Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 12.03.2022. - 28.07.2022. / Vēsturiskā
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2022. gada 14. jūlija likumu: Elektronisko sakaru likums.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Elektronisko sakaru likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) abonentlīnija — fiziska līnija, kas savieno publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktu abonenta telpās ar centrāles krosu vai ekvivalentu iekārtu;

2) abonents — fiziskā vai juridiskā persona, kas ir noslēgusi līgumu ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju par konkrētu elektronisko sakaru pakalpojumu saņemšanu;

3) abonentu saraksts — strukturēti sakārtots personu datu apkopojums, kurā, izmantojot noteiktas pazīmes, iespējams atrast informāciju par attiecīgā elektronisko sakaru komersanta abonentu;

4) (izslēgts ar 22.10.2015. likumu);

5) atrašanās vietas dati — dati, kas tiek apstrādāti elektronisko sakaru tīklā vai ko apstrādā, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu, un kas norāda uz elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāja galiekārtas atrašanās vietu. Publiskajos mobilajos elektronisko sakaru tīklos, satelītu tīklos un bezvadu tīklos, kurus izmanto radio un televīzijas signāla izplatīšanai, tā ir elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāja galiekārtas ģeogrāfiskās atrašanās vieta (adrese), bet publiskajos fiksētajos tīklos, kabeļtelevīzijas un kabeļradio tīklos, elektrības kabeļu sistēmās, ciktāl tās tiek izmantotas, lai pārraidītu elektronisko sakaru signālus, — pieslēguma punkta adrese;

51) atrašanās vietas informācijas datubāze — datubāze, kas satur informāciju par atrašanās vietas datiem;

52) ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkls — elektronisko sakaru tīkls, kas tiek izveidots un izmantots informācijas aprites nodrošināšanai ārkārtas situācijās, kā arī aizsargātās informācijas pārraidīšanai;

6) balss telefonijas pakalpojums — publisks elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina runas signālu pārraidi starp noteiktiem elektronisko sakaru tīkla vai tīklu pieslēguma punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru galiekārtām reālā laikā;

7) būtiska ietekme tirgū — tāds elektronisko sakaru komersanta stāvoklis tirgū, kas līdzvērtīgs dominējošam stāvoklim;

71) Transeiropas telemātikas pakalpojumi starp administrācijām (TESTA) — elektronisko sakaru platforma, kas ietver elektronisko sakaru fizisko infrastruktūru un savienojumus, kā arī saistītos elektronisko sakaru pakalpojumus, lai nodrošinātu datu apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstu publiskās pārvaldes institūcijām un Eiropas Savienības institūcijām;

72) (izslēgts ar 13.03.2014. likumu);

8) elektronisko sakaru komersants — komersants vai ārvalstu komersanta filiāle, kam ir tiesības veikt komercdarbību, nodrošināt publisko elektronisko sakaru tīklu vai sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus šajā likumā noteiktajā kārtībā;

9) elektronisko sakaru pakalpojums — pakalpojums, kuru parasti nodrošina par atlīdzību un kurš pilnīgi vai galvenokārt sastāv no signālu pārraidīšanas elektronisko sakaru tīklos;

91) valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs — tehnisko līdzekļu kopums, kas valsts institūcijām nodrošina infrastruktūru ar augstu konfidencialitāti, integritāti un pieejamību valsts informācijas sistēmām;

10) elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs — elektronisko sakaru komersants, kas sniedz publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, izmantojot publisko elektronisko sakaru tīklu;

11) elektronisko sakaru tīkls — pārraides sistēmas, komutācijas un maršrutēšanas iekārtas (tajā skaitā tīkla elementi, kas netiek izmantoti) un citi resursi, kas neatkarīgi no pārraidītās informācijas veida ļauj pārraidīt signālus, izmantojot vadus, radioviļņus, optiskos vai citus elektromagnētiskos līdzekļus tīklos, tajā skaitā:

a) satelītu tīklos, fiksētos tīklos (kanālu un pakešu komutācijas tīklos, ieskaitot internetu) un mobilos zemes elektronisko sakaru tīklos,

b) tīklos, kurus izmanto radio un televīzijas signāla izplatīšanai,

c) kabeļtelevīzijas un kabeļradio tīklos, elektrības kabeļu sistēmās, ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus;

111) elektronisko sakaru tīklu būvniecība — elektronisko sakaru būvju būvniecība, veicot zemes darbus, kā arī statņu, mastu un iekārtu montāža uz esošajām būvēm, ja tās dēļ pazeminās būves konstrukciju drošība, nestspēja vai noturība un jāveic to pastiprināšana;

112) elektronisko sakaru tīklu ierīkošana — elektronisko sakaru tīklu līniju un iekārtu montāža esošajās būvēs, starp tām, uz balstiem, stabiem, mastiem, statnēm, kabeļu kanalizācijā, neveicot zemes darbus, elektronisko sakaru tīklu radioiekārtu un antenu montāža, ja atbilstoši elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas tehniskajam projektam (turpmāk — ierīkošanas projekts) netiek pazemināta būves konstrukciju drošība, nestspēja vai noturība un nav jāveic to pastiprināšana, kā arī vienkāršotā inženiertīklu pievadu un iekšējo inženiertīklu izbūve vai pārbūve;

113) elektronisko sakaru tīklu pārbūve — elektronisko sakaru tīkla daļas vai tā iekārtu nomaiņa vai citi saistītie darbi aizsargjoslā, vai elektronisko sakaru iekšējā tīkla, tā daļas vai tā iekārtu nomaiņa, vai elektronisko sakaru tīkla vai tā iekārtu daļas apjoma maiņa, saglabājot esošās funkcijas;

114) Elektroniskā numurēšanas sistēma (ENUM) — globāls standarts, kas nodrošina telefona numura piesaisti interneta adresei;

12) elektronisko sakaru tīklu nodrošināšana — elektronisko sakaru tīkla izveide, attīstīšana, ekspluatācija, kontrole un piekļuves nodrošināšana tam;

121) eZvans — automātiski vai manuāli ierosināts vienotā ārkārtas palīdzības izsaukuma numura "112" bezmaksas izsaukums no transportlīdzekļa saskaņā ar Komisijas 2012.gada 26.novembra deleģētās regulas (ES) Nr. 305/2013, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2010/40/ES papildina attiecībā uz sadarbspējīga ES mēroga eCall pakalpojuma saskaņotu nodrošināšanu 2.panta "h" apakšpunktu;

13) galiekārtas — iekārtas (piemēram, tālruņa aparāti, faksi, modemi, datu pārraides iekārtas, privātās automātiskās telefonu centrāles, privātie tīkli, taksofoni), kas paredzētas tiešai vai netiešai pieslēgšanai publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktiem;

14) galalietotājs — elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājs, kas šos pakalpojumus neizmanto elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai citām personām;

15) (izslēgts no 01.01.2016. ar 22.10.2015. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 36. punktu);

151) identificējama galiekārta — gal­iekārta, kurai ražotājs piešķīris identifikatoru atpazīšanai elektronisko sakaru tīklā;

16) ierobežotie resursi — radiofrekvenču spektrs, numerācija un augstākā līmeņa domēna vārds (.lv);

17) izsauktā numura uzrādīšana — papildvērtības pakalpojums, saskaņā ar kuru numurs, kuru izsauc, tiek atveidots izsaucēja, lietotāja vai abonenta galiekārtā vai taksofonā pirms savienojuma nodibināšanas vai savienojuma laikā;

18) izsaucošā numura uzrādīšana — papildvērtības pakalpojums, saskaņā ar kuru lietotāja, abonenta vai taksofona numurs, no kura notiek izsaukuma mēģinājums vai izsaukums, tiek atveidots cita lietotāja vai abonenta galiekārtā vai taksofonā pirms vai pēc savienojuma nodibināšanas;

19) izsaukums — savienojums vai savienojuma mēģinājums, kas veikts, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu, kurš pieļauj divpusēju saziņu reālā laikā;

20) kabeļtelevīzijas tīkls — elektronisko sakaru tīkls, kas paredzēts galvenokārt radio vai televīzijas programmu raidīšanai vai publiskai izplatīšanai;

201) kabeļu kanalizācija — zemē vai būvju konstrukcijās izvietotas caurules vai to kopums un kabeļu akas vai citas apakšzemes telpas, kas paredzētas elektronisko sakaru kabeļu līniju ierīkošanai un ekspluatācijai;

21) kaitīgie radiotraucējumi — traucējumi, kas apdraud vai kā citādi nopietni bojā, traucē vai vairākkārt pārtrauc:

a) radionavigācijas sakarus,

b) radiosakarus, kas tiek izmantoti personas vai īpašuma aizsardzībai (drošības radiosakari),

c) citus attiecīgajiem normatīvajiem aktiem atbilstošus radiosakarus, tajā skaitā citu valstu radiosakarus;

d) kompetentas institūcijas veiktu radiofrekvenču spektra radiomonitoringu;

211) krāpniecība, izmantojot numerāciju — īsziņu vai multivides īsziņu nosūtīšana, maršrutēšana vai saņemšana vai izsaukumu veikšana, maršrutēšana vai saņemšana, izmantojot galalietotājam paredzētu pakalpojumu vai numerāciju, kā rezultātā rodas nelietderīga vai mākslīga noslodze, kas var izpausties arī kā vienveidīgi izsaukumi savienojuma ilgumā vai kā izsaukumi, īsziņas, multivides īsziņas galalietotājam neraksturīgā apjomā, ko rada Latvijā vai ārvalstīs esošs galalietotājs vai pieslēguma punktam pievienota iekārta;

22) lietotājs — fiziskā vai juridiskā persona, kas pieprasa vai izmanto publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus;

23) lietojumprogrammu saskarne — programmatūras saskarne, ar kuru raidorganizācijas vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji nodrošina piekļuvi ciparu televīzijas vai ciparu radio pakalpojumiem papildinošās ciparu televīzijas ierīcēs;

24) lietošanas tiesības — tiesības lietot ierobežotos resursus;

241) nepareiza numerācijas izmantošana — numerācijas izmantošana neatbilstoši nacionālajā numerācijas plānā noteiktajam numerācijas lietošanas mērķim, kā arī izsaukumu uzsākšana, maršrutēšana vai saņemšana uz nacionālo numuru, kas nav aktivizēts vai izmantots publiskajā telefonu tīklā Latvijas Republikā, vai uz publiskā mobilo telefonu tīkla numuru, kas nav izmantots galalietotāja galiekārtas pieslēgumam Latvijas elektronisko sakaru komersanta publiskajā mobilo telefonu tīklā, izņemot viesabonēšanu publiskajā mobilo elektronisko sakaru tīklā;

25) nacionālais numerācijas plāns — saskaņā ar Eiropas Savienības nacionālās numerācijas izmantošanas prasībām un starptautiskajām rekomendācijām izstrādāts numerācijas plāns;

26) nacionālais radiofrekvenču plāns — saskaņā ar starptautiskiem līgumiem, konvencijām un standartiem izstrādāts plāns optimālam radiofrekvenču sadalījumam Latvijas teritorijā;

261) nākamās paaudzes piekļuves (NGA) kabeļtīkli — pilnībā vai daļēji no optiskās šķiedras elementiem sastāvoši platjoslas piekļuves tīkli, kas galalietotājiem spēj nodrošināt interneta piekļuves pakalpojumus ar uzlabotiem datu pārraides parametriem (piemēram, lielāku caurlaidspēju) salīdzinājumā ar esošajiem vara kabeļu tīkliem;

27) (izslēgts no 01.01.2016. ar 22.10.2015. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 36. punktu);

28) nomātā līnija — publiskajā elektronisko sakaru tīklā nodalīts vai izveidots pastāvīgs un simetrisks sakaru kanāls vai savienojums signālu pārraidei starp diviem publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktiem;

29) noslodzes dati — jebkura informācija vai dati, kas tiek apstrādāti, lai pārraidītu informāciju pa elektronisko sakaru tīklu vai sagatavotu rēķinus un uzskaitītu maksājumus, izņemot pārraidāmās informācijas saturu;

30) numerācijas nodrošināšanas pakalpojums — numerācijas datubāzes uzturēšana numerācijas pārvaldības vajadzībām, tai skaitā jebkurš pakalpojums, kas saistīts ar piekļuves nodrošināšanu šajā datubāzē esošajai informācijai, un tās apstrāde;

31) numurs — unikāla decimālu skaitļu virkne, kas raksturo pieslēguma punktu un ietver informāciju izsaukumu maršrutēšanai uz šo pieslēguma punktu atbilstoši nacionālajam numerācijas plānam;

32) numura saglabāšanas pakalpojums — pakalpojums, kas dod iespēju galalietotājam neatkarīgi no elektronisko sakaru komersanta saglabāt tam lietošanā nodoto numuru;

33) operators — elektronisko sakaru komersants, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklu vai saistītās iekārtas;

34) operatora iepriekšējas izvēles pakalpojums — elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem pēc iepriekšējas izvēles, turklāt iespēju atcelt jebkuru iepriekšēju izvēli katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu;

35) operatora izvēles pakalpojums — elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu;

36) papildinošās ciparu televīzijas ierīces — pārveidotājierīču un dekodētājierīču bloki, kas paredzēti pievienošanai televizoriem vai integrētiem ciparu televizoriem un kas ļauj saņemt ciparu interaktīvās televīzijas pakalpojumus;

37) pārtveršanas punkts — publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punkts, kas nodrošina speciālu iekārtu tehnisku pieslēgšanu, lai likumos noteiktajos gadījumos varētu iegūt operatīvo informāciju no elektronisko sakaru tīkliem;

371) personas datu aizsardzības pārkāpums — nelikumīga personas datu apstrāde;

38) piekļuve — citam elektronisko sakaru komersantam sniegts pakalpojums ar konkrētiem nosacījumiem piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamajām iekārtām un pakalpojumiem, ieskaitot to izmantošanu informācijas sabiedrības pakalpojumu vai apraides satura pakalpojumu izplatīšanai. Piekļuve ietver piekļuvi elektronisko sakaru tīkla elementiem un ar tiem saistītām iekārtām ar vadu vai bezvadu savienojumiem, it īpaši piekļuvi abonentlīnijai, kā arī iekārtām un pakalpojumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pakalpojumus abonentlīnijā, piekļuvi fiziskai infrastruktūrai (ieskaitot elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai izmantotās ēkas, kabeļu līnijas, kabeļu kanalizāciju un antenu mastus un torņus), piekļuvi atbilstošām programmatūras sistēmām (ieskaitot operacionālās atbalstsistēmas), piekļuvi informācijas sistēmām un datubāzēm, lai veiktu pasūtījumus, piegādes, uzturēšanas un bojājumu novēršanas pieprasījumus un rēķinu sagatavošanu, piekļuvi numura translācijai vai sistēmām, kas piedāvā līdzīgas iespējas, piekļuvi elektronisko sakaru tīkliem (īpaši viesabonēšanai), piekļuvi ierobežotas piekļuves sistēmām ciparu televīzijas pakalpojumiem un piekļuvi virtuālo tīklu pakalpojumiem;

381) piekļuve datu plūsmai — operatora sniegts elektronisko sakaru pakalpojums citam elektronisko sakaru komersantam, lai tas varētu piedāvāt galalietotājam platjoslas piekļuvi internetam un citus elektronisko sakaru pakalpojumus, kuri tiek sniegti, izmantojot interneta protokolu;

39) papildvērtības pakalpojums — pakalpojums, kura sniegšanai nepieciešama tādu noslodzes datu vai atrašanās vietas datu apstrāde, kas pārsniedz datu apstrādes apjomu, kāds nepieciešams elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai un maksājumu uzskaitei;

40) pieslēguma punkts — elektronisko sakaru tīkla pabeigšanas punkts, kurā lietotājam tiek nodrošināta piekļuve publiskajam elektronisko sakaru tīklam;

41) publiskais telefonu tīkls — elektronisko sakaru tīkls, kuru izmanto balss telefonijas pakalpojumu, kā arī citu pakalpojumu sniegšanai (tajā skaitā faksa ziņojumu un datu pārraidei) starp publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktiem;

42) radioiekārta — iekārta, kas izstaro vai uztver radioviļņus, lai nodrošinātu radiosakarus vai radionoteikšanu, vai iekārta, kurai ir jāpievieno radioviļņus izstarojoša palīgierīce, kas izstaro vai uztver radioviļņus, lai nodrošinātu radiosakarus vai radionoteikšanu;

43) radiofrekvences piešķīrums — radioiekārtas darbības nodrošināšanai individuāli noteikta radiofrekvence vai radiofrekvenču kanāls, kā arī izmantošanas nosacījumi un izmantošanas tehniskie parametri;

431) radiofrekvenču uzkrāšana — neefektīva radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību izmantošana, ko raksturo pārklājuma teritorija, elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamība lietotājiem un radiofrekvenču piešķīrumi radioiekārtas darbībai;

44) radiostacija — viens vai vairāki raidītāji un uztvērēji vai to kombinācija, kā arī papildierīces, kas attiecīgajā vietā nepieciešamas radiosakaru uzturēšanai;

441) reģistrēts lietotājs — lietotājs, kas ir norādījis elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējam savus identifikācijas datus;

442) saglabājamie dati — šā likuma 1. un 2.pielikumā minētie noslodzes dati, atrašanās vietas dati un ar tiem saistīti dati, kas nepieciešami, lai identificētu abonentu vai lietotāju;

45) saistītās iekārtas — pakalpojumi, iekārtas vai aprīkojums (tajā skaitā ēkas, ēku iekšējā instalācija, sadales punkti, kabeļu šahtas un kanalizācija, torņi un citas atbalsta konstrukcijas), kas saistīts ar elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu, kurš pieļauj vai atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu ar minēto elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu palīdzību;

451) saistītie pakalpojumi — pakalpojumi (tajā skaitā numura translācija vai sistēmas, kas piedāvā līdzīgas iespējas, ierobežotas piekļuves sistēmas un elektronisko programmu ceļveži, kā arī citi pakalpojumi, piemēram, identifikācijas pakalpojumi, atrašanās vietas un klātbūtnes noteikšanas pakalpojumi), kas saistīti ar elektronisko sakaru tīklu vai ar elektronisko sakaru pakalpojumiem un pieļauj vai atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu ar minēto elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu palīdzību;

452) speciālie radiolīdzekļi — radioviļņus izstarojošas iekārtas, kuras valsts aizsardzības un drošības vajadzībām izmanto apzinātai kaitīgu radiotraucējumu radīšanai, lai apgrūtinātu vai pārtrauktu nevēlamus radiosakarus;

453) spektra iedalījums — noteikta radiofrekvenču spektra atvēlēšana vienam vai vairākiem radiosakaru pakalpojumu veidiem;

46) starpsavienojums — viena un tā paša vai dažādu elektronisko sakaru komersantu publisko elektronisko sakaru tīklu fizisks un loģisks savienojums, kas ļauj viena elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājiem sazināties ar tā paša vai cita elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājiem vai piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumiem, ko sniedz cits elektronisko sakaru komersants. Pakalpojumus var sniegt iesaistītās puses vai citas personas, kurām ir piekļuve elektronisko sakaru tīklam. Starpsavienojums ir īpašs, starp operatoriem ieviests piekļuves veids;

461) tālāknodošana — elektronisko sakaru komersantam piešķirto lietošanas tiesību nodošana, tajā skaitā pārdošana vai iznomāšana citam elektronisko sakaru komersantam;

462) telefona uzziņu dienests — jebkurš uzziņu dienests, kas, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus, publiski sniedz informāciju par abonentiem, kuri ir devuši piekrišanu savu datu iekļaušanai publiski pieejamā abonentu sarakstā, ievērojot abonentu noteiktos ierobežojumus;

47) universālais pakalpojums — minimālais noteiktas kvalitātes elektronisko sakaru pakalpojumu apjoms, kas par pieņemamu cenu pieejams visiem esošajiem un potenciālajiem lietotājiem neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas;

471) (izslēgts no 01.01.2012. ar 19.05.2011. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 20. punktu);

472) (izslēgts ar 19.05.2016. likumu);

473) (izslēgts ar 19.05.2016. likumu);

48) vispārējā atļauja — normatīvajos aktos elektronisko sakaru komersantiem noteiktās tiesības un prasības, kuras var ietvert specifiskus elektronisko sakaru nozares noteikumus un kuras var attiecināt uz visiem vai konkrētiem elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu veidiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2005., 26.10.2006., 03.05.2007., 03.07.2008., 10.06.2010., 19.05.2011., 09.01.2014., 13.03.2014., 22.10.2015., 17.12.2015., 19.05.2016. un 23.03.2017. likumu, kas stājas spēkā 19.04.2017.)

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir:

1) veicināt elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanu un elektronisko sakaru pakalpojumu attīstību;

2) veicināt konkurences attīstību elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanā un elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā;

3) veicināt vienkāršota un caurskatāma elektronisko sakaru komersantu reģistrācijas režīma ieviešanu;

4) nodrošināt no elektronisko sakaru tehnoloģijas neatkarīgu elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu regulēšanu;

5) nodrošināt ierobežoto resursu racionālu un efektīvu izmantošanu elektronisko sakaru nozarē;

6) nodrošināt valsts, lietotāju un elektronisko sakaru komersantu interešu aizsardzību;

7) veicināt universālā pakalpojuma pieejamību;

8) nodrošināt elektronisko sakaru tīklu integritāti un savietojamību, elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību;

9) nodrošināt lietotāju datu, tajā skaitā personas datu, aizsardzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 07.06.2007.)

3.pants. Likuma piemērošanas joma

(1) Likums nosaka lietotāju, elektronisko sakaru komersantu, privāto elektronisko sakaru tīklu īpašnieku un valsts pārvaldes iestāžu kompetenci, tiesības un pienākumus, kas saistīti ar elektronisko sakaru nozares regulēšanu, elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanu, elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, kā arī ierobežoto resursu lietošanu un pārvaldīšanu.

(2) Likums attiecas arī uz radio vai televīzijas programmu izplatīšanai nepieciešamajiem elektronisko sakaru tīkliem. Latvijas Republikas jurisdikcijā esošo raidorganizāciju veidošanas, reģistrācijas, darbības un uzraudzības kārtību nosaka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums.

(3) Likums neattiecas uz informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanu un tās informācijas saturu, kuru pārraida vai saņem elektronisko sakaru tīklos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2005. un 22.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2015.)

II nodaļa
Valsts pārvalde elektronisko sakaru nozarē

4.pants. Elektronisko sakaru nozari pārvaldošās institūcijas

(1) Vispārējo valsts pārvaldi elektronisko sakaru nozarē atbilstoši savai kompetencei nodrošina Satiksmes ministrija.

(2) Radiofrekvenču spektra un numerācijas pārvaldi elektronisko sakaru nozarē atbilstoši savai kompetencei, kā arī elektronisko sakaru tīklu antenu, radioiekārtu, apraides raidītāju un mobilo sakaru bāzes staciju ierīkošanas tehnisko projektu akceptēšanu nodrošina valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari".

(21) (Izslēgta ar 03.05.2007. likumu)

(22) Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu, kā arī būvniecības pārraudzību īsteno būvniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktā institūcija.

(3) Elektronisko sakaru nozari atbilstoši šajā likumā un likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajai kompetencei uzrauga un regulē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk — Regulators).

(4) Datu aizsardzību elektronisko sakaru nozarē uzrauga Datu valsts inspekcija. Lai nodrošinātu minēto uzraudzību, Datu valsts inspekcijai ir Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktās tiesības.

(5) Patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzību un kontroli elektronisko sakaru nozarē atbilstoši savai kompetencei nodrošina Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

(6) Šā likuma 47.panta piektajā daļā (radiofrekvenču spektra joslas, kuru efektīvas izmantošanas labad ir nepieciešams ierobežot radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanu komercdarbībai elektronisko sakaru nozarē), 49.panta pirmajā daļā (radiofrekvenču spektra joslu sadalījums), 50.pantā (koplietojuma radiofrekvenču piešķīruma lietošanas atļauja) un 56.pantā (nacionālais numerācijas plāns) minēto Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādi un iesniegšanu nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2005., 03.05.2007., 12.06.2009., 16.12.2010., 06.11.2013. un 13.03.2014. likumu, kas stājas spēkā 08.04.2014.)

5.pants. Satiksmes ministrijas kompetence

(1) Satiksmes ministrija atbilstoši savai kompetencei elektronisko sakaru nozarē nodrošina:

1) ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīklu un tajā pārraidītās valsts pārvaldes funkciju izpildei nepieciešamās aizsargātās informācijas drošības pārraudzību;

2) ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla pieslēgumu starptautisko organizāciju un citu juridisko personu tīkliem valsts funkciju realizēšanai;

3) valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra izveidošanu, uzturēšanu un darbību;

4) (izslēgts ar 16.12.2010. likumu);

5) Transeiropas telemātikas pakalpojumus starp administrācijām (TESTA) Latvijas teritorijā.

(2) Satiksmes ministrija šā panta pir­majā daļā minētās funkcijas var deleģēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Par augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētāju uzskatāms starptautiskās organizācijas, kas apstiprina augstākā līmeņa domēnu reģistra uzturētājus, — Interneta vārdu un numuru piešķires korporācijas — apstiprināts tiesību subjekts, kuru normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzinusi Satiksmes ministrija. Ministru kabinets nosaka augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam izvirzāmās prasības, kā arī tā atzīšanas kārtību. Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam izvirzīto prasību izpildi uzrauga Satiksmes ministrija.

(4) Satiksmes ministrijai ir tiesības pieprasīt un saņemt no elektronisko sakaru komersanta vai valsts pārvaldes iestādes Satiksmes ministrijas funkciju izpildei nepieciešamo informāciju.

(5) Lai pildītu savas funkcijas un veiktu pārbaudes, iepriekš par to brīdinot, pilnvarotajiem Satiksmes ministrijas pārstāvjiem ir tiesības piekļūt telpām, ēkām un attiecīgajām iekārtām, kuras tiek izmantotas elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai vai publisko elektronisko sakaru tīklu ekspluatācijai.

(6) Satiksmes ministrijas izdotos administratīvos aktus elektronisko sakaru jomā var pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma par šāda administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu iesniegšana tiesā neaptur Satiksmes ministrijas izdotā administratīvā akta darbību.

(7) Satiksmes ministrija nosaka elektronisko sakaru infrastruktūras attīstības politiku un īsteno elektronisko sakaru infrastruktūras attīstības projektus, tajā skaitā Eiropas Savienības fondu finansētos projektus.

(03.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010., 19.05.2011., 09.01.2014. un 22.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2015.)

6.pants. Valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" kompetence

(1) Valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari":

1) pārvalda radiofrekvenču spektru un numerāciju, lai nodrošinātu to racionālu un efektīvu izmantošanu;

2) sniedz elektromagnētiskās saderības un numerācijas nodrošināšanas pakalpojumus;

3) plāno radiofrekvenču spektra tehnisko izmantošanu un nosaka radiofrekvenču piešķīrumu radioiekārtas darbībai;

4) piešķir radioiekārtai pazīšanas (izsaukuma) signālus;

5) Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos un konvencijās noteiktajā kārtībā koordinē un reģistrē radiofrekvenču piešķīrumu;

6) sadarbojas ar citu valstu sakaru administrācijām un piedalās sakaru nozares starptautisko institūciju un organizāciju darbā, lai veicinātu radiofrekvenču spektra un numerācijas nodrošināšanas pakalpojumu efektīvu izmantošanu;

7) veic radiofrekvenču spektra radiomonitoringu un radioiekārtu parametru mērījumus;

8) pārbauda pieteikumus par kaitīgiem radiotraucējumiem radio un televīzijas programmu uztveršanā un radiosakaru darbībā, noskaidro šo traucējumu avotus un pieņem lēmumu par traucējumu novēršanu;

81) pieņem lēmumu par normatīvajiem aktiem neatbilstoši lietotu radioiekārtu darbības pārtraukšanu;

9) izsniedz radioamatieru apliecības;

10) saskaņā ar šā likuma 16.panta pirmajā daļā noteikto kārtību akceptē vai noraida elektronisko sakaru tīklu antenu, radioiekārtu, apraides raidītāju un mobilo sakaru bāzes staciju ierīkošanas tehniskos projektus.

(2) Izpildot šā panta pirmajā daļā noteiktās funkcijas, valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" patstāvīgi pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus.

(3) Valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" izdotos administratīvos aktus var apstrīdēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" izdota administratīvā akta apstrīdēšana neaptur šā akta darbību, ja vien pārsūdzības institūcija nepieņem lēmumu par tā darbības apturēšanu uz sūdzības izskatīšanas laiku.

(4) Valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" par sniegtajiem publiskajiem maksas pakalpojumiem iekasē maksu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā. Ministru kabinets nosaka tarifu korekcijas gadījumus un kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2005., 03.05.2007., 10.06.2010., 16.12.2010., 19.05.2011., 06.11.2013., 09.01.2014. un 13.03.2014. likumu, kas stājas spēkā 08.04.2014.)

7.pants. Valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" tiesības

Valsts akciju sabiedrībai "Elektroniskie sakari" ir šādas tiesības:

1) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pieprasīt un saņemt no elektronisko sakaru komersanta, valsts pārvaldes iestādes vai citām personām, kā arī valsts informācijas sistēmām valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" funkciju izpildei nepieciešamo informāciju;

2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piekļūt iekārtām, kuras rada vai var radīt kaitīgus radiotraucējumus, kā arī pieprasīt, lai tiek uzrādītas radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas, atbilstības apliecinājumi vai citi ar elektronisko sakaru izmantošanu saistītie dokumenti;

3) lai novērstu kaitīgus radiotraucējumus vai to rašanās iespēju, pārtraukt tādu radioiekārtu vai jebkuru citu iekārtu lietošanu, kuras rada vai var radīt šādus kaitīgus radiotraucējumus;

4) apturēt neatbilstoši normatīvo aktu prasībām lietotas radioiekārtas darbību, veicot plombēšanu, apzīmogošanu vai atslēgšanu no elektroapgādes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2005., 03.05.2007., 19.05.2011., 06.11.2013. un 13.03.2014. likumu, kas stājas spēkā 08.04.2014.)

8.pants. Regulatora kompetence

(1) Regulators papildus šajā likumā un likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajai kompetencei elektronisko sakaru nozarē:

1) veicina galalietotājiem, tajā skaitā īpašām sociālajām grupām un sevišķi personām ar invaliditāti, iespēju izvēlēties elektronisko sakaru komersantu, tā sniegtos elektronisko sakaru pakalpojumus un elektronisko sakaru pakalpojumu tarifus;

2) veicina elektronisko sakaru tirgus attīstību, caurskatāmi sadarbojoties ar citām valsts iestādēm, citu valstu regulatoriem un Eiropas Savienības institūcijām;

3) (izslēgts ar 19.05.2011. likumu);

4) izskata strīdus starp elektronisko sakaru komersantiem starpsavienojuma, piekļuves, saistītu iekārtu kopīgas izmantošanas un nomāto līniju jautājumos, kā arī strīdus starp elektronisko sakaru komersantiem un lietotājiem, ja strīds saistīts ar lietotāju pretenzijām, likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajā kārtībā;

5) veicina konkurenci elektronisko sakaru nozarē;

6) uzrauga elektronisko sakaru nozares normatīvo aktu ievērošanu;

7) nodrošina darbības atklātumu, publiskojot gada pārskatu, kā arī atbilstoši savai kompetencei apkopo un publisko informāciju par elektronisko sakaru nozari;

8) (izslēgts ar 03.05.2007. likumu);

9) nosaka un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" prasības atsaistītai piekļuvei paredzētai abonentlīnijai un kārtību, kādā tiek atsaistīta piekļuve abonentlīnijai vai tās daļai un piekļuve saistītām iekārtām un pakalpojumiem, kā arī kārtību, kādā tiek nodrošināta piekļuve kabeļu kanalizācijai nākamās paaudzes piekļuves (NGA) kabeļtīklu ierīkošanai, un kārtību, kādā tiek nodrošināts papildu kabeļu kanalizācijas tilpums kabeļu kanalizācijas būvniecības, pārbūves vai elektronisko sakaru tīkla pievadu izbūves laikā gadījumos, kad dublējošas infrastruktūras izbūve ir fiziski neiespējama vai ekonomiski neefektīva (vietās, kur pēc ierīkošanas, būvniecības vai pārbūves darbu veikšanas ir nepieciešams atjaunot ceļa brauktuves vai ietves segumu, vietās, kuras plānots asfaltēt turpmāko divu gadu laikā, vai vietās, kurās aizsargjosla gar kabeļu kanalizāciju sava kabeļa ieguldīšanai padarīs neiespējamu elektronisko sakaru komersantam paralēlas aizsargjoslas veidošanu, u.tml.);

10) (izslēgts ar 12.05.2005. likumu);

11) nosaka un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" kārtību, kādā veicamas publiskās konsultācijas ar tirgus dalībniekiem, galalietotājiem, patērētājiem, kā arī patērētājiem, kas ir personas ar invaliditāti, nodrošinot, ka tiek izvērtēti minēto pušu viedokļi, un paredzot, ka, pieņemot lēmumus par visu galalietotāju un patērētāju tiesībām saistībā ar publiski pieejamiem elektronisko sakaru pakalpojumiem, pienācīgi tiek ņemtas vērā patērētāju intereses;

12) nosaka un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" tarifu aprēķināšanas metodiku un izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas metodiku, kā arī pietiekamu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu cenu starpības aprēķināšanas metodiku;

121) veic ar tirgus dalībniekiem publiskas konsultācijas par elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus definēšanu, nosaka elektronisko sakaru komersantu ar būtisku ietekmi tirgū un piemēro viņam speciālas prasības, kā arī saglabā, groza vai atceļ speciālās prasības, kas noteiktas elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū;

13) paziņo un nosūta Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoriem, Eiropas Komisijai un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādei (turpmāk — BEREC) saskaņošanai uz vienu kalendāra mēnesi plānoto pasākumu kopumu (projektu) un tā pamatojumu attiecībā uz elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus definēšanu, elektronisko sakaru komersanta ar būtisku ietekmi tirgū noteikšanu un lēmuma projektu par speciālo prasību piemērošanu, saglabāšanu, grozīšanu vai atcelšanu šādam komersantam, kā arī par plānotajām elektronisko sakaru komersantiem piemērojamām saistībām attiecībā uz piekļuvi, starpsavienojumu un pasākumiem, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Regulators, uzklausot un ņemot vērā Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoru, Eiropas Komisijas un BEREC viedokli, var izdarīt grozījumus plānoto pasākumu kopumā un piemērojamās saistībās un par to paziņo Eiropas Komisijai;

14) uzrauga normatīvo aktu ievērošanu attiecībā uz viesabonēšanu publiskajos mobilo elektronisko sakaru tīklos;

15) paziņo Eiropas Komisijai un BEREC visus pieņemtos lēmumus attiecībā uz elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus definēšanu, elektronisko sakaru komersanta ar būtisku ietekmi tirgū noteikšanu un lēmuma projektu par speciālo prasību piemērošanu, saglabāšanu, grozīšanu vai atcelšanu šādam komersantam, kā arī par plānotajām elektronisko sakaru komersantiem piemērojamām saistībām attiecībā uz piekļuvi, starpsavienojumu un pasākumiem, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm;

16) atbalsta BEREC mērķus Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoru labākas regulatīvās koordinēšanas un saskaņotības veicināšanā;

17) pieņemot lēmumus saskaņā ar šā likuma 30., 31. un 31.1 pantu, pēc iespējas ievēro BEREC pieņemtos atzinumus un kopējās nostājas;

18) caurskatāmi sadarbojas ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoriem, ar Eiropas Komisiju un BEREC, veicina Eiropas Savienības iekšējā tirgus attīstību, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto pienākumu konsekventu piemērošanu un lai sadarbībā ar Eiropas Komisiju un BEREC noteiktu instrumentus un tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas ir vislabāk piemēroti konkrētu situāciju risināšanai tirgū;

19) ja tas uzskata, ka ir steidzama vajadzība rīkoties, lai nodrošinātu konkurenci un aizsargātu lietotāju intereses, var, atkāpjoties no šā panta pirmās daļas 12.1 punktā un 13.punktā noteiktās procedūras, nekavējoties pieņemt samērīgu pagaidu lēmumu par veicamajiem pasākumiem, paziņojot Eiropas Komisijai, Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoriem un BEREC lēmumā minētos pasākumus un izklāstot to pamatojumu. Ja Regulatora pagaidu lēmumā noteiktais veicamais pasākums ietver tarifu regulēšanas un izmaksu aprēķināšanas saistību, tā stājas spēkā ne agrāk kā nākamajā dienā pēc Regulatora lēmuma publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Ja Regulators nolemj pagaidu lēmumu padarīt par pastāvīgu vai pagarināt laikposmu, kurā tas ir piemērojams, tas rīkojas saskaņā ar šā panta pirmās daļas 13.punktu;

20) apkopo informāciju par pārsūdzētajiem Regulatora lēmumiem, pārsūdzību vispārējo būtību, iesniegto pārsūdzību skaitu, pārsūdzības procesu ilgumu un to lēmumu skaitu, ar ko nosaka pagaidu pasākumus, un sniedz to Eiropas Komisijai un BEREC pēc attiecīgās iestādes pamatota lūguma;

21) veicina šā likuma 9.panta pirmās daļas 9.punktā minētās salīdzināmās informācijas sniegšanu, lai galalietotāji varētu neatkarīgi novērtēt alternatīvu elektronisko sakaru pakalpojumu izmantošanas izmaksas (piemēram, izmantojot interaktīvas rokasgrāmatas vai līdzvērtīgus informācijas avotus). Ja šādus līdzekļus bez maksas vai par samērīgu cenu nenodrošina elektronisko sakaru komersanti, Regulators pats vai ar trešo personu starpniecību šādas rokasgrāmatas vai informācijas avotus dara pieejamus galalietotājiem. Regulators var noteikt kārtību, kādā elektronisko sakaru komersanti nodrošina galalietotājiem salīdzināmu informāciju par elektronisko sakaru pakalpojumu tarifiem. Trešajām personām ir tiesības bez maksas izmantot elektronisko sakaru komersantu publiskoto informāciju, lai pārdotu vai darītu pieejamas šādas interaktīvas rokasgrāmatas vai līdzīgus informācijas avotus;

22) izskata pārrobežu domstarpības starp pusēm, ja viena puse ir Latvijas elektronisko sakaru komersants, bet otra puse — citas Eiropas Savienības dalībvalsts elektronisko sakaru komersants, kā arī pārrobežu domstarpības, kas ir vēl kādas citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetencē. Regulators pārrobežu domstarpību izskatīšanā sadarbojas ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts regulatoru un BEREC. Regulators var pieprasīt, lai BEREC sniedz ieteikumu par pārrobežu domstarpību izskatīšanu, un pēc BEREC ieteikuma saņemšanas pārrobežu domstarpības izskata saskaņā ar to. Ja nepieciešams, Regulators pirms BEREC ieteikuma saņemšanas var noteikt Latvijas elektronisko sakaru komersantam veicamos pienākumus pārrobežu domstarpību izskatīšanā. Ja pārrobežu domstarpības nav izskatītas četru mēnešu laikā un tiesā nav iesniegta prasība vai ja kāda no pārrobežu domstarpību pusēm to pieprasa, Regulators turpina saskaņot pārrobežu domstarpību izskatīšanu saskaņā ar BEREC ieteikumu;

23) uzrauga, lai tiktu ievērotas normatīvajos aktos noteiktās prasības par datu plūsmas ātruma un datu apjoma neierobežošanu, sniedzot publisko interneta piekļuves pakalpojumu, un lai šīs prasības tiktu iekļautas elektronisko sakaru pakalpojumu līgumā.

(2) Regulators atbilstoši šajā likumā noteiktajai kompetencei patstāvīgi pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, kas ir saistoši konkrētiem elektronisko sakaru komersantiem un lietotājiem. Pieņemtā lēmuma vai izdotā administratīvā akta pamatojumā Regulators var ņemt vērā arī Eiropas Komisijas ieteikumus attiecīgajā jautājumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2005., 03.05.2007., 03.07.2008., 10.06.2010., 19.05.2011., 09.01.2014., 22.10.2015., 17.12.2015., 19.05.2016., 22.06.2017. un 03.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2018.)

9.pants. Regulatora tiesības

(1) Regulatoram ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un Regulatora noteiktajā termiņā saņemt no elektronisko sakaru komersantiem informāciju, kas nepieciešama Regulatora funkciju izpildei (arī tādu informāciju, kas ietver komercnoslēpumu), kā arī attiecīgo personu rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus;

2) lai pildītu savas funkcijas un veiktu pārbaudes, iepriekš par to brīdinot, apmeklēt telpas un ēkas un piekļūt iekārtām, kuras tiek izmantotas elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai vai publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai, kā arī pieprasīt, lai tiek uzrādītas atļaujas, sertifikāti vai citi dokumenti, kuri apliecina īpašuma tiesības vai tiesības izmantot šos objektus vai iekārtas. Šajā punktā minētās tiesības Regulators var deleģēt citām fiziskajām vai juridiskajām personām, tās atbilstoši pilnvarojot;

3) pēc savas ierosmes vai tad, ja to pamatoti lūdz kāda no pusēm, noskaidrot nosacījumus, kuri iekļaujami piekļuves, starpsavienojumu, saistītu iekārtu kopīgas izmantošanas, nomāto līniju, piekļuves datu plūsmai vai atsaistītas piekļuves abonentlīnijām līgumos, kā arī noteikt, kas jāievēro vienai vai vairākām līguma pusēm, lai grozītu vai izslēgtu līguma nosacījumus vai vienotos par līguma nosacījumiem;

4) pieprasīt attiecīgu grozījumu izdarīšanu jau noslēgtajos piekļuves, starpsavienojumu vai saistītu iekārtu kopīgas izmantošanas, nomāto līniju, piekļuves datu plūsmai vai atsaistītas piekļuves abonentlīnijām līgumos, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu savstarpēju savietojamību;

5) pēc savas ierosmes vai tad, ja to pamatoti lūdz kāda no pusēm, noteikt termiņu, kādā jābeidz sarunas par piekļuves, starpsavienojumu, saistītu iekārtu kopīgas izmantošanas, nomāto līniju, piekļuves datu plūsmai vai atsaistītas piekļuves abonentlīnijām līgumu noslēgšanu. Regulatora noteiktais termiņš nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Izņēmuma gadījumos Regulatoram ir tiesības šo termiņu pagarināt;

6) noteikt prasības elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu savstarpējas savietojamības nodrošināšanai;

7) noteikt kārtību, kādā elektronisko sakaru komersants nodrošina ar numerācijas izmantošanu saistītos pakalpojumus, kā arī noteikt šo pakalpojumu ieviešanas termiņus;

8) ja tas nepieciešams, noteikt kārtību un termiņu, kādā elektronisko sakaru komersants, kas sniedz balss telefonijas pakalpojumus, nodrošina galalietotājiem iespēju saņemt informāciju par tarifu izsaukumiem, kuriem elektronisko sakaru komersants piemēro paaugstinātu tarifu;

9) uzlikt elektronisko sakaru komersantam par pienākumu publiskot pārskatāmu, salīdzināmu, atbilstīgu un atjauninātu informāciju skaidrā, vispusīgā, viegli pieejamā un viegli izlasāmā veidā par tarifiem un soda sankcijām, kā arī informāciju par vispārīgiem noteikumiem, ko piemēro attiecībā uz šā komersanta piedāvātajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem un to izmantošanu. Sabiedrības interesēs Regulators var noteikt saprātīgas papildu prasības informācijas publiskošanai;

10) uzlikt elektronisko sakaru komersantam par pienākumu:

a) informēt abonentus, ja notikušas izmaiņas un elektronisko sakaru pakalpojums, par kuru ir noslēgts elektronisko sakaru pakalpojumu līgums, nenodrošina piekļuvi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts policijai, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, gāzes avārijas dienestam, Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centram (turpmāk — Jūras meklēšanas un glābšanas dienests), tajā skaitā nenodrošina informāciju par izsaucēja atrašanās vietu,

b) informēt abonentus par visām izmaiņām nosacījumos, ar ko ierobežo piekļuvi elektronisko sakaru pakalpojumiem un lietotnēm (aplikācijām) vai to izmantošanu,

c) sniegt informāciju par visām procedūrām, kuras elektronisko sakaru komersants ieviesis, lai izmērītu un kontrolētu datu plūsmu nolūkā nepieļaut, ka konkrētā elektronisko sakaru tīkla posmā datu plūsma ir maksimāla vai pārmērīga, un informāciju par to, kā šīs procedūras var ietekmēt elektronisko sakaru pakalpojuma kvalitāti,

d) publiskot informāciju par elektronisko sakaru pakalpojumiem, galiekārtām un programmnodrošinājumu, kas paredzēts personām ar invaliditāti;

11) noteikt saistītu iekārtu vai cita veida infrastruktūras objektu kopīgas izmantošanas kārtību, ja elektronisko sakaru komersantam, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklu, saskaņā ar tiesību aktiem ir tiesības uzstādīt iekārtas uz, virs vai zem valsts īpašuma vai privātīpašuma. Šādā kārtībā ietvertie nosacījumi ir objektīvi, proporcionāli, caurskatāmi un nediskriminējoši;

12) piekļūt Regulatora funkciju izpildei nepieciešamai Būvniecības informācijas sistēmā iekļautajai informācijai;

13) izvērtēt krāpniecību, kas veikta, izmantojot numerāciju, un nepareizu numerācijas izmantošanu;

14) noteikt, ka krāpniecības, kas veikta, izmantojot numerāciju, vai nepareizas numerācijas izmantošanas gadījumā elektronisko sakaru komersantam, kuram piešķirtas vai tālāk nodotas attiecīgās numerācijas lietošanas tiesības vai numurs ir pārvietots tā publiskajā telefonu tīklā, ir pienākums nekavējoties pārtraukt izsaukumu maršrutēšanu un piekļuvi attiecīgajam numuram vai numuru diapazonam;

15) noteikt, kādas pazīmes ir krāpniecībai, kas veikta, izmantojot numerāciju, kā arī termiņus un kārtību, kādā notiek informācijas aprite starp elektronisko sakaru komersantu un Regulatoru, un kā Regulators konstatē un elektronisko sakaru komersants novērš krāpniecību, kas veikta, izmantojot numerāciju;

16) nepiešķirt vai anulēt numerācijas lietošanas tiesības elektronisko sakaru komersantam, kura darbībā Regulators konstatējis krāpniecību, kas veikta, izmantojot numerāciju, vai nepareizu numerācijas izmantošanu;

17) nepiešķirt numerācijas lietošanas tiesības individuālam komersantam, ārvalsts komersanta filiālei vai komercsabiedrībai, ja šis individuālais komersants, ārvalsts komersanta filiāles pārstāvis vai komercsabiedrības dalībnieks, akcionārs, biedrs, padomes vai valdes loceklis vai prokūrists ir bijis tāda elektronisko sakaru komersanta — kapitālsabiedrības — padomes vai valdes loceklis vai prokūrists, personālsabiedrības pārstāvēttiesīgais biedrs, ārvalsts komersanta filiāles pārstāvis vai individuālais komersants, kura darbībā Regulators konstatējis krāpniecību, kas veikta, izmantojot numerāciju, vai nepareizu numerācijas izmantošanu.

(2) (Izslēgta no 01.07.2020. ar 16.01.2020. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 46. punktu)

(3) Elektronisko sakaru komersantam, kas sniedz publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, Regulators var noteikt prasību, lai galalietotājiem, kas ir personas ar invaliditāti, būtu:

1) piekļuve elektronisko sakaru pakalpojumiem, kas ir līdzvērtīgi tiem, kurus izmanto lielākā daļa galalietotāju;

2) iespēja izmantot lielākajai daļai galalietotāju pieejamos elektronisko sakaru pakalpojumus un izvēlēties elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2005., 03.05.2007., 03.07.2008., 19.05.2011., 09.01.2014., 22.10.2015. un 16.01.2020. likumu, kas stājas spēkā 13.02.2020.)

10.pants. Regulatora lēmumu pārsūdzība

(1) Regulatora pieņemtos lēmumus un izdotos administratīvos aktus var pārsūdzēt tiesā.

(2) Pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu neaptur Regulatora izdota administratīvā akta darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 07.06.2007.)

11.pants. Elektronisko sakaru komersanta darbības apturēšana

(Izslēgts ar 03.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 07.06.2007.)

12.pants. Valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu

Elektronisko sakaru komersants maksā valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".

13.pants. Standartizācija

(1) Standartizācija elektronisko sakaru nozarē notiek saskaņā ar Standartizācijas likumu.

(2) Obligāti piemērojamo standartu ievērošanu elektronisko sakaru nozarē uzrauga Satiksmes ministrija.

(3) (Izslēgta ar 23.03.2017. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.05.2007., 12.06.2009. un 23.03.2017. likumu, kas stājas spēkā 19.04.2017.)

13.1 pants. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas tiesības

(1) Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai ir tiesības pieņemt lēmumu par to, ka Latvijā ierobežojama piekļuve Latvijā nelicencēta interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētāja domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei.

(2) Persona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma izpildes rezultātā tiek ierobežotas, ir tiesīga attiecīgo lēmumu apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja elektronisko sakaru komersants pēc šā panta pirmajā daļā noteiktā lēmuma saņemšanas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav nodrošinājis piekļuves ierobežošanu Latvijas Republikā nelicencēta interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētāja domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei, lēmuma izpildi var nodrošināt piespiedu kārtā bez atsevišķa rakstveida brīdinājuma par administratīvā akta piespiedu izpildi.

(4) Šā panta pirmajā daļā, kā arī šā likuma 19. panta pirmās daļas 22. punktā minēto lēmumu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur to izpildi.

(06.11.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.04.2019. likumu, kas stājas spēkā 13.04.2019.)

13.2 pants. Valsts politikas īstenošana vienotā ārkārtas palīdzības izsaukuma numura "112" un eZvana jomā

Valsts politiku vienotā ārkārtas palīdzības izsaukuma numura "112" un eZvana jomā īsteno Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

(22.10.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2015.)

13.3 pants. Valsts ieņēmumu dienesta tiesības

Valsts ieņēmumu dienestam likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos ir tiesības pieņemt lēmumu par:

1) domēna vārda atslēgšanu;

2) lieguma uzlikšanu domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai.

(23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

13.4 pants. Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētāja pienākumi

(1) Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam likumā noteiktajos gadījumos ir pienākums ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc kompetentās institūcijas pieprasījuma saņemšanas atslēgt ".lv" domēna vārdu un veikt ar to citas papildu darbības. Domēna vārda atslēgšanas ilgums nav garāks par piecām dienām. Pēc pieprasījumā norādītā laikposma beigām augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājs atjauno domēna vārda darbību.

(2) Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam ir pienākums sniegt domēna vārda lietotājam informāciju par atslēgšanas iemeslu, ilgumu un citām papildu darbībām, kas tiek veiktas ar domēna vārdu.

(3) Domēna vārda lietotājam ir tiesības Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzēt tiesā augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētāja lēmumu, ja tas nepamatoti ierobežo viņa tiesības.

(22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2017.)

13.5 pants. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes tiesības

(1) Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, ir tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei.

(2) Persona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma izpildes rezultātā tiek ierobežotas, ir tiesīga attiecīgo lēmumu apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja elektronisko sakaru komersants pēc šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma saņemšanas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav nodrošinājis šā lēmuma izpildi, to var nodrošināt piespiedu kārtā bez atsevišķa rakstveida brīdinājuma par administratīvā akta piespiedu izpildi.

(4) Šā panta pirmajā daļā, kā arī šā likuma 19. panta pirmās daļas 22.2 punktā minēto lēmumu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur to darbību un izpildi.

(10.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2022.)

III nodaļa
Elektronisko sakaru tīkli

14.pants. Elektronisko sakaru tīklu veidi

(1) Elektronisko sakaru tīkli ir publiski vai privāti.

(2) Publiskais elektronisko sakaru tīkls ir tāds elektronisko sakaru tīkls, ko izmanto elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai.

(3) Privātais elektronisko sakaru tīkls ir tāds elektronisko sakaru tīkls, kas tiek izveidots un ekspluatēts tikai tā īpašnieka vajadzību apmierināšanai.

(4) (Izslēgta no 01.01.2012. ar 19.05.2011. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 20.punktu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 08.06.2011.)

15.pants. Elektronisko sakaru tīklu darbības nepārtrauktība un publisko elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamība

(Izslēgts ar 03.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 07.06.2007.)

16.pants. Elektronisko sakaru tīklu ierīkošana, būvniecība un aizsardzība

(1) Ministru kabinets nosaka elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtību.

(2) Elektronisko sakaru komersantiem ir tiesības ierīkot un būvēt (arī pārbūvēt) publisko elektronisko sakaru tīklus un to infrastruktūras būves (kabeļu kanalizāciju, kabeļu akas, stabus, mastus, torņus, konteinerus, taksofonu kabīnes) valsts, pašvaldību un privātā īpašuma teritorijā, iepriekš saskaņojot to ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju būvniecības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās saskaņo ar attiecīgās teritorijas administrāciju vai reģionālo vides pārvaldi.

(4) Lai nodrošinātu elektronisko sakaru tīklu aizsardzību, tiek izveidotas aizsardzības zonas (aizsargjoslas, stigas), kuru platuma ierobežojumus un izmantošanas kārtību nosaka Aizsargjoslu likums.

(5) Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nodrošina iespēju elektronisko sakaru komersantam piekļūt pie attiecīgajā īpašumā, arī liegumzonā, slēgtā teritorijā vai ēkā esošajiem elektronisko sakaru tīkliem un to infrastruktūras būvēm, lai veiktu šo tīklu un attiecīgo infrastruktūras būvju pārbūvi, renovāciju vai ar to ekspluatāciju saistītus darbus. Par remonta vai citu darbu nepieciešamību īpašnieku vai valdītāju brīdina vismaz vienu dienu pirms šo darbu uzsākšanas. Avārijas gadījumā tās seku novēršanu pieļaujams uzsākt bez īpašnieka vai valdītāja iepriekšējas brīdināšanas, ja to nav iespējams izdarīt. Par avārijas gadījumiem tiek uzskatīti elektronisko sakaru tīkla bojājumi, kuru rezultātā elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšana ir pilnībā vai daļēji traucēta vai arī draud nekavējoties iestāties.

(6) Dzīvojamo māju un nedzīvojamo ēku kabeļu ievads, stāvvadi, horizontālie kabeļu kanāli, kabeļu sadales un elektronisko sakaru tīklu iekārtu uzstādīšanas vietas koplietošanas telpās, ievērojot īpašumtiesības reglamentējošus normatīvos aktus, ir pieejamas bez diskriminācijas un uz vienlīdzīgu principu pamata elektronisko sakaru komersantiem publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai.

(7) (Izslēgta ar 13.03.2014. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.05.2007., 19.05.2011., 09.01.2014., 13.03.2014. un 17.12.2015. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2016.)

17.pants. Nekustamā īpašuma sakārtošana pēc elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanas darbu pabeigšanas

(1) Ja elektronisko sakaru komersants elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanas darbu laikā ir sabojājis vai kā citādi patvaļīgi pārveidojis citas personas nekustamo īpašumu, šim komersantam ir pienākums salabot sabojāto vai sakārtot pārveidoto nekustamo īpašumu. Nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam nav tiesību pieprasīt ar elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanas darbiem saistītus vai nesaistītus papildu darbus vai palielināt atjaunošanas darbu apjomu.

(2) Ja mēneša laikā pēc darbu pabeigšanas vai citā termiņā pēc vienošanās ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai valdītāju elektronisko sakaru komersants nesakārto attiecīgo īpašumu, to ir tiesīgs sakārtot pats īpašnieks vai valdītājs, piedzenot no elektronisko sakaru komersanta ar īpašuma sakārtošanu saistītos izdevumus un zaudējumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.05.2007. un 19.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 08.06.2011.)

18.pants. Lietošanas tiesību aprobežojumi par labu elektronisko sakaru komersantam

(1) Publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai (arī ierīkošanai, būvniecībai, ekspluatācijai) un elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai par labu publiskā elektronisko sakaru tīkla komersantam ir noteikts nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojums. Šis aprobežojums ir spēkā no dienas, kad attiecīgais elektronisko sakaru tīkls nodots ekspluatācijā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais attiecas arī uz tādu elektronisko sakaru tīklu, kas tiek izveidots, izmantojot publisko finansējumu, un lietots valsts institūciju funkciju izpildei.

(3) Nekustamo īpašumu īpašnieku vai tiesisko valdītāju lietošanas tiesību aprobežojumu apjoms un izmantošanas kārtība noteikta šajā likumā, Aizsargjoslu likumā un Civillikumā. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nedrīkst bojāt vai pārveidot elektronisko sakaru tīklu, kas izvietots viņa nekustamajā īpašumā, vai veikt darbības, kas kavētu nekustamajā īpašumā izvietotā elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanu vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu.

(4) Elektronisko sakaru tīklu pēc nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja prasības pārvieto par attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja līdzekļiem, ja puses nevienojas citādi.

(5) Publiskā elektronisko sakaru tīkla līnijas, kabeļus un pieslēguma punktus ierīko, kā arī iekārtas uzstāda, ievērojot likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību".

(17.12.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2016. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.12.2016. Sk. pārejas noteikumu 39. punktu)

18.1 pants. Atlīdzība par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu

(1) Nekustamā īpašuma īpašnieks par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu var prasīt atlīdzību, ja:

1) zemes īpašumu izmanto jauna elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai vai būvniecībai;

2) veicot esoša elektronisko sakaru tīkla pārbūvi, palielinās zemes īpašuma platība, ko jau aizņem elektronisko sakaru tīkls vai aizsargjosla gar vai ap šo objektu.

(11) Ja elektronisko sakaru nozares politikas plānošanas dokumentā vai vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijā un attīstības programmā noteiktos mērķus, uzdevumus un rezultātus var sasniegt, ierīkojot vai izbūvējot ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu, un tas vienlaikus kalpos vispārējām sabiedrības interesēm, publiska persona atlīdzību par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu neprasa.

(2) Ja nekustamā īpašuma īpašnieks prasa šā panta pirmajā daļā norādīto atlīdzību, bet puses savstarpēji nevar vienoties, atlīdzības apmēru par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu nosaka atbilstoši šā panta trešajā daļā minētajai metodikai.

(3) Metodiku, kādā nosakāma zemes īpašuma platība, par kuru nekustamā īpašuma īpašniekam aprēķina atlīdzību, kā arī metodiku un kārtību, kādā aprēķina un nekustamā īpašuma īpašniekam izmaksā atlīdzību par elektronisko sakaru tīkla būvniecībai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, nosaka Ministru kabinets.

(17.12.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2017. likumu, kas stājas spēkā 19.04.2017.)

IV nodaļa
Elektronisko sakaru komersanti, abonenti un lietotāji

19.pants. Elektronisko sakaru komersanta pienākumi

(1) Elektronisko sakaru komersantam ir šādi pienākumi:

1) ievērot un izpildīt vispārējās atļaujas nosacījumus;

2) nodrošināt, lai piedāvāto elektronisko sakaru pakalpojumu apraksti un lietošanas noteikumi būtu publiski pieejami Regulatora noteiktajā kārtībā;

3) noslēgt elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu ar katru abonentu;

4) nodrošināt lietotāju datu, tajā skaitā personu datu, aizsardzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

5) saskaņā ar Satversmes aizsardzības biroja direktora rakstveida pieprasījumu par saviem līdzekļiem ierīkot, uzturēt, papildināt un pārveidot atbilstoši jaunieviestajām funkcionalitātēm pārtveršanas punktu (punktus), kas pēc operatīvās darbības subjekta vadītāja rakstveida pieprasījuma bez atlīdzības jānodod tā lietošanā operatīvās darbības pasākumu un kriminālprocesuālo darbību veikšanai;

6) (izslēgts ar 19.05.2016. likumu);

7) risināt sarunas par piekļuvi vai starpsavienojumiem ar visiem elektronisko sakaru komersantiem, kuri to pieprasa;

8) ja elektronisko sakaru komersantam ir būtiska ietekme elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanas vai balss telefonijas pakalpojumu tirgū vai ja to kontrolē valsts vai pašvaldība, vai ja tas nodrošina elektronisko sakaru tīklu, kurš tika izveidots un ekspluatēts tajā pašā ģeogrāfiskajā teritorijā, balstoties uz īpašām tiesībām, — kabeļtelevīzijas tīkla nodrošināšanas un pakalpojumu sniegšanas nolūkos izveidot atsevišķu elektronisko sakaru komersantu;

9) sniedzot balss telefonijas pakalpojumus, nodrošināt lietotājiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, gāzes avārijas dienesta, Jūras meklēšanas un glābšanas dienesta, kā arī vienotā ārkārtas palīdzības izsaukuma numura “112” bezmaksas izsaukumu;

10) sniedzot balss telefonijas pakalpojumus, nodrošināt šā panta pirmās daļas 9.punktā minētajiem dienestiem nepārtrauktu elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, ja attiecīgie dienesti to pieprasa;

11) šā likuma 71.1 pantā noteiktajā kārtībā nodrošināt saglabājamo datu glabāšanu 18 mēnešus, kā arī to nodošanu likumā noteiktajā kārtībā 71.1 panta pirmajā daļā minētajām institūcijām, ja šīs institūcijas to pieprasa;

111) nodrošināt noslodzes datu nodošanu šā likuma 70.pantā minētajai institūcijai, ja tā likumā noteiktajā gadījumā un kārtībā attiecīgos datus pieprasa;

12) ja elektronisko sakaru komersants nodrošina publiski pieejamus balss telefonijas pakalpojumus šīs daļas 9.punktā minētajos gadījumos, — nodrošināt izsaucēja atrašanās vietas noteikšanu un šo datu nodošanu Iekšlietu ministrijas Informācijas centram. Ministru kabinets reglamentē izsaucēja atrašanās vietas datu noteikšanas un nodošanas kārtību;

13) ievērot un izpildīt ierobežoto resursu lietošanas nosacījumus;

14) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošināt valsts akciju sabiedrību "Elektroniskie sakari" ar numerācijas datubāzes uzturēšanai nepieciešamo informāciju, tai skaitā informāciju par tiem galalietotāja lietošanā nodotajiem numuriem, kurus galalietotājs ir saglabājis, saņemot numura saglabāšanas pakalpojumu;

15) reizi gadā sniegt statistisku informāciju Datu valsts inspekcijai par šā likuma 71.1 panta pirmajā daļā minēto institūciju pieprasījumiem saņemt saglabājamos datus un par šo datu izsniegšanu, nenorādot institūciju, kura datus pieprasījusi;

16) veikt tehniskus un organizatoriskus pasākumus attiecībā uz elektronisko sakaru tīkla drošību tā lietotāju datu aizsardzībai, kā arī konkrēta elektronisko sakaru tīkla drošības apdraudējuma gadījumā informēt lietotājus par elektronisko sakaru tīkla lietošanas riskiem un pieejamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem šo risku mazināšanai;

17) individuāli informēt lietotāju par iespēju uzstādīt satura filtru, kas ierobežo tādu materiālu pieejamību, kuros propagandēta cietsirdīga uzvedība, vardarbība, erotika, porno­grāfija un kuri rada draudus bērna garīgajai attīstībai, kā arī nodrošināt bezmaksas satura filtra uzstādīšanu, ja abonents to pieprasa no elektronisko sakaru komersanta;

18) ja elektronisko sakaru komersants nodrošina publisko elektronisko sakaru tīklu, — veikt tehniskus un organizatoriskus pasākumus attiecīgo elektronisko sakaru tīklu integritātes nodrošināšanai un sadarboties ar Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju atbilstoši Informācijas tehnoloģiju drošības likumā noteiktajam;

19) Regulatora noteiktajā kārtībā, apjomā un atbilstoši Regulatora nosacījumiem sniegt informāciju par kabeļu kanalizācijas izvietojumu, pieejamo ietilpību un citiem fiziskiem parametriem, kuri ir nepieciešami citiem operatoriem nākamās paaudzes piekļuves (NGA) kabeļtīklu ierīkošanai. Šī informācija nav uzskatāma par komercnoslēpumu. Elektronisko sakaru komersants nesniedz informāciju par publisko elektronisko sakaru tīklu un tā elementiem, kurus aizsargā nacionālo drošību un informācijas tehnoloģiju drošību reglamentējoši normatīvie akti. Informācijas sniegšanas maksa, ja tāda tiek piemērota, ir tuvināta izmaksām;

20) šā likuma 71.2 pantā noteiktajā kārtībā nodrošināt šā likuma 71.2 pantā minētās informācijas nodošanu, ja to pieprasa tiesa;

21) nekavējoties pārtraukt izsaukumu maršrutēšanu un piekļuvi attiecīgam numuram, ja ir konstatēta krāpniecība, kas veikta, izmantojot numerāciju, vai nepareiza numerācijas izmantošana. Elektronisko sakaru komersants nepārtrauc elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu savam galalietotājam, ja galalietotājs ievēro attiecīgā elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru pakalpojumu lietošanas noteikumus;

22) pamatojoties uz Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas lēmumu, augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājs un elektronisko sakaru komersants Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Latvijā ierobežo piekļuvi Latvijā nelicencēta interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētāja domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei;

221) pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījumu, augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājs likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā nodrošina domēna vārda atslēgšanu vai lieguma uzlikšanu domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai;

222) pamatojoties uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumu, augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājs un elektronisko sakaru komersants ierobežo piekļuvi tīmekļvietnei, kurā tiek izplatīts saturs, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šīs tīmekļvietnes domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei;

23) ja elektronisko sakaru komersants nodrošina kabeļu kanalizāciju, — atbilstoši tehniskajām iespējām nodrošināt piekļuvi kabeļu kanalizācijai citam elektronisko sakaru komersantam nākamās paaudzes piekļuves (NGA) kabeļtīklu ierīkošanai pēc tā pieprasījuma un par izmaksām tuvinātu tarifu. Elektronisko sakaru komersantam ir pienākums piemērot līdzvērtīgus nosacījumus līdzvērtīgos apstākļos citiem elektronisko sakaru komersantiem, kuriem nodrošina piekļuvi kabeļu kanalizācijai;

24) ja elektronisko sakaru komersants būvē vai rekonstruē kabeļu kanalizāciju vai izbūvē elektronisko sakaru tīkla pievadu, — nodrošināt papildu kabeļu kanalizācijas tilpumu nākamās paaudzes piekļuves (NGA) kabeļtīklu ierīkošanai Regulatora noteiktajā kārtībā gadījumos, kad dublējošas infrastruktūras izbūve ir fiziski neiespējama vai ekonomiski neefektīva (vietās, kur pēc ierīkošanas, būvniecības vai pārbūves darbu veikšanas ir nepieciešams atjaunot ceļa brauktuves vai ietves segumu, vietās, kuras plānots asfaltēt turpmāko divu gadu laikā, vai vietās, kurās aizsargjosla gar kabeļu kanalizāciju sava kabeļa ieguldīšanai padarīs neiespējamu elektronisko sakaru komersantam paralēlas aizsargjoslas veidošanu, u.tml.);

25) ja elektronisko sakaru komersants nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu, kurā saskaņā ar Komisijas 2012.gada 26.novembra deleģētās regulas (ES) Nr. 305/2013, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2010/40/ES papildina attiecībā uz sadarbspējīga ES mēroga eCall pakalpojuma saskaņotu nodrošināšanu 3.panta 1.punkta nosacījumiem ir iespējams eZvans bez maksas:

a) nodrošināt eZvana identifikāciju publisko mobilo elektronisko sakaru tīklos,

b) nodrošināt eZvana izsaukuma maršrutēšanu uz vienotā ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru "112";

26) ja elektronisko sakaru komersants nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu, tas, saņēmis Ārlietu ministrijas paziņojumu par katastrofu vai katastrofas draudiem, kas saistīti ar personas dzīvības vai veselības apdraudējumu, pēc iespējas ātrāk nosūta īsziņā saviem sakaru lietotājiem un abonentiem attiecīgajā valstī Ārlietu ministrijas sagatavoto informāciju par iespējamo rīcību draudu situācijā;

261) ja elektronisko sakaru komersants nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu, — pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta paziņojuma saņemšanas par katastrofu, kas saistīta ar personas dzīvības, veselības vai īpašuma apdraudējumu, vai katastrofas draudiem pēc iespējas ātrāk nosūtīt saviem sakaru lietotājiem un abonentiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sagatavoto informāciju par rīcību šādā situācijā;

27) šā likuma 71.3 pantā noteiktajā kārtībā un apjomā nodrošināt informācijas nodošanu, ja to pieprasa Centrālā statistikas pārvalde;

28) izpildot šīs daļas 22. punktā minēto prasību, vienlaikus pāradresēt lietotāju uz Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas mājaslapu internetā, kur norādīta informācija par personai piemērojamo atbildību;

29) nodrošināt Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas pilnvarotajam pārstāvim piekļuvi elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktiem, lai tas varētu pārliecināties, ka Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas pieņemtais lēmums par Latvijā nelicencēta interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētāja domēna vārda vai interneta protokola (IP) adreses piekļuves ierobežošanu tiek pildīts.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajam publiskā telefonu tīkla operatoram ir šādi pienākumi:

1) (izslēgts ar 19.05.2016. likumu);

11) (izslēgts ar 19.05.2016. likumu);

2) sava tīkla galalietotājam nodrošināt piekļuvi operatora palīdzības pakalpojumiem, telefona uzziņu dienestam;

3) nodrošināt lietotājiem starptautiskos telefona izsaukumus, izmantojot tikai prefiksu "00", un iespējas veikt izsaukumus uz Eiropas telefonu numerācijas apgabala numuriem par tarifu, kurš ir līdzvērtīgs tam, kas noteikts par izsaukumiem no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un uz tām;

4) saviem balss telefonijas abonentiem nodrošināt iespēju tikt iekļautiem publiski pieejamā abonentu sarakstā;

5) (izslēgts ar 19.05.2016. likumu);

6) nodrošināt lietotājiem bezmaksas izsaukumus uz Eiropas elektronisko sakaru pakalpojumu īsajiem kodiem "116X(XX)";

7) (izslēgts ar 19.05.2011. likumu).

(3) Elektronisko sakaru komersants nav atbildīgs par šā panta pirmās daļas 22.punktā minētā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas lēmuma izpildes rezultātā trešajām personām radītajiem zaudējumiem.

(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija šā panta pirmās daļas 22.punktā minētajā gadījumā sagatavo un nosūta augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājam un elektronisko sakaru komersantam lēmumu par to, ka Latvijā ierobežojama piekļuve Latvijā nelicencēta interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētāja domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei, kā arī lēmumā ietveramā pieprasījuma formu, lēmuma nosūtīšanas veidu, izpildes veidu un darbības termiņu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2005., 26.10.2006., 03.05.2007., 03.07.2008., 10.06.2010., 16.12.2010., 19.05.2011., 06.11.2013., 09.01.2014., 22.10.2015., 17.12.2015., 19.05.2016., 23.11.2016., 03.05.2018.,  03.04.2019., 17.09.2020. un 10.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2022.)

20.pants. Elektronisko sakaru komersanta tiesības

Elektronisko sakaru komersantam ir šādas tiesības:

1) nodrošināt elektronisko sakaru tīklu vai sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus;

2) noteikt elektronisko sakaru pakalpojumu tarifus saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

3) noteikt kārtību, kādā veicami maksājumi par sniegtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem;

4) pārtraukt vai izbeigt elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, ja abonents nepilda elektronisko sakaru pakalpojumu līgumā noteiktās saistības;

5) saņemt no pašvaldības (būvvaldes) informāciju par tās administratīvās teritorijas teritoriālā iedalījuma vienībā vai apdzīvotajā vietā ietilpstošās ielas, laukuma, ēkas, viensētas vai apbūvei paredzētās zemes vienības un telpu grupas adresē uzbūvētas ārējās energoapgādes, elektronisko sakaru, ūdens vai citu resursu apgādes sistēmas īpašnieku vai turētāju;

6) veikt ar tam pieejamiem tehnoloģiskiem risinājumiem papildu pasākumus piekļuves ierobežošanai Latvijā nelicencēta interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētāja domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.05.2011. un 03.04.2019. likumu, kas stājas spēkā 13.04.2019.)

21.pants. Elektronisko sakaru komersantu savstarpējās attiecības

Elektronisko sakaru komersantu savstarpējās tiesības, pienākumus un atbildību nosaka līgums.

22.pants. Elektronisko sakaru komersanta un abonenta savstarpējās attiecības

(1) Elektronisko sakaru komersants un abonents slēdz elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu, kas nosaka līdzēju savstarpējās attiecības.

(2) Elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu noslēdz rakstveidā vai izmantojot elektronisko sakaru līdzekļus.

(3) Elektronisko sakaru pakalpojumu līgumā ietver vismaz šādu informāciju:

1) elektronisko sakaru pakalpojuma apraksts, kurā norāda:

a) vai ir nodrošināta piekļuve Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts policijai, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, gāzes avārijas dienestam, Jūras meklēšanas un glābšanas dienestam, tajā skaitā norādot, vai ir ierobežojumi attiecībā uz informācijas pieejamību par izsaucēja atrašanās vietu,

b) informāciju par jebkādiem citiem nosacījumiem, ar ko ierobežo piekļuvi elektronisko sakaru pakalpojumiem un lietotnēm vai to izmantošanu,

c) informāciju par procedūrām, kuras elektronisko sakaru komersants ieviesis, lai izmērītu un kontrolētu datu plūsmu nolūkā nepieļaut, ka konkrētā tīkla posmā datu plūsma ir maksimāla vai pārmērīga, un informāciju par to, kā šīs procedūras var ietekmēt elektronisko sakaru pakalpojuma kvalitāti,

d) piedāvātos tehniskās apkopes pakalpojumu veidus un nodrošinātos klientu atbalsta dienestus, kā arī iespējas sazināties ar šiem dienestiem,

e) ierobežojumus, ko elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzējs uzliek piegādāto galiekārtu lietojumam;

2) abonentam sniegto elektronisko sakaru pakalpojumu veids, piegādes termiņš, abonenta numurs vai adrese, publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punkta un elektronisko sakaru pakalpojuma saņemšanas vieta, ja šāda informācija ir iespējama;

3) elektronisko sakaru pakalpojumu apmaksas kārtība un rēķina piegādes adrese;

4) abonentam sniegto elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes nosacījumi, tajā skaitā pakalpojuma kvalitātes vērtības atbilstoši Regulatora noteiktajiem elektronisko sakaru pakalpojuma kvalitātes parametriem;

5) elektronisko sakaru komersanta sniegto elektronisko sakaru pakalpojumu lietošanas noteikumi;

6) kompensācijas un atlīdzības noteikumi, kas piemērojami, ja līgumā iekļautie elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes nosacījumi nav ievēroti;

7) strīdu izšķiršanas un abonenta pretenziju iesniegšanas kārtība;

8) informācija par atļauju apstrādāt abonenta datus, lai tos publicētu un izmantotu komerciālos nolūkos;

9) elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanas un elektronisko sakaru pakalpojumu līguma izbeigšanas nosacījumi;

10) pasākumi, ko var veikt elektronisko sakaru komersants, reaģējot uz drošības incidentiem, riskiem vai apdraudējumiem, kā arī lai novērstu elektronisko sakaru tīkla darbības pārtraukumus;

11) informācija par cenām un tarifiem, kā arī iespēja iegūt atjauninātu informāciju par visiem piemērojamiem tarifiem un tehniskās apkopes maksājumiem, par piedāvātajiem maksājumu veidiem un visām izmaksu atšķirībām atkarībā no maksājuma veida;

12) elektronisko sakaru pakalpojumu līguma darbības termiņš, elektronisko sakaru pakalpojumu un elektronisko sakaru pakalpojumu līguma darbības termiņa pagarinājuma un pārtraukšanas nosacījumi, tajā skaitā minimālais elektronisko sakaru pakalpojuma lietošanas termiņš vai apjoms, lai varētu izmantot papildu elektronisko sakaru pakalpojuma piedāvājumus, informācija par numuru un citu identifikatoru pārvietošanas izmaksām, elektronisko sakaru pakalpojumu līguma izbeigšanas izmaksām un galiekārtu izmaksu atgūšanu.

(4) Terminēts elektronisko sakaru pakalpojumu līgums, ko patērētājs noslēdzis ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju, sākotnēji nepārsniedz 24 mēnešus. Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs piedāvā lietotājiem iespēju parakstīt elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu, kura maksimālais termiņš sākotnēji ir 12 mēneši.

(5) Regulatoram ir tiesības noteikt elektronisko sakaru pakalpojumu līguma izbeigšanas paziņojuma formu.

(6) Ja ar patērētāju tiek slēgts terminēts elektronisko sakaru pakalpojumu līgums, elektronisko sakaru komersants nodrošina viegli uztveramu informāciju par patērētāja kopējām izmaksām, salīdzinot ar izmaksām, kas rastos, slēdzot līgumu, kuram netiek noteikts minimālais darbības termiņš, kā arī informāciju par paredzētajiem līgumsodiem un līguma ietvaros piešķiramo iekārtu vērtību vai nomas maksu, ja tāda paredzēta.

(7) Ja elektronisko sakaru pakalpojumu līgumā, kas ar patērētāju noslēgts uz noteiktu termiņu, par līguma pirmstermiņa izbeigšanu ir paredzēts līgumsods, tas jānosaka proporcionāli pakalpojuma sniegšanas laikam līdz līguma pirmstermiņa izbeigšanai, sadalot to vismaz triju mēnešu periodos.

(8) Ja galalietotājam elektronisko sakaru pakalpojuma saņemšanai nepieciešama iekārta (piemēram, dekoders), kas nav izmantojama analoģiska veida elektronisko sakaru pakalpojuma saņemšanai no cita elektronisko sakaru komersanta:

1) elektronisko sakaru komersants pirms elektronisko sakaru pakalpojumu līguma slēgšanas informē, kā arī iekārtas pirkuma vai nomas līgumā norāda, ka iekārta nav izmantojama analoģiska veida elektronisko sakaru pakalpojuma saņemšanai no citiem elektronisko sakaru komersantiem;

2) elektronisko sakaru komersants nodrošina galalietotājam iespēju šo iekārtu īrēt par objektīvi pamatotu un uz izmaksām balstītu maksu.

(9) Šā panta astotā daļa neattiecas uz gadījumiem, kad elektronisko sakaru komersants, kurš galalietotājam piedāvāto iekārtu ir piesaistījis konkrētam elektronisko sakaru tīklam uz noteiktu laiku un, līguma saistībām beidzoties, nodrošina iekārtas atsaistīšanu, ļaujot to izmantot analoģiska veida elektronisko sakaru pakalpojuma saņemšanai no cita elektronisko sakaru komersanta.

(19.05.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.01.2014., 22.10.2015. un 17.12.2015. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2016.)

23.pants. Galalietotāju un abonentu tiesības

(1) Galalietotājiem ir vienlīdzīgas tiesības saņemt elektronisko sakaru pakalpojumus.

(2) Galalietotājiem un abonentiem ir tiesības izvēlēties vienlaikus vairākus elektronisko sakaru komersantus.

(3) Abonentam ir tiesības izbeigt elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu bez līgumsoda piemērošanas, ja abonents saņēmis elektronisko sakaru komersanta paziņojumu par līguma nosacījumu grozījumiem, bet tiem nepiekrīt. Elektronisko sakaru komersants informē abonentu par līguma nosacījumu grozījumiem un tiesībām izbeigt līgumu bez līgumsoda piemērošanas ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms līguma nosacījumu grozījumu spēkā stāšanās dienas.

(31) Elektronisko sakaru komersants neparedz līgumsodu par līguma izbeigšanu, ja tās iemesls ir sniegtā elektronisko sakaru pakalpojuma neatbilstība līgumā noteiktajām elektronisko sakaru pakalpojuma kvalitātes parametru vērtībām. Regulators pirms līguma izbeigšanas un pēc galalietotāja pieprasījuma konstatē konkrētajam galalietotājam sniegtā elektronisko sakaru pakalpojuma kvalitātes neatbilstību līgumā noteiktajām elektronisko sakaru pakalpojuma kvalitātes parametru vērtībām.

(4) (Izslēgta ar 19.05.2016. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 03.05.2007., 19.05.2011. un 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2016.)

23.1 pants. Sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtība

(1) Galalietotājs sūdzību par elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu iesniedz attiecīgajam elektronisko sakaru komersantam, kurš to izskata likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajā kārtībā.

(2) Ja galalietotājs nav apmierināts ar elektronisko sakaru komersanta sniegto atbildi vai elektronisko sakaru komersants nav sniedzis galalietotājam atbildi un sūdzība attiecas uz regulējamu elektronisko sakaru pakalpojumu, galalietotājs ir tiesīgs vērsties Regulatorā ar tāda paša satura sūdzību, pievienojot elektronisko sakaru komersanta atbildi, ja tāda ir sniegta.

(23.03.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.04.2017.)

24.pants. Lietotāju pienākumi

Lietotāju pienākumus nosaka elektronisko sakaru pakalpojumu lietošanas noteikumi.

V nodaļa
Privātais elektronisko sakaru tīkls

25.pants. Privāto elektronisko sakaru tīklu lietošana

(1) Fiziskajai vai juridiskajai personai ir tiesības izveidot un lietot privātos elektronisko sakaru tīklus.

(2) Elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšana, izmantojot privāto elektronisko sakaru tīklu, ir aizliegta.

(3) (Izslēgta no 01.01.2012. ar 19.05.2011. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 20.punktu)

(4) (Izslēgta no 01.01.2012. ar 19.05.2011. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 20.punktu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2005., 03.05.2007. un 19.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 08.06.2011.)

25.1 pants. Ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla un valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra lietošana

(1) Ministru kabinets nosaka ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanas un lietošanas kārtību, kā arī apstiprina to institūciju sarakstu, kuras izmanto ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīklu.

(2) Ministru kabinets nosaka valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra lietošanas kārtību, valsts informācijas sistēmu izvietošanu un uzturēšanu valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrā, kā arī to valsts nozīmes informācijas sistēmu, kuras ir jāievieto valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrā, saraksta noteikšanas kārtību.

(19.05.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2017. un 22.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2017.)

26.pants. Privāto elektronisko sakaru tīklu īpašnieku pienākums

Privāto elektronisko sakaru tīklu īpašniekiem ir pienākums nodrošināt elektronisko sakaru tīklu savietojamību, ja privātais elektronisko sakaru tīkls ir pieslēgts publiskajam elektronisko sakaru tīklam.

27.pants. Privāto elektronisko sakaru tīklu īpašnieku tiesības

Privāto elektronisko sakaru tīklu īpašniekiem ir tiesības pieslēgt privāto elektronisko sakaru tīklu publiskajam elektronisko sakaru tīklam.

(03.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.06.2007.)

28.pants. Privāto elektronisko sakaru tīklu pieslēgšana publiskajiem elektronisko sakaru tīkliem

(1) Noteikumus par privātā elektronisko sakaru tīkla pieslēgšanu publiskajam elektronisko sakaru tīklam nosaka Regulators.

(2) Privātā elektronisko sakaru tīkla īpašnieks un elektronisko sakaru komersants slēdz elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu, kas nosaka līdzēju savstarpējās attiecības. Līguma komerciālie noteikumi par privātā elektronisko sakaru tīkla pieslēgšanu nedrīkst būt diskriminējoši vai labvēlīgāki salīdzinājumā ar tiem elektronisko sakaru pakalpojumiem, kurus elektronisko sakaru komersants sniedz citiem lietotājiem līdzīgos apstākļos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 07.06.2007.)

VI nodaļa
Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū

29.pants. Elektronisko sakaru komersanta ar būtisku ietekmi tirgū noteikšana

(1) Regulators pēc elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus definēšanas un tirgus analīzes var noteikt elektronisko sakaru komersantus, kuriem ir būtiska ietekme konkrētā tirgū. Regulators savu lēmumu pārskata ik reizi, kad tiek veikta elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus definēšana un tirgus analīze.

(2) Regulators var atzīt, ka elektronisko sakaru komersantam ir būtiska ietekme tirgū, ja tas individuāli vai kopā ar citiem elektronisko sakaru komersantiem šajā tirgū atrodas tādā stāvoklī, kas ir līdzvērtīgs dominējošam stāvoklim, tas ir, ekonomiskā spēka stāvoklī, kas tam līdz zināmam līmenim ļauj rīkoties neatkarīgi no citiem elektronisko sakaru komersantiem, lietotājiem vai galalietotājiem. Izvērtējot, vai viens vai vairāki elektronisko sakaru komersanti ir dominējošā stāvoklī tirgū, Regulators pēc iespējas ievēro Eiropas Komisijas izstrādātās tirgus analīzes un būtiskas ietekmes tirgū novērtēšanas vadlīnijas.

(3) Elektronisko sakaru komersantam, kuram ir būtiska ietekme atsevišķā tirgū (pirmais tirgus), var būt būtiska ietekme arī saistītā tirgū (otrais tirgus), ja saikne starp šiem diviem tirgiem ļauj ietekmi vienā tirgū paplašināt uz otru (saistīto) tirgu, tādējādi nostiprinot elektronisko sakaru komersanta ietekmi tirgū. Lai to novērstu, Regulators var noteikt saistības piekļuves vai starpsavienojumu jomā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2005., 03.05.2007. un 19.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 08.06.2011.)

30.pants. Elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus definēšanas kārtība

(1) Regulators, ievērojot elektronisko sakaru pakalpojumu ģeogrāfisko dalījumu un citus valstī esošus īpašus apstākļus, kā arī Eiropas Komisijas ieteikumu par attiecīgajiem produktu un pakalpojumu tirgiem elektronisko sakaru nozarē, nosaka konkrētos elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus.

(2) Nosakot konkrētos elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus, Regulators konsultējas ar elektronisko sakaru komersantiem Regulatora noteiktajā konsultāciju kārtībā un, ja nepieciešams, ar Konkurences padomi.

(3) Nosakot no Eiropas Komisijas ieteikumā minētajiem tirgiem atšķirīgus tirgus, Regulators pirms attiecīga lēmuma pieņemšanas ievēro šā likuma 8.panta pirmās daļas 13.punktu. Ja Eiropas Komisija, izvērtējusi Regulatora lēmuma projektu par elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus definēšanu, norāda, ka tas radīs šķēršļus vienotam Eiropas Savienības tirgum vai neatbilst Eiropas Savienības tiesību aktiem, Regulators atliek lēmuma pieņemšanu uz diviem mēnešiem. Ja Regulators saņem Eiropas Komisijas lēmumu par Regulatora izstrādāto lēmuma projektu, tas sešu mēnešu laikā no Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas datuma saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu groza vai atsauc savu lēmuma projektu. Ja Regulators lēmuma projektu groza, tas organizē publiskās konsultācijas ar tirgus dalībniekiem un saskaņā ar šā likuma 8.panta pirmās daļas 13.punktu atkārtoti paziņo Eiropas Komisijai par grozīto lēmuma projektu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.05.2007., 03.07.2008., 19.05.2011. un 09.01.2014. likumu, kas stājas spēkā 07.02.2014.)

31.pants. Tirgus analīzes kārtība

(1) Regulators veic konkrēto elektronisko sakaru pakalpojumu tirgu analīzi saskaņā ar Eiropas Komisijas tirgus analīzes vadlīnijām. Regulators nosaka tirgus analīzei nepieciešamās informācijas apjomu un iesniegšanas kārtību.

(2) Ņemot vērā šā panta pirmajā daļā minētās elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus analīzes rezultātus, Regulators nosaka, vai konkrētajā tirgū ir efektīva konkurence. Ja tirgus analīzes rezultātā Regulators konstatē, ka tirgū nav efektīvas konkurences, tas pieņem lēmumu par analīzes rezultātā konstatētajām problēmām adekvātu un samērīgu speciālu prasību piemērošanu, saglabāšanu, grozīšanu vai atcelšanu elektronisko sakaru komersantiem Regulatora noteiktajā kārtībā.

(3) Ja Regulators konstatē, ka tirgū ir efektīva konkurence, tas nepiemēro vai atceļ speciālās prasības elektronisko sakaru komersantiem ar būtisku ietekmi tirgū.

(4) Ja Regulators konstatē, ka tirgū nav efektīvas konkurences, tas nosaka elektronisko sakaru komersantus, kuriem šajā tirgū ir būtiska ietekme saskaņā ar šā likuma 29.pantu.

(5) Pirms pieņemt lēmumu vai atzinumu par plānoto pasākumu kopuma noteikšanu attiecībā uz elektronisko sakaru komersantu ar būtisku ietekmi tirgū, Regulators ievēro šā likuma 8.panta pirmās daļas 13.punktu. Ja Eiropas Komisija, izvērtējusi Regulatora lēmuma projektu vai atzinumu par plānoto pasākumu kopuma noteikšanu, norāda, ka tas radīs šķēršļus vienotam Eiropas Savienības tirgum vai neatbilst Eiropas Savienības tiesību aktiem, Regulators atliek lēmuma pieņemšanu vai plānoto pasākumu kopumu uz diviem mēnešiem, lai saņemtu Eiropas Komisijas lēmumu. Ja Regulators saņem Eiropas Komisijas lēmumu par Regulatora sagatavoto lēmuma projektu vai plānoto pasākumu kopumu, tas sešu mēnešu laikā no Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas datuma saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu groza vai atsauc savu lēmuma projektu vai plānoto pasākumu kopumu. Ja Regulators savu lēmuma projektu vai plānoto pasākumu kopumu groza, tas organizē publiskās konsultācijas ar tirgus dalībniekiem un saskaņā ar šā likuma 8.panta pirmās daļas 13.punktu atkārtoti paziņo Eiropas Komisijai par grozīto lēmuma projektu vai plānoto pasākumu kopumu.

(6) Regulators veic konkrēto elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus analīzi ne vēlāk kā trīs gadus pēc tam, kad pieņemts iepriekšējais lēmums par prasību piemērošanu, saglabāšanu, grozīšanu vai atcelšanu elektronisko sakaru komersantiem. Izņēmuma gadījumā šo termiņu var pagarināt vēl par trim gadiem, ja Regulators Eiropas Komisijai ir iesniedzis termiņa pagarināšanas pamatojumu un Eiropas Komisija to viena mēneša laikā nav noraidījusi. Ja noteiktajā periodā Regulators nav veicis tirgus analīzi, tas var vērsties BEREC ar pieprasījumu sniegt atbalstu tirgus analīzes pabeigšanai. Regulators kopīgi ar BEREC izstrādāto lēmuma projektu vai plānoto pasākumu kopumu sešu mēnešu laikā paziņo Eiropas Komisijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.05.2007., 03.07.2008., 19.05.2011. un 09.01.2014. likumu, kas stājas spēkā 07.02.2014.)

31.1 pants. Procedūra saskaņošanai ar Eiropas Komisiju un citām regulējošām iestādēm

(1) Ja Regulators par tāda plānotā lēmuma projektu vai plānoto pasākumu kopumu attiecībā uz tirgus definēšanas vai analīzes procedūrām, kurš var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un kura mērķis ir uzlikt, grozīt vai atcelt kādu operatora pienākumu, saņem Eiropas Komisijas paziņojumu, kurā norādīti iemesli, kāpēc lēmuma projekts vai plānoto pasākumu kopums var radīt šķēršļus iekšējam tirgum, vai saņem norādījumus par tā neatbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem, Regulators lēmumu vai plānoto pasākumu kopumu nepieņem vēl trīs mēnešus pēc Eiropas Komisijas paziņojuma. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, Regulators var pieņemt lēmumu vai īstenot plānoto pasākumu kopumu, pēc iespējas ņemot vērā Eiropas Komisijas, BEREC vai citu valstu regulatoru ieteikumus.

(2) Regulators šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā sadarbojas ar Eiropas Komisiju un BEREC, lai konstatētu veicamos vispiemērotākos un visefektīvākos pasākumus. Ja BEREC publicē atzinumu, ka piekrīt Eiropas Komisijas ieteikumiem, Regulators pirms šā panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām var:

1) grozīt vai atsaukt lēmuma projektu vai plānoto pasākumu kopumu, pēc iespējas ņemot vērā šā panta pirmajā daļā minēto Eiropas Komisijas paziņojumu un BEREC atzinumu un ieteikumus;

2) atstāt spēkā lēmuma projektu vai plānoto pasākumu kopumu.

(3) Ja Regulators ir izdarījis grozījumus lēmuma projektā vai plānoto pasākumu kopumā vai tos atstājis spēkā vai BEREC nav piekritis šā panta pirmajā daļā minētajam Eiropas Komisijas paziņojumam vai nav sniedzis atzinumu un Eiropas Komisija mēneša laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām ir sniegusi ieteikumu labot vai atsaukt lēmuma projektu vai plānoto pasākumu kopumu vai pieņēmusi lēmumu atsaukt šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu, Regulators viena mēneša laikā paziņo Eiropas Komisijai un BEREC par savu galīgo lēmumu vai plānoto pasākumu kopumu. Ja Regulators organizē publiskās konsultācijas ar tirgus dalībniekiem, tas par pieņemto galīgo lēmumu vai plānoto pasākumu kopumu paziņo pēc publiskajām konsultācijām.

(4) Ja Regulators nav ņēmis vērā šā panta trešajā daļā minēto Eiropas Komisijas ieteikumu, tas Eiropas Komisijai iesniedz attiecīgu pamatojumu.

(5) Regulators var atsaukt lēmuma projektu vai plānoto pasākumu kopumu jebkurā procedūras posmā.

(09.01.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.02.2014.)

31.2 pants. Funkcionālā nošķiršana

(1) Ja Regulators secina, ka, nosakot šā likuma 38. un 39.pantā minētās saistības, tirgū nav izdevies izveidot efektīvu konkurenci, un vienlaikus konstatē būtiskas un pastāvīgas konkurences problēmas vai tirgus darbības traucējumus saistībā ar atsevišķu piekļuves produktu nodrošināšanu vairumtirdzniecības tirgos, tas var izņēmuma kārtā pieņemt lēmumu, kurā vertikāli integrētam elektronisko sakaru komersantam uzliek par pienākumu ar minēto piekļuves produktu vairumtirdzniecības nodrošināšanu saistītas darbības nodot neatkarīgai vienībai (elektronisko sakaru komersantam, struktūrvienībai) (turpmāk — funkcionālā nošķiršana). Šajā pantā minētā vienība nodrošina piekļuves produktus un elektronisko sakaru pakalpojumus visiem elektronisko sakaru komersantiem, tajā skaitā citiem elektronisko sakaru komersantiem mātes uzņēmumā, ar vienādiem nosacījumiem un termiņiem, arī attiecībā uz cenu un elektronisko sakaru pakalpojumu līmeni.

(2) Ja Regulators plāno pieņemt lēmumu, ar kuru vertikāli integrētam elektronisko sakaru komersantam uzliek par pienākumu veikt funkcionālo nošķiršanu, tas iesniedz Eiropas Komisijai lēmuma projektu par funkcionālo nošķiršanu, kurā:

1) pamato Regulatora secinājumus, kā minēts šā panta pirmajā daļā;

2) pierāda, ka pieņemamā laikposmā nav vai nav pietiekami lielu izredžu izveidot elektronisko sakaru infrastruktūras konkurenci;

3) analizē gaidāmo ietekmi uz Regulatoru, elektronisko sakaru komersantu, nošķirtās vienības darbaspēku un elektronisko sakaru nozari kopumā, analizē, kā lēmums stimulēs ieguldījumus nozarē, kā nodrošinās sociālu un teritoriālu līdzvērtību un ietekmēs citas ieinteresētās puses, norādot gaidāmo ietekmi uz elektronisko sakaru infrastruktūras konkurenci un iespējamo ietekmi uz patērētājiem;

4) pamato, kāpēc šis pienākums būtu visefektīvākais līdzeklis uz konstatēto konkurences problēmu vai tirgus nepilnību novēršanu orientētu tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanai;

5) norāda nošķiršanas būtību un pakāpi, kā arī nošķirtās vienības juridisko statusu;

6) norāda nošķirtās vienības aktīvus, nošķirtās vienības sniegtos elektronisko sakaru pakalpojumus vai nodrošinātos produktus;

7) ietver tādu pārvaldes kārtību, kas nodrošina nošķirtās vienības personāla neatkarību un struktūru;

8) ietver prasību pildīt Regulatora noteiktās saistības;

9) ietver prasību nodrošināt procedūru caurskatāmību, jo īpaši attiecībā uz citiem elektronisko sakaru komersantiem;

10) ietver uzraudzības programmu, kuras mērķis ir nodrošināt Regulatora noteikto saistību izpildi un kura ietver arī gada pārskata publiskošanu.

(21) Pirms šā panta otrajā daļā minētā lēmuma nosūtīšanas Eiropas Komisijai Regulators veic publiskas konsultācijas ar tirgus dalībniekiem.

(3) Pēc tam kad Eiropas Komisijai paziņots lēmuma projekts par funkcionālo nošķiršanu, kā arī pēc tā pieņemšanas Regulators veic ar konkrēto tirgu saistīto tirgu koordinētu analīzi un, pamatojoties uz šo analīzi, saglabā, groza vai atceļ elektronisko sakaru komersantam uzliktos pienākumus vai uzliek tam jaunus pienākumus.

(4) Regulators elektronisko sakaru komersantam, kam ir uzlikts funkcionālās nošķiršanas pienākums, var piemērot jebkuru no šā likuma 38., 39., 40., 41., 42. un 44.pantā minētajām saistībām vai pienākumiem kādā no konkrētajiem tirgiem, kurā tas atzīts par elektronisko sakaru komersantu ar būtisku ietekmi tirgū, vai citu Eiropas Komisijai paziņotu pienākumu.

(19.05.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.01.2014. un 22.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2015.)

31.3 pants. Brīvprātīga funkcionālā nošķiršana

(1) Elektronisko sakaru komersants, kuram ir būtiska ietekme tirgū, laikus informē Regulatoru, lai Regulators varētu izvērtēt paredzētās darbības ietekmi uz tirgu, ja komersants plāno savus vietējās piekļuves tīkla aktīvus vai to lielu daļu nodot juridiskajai personai, kam ir cits īpašnieks, vai izveidot neatkarīgu vienību, lai visiem mazumtirdzniecības elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem (arī šā elektronisko sakaru komersanta mazumtirdzniecības struktūrvienībām) nodrošinātu līdzvērtīgus piekļuves produktus. Elektronisko sakaru komersants Regulatoram ziņo par visām izmaiņām šādās iecerēs, kā arī par nošķiršanas procesa galarezultātu.

(2) Regulators novērtē plānotās darbības ietekmi uz pašreizējiem pienākumiem un saistībām piekļuves vai starpsavienojumu jomā un veic ar piekļuves tīklu saistīto tirgu koordinētu analīzi. Pamatojoties uz šo analīzi, Regulators uzliek, saglabā, groza vai atceļ pienākumus un saistības piekļuves vai starpsavienojumu jomā.

(3) Regulators funkcionāli nošķirtajai vienībai var piemērot jebkuru no šā likuma 38., 39., 40., 41., 42. un 44.pantā minētajām saistībām vai pienākumiem kādā no konkrētajiem tirgiem, kurā minētā vienība atzīta par elektronisko sakaru komersantu ar būtisku ietekmi tirgū, vai citu Eiropas Komisijas paziņotu pienākumu.

(19.05.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.01.2014. likumu, kas stājas spēkā 07.02.2014.)

VII nodaļa
Vispārējā atļauja

32.pants. Elektronisko sakaru tīkla vai elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanas tiesības

(1) Regulators nosaka un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" to elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu sarakstu, pirms kuru nodrošināšanas un sniegšanas uzsākšanas komersantam jānosūta Regulatoram reģistrācijas paziņojums. Regulators reizi gadā pārskata iepriekšminēto sarakstu.

(2) Komersantam ir tiesības uzsākt šā panta pirmajā daļā minētajā sarakstā iekļauto elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanu vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, ja tas ir nosūtījis reģistrācijas paziņojumu Regulatoram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Regulators veido elektronisko sakaru komersantu sarakstu un nodrošina tā publisku pieejamību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.05.2007. un 09.01.2014. likumu, kas stājas spēkā 07.02.2014.)

33.pants. Elektronisko sakaru komersantu reģistrēšana un vispārējās atļaujas noteikumu grozīšana

(1) Regulators izdod un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" noteikumus par reģistrācijas vai elektronisko sakaru komersanta darbības izbeigšanas paziņojuma nosūtīšanu, vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpumu novēršanu, elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanas vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu pārkāpumu gadījumā.

(2) Vispārējās atļaujas noteikumus var grozīt tikai pamatoti un samērīgā veidā, publiski paziņojot par nolūku izdarīt šādus grozījumus un nosakot pietiekamu laikposmu, kas nav īsāks par četrām nedēļām (izņemot ārkārtas gadījumus), lai ieinteresētās personas (ieskaitot lietotājus) varētu izteikt savu viedokli par piedāvātajiem grozījumiem.

(3) Ja vispārējās atļaujas noteikumi tiek pārkāpti atkārtoti, Regulators var uz laiku līdz pieciem gadiem pārtraukt elektronisko sakaru komersanta darbību elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā vai elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanā, atņemot šim komersantam tiesības sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus un nodrošināt elektronisko sakaru tīklu. Regulators no elektronisko sakaru komersantu saraksta izslēdz to elektronisko sakaru komersantu, kuram ir atņēmis tiesības sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus un nodrošināt elektronisko sakaru tīklu.

(4) Pēc tam, kad ir beidzies Regulatora noteiktais termiņš, uz kuru elektronisko sakaru komersantam ir atņemtas tiesības sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus un nodrošināt elektronisko sakaru tīklu, attiecīgajam komersantam ir tiesības atsākt elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu un elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanu, ja tas nosūtījis Regulatoram jaunu reģistrācijas paziņojumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.05.2007., 03.07.2008., 10.06.2010. un 09.01.2014. likumu, kas stājas spēkā 07.02.2014.)

34.pants. Vispārējās atļaujas noteikumi

(1) Regulators nosaka un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" vispārējās atļaujas noteikumus.

(2) Vispārējās atļaujas noteikumos var iekļaut nosacījumus attiecībā uz:

1) ieguldījumiem universālā pakalpojuma finansēšanā;

2) informāciju par valsts nodevu;

3) elektronisko sakaru pakalpojumu savietojamību un elektronisko sakaru tīklu starpsavienojumiem;

4) lietotāju izsaukumu maršrutēšanu atbilstoši nacionālajam numerācijas plānam, Eiropas numerācijas telpas numuriem, universāliem starptautiskiem bezmaksas numuriem un, ja tehniski iespējams, citu Eiropas Savienības dalībvalstu numerācijas plāniem;

5) vides, pilsētu un lauku teritoriālās plānošanas prasībām;

6) piekļuvi privātiem un publiskiem zemes īpašumiem;

7) infrastruktūras kopīgu izmantošanu (tajā skaitā tehniskos nosacījumus un finanšu garantijas);

8) obligāti translējamām radio vai televīzijas programmām;

9) lietotāju datu, tajā skaitā personas datu, aizsardzību elektronisko sakaru nozarē;

10) specifiskām patērētāju tiesību aizsardzības prasībām elektronisko sakaru nozarē un elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamībai personām ar invaliditāti;

11) nelikumīga satura informācijas pārraidīšanas ierobežojumiem;

12) informāciju, kas iesniedzama Regulatoram, lai tas varētu uzraudzīt vispārējās atļaujas noteikumu izpildi;

13) elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanu ārkārtas situācijās starp Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Valsts policiju, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, gāzes avārijas dienestu, Jūras meklēšanas un glābšanas dienestu un valsts pārvaldes iestādēm, kā arī iedzīvotāju informēšanas iespēju ārkārtas situācijās;

14) elektronisko sakaru tīklu elektromagnētiskā starojuma ietekmes ierobežošanu;

15) piekļuvi elektronisko sakaru komersantiem, kā arī speciālo piekļuves prasību noteikšanas kārtību un kritērijiem elektronisko sakaru komersantiem ar būtisku ietekmi tirgū;

16) elektronisko sakaru tīklu savienošanas tehniskajiem noteikumiem un prasībām elektromagnētisko traucējumu novēršanai elektronisko sakaru tīklos;

17) publisko elektronisko sakaru tīklu aizsardzību pret neautorizētu piekļuvi;

18) komercdarbībai koplietojamo radiofrekvenču spektra lietošanu;

19) atbilstību Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētajiem standartiem vai specifikācijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.05.2007., 19.05.2011., 09.01.2014. un 22.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2015.)

35.pants. Regulatoram iesniedzamā informācija

(1) Lai uzraudzītu vispārējās atļaujas noteikumu ievērošanu, Regulators apstiprina un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" noteikumus par Regulatoram regulāri iesniedzamās informācijas veidiem, apjomu un iesniegšanas termiņiem.

(2) Regulators var pieprasīt, lai elektronisko sakaru komersants sniedz informāciju par lietošanas tiesību izmantošanu, speciālām prasībām piekļuves nodrošināšanai vai universālā pakalpojuma sniegšanas saistībām, kas nav ietvertas vispārējās atļaujas noteikumos.

(3) Papildus informācijai, kas saskaņā ar šo un citiem normatīvajiem aktiem iesniedzama Regulatoram neatkarīgi no vispārējās atļaujas noteikumiem, Regulatoram ir tiesības pieprasīt no elektronisko sakaru komersanta par vispārējā atļaujā neietvertajām šā panta otrajā daļā minētajām tiesībām, prasībām un saistībām tikai tādu informāciju, kas nepieciešama šādiem mērķiem:

1) lai veiktu regulāru vai atsevišķu pārbaudi attiecībā uz ieguldījumiem universālā pakalpojuma finansēšanā, valsts nodevas maksājumiem par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu un par radiofrekvenču spektra un numerācijas lietošanas tiesībām, efektīvas radiofrekvenču spektra lietošanas nodrošināšanu, kā arī piekļuves nodrošināšanai noteikto speciālo prasību vai universālā pakalpojuma sniegšanas saistību ievērošanu;

2) lai pārbaudītu atsevišķu vispārējās atļaujas noteikumu un lietošanas tiesību nosacījumu izpildi, ja ir saņemta sūdzība vai ja Regulatoram ir citi iemesli uzskatīt, ka šie noteikumi vai nosacījumi nav izpildīti;

3) lai izvērtētu lietošanas tiesību pieprasījumus atbilstoši lietošanas tiesību piešķiršanas kārtībai;

4) lai izstrādātu salīdzināmus pārskatus par pakalpojumu kvalitāti un cenām;

5) statistikas datu apkopošanai;

6) elektronisko sakaru tirgus analīzei;

7) lai izvērtētu elektronisko sakaru tīklu vai tādu elektronisko sakaru pakalpojumu turpmāko attīstību, kuri varētu ietekmēt vairumtirdzniecības pakalpojumu pieejamību konkurentiem.

(4) Ja Regulators pieprasa, lai elektronisko sakaru komersanti iesniedz šā panta otrajā daļā minēto informāciju, tam šie komersanti jāinformē par nolūku, kādā šī informācija tiks izmantota. Šā panta trešajā daļā minēto informāciju nedrīkst pieprasīt pirms elektronisko sakaru komersanta reģistrēšanas, un tās iesniegšanu nedrīkst padarīt par kritēriju, no kura ir atkarīga piekļuve elektronisko sakaru tirgum.

(5) Regulators pēc pamatota pieprasījuma saņemšanas nodrošina to, ka attiecīgā informācija ir pieejama Eiropas Komisijai, Latvijas valsts pārvaldes iestādēm un citu Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoriem.

(6) Elektronisko sakaru komersants, iesniedzot Regulatoram informāciju, norāda, kāda informācija ir komercnoslēpums un kāds ir šāda statusa noteikšanas tiesiskais pamats. Elektronisko sakaru komersants komercnoslēpuma statusu nenosaka un nodrošina publisku pieejamību informācijai, kas satur ziņas par sniegtiem elektronisko sakaru pakalpojumiem un nodrošinātiem elektronisko sakaru tīkliem; ģeogrāfisko teritoriju, kurā tiek nodrošināts elektronisko sakaru pakalpojums; lietotāju, galalietotāju vai abonentu skaitu; piekļuvi un noslodzi, tai skaitā īsziņas un multivides īsziņas, raksturojošiem kvantitatīviem rādītājiem; noslēgto elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu skaitu; pārvietoto numuru skaitu, nodrošinot numura saglabāšanas pakalpojumu; universālā pakalpojuma nodrošināšanas radītajām tīrajām izmaksām; elektronisko sakaru pakalpojumu mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības tarifiem. Regulators nodrošina to, ka elektronisko sakaru komersanta norādītā komercnoslēpumu saturošā informācija, kas iesniegta Regulatoram, tiek aizsargāta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.05.2007., 03.07.2008., 19.05.2011. un 09.01.2014. likumu, kas stājas spēkā 07.02.2014.)

VIII nodaļa
Piekļuve un starpsavienojumi

36.pants. Regulatora tiesības un pienākumi attiecībā uz piekļuvi un starpsavienojumu

(1) Lai nodrošinātu, ka viena publiskā elektronisko sakaru tīkla galalietotāji var sazināties ar cita publiskā elektronisko sakaru tīkla galalietotājiem, Regulatoram ir tiesības godīgi, samērīgi un ar vienlīdzīgu attieksmi noteikt elektronisko sakaru komersantiem, kuri nodrošina galalietotājiem nepieciešamo piekļuvi, saistības piekļuves un starpsavienojumu jomā.

(2) Lai nodrošinātu lietotājiem iespēju piekļūt ciparu radio un ciparu televīzijas pārraides pakalpojumiem, Regulatoram ir tiesības godīgi, samērīgi, caurredzami un ar vienlīdzīgu attieksmi noteikt, ka publisko elektronisko sakaru tīklu operatoriem ir pienākums nodrošināt piekļuvi lietojumprogrammu saskarnēm un elektroniskajiem programmu ceļvežiem.

(3) Lai nodrošinātu elektronisko sakaru tīkla kvalitatīvu darbību, Regulators var izdot elektronisko sakaru tīkla tehniskos un darbības noteikumus, kas ir saistoši operatoriem, kuru pienākums ir nodrošināt piekļuvi.

(4) Elektronisko sakaru tīkla tehniskie un darbības noteikumi tiek izdoti, ievērojot objektivitātes, caurredzamības, samērības un vienlīdzības principus, atbilstoši risināmās problēmas būtībai un regulēšanas mērķiem.

(41) Pirms elektronisko sakaru tīkla tehnisko un darbības noteikumu izdošanas Regulators konsultējas ar elektronisko sakaru tirgus dalībniekiem.

(42) Regulators var pieņemt attiecīgu lēmumu, lai nodrošinātu, ka elektronisko sakaru komersanti savstarpējos norēķinos par piekļuvi kabeļu kanalizācijai piemēro izmaksām tuvinātus tarifus.

(5) Pirms šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto saistību noteikšanas Regulators konsultējas ar elektronisko sakaru tirgus dalībniekiem, Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoriem un Eiropas Komisiju, kā arī uzklausa Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoru un Eiropas Komisijas viedokli. Regulators, ņemot vērā Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoru un Eiropas Komisijas viedokli, var izdarīt grozījumus piemērojamās saistībās un par to paziņo Eiropas Komisijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.05.2007., 03.07.2008., 19.05.2011. un 09.01.2014. likumu, kas stājas spēkā 07.02.2014.)

37.pants. Operatora tiesības un pienākumi attiecībā uz piekļuvi un starpsavienojumu

(1) Lai nodrošinātu elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu un to savietojamību, operatoram ir tiesības un, ja to pieprasa citi elektronisko sakaru komersanti, arī pienākums veikt sarunas par starpsavienojumu.

(2) Piekļuves un starpsavienojumu noteikumiem, ko operators izvirza citiem elektronisko sakaru komersantiem, jāatbilst saistībām, ko tam uzlicis Regulators saskaņā ar šo likumu.

(3) Informāciju, ko elektronisko sakaru komersants saņēmis pirms sarunām, sarunu procesa laikā vai pēc sarunām par piekļuvi vai starpsavienojumu, var izmantot tikai tam nolūkam, kādam šī informācija ir sniegta, turklāt ievērojot tās konfidencialitāti. Saņemto informāciju aizliegts nodot citām personām (struktūrvienībām, meitas uzņēmumiem vai partneriem), kurām tā nodrošinātu konkurences priekšrocības.

(4) Divi elektronisko sakaru komersanti slēdz publisko elektronisko sakaru tīklu piekļuves vai starpsavienojuma līgumu, kurā tiek iekļauti visi tehniskie, komerciālie un citi piekļuves vai starpsavienojuma noteikumi, tajā skaitā vienošanās, kuras attiecas uz numerācijas atvēršanu izsaukumu maršrutēšanai, izsaukumu uzsākšanas, pabeigšanas un tranzīta tarifiem. Starpsavienojuma līgumu vai tā grozījumu noformē trijos eksemplāros. Desmit darbdienu laikā pēc starpsavienojuma līguma noslēgšanas vai grozīšanas vienu tā eksemplāru iesniedz Regulatoram.

(5) Starpsavienojuma līgumā paredz kārtību, kādā pārtrauc izsaukumu maršrutēšanu un piekļuvi numuriem un elektronisko sakaru pakalpojumiem, kā arī savstarpējo maksājumu kārtību gadījumos, kad konstatēta krāpniecība, kas veikta, izmantojot numerāciju, vai nepareiza numerācijas izmantošana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.05.2007., 19.05.2011. un 09.01.2014. likumu, kas stājas spēkā 07.02.2014.)

IX nodaļa
Elektronisko sakaru komersanta ar būtisku ietekmi tirgū saistības piekļuves vai starpsavienojumu jomā

38.pants. Elektronisko sakaru komersanta ar būtisku ietekmi tirgū saistības piekļuves vai starpsavienojumu jomā

(1) Elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū piekļuves vai starpsavienojumu jomā Regulators var uzlikt caurredzamības, vienlīdzīgas attieksmes, atdalītas finanšu uzskaites, tarifu regulēšanas un izmaksu aprēķināšanas saistības un pienākumus un saistības attiecībā uz piekļuvi elektronisko sakaru tīklam. Izņēmuma gadījumos, ja iepriekš piemērotās saistības neveicina konkurenci pietiekami efektīvi, Regulators elektronisko sakaru komersantam, kuram ir noteikta būtiska ietekme tirgū piekļuves vai starpsavienojumu jomā, var uzlikt arī citas saistības. Regulators šādu saistību piemērošanu saskaņo ar Eiropas Komisiju.

(2) Regulators, uzliekot elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū piekļuves vai starpsavienojumu jomā šā panta pirmajā daļā minētās saistības, ievēro objektivitātes, caurredzamības, samērības un vienlīdzības principus atbilstoši risināmās problēmas būtībai un regulēšanas mērķiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.05.2007., 03.07.2008. un 22.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2015.)

39.pants. Caurredzamības saistības

(1) Regulators, ņemot vērā tirgus analīzes rezultātus, var elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū noteikt, grozīt vai atcelt caurredzamības saistības piekļuves vai starpsavienojumu jomā. Caurredzamības saistības var ietvert noteiktas informācijas (uzskaite, tehniskie un tīkla raksturparametri, cenu un tarifu, piekļuves un starpsavienojumu nodrošināšanas un izmantošanas nosacījumi) publiskošanas un pamatpiedāvājumu publicēšanas saistības un prasības attiecībā uz tiem.

(2) Ja elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū ir noteikts vienlīdzīgas attieksmes pienākums, tad Regulators var prasīt, lai tas publicē piekļuves, starpsavienojumu, saistītu iekārtu kopīgas izmantošanas, nomāto līniju, piekļuves datu plūsmai vai atsaistītas piekļuves abonentlīnijām pamatpiedāvājumus, kuros iekļautā informācija būtu detalizēti atdalīta, un nodrošina, ka elektronisko sakaru komersantiem — pakalpojumu saņēmējiem — nav jāmaksā par saistītām iekārtām vai aprīkojumu, kas pieprasītajam pakalpojumam nav nepieciešams.

(3) Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū Regulatora noteiktajā kārtībā un termiņos publicē pamatpiedāvājumu piekļuves vai starpsavienojumu, saistītu iekārtu kopīgas izmantošanas, nomāto līniju, piekļuves datu plūsmai vai atsaistītas piekļuves abonentlīnijām un publisko informāciju par uzskaiti, tehniskajiem un tīkla raksturparametriem, cenu un tarifu, piekļuves un starpsavienojumu nodrošināšanas un izmantošanas nosacījumiem.

(4) Regulatoram ir tiesības:

1) noteikt un publicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" prasības attiecībā uz informācijas publiskošanu, piekļuves, starpsavienojumu, saistītu iekārtu kopīgas izmantošanas, nomāto līniju, piekļuves datu plūsmai vai atsaistītas piekļuves abonentlīnijām pamatpiedāvājumā ietveramo informāciju un nepieciešamo tās detalizācijas līmeni;

2) noteikt publiskojamās informācijas, piekļuves, starpsavienojumu, saistītu iekārtu kopīgas izmantošanas, nomāto līniju, piekļuves datu plūsmai vai atsaistītas piekļuves abonentlīnijām pamatpiedāvājuma publicēšanas veidu;

3) noteikt grozījumus publicētajā piekļuves, starpsavienojumu, saistītu iekārtu kopīgas izmantošanas, nomāto līniju, piekļuves datu plūsmai vai atsaistītas piekļuves abonentlīnijām pamatpiedāvājumā un publiskojamā informācijā, ja tā nosacījumi neatbilst Regulatora prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2005., 03.05.2007., 03.07.2008., 19.05.2011., 09.01.2014. un 03.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2018.)

40.pants. Vienlīdzīgas attieksmes pienākumi

Regulators, ņemot vērā tirgus analīzes rezultātus, var elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū noteikt, grozīt vai atcelt šādus vienlīdzīgas attieksmes pienākumus piekļuves vai starpsavienojumu jomā konkrētā tirgus ietvaros:

1) pienākumu piemērot līdzvērtīgus nosacījumus līdzvērtīgos apstākļos citiem elektronisko sakaru komersantiem, kuri nodrošina līdzvērtīgus elektronisko sakaru pakalpojumus;

2) pienākumu sniegt citam elektronisko sakaru komersantam līdzvērtīgu elektronisko sakaru pakalpojumu, nodrošināt līdzvērtīgu piekļuvi un informāciju tādā pašā kvalitātē un ar tiem pašiem nosacījumiem, ar kādiem šis elektronisko sakaru komersants pats sniedz elektronisko sakaru pakalpojumu, nodrošina piekļuvi un informāciju saviem saistītajiem komersantiem;

3) pienākumu sniegt citam elektronisko sakaru komersantam līdzvērtīgu elektronisko sakaru pakalpojumu, nodrošināt līdzvērtīgu piekļuvi un informāciju tādā pašā kvalitātē un ar tiem pašiem nosacījumiem, ar kādiem šā elektronisko sakaru komersanta saistītais komersants sniedz elektronisko sakaru pakalpojumu, nodrošina piekļuvi un informāciju.

(19.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.06.2016. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2017. Sk. pārejas noteikumu 40. punktu)

41.pants. Pienākums veikt atsevišķu uzskaiti

Regulators, ņemot vērā tirgus analīzes rezultātus, var elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū noteikt, grozīt vai atcelt pienākumu piekļuves un starpsavienojumu jomā veikt atsevišķu darbības uzskaiti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 07.06.2007.)

42.pants. Tarifu regulēšanas un izmaksu aprēķināšanas saistības

(1) Regulators, ņemot vērā tirgus analīzes rezultātus, var elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū noteikt, grozīt vai atcelt piekļuves vai starpsavienojumu tarifu regulēšanas un izmaksu aprēķināšanas saistības (tajā skaitā pienākumu tuvināt tarifus izmaksām un prasības attiecībā uz izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas sistēmu). Uzliekot šādas saistības, Regulators ņem vērā attiecīgā komersanta investīcijas un ļauj tam gūt samērīgu peļņu no piekļuves vai starpsavienojumu nodrošināšanā ieguldītā kapitāla atbilstoši saistītajiem riskiem.

(2) (Izslēgta ar 12.05.2005. likumu.)

(3) Ja elektronisko sakaru komersantam ir pienākums tuvināt tarifus izmaksām, tad tam jāpierāda Regulatoram, ka tarifi ir balstīti uz pamatotām izmaksām, ņemot vērā peļņu par veiktajām investīcijām. Regulators izmaksu aprēķināšanai var izmantot arī citādas metodes, nevis tās, kuras izmantojis elektronisko sakaru komersants, kā arī pietiekamu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu cenu starpības aprēķināšanas metodiku. Regulators var pieprasīt, lai elektronisko sakaru komersants sniedz savu tarifu un izmaksu pamatojumu. Ja Regulators konstatē, ka tarifā iekļautās izmaksas nav pamatotas vai tarifi nav tuvināti izmaksām, tas ir tiesīgs apturēt šo tarifu piemērošanu un noteikt tarifu augšējo robežu vai arī uzdot elektronisko sakaru komersantam koriģēt tarifus.

(4) Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū, kuram ir noteiktas prasības attiecībā uz izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas sistēmu, publisko izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas sistēmas aprakstu, norādot galvenās izmaksu grupas, kā arī izmaksu attiecināšanas noteikumus. Atbilstību izmaksu aprēķināšanas sistēmai pārbauda zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība. Zvērināta revidenta ziņojumu par atbilstību noteiktajai izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas sistēmai elektronisko sakaru komersants publicē katru gadu.

(5) Elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū ir aizliegts noteikt piekļuves vai starpsavienojumu pakalpojumiem atlaides vai atlaižu apmēru atkarībā no sniegto pakalpojumu apjoma. Regulators var dot atļauju noteikt šādas atlaides vai atlaižu apmēru, ja elektronisko sakaru komersants pierāda, ka tas tādējādi nenostādīs citus elektronisko sakaru komersantus nevienlīdzīgā stāvoklī.

(6) Elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū, kuram noteikta piekļuves vai starpsavienojumu tarifu regulēšanas saistība, Regulators var apturēt šo tarifu piemērošanu un noteikt tarifu augšējo robežu vai arī uzdot elektronisko sakaru komersantam koriģēt tarifus, ja Regulators konstatē, ka nav lietderīgi un samērīgi šim elektronisko sakaru komersantam piemērot izmaksu aprēķināšanas saistības (tajā skaitā pienākumu tuvināt tarifus izmaksām un prasības attiecībā uz izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas sistēmu) un šā likuma 42.panta trešo daļu. Regulators, nosakot tarifu augšējo robežu vai arī uzdodot koriģēt tarifus, tos nebalsta uz tāda elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru pakalpojuma sniegšanas izmaksām un rentabilitāti, kuram nav piemērotas izmaksu aprēķināšanas saistības un šā panta trešā daļa. Regulators, nosakot tarifu augšējo robežu vai uzdodot koriģēt tarifu, var izmantot salīdzinošo novērtēšanu un analīzi, informāciju par izmaksām, kas rodas, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu visefektīvākajā veidā un izmantojot jaunākās pieejamās tehnoloģijas, kā arī izmaksu aprēķināšanas modeļus un citas metodes. Ja mainās visefektīvākajā veidā sniegtā elektronisko sakaru pakalpojuma izmaksas, Regulators var pārskatīt tarifu augšējo robežu vai uzdot koriģēt tarifu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2005., 03.05.2007., 03.07.2008., 19.05.2011. un 09.01.2014. likumu, kas stājas spēkā 07.02.2014.)

43.pants. Operatora izvēle un operatora iepriekšēja izvēle

(Izslēgts no 01.07.2014. ar 09.01.2014. likumu, kas stājas spēkā 07.02.2014. Sk. pārejas noteikumu 29.punktu)

44.pants. Piekļuve elektronisko sakaru tīkla iekārtām un to izmantošana

(1) Ja Regulators tirgus analīzes rezultātā secina, ka piekļuves atteikums vai nepamatoti piekļuves noteikumi var kavēt ilglaicīga un konkurētspējīga mazumtirdzniecības tirgus izveidi vai tie neatbilst galalietotāju interesēm, tam ir tiesības elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū noteikt, grozīt vai atcelt šādas saistības:

1) nodrošināt trešajām personām piekļuvi noteiktiem elektronisko sakaru tīkla elementiem vai iekārtām, tostarp piekļuvi elektronisko sakaru tīkla pasīvajiem elementiem, vai atsaistītu piekļuvi abonentlīnijām, lai citastarp atļautu nodrošināt operatora izvēles vai operatora iepriekšējas izvēles pakalpojumu vai atļautu abonentlīnijas tālākpārdošanu;

2) risināt sarunas ar elektronisko sakaru komersantiem, kuri pieprasa piekļuvi;

3) nepārtraukt piekļuvi tiem noteiktajiem elektronisko sakaru tīkla elementiem vai iekārtām, kuriem tā jau nodrošināta iepriekš;

4) nodrošināt noteiktus vairumtirdzniecības pakalpojumus trešajām personām elektronisko sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšanai;

5) nodrošināt piekļuvi tehniskajām saskarnēm vai būtiskām tehnoloģijām, kas nepieciešamas elektronisko sakaru pakalpojumu savietojamībai vai virtuālā tīkla pakalpojumiem;

6) nodrošināt iespēju izvietot elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai izmantotajās telpās noteiktus elektronisko sakaru tīkla elementus vai nodrošināt cita veida infrastruktūras objektu kopīgu izmantošanu (tajā skaitā kabeļu kanalizācijas, elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai izmantoto ēku vai antenu mastu un torņu kopīgu izmantošanu);

7) sniegt noteiktus elektronisko sakaru pakalpojumus (tajā skaitā tādus pakalpojumus, kas nepieciešami intelektuālā tīkla pakalpojumiem vai viesabonēšanai mobilajos elektronisko sakaru tīklos), kas nepieciešami, lai lietotājiem nodrošinātu pilnīgu elektronisko sakaru pakalpojumu savietojamību;

8) nodrošināt piekļuvi darbības atbalstsistēmām vai līdzīgām programmatūras sistēmām, kas nepieciešamas, lai uzturētu godīgu konkurenci elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā;

9) savstarpēji savienot elektronisko sakaru tīklus vai elektronisko sakaru tīklu elementus vai iekārtas.

(2) Regulators nosaka prasības attiecībā uz piekļuves, starpsavienojumu, saistītu iekārtu kopīgas izmantošanas, nomāto līniju, piekļuves datu plūsmai un atsaistītas piekļuves abonentlīnijām pamatpiedāvājumos iekļaujamo informāciju un šo pamatpiedāvājumu publicēšanu, kā arī operatora izvēles pakalpojuma vai operatora iepriekšējas izvēles pakalpojuma nodrošināšanas noteikumus un šo pakalpojumu ieviešanas termiņus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2005., 03.05.2007., 03.07.2008., 19.05.2011. un 09.01.2014. likumu, kas stājas spēkā 07.02.2014.)

45.pants. Kārtība, kādā publicējama informācija par piekļuves vai starpsavienojumu jomā noteiktajām saistībām

(1) Regulators mēneša laikā no attiecīga lēmuma pieņemšanas dienas publicē savā mājaslapā internetā informāciju par tirgus analīzes rezultātiem, kā arī par īpašajiem pienākumiem un saistībām, kas uzliktas elektronisko sakaru komersantiem piekļuves vai starpsavienojumu jomā.

(2) Publicēto informāciju par tirgus analīzes rezultātiem, kā arī par īpašajiem pienākumiem un saistībām, kas uzliktas publisko elektronisko sakaru tīklu operatoriem, Regulators nosūta Eiropas Komisijai tās noteiktajā kārtībā.

(3) Elektronisko sakaru komersantiem ir pienākums informēt Regulatoru par piekļuves, starpsavienojumu, saistītu iekārtu kopīgas izmantošanas, nomāto līniju, piekļuves datu plūsmai vai atsaistītas piekļuves abonentlīnijām pamatpiedāvājuma publicēšanu ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc piekļuves, starpsavienojumu, saistītu iekārtu kopīgas izmantošanas, nomāto līniju, piekļuves datu plūsmai vai atsaistītas piekļuves abonentlīnijām pamatpiedāvājuma publicēšanas.

(4) Regulators savā interneta mājaslapā uztur un divreiz gadā atjauno informāciju par noslēgtajiem starpsavienojuma, saistītu iekārtu kopīgas izmantošanas, nomāto līniju, piekļuves datu plūsmai vai atsaistītas piekļuves abonentlīnijām līgumiem.

(5) Regulators reizi gadā publicē savā mājaslapā internetā ziņojumu par izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas metodikas ievērošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2005., 03.05.2007., 03.07.2008., 19.05.2011., 09.01.2014. un 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2016.)

X nodaļa
Elektronisko sakaru tīklu galiekārtu un radioiekārtu
atbilstības novērtēšana, izplatīšana un lietošana

(Nodaļas nosaukums 12.05.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.06.2005.)

46.pants. Elektronisko sakaru tīklu galiekārtu un radioiekārtu atbilstības novērtēšana, kā arī izplatīšana un lietošana

(1) Gan galiekārtām, gan radioiekārtām piemēro būtiskās prasības, novērtē un apliecina atbilstību šīm prasībām likumā "Par atbilstības novērtēšanu" noteiktajā kārtībā.

(2) Kārtību, kādā radioiekārtas tiek piedāvātas tirgū, uzstādītas un lietotas, kā arī to lietošanas uzraudzību nosaka Ministru kabinets.

(3) (Izslēgta ar 19.05.2016. likumu)

(4) Pēc galiekārtas īpašnieka vai procesa virzītāja pieprasījuma elektronisko sakaru komersantam, kas piedāvā elektronisko sakaru tīklā izmantot identificējamu galiekārtu, ir pienākums pārtraukt vai atjaunot nolaupītas, pazaudētas vai citādi pret īpašnieka gribu no viņa varas izgājušas elektronisko sakaru tīklā identificējamas galiekārtas (turpmāk — īpašniekam zudusi galiekārta) izmantošanas iespēju savā elektronisko sakaru tīklā. Elektronisko sakaru komersants, kas piedāvā elektronisko sakaru tīklā izmantot identificējamu galiekārtu, nodod centralizētai datubāzei informāciju par tam pieteikto īpašniekam zudušo galiekārtu.

(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veidojama un uzturama šā panta ceturtajā daļā minētā centralizētā datubāze, kā arī termiņus un kārtību, kādā elektronisko sakaru komersanti sniedz iekļaušanai centralizētajā datubāzē informāciju par īpašniekiem zudušām galiekārtām un nodrošina īpašniekam zudušas galiekārtas izmantošanas iespējas pārtraukšanu un atjaunošanu savā elektronisko sakaru tīklā.

(6) Aizliegts bez galiekārtas ražotāja vai tā pilnvarotas personas piekrišanas:

1) izmainīt galiekārtu identificēšanai elektronisko sakaru tīklā nepieciešamos datus, kā arī iegūt, glabāt un izplatīt šādam nolūkam paredzētus datus;

2) iegūt, izgatavot, glabāt un izplatīt programmatūru vai iekārtu, kas paredzēta galiekārtu identificēšanai elektronisko sakaru tīklā nepieciešamo datu izmainīšanai.

(7) Aizliegts lietot un izplatīt galiekārtas, kurām nesankcionēti izmainīti to identificēšanai elektronisko sakaru tīklā nepieciešamie dati, kā arī veikt darbības, kas saistītas ar galiekārtai piešķirtā iekārtas identifikatora nesankcionētu izmainīšanu vai galiekārtas nesankcionētu atsaistīšanu darbībai citā tīklā, ja tā rūpnieciski pielāgota darbībai konkrētajā elektronisko sakaru tīklā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2005., 03.05.2007., 03.07.2008., 06.11.2013. un 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2016.)

XI nodaļa
Radiofrekvenču spektrs un numerācija

47.pants. Radiofrekvenču spektra vai numerācijas lietošanas tiesības

(1) Radiofrekvenču spektra un numerācijas izmantošanai komercdarbībai Regulators piešķir radiofrekvenču spektra vai numerācijas lietošanas tiesības. Regulators nosaka kārtību, kādā tiek veikta radiofrekvenču spektra un numerācijas lietošanas tiesību piešķiršana, pagarināšana, anulēšana un tālāknodošana. Regulators saskaņā ar Nacionālo radiofrekvenču plānu un valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" sniegto atzinumu ir tiesīgs pieņemt lēmumu par komercdarbībai izmantojamo radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanu, pagarināšanu, tālāknodošanu un anulēšanu, lai novērstu kaitīgus traucējumus, nodrošinātu elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitāti, radiofrekvenču spektra racionālu un efektīvu izmantošanu un īstenotu sabiedrības intereses.

(2) Elektronisko sakaru komersants komercdarbībai var pieprasīt radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības un numerācijas lietošanas tiesības.

(3) Elektronisko sakaru komersants komercdarbībai izmantojamo radiofrekvenču spektra vai numerācijas lietošanas tiesību pieprasījumu iesniedz Regulatoram tā noteiktajā kārtībā un termiņā. Regulators pieprasījumu par:

1) radiofrekvenču spektra lietošanas tiesībām izskata sešu nedēļu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja tiek izsludināts konkurss vai izsole radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanai, Regulators lēmumu pieņem ne vēlāk kā astoņu mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas;

2) numerācijas lietošanas tiesībām izskata triju nedēļu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja tiek izsludināts konkurss vai izsole numerācijas lietošanas tiesību piešķiršanai, Regulators lēmumu pieņem ne vēlāk kā sešu nedēļu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.

(31) Elektronisko sakaru komersants nav tiesīgs nodot tālāk radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības, ja tas nav samaksājis par šo tiesību iegūšanu. Elektronisko sakaru komersants nav tiesīgs nodot tālāk numerācijas lietošanas tiesības tādam elektronisko sakaru komersantam, kura darbībā Regulators konstatējis krāpniecību, kas veikta, izmantojot numerāciju, vai nepareizu numerācijas izmantošanu, individuālajam komersantam, ārvalsts komersanta filiālei vai komercsabiedrībai, ja šis individuālais komersants, ārvalsts komersanta filiāles pārstāvis vai komercsabiedrības dalībnieks, akcionārs, biedrs, padomes vai valdes loceklis vai prokūrists ir bijis tāda elektronisko sakaru komersanta — kapitālsabiedrības — padomes vai valdes loceklis vai prokūrists, personālsabiedrību pārstāvēt tiesīgais biedrs, ārvalsts komersanta filiāles pārstāvis vai individuālais komersants, kura darbībā Regulators konstatējis krāpniecību, kas veikta, izmantojot numerāciju, vai nepareizu numerācijas izmantošanu. Elektronisko sakaru komersants, kura darbībā Regulators konstatējis krāpniecību, kas veikta, izmantojot numerāciju, vai nepareizu numerācijas izmantošanu, nav tiesīgs nodot tālāk numerācijas lietošanas tiesības citam elektronisko sakaru komersantam.

(32) Lēmumi, ar kuriem Regulators noteic, ka elektronisko sakaru pakalpojuma sniegšanai jāizmanto konkrēts elektronisko sakaru pakalpojumiem pieejams radiofrekvenču spektrs, ir pamatoti, ja tie atbilst Eiropas Savienības tiesību aktiem un īsteno tādas sabiedrības intereses kā:

1) cilvēku drošība;

2) sociālās, reģionālās vai teritoriālās līdzvērtības veicināšana;

3) radiofrekvenču neefektīvas izmantošanas novēršana.

(4) Radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības, kas netiek izmantotas komercdarbībai, piešķir šā likuma 50.pantā noteiktajā kārtībā.

(5) Ministru kabinets nosaka radiofrekvenču spektra joslas, kuru efektīvas izmantošanas labad ir nepieciešams ierobežot radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanu komercdarbībai elektronisko sakaru nozarē. Šajos gadījumos Regulators rīko konkursu vai izsoli saskaņā ar Regulatora apstiprinātu nolikumu un piešķir radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības konkursa vai izsoles uzvarētājam. Regulators nosaka kārtību, kādā elektronisko sakaru komersantiem, kuriem beidzas piešķirtās radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības šajās joslās, var pagarināt piešķirto radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību termiņu. Radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību termiņš atbilst attiecīgā pakalpojuma mērķim un paredzamajiem ieguldījumiem. Pieteikumu par radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanu iesniedz Regulatoram ne agrāk kā divus gadus pirms normatīvajos aktos noteiktā radiofrekvenču spektra joslas atbrīvošanas termiņa. Pieteikumu par radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību termiņa pagarināšanu iesniedz Regulatoram ne agrāk kā divus gadus pirms radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību termiņa beigām.

(51) Komercdarbība bez Regulatora piešķirto radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību saņemšanas atļauta, ja to veic radiofrekvenču spektra joslās vai radiofrekvenču kanālos, kuri noteikti koplietojamo radiofrekvenču piešķīruma lietošanas atļaujā.

(6) Konkursa vai izsoles uzvarētājam attiecībā uz radioiekārtu darbību jāsaņem radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauja šā likuma 50.pantā noteiktajā kārtībā.

(61) Regulators nodrošina, ka radiofrekvences tiek efektīvi izmantotas, lai veicinātu konkurenci un radiofrekvenču saskaņotu (harmonizētu) tālāknodošanu Eiropas Savienībā. Regulators šādā gadījumā izvērtē radiofrekvenču lietošanas tiesību tālāknodošanas nepieciešamību, ņemot vērā, ka radiofrekvenču lietošanas tiesību tālāknodošana vai uzkrāšana nedrīkst traucēt konkurenci.

(7) Ja elektronisko sakaru komersantam komercdarbības veikšanai ir piešķirtas radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības, tad Regulators var noteikt šādus specifiskus lietošanas tiesību nosacījumus:

1) prasības attiecībā uz elektronisko sakaru pakalpojumiem, kvalitāti un elektronisko sakaru tīkliem vai tehnoloģijām, kuru sniegšanai, nodrošināšanai vai izmantošanai piešķirtas radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības;

2) prasības attiecībā uz radiofrekvenču spektra efektīvu izmantošanu un pārklājuma nodrošināšanu;

3) tehniskās prasības attiecībā uz iespējamo kaitīgo radiotraucējumu ietekmes novēršanu;

4) radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību darbības termiņu;

5) nosacījumus komercdarbībai piešķirto radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību tālāknodošanai;

6) nosacījumus par radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību maksu;

7) saistības, kādas jāpilda elektronisko sakaru komersantam, kurš radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības saņēmis konkursa vai izsoles rezultātā;

8) prasības, kas izriet no starptautiskajiem radiofrekvenču spektra lietošanas nolīgumiem.

(8) Ja elektronisko sakaru komersantam ir piešķirtas numerācijas lietošanas tiesības, Regulators var noteikt šādus specifiskus lietošanas tiesību nosacījumus:

1) prasības attiecībā uz elektronisko sakaru pakalpojumiem, kuru sniegšanai piešķirtas numerācijas lietošanas tiesības, un prasības attiecībā uz konkrētajā numerācijas diapazonā piemērojamiem tarifu principiem un tarifu augšējo robežu, lai nodrošinātu patērētāju aizsardzību;

2) prasības attiecībā uz numerācijas efektīvu izmantošanu;

3) numuru saglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanas nosacījumus;

4) prasību nodrošināt publiski pieejamu abonentu sarakstu;

5) numerācijas lietošanas tiesību darbības maksimālo termiņu;

6) nosacījumus piešķirto numerācijas lietošanas tiesību tālāknodošanai;

7) nosacījumus attiecībā uz numerācijas lietošanas tiesību maksu;

8) saistības, kādas jāpilda elektronisko sakaru komersantam, kurš numerācijas lietošanas tiesības saņēmis konkursa vai izsoles rezultātā;

9) prasības, kas izriet no starptautiskajiem numerācijas lietošanas nolīgumiem.

(9) (Izslēgta ar 10.06.2010. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2005., 03.05.2007., 10.06.2010., 19.05.2011., 06.11.2013., 09.01.2014., 17.12.2015. un 23.03.2017. likumu, kas stājas spēkā 19.04.2017.)

48.pants. Radiofrekvenču spektra un numerācijas datubāzes

(1) Valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" veido un uztur radiofrekvenču spektra un numerācijas datubāzes. Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs veido un uztur izsaucēja atrašanās vietas datubāzi un informācijas sistēmu.

(2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs nodrošina no elektronisko sakaru komersantiem saņemto datu par izsaucēja atrašanās vietu apstrādi, uzturēšanu un tālāku nodošanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts policijai, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, gāzes avārijas dienestam, Jūras meklēšanas un glābšanas dienestam.

(3) Valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" nodrošina Regulatoram piekļuvi komercdarbībai paredzēto radiofrekvenču spektra un numerācijas datubāzēm Regulatora funkciju izpildei nepieciešamajā apjomā.

(4) Valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" nodrošina elektronisko sakaru komersantam piekļuvi numerācijas datubāzei, tai skaitā informācijai par tiem galalietotāja lietošanā nodotajiem numuriem, kurus galalietotājs ir saglabājis, saņemot numura saglabāšanas pakalpojumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2005., 03.05.2007., 19.05.2011., 06.11.2013. un 22.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2015.)

49.pants. Nacionālais radiofrekvenču plāns

(1) Ministru kabinets nosaka radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu radiosakaru veidiem un iedalījumu radiosakaru sistēmām, kā arī radiofrekvenču spektra joslu izmantošanas vispārīgos nosacījumus (tajā skaitā radio saskarnes un to parametrus un radiofrekvenču spektra diapazonus, kas paredzēti komercdarbībai).

(2) Radiofrekvenču spektra joslas var izmantot tikai saskaņā ar šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā noteiktajiem radiosakaru veidiem un radiosakaru sistēmām.

50.pants. Radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauja

Radiofrekvenču spektru radioiekārtu darbībai atļauts izmantot pēc radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas saņemšanas valsts akciju sabiedrībā "Elektroniskie sakari" vai saskaņā ar koplietojamo radiofrekvenču piešķīruma lietošanas atļauju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Lēmumi par radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujām izmantošanai komercdarbībā ir publiskojami.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.05.2011. un 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 11.12.2013.)

51.pants. Radiofrekvenču spektra joslas atbrīvošana

(1) Radiofrekvenču spektra joslas atbrīvošanas termiņi radiosakaru veidiem vai radiosakaru sistēmām, kuru ieviešana paredzēta starptautiskajos līgumos vai normatīvajos aktos, tiek norādīti nacionālajā radiofrekvenču plānā ne vēlāk kā divus gadus pirms paredzētās radiofrekvenču spektra joslas atbrīvošanas. Elektronisko sakaru komersanta vai privātā elektronisko sakaru tīkla īpašnieka izdevumi vai zaudējumi, kas saistīti ar radiofrekvenču spektra joslas atbrīvošanu, netiek segti.

(2) Ja radioiekārtu darbībai nepieciešama individuāli noteikta radiofrekvenču spektra josla, kuru normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jau izmanto citas personas radioiekārta, ieinteresētā persona pēc pušu vienošanās sedz visus iespējamos ar radiofrekvenču spektra joslas atbrīvošanu saistītos izdevumus un zaudējumus vai arī puses vienojas par attiecīgās radiofrekvenču spektra joslas koplietošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 08.06.2005.)

52.pants. Kaitīgie radiotraucējumi

(1) Radioiekārtas uzstāda un izmanto tā, lai neradītu kaitīgos radiotraucējumus. Jūras un gaisa kuģniecības ārkārtas situāciju, avārijas un briesmu signālu radiofrekvenču izmantošana atļauta tikai attiecīgu situāciju gadījumos.

(2) Valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" izskata pieteikumus par kaitīgajiem radiotraucējumiem radio un televīzijas programmu uztveršanā un radiosakaru darbībā un noskaidro to cēloņus.

(3) Satiksmes ministrija aizliedz vai ierobežo radioiekārtas lietošanu, lai novērstu kaitīgos radiotraucējumus vai šādu radiotraucējumu rašanos.

(4) Ja radioiekārtas lietošana vai tās radītie kaitīgie radiotraucējumi var izraisīt valsts drošības, sabiedriskās kārtības, kā arī kuģošanas un gaisa satiksmes drošības apdraudējumu, radioiekārtas lietošanas pārtraukšanu pēc valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" pieprasījuma atbilstoši savai kompetencei nekavējoties nodrošina Valsts policija vai Militārā policija, vai valsts drošības iestāde.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2005., 03.05.2007. un 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 11.12.2013.)

53.pants. Radioamatieru radiostacijas ierīkošana

Ministru kabinets nosaka radioamatieru radiostaciju būvēšanas, ierīkošanas un lietošanas, kā arī radioamatieru apliecības saņemšanas kārtību.

(12.05.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.06.2005.)

54.pants. Radiofrekvenču spektra lietošana valsts aizsardzībai vai drošībai, kā arī speciālo radiolīdzekļu izmantošanas kārtība

(1) Radiofrekvences joslās, kuras nacionālajā radiofrekvenču plānā iedalītas tikai valsts aizsardzībai vai drošībai paredzēto radiosakaru sistēmu darbībai atbilstoši nacionālajā radiofrekvenču plānā noteiktajam radiosakaru veidam, lieto attiecīgais radiofrekvenču spektra lietotājs.

(2) Ministru kabinets nosaka speciālo radiolīdzekļu izmantošanas kārtību, tehniskās prasības speciālo radiolīdzekļu darbībai un elektromagnētiskā izstarojuma ierobežošanai, objektus un gadījumus, kuros valsts aizsardzības un drošības vajadzībām var pielietot speciālos radiolīdzekļus nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai.

(03.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.06.2007.)

55.pants. Nacionālā numerācija

(1) (Izslēgta ar 03.05.2007. likumu)

(2) Kārtību, kādā valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" pārvalda numerāciju, izveidojot un uzturot numerācijas datubāzi, nosaka Ministru kabinets.

(3) (Izslēgta ar 09.01.2014. likumu)

(4) (Izslēgta ar 12.05.2005. likumu)

(5) (Izslēgta ar 12.05.2005. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2005., 03.05.2007., 06.11.2013. un 09.01.2014. likumu, kas stājas spēkā 07.02.2014.)

56.pants. Nacionālais numerācijas plāns

Ministru kabinets apstiprina nacionālo numerācijas plānu, kas nosaka numura struktūru un formātu tā identifikācijai un maršrutēšanai, numura sastādīšanas procedūras, kā arī numerācijas lietošanas mērķus un veidus.

(03.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.06.2007.)

57.pants. Numura saglabāšanas pakalpojums

(1) Mainot elektronisko sakaru komersantu, pēc galalietotāja pieprasījuma viņam tiek nodrošināta iespēja saglabāt tā lietošanā nodoto numuru.

(2) Regulators nosaka numura saglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanas noteikumus. Elektronisko sakaru komersants slēdz līgumu ar galalietotāju par numura pārvietošanu, kurā paredz numura pārvietošanas termiņu, kompensācijas apmēru par tā neievērošanu un citus noteikumus. Elektronisko sakaru komersants numuru aktivizē vienas darbdienas laikā.

(3) Elektronisko sakaru komersants, kas sniedz balss telefonijas pakalpojumus, nodrošina galalietotājam numura saglabāšanas pakalpojumu.

(31) (Izslēgta ar 03.05.2007. likumu.)

(4) Regulators nodrošina, ka elektronisko sakaru komersanti savstarpējos norēķinos par numura saglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanu piemēro izmaksām tuvinātus tarifus un galalietotāja tiešie maksājumi, ja tādi ir, nav šķērslis numura saglabāšanas pakalpojuma izmantošanai. Šā mērķa sasniegšanai Regulators pieņem attiecīgu lēmumu.

(5) Regulators nenosaka mazumtirdzniecības tarifus numura saglabāšanas pakalpojumam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2005., 03.05.2007., 03.07.2008., 19.05.2011. un 22.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2015. Pirmās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2016. Sk. pārejas noteikumu 36. punktu)

58.pants. Ikgadējā valsts nodeva par numerācijas lietošanas tiesībām

(1) Par numerācijas lietošanas tiesībām maksājama ikgadēja valsts nodeva, kuras likmes, maksāšanas kārtību un atvieglojumus nosaka Ministru kabinets.

(2) Valsts nodevu ieskaita valsts budžetā, un no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem tiek nodrošināts finansējums elektronisko sakaru nozares politikas īstenošanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.05.2007. un 09.01.2014. likumu, kas stājas spēkā 07.02.2014.)

XII nodaļa
Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitāte

59.pants. Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes uzraudzība

(1) Elektronisko sakaru komersantu sniegto elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes prasības, elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumu metodiku un elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes pārskatu iesniegšanas un publiskošanas kārtību nosaka Regulators.

(2) Elektronisko sakaru komersantu sniegto publisko elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes prasību izpildi uzrauga un elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumus saskaņā ar šā panta pirmajā daļā noteikto metodiku veic Regulators.

(3) Regulators izstrādā un publisko elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes pārskatu par iepriekšējo kalendāra gadu.

(4) Regulators, iepriekš uzklausot ieinteresēto pušu viedokļus, var pieprasīt elektronisko sakaru komersantiem publiskot salīdzināmu, atbilstīgu un atjauninātu informāciju par pasākumiem, kas veikti, lai galalietotājiem, kas ir personas ar invaliditāti, nodrošinātu tādus pašus elektronisko sakaru pakalpojumus kā citiem galalietotājiem. Minēto informāciju elektronisko sakaru komersants pirms tās publiskošanas un pēc pieprasījuma saņemšanas iesniedz Regulatoram.

(5) Lai novērstu elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes pasliktināšanos, tajā skaitā datu plūsmas kavējumus vai palēninājumus elektronisko sakaru tīklos, Regulators var noteikt minimālās elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes parametru vērtības tiem elektronisko sakaru komersantiem, kuri nodrošina publiski pieejamus elektronisko sakaru tīklus. Pirms šādu prasību noteikšanas Regulators iesniedz Eiropas Komisijai informāciju ar šādas rīcības pamatojumu, informāciju par paredzētajām prasībām un ierosināto turpmāko rīcību. Šo informāciju pirms minēto prasību noteikšanas Regulators paziņo arī BEREC. Regulators pirms lēmuma pieņemšanas īpaši ņem vērā Eiropas Komisijas ieteikumus un komentārus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.05.2007. un 19.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 08.06.2011.)

XIII nodaļa
Elektronisko sakaru pakalpojumu tarifi

60.pants. Galalietotājiem sniegto elektronisko sakaru pakalpojumu tarifu publiska pieejamība un regulēšana

(1) Elektronisko sakaru komersants nodrošina galalietotājiem sniegto elektronisko sakaru pakalpojumu tarifu, tarifu plānu un tarifu atlaižu atklātumu un publisko pieejamību.

(2) Elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū Regulators var piemērot galalietotājiem sniegto elektronisko sakaru pakalpojumu tarifu regulēšanas pasākumus (tajā skaitā noteikt tarifu aprēķināšanas metodiku, apstiprināt tarifus, uzlikt saistības tarifu tuvināšanai izmaksām vai attiecīgā pakalpojuma tarifiem salīdzināmos pakalpojumu tirgos, piemērot elektronisko sakaru pakalpojumu izmaksu attiecināšanas un aprēķināšanas metodiku un citus tarifu regulēšanas pasākumus).

(3) Regulators katru gadu publicē savā mājaslapā internetā paziņojumu par elektronisko sakaru komersantu, kuram ir pienākums piemērot izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas metodiku, kā arī saskaņot izmaksu sistēmu ar šo metodiku.

(4) Ja elektronisko sakaru komersantam ir pienākums tuvināt tarifus izmaksām, tam jāpierāda Regulatoram, ka tarifi ir veidoti no pamatotām izmaksām, ieskaitot samērīgu peļņu par veiktajām investīcijām. Regulators var pieprasīt, lai elektronisko sakaru komersants, kuram ir būtiska ietekme tirgū, sniedz savu tarifu un izmaksu pilnīgu pamatojumu. Ja Regulators konstatē, ka tarifā iekļautās izmaksas nav pilnībā pamatotas vai tarifi nav tuvināti izmaksām, tas ir tiesīgs apturēt šo tarifu piemērošanu un noteikt tarifu augšējo robežu vai arī uzdot elektronisko sakaru komersantam koriģēt tarifus. Noteiktās saistības ir spēkā tikai laikposmā, kurā elektronisko sakaru komersantam ir būtiska ietekme konkrētajā tirgū.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.05.2007., 09.01.2014. un 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2016.)

61.pants. Elektronisko sakaru pakalpojumu tarifu atlaides

Elektronisko sakaru komersantam ir tiesības ieviest galalietotājiem sniegto elektronisko sakaru pakalpojumu tarifu plānus un noteikt galalietotājiem sniegto elektronisko sakaru pakalpojumu tarifu atlaides, izņemot gadījumus, kad Regulators šādas atlaides ir atzinis par nevienlīdzīgām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 07.06.2007.)

XIV nodaļa
Universālais pakalpojums

62.pants. Universālā pakalpojuma noteikšana

(1) Regulators nosaka un regulāri pārskata universālajā pakalpojumā ietilpstošo pakalpojumu sarakstu, universālā pakalpojuma apjomu, ģeogrāfisko teritoriju un galalietotāju loku, paredzot, ka galalietotājiem ir tiesības piekļūt publiskam elektronisko sakaru tīklam balss telefonijas izsaukumu veikšanai un faksa ziņojumu un datu ziņojumu nosūtīšanai ar datu pārraides ātrumu, kas ir pietiekams, lai nodrošinātu piekļuvi internetam, un paredzot, ka personām ar invaliditāti ir tiesības saņemt īpašus pakalpojumus. Ja kādu no minētajiem pakalpojumiem nodrošina tirgus, Regulators to neiekļauj universālā pakalpojuma saistībās. Regulators var noteikt pieņemamā tarifa noteikšanas principus.

(2) Regulators nodrošina šā panta pirmajā daļā minētās informācijas publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 03.05.2007., 19.05.2011., 09.01.2014., 17.12.2015. un 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2016.)

63.pants. Īpaši pasākumi attiecībā uz personām ar invaliditāti

Regulators var pieņemt lēmumu, ka publiskā telefonu tīkla operatoram jāveic īpaši pasākumi, lai nodrošinātu personām ar invaliditāti publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, tajā skaitā piekļuvi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts policijai, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, gāzes avārijas dienestam, turklāt šiem pakalpojumiem jābūt līdzvērtīgiem tiem pakalpojumiem, kurus saņem citi galalietotāji.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 03.05.2007., 19.05.2011., 19.05.2016. un 03.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2018.)

64.pants. Universālā pakalpojuma saistību un maksājuma apmēra kontrole

(1) Lai visā Latvijas teritorijā nodrošinātu universālā pakalpojuma sniegšanu, Regulators elektronisko sakaru komersantam nosaka universālā pakalpojuma saistības.

(2) Regulators nosaka universālā pakalpojuma saistības, nodrošinot, ka universālo pakalpojumu sniedz ekonomiski izdevīgākajā veidā pastāvīgi un nepārtraukti, un paredzot galalietotājiem iespēju saņemt universālā pakalpojuma saistībās ietvertos pakalpojumus.

(3) Regulators, izmantojot efektīvu, objektīvu, caurredzamu un vienlīdzīgu saistību noteikšanas kārtību, nosaka vienu vai vairākus elektronisko sakaru komersantus, kuriem ir pienākums sniegt universālo pakalpojumu visā Latvijas teritorijā. Katru no universālajā pakalpojumā ietilpstošajiem pakalpojumiem var sniegt cits elektronisko sakaru komersants.

(4) Elektronisko sakaru komersants, sniedzot universālo pakalpojumu, nodrošina tādus nosacījumus, lai galalietotājiem nebūtu jāmaksā par elektronisko sakaru pakalpojumiem, kuri nav nepieciešami pieprasīto pakalpojumu sniegšanai.

(5) Regulators uzrauga universālā pakalpojuma saistību izpildi.

(6) Regulatoram ir tiesības noteikt rēķina detalizācijas prasības elektronisko sakaru komersantam, kuram ir noteiktas universālā pakalpojuma saistības, lai galalietotājiem nodrošinātu iespēju pārraudzīt un kontrolēt izdevumus, kā arī izvairīties no nepamatotas pakalpojumu pārtraukšanas.

(7) Regulators pārrauga universālajā pakalpojumā ietilpstošo pakalpojumu tarifu attīstību un līmeni, ņemot vērā patēriņa cenas valstī un iedzīvotāju ienākumus.

(8) Elektronisko sakaru komersants, kuram ir noteiktas universālā pakalpojuma saistības, pirms visu publiskā elektronisko sakaru tīkla aktīvu vai to lielākās daļas nodošanas elektronisko sakaru komersantam, kuram ir cits kapitāldaļu turētājs (turpmāk — tīkla pārņēmējs), iesniedz Regulatoram vismaz šādu informāciju:

1) nodošanas mērķis un nepieciešamība;

2) nodošanas termiņš;

3) elektronisko sakaru pakalpojumu saraksts, kurus sniegs elektronisko sakaru komersants, kam noteiktas universālā pakalpojuma saistības, un tīkla pārņēmējs;

4) plānotie elektronisko sakaru pakalpojumu tarifi, ko piedāvās elektronisko sakaru komersants, kuram noteiktas universālā pakalpojuma saistības, un tīkla pārņēmējs;

5) universālā pakalpojuma saistību izpilde periodā, par kuru Regulatoram nav sniegta informācija.

(9) Regulators sešu mēnešu laikā no šā panta astotajā daļā noteiktās informācijas saņemšanas dienas izvērtē, kā plānotā nodošana ietekmēs elektronisko sakaru pakalpojuma pieejamību noteiktā atrašanās vietā un balss telefonijas pakalpojumu sniegšanu. Ja Regulators konstatē, ka elektronisko sakaru komersantam nepieciešams no jauna noteikt universālā pakalpojuma saistības, kā arī lai nodrošinātu universālā pakalpojuma sniegšanu un tā nepārtrauktību, Regulators var noteikt citu nodošanas termiņu un noteikt elektronisko sakaru komersantam universālā pakalpojuma saistības.

(10) Elektronisko sakaru komersants, kuram noteiktas universālā pakalpojuma saistības, ir tiesīgs nodot visus publiskā elektronisko sakaru tīkla aktīvus vai to lielāko daļu tīkla pārņēmējam tikai pēc nodošanas termiņa, ja Regulators tādu ir noteicis.

(11) Regulators paziņo Eiropas Komisijai par universālā pakalpojuma saistībām, kuras noteiktas elektronisko sakaru komersantam saskaņā ar šā panta pirmo daļu. Regulators paziņo Eiropas Komisijai arī jebkuras izmaiņas, kas ietekmē universālā pakalpojuma saistības vai elektronisko sakaru komersantu.

(12) Elektronisko sakaru komersants, kuram noteiktas universālā pakalpojuma saistības, Regulatora noteiktajā kārtībā nodrošina abonentam iespēju kontrolēt maksājumus par publiskā telefona tīkla izmantošanu, bez maksas informējot abonentu, ja tā elektronisko sakaru pakalpojumu patēriņš ir pārmērīgs vai netipisks.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.05.2007., 19.05.2011. un 03.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2018.)

64.1 pants. Universālā pakalpojuma sniedzēja izvēle

(1) Regulators izdod noteikumus, saskaņā ar kuriem rīko konkursu, lai noteiktu universālā pakalpojuma sniedzēju. Noteikumos nosaka konkursa priekšmetu, prasības pretendentiem un universālā pakalpojuma sniedzējam, konkursa norises kārtību, izvērtēšanas kārtību, vērtēšanas kritērijus, kārtību, kādā Regulators rīkojas, ja universālā pakalpojuma sniedzējs nepilda tam noteiktās universālā pakalpojuma saistības un citus ar konkursa norisi saistītos pienākumus. Uz konkursa norisi nav attiecināms Publisko iepirkumu likums.

(2) Regulators nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem konkursa dalībniekiem, nevienam konkursa dalībniekam nerada labvēlīgākus apstākļus un nodrošina, ka elektronisko sakaru komersantam ir iespēja kļūt par universālā pakalpojuma sniedzēju, ja tas atbilst Regulatora noteiktajām konkursa prasībām pretendentiem.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētais konkurss noslēdzas bez rezultāta, Regulators:

1) divu gadu laikā rīko atkārtotu konkursu;

2) līdz nākamā konkursa rezultātu paziņošanai, bet ne ilgāk kā uz diviem gadiem pagarina universālā pakalpojuma saistības tam elektronisko sakaru komersantam, kurš tās pildīja līdz konkursa izsludināšanas dienai.

(4) Universālā pakalpojuma sniedzēju Regulators nosaka uz trim gadiem.

(03.05.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2018.)

65.pants. Universālā pakalpojuma saistību tīro izmaksu noteikšana un zaudējumu kompensēšana

(1) Universālā pakalpojuma saistību izmaksu kompensāciju un tās izmaksas kārtību nosaka Regulators. Kompensācijas mehānisms ir caurredzams un rada pēc iespējas mazāku tirgus kropļojumu, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principu.

(2) Elektronisko sakaru komersants, kuram ir noteiktas universālā pakalpojuma saistības, aprēķina universālā pakalpojuma saistību tīrās izmaksas saskaņā ar Regulatora noteikto universālā pakalpojuma saistību tīro izmaksu aprēķināšanas un noteikšanas metodiku.

(3) Regulators apstiprina universālā pakalpojuma saistību tīro izmaksu aprēķināšanas un noteikšanas metodiku un elektronisko sakaru komersanta aprēķinātās universālā pakalpojuma saistību tīrās izmaksas. Elektronisko sakaru komersants, kas sniedz universālo pakalpojumu, nodrošina, ka universālā pakalpojuma saistību tīro izmaksu aprēķinu pārbauda zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība. Tīro izmaksu aprēķins un zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojums ir pieejams publiski.

(4) Tīrās izmaksas, kas izriet no universālā pakalpojuma saistību izpildes, kompensē saskaņā ar noteikto kompensācijas mehānismu, ja elektronisko sakaru komersants, kas sniedz universālo pakalpojumu, pierāda, ka ir pakļauts netaisnīgam apgrūtinājumam un saistību izpilde rada zaudējumus.

(5) Zaudējumus, kas izriet no universālā pakalpojuma saistību izpildes, nekompensē, ja universālā pakalpojuma saistības rada arī papildu ieguvumu un tas pārsniedz netaisnīga apgrūtinājuma radītos zaudējumus.

(6) Regulators katru gadu publicē savā mājaslapā internetā ziņojumu, kurā informē par universālā pakalpojuma saistību tīrajām izmaksām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.05.2007., 09.01.2014. un 19.05.2016. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2016.)

66.pants. Universālā pakalpojuma finansēšanas un kompensācijas mehānisms

(1) Lai kompensētu universālā pakalpojuma saistību tīrās izmaksas, izveido universālā pakalpojuma fondu vai citu finansēšanas un kompensācijas mehānismu.

(2) Universālā pakalpojuma finansēšanas un kompensācijas mehānismu un kārtību, kādā tiek veiktas iemaksas universālā pakalpojuma saistību izpildes radīto zaudējumu kompensēšanai, nosaka Ministru kabinets. Veiktās iemaksas izmantojamas tikai zaudējumu kompensēšanai.

(3) Universālā pakalpojuma kompensācijas mehānismu pārvalda Regulators. Regulators nodrošina šā mehānisma principu un citas ar šo mehānismu saistītas informācijas publisku pieejamību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 07.06.2007.)

XV nodaļa
Ciparu televīzijas un ciparu radio pakalpojumu pieejamība

67.pants. Ciparu televīzijas un ciparu radio pakalpojumu pieejamības nodrošināšana

(1) Elektronisko sakaru komersants, kas piedāvā ciparu televīzijas un ciparu radio pakalpojumus, nodrošina, ka viņa piedāvātie pakalpojumi neierobežo abonenta tiesības brīvi izvēlēties pakalpojuma piegādātāju, kā arī ir savietojami ar citu elektronisko sakaru komersantu pakalpojumiem.

(2) Ciparu televīzijas un ciparu radio signālu pārraides sistēmas veido saskaņā ar Eiropas Savienības noteiktajiem elektronisko sakaru nozares standartiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2015.)

XVI nodaļa
Datu aizsardzība elektronisko sakaru nozarē

68.pants. Datu neizpaušana

(1) Elektronisko sakaru komersantam ir pienākums bez lietotāju vai abonentu piekrišanas neizpaust ziņas par lietotājiem vai abonentiem, kā arī informāciju par to saņemtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem vai papildvērtības pakalpojumiem, izņemot gadījumus, ja šī informācija nepieciešama šā likuma 70.panta astotajā, 8.1 un devītajā daļā minētajām institūcijām, kā arī 71.1 panta pirmajā daļā noteiktajām iestādēm normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai un 71.2 un 71.3 pantā minētajiem mērķiem.

(2) Elektronisko sakaru komersantam ir aizliegts bez lietotāju vai abonentu piekrišanas izpaust informāciju, kuru pārraida vai kura ir pārraidīta, sniedzot lietotājam vai abonentam elektronisko sakaru pakalpojumus, izņemot gadījumus, ja šī informācija nepieciešama šā likuma 71.1 panta pirmajā daļā noteiktajām iestādēm normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai un 71.2 pantā minētajiem mērķiem.

(03.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.05.2011., 09.01.2014. un 03.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2018. Grozījums par pirmās daļas papildināšanu ar skaitli 71.3 stājas spēkā 01.01.2019. Sk. pārejas noteikumu 42. punktu)

68.1 pants. Personas datu apstrādes drošība

(1) Papildus Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktajam elektronisko sakaru komersants:

1) nodrošina, ka personas datiem piekļūst tikai pilnvarotas personas un izmanto datus iepriekš noteiktiem mērķiem;

2) nodrošina, ka personas datus aizsargā no nejaušas vai nelikumīgas iznīcināšanas vai nejaušas nozaudēšanas un no neatļautas vai nelikumīgas uzglabāšanas, apstrādes, piekļuves vai izpaušanas;

3) dokumentē personas datu aizsardzības pārkāpumu izmeklēšanas un novēršanas iekšējo kārtību.

(2) Ministru kabinets nosaka obligātās prasības, kas elektronisko sakaru komersantam jāievēro, izstrādājot personas datu aizsardzības pārkāpumu izmeklēšanas un novēršanas iekšējo kārtību.

(19.05.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.06.2011.)

68.2 pants. Informēšana par personas datu aizsardzības pārkāpumu

(Izslēgts ar 16.01.2020. likumu, kas stājas spēkā 13.02.2020.)

68.3 pants. Abonenta, lietotāja vai datu subjekta informēšana par personas datu aizsardzības pārkāpumu

(Izslēgts ar 16.01.2020. likumu, kas stājas spēkā 13.02.2020.)

68.4 pants. Personas datu aizsardzības pārkāpumu uzskaite

(Izslēgts ar 16.01.2020. likumu, kas stājas spēkā 13.02.2020.)

69.pants. Pieslēgšanās elektronisko sakaru tīkliem

(1) Pieslēgties elektronisko sakaru tīkliem, lai iegūtu operatīvo informāciju, drīkst tikai operatīvās darbības subjekti likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā elektronisko sakaru komersants aprīko elektronisko sakaru tīklu ar iekārtām, kas nodrošina operatīvās informācijas iegūšanu no tehniskajiem līdzekļiem un sarunu operatīvu noklausīšanos likumā noteiktajos gadījumos.

(3) Elektronisko sakaru komersantam nav tiesību izpaust informāciju par lietotājiem, pret kuriem vērsti šajā pantā minētie pasākumi, kā arī par šo pasākumu mērķi, pamatojumu un apjomu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 07.06.2007.)

70.pants. Noslodzes datu apstrāde

(1) (Izslēgta ar 03.05.2007. likumu)

(2) Noslodzes datus apstrādā laikposmā, kurā lietotājs vai abonents var apstrīdēt rēķinu un veikt maksājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Atsevišķos gadījumos noslodzes datu apstrāde un uzglabāšana ir atļauta, kamēr tiek izskatīta un atrisināta pretenzija, kā arī līdz laikam, kad tiek piedzīts neveiktais maksājums.

(3) Elektronisko sakaru komersants ir tiesīgs apstrādāt noslodzes datus bez iepriekšējas saskaņošanas ar lietotāju vai abonentu tikai maksas uzskaitei par sniegtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem, maksājumu piedziņai, pretenziju izskatīšanai vai starpsavienojumu nodrošināšanai, izņemot šā panta septītajā, astotajā, 8.1 un devītajā daļā, kā arī šā likuma 68.71.1, 71.2 un 71.3 pantā paredzētos gadījumus.

(4) Noslodzes datu apstrāde ir atļauta elektronisko sakaru pakalpojumu izplatīšanas un papildvērtības pakalpojumu sniegšanas nolūkos, ja lietotājs vai abonents, uz kuru šie dati attiecas, pirms noslodzes datu apstrādes ir devis piekrišanu saskaņā ar noslēgto elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu. Lietotājam vai abonentam ir tiesības jebkurā laikā atsaukt piekrišanu noslodzes datu apstrādei.

(5) (Izslēgta ar 03.05.2007. likumu)

(6) Lietotājam vai abonentam nav tiesību piekļūt noslodzes datiem un izdarīt tajos labojumus.

(7) Regulatoram ir tiesības no elektronisko sakaru komersanta pieprasīt un saņemt noslodzes datus, kas nepieciešami, lai izskatītu strīdu, jautājumu par starpsavienojumu vai krāpniecību, kas veikta, izmantojot numerāciju, kā arī attiecīgā iesnieguma izskatīšanai nepieciešamos noslodzes datus par lietotāju, kas Regulatoram iesniedzis iesniegumu.

(8) Lai veiktu normatīvajos aktos noteikto uzraudzību elektronisko sakaru, personas datu aizsardzības un informācijas sabiedrības pakalpojumu aprites jomā, Datu valsts inspekcijai ir tiesības pieprasīt un elektronisko sakaru komersantiem ir pienākums 15 dienu laikā sniegt noslodzes datus.

(81) Lai veiktu normatīvajos aktos noteikto uzraudzību patērētāju kolektīvo interešu aizsardzības un informācijas sabiedrības pakalpojumu aprites jomā, Patērētāju tiesību aizsardzības centram ir tiesības pieprasīt no elektronisko sakaru komersanta šādus noslodzes datus par abonentu vai lietotāju:

1) nosaukumu (firmu) un reģistrācijas numuru, ja abonents vai lietotājs ir juridiskā persona;

2) vārdu, uzvārdu un personas kodu, ja abonents vai lietotājs ir fiziskā persona;

3) abonentam vai lietotājam saskaņā ar elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu piešķirtos telefonu numurus, interneta protokola (IP) adreses un kontaktinformāciju.

(82) Elektronisko sakaru komersantam ir pienākums 15 dienu laikā sniegt tā rīcībā esošos šā panta 8.1 daļā minētos noslodzes datus.

(83) Lai veiktu normatīvajos aktos noteikto uzraudzību par personu dalību Latvijā nelicencētajās interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai ir tiesības pieprasīt un elektronisko sakaru komersantiem ir pienākums 15 dienu laikā sniegt par abonentu vai lietotāju, kurš ir izmantojis Latvijā nelicencēta interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētāja mājaslapu internetā, šādus noslodzes datus, ja attiecīga informācija ir pieejama elektronisko sakaru komersantam:

1) nosaukumu (firmu) un reģistrācijas numuru, ja abonents vai lietotājs ir juridiskā persona;

2) vārdu, uzvārdu un personas kodu, ja abonents vai lietotājs ir fiziskā persona;

3) abonentam vai lietotājam saskaņā ar elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu piešķirtos telefonu numurus, interneta protokola (IP) adreses un kontaktinformāciju.

(9) Finanšu un kapitāla tirgu reglamentējošu normatīvo aktu pārkāpumu izmeklēšanas nolūkos Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības, pamatojoties uz tiesneša lēmumu, pieprasīt un no elektronisko sakaru komersanta saņemt noslodzes datus, kas minēti šā likuma 1.pielikuma 1.punktā un 2.punkta 1., 2., 3., 4., 5. un 6.apakšpunktā, kā arī datus, kas minēti šā likuma 2.pielikuma 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8.punktā.

(10) Elektronisko sakaru komersantam nav pienākuma veikt papildu pasākumus šā panta astotajā, 8.1 un devītajā daļā minētās informācijas iegūšanai, ja, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu, elektronisko sakaru komersanta tehniskās iekārtas to neģenerē, neapstrādā un nereģistrē.

(11) Ministru kabinets nosaka noslodzes datu pieprasīšanas un nodošanas kārtību šā panta astotajā, 8.1 un devītajā daļā minētajām institūcijām.

(12) Ministru kabinets nosaka noslodzes datu pieprasīšanas un nodošanas kārtību šā panta 8.3 daļā minētajai iestādei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2005., 03.05.2007., 10.06.2010., 19.05.2011., 09.01.2014., 03.05.2018. un 03.04.2019. likumu, kas stājas spēkā 13.04.2019. 8.3 daļa stājas spēkā 01.10.2019. Sk. pārejas noteikumu 44. punktu)

71.pants. Atrašanās vietas datu apstrāde

(1) Atrašanās vietas datu apstrāde, ņemot vērā šajā pantā paredzētos izņēmumus, ir atļauta tikai elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai.

(2) Atrašanās vietas datu apstrāde citam mērķim bez lietotāja vai abonenta piekrišanas ir atļauta tikai tādā gadījumā, ja lietotāju vai abonentu nav iespējams identificēt, izmantojot šos atrašanās vietas datus.

(3) Atrašanās vietas datu apstrāde citam mērķim ir atļauta ar lietotāja vai abonenta piekrišanu laikposmā, kas nepieciešams, lai sniegtu papildvērtības pakalpojumus.

(4) Pirms saņemta piekrišana par atrašanās vietas datu apstrādi citam mērķim, elektronisko sakaru komersantam ir pienākums informēt lietotāju vai abonentu par apstrādājamo datu veidu, apstrādes mērķi un termiņu, kā arī par to, vai atrašanās vietas dati tiks nodoti trešajām personām papildvērtības pakalpojumu sniegšanai.

(5) Lietotājam vai abonentam ir tiesības jebkurā laikā atsaukt piekrišanu atrašanās vietas datu apstrādei citam mērķim, par to paziņojot attiecīgajam elektronisko sakaru komersantam.

(6) Lietotājam vai abonentam, kas ir piekritis atrašanās vietas datu apstrādei citam mērķim, ir tiesības bez maksas pieprasīt, lai atrašanās vietas datu apstrāde uz noteiktu laiku tiek pārtraukta, par to paziņojot attiecīgajam elektronisko sakaru komersantam.

(7) Elektronisko sakaru komersants drīkst apstrādāt atrašanās vietas datus bez lietotāja vai abonenta piekrišanas, ja atrašanās vietas datu apstrāde ir nepieciešama Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts policijai, neatliekamās medicīniskās palīdzības un gāzes avārijas dienestiem, Jūras meklēšanas un glābšanas dienestam, kā arī Iekšlietu ministrijas Informācijas centram tā pienākumu veikšanai un šo datu nodošanai šajā panta daļā minētajiem dienestiem.

(8) Elektronisko sakaru komersants drīkst apstrādāt atrašanās vietas datus bez sava lietotāja vai abonenta piekrišanas, ja atrašanās vietas datu apstrāde ir nepieciešama, lai nosūtītu šā likuma 19.panta pirmās daļas 26. un 26.1 punktā minēto informāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2005., 03.05.2007., 19.05.2011., 06.11.2013., 22.10.2015., 19.05.2016. un 17.09.2020. likumu, kas stājas spēkā 02.10.2020.)

71.1 pants. Saglabājamo datu izmantošana un apstrāde

(1) Saglabājamie dati tiek saglabāti un nodoti pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, operatīvās darbības subjektiem, valsts drošības iestādēm, prokuratūrai un tiesai, lai aizsargātu valsts un sabiedrisko drošību vai nodrošinātu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un krimināllietu iztiesāšanu, kā arī Konkurences padomei, izmeklējot konkurences tiesību pārkāpumus, kas izpaužas kā aizliegtas vienošanās. Informācija par tā abonenta vai reģistrētā lietotāja vārdu, uzvārdu, personas kodu vai nosaukumu, reģistrācijas numuru un adresi, kuram savienojuma laikā piešķirta interneta protokola (IP) adrese, lietotāja identifikatoru vai telefona numuru un abonenta atrašanās vietu tiek saglabāta un nodota Valsts policijai, lai nodrošinātu elektroniskajā vidē aizskarto personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību administratīvo pārkāpumu lietās par fizisku un emocionālu vardarbību pret bērnu.

(2) Elektronisko sakaru komersants nodrošina saglabājamo datu saglabāšanu tādā apjomā, kādā tie ir iegūti vai apstrādāti, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumus, kā arī nodrošina to aizsardzību pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu, zudumu vai pārveidošanu, vai šajā likumā neparedzētu apstrādi vai izpaušanu. Elektronisko sakaru komersantam nav pienākuma veikt papildu pasākumus saglabājamo datu iegūšanai, ja, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu, komersanta tehniskās iekārtas tos neģenerē, neapstrādā un nereģistrē.

(3) Elektronisko sakaru komersants nodrošina saglabājamo datu nodošanu šā panta pirmajā daļā minētajām institūcijām pēc to pieprasījuma.

(4) Ministru kabinets nosaka saglabājamo datu pieprasīšanas un nodošanas kārtību šā panta pirmajā daļā minētajām institūcijām.

(5) Datu valsts inspekcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā reizi gadā apkopo statistisko informāciju par šā panta pirmajā daļā minēto institūciju pieprasījumiem saņemt saglabājamos datus un par šo datu izsniegšanu.

(6) Elektronisko sakaru komersantam nav tiesību izpaust informāciju par faktu, ka saglabājamie dati pieprasīti vai nodoti šā panta pirmajā daļā minētajām institūcijām, kā arī informāciju par lietotājiem vai abonentiem, attiecībā uz kuriem saglabājamie dati pieprasīti vai nodoti, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus.

(7) Saglabājamo datu apstrādi var veikt tikai elektronisko sakaru komersanta pilnvarota persona.

(8) Saglabājamie dati ir izdzēšami pēc šā likuma 19.panta pirmās daļas 11.punktā noteiktā termiņa beigām, izņemot tos datus, kurus šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas ir pieprasījušas līdz datu saglabāšanas termiņa beigām, bet kuri vēl nav sniegti, kā arī datus, kas turpmāk nepieciešami pakalpojumu sniegšanai, maksas uzskaitei par sniegtajiem pakalpojumiem, pretenziju izskatīšanai, maksājumu piedziņai vai starpsavienojumu nodrošināšanai.

(03.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.05.2011. un 03.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2018.)

71.2 pants. Informācijas sniegšana civillietās

(1) Elektronisko sakaru komersants pēc tiesas pieprasījuma nodrošina informācijas sniegšanu par tā abonenta vai reģistrētā lietotāja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu un adresi, kuram savienojuma laikā piešķirta interneta protokola (IP) adrese, lietotāja identifikators vai telefona numurs, lai nodrošinātu elektroniskajā vidē aizskarto personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību civillietās.

(2) Lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minēto, pēc prasības celšanas un tiesas pieprasījuma elektronisko sakaru komersants nodrošina informācijas sniegšanu arī par noslodzes datiem, kuriem ir nozīme lietas izskatīšanā un kuru izpaušanu lietā tiesa atzinusi par pieļaujamu, samērojot to ar personas tiesībām uz tās datu aizsardzību.

(3) Elektronisko sakaru komersantam nav pienākuma veikt papildu pasākumus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās informācijas iegūšanai, ja, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu, komersanta tehniskās iekārtas to neģenerē, neapstrādā un nereģistrē.

(19.05.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.06.2011.)

71.3 pants. Informācijas sniegšana oficiālās statistikas nodrošināšanai

(1) Lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto oficiālo statistiku, Centrālajai statistikas pārvaldei (turpmāk — Pārvalde) ir tiesības pieprasīt un elektronisko sakaru komersantam, kas sniedz balss telefonijas pakalpojumus, ir pienākums apstrādāt un sniegt anonimizētus atrašanās vietas datus, viesabonēšanas gadījumā — datus par abonenta valsti. Atrašanās vietas dati tiek apstrādāti, izmantojot vismaz mobilo sakaru torņa pārklājuma informāciju [šūnas identifikatoru (Cell ID) vai sektora identifikatoru (Sector ID)] vai citu elektronisko sakaru tīklā tehniski pieejamu izsaucēja atrašanās vietas noteikšanas metodi, kas ļauj iegūt precīzākus un uzticamākus abonenta vai lietotāja atrašanās vietas datus.

(2) Lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto oficiālo statistiku, Pārvaldei ir tiesības pieprasīt un elektronisko sakaru komersantam, kas nodrošina publiskā mobilo telefonu tīkla darbību, ir pienākums sniegt tā rīcībā esošo informāciju par abonentam vai lietotājam ar elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu piešķirtajiem telefona numuriem atbilstoši Pārvaldes sagatavotajam abonentu vai lietotāju izlases sarakstam. Pārvaldei ir tiesības pieprasīt šajā daļā minēto informāciju ne biežāk kā divas reizes gadā, nodrošinot elektronisko sakaru komersantam pašizmaksās balstītu samaksu par informāciju.

(3) Ministru kabinets nosaka šā panta pirmajā daļā minētās informācijas pieprasīšanas kārtību un veidu, pieprasāmās informācijas apjomu un samaksu par pieprasītā informācijas apjoma sagatavošanu, kā arī informācijas sagatavošanas un nodošanas termiņus.

(03.05.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2018. Pants stājas spēkā 01.01.2019. Sk. pārejas noteikumu 42. punktu)

72.pants. Izsaucošā un izsaucamā numura identifikācijas ierobežojumi

(1) Izsaucošā numura lietotājam ir tiesības bez maksas aizliegt izsaucošā numura identifikāciju katram izsaukumam atsevišķi.

(2) Izsaucošā numura abonentam ir tiesības reizi gadā bez maksas aizliegt izsaucošā numura identifikāciju pastāvīgi visiem izsaukumiem.

(3) Izsaucamajam abonentam ir tiesības bez maksas atteikties no ienākošo izsaukumu izsaucošā numura identifikācijas.

(4) Izsaucamā numura abonentam ir tiesības prasīt, lai operators nodrošina to izsaukumu noraidīšanu, kuru lietotāji vai abonenti ir aizlieguši izsaucošā numura identifikāciju.

(5) Izsauktā numura abonentam ir tiesības bez maksas aizliegt izsauktā numura identifikāciju izsaucošā numura lietotājam.

(6) Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs informē abonentus un lietotājus, kādos gadījumos tiek veikta izsaucošā vai izsaucamā numura identifikācija, un sniedz lietotājam un abonentam informāciju par šajā pantā paredzētajām tiesībām.

(7) Balss telefonijas pakalpojumu sniedzējs nodrošina šajā pantā, kā arī šā likuma 73. un 74.pantā paredzētās tiesības un pakalpojumus.

(8) Elektronisko sakaru komersantam nav pienākuma ievērot šajā pantā paredzētās tiesības, ja izsaucamā numura abonents ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts policija, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, gāzes avārijas dienests, Jūras meklēšanas un glābšanas dienests.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2005., 03.05.2007., 19.05.2011. un 22.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2015.)

73.pants. Izsaukuma pāradresācija

Abonentam ir tiesības bez maksas aizliegt trešo personu izsaukumu pāradresāciju uz abonenta galiekārtu.

74.pants. Publiski pieejams abonentu saraksts

(1) Abonenta personas datus publiski pieejamā abonentu sarakstā drīkst iekļaut tikai tad, ja abonents ir devis piekrišanu elektronisko sakaru komersantam saskaņā ar šo pantu.

(2) Pirms datu iekļaušanas publiski pieejamā abonentu sarakstā elektronisko sakaru komersants abonentu bez maksas informē par publiski pieejamā abonentu saraksta izveidošanas mērķi un tā izmantošanas veidiem.

(3) Abonentam saskaņā ar elektronisko sakaru komersanta sniegto informāciju ir tiesības bez maksas noteikt, kādus personas datus drīkst iekļaut publiski pieejamā abonentu sarakstā.

(4) Abonents ir tiesīgs bez maksas pārbaudīt, atsaukt vai grozīt publiski pieejamā abonentu sarakstā iekļautos savus personas datus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2005. un 19.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 08.06.2011.)

75.pants. Abonenta rēķins

(1) Abonentam ir tiesības saņemt rēķinus bez elektronisko sakaru pakalpojumu izmantošanas detalizētas uzskaites.

(2) Regulators var noteikt prasības attiecībā uz rēķina detalizācijas pamatlīmeni, saskaņā ar kuru elektronisko sakaru komersants bez maksas nodrošina abonentiem iespēju:

1) pārbaudīt un kontrolēt maksājumus par publiskā telefonu tīkla izmantošanu noteiktā atrašanās vietā vai par citu saistītu elektronisko sakaru pakalpojumu izmantošanu;

2) pārraudzīt publiskā telefonu tīkla izmantošanu un ar to saistītos izdevumus, tādējādi kontrolējot savus rēķinus.

(3) Elektronisko sakaru komersants pēc abonenta pieprasījuma bez maksas vai par izmaksās balstītu maksu nodrošina abonentam rēķinu, kas satur par detalizētā rēķina pamatlīmeni plašāku informāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.05.2007. un 19.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 08.06.2011.)

XVII nodaļa
Administratīvie pārkāpumi elektronisko sakaru jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

(Nodaļa 16.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.02.2020. Nodaļa stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 46. punktu)

76. pants. Pārkāpumi radiosakaru jomā

(1) Par radioamatieru radiostacijas būvēšanas, ierīkošanas vai lietošanas noteikumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz četrdesmit divām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrdesmit divām līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām.

(2) Par tādu radioiekārtu uzstādīšanu vai lietošanu, kuru atbilstība būtiskajām prasībām nav novērtēta un apliecināta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz četrdesmit divām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrdesmit divām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(3) Par radioiekārtu uzstādīšanu vai lietošanu, pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto radioiekārtu uzstādīšanas un lietošanas kārtību vai radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujā noteiktos parametrus, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no četrdesmit divām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(4) Par koplietojamo radiofrekvenču piešķīruma lietošanas atļaujas nosacījumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no četrdesmit divām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(5) Par tādu radioiekārtu, elektrisko vai elektronisko iekārtu uzstādīšanu vai lietošanu, kuru darbība rada kaitīgus radiotraucējumus, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no septiņdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt četrdesmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(6) Par radioiekārtu uzstādīšanu vai lietošanu bez radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrdesmit divām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(7) Par jūras un gaisa kuģniecības ārkārtas situāciju, avārijas un briesmu signālu raidīšanai paredzēto radiofrekvenču izmantošanas kārtības pārkāpšanu vai radiotraucējumu radīšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrdesmit divām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no astoņdesmit sešām līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.

(8) Par atteikšanos nodrošināt piekļuvi radioiekārtai vai nodrošināt iespēju pieslēgties radioiekārtas raidīšanas un uztveršanas traktam, lai pārbaudītu radioiekārtas darbības tehniskos parametrus, vai par atteikšanos nodrošināt iespēju apskatīt radioiekārtu un tai pievienotās ierīces vai programmatūru, kura nodrošina radioiekārtas darbību vai parametru ieregulēšanu, vai par radioiekārtu lietošanas un uzraudzības normatīvo aktu neievērošanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(9) Par tādu radioiekārtu lietošanu, kuras rada kaitīgus radiotraucējumus kuģošanas, gaisa vai dzelzceļa satiksmes drošības, valsts drošības, sabiedriskās kārtības vai cilvēku dzīvības, veselības un drošības aizsardzības nodrošināšanai izmantoto sakaru iekārtām, vai šādu radioiekārtu darbības nepārtraukšanu pēc pieprasījuma piemēro naudas sodu fiziskajai personai no septiņdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(16.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.02.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 46. punktu)

77. pants. Viesabonēšanu regulējošu normatīvo aktu pārkāpšana

Par normatīvo aktu pārkāpšanu attiecībā uz viesabonēšanu publiskajos mobilo elektronisko sakaru tīklos piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no simt četrdesmit līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

(16.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.02.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 46. punktu)

78. pants. Datu plūsmas ātrumu un datu apjomu regulējošu normatīvo aktu pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteikto datu plūsmas ātruma vai datu apjoma prasību pārkāpšanu, sniedzot publisko interneta piekļuves pakalpojumu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit sešām līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

(16.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.02.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 46. punktu)

79. pants. Piekļuves, piekļuves datu plūsmai un starpsavienojuma prasību pārkāpšana, izņemot vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpumus

Par piekļuves, piekļuves datu plūsmai un starpsavienojuma prasību pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit sešām līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

(16.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.02.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 46. punktu)

80. pants. Galalietotāja tiesību pārkāpšana elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā, izņemot vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpumus

Par galalietotāju tiesību pārkāpšanu elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit sešām līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

(16.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.02.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 46. punktu)

81. pants. Ierobežoto resursu lietošanas nosacījumu pārkāpšana

Par ierobežoto resursu lietošanas nosacījumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit sešām līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

(16.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.02.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 46. punktu)

82. pants. Tirgus analīzes rezultātā noteikto saistību un pienākumu pārkāpšana

Par tirgus analīzes rezultātā noteikto saistību un pienākumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit sešām līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

(16.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.02.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 46. punktu)

83. pants. Vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpšana

(1) Par elektronisko sakaru pakalpojumu savietojamības un starpsavienojumu prasību, infrastruktūras kopīgas izmantošanas nosacījumu un piekļuves prasību pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit sešām līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

(2) Par specifisku patērētāju tiesību aizsardzības prasību pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit sešām līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

(3) Par nacionālajam numerācijas plānam atbilstošas lietotāju izsaukumu maršrutēšanas pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit sešām līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

(16.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.02.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 46. punktu)

84. pants. Patvaļīga pieslēgšanās publiskajam elektronisko sakaru tīklam

Par patvaļīgu pieslēgšanos publiskajam elektronisko sakaru tīklam piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(16.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.02.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 46. punktu)

85. pants. Nelikumīgas darbības ar datiem, programmatūru un iekārtām, kas nepieciešamas elektronisko sakaru tīklu galiekārtu identificēšanai

Par elektronisko sakaru tīklu galiekārtu identificēšanai elektronisko sakaru tīklā nepieciešamo datu izmainīšanu vai par šādam nolūkam paredzētu datu iegūšanu, glabāšanu vai izplatīšanu, kā arī par šādam nolūkam paredzētas programmatūras vai iekārtas iegūšanu, izgatavošanu, glabāšanu vai izplatīšanu bez ražotāja vai tā pilnvarotas personas piekrišanas piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.

(16.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.02.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 46. punktu)

86. pants. Publisko elektronisko sakaru tīklu aizsardzības prasību pārkāpšana

(1) Par publisko elektronisko sakaru tīklu bojāšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par publisko elektronisko sakaru tīklu darbības traucēšanu, tai skaitā nenodrošinot piekļuvi attiecīgajā īpašumā, arī liegumzonā, slēgtā teritorijā vai ēkā esošajiem elektronisko sakaru tīkliem un to infrastruktūras būvēm, lai veiktu šo tīklu un attiecīgo infrastruktūras būvju pārbūvi, renovāciju, atsevišķa abonenta līnijas pieslēguma ierīkošanu pie ēkā esošā elektronisko sakaru tīkla vai ar to ekspluatāciju saistītus darbus, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.

(16.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.02.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 46. punktu)

87. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

(1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 76. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 77., 78., 79., 80., 81., 82. un 83. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Regulators.

(3) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 84. un 86. pantā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts policija vai pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija.

(4) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 85. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts policija.

(16.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.02.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 46. punktu)

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 48.pants stājas spēkā 2005.gada 1.decembrī.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 08.06.2005.)

2. Ministru kabinets viena gada laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izdod šajā likumā (izņemot tā 55.panta trešajā daļā un 66.panta otrajā daļā) paredzētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai tiek piemēroti šādi saskaņā ar likumu "Par telekomunikācijām" izdotie Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2002.gada 4.novembra noteikumi Nr.496 "Telekomunikāciju tīklu ierīkošanas un būvniecības noteikumi";

2) Ministru kabineta 2003.gada 21.janvāra noteikumi Nr.44 "Radiofrekvenču spektra lietošanas atļauju izsniegšanas kārtība";

3) Ministru kabineta 2003.gada 28.janvāra noteikumi Nr.53 "Kārtība, kādā telekomunikāciju uzņēmumi aprīko publiskos telekomunikāciju tīklus ar iekārtām, kas nodrošina operatīvās informācijas iegūšanu no tehniskajiem līdzekļiem un operatīvu sarunu noklausīšanos";

4) Ministru kabineta 2003.gada 13.maija noteikumi Nr.251 "Telekomunikāciju tīklu infrastruktūras aizsardzības kārtība";

5) Ministru kabineta 2003.gada 19.augusta noteikumi Nr.465 "Ekspluatācijas aizsargjoslu gar telekomunikāciju tīklu līnijām noteikšanas metodika";

6) Ministru kabineta 2003.gada 2.septembra noteikumi Nr.497 "Noteikumi par radiokomunikāciju līdzekļu un telekomunikāciju gala iekārtu izplatīšanas, projektēšanas, būves, uzstādīšanas un ekspluatācijas kārtību, kā arī par to izmantošanas ierobežojumiem un aizliegumiem".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 08.06.2005.)

2.1 Šā likuma 56.pantā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada 1.septembrim. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 31.augustam piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumi Nr.447 "Noteikumi par nacionālo numerācijas plānu", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(03.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.06.2007.)

2.2 Šā likuma 5.panta trešajā daļā, 25.panta trešajā un ceturtajā daļā, 54.panta otrajā daļā un 71.1 panta ceturtajā un piektajā daļā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada 1.septembrim.

(03.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2010.)

2.3 Šā likuma 6.panta ceturtajā daļā un 55.panta otrajā daļā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada 1.septembrim. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 31.augustam piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 11.jūlija noteikumi Nr.565 "Kārtība, kādā piešķir, lieto, rezervē, pagarina vai anulē numerācijas resursus un atsakās no tiem" un Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1041 "Noteikumi par valsts akciju sabiedrības "Elektronisko sakaru direkcija" sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi un samaksas kārtību", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(03.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.06.2007.)

2.4 Šā likuma 4.panta otrā daļa attiecībā uz elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu un būvniecību un 6.panta pirmās daļas 10.punkts stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

(03.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.06.2007.)

2.5 Šā likuma 19.panta otrās daļas 6.punkts stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

(03.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.06.2006.)

2.6 Šā likuma 46.panta piektajā daļā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2008.gada 1.janvārim. Elektronisko sakaru komersantiem ir pienākums līdz 2008.gada 1.janvārim savos elektronisko sakaru tīklos ieviest galiekārtu izmantošanas pārtraukšanas un atjaunošanas iespēju.

(03.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.06.2006.)

2.7 (Izslēgts ar 10.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2010.)

2.8 Elektronisko sakaru komersantiem ir pienākums no 2009.gada 15.marta nodrošināt šā likuma 2.pielikumā minēto saglabājamo datu saglabāšanu.

(03.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.06.2006.)

3. Ministru kabinets šā likuma 55.panta trešajā daļā un 66.panta otrajā daļā paredzētos noteikumus izdod sešu mēnešu laikā no attiecīga Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas dienas.

4. Regulators viena gada laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas nodrošina visu šajā likumā paredzēto noteikumu, kārtību, procedūru un metodiku izstrādāšanu. Līdz šo noteikumu, kārtību, procedūru un metodiku spēkā stāšanās dienai tiek piemēroti saskaņā ar likumu "Par telekomunikācijām" un Satversmes 81.panta kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr.304 "Elektronisko sakaru likums" izdotie noteikumi, kārtības, procedūras un metodikas, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2005. un 03.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 07.06.2007.)

5. Regulators viena gada laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izveido elektronisko sakaru komersantu sarakstu un reģistrē elektronisko sakaru komersantus, kuriem ir spēkā esošas individuālās licences vai reģistrētas vispārējās atļaujas vai kuri sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus. Izsniegtās individuālās licences un reģistrētās vispārējās atļaujas ir spēkā līdz elektronisko sakaru komersanta reģistrācijas brīdim.

(12.05.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 07.06.2007.)

5.1 Ierobežoto resursu lietošanas tiesības paliek spēkā līdz noteiktā termiņa beigām.

(12.05.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.06.2005.)

6. Līdz analogās televīzijas un radio apraides tīklu izslēgšanai televīzijas un radio apraidei nepieciešamās radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības piešķir saskaņā ar Radio un televīzijas likumu.

(12.05.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.06.2005.)

7. Šā likuma 58.panta pirmā daļa stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgajiem grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām".

8. Šā likuma 57. un 72.pantu nepiemēro, ja izsaukumā iesaistīta līnija, kas pieslēgta analogajai telefonu centrālei.

9. Tie elektronisko sakaru komersanti, kurus Regulators pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas ir noteicis par telekomunikāciju uzņēmumiem ar būtisku ietekmi tirgū, uzskatāmi par elektronisko sakaru komersantiem ar būtisku ietekmi tirgū šā likuma izpratnē līdz brīdim, kad Regulators nosaka elektronisko sakaru komersantus ar būtisku ietekmi tirgū šajā likumā paredzētajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 07.06.2007.)

9.1 Izsniegtās radioamatieru apliecības ir spēkā līdz tajās noteiktā termiņa beigām.

(12.05.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.06.2005.)

10. Šajā likumā lietotais termins "elektroniskie sakari" atbilst citos tiesību aktos lietotajam terminam "telekomunikācijas", ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2005. likumu, kas stājas spēkā 08.06.2005.)

10.1 Saskaņā ar likumu "Par telekomunikācijām" elektronisko sakaru komersantam noteiktās saistības (speciālās prasības) ir saistošas, un tam ir pienākums tās pildīt līdz brīdim, kad Regulators ir noteicis elektronisko sakaru komersanta saistības (speciālās prasības) šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(12.05.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 07.06.2007.)

10.2 Šajā likumā lietotais termins "numerācija" atbilst citos tiesību aktos lietotajam terminam "numerācijas resursi", ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu.

(03.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.06.2006.)

10.3 Šajā likumā lietotais termins "Regulators" atbilst citos tiesību aktos lietotajam terminam "Komisija", ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu un likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".

(03.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.06.2006.)

11. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par telekomunikācijām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 23.nr.).

12. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.304 "Elektronisko sakaru likums" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 14.nr.).

13. Augstākā līmeņa domēna .lv reģistra turētājs savu statusu saglabā līdz Regulatora lēmumā noteiktā termiņa beigām.

(03.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.06.2007.)

14. Universālā pakalpojuma fondu vai citu finansēšanas un kompensācijas mehānismu izveido Ministru kabinets līdz 2022. gada 1. janvārim. Ja līdz 2022. gada 1. janvārim universālā pakalpojuma fondu vai citu finansēšanas un kompensācijas mehānismu Ministru kabinets nav izveidojis, tad līdz tā izveidošanai universālā pakalpojuma saistību izpildes radītos zaudējumus kompensē no valsts budžeta.

(03.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.05.2011., 09.01.2014., 17.12.2015., 19.05.2016. un 03.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2018.)

15. Ministru kabinets līdz 2010.gada 31.decembrim izdod šā likuma 16.panta pirmajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz šo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai tiek piemēroti Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumi Nr.256 “Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(10.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2010.)

16. Regulators līdz 2011.gada 31.decembrim izdod šā likuma 8.panta pirmās daļas 4., 9. un 11.punktā, 30.panta otrajā daļā, 39.panta trešajā daļā un ceturtās daļas 1.punktā, 44.panta otrajā daļā, 57.panta otrajā daļā, 59.panta pirmajā daļā minētos tiesību aktus. Līdz šo tiesību aktu spēkā stāšanās dienai piemērojami šādi Regulatora izdoti tiesību akti, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) ar Regulatora padomes 2005.gada 8.jūnija lēmumu Nr.135 apstiprinātie “Noteikumi par atsaistītu piekļuvi abonentlīnijai”;

2) ar Regulatora padomes 2007.gada 30.maija lēmumu Nr.154 apstiprinātie “Noteikumi par strīda izskatīšanas kārtību elektronisko sakaru nozarē”;

3) ar Regulatora padomes 2007.gada 10.oktobra lēmumu Nr.425 apstiprinātie Numura saglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanas noteikumi;

4) ar Regulatora padomes 2008.gada 17.septembra lēmumu Nr.297 apstiprinātie “Noteikumi par konsultāciju kārtību ar tirgus dalībniekiem”;

5) ar Regulatora padomes 2009.gada 21.janvāra lēmumu Nr.11 apstiprinātie “Noteikumi par pamatpiedāvājumā iekļaujamo informāciju”;

6) Regulatora padomes 2009.gada 7.decembra lēmums Nr. 1/11 “Noteikumi par elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes prasībām un kvalitātes pārskatu iesniegšanas kārtību”;

7) Regulatora padomes 2009.gada 7.decembra lēmums Nr. 1/12Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumu metodika”.

(19.05.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.06.2011.)

17. Elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū, kurā tiek sniegti nomāto līniju pakalpojumi, ir saistoša Regulatora noteiktā lietotājiem piedāvājamo nomāto līniju minimālo pakalpojumu kopa, līdz Regulators tam atceļ būtisko ietekmi.

(19.05.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.06.2011.)

18. Elektronisko sakaru komersants piecu gadu laikposmā, kas sākas 2011.gada 25.maijā, par Regulatora piešķirtajām radiofrekvenču spektra lietošanas tiesībām, kas būs spēkā vismaz piecus gadus pēc 2011.gada 25.maija, iesniedz Regulatoram pieteikumu, kurā prasa atkārtoti izvērtēt elektronisko sakaru komersantam piešķirto radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību ierobežojumu attiecībā uz samērīgiem un nediskriminējošiem ierobežojumiem elektronisko komunikāciju pakalpojumiem izmantotajiem radiotīklu vai bezvadu piekļuves tehnoloģiju veidiem, ja šādi ierobežojumi ir vajadzīgi, lai:

1) novērstu kaitīgus traucējumus;

2) aizsargātu sabiedrības veselību pret elektromagnētiskajiem laukiem;

3) nodrošinātu pakalpojuma kvalitāti;

4) maksimāli nodrošinātu radiofrekvences koplietošanu;

5) nodrošinātu radiofrekvenču spektra efektīvu izmantošanu;

6) nodrošinātu sabiedrības intereses saskaņā ar šā likuma 47.panta 3.2 daļu.

(19.05.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.06.2011.)

19. Grozījumi šā likuma 16.panta pirmajā daļā attiecībā uz elektronisko sakaru tīklu būvniecības uzraudzību stājas spēkā 2011.gada 1.novembrī.

(19.05.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.06.2011.)

20. Šā likuma 1.panta 47.1 punkta, 14.panta ceturtās daļas un 25.panta trešās un ceturtās daļas izslēgšana, papildināšana ar 1.panta 5.2, 9.1 punktu un 25.1 pantu, grozījumi 5.panta pirmajā daļā (ar kuriem termins “valsts privātais elektronisko sakaru tīkls” aizstāts ar terminu “ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkls”), kā arī grozījumi 6.panta pirmās daļas 10.punktā stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

(19.05.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.06.2011.)

20.1 Ministru kabinets līdz 2017.gada 31.decembrim izdod šā likuma 25.1 panta otrajā daļā minētos noteikumus.

(19.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.06.2016.)

21. Grozījumi šā likuma 19.panta pirmās daļas 11.punktā un 71.1 panta pirmajā daļā (par Konkurences padomes tiesībām, izmeklējot konkurences tiesību pārkāpumus, pieprasīt saglabājamos datus un elektronisko sakaru komersantu pienākumu tos nodot) stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Konkurences likumā.

(19.05.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.06.2011.)

22. Šā likuma 48.panta pirmajā daļā minētās izsaucēja atrašanās vietas datubāzes un informācijas sistēmas uzturēšanu līdz 2014.gada 31.janvārim nodrošina valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari", bet no 2014.gada 1.februāra — Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, nodrošinot to nepārtrauktu darbību un funkcionalitāti. Līdz 2014.gada 31.janvārim šā likuma 19.panta pirmās daļas 12.punktā minētos datus elektronisko sakaru komersants nodod valsts akciju sabiedrībai "Elektroniskie sakari".

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.12.2013.)

23. Ministru kabinets līdz 2014.gada 31.janvārim izdod šā likuma 19.panta pirmās daļas 12.punktā minētos Ministru kabineta noteikumus. Līdz šo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2014.gada 31.janvārim tiek piemēroti Ministru kabineta 2008.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.223 "Noteikumi par izsaucēja atrašanās vietas datu noteikšanu, apstrādi, uzturēšanu un nodošanu".

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.12.2013.)

24. Ministru kabinets līdz 2014.gada 31.janvārim izdod šā likuma 19.panta pirmās daļas 14.punktā minētos Ministru kabineta noteikumus. Līdz šo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2014.gada 31.janvārim tiek piemēroti Ministru kabineta 2008.gada 11.augusta noteikumi Nr.656 "Kārtība, kādā Elektronisko sakaru direkcija pārvalda numerāciju, izveidojot un uzturot numerācijas datubāzi".

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.12.2013.)

25. Šā likuma 13.1 pants, 19.panta pirmās daļas 22.punkts, trešā un ceturtā daļa stājas spēkā 2014.gada 1.jūnijā.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.12.2013.)

26. Ministru kabinets līdz 2014.gada 31.maijam izdod šā likuma 19.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.12.2013.)

27. Šā likuma 19.panta pirmās daļas 19.punkta jaunā redakcija stājas spēkā 2014.gada 1.jūlijā. Regulators līdz 2014.gada 30.jūnijam nosaka kārtību, kādā elektronisko sakaru komersants sniedz šajā punktā minēto informāciju.

(09.01.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.02.2014.)

28. Regulators līdz 2014.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 8.panta pirmās daļas 9.punktā noteiktos tiesību aktus un šā likuma 44.pantā noteiktos operatora izvēles pakalpojuma vai operatora iepriekšējās izvēles pakalpojuma nodrošināšanas noteikumus, paredzot šo pakalpojumu ieviešanas termiņus. Līdz šo tiesību aktu spēkā stāšanās dienai piemēro Regulatora 2013.gada 19.decembra lēmumu Nr. 1/37 "Noteikumi par piekļuvi saistītām iekārtām un pakalpojumiem", 2013.gada 19.decembra lēmumu Nr. 1/36 "Noteikumi par atsaistītu piekļuvi abonentlīnijai vai tās daļai" un ar Regulatora 2005.gada 8.jūnija lēmumu Nr.139 apstiprinātos noteikumus "Operatora izvēles pakalpojuma vai operatora iepriekšējās izvēles pakalpojuma nodrošināšanas noteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(09.01.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.02.2014.)

29. Šā likuma 43.panta izslēgums stājas spēkā 2014.gada 1.jūlijā. Elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū Regulatora noteiktais pienākums nodrošināt abonentiem operatora izvēles pakalpojumu vai operatora iepriekšējas izvēles pakalpojumu attiecībā uz piekļuvi publiskajam telefonu tīklam fiksētā vietā (publiskā fiksētā telefonu tīkla nodrošināšanas jomā) ir spēkā līdz brīdim, kad Regulators, pamatojoties uz objektīviem tirgus analīzes datiem, attiecīgo pienākumu atcēlis.

(09.01.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.02.2014.)

30. Grozījumi šā likuma 68.panta pirmajā daļā un 70.panta trešajā daļā, kā arī 19.panta pirmās daļas 11.1 punkts un 70.panta devītā, desmitā un vienpadsmitā daļa, kas regulē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tiesības likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā pieprasīt un elektronisko sakaru komersanta pienākumu sniegt noslodzes datus, stājas spēkā 2014.gada 1.jūnijā.

(09.01.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.02.2014.)

31. Ministru kabinets līdz 2014.gada 31.maijam izdod šā likuma 70.panta vienpadsmitajā daļā minētos noteikumus.

(09.01.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.02.2014.)

32. Ministru kabinets līdz 2014.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 5.panta trešajā daļā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2011.gada 5.jūlija noteikumi Nr.524 "Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas turētāja noteikšanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(09.01.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.02.2014.)

33. Šā likuma 19.panta pirmās daļas 24.punkta nosacījums par papildu kabeļu kanalizācijas tilpumu nākamās paaudzes piekļuves (NGA) kabeļtīklu ierīkošanai nav piemērojams, ja elektronisko sakaru komersants:

1) līdz 2014.gada 31.martam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmis plānošanas un arhitektūras uzdevumu kabeļu kanalizācijas būvniecībai vai rekonstruēšanai vai elektronisko sakaru tīkla pievadu izbūvei republikas pilsētās;

2) līdz 2014.gada 31.decembrim normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmis plānošanas un arhitektūras uzdevumu kabeļu kanalizācijas būvniecībai vai rekonstruēšanai vai elektronisko sakaru tīkla pievadu izbūvei ārpus republikas pilsētām.

(09.01.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.02.2014.)

34. Šā likuma 1.panta 12.1 punkts un 19.panta pirmās daļas 25.punkta "a" apakšpunkts stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī.

(22.10.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2015.)

35. Šā likuma 19.panta pirmās daļas 25.punkta "b" apakšpunkts stājas spēkā 2017.gada 1.martā.

(22.10.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2015.)

36. Šā likuma grozījumi attiecībā uz 1.panta 24.1 un 32.punkta un 57.panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, kā arī šā likuma grozījumi attiecībā uz 1.panta 15. un 27.punkta izslēgšanu stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī.

(22.10.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2015.)

37. Tiesību aktos lietotais termins "ģeogrāfiskais numurs" atbilst citos tiesību aktos lietotajam terminam "publiskā fiksētā telefonu tīkla numurs", ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu.

(22.10.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2015.)

38. Tiesību aktos lietotais termins "neģeogrāfiskais numurs" atbilst citos tiesību aktos lietotajiem terminiem "publiskā mobilā telefonu tīkla numurs", "bezmaksas izsaukuma pakalpojuma numurs", "dalītās samaksas pakalpojuma numurs", "papildu samaksas numurs" un "cita veida pakalpojuma numurs", ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu.

(22.10.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2015.)

39. Šā likuma 18.panta jaunā redakcija un 18.1 pants stājas spēkā 2016.gada 1.decembrī, un šie grozījumi piemērojami tādiem publisko elektronisko sakaru tīkliem, par kuru būvniecību būvatļauja izdota vai akcepts izdarīts ne agrāk kā 2016.gada 1.decembrī.

(17.12.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2016.)

40. Šā likuma 40.panta jaunā redakcija stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī.

(19.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.06.2016.)

41. Regulators līdz 2017.gada 1.janvārim izdod šā likuma 62.panta pirmajā daļā noteikto tiesību aktu par universālo pakalpojumu. Līdz šā tiesību akta spēkā stāšanās dienai piemēro Regulatora 2013.gada 4.decembra lēmumu Nr. 1/32 "Noteikumi par universālo pakalpojumu elektronisko sakaru nozarē", ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu.

(19.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.06.2016.)

42. Šā likuma 19. panta pirmās daļas 27. punkts, 68. panta pirmās daļas papildinājums ar skaitli "71.3" un 71.3 pants stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī. Ministru kabinets līdz 2018. gada 31. decembrim izdod šā likuma 71.3 panta trešajā daļā minētos noteikumus.

(03.05.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2018.)

43. Grozījumi attiecībā uz šā likuma 68. panta pirmās daļas un 70. panta trešās, desmitās un vienpadsmitās daļas papildināšanu ar skaitli 8.1, kā arī grozījums par 70. panta papildināšanu ar 8.1 un 8.2 daļu stājas spēkā 2018. gada 1. novembrī.

(03.05.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2018.)

44. Šā likuma 70. panta 8.3 daļa stājas spēkā 2019. gada 1. oktobrī.

(03.04.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.04.2019.)

45. Šā likuma 70. panta divpadsmitajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2019. gada 1. septembrim.

(03.04.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.04.2019.)

46. Grozījumi šā likuma 9. pantā par otrās daļas izslēgšanu un XVII nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

(16.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.02.2020.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.05.2007., 19.05.2011., 19.05.2016. un 23.03.2017. likumu, kas stājas spēkā 19.04.2017.)

Šajā likumā ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no šādām Eiropas Savienības direktīvām:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva), publicēta "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" L 108, 24.04.2002.;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta direktīva 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva), publicēta "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" L 108, 24.04.2002.;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta direktīva 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva), publicēta "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" L 108, 24.04.2002.;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta direktīva 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva), publicēta "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" L 108, 24.04.2002.;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 12.jūlija direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju), publicēta "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" L 201, 31.07.2002.;

6) Eiropas Kopienas Komisijas 2002.gada 16.septembra direktīva 2002/77/EK par konkurenci elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu tirgū, publicēta "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" L 249, 17.09.2002.;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta lēmums Nr. 676/2002/EK par regulējošiem noteikumiem attiecībā uz radiofrekvenču spektra politiku Eiropas Kopienā, publicēts "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" L 108, 24.04.2002.;

8) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 9.marta direktīva 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu, publicēta "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" L 091, 07.04.1999.;

9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta direktīva 2006/24/EK par tādu datu saglabāšanu, kurus iegūst vai apstrādā saistībā ar publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu vai publiski pieejamu komunikāciju tīklu nodrošināšanu, un par grozījumiem direktīvā 2002/58/EK;

10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 25.novembra direktīva 2009/136/EK, ar ko groza direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem, direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē un regulu (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā;

11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 25.novembra direktīva 2009/140/EK, ar ko izdara grozījumus direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, direktīvā 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu un direktīvā 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu;

12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 16.aprīļa direktīvas 2014/53/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz radioiekārtu pieejamību tirgū un ar ko atceļ direktīvu 1999/5/EK;

13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija direktīva 2014/61/ES par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai.

Likums Saeimā pieņemts 2004.gada 28.oktobrī.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2004.gada 17.novembrī
1.pielikums
Elektronisko sakaru likumam
Saglabājamie dati, sniedzot balss telefonijas, publisko taksofonu, publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumus

(Pielikums 03.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.06.2007.)

1. Publiskā fiksētā telefonu tīkla operators saglabā šādus datus:

1) izsaucēja telefona numurs;

2) abonenta vai reģistrētā lietotāja — izsaukuma iniciatora — vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese;

3) izsauktā telefona numurs un telefona numurs, uz kuru izsaukumu maršrutē pāradresācijas gadījumā;

4) izsauktā telefona numura reģistrētā lietotāja vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese, kā arī tā lietotāja vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese, kuram izsaukumu maršrutē pāradresācijas gadījumā;

5) savienojuma sākuma un beigu datums un laiks;

6) elektronisko sakaru pakalpojuma veids.

2. Publiskā mobilā telefonu tīkla operators saglabā šādus datus:

1) izsaucēja telefona numurs;

2) abonenta vai reģistrētā lietotāja — izsaukuma iniciatora — vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese;

3) izsauktā telefona numurs un telefona numurs, uz kuru izsaukumu maršrutē pāradresācijas gadījumā;

4) izsauktā telefona numura reģistrētā lietotāja vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese, kā arī tā reģistrētā lietotāja vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese, kuram izsau­kumu maršrutē pāradresācijas gadījumā;

5) savienojuma sākuma un beigu datums un laiks;

6) elektronisko sakaru pakalpojuma veids;

7) izsaucēja numura starptautiskais mobilā lietotāja identitātes identifikators (IMSI);

8) izsaucēja starptautiskais mobilās galiekārtas identitātes identifikators (IMEI);

9) izsauktā numura starptautiskais mobilā lietotāja identitātes identifikators (IMSI);

10) izsauktā telefona numura lietotāja starptautiskais mobilās galiekārtas identitātes identifikators (IMEI);

11) priekšapmaksas pakalpojuma anonīma lietotāja gadījumā — sākotnējais pakalpojuma aktivizācijas datums un laiks un aktivizācijas vietas identifikators (piemēram, šūnas ID);

12) mobilo sakaru galiekārtas atrašanās vietas identifikators (piemēram, šūnas ID) savienojuma sākumā;

13) dati, kas identificē mobilo sakaru tīkla katras šūnas ģeogrāfisko atrašanās vietu atbilstoši šūnas atrašanās identifikatoram (piemēram, šūnas ID) atrašanās vietas datu saglabāšanas perioda laikā.

2.pielikums
Elektronisko sakaru likumam
Saglabājamie dati, sniedzot publiskos interneta piekļuves pakalpojumus

(Pielikums 03.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.06.2007.)

Publiskā elektronisko sakaru tīkla operators saglabā šādus datus:

1) piešķirtais lietotāja identifikators;

2) publiskajā telefonu tīklā ieejošam savienojumam piešķirtais lietotāja identifikators vai telefona numurs;

3) tā abonenta vai reģistrētā lietotāja vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese, kuram savienojuma laikā piešķirta interneta protokola (IP) adrese, lietotāja identifikators vai telefona numurs;

4) balss telefonijas izsaukuma [izmantojot interneta protokolu (IP)] saņēmēja identifikators vai telefona numurs;

5) paredzētais izsaukuma saņēmēja — abonenta vai reģistrētā lietotāja — vārds, uzvārds vai nosaukums, adrese un lietotāja identifikators;

6) publiskā interneta piekļuves pakalpojuma savienojuma sākuma un beigu datums un laiks (atbilstoši noteiktai laika zonai) kopā ar IP dinamisko vai statisko adresi, kuru piešķīris interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējs, un lietotāja identifikators;

7) elektroniskā pasta nosūtīšanas vai balss telefonijas izsaukuma [izmantojot interneta protokolu (IP)] sākuma un beigu datums un laiks (atbilstoši noteiktai laika zonai);

8) publiskā interneta piekļuves pakalpojuma veids;

9) izsaucēja telefona numurs iezvanpieejai;

10) savienojuma ierosinātāja ciparu abonenta līnijas (DSL) vai citas piekļuves līnijas identifikators.

12.03.2022