Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Likuma mērķis ir nodrošināt publisko dokumentu efektīvu starptautisko apriti un vienlaikus — to autentiskuma pārbaudi.
2.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:
1) apliecinājums (apostille) — atbilst 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvencijā par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu lietotā attiecīgā termina skaidrojumam;
2) publisks dokuments — atbilst 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvencijā par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu lietotā attiecīgā termina skaidrojumam;
3) legalizācija — publisko dokumentu autentiskuma nodrošināšanas process.
3.pants. (1) Publisko dokumentu legalizācija tiek veikta saskaņā ar šo likumu, ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos vai Eiropas Savienības tiesību aktos nav noteikts citādi.
(2) Šo likumu nepiemēro, ja publisks dokuments ir izsniegts Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē (izņemot tās aizjūras teritorijas) vai Šveices Konfederācijā. Ja iestādei, kas pieņem šādu publisku dokumentu, radušās šaubas par tā autentiskumu, iestāde rakstveidā sazinās ar ārvalsts iestādi, kas publisko dokumentu ir izsniegusi vai ir atbildīga par publiskā dokumenta autentiskumu, ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos vai Eiropas Savienības tiesību aktos nav noteikts citādi.
(3) Latvijas centrālās iestādes, to funkciju sadalījumu un kārtību, kādā šīs iestādes atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija regulai (ES) 2016/1191 par iedzīvotāju brīvas pārvietošanās veicināšanu, vienkāršojot dažu publisko dokumentu uzrādīšanas prasības Eiropas Savienībā, un grozījumiem regulā (ES) Nr. 1024/2012 veic šajā regulā minētās darbības un sadarbojas ar Latvijas un ārvalstu valsts un pašvaldību iestādēm, nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010., 01.11.2018. un 21.03.2019. likumu, kas stājas spēkā 28.03.2019. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)
4. pants. (1) Latvijā izsniegtu publisku dokumentu, ko paredzēts izmantot ārvalstī, kura ir 1961. gada 5. oktobra Hāgas konvencijas par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu dalībvalsts, legalizē zvērināti notāri elektroniski. Minēto dokumentu pieņem elektroniskā vai papīra formā.
(2) Ārvalstī izsniegtu publisku dokumentu, ko paredzēts izmantot Latvijā, un Latvijā izsniegtu publisku dokumentu, ko paredzēts izmantot ārvalstī, kura nav 1961. gada 5. oktobra Hāgas konvencijas par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu dalībvalsts, legalizē tam pilnvarotas diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonas. Minēto dokumentu pieņem tikai papīra formā.
(01.11.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.2018. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2019. Sk. pārejas noteikumu 3. punktu)
5. pants. (1) Par Latvijā izsniegta publiska dokumenta legalizāciju, uz kuru attiecināma 1961. gada 5. oktobra Hāgas konvencijā par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu noteiktā legalizācijas kārtība, maksājama valsts nodeva par notariālo darbību izpildi.
(2) Par tāda publiska dokumenta legalizāciju, uz kuru nav attiecināma 1961. gada 5. oktobra Hāgas konvencijā par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu noteiktā legalizācijas kārtība, maksājama valsts nodeva par publiska dokumenta legalizāciju. Valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību un atbrīvojumus no valsts nodevas nosaka Ministru kabinets.
(01.11.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.2018. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2019. Sk. pārejas noteikumu 3. punktu)
Latvijā izsniegta publiska dokumenta legalizācija
(Nodaļas nosaukums 01.11.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.2018. Nodaļas nosaukuma jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2019. Sk. pārejas noteikumu 3. punktu)
6.pants. Latvijā izsniegta publiska dokumenta legalizācijai persona aizpilda iesnieguma veidlapu un iesniedz legalizējamo dokumentu. Ministru kabinets apstiprina iesnieguma veidlapas paraugu un nosaka kārtību, kādā tiek veikta legalizācija vai pieņemts lēmums atteikt legalizāciju.
7.pants. Aizliegts legalizēt šādus Latvijā izsniegtus publiskus dokumentus:
1) dokumentus, kuri neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu noformēšanas prasībām;
2) dokumentus, kurus tehniski nav iespējams apliecināt dokumenta iesniedzēja rīcības dēļ (piemēram, dokumenta iesniedzējs pats laminējis dokumentu);
3) elektroniskus dokumentus, kuri neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām elektronisko dokumentu noformēšanas un aprites prasībām;
4) personu apliecinošu dokumentu atvasinājumus un tulkojumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2018. 4. punkts stājas spēkā 01.07.2019. Sk. pārejas noteikumu 3. punktu)
8.pants. Ja Latvijā izsniegts publisks dokuments paredzēts izmantošanai ārvalstī, kura ir 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvencijas par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu dalībvalsts, to legalizē ar apliecinājumu (apostille) atbilstoši šai konvencijai.
9.pants. Ja Latvijā izsniegts publisks dokuments paredzēts izmantošanai ārvalstī, kura nav 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvencijas par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu dalībvalsts, to legalizē, apliecinot paraksta īstumu, dokumentu parakstījušās personas statusu un — ja nepieciešams — uz dokumenta esošā zīmoga vai spiedoga nospieduma īstumu.
Ārvalstī izsniegta publiska dokumenta legalizācija
(Nodaļas nosaukums 01.11.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.2018. Nodaļas nosaukuma jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2019. Sk. pārejas noteikumu 3. punktu)
10.pants. (1) Lai ārvalstī izsniegtam publiskam dokumentam būtu juridisks spēks Latvijā, tas ir legalizējams.
(2) Īstenojot valsts publisko pārvaldi, valsts pārvaldes, tiesu un likumdevēja iestādes, citas iestādes un personas drīkst pieņemt tikai legalizētu ārvalstī izsniegtu publisku dokumentu.
(3) Lai legalizētu Latvijā izgatavotu atvasinājumu vai tulkojumu ārvalstī izsniegtam publiskam dokumentam, šim ārvalstī izsniegtajam publiskajam dokumentam jābūt legalizētam tā izdevējvalstī.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2018. Grozījumi pantā stājas spēkā 01.07.2019. Sk. pārejas noteikumu 3. punktu)
11.pants. Ja publisks dokuments ir izsniegts ārvalstī, kura ir 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvencijas par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu dalībvalsts, dokumentam nepieciešams apliecinājums (apostille) atbilstoši šai konvencijai.
12.pants. Ja publisks dokuments ir izsniegts ārvalstī, kura nav 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvencijas par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu dalībvalsts, to legalizē kārtībā, kuru nosaka Ministru kabinets.
1. Ministru kabinets četru mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās izdod šā likuma 5., 6. un 12.pantā minētos noteikumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2018.)
2. Šā likuma grozījumi par 3. panta papildināšanu ar trešo daļu stājas spēkā 2019. gada 16. februārī.
(01.11.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.2018.)
3. Grozījumi attiecībā uz šā likuma 4. un 5. panta, II un III nodaļas nosaukuma izteikšanu jaunā redakcijā, 7. panta papildināšanu ar 4. punktu, kā arī grozījumi šā likuma 10. panta pirmajā daļā par vārdu "publiska dokumenta" aizstāšanu ar vārdu "juridisks" un par panta papildināšanu ar trešo daļu stājas spēkā 2019. gada 1. jūlijā.
(01.11.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.2018.)
4. Grozījums šā likuma 3. panta otrajā daļā piemērojams, sākot ar dienu, kad Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste izstājusies no Eiropas Savienības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu.
(21.03.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.03.2019.)
 |
 |
 |
 |