Darbības ar dokumentu

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) darbību veicējs — fiziskā vai juridiskā persona, kas ražo, ieved, iepako vai tirgo mēslošanas līdzekli vai augu augšanas substrātu;

1¹) ražotājs — fiziskā vai juridiskā persona, kas ražo mēslošanas līdzekli vai augu augšanas substrātu vai liek to izstrādāt vai ražot un šo mēslošanas līdzekli vai augu augšanas substrātu tirgo ar savu nosaukumu vai preču zīmi;

1²) ievedējs — fiziskā vai juridiskā persona, kas veic saimniecisko darbību Latvijā un ieved mēslošanas līdzekli vai augu augšanas substrātu Latvijā;

1³) iepakotājs — fiziskā vai juridiskā persona, kas veic saimniecisko darbību Latvijā un uz sava rēķina iepako vai pārpako citu ražotu vai ievestu mēslošanas līdzekli vai augu augšanas substrātu;

2) mēslošanas līdzeklis — jebkura viela, kas satur vienu vai vairākus tādus ķīmiskus elementus, kuri tiek atzīti par augiem nepieciešamiem, ja šo vielu lieto tās elementu satura dēļ un tā ir paredzēta vai tiek piedāvāta augu augšanas veicināšanai, vai dzīvus mikroorganismus saturošs mikrobioloģisks preparāts, kas veicina augu augšanu un attīstību vai ko lieto mikrobioloģisko procesu atjaunošanai, aktivizēšanai un regulēšanai augsnē vai augu augšanas substrātā, lai uzlabotu tā bioloģiskās, fizikālās vai ķīmiskās īpašības;

3) (izslēgts ar 09.06.2022. likumu);

4) augu augšanas substrāts — materiāls, izņemot augsni in situ (dabiski izveidojusies augsne savā dabiskajā vidē), kurā audzē augus;

5) mēslošanas līdzekļu un augu augšanas substrātu aprite — mēslošanas līdzekļu un augu augšanas substrātu ražošana, ievešana, iepakošana un tirdzniecība;

6) ES mēslošanas līdzeklis ar CE zīmi — mēslošanas līdzeklis Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija regulas (ES) 2019/1009, ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ regulu (EK) Nr.  2003/2003 (turpmāk — regula 2019/1009) 2. panta 1. punkta izpratnē, kas, darīts pieejams tirgū, atbilst šīs regulas prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.2010., 17.10.2013. un 09.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2022.)

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir aizsargāt mēslošanas līdzekļu un augu augšanas substrātu (turpmāk — substrāts) patērētājus no nekvalitatīvu, cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi bīstamu mēslošanas līdzekļu un substrātu lietošanas, kā arī nodrošināt vienādas prasības fiziskajām un juridiskajām personām, kas veic darbības ar mēslošanas līdzekļiem un substrātiem.

(17.10.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2013.)

3.pants. Likuma piemērošanas izņēmumi

(1) Šis likums neattiecas uz:

1) notekūdeņu dūņām, ja tās lieto par mēslošanas līdzekli, kura izmantošanu reglamentē normatīvie akti par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli;

2) neapstrādātiem organiskajiem mēslošanas līdzekļiem un neapstrādātiem kaļķošanas materiāliem;

3) (izslēgts ar 17.06.2010. likumu);

4) (izslēgts ar 17.10.2013. likumu);

5) mēslošanas līdzekļiem un substrātiem, kuriem piemēro kādu no muitas procedūrām, izņemot tos mēslošanas līdzekļus un substrātus, kuriem piemēro muitas procedūru — laišana brīvā apgrozībā.

(2) Uz ES mēslošanas līdzekļiem ar CE zīmi attiecas šā likuma noteikumi par:

1) mēslošanas līdzekļu uzraudzību, kontroli, uzskaiti, informācijas sniegšanu un neatbilstības gadījumu paziņošanu Eiropas Komisijai (4. panta pirmās daļas 1. punkta "f" apakšpunkts un trešā daļa, 8. panta pirmā daļa, 9. panta pirmās daļas 7., 9., 10. un 11. punkts un otrās daļas 1., 2. un 6. punkts, kā arī 17. pants);

2) mēslošanas līdzekļu kvalitātes atbilstības novērtēšanas kārtību, īstenojot uzraudzību un kontroli (4. panta pirmās daļas 1. punkta "g" apakšpunkts);

3) mēslošanas līdzekļu kontroles paraugu ņemšanu, kā arī paraugu ņemšanas un sagatavošanas kārtību (4. panta pirmās daļas 2. punkts);

4) darbību veicēja pienākumiem (5. panta pirmā, otrā, piektā, sestā, septītā, astotā, devītā un desmitā daļa);

5) rīcību ar nekvalitatīviem mēslošanas līdzekļiem (7. pants un 9. panta pirmās daļas 7. punkts);

6) valsts uzraudzības un kontroles izdevumu segšanu (14. pants).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.11.2008., 17.06.2010., 17.10.2013., 17.01.2019., 21.11.2019. un 09.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2022.)

5.pants. Darbību veicēja pienākumi

(1) Mēslošanas līdzekļu un substrātu ražotājs, ievedējs un iepakotājs Valsts augu aizsardzības dienestam (turpmāk — dienests) iesniedz:

1) iesniegumu par tirdzniecībai ražotā, iepakotā vai ievestā mēslošanas līdzekļa vai substrāta reģistrāciju vai iesniegumu par ES mēslošanas līdzekļa ar CE zīmi uzskaiti vai par tāda mēslošanas līdzekļa vai substrāta uzskaiti, kuru Latvijā ieved saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta regulu (ES) 2019/515 par citā dalībvalstī likumīgi tirgotu preču savstarpēju atzīšanu un regulas (EK) Nr. 764/2008 atcelšanu (turpmāk — paziņotie mēslošanas līdzekļi un substrāti). Ja mēslošanas līdzekli vai substrātu Latvijā ražo pēc galalietotāja individuāla pasūtījuma, tas nav jāreģistrē;

2) katru gadu līdz 31. janvārim — ziņas par iepriekšējā gadā tirdzniecībai ražotajiem vai ievestajiem mēslošanas līdzekļiem un substrātiem, norādot mēslošanas līdzekļa vai substrāta veidu, nosaukumu un daudzumu.

(2) Darbību veicējs nodrošina dienesta inspektoram pieeju mēslošanas līdzekļu un substrātu ražošanas, uzglabāšanas, iepakošanas un tirdzniecības telpām, transportlīdzekļiem, kā arī mēslošanas līdzekļu un substrātu uzskaites dokumentiem un pavaddokumentiem un sniedz pieprasīto informāciju par mēslošanas līdzekļu un substrātu apriti.

(3) (Izslēgta ar 09.06.2022. likumu)

(4) (Izslēgta ar 09.06.2022. likumu)

(5) Ražotājs, kas ražo mēslošanas līdzekli vai substrātu pēc galalietotāja individuāla pasūtījuma, veic uzskaiti par katra pasūtījuma apjomu, sagatavotā mēslošanas līdzekļa vai substrāta sastāvdaļām un to izcelsmi. Individuālos pasūtījumus gatavo no reģistrētiem un uzskaitei pieteiktiem ES mēslošanas līdzekļiem ar CE zīmi.

(6) Darbību veicējam atļauts pārdot mēslošanas līdzekli, kurā amonija nitrāta slāpekļa saturs ir 16 procentu vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas, grāmatvedību reglamentējošos normatīvajos aktos paredzētajā darījuma attaisnojuma dokumentā papildus norādot pircēja apliecinājumu par mēslošanas līdzekļa izmantošanu tikai augu mēslošanai vai, ja persona uzrāda atļauju, kas izsniegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu apriti.

(7) Darbību veicējs, kas pārdod mēslošanas līdzekli, kurā amonija nitrāta slāpekļa saturs ir 16 procentu vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas, papildus prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju, grāmatvedības reģistrā norāda:

1) amonija nitrātu saturoša mēslošanas līdzekļa nosaukumu un pamatsastāvu;

2) Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru (juridiskajai personai) vai personas kodu (fiziskajai personai).

(8) Darbību veicējs pirms kālija nitrāta, nātrija nitrāta, kalcija nitrāta un kalcija amonija nitrāta, kā arī tāda mēslošanas līdzekļa laišanas tirdzniecībā, kurā amonija nitrāta slāpekļa saturs ir 16 procentu vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas, iesniedz dienestam tirdzniecības vietu sarakstu, norādot tirdzniecības vietas faktisko adresi. Ja darbību veicējs maina tirdzniecības vietu, tas nekavējoties informē dienestu par jaunās tirdzniecības vietas faktisko adresi.

(9) Darbību veicējs katru gadu līdz 31. janvārim iesniedz dienestam informāciju par apjomu, kādā iepriekšējā gadā pārdots kālija nitrāts, nātrija nitrāts, kalcija nitrāts, kalcija amonija nitrāts un mēslošanas līdzeklis, kurā amonija nitrāta slāpekļa saturs ir 16 procentu vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas.

(10) Darbību veicējs dokumentus par pārdoto kālija nitrātu, nātrija nitrātu, kalcija nitrātu, kalcija amonija nitrātu un mēslošanas līdzekli, kurā amonija nitrāta slāpekļa saturs ir 16 procentu vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas, glabā piecus gadus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 27.11.2008., 11.02.2010., 17.06.2010., 17.10.2013., 17.01.2019. un 09.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2022.)

6.pants. Paškontrole

(1) Mēslošanas līdzekļu un substrātu ražotājs ne retāk kā reizi gadā novērtē mēslošanas līdzekļa un substrāta kvalitātes atbilstību normatīvajos aktos par mēslošanas līdzekļiem un substrātiem noteiktajām prasībām (turpmāk — paškontrole).

(2) Paškontroles rezultātus dokumentē, reģistrē un glabā vismaz trīs gadus.

(3) Ja paškontrolē tiek konstatēts, ka mēslošanas līdzekļa un substrāta kvalitāte neatbilst reģistrā deklarētajai kvalitātei un nav iespējams panākt tās atbilstību, attiecīgā mēslošanas līdzekļa un substrāta ražotājs nedēļas laikā par to rakstveidā informē dienestu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.10.2013., 17.01.2019. un 09.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2022.)

7.pants. Rīcība ar nekvalitatīviem mēslošanas līdzekļiem un substrātiem

Nekvalitatīvu, cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi bīstamu mēslošanas līdzekli un substrātu, kas ar papildu apstrādi nav padarāms nekaitīgs un derīgs lietošanai, ražotājs apglabā normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanu noteiktajā kārtībā. Ja šāds mēslošanas līdzeklis un substrāts ir ievests, ievedējs to nodod atpakaļ ražotājam. Ar bīstamā mēslošanas līdzekļa un substrāta apglabāšanu saistītās izmaksas sedz tā ražotājs vai apstrādātājs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2013.)

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2013.)

8.pants. Mēslošanas līdzekļu un substrātu reģistrācija un atļauju izsniegšana

(1) Ražot, iepakot, ievest un tirgot drīkst reģistrā iekļautos mēslošanas līdzekļus un substrātus, tos mēslošanas līdzekļus un substrātus, par kuriem izsniegta attiecīga šā panta otrajā daļā minētā atļauja, kā arī uzskaitei pieteiktus ES mēslošanas līdzekļus ar CE zīmi un mēslošanas līdzekļus un substrātus, kas iekļauti paziņoto mēslošanas līdzekļu un substrātu sarakstā.

(2) Dienests atbilstoši normatīvajiem aktiem par mēslošanas līdzekļu un substrātu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības prasībām izsniedz šādas atļaujas:

1) reģistrēta mēslošanas līdzekļa un substrāta tirdzniecībai, ja testēšanas rezultāti uzrāda neatbilstību reģistrā deklarētajai kvalitātei;

2) tāda mēslošanas līdzekļa un substrāta tirdzniecībai vai ievešanai, kas nav minēts normatīvajos aktos par mēslošanas līdzekļu un substrātu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības prasībām;

3) nereģistrēta mēslošanas līdzekļa ievešanai efektivitātes izmēģinājumiem un pētījumiem;

4) mēslošanas līdzekļa un substrāta ievešanai testēšanai un reģistrācijai;

5) testēšanai un reģistrācijai ievesta mēslošanas līdzekļa un substrāta attiecīgās partijas tirdzniecībai;

6) mēslošanas līdzekļa konkrētas partijas ievešanai un tirdzniecībai, ja mēslošanas līdzekļa partija neatbilst normatīvajiem aktiem par mēslošanas līdzekļiem noteiktajām kvalitātes prasībām.

(3) (Izslēgta ar 17.01.2019. likumu)

(26.10.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.10.2013., 17.01.2019. un 09.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2022.)

9.pants. Dienesta funkcijas un tiesības mēslošanas līdzekļu un substrātu aprites jomā

(1) Dienests:

1) pieņem, izskata un izvērtē iesniegumus par mēslošanas līdzekļu un substrātu reģistrāciju un ar tiem saistītos dokumentus;

2) izsniedz un anulē mēslošanas līdzekļu un substrātu reģistrācijas apliecības;

3) kārto reģistru un nodrošina tā datu aktualizāciju;

4) izsniedz atļaujas mēslošanas līdzekļu un substrātu ievešanai vai tirdzniecībai saskaņā ar šā likuma 8.pantu;

5) uzrauga un kontrolē mēslošanas līdzekļu un substrātu apriti;

6) ņem analīzēm mēslošanas līdzekļu un substrātu bezmaksas kontrolparaugus mēslošanas līdzekļa un substrāta atbilstības novērtēšanai. Kontrolparaugus ņem nepieciešamajā daudzumā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mēslošanas līdzekļiem un substrātiem;

7) īsteno ES mēslošanas līdzekļu ar CE zīmi uzraudzību, kontroli un veic to uzskaiti, tai skaitā ir tirgus uzraudzības iestāde saskaņā ar regulas 2019/1020 10. panta 2. punktu un veic regulas 2019/1009 38., 40. un 41. pantā noteiktās funkcijas;

8) (izslēgts ar 09.06.2022. likumu);

9) par trešajās valstīs ražotajiem mēslošanas līdzekļiem un substrātiem, kuriem viens no aprites posmiem ir ievešana, sniedz Valsts ieņēmumu dienestam šādu informāciju:

a) piecu darbdienu laikā — par uzskaitei pieteiktajiem ES mēslošanas līdzekļiem ar CE zīmi, paziņotajiem mēslošanas līdzekļiem un substrātiem, kā arī ražotāja reģistrētajiem mēslošanas līdzekļiem un substrātiem,

b) katru mēnesi līdz piektajam datumam — par iepriekšējā mēnesī reģistrētajiem mēslošanas līdzekļiem un substrātiem, par tiem mēslošanas līdzekļiem un substrātiem, kuriem izsniegta šā likuma 8.panta otrajā daļā minētā atļauja, kā arī par mēslošanas līdzekļiem un substrātiem, kuriem anulēta reģistrācijas apliecība;

10) norādot identificēšanai nepieciešamās ziņas, no Valsts ieņēmumu dienesta var pieprasīt informāciju par mēslošanas līdzekļiem un substrātiem, kuriem piemērota muitas procedūra — laišana brīvā apgrozībā;

11) ievieto savā tīmekļvietnē mēslošanas līdzekļu sarakstu, kurā norādīts kālija nitrāts, nātrija nitrāts, kalcija nitrāts, kalcija amonija nitrāts un mēslošanas līdzekļi, kuros amonija nitrāta slāpekļa saturs ir 16 procentu vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas.

(2) Dienesta inspektoriem ir tiesības:

1) pieprasīt un bez maksas saņemt no darbību veicēja informāciju, kas nepieciešama uzraudzības veikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mēslošanas līdzekļiem un substrātiem;

2) kontrolēt iepakojuma, marķējuma, etiķetes un pavaddokumentu atbilstību normatīvajos aktos par mēslošanas līdzekļiem un substrātiem noteiktajām prasībām, kas jāievēro mēslošanas līdzekļu un substrātu ražošanas, uzglabāšanas, iepakošanas un tirdzniecības vietās un attiecīgajos transportlīdzekļos;

3) apturēt līdz neatbilstības novēršanai vai aizliegt mēslošanas līdzekļa un substrāta tirdzniecību vai cita veida izplatīšanu, ja persona neievēro normatīvajos aktos par mēslošanas līdzekļiem un substrātiem noteiktās prasības;

4) noteikt termiņu, kādā darbību veicējam jānovērš konstatētie pārkāpumi;

5) (izslēgts no 01.07.2020. ar 21.11.2019. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 16. punktu);

6) iesniegt tiesībaizsardzības iestādēm materiālus par personām, kuru rīcība rada būtisku kaitējumu patērētāju tiesībām un interesēm, kā arī cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.11.2008., 11.02.2010., 17.06.2010., 17.10.2013., 17.01.2019., 21.11.2019. un 09.06.2022. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2022.)  

10.pants. Reģistrā iekļaujamā informācija

(1) Informāciju par darbību veicēju un reģistrējamo mēslošanas līdzekli un substrātu reģistrā iekļauj normatīvajos aktos par mēslošanas līdzekļiem un substrātiem noteiktajā kārtībā.

(2) Reģistrā katru gadu iekļauj un uzkrāj šā likuma 5.pantā noteiktajā kārtībā iesniegto informāciju par valstī pārdošanai ražoto vai ievesto mēslošanas līdzekļu un substrātu apjomu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2013.)

11.pants. Reģistrācijas apliecības anulēšana

(1) Reģistrācijas apliecību anulē:

1) pēc mēslošanas līdzekļa un substrāta ražotāja, iepakotāja vai ievedēja iesnieguma saņemšanas;

2) ar attiecīgu dienesta lēmumu, ja ražotais vai ievestais mēslošanas līdzeklis un substrāts neatbilst normatīvajos aktos par mēslošanas līdzekļiem un substrātiem noteiktajām prasībām;

3) ja persona, izņemot ārvalstu ražotājus, divus gadus pēc kārtas nav sniegusi šā likuma 5. panta pirmās daļas 2. punktā minēto informāciju vai saskaņā ar iesniegto informāciju nav ražojusi vai ievedusi mēslošanas līdzekli.

(2) (Izslēgta ar 09.06.2022. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.11.2008., 17.10.2013., 17.01.2019. un 09.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2022.)

12.pants. Reģistra informācijas nodošana atklātībai

Dienests reizi gadā nodod atklātībai informāciju par iepriekšējā gadā tirdzniecībai ražoto vai ievesto mēslošanas līdzekļu un substrātu kopējo apjomu atsevišķi pa to veidiem, kā arī datus, kas iegūti par šiem mēslošanas līdzekļiem un substrātiem, veicot valsts uzraudzību un kontroli.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2013.)

13.pants. Informācijas pieejamība

Reģistra dati, kā arī informācija par mēslošanas līdzekļu un substrātu ražošanas metodi un izejvielām ir pieejama ierobežotam personu lokam darba pienākumu veikšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2013.)

14.pants. Valsts uzraudzības un kontroles izdevumu samaksa

Izdevumus par mēslošanas līdzekļu un substrātu valsts uzraudzību un kontroli sedz no valsts budžeta līdzekļiem, izņemot gadījumus, kad mēslošanas līdzekļu un substrātu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības prasības regulējošie normatīvie akti paredz citādi.

(27.11.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2013.)

15.pants. Savstarpējās atzīšanas princips

Latvijā atļauts piedāvāt tirdzniecībai tos mēslošanas līdzekļus un substrātus, kuri atbilstoši normatīvajiem aktiem par mēslošanas līdzekļiem un substrātiem ražoti vai laisti brīvā apgrozībā kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai Turcijā vai kuri atbilstoši normatīvajiem aktiem par mēslošanas līdzekļiem un substrātiem ražoti kādā no Eiropas Ekonomikas zonas valstīm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2013.)

(Nodaļa 21.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.12.2019. Nodaļa stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 16. punktu)

17. pants. Mēslošanas līdzekļu un substrātu aprites noteikumu pārkāpšana

Par mēslošanas līdzekļu un substrātu aprites noteikumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecām līdz piecsimt naudas soda vienībām.

(21.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.12.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 16. punktu)

18. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 17. pantā minēto pārkāpumu veic dienests.

(21.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.12.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 16. punktu)

1.Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Mēslošanas līdzekļu aprites likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 23.nr.; 2002, 23.nr.).

2.Līdz 2006.gada 1.septembrim Ministru kabinets izdod šā likuma 4.panta pirmajā daļā minētos noteikumus.

3.Līdz šā likuma 4.panta pirmajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.septembrim piemērojami Ministru kabineta 2002.gada 25.jūnija noteikumi Nr.247 "Mēslošanas līdzekļu identifikācijas, atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 17.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 5., 18.nr.), ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

4. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.septembrim izdod šā likuma 16.pantā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2002.gada 2.jūlija noteikumi Nr.285 "Noteikumi par valsts nodevu par mēslošanas līdzekļa reģistrāciju un maksāšanas kārtību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 18.nr.), ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

5. Ievedēji, kas līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma 5.panta trešā daļa, reģistrējuši vienkāršā vai kombinētā amonija nitrāta mēslošanas līdzekli ar augstu slāpekļa saturu, līdz 2009.gada 30.jūnijam iesniedz dienestam mēslošanas līdzekļa ražotāja garantijas vēstuli vai tās kopiju par šā mēslošanas līdzekļa atbilstību regulas Nr. 2003/2003 prasībām attiecībā uz detonācijas testu.

(27.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2008.)

6. Mēslošanas līdzekļu ražotājs, šo līdzekļu maisījumu gatavotājs, iepakotājs vai ievedējs iesniedz dienestam šā likuma 5.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto iesniegumu par mēslošanas līdzekļu ar EK marķējumu uzskaiti, sākot ar 2013.gada 1.janvāri.

(27.11.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.02.2010. likumu, kas stājas spēkā 26.02.2010.)

7. (Izslēgts ar 11.02.2010. likumu, kas stājas spēkā 26.02.2010.)

8. Dienests ar 2013.gada 1.janvāri:

1) veic šā likuma 9.panta pirmās daļas 7.punktā noteikto uzskaiti par mēslošanas līdzekļiem ar EK marķējumu;

2) sniedz šā likuma 9.panta pirmās daļas 9.punktā noteikto informāciju par mēslošanas līdzekļiem ar EK marķējumu.

(27.11.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.02.2010. likumu, kas stājas spēkā 26.02.2010.)

9. Šā likuma 8.panta trešā daļa stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

(27.11.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.02.2010. likumu, kas stājas spēkā 26.02.2010.)

10. No 2010.gada 1.jūlija līdz 2014.gada 1.jūlijam šā likuma 5.panta sesto un septīto daļu piemēro mēslošanas līdzekļiem, kuros amonija nitrāta slāpekļa saturs ir 20 procentu vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas.

(17.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2010.)

11. Līdz 2011.gada 1.februārim šā likuma prasības nepiemēro mikrobioloģisko preparātu apritei.

(17.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2010.)

12. Ministru kabinets līdz 2015.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 4.panta pirmajā daļā minētos noteikumus attiecībā uz substrātiem.

(17.10.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 06.11.2014.)

13. Šā likuma 5.panta pirmo daļu un 9.panta pirmās daļas 9.punktu attiecībā uz paziņotajiem mēslošanas līdzekļiem un substrātiem piemēro no 2015.gada 1.jūlija.

(17.10.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 06.11.2014.)

14. Šā likuma 16.pantā noteiktā valsts nodeva par substrātu reģistrāciju un atļaujas saņemšanu stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām".

(17.10.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2013.)

15. Grozījumi šā likuma 3. panta otrās daļas 6. punktā, kā arī grozījumi 5. pantā par tā papildināšanu ar astoto, devīto un desmito daļu stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī.

(17.01.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.02.2019.)

16. Grozījums šā likuma 3. panta otrās daļas 2. punktā, grozījums šā likuma 9. panta otrajā daļā par 5. punkta izslēgšanu, kā arī šā likuma IV nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

(21.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.12.2019.)

17. Mēslošanas līdzekļu un substrātu ražotājs un ievedējs šā likuma 5. panta pirmās daļas 2. punktā minētās ziņas par 2022. gadā tirdzniecībai ražotajiem vai ievestajiem mēslošanas līdzekļiem ar marķējumu "EK mēslošanas līdzeklis" iesniedz dienestam līdz 2023. gada 31. janvārim.

(09.06.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2022.)

(17.10.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2013.)

Tiesību normas saskaņotas ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 22.jūnija direktīvai 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, un Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 20.jūlija direktīvai 98/48/EK, ar kuru groza direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā.