Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Likuma mērķis
Šā likuma mērķis ir regulēt kārtību, kādā sniedzami pakalpojumi, ko paredz valsts sociālā apdrošināšana bezdarba gadījumam (turpmāk — bezdarba apdrošināšana), noteikt personu loku, kurām ir tiesības saņemt šos pakalpojumus, un šo personu pienākumus un atbildību.
2.pants. Bezdarba apdrošināšanas pakalpojumi
Saskaņā ar šo likumu tiek sniegti šādi bezdarba apdrošināšanas pakalpojumi:
1) bezdarbnieka pabalsts;
2) apbedīšanas pabalsts bezdarbnieka nāves gadījumā (turpmāk — apbedīšanas pabalsts);
3) (zaudējis spēku ar 01.01.2002. Skat. Pārejas noteikumus).
3.pants. Tiesības uz bezdarba apdrošināšanas pakalpojumiem
(1) Tiesības uz bezdarba apdrošināšanas pakalpojumiem ir personām, kuras Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajā kārtībā ir ieguvušas bezdarbnieka statusu (turpmāk arī — bezdarbnieks), ir apdrošinātas bezdarba gadījumam saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un kurām ir šajā likumā noteiktais apdrošināšanas stāžs.
(2) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajiem bezdarbniekiem tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir šā likuma 5.panta trešajā daļā noteiktajiem bezdarbniekiem, bet tiesības uz apbedīšanas pabalstu — šā likuma 12.panta pirmajā daļā noteiktajām personām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.05.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)
4.pants. Līdzekļi bezdarba apdrošināšanas pakalpojumu un nodarbinātības pasākumu finansēšanai
(1) Šā likuma 2.pantā noteiktos bezdarba apdrošināšanas pakalpojumus finansē no valsts sociālās apdrošināšanas nodarbinātības speciālā budžeta (turpmāk — nodarbinātības speciālais budžets).
(2) Nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļus, bet ne vairāk kā 10 procentu apmērā no likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktā nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļu kopējā apmēra, izmanto arī Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteikto aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu finansēšanai, kā arī stipendijām bezdarbnieku profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un stipendijām neformālās izglītības ieguves laikā.
(3) (Izslēgta ar 15.12.2011. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.05.2002., 07.06.2006., 19.02.2009. un 15.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
5.pants. Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu
(1) Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir bezdarbniekam, kuram apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu, ja par viņu Latvijas Republikā ir veiktas vai bija jāveic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam (turpmāk — iemaksas bezdarba gadījumam) ne mazāk kā deviņus mēnešus pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.
(2) Ja par bezdarbnieku pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas mazāk nekā deviņus mēnešus un ja tās ir veiktas vai bija jāveic arī par periodu pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas, nosakot tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ņem vērā iemaksas bezdarba gadījumam par pēdējo 12 mēnešu periodu pirms pabalsta pieprasīšanas dienas.
(3) Bezdarbniekam, par kuru pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam nav veiktas vai ir veiktas, vai bija jāveic mazāk nekā deviņus mēnešus, ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ja attiecīgajā periodā viņš ir piederējis pie vienas no šādām personu kategorijām:
1) pēc invaliditātes ir atguvis darbspējas;
2) ir kopis bērnu invalīdu līdz 16 gadu vecumam.
(4) Šā panta trešajā daļā noteiktajai personai bezdarbnieka pabalstu piešķir, ja tā bezdarbnieka statusa iegūšanai reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā viena mēneša laikā no dienas, kad atguvusi darbspējas, vai no dienas, kad personas kopjamais bērns invalīds ir sasniedzis 16 gadu vecumu vai miris, nesasniedzot 16 gadu vecumu.
(5) (Izslēgta ar 08.11.2007. likumu.)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.05.2002., 01.12.2005., 08.11.2007. un 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
6.pants. Apdrošināšanas stāžs, kas dod tiesības uz bezdarbnieka pabalstu
(1) Apdrošināšanas stāžu, kas dod tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, veido:
1) periodi, par kuriem veiktas iemaksas bezdarba gadījumam saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu";
2) līdz 1991.gada 1.janvārim uzkrātie darba un darbam pielīdzinātie periodi, kurus nosaka saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 1.punktu;
3) no 1991.gada 1.janvāra līdz 1996.gada 1.janvārim uzkrātie darba periodi, par kuriem veikti vai bija jāveic sociālā nodokļa maksājumi, vai darbam pielīdzinātie periodi, kurus nosaka saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 2.punktu;
4) periodi, par kuriem laikā no 1996.gada 1.janvāra līdz 1997.gada 31.decembrim veikti vai bija jāveic sociālā nodokļa maksājumi saskaņā ar likumu "Par sociālo nodokli".
(2) Apdrošināšanas stāžu nosaka:
1) šā likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktajai personai — līdz bezdarbnieka statusa iegūšanas dienai;
2) šā likuma 5.panta otrajā daļā noteiktajai personai — līdz pabalsta pieprasīšanas dienai;
3) (izslēgts ar 08.11.2007. likumu).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2005. un 08.11.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2008.)
7.pants. Bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšana
(1) Bezdarbniekam, kurš pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas ir bijis darba ņēmējs, bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka proporcionāli apdrošināšanas stāžam un atbilstoši ienākumiem, no kuriem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" tiek veiktas iemaksas bezdarba gadījumam (turpmāk arī — apdrošināšanas iemaksu alga):
1) ar apdrošināšanas stāžu no viena gada līdz deviņiem gadiem (ieskaitot) — 50 procentu apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;
2) ar apdrošināšanas stāžu no desmit līdz deviņpadsmit gadiem (ieskaitot) — 55 procentu apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;
3) ar apdrošināšanas stāžu no divdesmit līdz divdesmit deviņiem gadiem (ieskaitot) — 60 procentu apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;
4) ar apdrošināšanas stāžu virs trīsdesmit gadiem — 65 procentu apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.
(2) Bezdarbniekam, par kuru pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas no valsts pamatbudžeta, un šā likuma 5.panta trešajā daļā noteiktajiem bezdarbniekiem pabalstu nosaka 60 procentu apmērā no bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas dienā spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra.
(3) Bezdarbniekam, par kuru tieši pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veikusi valsts, bet par pārējo iemaksu perioda daļu — gan pats pabalsta pieprasītājs un viņa darba devējs, gan valsts, piešķiramā bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka saskaņā ar šā panta pirmo daļu. Šādā gadījumā bezdarbnieka pabalsta apmērs nedrīkst būt mazāks par šā panta otrajā daļā noteikto.
(4) Bezdarbniekam, par kuru pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam vienlaikus ir veicis gan pats pabalsta pieprasītājs un viņa darba devējs, gan valsts, bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka saskaņā ar šā panta pirmo daļu.
(5) (Izslēgta ar 24.10.2002. likumu.)
(6) Bezdarbniekam, kurš pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas nav bijis darba ņēmējs un par kuru iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta, bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka:
1) saskaņā ar šā panta pirmo daļu, ja iemaksas veiktas no slimības vai maternitātes pabalsta;
2) 60 procentu apmērā no bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas dienā spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra, ja iemaksas veiktas no vecāku pabalsta 50 latiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000., 24.10.2002., 08.11.2007. un 11.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 24.12.2008. Grozījumi ceturtajā daļā, trešās daļas jaunā redakcija un sestā daļa stājas spēkā 01.01.2009. Sk. pārejas noteikumus.)
8.pants. Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšana bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai
(1) Šā likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos vidējo apdrošināšanas iemaksu algu bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai aprēķina no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā persona ieguvusi bezdarbnieka statusu.
(2) Šā likuma 5.panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos vidējo apdrošināšanas iemaksu algu bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai aprēķina no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā persona pieprasījusi bezdarbnieka pabalstu.
(3) Kārtību, kādā aprēķināma vidējā apdrošināšanas iemaksu alga bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai, nosaka Ministru kabinets.
(4) (Izslēgta ar 07.06.2006. likumu.)
(5) Kalendāra dienas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanai nedrīkst pārsniegt 1/365 daļu no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta gada maksimālā apmēra, kāds bija spēkā pabalsta pieprasīšanas dienā.
(6) Bezdarbniekam, kurš pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas ir bijis darba ņēmējs, bet šā panta pirmajā daļā noteiktajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā ir bijis bērna kopšanas atvaļinājumā, atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, un darba ņēmēja un darba devēja iemaksas bezdarba gadījumam šajā periodā nebija jāveic, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka par 12 mēnešu periodu pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā perioda no apdrošināšanas iemaksu algas par pēdējiem mēnešiem, kuros iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas vai bija jāveic darba ņēmējam un darba devējam, paredzot iespēju vidējo apdrošināšanas iemaksu algu noteikt 32 kalendāra mēnešu laikā pirms mēneša, kad persona ieguvusi bezdarbnieka statusu. Šādā gadījumā bezdarbnieka pabalsta apmērs nedrīkst būt mazāks par bezdarbnieka pabalsta apmēru, kas ir noteikts šā likuma 7.panta otrajā daļā.
(7) Mikrouzņēmuma darbiniekam vidējo apdrošināšanas iemaksu algu bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanai nosaka no attiecīgo mēnešu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta, kas aprēķināts atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 9.panta otrajai daļai.
(8) Bezdarbniekam, kurš pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas ir bijis darba ņēmējs, bet šā panta pirmajā daļā noteiktā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas perioda daļā ir bijis bērna kopšanas atvaļinājumā, atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā un darba ņēmēja un darba devēja iemaksas bezdarba gadījumam šajā periodā nebija jāveic, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka, vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā neieskaitot bērna kopšanas atvaļinājuma, atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma dienas.
(9) Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina perioda laikā, kurā persona ir bijusi bērna kopšanas atvaļinājumā, atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, darba devējs saskaņā ar darba koplīgumā vai darba līgumā noteikto personai ir izmaksājis piemaksas vai prēmijas par darba izpildi pirms atvaļinājuma piešķiršanas vai pabalstus un cita veida atlīdzību, kas nav tieši saistīta ar darba izpildi, nosakot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, apdrošināšanas iemaksu algu par minētajiem maksājumiem neņem vērā, ja šāds aprēķins personai ir labvēlīgāks.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000., 01.12.2005., 07.06.2006., 08.11.2007., 16.06.2009., 14.04.2011. un 15.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
9.pants. Bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums
(1) Bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums atkarībā no bezdarbnieka apdrošināšanas stāža ir šāds:
1) bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no viena gada līdz deviņiem gadiem (ieskaitot) - četri mēneši;
2) bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 19 gadiem (ieskaitot) - seši mēneši;
3) bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no 20 gadiem (ieskaitot) - deviņi mēneši.
(2) Bezdarbniekam, par kuru pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas no valsts pamatbudžeta, un šā likuma 5.panta trešajā daļā noteiktajiem bezdarbniekiem bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums ir deviņi mēneši.
(3) Ja 12 mēnešu periodā personai bezdarbnieka pabalsts tiek piešķirts atkārtoti, to piešķir, ņemot vērā šajā periodā iepriekš piešķirto bezdarbnieka pabalstu saņemšanas ilgumu dienās un ar bezdarbnieka pabalstu saņemšanas ilgumu saistīto pabalsta apmēra procentuālo sadalījumu.
(4) Bezdarbnieka pabalstu atkarībā no bezdarba ilguma izmaksā šādā apmērā:
1) bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no viena gada līdz deviņiem gadiem (ieskaitot):
a) pirmos divus mēnešus - pilnā apmērā,
b) pēdējos divus mēnešus - 75 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta;
2) bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 19 gadiem (ieskaitot):
a) pirmos divus mēnešus - pilnā apmērā,
b) nākamos divus mēnešus - 75 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta,
c) pēdējos divus mēnešus - 50 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta;
3) bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no 20 gadiem (ieskaitot) un šā panta otrajā daļā noteiktajiem bezdarbniekiem:
a) pirmos trīs mēnešus - pilnā apmērā,
b) nākamos trīs mēnešus - 75 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta,
c) pēdējos trīs mēnešus - 50 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta.
(08.11.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 24.12.2008. Trešās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2009. Sk. pārejas noteikumus.)
10.pants. Bezdarbnieka pabalsta izmaksas apturēšana un izbeigšana
(1) Bezdarbnieka pabalsta izmaksu aptur, ja bezdarbnieks:
1) noslēdz darba līgumu par algotu pagaidu darbu veikšanu vai noslēdz darba līgumu dalībai citos Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos;
2) iegūst darba ņēmēja statusu saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" uz laiku līdz diviem mēnešiem (ieskaitot);
3) saņem slimības pabalstu saskaņā ar likumu “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”.
(2) Laiku, kad bezdarbnieka pabalsta izmaksa apturēta, neieskaita šā likuma 9.panta pirmajā un otrajā daļā minētajā periodā.
(3) Bezdarbnieka pabalsta izmaksu izbeidz, ja:
1) persona zaudē bezdarbnieka statusu;
2) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta informāciju, konstatē, ka persona nepamatoti saņem bezdarbnieka pabalstu, jo pabalsta saņemšanas laikā šai personai ir darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statuss;
3) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, pamatojoties uz Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistra informāciju, konstatē, ka pabalsta saņēmējs ir miris;
4) persona atsakās no bezdarbnieka pabalsta.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.05.2002., 01.12.2005., 08.11.2007., 11.12.2008., 16.06.2009. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
12.pants. Apbedīšanas pabalsts
(1) Bezdarbnieka nāves gadījumā tiesības uz apbedīšanas pabalstu ir bezdarbnieka ģimenes locekļiem vai personai, kura uzņēmusies apbedīšanu, ja mirušais bezdarbnieks ir bijis bezdarbnieka pabalsta saņēmējs vai arī par viņu pēdējo 36 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam bija veiktas ne mazāk kā 12 mēnešus.
(2) Apbedīšanas pabalstu piešķir bezdarbnieka nāves dienā spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta trīskāršā apmērā.
(3) Ja bezdarbnieka nāves gadījumā ir tiesības saņemt apbedīšanas pabalstu saskaņā ar šā likuma un citu likumu normām, piešķir un izmaksā apmērā lielāko pabalstu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2001.)
13.pants. Pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtība
(1) Bezdarbnieka pabalstu piešķir:
1) no dienas, kad bezdarbnieks iesniedzis iesniegumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu, izņemot šīs daļas 2.punktā noteikto gadījumu;
2) personai, kas kļuvusi par bezdarbnieku pēc darba vai dienesta attiecību izbeigšanas uz pašas uzteikuma pamata vai sakarā ar pārkāpumu, — no dienas, kad bezdarbnieks iesniedzis iesniegumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu, bet ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.
(2) Apbedīšanas pabalstu piešķir, ja pabalsts pieprasīts 12 mēnešu laikā no bezdarbnieka nāves dienas.
(3) Bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanu, aprēķināšanu un izmaksu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Dokumentus, kas apliecina tiesības uz bezdarbnieka pabalstu un apbedīšanas pabalstu, nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
14.pants. Bezdarbnieka pabalsta izmaksa par pagājušo laiku
Piešķirtās un aprēķinātās bezdarbnieka pabalsta summas, kuras bezdarbnieks nav laikā saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne vairāk kā par 12 mēnešiem pirms nesaņemtā pabalsta pieprasīšanas dienas.
15.pants. Sakarā ar bezdarbnieka nāvi nesaņemtā bezdarbnieka pabalsta izmaksa
Piešķirtās bezdarbnieka pabalsta summas, kuras nav izmaksātas, bezdarbnieka nāves gadījumā ir tiesības saņemt viņa laulātajam un pirmās un otrās pakāpes radiniekiem, ja pieprasījums iesniegts 12 mēnešu laikā no bezdarbnieka nāves dienas.
16.pants. Nepamatoti izmaksāto bezdarbnieka pabalsta summu atgūšana
(1) Ieturējumus no bezdarbnieka pabalsta var izdarīt, pamatojoties uz tiesas nolēmumiem un citu institūciju (amatpersonu) nolēmumiem, kurus izpilda normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(2) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra lēmumu par personai piešķirtā bezdarbnieka pabalsta pārmaksu atgūšanu pieņem, lai atgūtu summas, kas personai pārmaksātas pašas personas vainas dēļ, ja tā sniegusi nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nav paziņojusi par pārmaiņām, kuras ietekmē tiesības uz pabalstu.
(3) Ja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra konstatē, ka personai bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laikā ir bijis vai ir darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statuss un līdz ar to šī persona nepamatoti saņēmusi bezdarbnieka pabalstu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pieņem lēmumu par šajā periodā pārmaksātās bezdarbnieka pabalsta summas atgūšanu, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta informāciju par periodiem, kuros persona reģistrēta kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais.
(11.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.12.2008. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2009. Sk. pārejas noteikumus.)
16.1 pants. Izmaksātā bezdarbnieka pabalsta atmaksāšana
Ja, izpildot attiecīgo tiesas spriedumu, no darba devēja par labu personai tiek piedzīta un izmaksāta atlīdzība par darba piespiedu kavējumu attiecīgajā bezdarbnieka pabalsta saņemšanas periodā, personai ir pienākums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atmaksāt valsts sociālās apdrošināšanas nodarbinātības speciālajā budžetā saņemtā bezdarbnieka pabalsta summu.
(08.11.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2008. Pants stājas spēkā 01.01.2009. Sk. pārejas noteikumus.)
17.pants. Bezdarba apdrošināšanas pakalpojumu jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšana
(1) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras amatpersonas lēmumu par bezdarba apdrošināšanas pakalpojumu persona var apstrīdēt mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no direktora lēmuma spēkā stāšanās dienas.
(2) (Zaudējusi spēku ar 01.01.2002. Skat. Pārejas noteikumus.)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2006.)
2. Līdz 2001.gada 31.decembrim no nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļiem tiek finansēti arī šādi likumā "Par nodarbinātību" noteiktie bezdarbnieku aktīvās nodarbinātības pasākumi:
1) darba meklētāju klubu darbība;
2) profesionālās orientācijas un konsultēšanas pasākumi;
3) profesionālās apmācības un pārkvalificēšanās pasākumi.
3. Šā likuma 2.panta 3.apakšpunkts, III nodaļa un 17.panta otrā daļa ir spēkā līdz 2001.gada 31.decembrim.
4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 22.nr.; 1997, 3., 13.nr.).
5. Personām, kurām bezdarbnieka pabalsts piešķirts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, par bezdarba periodu, kas nepārtraukti turpinās pēc šā likuma stāšanās spēkā, pabalstu izmaksā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri bija spēkā pabalsta piešķiršanas dienā.
7. Grozījumi šā likuma 4.panta otrajā daļā attiecībā uz nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļu izmantošanu Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajām stipendijām neformālās izglītības ieguves laikā stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā.
(07.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2006.)
8. Grozījumi šā likuma 7.panta ceturtajā daļā, 8.panta sestā daļa un 16.1 pants stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.
(08.11.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2008.)
9. Bezdarbniekam, kuram 2008.gada 1.janvārī apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu un par kuru Latvijas Republikā ir veiktas vai bija jāveic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam ne mazāk kā deviņus mēnešus pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas, ir tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas bija spēkā līdz 2007.gada 31.decembrim.
(08.11.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2008.)
10. Šā likuma 8.panta piektajā daļā paredzētais kalendāra dienas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas ierobežojums, kas noteikts saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta gada maksimālo apmēru, netiek piemērots apdrošināšanas iemaksu algai, kura gūta laikā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim.
(11.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.12.2008.)
11. Grozījumi šā likuma 7.panta trešajā daļā, 7.panta sestā daļa, grozījumi 9.panta trešajā daļā un grozījumi 16.pantā stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.
(11.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.12.2008.)
12. No 2009.gada 1.jūlija līdz 2011.gada 31.decembrim:
1) bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no viena gada līdz 19 gadiem (ieskaitot) kopējais bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums ir deviņi mēneši;
2) bezdarbnieka pabalstu atkarībā no bezdarba ilguma bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no viena gada līdz deviņiem gadiem (ieskaitot) izmaksā šādā apmērā:
a) pirmos divus mēnešus — pilnā apmērā,
b) nākamos divus mēnešus — 75 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta,
c) turpmākos divus mēnešus — 45 lati mēnesī personai, kurai bezdarbnieka statuss noteikts līdz 2010.gada 31.decembrim, vai 45 lati mēnesī, bet ne vairāk kā 75 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta personai, kurai bezdarbnieka statuss noteikts pēc 2011.gada 1.janvāra,
d) pēdējos trīs mēnešus — 45 lati mēnesī personai, kurai bezdarbnieka statuss noteikts līdz 2010.gada 31.decembrim, vai 45 lati mēnesī, bet ne vairāk kā 50 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta personai, kurai bezdarbnieka statuss noteikts pēc 2011.gada 1.janvāra;
3) bezdarbnieka pabalstu atkarībā no bezdarba ilguma bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 19 gadiem (ieskaitot) izmaksā šādā apmērā:
a) pirmos divus mēnešus — pilnā apmērā,
b) nākamos divus mēnešus — 75 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta,
c) turpmākos divus mēnešus — 50 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta,
d) pēdējos trīs mēnešus — 45 lati mēnesī personai, kurai bezdarbnieka statuss noteikts līdz 2010.gada 31.decembrim, vai 45 lati mēnesī, bet ne vairāk kā 50 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta personai, kurai bezdarbnieka statuss noteikts pēc 2011.gada 1.janvāra.
(20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
13. Bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no viena gada līdz 19 gadiem (ieskaitot), kuram bezdarbnieka pabalsts piešķirts līdz 2009.gada 30.jūnijam un tā izmaksa turpinās pēc 2009.gada 1.jūlija, bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu pagarina līdz deviņiem mēnešiem, ņemot vērā 12 mēnešu periodā pirms 2009.gada 1.jūlija piešķirto bezdarbnieka pabalstu saņemšanas ilgumu, un atkarībā no bezdarba ilguma bezdarbnieka pabalstu izmaksā saskaņā ar šo pārejas noteikumu 12.punkta 2. un 3.apakšpunktā noteikto.
(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
14. Grozījumi šā likuma 8.panta pirmajā, otrajā un sestajā daļā attiecībā uz vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas perioda izmaiņām no sešiem uz 12 mēnešiem stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.
(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
15. Līdz 2014.gada 31.decembrim saskaņā ar šo likumu piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēru ierobežo atbilstoši likumā “Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2014.gadam” noteiktajam.
(14.04.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2011.)
Likums Saeimā pieņemts 1999.gada 25.novembrī.
 |
 |
 |
 |