento institūciju, kurš veic nodošanu.

(6) Ja nodošanas rezultātā tiks veikta pārrobežu darbība, tā pensiju fonda mītnes valsts kompetentā institūcija, kurš veic nodošanu, mēneša laikā nosūta Latvijas Bankai informāciju, kuru pensiju fondam ir pienākums sniegt pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem, kā arī informāciju par pensiju plāna dalībnieku tiesībām, kas izriet no dalības pensiju plānā uz darba tiesisko attiecību pamata, veicot darbības minētajā valstī. Latvijas Banka šo informāciju paziņo saņēmējam pensiju fondam nedēļas laikā pēc tās saņemšanas.

(7) Saņēmējs pensiju fonds ir tiesīgs sākt pārvaldīt pensiju plānu, ja saņemts šā panta ceturtajā daļā minētais lēmums par atļaujas piešķiršanu vai šā panta piektajā daļā minētā termiņa laikā nav saņemta Latvijas Bankas informācija par lēmumu.

(8) Saņēmējam pensiju fondam ir aizliegts ar nodošanu saistītās izmaksas attiecināt uz tiem pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem, kuri tādi bija pirms šā panta pirmajā daļā minētās nodošanas.

(9) Ja saņēmējs pensiju fonds veic pārrobežu darbību, piemērojama šā likuma 43. panta astotā daļa, 44. panta ceturtā daļa, 47. panta pirmā, otrā, trešā, ceturtā, piektā un sestā daļa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu)

47. pants. Pārrobežu darbības uzraudzība

(1) Latvijas Bankai ir tiesības veikt pārbaudes citas dalībvalsts pensiju fondos, kas pieņem iemaksas papildpensijas nodrošināšanai no Latvijā reģistrēta darba devēja.

(2) Latvijas Banka uzrauga, kā citas dalībvalsts pensiju fonds, kas pieņem iemaksas papildpensijas nodrošināšanai no Latvijā reģistrēta darba devēja, ievēro nosacījumus attiecībā uz informācijas sniegšanu pensiju plāna dalībniekiem.

(3) Latvijas Bankai ir tiesības saņemt no citu dalībvalstu pensiju fondiem un kompetentajām institūcijām uzraudzības veikšanai nepieciešamo informāciju.

(4) Veicot uzraudzību, Latvijas Banka konsultējas ar pensiju fonda mītnes valsts kompetento institūciju.

(5) Ja Latvijas Banka, veicot tāda citas dalībvalsts pensiju fonda uzraudzību, kurš pieņem iemaksas papildpensijas nodrošināšanai no Latvijā reģistrēta darba devēja, atklāj pārkāpumus, tā nekavējoties informē par to pensiju fonda mītnes valsts kompetento institūciju.

(6) Ja dalībvalsts pensiju fonda mītnes valsts kompetentās institūcijas veiktie pasākumi nav bijuši efektīvi vai nav tikuši piemēroti, Latvijas Banka pēc pensiju fonda mītnes valsts kompetentās institūcijas informēšanas ir tiesīga sodīt dalībvalsts pensiju fondu par pārkāpumiem, tai skaitā, ja nepieciešams, aizliegt tam Latvijā pārvaldīt pensiju plānu, vai piemērot pasākumus turpmāku pārkāpumu nepieļaušanai.

(7) Ja mītnes valsts pensiju fonds ir nodevis līdzekļus turēšanā Latvijā reģistrētam līdzekļu turētājam un Latvijas Banka ir saņēmusi pieprasījumu no mītnes valsts kompetentās institūcijas par ierobežojumu noteikšanu rīcībai ar Latvijā reģistrētam līdzekļu turētājam turēšanā nodotajiem mītnes valsts pensiju fonda līdzekļiem, Latvijas Banka nekavējoties informē līdzekļu turētāju par noteiktajiem ierobežojumiem un veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu pieprasījuma izpildi.

(8) Ja Latvijā reģistrēts pensiju fonds ir nodevis pensiju plāna līdzekļus turēšanā mītnes valstī reģistrētam līdzekļu turētājam un Latvijas Banka ir piemērojusi pensiju fondam šā likuma 41. panta piektajā daļā noteiktos ierobežojumus, tā nekavējoties nosūta mītnes valsts kompetentajām institūcijām pieprasījumu nodrošināt noteikto ierobežojumu ievērošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu)

49. pants. Ierobežotas pieejamības informācija

(1) Informācija par pensiju fondu, pensiju plāniem un to dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem, pensiju fonda un pensiju plāna darbību un pensiju plāna dalībnieku un papildpensiju saņēmēju darījumiem, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai par kuras izpaušanu lēmumu nav pieņēmusi Latvijas Banka, šajā pantā noteiktajā kārtībā no dalībvalstu un ārvalstu kompetentajām institūcijām un personām, kā arī no dalībvalstu institucionālajām vienībām saņemtā informācija un pensiju fondu uzraudzības vajadzībām pārbaudēs iegūtā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, un tā ir izpaužama trešajām personām tikai pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebūtu iespējams identificēt kādu konkrētu pensiju fondu, pensiju plānu, pensiju plāna dalībnieku un papildpensijas saņēmēju. Šādai informācijai par pensiju fondu, pensiju plāniem, pensiju plānu dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem, pensiju fonda un pensiju plāna darbību, pensiju plānu dalībnieku un papildpensijas saņēmēju darījumiem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss arī tad, ja pensiju fondam ierosināts maksātnespējas process vai likvidācija vai pensiju fonds ir likvidēts.

(1¹) Šā panta pirmajā daļā noteiktais attiecināms arī uz PEPP sniedzēju, PEPP plāniem, PEPP noguldītājiem, PEPP saņēmējiem, PEPP sniedzēja un PEPP plāna darbību un PEPP noguldītāju un PEPP saņēmēju darījumiem.

(2) Aizliegums izpaust ierobežotas pieejamības informāciju neattiecas uz informāciju:

1) kas saistīta ar tiesvedību civillietā, ja ir pasludināts pensiju fonda vai PEPP sniedzēja maksātnespējas process vai uzsākta tā likvidācija un šī informācija nav par trešajām personām, kuras iesaistītas darbībās pensiju fonda vai PEPP sniedzēja finansiālā stāvokļa uzlabošanai;

2) kuru Latvijas Banka sniegusi procesa virzītājam krimināllietā, pamatojoties uz attiecīgu pieprasījumu;

3) par Latvijas Bankas konstatētu iespējamu noziedzīgu nodarījumu pensiju fonda vai PEPP sniedzēja darbībā, par kuru tā informē tiesībaizsardzības iestādes;

4) par personām, kuras ir atbildīgas par normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu komercdarbības jomā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a) informācijas sniegšana nepieciešama komercdarbību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanas un izmeklēšanas nolūkā,

b) ir sniegts apliecinājums, ka informācija būs pieejama tikai tām personām, kuras ir iesaistītas uzdevuma izpildē, un ka tām ir saistošas līdzvērtīgas informācijas aizsardzības prasības,

c) ja Latvijas Banka nepieciešamo informāciju ir ieguvusi no citas valsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijas, to izpauž vienīgi tad, ja ir saņemta informāciju sniegušās institūcijas piekrišana.

(3) Šā panta pirmās daļas noteikumi neaizliedz Latvijas Bankai apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar citas dalībvalsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām un Eiropas Centrālo banku, Eiropas Banku iestādi, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, saglabājot sniegtajai informācijai ierobežotas pieejamības informācijas statusu, kā arī izpaust atklātībā (publicēt savā tīmekļvietnē) Latvijas Bankas veikto stresa testu rezultātus.

(4) Latvijas Banka saskaņā ar šā panta trešo, septīto, astoto un devīto daļu saņemto informāciju ir tiesīga izmantot vienīgi tās funkciju veikšanai:

1) lai pārliecinātos par pensiju fondu vai PEPP sniedzēju dibināšanu un darbību reglamentējošu normatīvo aktu ievērošanu, kā arī par tehnisko rezervju, maksātspējas, pārvaldības organizācijas, iekšējās kontroles sistēmas un pensiju plāna dalībniekiem un papildpensijas saņēmējiem, PEPP noguldītājiem un PEPP saņēmējiem sniegtās informācijas atbilstību normatīvo aktu prasībām;

2) lai piemērotu likumā noteiktos administratīvos pasākumus un sankcijas;

3) tiesvedībā, kurā tiek pārsūdzēti Latvijas Bankas izdotie administratīvie akti vai tās faktiskā rīcība.

(5) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt no pensiju fonda vai PEPP sniedzēja informāciju, pamatojoties uz citas dalībvalsts pensiju fondu vai PEPP sniedzēju kompetentās institūcijas pieprasījumu un tādas ārvalsts pensiju fondu kompetentās institūcijas pieprasījumu, ar kuru ir noslēgts informācijas apmaiņas līgums. Šo informāciju citas valsts pensiju fondu vai PEPP sniedzēju kompetentās institūcijas ir tiesīgas izpaust vienīgi ar Latvijas Bankas rakstveida piekrišanu, un šo informāciju drīkst izmantot tikai mērķim, kādam tā pieprasīta.

(6) Latvijas Banka ir tiesīga slēgt informācijas apmaiņas līgumus ar ārvalsts pensiju fondu kompetentajām institūcijām vai attiecīgās ārvalsts institūcijām, kuru funkcijas ir pielīdzināmas šā panta septītajā un astotajā daļā minēto institūciju funkcijām, ja šīs ārvalsts normatīvie akti paredz šim pantam līdzvērtīgu ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību un ir ievērotas Latvijā spēkā esošās prasības personas datu aizsardzības jomā. Šāda informācija izmantojama vienīgi finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai vai attiecīgajām institūcijām likumā noteikto funkciju veikšanai.

(7) Šā panta pirmās un ceturtās daļas noteikumi, saglabājot ierobežotas pieejamības informācijas statusu, neaizliedz Latvijas Bankai apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar:

1) citas dalībvalsts pensiju fondu vai PEPP sniedzēju kompetentajām institūcijām un šo valstu finanšu ministrijām;

2) institūcijām, kurām ir uzticēts pienākums uzraudzīt finanšu tirgu vai finanšu tirgus dalībniekus;

3) dalībvalstu institūcijām, tostarp dalībvalstu izveidotajām koleģiālajām institūcijām un institucionālajām vienībām, kurām ir pienākums uzturēt finanšu sistēmas stabilitāti dalībvalstīs un kuras nosaka un īsteno makrouzraudzības politiku;

4) dalībvalstu institūcijām, kuras ir atbildīgas par finanšu tirgus dalībnieku reorganizāciju, tostarp koleģiālajām institūcijām un institucionālajām vienībām, kā arī ar valsts institūcijām, kuru mērķis ir aizsargāt finanšu sistēmas stabilitāti;

5) kompetentajām institūcijām, kas iesaistītas pensiju fondu vai PEPP sniedzēju maksātnespējas, likvidācijas un citu dalībvalstu tiesību aktos noteiktās līdzīgās procedūrās;

6) personām, kas ir atbildīgas par pensiju fondu vai PEPP sniedzēju un pensiju plānu vai PEPP plānu finanšu pārskatu obligātajām revīzijām;

7) dalībvalsts institūcijām, kas pārvalda ieguldījumu un noguldījumu kompensācijas shēmas, ja šāda informācija nepieciešama to funkciju veikšanai;

8) institūcijām vai personām, kas ir atbildīgas par normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu komercdarbības jomā;

9) institūcijām, kas ir atbildīgas par finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, un Finanšu izlūkošanas dienestam līdzīgām institūcijām.

(8) Šā panta noteikumi neaizliedz Latvijas Bankai apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar dalībvalstu centrālajām bankām un citām dalībvalstu institūcijām, kas ir atbildīgas par maksājumu sistēmu pārraudzīšanu, ja šādas informācijas sniegšana ir nepieciešama tām likumā noteikto funkciju veikšanai, kā arī ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju.

(9) Informāciju, kuru Latvijas Banka saņēmusi saskaņā ar šā panta trešo un sesto daļu no dalībvalsts vai ārvalsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijas uzraudzības funkciju veikšanai, drīkst izpaust trešajām personām, kurām tā nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai, tikai ar attiecīgās dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas iepriekšēju rakstveida piekrišanu un tikai tādiem mērķiem, kādiem attiecīgā uzraudzības institūcija piekritusi izpaust šo informāciju. Informāciju, kuru dalībvalsts vai ārvalsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijas saņēmušas saskaņā ar šā panta trešo un sesto daļu no Latvijas Bankas uzraudzības funkciju veikšanai, drīkst izpaust trešajām personām, kurām tā nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai, tikai ar Latvijas Bankas iepriekšēju rakstveida piekrišanu un tikai tādiem mērķiem, kādiem Latvijas Banka piekritusi izpaust šo informāciju.

(10) Ja rodas ārkārtas situācija, nelabvēlīgi notikumi vai stāvoklis, kad finanšu tirgos vērojama nelabvēlīga attīstība, kas var būtiski apdraudēt finanšu tirgus pienācīgu darbību, likviditāti un integritāti un finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti Eiropas Savienībā vai kādā no dalībvalstīm, Latvijas Banka dalībvalstu centrālajām bankām un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai pēc attiecīga pieprasījuma nekavējoties sniedz informāciju, ja tā nepieciešama šīm institūcijām likumā noteikto funkciju veikšanai (tostarp monetārās politikas īstenošanai un ar to saistītai likviditātes nodrošināšanai, maksājumu, tīrvērtes un norēķinu sistēmu pārraudzībai un finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanai).

(11) Šā panta noteikumi neaizliedz Latvijas Bankai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju šā panta trīspadsmitajā daļā noteiktajā kārtībā šādām starptautiskajām institūcijām:

1) Starptautiskajam Valūtas fondam un Pasaules Bankai — finanšu sektora novērtēšanas programmai paredzēto izvērtējumu veikšanai;

2) Starptautisko norēķinu bankai — kvantitatīvās ietekmes pētījumu veikšanai;

3) Finanšu stabilitātes padomei — tās funkciju izpildei.

(12) Latvijas Banka šā panta vienpadsmitajā daļā minētajām institūcijām ierobežotas pieejamības informāciju, ievērojot šā panta trīspadsmitajā daļā noteikto, sniedz, ja ir saņemts motivēts pieprasījums un ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) pieprasījums ir pienācīgi pamatots, ņemot vērā konkrētos uzdevumus, ko pieprasītāja institūcija veic saskaņā ar tās darbību regulējošiem tiesību aktiem;

2) pieprasījums ir pietiekami precīzs attiecībā uz pieprasītās informācijas saturu, apjomu un tās izpaušanas līdzekļiem;

3) ir sniegts apliecinājums, ka pieprasītā informācija ir nepieciešama konkrētu pieprasītājas institūcijas uzdevumu izpildei un ka tā nepārsniedz šai institūcijai tās darbību regulējošos tiesību aktos noteikto funkciju apjomu;

4) ir sniegts apliecinājums, ka informācija būs pieejama tikai tām personām, kuras ir iesaistītas attiecīgā uzdevuma izpildē, un ka tām ir saistošas informācijas aizsardzības prasības.

(13) Šā panta vienpadsmitajā daļā minētās institūcijas ar ierobežotas pieejamības informāciju var iepazīties tikai klātienē Latvijas Bankas telpās.

(23.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu)

50. pants. Ierobežotas pieejamības informācijas izmantošana

(Izslēgts ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

1. Atzīt par spēku zaudējušu likumu "Par privātajiem pensiju fondiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 14. nr.; 1998, 2., 19. nr.; 1999, 13. nr.; 2000, 13. nr.; 2002, 22. nr.; 2004, 2., 9. nr.; 2005, 8., 24. nr.; 2008, 13., 23. nr.; 2009, 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2012, 56. nr.; 2013, 142., 187. nr.; 2014, 119. nr.; 2015, 208. nr.; 2016, 31. nr.; 2017, 106. nr.; 2019, 132. nr.).

2. Ministru kabinets līdz 2020. gada 1. augustam izdod šā likuma 17. panta sestajā daļā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 1. augustam piemēro Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumus Nr. 47 "Noteikumi par speciālajām profesijām, kurās privāto pensiju fondu pensiju plānos norādītais strādājošo pensijas vecums var būt mazāks par 55 gadiem", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

3. Pensiju fonds mēneša laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā iesniedz Komisijai šā likuma 8. panta trešās daļas 4. punktā minēto paziņojumu.

4. Pensiju fonds mēneša laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā veic pirmo šā likuma 30. panta ceturtajā daļā minēto pašu riska novērtējumu.

5. Līdzekļu pārvaldītājs šā likuma 21. panta četrpadsmitajā daļā minēto ziņojumu pensiju fondam iesniedz, sākot ar 2020. gadu.

6. Pensiju fonds šā likuma 29. panta trešajā daļā minēto ziņojumu par iesaistīšanās politikas īstenošanu un astotajā daļā minēto informāciju publisko, sākot ar 2020. gadu.

7. Šā likuma grozījumi par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) visā likumā, izņemot pārejas noteikumus, vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) 22. panta piecpadsmitajā daļā, 36. panta pirmajā un devītajā daļā, 41. panta pirmās daļas 5. punktā un astotajā daļā, grozījums par 1. panta pirmās daļas 25. punkta izteikšanu jaunā redakcijā, grozījumi 14. panta trešajā daļā, 15. panta trešajā daļā, 20. panta trešajā un vienpadsmitajā daļā un 41. panta sestajā daļā, grozījumi par 41. panta septītās daļas un 48. panta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā vienlaikus ar Latvijas Bankas likumu.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

8. Uz šā likuma pamata līdz Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanās dienai izdotie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi piemērojami līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgie Latvijas Bankas noteikumi, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

9. Uzņēmumu reģistrs par šā likuma 36. panta piektajā daļā minētajiem dokumentiem, kas saņemti līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 36. panta sestajā daļā par tās izteikšanu jaunā redakcijā, ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu, ka attiecīgie gada pārskati vai konsolidētie gada pārskati, zvērināta revidenta ziņojums un tam pievienojamo dokumentu kopijas elektroniskā formā ir pieejami Uzņēmumu reģistrā.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

10. Šā likuma 36. panta 2.¹ daļā noteiktais pienākums piemērojams gada pārskatiem, sākot ar 2024. pārskata gadu.

(26.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kuras izriet no:

1) Padomes 1998. gada 29. jūnija direktīvas 98/49/EK par papildu pensijas tiesību saglabāšanu darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, kas pārvietojas Kopienas teritorijā;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 3. jūnija direktīvas 2003/41/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija direktīvas 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem direktīvā 2003/41/EK, direktīvā 2009/65/EK, regulā (EK) Nr. 1060/2009 un regulā (ES) Nr. 1095/2010;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija direktīvas 2013/14/ES, ar ko groza direktīvu 2003/41/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību, direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) un direktīvu 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem attiecībā uz pārmērīgu paļaušanos uz kredītreitingiem;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa direktīvas 2014/50 par minimālo prasību noteikšanu, lai sekmētu darba ņēmēju mobilitāti starp dalībvalstīm, uzlabojot papildpensijas tiesību iegūšanu un saglabāšanu;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija direktīvas 2014/65/EK par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza direktīvu 2002/92/ES un direktīvu 2011/61/ES;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra direktīvas 2016/2341 par arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju (AKUI) darbību un uzraudzību (pārstrādāta redakcija);

8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija direktīvas (ES) 2017/828, ar ko groza direktīvu 2007/36/EK attiecībā uz akcionāru ilgtermiņa iesaistīšanas veicināšanu;

9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīvas (ES) 2022/2464, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza regulu (ES) Nr. 537/2014, direktīvu 2004/109/EK, direktīvu 2006/43/EK un direktīvu 2013/34/ES.