Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Elektronisko sakaru likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) abonentlīnija — inženiertīkla daļa (fiziska līnija), kas savieno fiksētā publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktu ar centrāles krosu vai līdzvērtīgu iekārtu;

2) alternatīva izmantošana — nacionālajā radiofrekvenču plānā harmonizētam radiofrekvenču spektram papildus harmonizētai izmantošanai noteikts arī cits izmantošanas nolūks;

3) atrašanās vietas dati — dati, kas tiek apstrādāti elektronisko sakaru tīklā vai ko apstrādā, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu, un kas norāda uz galalietotāja galiekārtas ģeogrāfisko atrašanās vietu (ģeolokācijas koordinātas un, kur pieejams, arī adresi) vai pieslēguma punkta adresi;

4) augstākā līmeņa domēns ".lv" — Latvijas Republikas koda augstākā līmeņa domēns, kas tiek izmantots domēna vārda lietošanas tiesību reģistrācijai;

5) ārkārtas gadījuma saziņa — saziņa starp galalietotāju un ārkārtas izsaukumu centrāli ar starppersonu sakaru pakalpojumiem, kas ietver ne tikai balss sakaru pakalpojumus, bet arī īsziņas, ziņapmaiņu, videosakarus vai citu veidu sakarus, piemēram, datu apmaiņu, reāllaika tekstu, vispusīgu saziņu un teksta pārlikšanas pakalpojumus nolūkā ārkārtas gadījumā pieprasīt un saņemt palīdzību no ārkārtas palīdzības dienestiem;

6) ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkls — elektronisko sakaru tīkls, kas tiek izveidots un izmantots informācijas aprites nodrošināšanai ārkārtas situācijās un izņēmuma stāvokļa laikā, kā arī aizsargātās informācijas pārraidīšanai;

7) ārkārtas zvans (eZvans) — automātiski vai manuāli ierosināts vienotā ārkārtas palīdzības izsaukuma numura "112" bezmaksas izsaukums no transportlīdzekļa saskaņā ar Komisijas 2012. gada 26. novembra deleģētās regulas (ES) Nr. 305/2013, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2010/40/ES papildina attiecībā uz sadarbspējīga ES mēroga eCall pakalpojuma saskaņotu nodrošināšanu 2. panta "h" apakšpunktu;

8) balss sakaru pakalpojums — starppersonu sakaru pakalpojums, kas nodrošina izsaukumu veikšanu un saņemšanu, izmantojot numurus atbilstoši starptautiskajam vai nacionālajam numerācijas plānam;

9) donora pakalpojuma sniedzējs — elektronisko sakaru komersants, kura galalietotājs citam elektronisko sakaru komersantam ir iesniedzis pieprasījumu par interneta piekļuves pakalpojuma sniedzēja maiņu vai par numura saglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanu;

10) Eiropas Komisijas tirgus ieteikums — Eiropas Komisijas ieteikums par attiecīgajiem produktu un pakalpojumu tirgiem un būtiskas ietekmes tirgū novērtēšanas vadlīnijas;

11) elektroniskā numurēšanas sistēma — globāls standarts, kas nodrošina tālruņa numura piesaisti interneta adresei;

12) elektronisko sakaru komersants — komersants, kuram ir tiesības nodrošināt elektronisko sakaru tīklu un sniegt elektronisko sakaru pakalpojumu;

13) elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū — Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk — Regulators) noteikts elektronisko sakaru komersants, kas individuāli vai kopā ar citu elektronisko sakaru komersantu atrodas tādā ekonomiskā spēka stāvoklī, kurš ir līdzvērtīgs dominējošam stāvoklim, kas tam līdz zināmam līmenim ļauj rīkoties neatkarīgi no citiem elektronisko sakaru komersantiem un galalietotājiem;

14) elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs — elektronisko sakaru komersants, kas sniedz publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, izmantojot publisko elektronisko sakaru tīklu;

15) elektronisko sakaru pakalpojums — pakalpojums, kuru parasti nodrošina par atlīdzību un pārraida elektronisko sakaru tīklā (izņemot pakalpojumu, kurš nodrošina saturu vai tāda satura redakcionālu pārvaldību, kas tiek pārraidīts, izmantojot elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus) un kurš aptver šādus pakalpojumu veidus:

a) interneta piekļuves pakalpojumu,

b) starppersonu sakaru pakalpojumu,

c) citus pakalpojumus, kas pilnīgi vai galvenokārt sastāv no signālu pārraides (piemēram, datu pārraides pakalpojumi, tai skaitā starpierīču saziņas pakalpojumu (turpmāk — M2M pakalpojums) un apraides nodrošināšanai);

16) elektronisko sakaru tīkla būvniecība — elektronisko sakaru tīkla inženierbūvju projektēšana un būvdarbi, veicot zemes darbus, kā arī statņu, mastu un iekārtu montāža uz esošajām būvēm, ja veicamo darbu rezultātā pazeminās būves konstrukciju drošība, nestspēja vai noturība un jāveic to pastiprināšana;

17) elektronisko sakaru tīkla ierīkošana — būvdarbi elektronisko sakaru tīklu daļas un iekārtu montāžai, ievietošanai vai novietošanai esošajās būvēs, starp tām, uz balstiem, stabiem, mastiem, statnēm, kabeļu kanalizācijā, neveicot zemes darbus, un būvdarbi elektronisko sakaru tīklu radioiekārtu un antenu montāžai, ja netiek pazemināta būves konstrukciju drošība, nestspēja vai noturība un nav veicama to pastiprināšana;

18) elektronisko sakaru tīkla nodrošināšana — elektronisko sakaru tīkla izveide (ierīkošana, būvniecība), attīstīšana, tostarp pārbūve, ekspluatācija, vadība, galalietotāja pieslēguma veikšana, kā arī piekļuves nodrošināšana tam;

19) elektronisko sakaru tīkla pārbūve — būvdarbi, kuru rezultātā ir mainīts elektronisko sakaru tīkla inženierbūves vai tās daļas apjoms vai pastiprināti nesošie elementi vai konstrukcijas, kā arī elektronisko sakaru tīkla daļas vai iekārtu nomaiņa vai citi saistītie darbi aizsargjoslā, vai elektronisko sakaru tīkla vai tā iekārtu daļas apjoma maiņa, saglabājot esošās funkcijas;

20) elektronisko sakaru tīkls — inženiertīkls, kurā lieto signālu pārraides sistēmas, komutācijas vai maršrutēšanas iekārtas, tai skaitā tīkla elementus, kas ir tīkla sastāvdaļa, bet netiek izmantoti, un citas iekārtas, kas neatkarīgi no pārraidītās informācijas veida ļauj pārraidīt vai uztvert signālus, izmantojot kabeļus un vadus, radioviļņus, optiskos vai citus elektromagnētiskos līdzekļus;

21) fiziskā infrastruktūra — elektronisko sakaru tīkla inženierbūve vai elektronisko sakaru tīkla daļa (piemēram, kabeļi, kabeļu līnijas, pievadi ēkām, vadu kopums, antenas, radioiekārtas, torņi, masti, stabi un citas atbalsta konstrukcijas, kabeļu kanalizācijas caurules, ievadi ēkās un citi kabeļu kanāli, kabeļu kanalizācijas šahtas un akas, sadales skapji un kastītes) elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai;

22) galalietotājs — fiziskā persona, juridiskā persona vai šādu personu apvienība, kura pieprasa vai izmanto elektronisko sakaru pakalpojumus, bet nenodrošina elektronisko sakaru pakalpojumu un elektronisko sakaru tīklu citām personām un neveic elektronisko sakaru pakalpojumu tālākpārdošanu;

23) galiekārta — iekārta, kas paredzēta pieslēgšanai publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktam;

24) harmonizēts radiofrekvenču spektrs — radiofrekvenču spektrs, kuram ar Eiropas Savienības tiesību aktu ir noteikti harmonizēti nosacījumi attiecībā uz tā pieejamību un lietderīgu izmantošanu;

25) identificējama galiekārta — galiekārta, kurai ražotājs piešķīris starptautisko mobilās galiekārtas identitātes numuru (IMEI) atpazīšanai elektronisko sakaru tīklā;

26) ierobežota radiofrekvenču josla — radiofrekvenču spektra josla, kuras lietošanas tiesību piešķiršanu un izmantošanu elektronisko sakaru nozarē nepieciešams ierobežot, lai nodrošinātu tās efektīvu izmantošanu;

27) izsaucēja atrašanās vietas informācijas datubāze — Iekšlietu ministrijas Informācijas centra uzturēta datubāze, kas satur informāciju par izsaucēja atrašanās vietas datiem;

28) izsaukums — savienojums vai savienojuma mēģinājums, kas veikts, izmantojot starppersonu sakaru pakalpojumu, kurš pieļauj divpusēju balss saziņu reālā laikā;

29) kabeļu kanalizācija — zemē vai būvju konstrukcijās izvietotas caurules vai to kopums un kabeļu akas vai citas apakšzemes telpas, kas paredzētas elektronisko sakaru kabeļu līniju ierīkošanai un ekspluatācijai;

30) kaitīgie radiotraucējumi — traucējumi, kas:

a) nopietni pasliktina, traucē vai vairākkārt pārtrauc attiecīgajiem normatīvajiem aktiem atbilstošus radiosakarus, tai skaitā valsts aizsardzībai un drošībai nepieciešamus radiosakarus vai citu valstu radiosakarus, vai kompetentas institūcijas veiktu radiofrekvenču spektra monitoringu,

b) apdraud radionavigācijas sakarus vai radiosakarus, kas tiek izmantoti personas vai īpašuma aizsardzībai (drošības radiosakari);

31) kolektīvā ieguldījuma piedāvājums — elektronisko sakaru komersanta ar būtisku ietekmi tirgū izteikta apņemšanās un aicinājums citiem elektronisko sakaru komersantiem finansiāli piedalīties jauna ļoti augstas veiktspējas tīkla izvēršanā līdz galalietotāju telpām vai bāzes stacijai, piedāvājot pretī vienu no šādām iespējām:

a) ļoti augstas veiktspējas tīkla kopīpašuma tiesības,

b) ilgtermiņa riska dalīšana, izmantojot līdzfinansējumu,

c) pirkuma līgums, kas rada tiesības uz īpašu piekļuvi jaunajam ļoti augstas veiktspējas tīklam;

32) lokālais radiotīkls — mazas jaudas un maza darbības attāluma bezvadu piekļuves sistēma ar zemu traucējumu risku attiecībā uz citām šādām sistēmām, kas uzstādītas tuvumā, neekskluzīvi lietojot harmonizētu radiofrekvenču spektru;

33) ļoti augstas veiktspējas tīkls — elektronisko sakaru tīkls, kas pilnībā vai daļēji sastāv no optiskās šķiedras elementiem vismaz līdz sadales punktam apkalpojamā vietā, vai arī elektronisko sakaru tīkls, kas spēj maksimālās noslodzes laikā nodrošināt līdzīgu darbspēju kā parastās noslodzes laikā, t. i., līdzīgu elektronisko sakaru tīkla darbspēju un attiecīgi pakalpojumu kvalitātes parametrus pieejamā lejuplīnijas un augšuplīnijas frekvenču joslas platumā;

34) nacionālais numerācijas plāns — saskaņā ar Eiropas Savienības nacionālās numerācijas izmantošanas prasībām un starptautiskajām rekomendācijām izstrādāts Latvijas Republikas numerācijas plāns;

35) nacionālais radiofrekvenču plāns — saskaņā ar starptautiskiem līgumiem un standartiem izstrādāts plāns optimālam radiofrekvenču sadalījumam Latvijas Republikas teritorijā;

36) nepareiza numerācijas izmantošana — numerācijas izmantošana neatbilstoši nacionālajā numerācijas plānā noteiktajam numerācijas lietošanas mērķim;

37) noslodzes dati — jebkura informācija vai dati, kurus apstrādā, lai pārraidītu informāciju elektronisko sakaru tīklā vai sagatavotu rēķinus un uzskaitītu maksājumus, izņemot pārraidāmās informācijas saturu;

38) numerācijas datubāzes nodrošināšanas pakalpojums — numerācijas datubāzes uzturēšana numerācijas pārvaldības vajadzībām (tai skaitā jebkurš pakalpojums, kas saistīts ar piekļuves nodrošināšanu šajā datubāzē esošajai informācijai) un tās apstrāde;

39) numerācijas krāpniecība — viena no šādām darbībām:

a) īsziņu vai multivides īsziņu nosūtīšana, maršrutēšana vai saņemšana vai izsaukumu veikšana, maršrutēšana vai saņemšana, izmantojot galalietotājam paredzētu pakalpojumu vai numerāciju, ja šo darbību dēļ rodas nelietderīga vai mākslīga noslodze, kas var izpausties arī kā vienveidīgi izsaukumi savienojuma ilgumā vai kā izsaukumi, īsziņas, multivides īsziņas galalietotājam neraksturīgā apjomā, ko rada Latvijas Republikā vai ārvalstīs esošs galalietotājs vai pieslēguma punktam pievienota iekārta,

b) izsaucošā numura vai tā daļas aizvietošana maršrutēšanas laikā,

c) izsaukumu saņemšana un veikšana uz numuru un no numura, uz kuru elektronisko sakaru komersantam nav piešķirtas lietošanas tiesības,

d) izsaukumu uzsākšana, maršrutēšana vai saņemšana uz nacionālo numuru, kas nav aktivizēts vai izmantots elektronisko sakaru tīklā Latvijas Republikā, izņemot viesabonēšanu un numuru eksteritoriālu izmantošanu;

40) numura saglabāšanas pakalpojums — pakalpojums, kas dod iespēju galalietotājam neatkarīgi no elektronisko sakaru komersanta saglabāt tam lietošanā nodoto numuru;

41) operators — elektronisko sakaru komersants, kas nodrošina publisko elektronisko sakaru tīklu vai saistītās iekārtas;

42) papildvērtības pakalpojums — pakalpojums, kura sniegšanai nepieciešama tādu noslodzes datu vai atrašanās vietas datu apstrāde, kas pārsniedz datu apstrādes apjomu, kāds nepieciešams elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai, rēķinu sagatavošanai un maksājumu uzskaitei, un elektronisko sakaru komersantam normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildei;

43) pārtveršanas punkts — publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punkts, kas nodrošina speciālu iekārtu tehnisku pieslēgšanu, lai likumā noteiktajos gadījumos varētu iegūt operatīvo informāciju no elektronisko sakaru tīkliem;

44) piekļuve — citam elektronisko sakaru komersantam sniegts pakalpojums ar konkrētiem nosacījumiem piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamajai fiziskajai infrastruktūrai un pakalpojumiem, ieskaitot to izmantošanu informācijas sabiedrības pakalpojumu vai apraides satura izplatīšanas pakalpojumiem. Piekļuve ietver piekļuvi elektronisko sakaru tīkla elementiem un saistītajām iekārtām, ieskaitot iekārtas ar vadu vai bezvadu savienojumiem, piekļuvi abonentlīnijai, kā arī iekārtām un pakalpojumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pakalpojumus abonentlīnijā, piekļuvi fiziskajai infrastruktūrai, piekļuvi datu plūsmai, piekļuvi atbilstošām programmatūras sistēmām, ieskaitot operacionālās atbalstsistēmas, piekļuvi informācijas sistēmām un datubāzēm, lai veiktu pasūtījumus, piegādes, uzturēšanas un bojājumu novēršanas pieprasījumus un rēķinu sagatavošanu, piekļuvi numura translācijai vai sistēmām, kas piedāvā līdzīgas iespējas, piekļuvi elektronisko sakaru tīkliem, īpaši viesabonēšanai, piekļuvi ierobežotas piekļuves sistēmām ciparu televīzijas pakalpojumiem un piekļuvi virtuālo tīklu pakalpojumiem;

45) piekļuve datu plūsmai — operatora sniegts elektronisko sakaru pakalpojums citam elektronisko sakaru komersantam, lai tas varētu piedāvāt galalietotājam platjoslas piekļuvi internetam un citus elektronisko sakaru pakalpojumus, kurus sniedz, izmantojot interneta protokolu;

46) pieslēguma punkts — fizisks publiskā elektronisko sakaru tīkla punkts, kurā galalietotājam ir nodrošināta piekļuve elektronisko sakaru tīklam pakalpojuma izmantošanai. Ja elektronisko sakaru tīklā nodrošina maršrutēšanu vai komutēšanu, pieslēguma punkts var tikt identificēts ar papildu informāciju par noteikta elektronisko sakaru tīkla adresi, kura var būt saistīta ar galalietotāja numuru vai vārdu;

47) privātais elektronisko sakaru tīkls — elektronisko sakaru tīkls, kas nav paredzēts komercdarbībai elektronisko sakaru nozarē;

48) publiskais elektronisko sakaru tīkls — elektronisko sakaru tīkls, kuru izmanto, lai nodrošinātu elektronisko sakaru pakalpojumus;

49) radiofrekvences piešķīrums — radioiekārtas darbības nodrošināšanai individuāli noteikta radiofrekvence vai radiofrekvenču kanāls, kā arī izmantošanas nosacījumi un izmantošanas tehniskie parametri;

50) radioiekārta — iekārta, kas izstaro vai uztver radioviļņus, lai nodrošinātu radiosakarus vai radionoteikšanu, vai iekārta, kurai pievienojama radioviļņus izstarojoša palīgierīce, kas izstaro vai uztver radioviļņus, lai nodrošinātu radiosakarus vai radionoteikšanu;

51) radiostacija — viens vai vairāki raidītāji un uztvērēji vai to kombinācija, kā arī papildierīces, kas attiecīgajā vietā nepieciešamas radiosakaru uzturēšanai;

52) reāllaika teksts — tekstveida saziņas pakalpojums starp divām vai vairākām galiekārtām, kas nodrošina rakstzīmju pārraidi to rakstīšanas laikā;

53) reģistrēts galalietotājs — galalietotājs, kurš elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējam ir norādījis savus identifikācijas datus;

54) saglabājamie dati — šā likuma 100. un 101. pantā minētie noslodzes dati, atrašanās vietas dati un ar tiem saistītie dati, kas operatoram nepieciešami, lai identificētu galalietotāju, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu;

55) saistītais pakalpojums — pakalpojums, kas saistīts ar elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu un dod iespēju nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumu vai atbalsta tā nodrošināšanu, iekšēju nodrošināšanu vai automatizēto nodrošināšanu. Saistītais pakalpojums ietver numuru translāciju vai līdzvērtīgas funkcionalitātes sistēmas, ierobežotas piekļuves sistēmas un elektronisko programmu ceļvežus, kā arī citus pakalpojumus, piemēram, identifikācijas, atrašanās vietas noteikšanas un klātbūtnes noteikšanas pakalpojumus;

56) saistītā iekārta — fiziskā infrastruktūra un iekārtas vai cits aprīkojums, kas saistīts ar elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu un dod iespēju nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumu vai atbalsta tā nodrošināšanu šajā elektronisko sakaru tīklā;

57) saņēmējs — elektronisko sakaru komersants, kura elektronisko sakaru pakalpojumus vēlas izmantot galalietotājs pēc interneta piekļuves pakalpojuma sniedzēja maiņas vai numura saglabāšanas pakalpojuma sniegšanas;

58) speciālie radiolīdzekļi — radioviļņus izstarojošas iekārtas, kuras valsts aizsardzības un drošības vajadzībām izmanto apzinātai kaitīgo radiotraucējumu radīšanai, lai apgrūtinātu vai pārtrauktu nevēlamus radiosakarus;

59) starppersonu sakaru pakalpojums — pakalpojums, kuru parasti sniedz par atlīdzību un kurš noteiktam personu skaitam dod iespēju elektronisko sakaru tīklos tieši savā starpā interaktīvi dalīties informācijā (ar iespēju noteikt saņēmēju), un kurā neietilpst pakalpojumi, kuros interaktīva starppersonu saziņa ir tikai ar citu pakalpojumu saistīta palīgfunkcija;

60) starppersonu sakaru pakalpojums, izmantojot numerāciju, — starppersonu sakaru pakalpojums, kura nodrošināšanai izmanto numerāciju atbilstoši nacionālajam vai starptautiskajam numerācijas plānam;

61) starppersonu sakaru pakalpojums, neizmantojot numerāciju, — starppersonu sakaru pakalpojums, kura nodrošināšanai neizmanto numerāciju;

62) starpsavienojums — piekļuves veids, kuru nodrošina operatori, izmantojot elektronisko sakaru tīklu fizisku vai loģisku savienojumu, kas ļauj viena elektronisko sakaru komersanta galalietotājiem sazināties ar tā paša vai cita elektronisko sakaru komersanta galalietotājiem vai piekļūt cita elektronisko sakaru komersanta sniegtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem, ja šādus pakalpojumus nodrošina citi elektronisko sakaru komersanti, kam ir piekļuve tīklam;

63) tuvas darbības bezvadu piekļuves punkts — vizuāli neuzkrītoša maza darbības attāluma mazjaudas bezvadu piekļuves iekārta, kura izmanto radiofrekvenču spektru un var būt apgādāta ar vienu vai vairākām antenām un kuru var izmantot kā daļu no publiska elektronisko sakaru tīkla bezvadu piekļuves elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai;

64) universālais pakalpojums — minimālais noteiktas kvalitātes elektronisko sakaru pakalpojumu apjoms, kas pieejams patērētājiem neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas;

65) valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs — tehnisko līdzekļu un pakalpojumu kopums, kas publiskajai personai, publiskās personas kapitālsabiedrībai un publiskās personas kontrolētai kapitālsabiedrībai nodrošina infrastruktūru ar augstu konfidencialitāti, integritāti un pieejamību informācijas sistēmām un ar tām saistītajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem, kā arī pakalpojumus;

66) vispusīgās sarunas pakalpojums — multimediāls reālā laikā sniegts saziņas pakalpojums, kas nodrošina video, teksta un balss divvirzienu simetrisku pārsūtīšanu starp galalietotājiem divās vai vairākās atrašanās vietās.

(2) Termins "ārkārtas izsaukumu centrāle" šajā likumā lietots Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa regulas (ES) 2015/758 par tipa apstiprinājuma prasībām transportlīdzekļa eZvana sistēmas izveidošanai uz pakalpojuma "112" bāzes un ar ko groza direktīvu 2007/46/EK izpratnē.

(3) Termins "ierobežotas piekļuves sistēma" šajā likumā lietots Aizsargāta pakalpojuma likuma izpratnē.

(4) Termins "interneta piekļuves pakalpojums" šajā likumā lietots Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra regulas (ES) 2015/2120, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un regulu (ES) Nr. 53 1/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā izpratnē.

(5) Termini "katastrofas pārvaldīšana" un "agrīnā brīdināšana" šajā likumā lietoti Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma izpratnē.

(6) Termini "mikrosabiedrība" un "maza sabiedrība" šajā likumā lietoti Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē.

(7) Termini "nodibinājums" un "biedrība" šajā likumā lietoti Biedrību un nodibinājumu likuma izpratnē.

(8) Termini "patērētājs", "pastāvīgs informācijas nesējs" un "tiešsaistes saskarne" šajā likumā lietoti Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē.

2. pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir:

1) veicināt elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus attīstību;

2) veicināt konkurences attīstību elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanā, ieskaitot lietderīgu infrastruktūrā balstītu konkurenci, un elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā;

3) veicināt elektronisko sakaru tīklu, it īpaši ļoti augstas veiktspējas tīklu, nodrošināšanu un elektronisko sakaru pakalpojumu attīstību;

4) nodrošināt no elektronisko sakaru tehnoloģijas neitrālu elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu regulēšanu;

5) nodrošināt numerācijas, radiofrekvenču spektra un augstākā līmeņa domēna ".lv" racionālu un efektīvu izmantošanu;

6) nodrošināt harmonizēta radiofrekvenču spektra izmantošanu;

7) nodrošināt valsts, galalietotāju un elektronisko sakaru komersantu interešu aizsardzību;

8) veicināt universālā pakalpojuma pieejamību;

9) nodrošināt elektronisko sakaru tīklu integritāti un savietojamību, elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību;

10) nodrošināt galalietotāju datu, tai skaitā personas datu, aizsardzību, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumus.

3. pants. Likuma piemērošanas joma

(1) Likums nosaka galalietotāju, elektronisko sakaru komersantu, privāto elektronisko sakaru tīklu īpašnieku un valsts pārvaldes iestāžu kompetenci, tiesības un pienākumus, kas saistīti ar elektronisko sakaru nozares regulēšanu, elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanu, elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, kā arī numerācijas un radiofrekvenču spektra lietošanu un pārvaldīšanu un augstākā līmeņa domēna ".lv" pārvaldīšanu.

(2) Likums attiecas arī uz radio vai televīzijas programmu izplatīšanai nepieciešamajiem elektronisko sakaru tīkliem. Latvijas Republikas jurisdikcijā esošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidošanas, reģistrācijas, darbības un uzraudzības kārtību nosaka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums, Reklāmas likums, Priekšvēlēšanu aģitācijas likums, likums "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" un — par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā — Administratīvo sodu likums.

(3) Likums neattiecas uz informācijas sabiedrības pakalpojumu un satura pakalpojumu sniegšanu un uz tās informācijas saturu, kuru pārraida vai saņem elektronisko sakaru tīklos.

II nodaļa
Valsts pārvalde elektronisko sakaru nozarē

4. pants. Satiksmes ministrijas kompetence

(1) Satiksmes ministrija ir elektronisko sakaru nozares vadošā (augstākā) iestāde.

(2) Satiksmes ministrija atbilstoši kompetencei elektronisko sakaru nozarē nodrošina:

1) ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla izveidošanu atbilstoši valsts drošības un aizsardzības jomā pieņemtajiem lēmumiem, kā arī tā uzturēšanu, darbību un uzraudzību;

2) ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla pieslēgumu starptautisko organizāciju un citu juridisko personu tīkliem valsts funkciju īstenošanai;

3) valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra izveidošanu atbilstoši valsts vienotās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras jomā pieņemtajiem lēmumiem, kā arī tā uzturēšanu un darbību;

4) platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas izveidošanu, kā arī tās uzturēšanu un darbību;

5) interneta protokola sestās versijas, kā arī atsevišķa lokālā interneta reģistra ieviešanu, izveidi un darbību valsts un pašvaldību institūcijām;

6) Transeiropas telemātikas pakalpojumus starp administrācijām (TESTA-ng), kas ietver elektronisko sakaru fizisko infrastruktūru un savienojumus, kā arī saistītos elektronisko sakaru pakalpojumus, lai nodrošinātu datu apmaiņas platformu starp Eiropas Savienības dalībvalstu publiskās pārvaldes institūcijām un Eiropas Savienības institūcijām Latvijas Republikas teritorijā.

(3) Par augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētāju uzskatāms tiesību subjekts, kuru apstiprinājusi starptautiskā organizācija, kas apstiprina augstākā līmeņa domēnu reģistra uzturētājus, — Interneta vārdu un numuru piešķires korporācija — un kuru normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzinusi Satiksmes ministrija. Ministru kabinets nosaka augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam izvirzāmās prasības, kā arī tā atzīšanas kārtību. Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam izvirzīto prasību izpildi uzrauga Satiksmes ministrija.

(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā valsts un pašvaldību institūcijas piesakās uz neatkarīgas interneta protokola sestās versijas adresi un to saņem, kā arī lokālā interneta reģistra darbības nodrošināšanas, uzturēšanas un finansēšanas kārtību.

(5) Satiksmes ministrijai ir tiesības pieprasīt un saņemt no elektronisko sakaru komersanta un valsts pārvaldes institūcijas Satiksmes ministrijas funkciju izpildei nepieciešamo informāciju, arī tādu informāciju, kas ietver komercnoslēpumu.

(6) Satiksmes ministrijas izdotos administratīvos aktus var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvo aktu pārsūdzēšana neaptur to darbību.

(7) Satiksmes ministrija nosaka elektronisko sakaru infrastruktūras attīstības politiku un īsteno elektronisko sakaru infrastruktūras attīstības projektus, tai skaitā Eiropas Savienības fondu finansētos projektus.

5. pants. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetence

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija piedalās radiofrekvenču spektra resursu pārvaldības politikas izstrādē un ieviešanā, sekmējot radiofrekvenču spektra resursu efektīvu izmantošanu.

6. pants. Valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" kompetence

(1) Valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari":

1) pārvalda radiofrekvenču spektru un numerāciju, lai nodrošinātu to racionālu un efektīvu izmantošanu;

2) sniedz elektromagnētiskās saderības un numerācijas datubāzes nodrošināšanas pakalpojumus;

3) plāno radiofrekvenču spektra tehnisko izmantošanu un nosaka radiofrekvences piešķīrumus radioiekārtu darbībai;

4) sniedz Regulatoram atzinumu par ierobežoto radiofrekvenču joslu pieejamību un izmantošanas nosacījumiem, kā arī par ietekmi uz radiofrekvenču spektra izmantošanu ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību piešķiršanai, termiņa pagarināšanai, nodošanai, iznomāšanai un kopīgai ierobežotas radiofrekvenču joslas izmantošanai;

5) piešķir radiosakaru pazīšanas un izsaukuma signālus;

6) reģistrē tuvas darbības bezvadu piekļuves punktus;

7) Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā koordinē un reģistrē radiofrekvences piešķīrumus;

8) atbilstoši kompetencei sadarbojas ar kompetentajām citu valstu elektronisko sakaru institūcijām;

9) sadarbojas ar elektronisko sakaru nozares starptautiskajām institūcijām un organizācijām un piedalās to darbā, lai veicinātu radiofrekvenču spektra un numerācijas nodrošināšanas pakalpojumu efektīvu izmantošanu;

10) veic radiofrekvenču spektra monitoringu un radioiekārtu parametru mērījumus;

11) pārbauda pieteikumus par kaitīgajiem radiotraucējumiem radioiekārtu darbībā, noskaidro šo traucējumu avotus un pieņem lēmumu par traucējumu novēršanu;

12) pieņem lēmumu par normatīvajiem aktiem neatbilstoši lietotu radioiekārtu darbības pārtraukšanu;

13) izsniedz radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas;

14) izsniedz radioamatieru apliecības;

15) saskaņā ar šajā likumā noteikto kārtību akceptē vai noraida elektronisko sakaru tīklu antenu, radioiekārtu, apraides raidītāju un mobilo sakaru bāzes staciju ierīkošanas tehniskos projektus;

16) veido un uztur radiofrekvenču spektra un numerācijas datubāzes;

17) koordinē radiofrekvenču spektra joslu atbrīvošanu valsts aizsardzības vajadzībām izņēmuma stāvokļa gadījumā;

18) sadarbojas radiomonitoringā un radiofrekvenču spektra pārvaldībā valsts aizsardzībai vai drošībai.

(2) Izpildot šā panta pirmajā daļā noteiktās funkcijas, valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" patstāvīgi pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus.

(3) Valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" izdotos administratīvos aktus var apstrīdēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

(4) Valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" par sniegtajiem publiskajiem maksas pakalpojumiem iekasē maksu. Ministru kabinets nosaka valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi un samaksas kārtību, kā arī tarifu korekcijas gadījumus un kārtību.

7. pants. Valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" tiesības

Valsts akciju sabiedrībai "Elektroniskie sakari" ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un bez maksas saņemt no elektronisko sakaru komersanta, valsts pārvaldes iestādes vai citām personām, kā arī valsts informācijas sistēmām tās funkciju izpildei nepieciešamo informāciju;

2) piekļūt iekārtām, kuras rada vai var radīt kaitīgos radiotraucējumus, apturēt neatbilstoši normatīvo aktu prasībām lietotas radioiekārtas darbību, kā arī pieprasīt, lai tiek uzrādīti atbilstības apliecinājumi vai citi ar elektronisko sakaru izmantošanu saistītie dokumenti;

3) pārtraukt tādu radioiekārtu vai jebkuru citu iekārtu lietošanu, kuras rada vai var radīt kaitīgos radiotraucējumus.

8. pants. Publisko elektronisko sakaru tīklu drošība

(1) Ministru kabinets nosaka publisko elektronisko sakaru tīklu un tajos izmantoto iekārtu, programmatūru un ārpakalpojumu drošības prasības.

(2) Ministru kabinets nosaka kompetentās iestādes, kas uzrauga publisko elektronisko sakaru tīklu drošības prasību piemērošanu, un to funkcijas uzraudzības jomā.

9. pants. Regulatora kompetence

(1) Regulators pilda šādas funkcijas:

1) veicina konkurenci elektronisko sakaru nozarē;

2) veic elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus definēšanu un analīzi;

3) nosaka elektronisko sakaru komersantu ar būtisku ietekmi tirgū un tam piemērojamās speciālās prasības;

4) atbilstoši kompetencei uzrauga speciālo prasību, citu saistību, kas noteiktas šā likuma XIII nodaļā (turpmāk — citas saistības), starpsavienojumu un piekļuves pienākumu ievērošanu;

5) izskata pārrobežu strīdus;

6) atbilstoši kompetencei veicina galalietotāja tiesību aizsardzību;

7) uzrauga interneta piekļuves pakalpojuma sniedzēja maiņas un numura saglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanu;

8) nosaka universālā pakalpojuma saistības, ja ir noteikts universālā pakalpojuma finansēšanas un kompensācijas mehānisms;

9) uzrauga un monitorē universālajā pakalpojumā ietilpstošo pakalpojumu tarifu piemērošanu;

10) piešķir, anulē, nodod tālāk numerācijas lietošanas tiesības un pagarina lietošanas tiesību termiņu, ja tāds ir noteikts;

11) piešķir un anulē ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības, pagarina lietošanas tiesību termiņu, pieņem lēmumus par ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību nodošanu, iznomāšanu un kopīgu ierobežotas radiofrekvenču joslas izmantošanu;

12) uzrauga numerācijas un ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību izmantošanu un specifisko nosacījumu izpildi;

13) izvērtē un uzrauga ierobežotas radiofrekvenču joslas un ar to saistītās infrastruktūras kopīgu izmantošanu;

14) uzrauga, lai tiktu ievērotas normatīvo aktu prasības par datu plūsmas ātruma un datu apjoma neierobežošanu, sniedzot interneta piekļuves pakalpojumu;

15) uzrauga normatīvo aktu ievērošanu attiecībā uz viesabonēšanu publiskajos mobilo elektronisko sakaru tīklos;

16) sadarbojas ar citu valstu regulatoriem, Eiropas Savienības institūcijām, Eiropas Elektronisko sakaru regulatora iestādi (turpmāk — BEREC), Radiofrekvenču spektra politikas grupu un citām starptautiskajām elektronisko sakaru nozares institūcijām un organizācijām;

17) atbalsta BEREC mērķus Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoru labākas regulatīvās koordinēšanas un saskaņotības veicināšanā;

18) reizi gadā atbilstoši kompetencei sagatavo un publisko pārskatu par elektronisko sakaru tirgiem, Regulatora izdotajiem lēmumiem, izmantotajiem resursiem un nākotnes plāniem;

19) veic publiskās konsultācijas ar ieinteresētajām personām;

20) veic datu apkopošanu ģeogrāfiskajai apsekošanai par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma pieejamību un par elektronisko sakaru komersantu platjoslas elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras attīstības plāniem;

21) pēc Satiksmes ministrijas pieprasījuma konsultē par valsts atbalsta pasākumu mērķa teritorijām, sasniedzamajiem rezultātiem, vairumtirdzniecības piekļuves produktiem, subsidētās infrastruktūras piekļuves nosacījumiem un cenām.

(2) Regulators atbilstoši šajā likumā noteiktajai kompetencei patstāvīgi pieņem lēmumus, normatīvos aktus un izdod administratīvos aktus, kas ir saistoši konkrētiem elektronisko sakaru komersantiem un galalietotājiem.

(3) Regulators pieņemtos administratīvos aktus un lēmumus publisko savā tīmekļvietnē piecu darbdienu laikā no to pieņemšanas dienas.

(4) Regulators pēc pamatota pieprasījuma saņemšanas nodrošina, ka pieprasītā informācija, kas ir Regulatora rīcībā, ir pieejama Eiropas Komisijai, BEREC un citu Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoriem. Regulators informē elektronisko sakaru komersantu par tā norādītās informācijas sniegšanu Eiropas Komisijai.

10. pants. Regulatora tiesības

Regulatoram ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un paša noteiktajā termiņā netraucēti bez maksas saņemt informāciju no personām, kas darbojas elektronisko sakaru nozarē vai ar to saistītā nozarē;

2) lai veiktu pārbaudes, iepriekš par to brīdinot, apmeklēt telpas un ēkas un piekļūt iekārtām, kuras tiek izmantotas elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai vai publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai, kā arī pieprasīt, lai tiek uzrādītas atļaujas, sertifikāti vai citi dokumenti, kuri apliecina īpašuma tiesības vai tiesības izmantot šos objektus vai iekārtas;

3) saņemt noslodzes datus, kas nepieciešami, lai izskatītu strīdu, starpsavienojuma vai numerācijas krāpniecības jautājumus vai galalietotāja iesniegumu;

4) piekļūt Būvniecības informācijas sistēmā iekļautajai informācijai;

5) piekļūt Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likumā noteiktajos vienotajos informācijas punktos pieejamai informācijai;

6) piekļūt valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" uzturētajās radiofrekvenču spektra un numerācijas datubāzēs iekļautajai informācijai;

7) piekļūt platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmā iekļautajai informācijai.

11. pants. Publiskā konsultācija

(1) Regulators atbilstoši kompetencei Latvijas Republikas mērogā veic publiskās konsultācijas ar ieinteresētajām personām par šādiem plānotajiem pasākumiem:

1) elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus definēšana un analīze;

2) elektronisko sakaru komersanta ar būtisku ietekmi tirgū noteikšana un speciālo prasību piemērošana, grozīšana vai atcelšana;

3) normatīvo aktu izdošana atbilstoši šajā likumā noteiktajam pilnvarojumam;

4) ierobežotu radiofrekvenču joslu lietošanas tiesības saskaņā ar šā likuma 45. panta otro daļu, 46. panta ceturto daļu un 50. panta ceturto daļu;

5) harmonizēta radiofrekvenču izmantošana saskaņā ar šā likuma 53. panta otro daļu;

6) pienākumu noteikšana piekļuves un starpsavienojuma jomā un attiecībā uz kabeļiem un saistītajām iekārtām telpās vai līdz pirmajam koncentrācijas vai sadales punktam saskaņā ar šā likuma 67. panta devīto daļu un 69. panta piekto daļu;

7) universālā pakalpojuma sniedzēja un saistību noteikšana saskaņā ar šā likuma 71. panta piekto daļu;

8) elektronisko sakaru komersanta ar būtisku ietekmi izteiktā apņemšanās un tirgus pārbaudes rezultāti saskaņā ar šā likuma 87. panta sesto daļu;

9) lēmums pirms pienākuma noteikšanas vertikāli integrētam elektronisko sakaru komersantam nodot neatkarīgai vienībai (elektronisko sakaru komersantam, struktūrvienībai) ar atsevišķu piekļuves produktu vairumtirdzniecības nodrošināšanu saistītas darbības saskaņā ar šā likuma 89. panta otro daļu;

10) pāreja no vara dzīslu kabeļiem uz optisko šķiedru kabeļiem saskaņā ar šā likuma 91. panta otro daļu;

11) tiek plānots mainīt noteiktos numerācijas vai ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību specifiskos nosacījumus vai pieņemt lēmumus, kas var būtiski ietekmēt piešķirto ierobežotas radiofrekvenču joslas un numerācijas lietošanas tiesību izmantošanu.

(2) Regulators ir tiesīgs veikt publisko konsultāciju arī par citiem jautājumiem, ja tam ir nepieciešams uzzināt ieinteresēto personu viedokli par plānotajiem pasākumiem.

(3) Regulators ir tiesīgs pieņemt lēmumu vai administratīvo aktu bez publiskās konsultācijas, ja plānotās izmaiņas nav būtiskas.

(4) Regulators publicē savā tīmekļvietnē paziņojumu par publisko konsultāciju. Regulators nosaka publiskās konsultācijas termiņu — vismaz 30 dienas no paziņojuma publicēšanas dienas, un šajā laikposmā ieinteresētās personas iesniedz Regulatoram komentārus un priekšlikumus. Regulators ir tiesīgs veikt atkārtotu publisko konsultāciju, ja plānotā pasākuma projekts ir būtiski mainīts vai ir nepieciešams atkārtoti noskaidrot ieinteresēto personu viedokli. Atkārtotā publiskā konsultācija ilgst vismaz 10 darbdienas no paziņojuma publicēšanas dienas.

(5) Regulators piecu darbdienu laikā no publiskās konsultācijas laikā iesniegto priekšlikumu un iebildumu saņemšanas dienas tos publisko savā tīmekļvietnē, kā arī pēc to izskatīšanas Regulatora padomes sēdē publisko savu viedokli par tiem.

12. pants. Konsultācija Eiropas Savienības līmenī

(1) Regulators veic mēnesi ilgu konsultāciju Eiropas Savienības līmenī ar Eiropas Komisiju, BEREC un Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoriem par plānotajiem pasākumiem, kas noteikti šā panta otrajā daļā un var ietekmēt tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Regulators neveic konsultāciju Eiropas Savienības līmenī par pasākumiem, kas noteikti kā izņēmumi Eiropas Komisijas ieteikumā vai pamatnostādnēs par saskaņošanas procedūru.

(2) Regulators veic publisko konsultāciju un konsultāciju Eiropas Savienības līmenī par šādiem plānotajiem pasākumiem:

1) pienākumu noteikšana piekļuves un starpsavienojuma jomā un attiecībā uz kabeļiem un saistītajām iekārtām telpās vai līdz pirmajam koncentrācijas vai sadales punktam saskaņā ar šā likuma 67. panta devīto daļu un 69. panta piekto daļu;

2) elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus definēšana un analīze;

3) elektronisko sakaru komersanta ar būtisku ietekmi tirgū noteikšana un speciālo prasību piemērošana, grozīšana vai atcelšana;

4) elektronisko sakaru komersanta ar būtisku ietekmi izteiktā apņemšanās un tirgus pārbaudes rezultāti saskaņā ar šā likuma 87. panta devīto daļu;

5) infrastruktūras izmantošana saskaņā ar šā likuma 50. panta ceturto daļu;

6) lēmums pirms pienākuma noteikšanas vertikāli integrētam elektronisko sakaru komersantam nodot neatkarīgai vienībai (elektronisko sakaru komersantam, struktūrvienībai) ar atsevišķu piekļuves produktu vairumtirdzniecības nodrošināšanu saistītas darbības saskaņā ar šā likuma 89. panta otro daļu;

7) pāreja no vara dzīslu kabeļiem uz optisko šķiedru kabeļiem saskaņā ar šā likuma 91. panta otro daļu.

(3) Regulators konsultāciju Eiropas Savienības līmenī veic pēc publiskās konsultācijas. Regulators uzsāk konsultāciju Eiropas Savienības līmenī, paziņojot un nosūtot plānoto pasākumu kopumu un tā pamatojumu Eiropas Komisijai, BEREC un Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoriem.

(4) Regulators Eiropas Komisijas, BEREC un citu Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoru viedokļus un piezīmes ņem vērā, cik vien iespējams. Regulators ir tiesīgs pieņemt arī grozītu plānoto pasākumu kopumu. Regulators pieņemto lēmumu paziņo Eiropas Komisijai un BEREC.

(5) Regulators plānoto pasākumu kopumu attiecībā uz Eiropas Komisijas tirgus ieteikumā nenorādītu elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus definēšanu vai elektronisko sakaru komersanta ar būtisku ietekmi tirgū noteikšanu, ja tas ietekmētu tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, nepieņem vēl divus mēnešus pēc konsultācijas Eiropas Savienības līmenī termiņa beigām, ja saņem Eiropas Komisijas paziņojumu, ka plānotais pasākums radīs šķēršļus iekšējam tirgum, vai ja Eiropas Komisijai ir radušās šaubas par tā saderību ar Eiropas Savienības tiesību aktiem. Ja Eiropas Komisija pieņem lēmumu, ar kuru pieprasa, lai Regulators atsauc pasākuma projektu, Regulators sešu mēnešu laikā pēc Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas groza vai atsauc pasākuma projektu. Ja Regulators groza pasākuma projektu, tas veic publisko konsultāciju un konsultāciju Eiropas Savienības līmenī.

(6) Regulators šā panta otrās daļas 1. un 3. punktā noteikto plānoto pasākumu kopumu nepieņem trīs mēnešus, ja ir saņemts Eiropas Komisijas paziņojums, ka plānotais pasākuma projekts radīs šķēršļus iekšējam tirgum, vai ja Eiropas Komisijai ir radušās šaubas par tā saderību ar Eiropas Savienības tiesību aktiem. Regulators triju mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas sadarbojas ar Eiropas Komisiju un BEREC, lai noteiktu veicamos pasākumus.

(7) Regulators pēc Eiropas Komisijas paziņojuma saņemšanas ir tiesīgs:

1) grozīt vai atsaukt pasākumu kopumu, cik vien iespējams, ņemot vērā Eiropas Komisijas paziņojumu un BEREC atzinumu;

2) atstāt spēkā pasākumu kopumu, sniedzot attiecīgu pamatojumu.

(8) Regulators ir tiesīgs atsaukt pasākumu kopumu jebkurā konsultācijas Eiropas Savienības līmenī stadijā.

(9) Ja Regulators uzskata, ka ir steidzama vajadzība rīkoties, lai nodrošinātu konkurenci un aizsargātu galalietotāju intereses, Regulators var nerīkot publisko konsultāciju un konsultāciju Eiropas Savienības līmenī par šā panta otrās daļas 1., 2. un 3. punktā noteiktajiem plānotajiem pasākumiem. Šādā gadījumā Regulators nekavējoties nosaka samērīgus pagaidu pasākumus. Ja Regulatora lēmumā noteiktais pagaidu pasākums ietver tarifu regulēšanas un izmaksu aprēķināšanas saistības, tās stājas spēkā ne agrāk kā nākamajā dienā pēc Regulatora lēmuma publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(10) Regulators par noteiktajiem pagaidu pasākumiem un to pamatojumu informē Eiropas Komisiju, BEREC un Eiropas Savienības dalībvalstu regulatorus. Regulators pagaidu pasākumu var padarīt par pastāvīgu, pirms tam veicot publisko konsultāciju un konsultāciju Eiropas Savienības līmenī.

13. pants. Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēma

(1) Lai nodrošinātu valsts atbalsta pasākumu plānošanai elektronisko sakaru jomā un platjoslas elektronisko sakaru attīstības politikas izstrādei nepieciešamos analītiskos materiālus un statistiku, kā arī platjoslas elektronisko sakaru tīklu, platjoslas un universālā pakalpojuma ģeogrāfiskās pieejamības monitoringu, tiek izveidota un uzturēta platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēma. Tā uztur aktuālos un vēsturiskos datus par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma ģeogrāfisko pieejamību (tos piesaistot valsts adrešu reģistra datiem administratīvo teritoriju un adrešu līmenī), kā arī interneta piekļuves pakalpojumu kvalitātes mērījumu rezultātus (tos piesaistot ģeogrāfiskajām koordinātām vai valsts adrešu reģistra datiem).

(2) Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmā iekļauj Regulatora veiktajā platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma ģeogrāfiskajā apsekošanā iegūtos datus un elektronisko sakaru komersantu sniegto informāciju par elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras attīstības plāniem, Regulatora rīcībā esošos interneta piekļuves pakalpojumu kvalitātes mērījumu rezultātus, kā arī Satiksmes ministrijas sagatavoto informāciju par teritorijām, kurās tiek plānots valsts atbalsts, un valsts atbalsta ietvaros izbūvēto elektronisko sakaru infrastruktūru.

(3) Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas turētājam ir tiesības saņemt no Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras topogrāfiskās kartes un ortofotokartes.

(4) Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas turētājs izveido un uztur publiski pieejamu tiešsaistes karti, kas nodrošina iespēju adreses līmenī atlasīt informāciju par pieejamiem elektronisko sakaru pakalpojumiem, to kvalitāti un sniedzējiem, kā arī informāciju par teritorijām, kurās tiek plānoti valsts atbalsta pasākumi elektronisko sakaru pakalpojumu izvēršanai, un valsts atbalsta ietvaros izbūvēto infrastruktūru.

(5) Ministru kabinets nosaka platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas izveides un uzturēšanas kārtību, platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmas saturu un tajā iekļautās informācijas iesniegšanas, aprites un publicēšanas kārtību.

14. pants. Valsts politikas īstenošana ārkārtas gadījumu saziņas jomā

(1) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests īsteno valsts politiku vienotā ārkārtas palīdzības izsaukuma numura "112" un ārkārtas zvana (eZvana) jomā, tai skaitā nodrošina ārkārtas gadījumu saziņas un ārkārtas zvana (eZvana) saņemšanu.

(2) Sabiedrībai paredzētu agrīno brīdināšanu īsteno atbilstoši normatīvajam regulējumam civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas jomā.

15. pants. Ministru kabineta tiesības valsts apdraudējuma gadījumā

Valsts apdraudējuma gadījumā Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" un valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" funkciju un resursu nodošanu Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Kārtību, kādā valsts apdraudējuma gadījumā valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" un valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" nodod funkcijas un resursus Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, un šo funkciju un resursu apjomu nosaka Ministru kabinets.

III nodaļa
Elektronisko sakaru komersanta darbība, tiesības un pienākumi

16. pants. Paziņojums par darbības uzsākšanu elektronisko sakaru nozarē

(1) Regulators nosaka elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu sarakstu. Pirms šo pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas komersantam ir pienākums nosūtīt Regulatoram paziņojumu par darbības uzsākšanu elektronisko sakaru nozarē. Prasība nosūtīt Regulatoram paziņojumu par darbības uzsākšanu elektronisko sakaru nozarē neattiecas uz starppersonu sakaru pakalpojumu, neizmantojot numerāciju, sniedzējiem.

(2) Regulators nosaka veidlapu paziņojumam par darbības uzsākšanu, paziņojumam par izmaiņām darbībā un paziņojumam par darbības izbeigšanu elektronisko sakaru nozarē, kā arī minēto paziņojumu nosūtīšanas kārtību.

(3) Komersants kļūst par elektronisko sakaru komersantu un iegūst tiesības sniegt elektronisko sakaru pakalpojumu un nodrošināt elektronisko sakaru tīklu tikai pēc tam, kad Regulators ir saņēmis paziņojumu par darbības uzsākšanu elektronisko sakaru nozarē. Paziņojums par darbības uzsākšanu elektronisko sakaru nozarē uzskatāms par iesniegtu dienā, kad Regulators saņēmis visu paziņojumā par darbības uzsākšanu elektronisko sakaru nozarē iekļaujamo informāciju. Regulators nedēļas laikā pēc minētā paziņojuma saņemšanas nosūta apstiprinājumu par tā saņemšanu un informē elektronisko sakaru komersantu par vispārējo atļauju.

(4) Regulators, izmantojot elektroniskus līdzekļus, nosūta BEREC saņemto paziņojumu par darbības uzsākšanu elektronisko sakaru nozarē un paziņojumu par tajā veiktajām izmaiņām.

17. pants. Elektronisko sakaru komersantu saraksts

(1) Regulators uztur elektronisko sakaru komersantu sarakstu un nodrošina tā publisku pieejamību.

(2) Elektronisko sakaru komersantu sarakstam ir publiska ticamība, un jebkurai personai ir tiesības iepazīties ar to Regulatora tīmekļvietnē.

(3) Regulators elektronisko sakaru komersantu sarakstā ieraksta Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu komersantu.

(4) Regulators nosaka elektronisko sakaru komersantu sarakstā iekļaujamo informāciju.

18. pants. Izslēgšana no elektronisko sakaru komersantu saraksta

(1) Regulators elektronisko sakaru komersantu izslēdz no elektronisko sakaru komersantu saraksta šādos gadījumos:

1) Regulators ir saņēmis elektronisko sakaru komersanta darbības izbeigšanas paziņojumu;

2) elektronisko sakaru komersants ir izslēgts no komercreģistra;

3) elektronisko sakaru komersanta darbība ir apturēta vai izbeigta, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, nodokļu administrācijas vai komercreģistra iestādes lēmumu;

4) saskaņā ar šā likuma 21. panta piekto daļu;

5) citos normatīvajos aktos minētajos gadījumos.

(2) Elektronisko sakaru komersants mēnesi pirms dienas, kad beigs sniegt elektronisko sakaru pakalpojumu un nodrošināt elektronisko sakaru tīklu, nosūta Regulatoram darbības izbeigšanas paziņojumu. Regulators izslēdz elektronisko sakaru komersantu no elektronisko sakaru komersantu saraksta darbības izbeigšanas paziņojumā norādītajā termiņā, bet ne agrāk kā mēnesi pēc paziņojuma saņemšanas.

(3) Komersants, kurš izslēgts no elektronisko sakaru komersantu saraksta, zaudē tiesības sniegt elektronisko sakaru pakalpojumu un nodrošināt elektronisko sakaru tīklu, kā arī tam piešķirtās ierobežotas radiofrekvenču joslas un numerācijas lietošanas tiesības vai citā veidā iegūtas šo tiesību izmantošanas iespējas.

19. pants. Elektronisko sakaru komersanta tiesības un pienākumi

(1) Elektronisko sakaru komersantam ir šādas tiesības:

1) nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus;

2) nodrošināt elektronisko sakaru tīklu;

3) pieprasīt ierobežotas radiofrekvenču joslas un numerācijas lietošanas tiesības;

4) risināt sarunas par starpsavienojuma līguma noslēgšanu;

5) veicot anonimizēšanu, apstrādāt noslodzes datus un atrašanās vietas datus sabiedrībai nozīmīgu viedo inovāciju izpētei un attīstībai;

6) ar tam pieejamiem tehnoloģiskajiem risinājumiem veikt papildu pasākumus, lai ierobežotu piekļuvi Latvijā nelicencēta interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētāja domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei.

(2) Elektronisko sakaru komersantam ir šādi pienākumi:

1) Regulatora noteiktajā termiņā, apjomā un detalizācijas līmenī sniegt informāciju, kas nepieciešama Regulatora funkciju izpildei (arī tādu informāciju, kas ietver komercnoslēpumu), tai skaitā informāciju, kas nepieciešama ģeogrāfiskajai apsekošanai;

2) ievērot ierobežotas radiofrekvenču joslas un numerācijas lietošanas tiesību specifiskos nosacījumus;

3) nodrošināt, ka tā starppersonu sakaru pakalpojuma, izmantojot numerāciju, galalietotājs var sazināties ar cita elektronisko sakaru tīkla starppersonu sakaru pakalpojuma, izmantojot numerāciju, galalietotāju Eiropas Savienībā, kā arī iespēju piekļūt visiem Eiropas Savienības numuriem un vispārējiem starptautiskajiem bezmaksas numuriem (UIFN), ja tas ir tehniski iespējams un saimnieciski rentabli;

4) publiskot savā tīmekļvietnē piemērojamos elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punkta tehniskos parametrus tādā detalizācijas līmenī, lai galalietotājs varētu izvēlēties atbilstošu galiekārtu un ražotājs varētu izgatavot nepieciešamo galiekārtu, kura nodrošinātu elektronisko sakaru pakalpojumu saņemšanu pieslēguma punktā;

5) saskaņā ar Satversmes aizsardzības biroja direktora rakstveida pieprasījumu par saviem līdzekļiem ierīkot, uzturēt, papildināt un pārveidot atbilstoši jaunieviestajām funkcionalitātēm pārtveršanas punktu (punktus), kas pēc operatīvās darbības subjekta vadītāja rakstveida pieprasījuma bez atlīdzības nododams tā lietošanā operatīvās darbības pasākumu un kriminālprocesuālo darbību veikšanai;

6) pēc Satversmes aizsardzības biroja pieprasījuma sniegt informāciju par tā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajā mobilo sakaru tīklā vai atsevišķās tā daļās izmantoto aprīkojumu, programmatūru un ārpakalpojumiem;

7) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošināt valsts akciju sabiedrību "Elektroniskie sakari" ar numerācijas datubāzes uzturēšanai nepieciešamo informāciju, tai skaitā ar informāciju par tiem galalietotāja lietošanā nodotajiem numuriem, kurus galalietotājs ir saglabājis, saņemot numura saglabāšanas pakalpojumu;

8) veikt tehniskus un organizatoriskus pasākumus attiecībā uz elektronisko sakaru tīkla drošību tā galalietotāju datu aizsardzībai, kā arī konkrēta elektronisko sakaru tīkla drošības apdraudējuma gadījumā informēt galalietotājus par elektronisko sakaru tīkla lietošanas riskiem un pieejamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem šo risku mazināšanai;

9) individuāli informēt galalietotāju par iespēju uzstādīt interneta satura filtru, kas ierobežo tādu materiālu pieejamību, kuros propagandēta cietsirdīga uzvedība, vardarbība, erotika, pornogrāfija un kuri apdraud bērna garīgo attīstību, kā arī nodrošināt bezmaksas interneta satura filtra uzstādīšanu, ja galalietotājs to pieprasa;

10) ja elektronisko sakaru komersants nodrošina publisko elektronisko sakaru tīklu, — veikt tehniskus un organizatoriskus pasākumus attiecīgo elektronisko sakaru tīklu integritātes nodrošināšanai, tīklu un pakalpojumu drošības apdraudējumu pārvarēšanai un sadarboties ar Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju atbilstoši Informācijas tehnoloģiju drošības likumam;

11) ja elektronisko sakaru komersants nodrošina publisko elektronisko sakaru tīklu, — nodrošināt galalietotājiem bezmaksas ārkārtas gadījuma saziņu ar ārkārtas palīdzības dienestiem (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Valsts policiju, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Gāzes avārijas dienestu, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru (turpmāk — Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs)), kā arī bezmaksas izsaukuma un īsziņas nosūtīšanu uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru "112";

12) šīs daļas 11. punktā minētajos gadījumos tehnisko iespēju robežās nodrošināt izsaucēja atrašanās vietas noteikšanu un šo datu bezmaksas nodošanu Iekšlietu ministrijas Informācijas centram. Ministru kabinets nosaka izsaucēja atrašanās vietas datu noteikšanas un nodošanas kārtību, kā arī to glabāšanas termiņus;

13) ja elektronisko sakaru komersants nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu, kurā saskaņā ar Komisijas 2012. gada 26. novembra deleģētās regulas (ES) Nr. 305/2013, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2010/40/ES papildina attiecībā uz sadarbspējīga ES mēroga eCall pakalpojuma saskaņotu nodrošināšanu 3. panta 1. punkta nosacījumiem ir iespējams ārkārtas zvans (eZvans) bez maksas:

a) nodrošināt ārkārtas zvana (eZvana) identifikāciju publisko mobilo elektronisko sakaru tīklos,

b) nodrošināt ārkārtas zvana (eZvana) izsaukuma maršrutēšanu uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru "112";

14) elektronisko sakaru tīkla darbības pārrāvumu gadījumā vai nepārvaramas varas (force majeure) apstākļos nodrošināt galalietotājiem pēc iespējas pilnīgāku piekļuvi balss sakaru pakalpojumiem un interneta piekļuves pakalpojumiem;

15) ja elektronisko sakaru komersants nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu, — pēc tam, kad saņemts Ārlietu ministrijas paziņojums par katastrofu, kas saistīta ar personas dzīvības vai veselības apdraudējumu, vai katastrofas draudiem, pēc iespējas ātrāk nosūtīt uz galiekārtu saviem galalietotājiem attiecīgajā valstī Ārlietu ministrijas sagatavoto informāciju par attiecīgajā situācijā iespējamo rīcību;

16) ja elektronisko sakaru komersants nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu, — nodrošināt publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu un tajā izmantoto iekārtu, programmatūru un ārpakalpojumu atbilstību drošības prasībām saskaņā ar šā likuma 8. panta noteikumiem;

17) ja elektronisko sakaru komersants nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu, — pēc tam, kad saņemts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta paziņojums par katastrofu, kas saistīta ar personas dzīvības, veselības vai īpašuma apdraudējumu, vai katastrofas draudiem, pēc iespējas ātrāk nosūtīt uz galiekārtu saviem galalietotājiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sagatavoto informāciju par attiecīgajā situācijā nepieciešamo rīcību;

18) nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojuma darbībā papildu funkcijas, kas paredzētas, lai apmierinātu personu ar invaliditāti vajadzības un nodrošinātu sadarbspēju ar palīgtehnoloģijām:

a) papildus balss saziņai nodrošinot reāllaika tekstu,

b) nodrošinot vispusīgās sarunas pakalpojumu, ja papildus balss saziņai ir nodrošināts video,

c) nodrošinot, ka ārkārtas gadījuma saziņu, kurā izmanto balsi un tekstu (tostarp reāllaika tekstu), sinhronizē un, ja tiek izmantots video, to sinhronizē kā vispusīgo sarunu un pārsūta ārkārtas izsaukumu centrālei;

19) ja elektronisko sakaru komersants nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu, — pēc kompetento iestāžu pieprasījuma sniegt informāciju, kas nepieciešama to tīklu un pakalpojumu drošības novērtēšanai;

20) ja elektronisko sakaru komersants nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu, — pēc kompetento iestāžu pieprasījuma, ja ir aizdomas vai ir konstatēti drošības pārkāpumi, organizēt drošības auditu, ko veic ar šā likuma 8. pantā noteikto kompetento iestādi saskaņots kvalificēts un no iesaistītajām pusēm neatkarīgs tiesību subjekts. Par audita rezultātiem informē kompetento iestādi. Audita izmaksas sedz un auditā konstatētos pārkāpumus novērš elektronisko sakaru komersants, kas nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu.

(3) Elektronisko sakaru komersants, kas sniedz balss sakaru pakalpojumu, papildus šā panta otrajā daļā noteiktajam nodrošina:

1) sava elektronisko sakaru tīkla galalietotājam piekļuvi operatora palīdzības pakalpojumiem;

2) galalietotājiem bezmaksas izsaukumus uz Eiropas elektronisko sakaru pakalpojumu īsajiem numuriem "116XXX";

3) galalietotājiem nepārtrauktu iespēju sazināties ar ārkārtas palīdzības dienestiem un nepārtrauktu iespēju saņemt galalietotājam adresētu sabiedrībai paredzētu brīdinājumu.

(4) Ja Regulators konstatē, ka elektronisko sakaru tirgū patērētājiem nav pieejami attiecīgi tarifu plāni, elektronisko sakaru komersantam, kas sniedz platjoslas interneta piekļuves pakalpojumu, papildus šā panta otrajā daļā noteiktajam ir pienākums nodrošināt patērētājiem vismaz vienu tarifu plānu, kura maksimālā cena nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publicētos 1. kvintilē ietilpstošo mājsaimniecību patēriņa izdevumus par sakaru pakalpojumiem, kuri ir publicēti arī Regulatora tīmekļvietnē un kuros ir iekļauts platjoslas interneta piekļuves pakalpojums ar pārraides ātrumu, kas ir pietiekams, lai nodrošinātu patērētājam piekļuvi vismaz šādam pakalpojumu apjomam:

1) elektroniskais pasts;

2) meklētājprogrammas, kas ļauj meklēt un atrast visu veidu informāciju;

3) mācību un izglītības pamatrīki tiešsaistē;

4) laikraksti vai ziņas tiešsaistē;

5) preču un pakalpojumu iegāde vai pasūtījumi tiešsaistē;

6) darba meklēšana un darba meklēšanas rīki;

7) profesionālo kontaktu veidošana;

8) internetbankas pakalpojumi;

9) elektroniskās pārvaldes pakalpojumi;

10) sociālie plašsaziņas līdzekļi un tūlītējā ziņapmaiņa;

11) izsaukumi un videoizsaukumi (standarta kvalitātē).

20. pants. Vispārējā atļauja

(1) Regulators nosaka elektronisko sakaru pakalpojumu (izņemot starppersonu sakaru pakalpojumus, neizmantojot numerāciju) sniegšanas noteikumus, paredzot vispārējās atļaujas nosacījumus:

1) piekļuves nodrošināšanai;

2) starpsavienojuma nodrošināšanai;

3) galalietotāju saziņas nodrošināšanai;

4) elektronisko sakaru pakalpojumu savietojamībai;

5) galalietotāju piekļuvei numuriem;

6) attiecībā uz galalietotāja tiesībām.

(2) Vispārējā atļaujā ietilpst arī Regulatora noteikumi par elektronisko sakaru pakalpojumu līgumā iekļaujamo informāciju.

21. pants. Pārkāpums

(1) Šajā pantā noteiktais attiecas uz šādiem pārkāpumiem: uz šā likuma 20. pantā minēto noteikumu pārkāpumu, šā likuma 67. panta septītajā un astotajā daļā un 69. panta piektajā daļā noteiktā pienākuma neizpildi, Regulatora noteikto ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību vai numerācijas lietošanas tiesību izmantošanas nosacījumu vai specifisko nosacījumu neizpildi, universālā pakalpojuma vai speciālās prasības nepildīšanu.

(2) Ja Regulators konstatē pārkāpumu, tas informē elektronisko sakaru komersantu par konstatēto pārkāpumu un norāda termiņu tā novēršanai un paskaidrojuma sniegšanai.

(3) Regulators ir tiesīgs pārkāpuma gadījumā noteikt elektronisko sakaru komersantam pienākumu izbeigt vai pārtraukt tāda elektronisko sakaru pakalpojuma vai elektronisko sakaru pakalpojumu komplekta sniegšanu, kas būtiski kaitē konkurencei.

(4) Regulators ir tiesīgs noteikt steidzamus pagaidu pasākumus, neievērojot šā panta otrajā, trešajā un piektajā daļā noteikto, ja pārkāpums rada tūlītējus un būtiskus draudus sabiedrības interesēm, citiem elektronisko sakaru komersantiem vai galalietotājiem. Regulators pagaidu pasākumu termiņu nosaka ne ilgāku par trim mēnešiem. Ja pārkāpums nav novērsts pilnībā vai pagaidu pasākumi nav veikti pilnībā, Regulators pagaidu pasākumu termiņu var pagarināt vēl uz trim mēnešiem.

(5) Ja elektronisko sakaru komersants ir izdarījis būtisku pārkāpumu vai gada laikā izdarījis atkārtotu pārkāpumu un elektronisko sakaru komersanta veiktie pārkāpuma novēršanas pasākumi nav efektīvi, Regulators ir tiesīgs izslēgt elektronisko sakaru komersantu no elektronisko sakaru komersantu saraksta uz laiku līdz pieciem gadiem.

(6) Komersantam, kurš izslēgts no elektronisko sakaru komersantu saraksta saskaņā ar šā panta piekto daļu, ir tiesības atsākt elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu vai nodrošināt elektronisko sakaru tīklu tikai pēc šā panta piektajā daļā minētā Regulatora noteiktā termiņa beigām. Lai komersants atsāktu elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu vai nodrošinātu elektronisko sakaru tīklu, tas pēc Regulatora noteiktā termiņa beigām nosūta Regulatoram paziņojumu par darbības uzsākšanu elektronisko sakaru nozarē saskaņā ar šā likuma 16. panta trešo daļu.

22. pants. Atsevišķa uzskaite un finanšu pārskati

Elektronisko sakaru komersantam, kuram piešķirtas ekskluzīvas tiesības sniegt pakalpojumus citās nozarēs Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī un kura gada apgrozījums Eiropas Savienībā elektronisko sakaru pakalpojumu un elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanā ir vismaz 50 miljoni euro, veic atsevišķu uzskaiti par darbībām, kas saistītas ar elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanu tiktāl, ciktāl tas būtu nepieciešams, ja minētās darbības veiktu juridiski neatkarīgas vienības, lai noteiktu visas izmaksas, ieņēmumus un izdevumus. Elektronisko sakaru komersants veic uzskaiti, pamatojoties uz izmantotajām aprēķināšanas un attiecināšanas metodēm. Elektronisko sakaru komersants strukturāli nošķir darbības, kas saistītas ar elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanu, no citām savām komercdarbībām.

23. pants. Informācijas sniegšana

(1) Regulators nosaka tam regulāri iesniedzamo informāciju un tās iesniegšanas termiņus.

(2) Regulators ir tiesīgs pieprasīt un saņemt no elektronisko sakaru komersanta informāciju šādiem mērķiem:

1) lai veiktu regulāru vai atsevišķu pārbaudi attiecībā uz vispārējās atļaujas nosacījumu ievērošanu un izpildi, valsts nodevas maksājumiem par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu, ierobežotas radiofrekvenču joslas un numerācijas lietošanas tiesībām un to izmantošanu, kā arī piekļuves un starpsavienojuma nodrošināšanu, speciālo prasību un citu saistību izpildi, ierobežotas radiofrekvenču joslas un numerācijas lietošanas tiesību piešķiršanu;

2) lai izvērtētu sūdzību vai citas ziņas par elektronisko sakaru komersanta darbību elektronisko sakaru nozarē;

3) lai izvērtētu ierobežotas radiofrekvenču joslas vai numerācijas lietošanas tiesību pieprasījumu atbilstoši tā piešķiršanas kārtībai;

4) lai izstrādātu salīdzināmus pārskatus par elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitāti un cenām;

5) lai iegūtu un apkopotu statistikas datus, izstrādātu ziņojumu vai pētījumu par Regulatora kompetencē esošu jautājumu;

6) lai veiktu elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus analīzi, kā arī izvērtētu elektronisko sakaru tīklu vai tādu elektronisko sakaru pakalpojumu turpmāko attīstību, kuri varētu ietekmēt vairumtirdzniecības pakalpojumu pieejamību konkurentiem, teritoriālo pārklājumu un galalietotājiem pieejamos pakalpojumus;

7) ģeogrāfiskajai apsekošanai, tai skaitā platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības prognožu nodrošināšanai;

8) lai sniegtu informāciju atbilstoši Eiropas Komisijas, BEREC un citu Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoru pieprasījumiem.

(3) Regulators informē elektronisko sakaru komersantu par nolūku, kādā pieprasītā informācija tiks izmantota. Regulators šā panta otrajā daļā norādīto informāciju (izņemot informāciju par ierobežotas radiofrekvenču joslas un numerācijas lietošanas tiesību pieprasījumu) neprasa iesniegt pirms elektronisko sakaru komersanta reģistrēšanas, un tās iesniegšana nav kritērijs komersanta ierakstīšanai elektronisko sakaru komersantu sarakstā.

(4) Elektronisko sakaru komersants nenosaka komercnoslēpuma statusu un nodrošina publisku pieejamību informācijai par sniegtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem un nodrošinātajiem elektronisko sakaru tīkliem, kā arī ģeogrāfiskās apsekošanas informācijai, tai skaitā informācijai par elektronisko sakaru komersantu mazumtirdzniecībā nodrošināto elektronisko sakaru pakalpojumu ģeogrāfisko pieejamību, elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes rādītājiem un pakalpojuma nodrošināšanai izmantoto tehnoloģiju, mazumtirdzniecībā nodrošināto elektronisko sakaru pakalpojumu raksturojošiem kvantitatīvajiem rādītājiem — pieslēgumu skaitu, galalietotāju skaitu, pakalpojumu apjomu, tehnoloģiju sadalījumu, universālā pakalpojuma nodrošināšanas radītajām tīrajām izmaksām un elektronisko sakaru pakalpojumu mazumtirdzniecības tarifiem.

24. pants. Pārrobežu strīdi

(1) Regulators izskata pārrobežu strīdus starp Latvijas Republikas elektronisko sakaru komersantu un citas Eiropas Savienības dalībvalsts elektronisko sakaru komersantu par elektronisko sakaru komersanta tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šā likuma, izņemot jautājumus par radiofrekvenču spektru. Regulators pārrobežu strīdu izskatīšanā sadarbojas ar BEREC.

(2) Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības dalībvalsts elektronisko sakaru komersantam ir tiesības risināt pārrobežu strīdu Regulatorā vai attiecīgās dalībvalsts regulatorā.

(3) Regulators par pārrobežu strīdu, kas skar tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, paziņo BEREC. Regulators lēmumu par pārrobežu strīdu pieņem mēneša laikā pēc BEREC atzinuma saņemšanas.

(4) Regulators ir tiesīgs pieņemt pagaidu lēmumu par veicamajiem pasākumiem pirms BEREC atzinuma saņemšanas, ja uzskata, ka nepieciešama steidzama rīcība, lai nodrošinātu konkurenci vai aizsargātu galalietotāja tiesības.

25. pants. Elektronisko sakaru komersantu savstarpējās attiecības

Elektronisko sakaru komersantu savstarpējās tiesības, pienākumus un atbildību nosaka līgums.

IV nodaļa
Elektronisko sakaru tīkli

26. pants. Privātā elektronisko sakaru tīkla lietošana

(1) Fiziskajai personai, juridiskajai personai vai šādu personu apvienībai ir tiesības izveidot un lietot privāto elektronisko sakaru tīklu.

(2) Elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšana, izmantojot privāto elektronisko sakaru tīklu, ir aizliegta.

(3) Privātā elektronisko sakaru tīkla īpašniekam ir tiesības pieslēgt privāto elektronisko sakaru tīklu publiskajam elektronisko sakaru tīklam.

(4) Ja privātais elektronisko sakaru tīkls ir pieslēgts publiskajam elektronisko sakaru tīklam, tad privātā elektronisko sakaru tīkla īpašniekam ir pienākums nodrošināt elektronisko sakaru tīklu savietojamību.

27. pants. Ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla un valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra lietošana

(1) Ministru kabinets nosaka ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanas un lietošanas kārtību, kā arī apstiprina to institūciju sarakstu, kuras izmanto ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīklu.

(2) Ministru kabinets nosaka valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra lietošanas un centrā pieejamo pakalpojumu sniegšanas kārtību, kārtību, kādā centrā izvietojamas un uzturamas informācijas sistēmas un ar tām saistītie tehnoloģiskie risinājumi, kā arī kārtību, kādā nosaka centrā izvietojamo informācijas sistēmu un ar tām saistīto tehnoloģisko risinājumu sarakstu.

28. pants. Elektronisko sakaru tīklu ierīkošana un būvniecība

(1) Elektronisko sakaru komersantiem ir tiesības ierīkot un būvēt (arī pārbūvēt) elektronisko sakaru tīklus un to infrastruktūras inženierbūves (kabeļu kanalizāciju, kabeļu akas, stabus, mastus, torņus, konteinerus) valsts, pašvaldību un privātā īpašuma teritorijā, iepriekš saskaņojot projektu un darbu veikšanas laiku ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Nekustamo īpašumu īpašnieku vai tiesisko valdītāju lietošanas tiesību aprobežojumu apjoms un izmantošanas kārtība elektronisko sakaru tīklu ierīkošanā un būvniecībā noteikta šajā likumā, Aizsargjoslu likumā un Civillikumā.

(3) Iznomājot publiskas personas nekustamo īpašumu publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanas mērķim, uz nomas līgumu netiek attiecināta Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.1 panta 1.1 daļā iznomātājam noteiktā prasība ne retāk kā reizi sešos gados vienpusēji pārskatīt nomas maksas apmēru. Nosacījumi attiecībā uz to, kādos gadījumos tiek pārskatīta nomas maksa, ir iekļaujami nomas līgumos.

(4) Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu vai būvniecību īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos veic atbilstoši īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizsardzību un ietekmes uz vidi novērtējumu regulējošiem normatīvajiem aktiem.

(5) Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu vai būvniecību, kas skar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru vai valsts autoceļu veidojošus nekustamos īpašumus, veic atbilstoši dzelzceļu un autoceļus regulējošiem normatīvajiem aktiem.

(6) Ierīkojot vai būvējot (arī pārbūvējot) publiskos elektronisko sakaru tīklus un to infrastruktūras inženierbūves, elektronisko sakaru komersantam ir tiesības, izmaksājot vienreizēju atlīdzību nekustamā īpašuma īpašniekam par jaunu īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu noteikšanu, saskaņošanas procedūru aizstāt ar savlaicīgu nekustamā īpašuma īpašnieka informēšanu, ja ir iestājies vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) publisko elektronisko sakaru tīklu ierīkošana vai būvniecība paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vai detālplānojumā;

2) publiskie elektronisko sakaru tīkli tiek ierīkoti vai būvēti sarkano līniju, publiski lietojamās ielas, tāda ceļa, kam nav noteiktas sarkanās līnijas, vai esošās aizsargjoslas robežās;

3) publiskie elektronisko sakaru tīkli vai to infrastruktūras būves tiek ierīkotas vai būvētas (arī pārbūvētas) esošajā elektronisko sakaru komersanta objekta aizsargjoslā un pēc to ierīkošanas kopējais aizsargjoslu platums palielinās ne vairāk kā par 10 procentiem no sākotnējās aizsargjoslas platuma, ievērojot, ka šajā punktā noteiktajā kārtībā aizsargjoslu var palielināt ne vairāk kā vienu reizi;

4) publisko elektronisko sakaru tīklam ir noteikts nacionālo interešu objekta statuss.

(7) Ministru kabinets nosaka šā panta sestajā daļā paredzētās atlīdzības aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību.

(8) Šā panta sestajā daļā minētais neattiecas uz publisko elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu vai būvniecību, ja to atrašanās vieta ir saistīta ar valsts aizsardzības vai nacionālās drošības jomu, tostarp kritiskās infrastruktūras objektiem. Šādā gadījumā, balstoties uz attiecīgiem apsvērumiem par valsts aizsardzību un nacionālo drošību, lēmumu par publisko elektronisko sakaru infrastruktūras ierīkošanas vai būvniecības saskaņošanu pieņem kompetentā iestāde valsts aizsardzības vai nacionālās drošības jomā, bet par kritiskās infrastruktūras objektu — tā īpašnieks. Lēmuma pieņēmējam atteikums nav jāpamato.

29. pants. Nekustamā īpašuma sakārtošana pēc elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanas darbu pabeigšanas

(1) Ja elektronisko sakaru komersants elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanas darbu laikā, ieskaitot avārijas novēršanas darbus, ir sabojājis vai kā citādi patvaļīgi pārveidojis citas personas nekustamo īpašumu, šim komersantam ir pienākums salabot sabojāto vai sakārtot pārveidoto nekustamo īpašumu. Nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam nav tiesību pieprasīt ar elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanas darbiem saistītus vai nesaistītus papildu darbus vai palielināt atjaunošanas darbu apjomu ārpus bojājuma vietas.

(2) Ja mēneša laikā pēc šā panta pirmajā daļā minēto darbu pabeigšanas vai citā termiņā pēc vienošanās ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai valdītāju elektronisko sakaru komersants nesakārto attiecīgo īpašumu, to ir tiesīgs sakārtot pats īpašnieks vai valdītājs, piedzenot no elektronisko sakaru komersanta ar īpašuma sakārtošanu saistītos izdevumus un zaudējumus.

30. pants. Elektronisko sakaru tīkla aizsardzības prasības un lietošanas tiesību aprobežojumi par labu elektronisko sakaru komersantam

(1) Publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai un elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai par labu publiskā elektronisko sakaru tīkla komersantam ir noteikts nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojums. Šis aprobežojums ir spēkā no dienas, kad attiecīgais elektronisko sakaru tīkls nodots ekspluatācijā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais attiecas arī uz tādu elektronisko sakaru tīklu, kas tiek izveidots, izmantojot publisko finansējumu, un lietots valsts institūciju funkciju izpildei.

(3) Dzīvojamo māju un nedzīvojamo ēku kabeļu ievads, stāvvadi, horizontālie kabeļu kanāli, kabeļu sadales un elektronisko sakaru tīklu iekārtu uzstādīšanas vietas koplietošanas telpās, ievērojot īpašumtiesības reglamentējošus normatīvos aktus, elektronisko sakaru komersantiem publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai ir pieejamas bez diskriminācijas un uz vienlīdzīgu principu pamata.

(4) Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nodrošina elektronisko sakaru komersantam iespēju piekļūt pie attiecīgajā īpašumā, arī liegumzonā, slēgtā teritorijā vai ēkā esošajiem elektronisko sakaru tīkliem un to infrastruktūras inženierbūvēm, lai veiktu ar šo tīklu un attiecīgo infrastruktūras inženierbūvju nodrošināšanu saistītus darbus. Par remonta vai citu ar tīkla nodrošināšanu saistītu darbu nepieciešamību nekustamā īpašuma īpašnieku vai valdītāju brīdina vismaz vienu dienu pirms šo darbu uzsākšanas. Avārijas gadījumā pieļaujams tās seku novēršanu uzsākt bez nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja iepriekšējas brīdināšanas, ja to nav iespējams izdarīt. Par avārijas gadījumiem tiek uzskatīti elektronisko sakaru tīkla bojājumi, kuru rezultātā elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšana ir pilnībā vai daļēji traucēta vai kuri var tūlīt pat rasties.

(5) Ja šajā likumā nav noteikts citādi, publiskā elektronisko sakaru tīkla īpašnieks vai valdītājs izlieto šajā likumā noteiktās tiesības piekļūt savam elektronisko sakaru tīklam, nemaksājot atlīdzību par šajā pantā paredzēto nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu. Šis nosacījums neierobežo nekustamā īpašuma īpašnieka, valdītāja vai lietotāja tiesības prasīt viņam radīto tiešo zaudējumu atlīdzību.

(6) Nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai — attiecīgos gadījumos — pārvaldītājs nedrīkst bojāt vai pārveidot elektronisko sakaru tīklu, kas izvietots nekustamajā īpašumā, vai veikt darbības, kas kavētu nekustamajā īpašumā izvietotā elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanu vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, tai skaitā galalietotāju un patērētāju pieslēgumu veikšanu.

(7) Elektronisko sakaru tīklu pēc nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pieprasījuma pārvieto par attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja līdzekļiem, ja puses nevienojas citādi. Izņēmums ir gadījumi, kad nepieciešamība pārvietot elektronisko sakaru tīklu radusies no nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja neatkarīgu iemeslu (piemēram, dabas katastrofa, izmaiņas normatīvajos aktos, ārējo apstākļu radīts nekustamā īpašuma bojājums) dēļ.

31. pants. Atlīdzība par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu

(1) Nekustamā īpašuma īpašnieks par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu var prasīt atlīdzību, ja:

1) zemes īpašumu izmanto jauna elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai vai būvniecībai;

2) veicot esoša elektronisko sakaru tīkla pārbūvi, palielinās zemes īpašuma platība, ko jau aizņem elektronisko sakaru tīkls vai aizsargjosla gar vai ap šo objektu.

(2) Ja elektronisko sakaru nozares politikas plānošanas dokumentā vai vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijā un attīstības programmā noteiktos mērķus var sasniegt, uzdevumus izpildīt un rezultātus panākt, ierīkojot vai izbūvējot ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu, un tas vienlaikus kalpos vispārējām sabiedrības interesēm, publiska persona atlīdzību par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu neprasa.

(3) Ja nekustamā īpašuma īpašnieks prasa šā panta pirmajā daļā norādīto atlīdzību, bet puses nevar vienoties par tās apmēru, atlīdzību par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu nosaka atbilstoši šā panta ceturtajā daļā minētajai metodikai.

(4) Metodiku, kādā nosakāma zemes īpašuma platība, par kuru nekustamā īpašuma īpašniekam aprēķina atlīdzību, kā arī metodiku un kārtību, kādā aprēķina un nekustamā īpašuma īpašniekam izmaksā atlīdzību par elektronisko sakaru tīkla būvniecībai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, nosaka Ministru kabinets.

32. pants. Tuvas darbības bezvadu piekļuves punktu izvietošana un izmantošana

(1) Operatoram ir tiesības tuvas darbības bezvadu piekļuves punktus, kuru fiziskie un tehniskie parametri atbilst Eiropas Komisijas 2020. gada 20. jūlija īstenošanas regulā (ES) 2020/1070 par tuvas darbības bezvadu piekļuves punktu raksturlielumu precizēšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi 57. panta 2. punktu norādītajiem kritērijiem, izvietot valsts, pašvaldību un privātajā īpašumā, iepriekš saskaņojot to ar attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

(2) Operators izvieto tuvas darbības bezvadu piekļuves punktu, ievērojot normatīvos aktus par darba aizsardzību, ugunsdrošību, elektrodrošību, būvniecību un elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu.

(3) Tuvas darbības bezvadu piekļuves punkta radioiekārtu atļauts izmantot publisko mobilo radiosakaru tīklu darbības nodrošināšanai saskaņā ar nacionālo radiofrekvenču plānu. Operators reģistrē tuvas darbības bezvadu piekļuves punktu valsts akciju sabiedrībā "Elektroniskie sakari".

(4) Publiskajām personām un to īpašumā esošajām kapitālsabiedrībām ir pienākums, ievērojot vienlīdzīgus nosacījumus, bez maksas nodrošināt operatoriem piekļuvi jebkurai fiziskajai infrastruktūrai (tai skaitā ielu aprīkojumam (piemēram, apgaismes stabiem, ceļazīmēm, satiksmes signālgaismām, stendiem, autobusu un tramvaju pieturām un dzelzceļa stacijām)), kas ir tehniski piemērota tuvas darbības bezvadu piekļuves punktu izvietošanai.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētais pienākums neattiecas uz piekļuvi fiziskajai infrastruktūrai, ja tās atrašanās vieta ir saistīta ar valsts aizsardzību vai nacionālo drošību, tai skaitā kritiskās infrastruktūras objektiem. Šajos gadījumos, balstoties uz attiecīgiem apsvērumiem par valsts aizsardzību un nacionālo drošību, lēmumu pieņem kompetentā iestāde valsts aizsardzības vai nacionālās drošības jomā, bet lēmumu par kritiskās infrastruktūras objektu — tā īpašnieks. Lēmuma pieņēmējam atteikums nav jāpamato.

V nodaļa
Elektronisko sakaru tīklu galiekārtu un radioiekārtu atbilstības novērtēšana, izplatīšana un lietošana

33. pants. Elektronisko sakaru tīklu galiekārtu un radioiekārtu atbilstības novērtēšana, izplatīšana un lietošana

(1) Galiekārtām un radioiekārtām piemēro būtiskās prasības, kā arī tās novērtē un to atbilstību būtiskajām prasībām apliecina likumā "Par atbilstības novērtēšanu" noteiktajā kārtībā.

(2) Prasības radioiekārtu piedāvāšanai tirgū, uzstādīšanai un lietošanai un to uzraudzības kārtību, kā arī radioiekārtu atbilstības novērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Pēc galiekārtas īpašnieka vai procesa virzītāja pieprasījuma elektronisko sakaru komersantam, kas piedāvā elektronisko sakaru tīklā izmantot identificējamu galiekārtu, ir pienākums pārtraukt vai atjaunot iespēju izmantot savā elektronisko sakaru tīklā nolaupītu, pazaudētu vai citādi pret īpašnieka gribu no viņa varas izgājušu elektronisko sakaru tīklā identificējamu galiekārtu (turpmāk — īpašniekam zudusi galiekārta). Elektronisko sakaru komersants, kas piedāvā elektronisko sakaru tīklā izmantot identificējamu galiekārtu, nodod centralizētajai datubāzei informāciju par tam pieteikto īpašniekam zudušo galiekārtu.

(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veido un uztur šā panta trešajā daļā minēto centralizēto datubāzi, termiņus un kārtību, kādā elektronisko sakaru komersanti sniedz iekļaušanai centralizētajā datubāzē informāciju par īpašniekiem zudušām galiekārtām un nodrošina īpašniekam zudušas galiekārtas izmantošanas iespējas pārtraukšanu un atjaunošanu savā elektronisko sakaru tīklā, kā arī kārtību, kādā iesniedzams iesniegums identificējamas galiekārtas izmantošanas iespējas pārtraukšanai vai atjaunošanai.

34. pants. Elektronisko sakaru tīklu identificējamu galiekārtu izplatīšanas un lietošanas aizliegumi

(1) Aizliegts bez identificējamas galiekārtas ražotāja vai tā pilnvarotas personas piekrišanas:

1) izmainīt datus, kas nepieciešami identificējamu galiekārtu identificēšanai elektronisko sakaru tīklā, kā arī iegūt, glabāt un izplatīt šādam nolūkam paredzētus datus;

2) iegūt, izgatavot, glabāt un izplatīt programmatūru vai iekārtu, kas paredzēta identificējamu galiekārtu identificēšanai elektronisko sakaru tīklā nepieciešamo datu izmainīšanai.

(2) Aizliegts lietot un izplatīt identificējamas galiekārtas, kurām nesankcionēti izmainīti to identificēšanai elektronisko sakaru tīklā nepieciešamie dati, kā arī veikt darbības, kas saistītas ar identificējamai galiekārtai piešķirtā iekārtas identifikatora nesankcionētu izmainīšanu vai identificējamas galiekārtas nesankcionētu atsaistīšanu darbībai citā tīklā.

VI nodaļa
Elektronisko sakaru komersanti un galalietotāji

35. pants. Īpašie nosacījumi

(1) Elektronisko sakaru komersants, pastāvot vienādiem apstākļiem, nosaka galalietotājiem vienādus nosacījumus neatkarīgi no galalietotāja valstspiederības, dzīvesvietas vai komercdarbības vietas. Elektronisko sakaru komersants, piemērojot atšķirīgus nosacījumus, tos objektīvi pamato.

(2) Šajā nodaļā minētās patērētāju tiesības (izņemot tiesības, kas saistītas ar starppersonu sakaru pakalpojumu, neizmantojot numerāciju) attiecas arī uz mikrosabiedrību, mazu sabiedrību, nodibinājumu un biedrību, ja vien tie nav skaidri pauduši atteikšanos no šiem noteikumiem.

(3) Lai galalietotājs, kas ir mikrosabiedrība, maza sabiedrība, nodibinājums vai biedrība, varētu izmantot patērētāja tiesības, tas pēc elektronisko sakaru komersanta pieprasījuma iesniedz pierādījumus tam, ka ir mikrosabiedrība, maza sabiedrība, nodibinājums vai biedrība.

36. pants. Elektronisko sakaru komersanta un galalietotāja attiecības

(1) Elektronisko sakaru komersanta un galalietotāja savstarpējās tiesības, pienākumus un atbildību nosaka elektronisko sakaru pakalpojumu līgums.

(2) Elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu noslēdz rakstveidā vai elektroniski.

(3) Kopsavilkums ir elektronisko sakaru pakalpojumu līguma neatņemama sastāvdaļa, kas atbilst Komisijas 2019. gada 17. decembra īstenošanas regulā (ES) Nr. 2019/2243, ar ko izveido līguma kopsavilkuma veidni, kas publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2018/1972 noteiktajām prasībām, un to nemaina, ja līguma puses par to nav vienojušās. Patērētājs pirms elektronisko sakaru pakalpojumu līguma noslēgšanas ir tiesīgs bez maksas iepazīties ar kopsavilkumu. Ja objektīvu tehnisku iemeslu dēļ konkrētajā brīdī nav iespējams iesniegt līguma kopsavilkumu, to iesniedz iespējami ātrāk, un līgums stājas spēkā, kad patērētājs pēc līguma kopsavilkuma saņemšanas ir apstiprinājis savu piekrišanu.

(4) Patērētājam ir tiesības jebkurā laikā izbeigt līgumu bez līgumsoda, par to vienu mēnesi iepriekš paziņojot elektronisko sakaru komersantam, izņemot terminētus elektronisko sakaru pakalpojumu līgumus (turpmāk — terminētais līgums).

(5) Elektronisko sakaru komersants neparedz līgumsodu par līguma izbeigšanu, ja patērētājs saņēmis elektronisko sakaru komersanta paziņojumu par līguma nosacījumu grozījumiem un tiem nepiekrīt. Elektronisko sakaru komersants par līguma nosacījumu grozījumiem un tiesībām izbeigt līgumu bez līgumsoda piemērošanas informē patērētāju ne vēlāk kā mēnesi pirms līguma grozījumu stāšanās spēkā.

(6) Elektronisko sakaru komersants nodrošina, ka informācija par patērētājiem sniegto elektronisko sakaru pakalpojumu tarifiem ir atklāta un publiski pieejama.

(7) Elektronisko sakaru komersants vismaz reizi gadā sniedz patērētājam informāciju par tam piemērotākajiem elektronisko sakaru pakalpojumu tarifiem. Elektronisko sakaru pakalpojumu līgumā var paredzēt, ka šādu informāciju sniedz pēc patērētāja pieprasījuma.

(8) Elektronisko sakaru komersants nodrošina patērētājam iespēju uzraudzīt un kontrolēt interneta piekļuves pakalpojuma un starppersonu sakaru pakalpojuma patēriņa līmeni, ja tarifs ir saistīts ar pakalpojuma izmantošanas ilgumu un apjomu. Elektronisko sakaru komersants informē patērētāju, pirms tas ir sasniedzis vai pārsniedzis patēriņa limitu.

(9) Ja elektronisko sakaru komersants piemēro galiekārtas izmantošanas ierobežojumus, tas pirms elektronisko sakaru pakalpojumu līguma slēgšanas informē galalietotāju, kā arī iekārtas pirkuma vai nomas līgumā norāda, ka galiekārta nav izmantojama analoģiska veida elektronisko sakaru pakalpojuma saņemšanai no citiem elektronisko sakaru komersantiem.

(10) Šā panta trešā, ceturtā, piektā, sestā un septītā daļa neattiecas uz līgumiem par starppersonu sakaru pakalpojumu, neizmantojot numerāciju, vai M2M pakalpojumu.

37. pants. Prasības attiecībā uz līgumā iekļaujamo informāciju

(1) Regulators nosaka elektronisko sakaru pakalpojumu līgumā un kopsavilkumā iekļaujamo informāciju.

(2) Elektronisko sakaru komersants informāciju, kuru iekļauj elektronisko sakaru pakalpojumu līgumā un kopsavilkumā, patērētājam sniedz skaidri un saprotami, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju. Ja elektronisko sakaru komersants minēto informāciju nevar sniegt, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju, tas nodrošina, ka attiecīgā informācija patērētājam ir pieejama citā veidā kā viegli lejuplādējams dokuments. Minētās informācijas pieejamību galalietotājam ar invaliditāti elektronisko sakaru komersants nodrošina pēc tā pieprasījuma. Šī daļa neattiecas uz līgumiem par starppersonu sakaru pakalpojumu, neizmantojot numerāciju, vai M2M pakalpojumu.

(3) Elektronisko sakaru komersants, piedāvājot patērētājam pakalpojumu komplektu ar galiekārtu vai bez tās, kas ietver vismaz interneta piekļuves pakalpojumu vai starppersonu sakaru pakalpojumu, izmantojot numerāciju, nodrošina:

1) šā panta pirmajā daļā minēto kopsavilkumu par visiem komplektā iekļautajiem elektronisko sakaru pakalpojuma veidiem;

2) šā panta otrajā daļā minētās informācijas publisko pieejamību par visiem komplektā iekļautajiem elektronisko sakaru pakalpojuma veidiem.

38. pants. Terminētais līgums

(1) Terminētais līgums, ko patērētājs noslēdzis ar elektronisko sakaru komersantu, sākotnēji nepārsniedz 24 mēnešus. Šis pants neattiecas uz gadījumiem, kad terminētais līgums noslēgts par starppersonu sakaru pakalpojumu, neizmantojot numerāciju, vai M2M pakalpojumu.

(2) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz ierīkošanas līguma termiņu, ja patērētājs atsevišķā līgumā ir piekritis maksāt tikai par fiziska savienojuma ierīkošanu, it īpaši ļoti augstas veiktspējas tīkla ierīkošanas gadījumā. Ierīkošanas līgumā par fiziska savienojuma ierīkošanu neietver galiekārtu (piemēram, maršrutētāju vai modemu), un ierīkošanas līgumā noteiktais neliedz patērētājiem izmantot šajā pantā noteiktās tiesības.

(3) Elektronisko sakaru komersants vismaz mēnesi pirms terminētā līguma automātiskas pagarināšanas, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju, patērētāju informē par:

1) elektronisko sakaru pakalpojumu līguma izbeigšanas nosacījumiem;

2) patērētājam piemērotākajiem elektronisko sakaru pakalpojumu tarifiem.

(4) Ja terminētajā līgumā paredzēta tā automātiska pagarināšana, patērētājam pēc terminētā līguma sākotnējā termiņa beigām ir tiesības jebkurā laikā izbeigt līgumu bez līgumsoda, par to vienu mēnesi iepriekš paziņojot elektronisko sakaru komersantam. Patērētājs veic maksājumu par saņemto elektronisko sakaru pakalpojumu par to laikposmu, kurā elektronisko sakaru pakalpojumu līgums ir spēkā.

(5) Elektronisko sakaru komersants par elektronisko sakaru pakalpojumu līguma grozījumiem un tiesībām izbeigt terminēto līgumu bez līgumsoda informē patērētāju vismaz mēnesi pirms līguma grozījumu stāšanās spēkā. Patērētājam ir tiesības mēneša laikā no grozījumu saņemšanas dienas izbeigt elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu bez līgumsoda, ja tiek grozīts terminētajā līgumā iekļautais pušu saistību apjoms un grozījumi ir patērētājam nelabvēlīgi (piemēram, attiecībā uz piemērojamo maksu, tarifiem, elektronisko sakaru pakalpojuma saņemšanas ierobežojumiem, nodrošināto pakalpojumu kvalitātes prasībām, pārklājumu vai personas datu apstrādi), izņemot gadījumu, kad katrs grozījums atsevišķi dod labumu patērētājam vai kad izmaiņas ir administratīvas un neiespaido patērētāju nelabvēlīgi, vai arī kad elektronisko sakaru komersants ievieš normatīvo aktu prasības.

(6) Elektronisko sakaru komersants nepiemēro līgumsodu par terminētā līguma izbeigšanu, ja līguma izbeigšanas iemesls ir sniegtā elektronisko sakaru pakalpojuma būtiska neatbilstība terminētajā līgumā noteiktajām elektronisko sakaru pakalpojuma kvalitātes parametru vērtībām un šī neatbilstība ir pastāvīga vai bieži atkārtojas. Regulators pēc patērētāja pieprasījuma pirms terminētā līguma izbeigšanas novērtē konkrētajam patērētājam sniegtā elektronisko sakaru pakalpojuma kvalitātes atbilstību terminētajā līgumā noteiktajām elektronisko sakaru pakalpojuma kvalitātes parametru vērtībām. Patērētājam ir pamats izbeigt terminēto līgumu bez līgumsoda, ja Regulators ir konstatējis pakalpojuma kvalitātes neatbilstību terminētajā līgumā noteiktajām elektronisko sakaru pakalpojuma kvalitātes parametru vērtībām.

(7) Patērētajam ir tiesības izbeigt līgumu bez līgumsoda attiecībā uz visiem komplektā iekļautajiem pakalpojuma veidiem, ja izbeigšanas iemesls ir kaut vai viena sniegtā elektronisko sakaru pakalpojuma veida būtiska neatbilstība līgumā noteiktajām elektronisko sakaru pakalpojuma kvalitātes parametru vērtībām un šī neatbilstība ir pastāvīga vai bieži atkārtojas vai ja kāds no pakalpojuma veidiem netiek sniegts. Regulators pirms līguma izbeigšanas un pēc patērētāja pieprasījuma konstatē konkrētajam patērētājam sniegtā elektronisko sakaru pakalpojuma kvalitātes neatbilstību līgumā noteiktajām elektronisko sakaru pakalpojuma kvalitātes parametru vērtībām.

(8) Elektronisko sakaru komersants par terminētā līguma pirmstermiņa izbeigšanu piemēro līgumsodu par atlikušo pakalpojuma sniegšanas laiku un to nosaka, līgumsoda apmēru proporcionāli sadalot par katru pilnu mēnesi, ietverot periodu no datuma, kad terminētais līgums ir izbeigts, līdz attiecīgā mēneša beigām.

(9) Ja patērētājs izvēlas paturēt subsidēto galiekārtu, kas līguma noslēgšanas brīdī piedāvāta komplektā ar līgumu, tad jebkura kompensācija, kas jāmaksā par šo subsidēto galiekārtu, nepārsniedz summu, kas noteikta proporcionāli līgumā norādītajai subsidētās galiekārtas vērtībai un tās samazinājumam atbilstoši minimālajam līguma darbības termiņam un līguma darbības laikam, vai atlikušo pakalpojuma maksas daļu līdz līguma darbības beigām — atkarībā no tā, kura summa ir mazāka.

(10) Ja elektronisko sakaru komersants patērētājam piedāvāto iekārtu ir piesaistījis konkrētam elektronisko sakaru tīklam uz noteiktu laiku, tas, beidzoties terminētā līguma saistībām, nodrošina iekārtas atsaistīšanu, ļaujot to izmantot analoģiska veida elektronisko sakaru pakalpojuma saņemšanai no cita elektronisko sakaru komersanta.

(11) Ja patērētājs nolemj izmantot citus elektronisko sakaru pakalpojumus vai galiekārtu no tā paša elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēja, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs nepagarina tā terminētā līguma sākotnējo termiņu, kuram tiek pievienots šāds pakalpojums vai galiekārta, izņemot gadījumus, kad ar galalietotāju ir vienojies par citiem noteikumiem.

(12) Ja patērētājs izmanto interneta piekļuves pakalpojuma sniedzēja maiņas vai numura saglabāšanas pakalpojumu, tas nodrošina, ka saistības pret donora pakalpojuma sniedzēju tiek izpildītas atbilstoši noslēgtā terminētā līguma pirmstermiņa izbeigšanas nosacījumiem.

39. pants. Informācijas salīdzināšanas rīks

Regulators nosaka prasības informācijas salīdzināšanas rīkam, kurā ir iekļauta informācija par interneta piekļuves pakalpojumu un starppersonu sakaru pakalpojumu, izmantojot numerāciju. Ja galalietotājiem nav pieejams Regulatora noteiktajam atbilstošs informācijas salīdzināšanas rīks, Regulators nodrošina galalietotājiem bezmaksas piekļuvi informācijas salīdzināšanas rīkam attiecībā uz interneta piekļuves pakalpojumu un starppersonu sakaru pakalpojumu, izmantojot numerāciju, cenām, tarifiem un kvalitāti. Regulators nosaka salīdzināšanas rīka funkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešamās informācijas apjomu, kā arī kārtību un termiņus, kādos elektronisko sakaru komersanti sniedz minēto informāciju.

40. pants. Pakalpojuma kvalitāte

(1) Regulators nosaka elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes prasības un tās mērījumu metodiku.

(2) Regulators veic elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumus saskaņā ar šā panta pirmajā daļā noteikto metodiku un Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra regulu (ES) 2015/2120, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un regulu (ES) Nr. 53 1/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā. Elektronisko sakaru komersants nepiemēro Regulatoram maksu par izmaksām (t. i., ierīkošana, abonēšanas maksa un noslodze), kas tam radušās, Regulatoram veicot elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumus. Elektronisko sakaru komersants nodrošina Regulatoram pieslēgumu nacionālajam interneta apmaiņas punktam bez maksas tādā apmērā, kāds nepieciešams regulēšanas funkciju veikšanai.

(3) Regulators ir tiesīgs pieprasīt, lai interneta piekļuves pakalpojuma un starppersonu sakaru pakalpojuma sniedzējs, kas tieši vai saskaņā ar pakalpojuma līmeņa līgumu kontrolē vismaz dažus tīkla elementus, publisko visaptverošu, salīdzināmu, uzticamu, atbilstīgu, ērti lietojamu un atjauninātu informāciju galalietotājam par sniegto pakalpojumu kvalitāti un informāciju par pasākumiem, kas veikti, lai galalietotājiem ar invaliditāti nodrošinātu elektronisko sakaru pakalpojumus, kas ir līdzvērtīgi citiem galalietotājiem piedāvātajiem pakalpojumiem.

(4) Regulators ir tiesīgs pieprasīt, lai starppersonu sakaru pakalpojuma sniedzējs informē patērētāju par ārējiem faktoriem, kas ietekmē tā nodrošinātā pakalpojuma kvalitāti.

(5) Elektronisko sakaru komersants pēc Regulatora pieprasījuma šā panta trešajā un ceturtajā daļā noteikto informāciju pirms tās publicēšanas iesniedz Regulatoram.

(6) Regulators izstrādā un publisko elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes pārskatu par iepriekšējo kalendāra gadu.

41. pants. Detalizācijas rēķins

(1) Regulators nosaka noteikumus par rēķina detalizācijas pamatlīmeni, lai patērētājiem nodrošinātu iespēju pārraudzīt un kontrolēt izdevumus, un par rēķina saņemšanas iespējām.

(2) Elektronisko sakaru komersants pēc patērētāja pieprasījuma bez maksas nodrošina galalietotājam rēķinu ar detalizācijas pamatlīmeni. Elektronisko sakaru komersants var nodrošināt rēķinu ar plašāku informāciju, nekā ir noteicis Regulators. Ja elektronisko sakaru komersants pēc patērētāja pieprasījuma nodrošina rēķinu ar informāciju, kas pārsniedz detalizācijas pamatlīmeni, tas var piemērot uz izmaksām balstītu maksu par šādu pakalpojumu.

42. pants. Interneta piekļuves pakalpojuma sniedzēja maiņa

(1) Galalietotājam ir tiesības, ja tas ir tehniski iespējams, veikt interneta piekļuves pakalpojuma sniedzēja maiņu, iesniedzot izraudzītajam elektronisko sakaru komersantam pieteikumu. Saņēmējs slēdz līgumu ar galalietotāju par interneta piekļuves pakalpojuma sniedzēja maiņu, līgumā paredzot maiņas termiņu, par tā neievērošanu piešķiramās kompensācijas apmēru un citus noteikumus.

(2) Saņēmējs pēc tam, kad saņemts galalietotāja pieteikums par interneta piekļuves pakalpojuma sniedzēja maiņu, nosūta donora pakalpojuma sniedzējam informāciju par saņemto galalietotāja pieteikumu un informāciju par interneta piekļuves pakalpojuma aktivizēšanas termiņu. Donora pakalpojuma sniedzējs divu darbdienu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas sniedz saņēmējam apstiprinājumu vai pamatotu atteikumu interneta piekļuves pakalpojuma sniedzēja maiņai.

(3) Saņēmējs un donora pakalpojuma sniedzējs sniedz galalietotājam nepieciešamo informāciju un nodrošina interneta piekļuves pakalpojuma nepārtrauktību, ja tas ir tehniski iespējams.

(4) Saņēmējs nodrošina, ka interneta piekļuves pakalpojumu galalietotājam aktivizē termiņā, par kuru tas ir vienojies ar galalietotāju. Donora pakalpojuma sniedzējs līdz pakalpojuma aktivizēšanas brīdim nodrošina galalietotājam interneta piekļuves pakalpojumu ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi bija pirms galalietotāja pieteikuma iesniegšanas. Saņēmējs un donora pakalpojuma sniedzējs nodrošina, ka interneta piekļuves pakalpojuma sniedzēja maiņas rezultātā galalietotājs nezaudē interneta piekļuves pakalpojumu ilgāk par vienu darbdienu.

(5) Donora pakalpojuma sniedzējs ar interneta piekļuves pakalpojuma sniedzēja maiņas dienu izbeidz attiecīgā elektronisko sakaru pakalpojuma sniegšanu un elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu, ja tāds ir noslēgts.

(6) Donora pakalpojuma sniedzējs pēc patērētāja pieprasījuma atmaksā patērētājam tā veikto maksājumu par to periodu, par kuru patērētājs veicis priekšapmaksu par pakalpojumu un kurā donora pakalpojuma sniedzējs interneta piekļuves pakalpojuma sniedzēja maiņas dēļ nav sniedzis elektronisko sakaru pakalpojumu.

43. pants. Numura saglabāšanas pakalpojums

(1) Elektronisko sakaru komersants pēc galalietotāja pieprasījuma nodrošina numura saglabāšanas pakalpojumu, saglabājot galalietotājam lietošanā nodoto numuru. Saņēmējs slēdz līgumu ar galalietotāju par numura pārvietošanu, līgumā paredzot numura pārvietošanas termiņu, par tā neievērošanu piešķiramās kompensācijas apmēru un citus noteikumus.

(2) Elektronisko sakaru komersants nodrošina numura saglabāšanas pakalpojumu nacionālajā numerācijas plānā iekļautajiem numuriem, kuri nodoti lietošanā galalietotājam. Numura saglabāšanas pakalpojumu M2M pakalpojuma numuriem un numuriem eksteritoriālai izmantošanai nodrošina, ja tas ir tehniski iespējams.

(3) Regulators nosaka noteikumus par numura saglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanu un pakalpojuma nepārtrauktību, kā arī numura saglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanas termiņus un izmaksas, kuras var iekļaut maksā par pakalpojuma sniedzēja maiņas nodrošināšanu.

(4) Galalietotājs ir tiesīgs, iesniedzot pieteikumu saņēmējam, pieprasīt numura saglabāšanas pakalpojumu šādos gadījumos:

1) numura izmantošanas laikā;

2) mēneša laikā pēc elektronisko sakaru pakalpojumu līguma izbeigšanas, ja vien galalietotājs, izbeidzot elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu, nav atteicies no šīm tiesībām.

(5) Saņēmējs nodrošina, ka galalietotāja numuru pārvieto un pakalpojumu aktivizē pēc iespējas ātrāk, nepārsniedzot vienu darbdienu pēc termiņa, par kuru ir vienojies ar galalietotāju. Numura saglabāšanas pakalpojums ir pabeigts dienā, kad saņēmējs un donora pakalpojuma sniedzējs numerācijas datubāzē ir iesnieguši informāciju par numura saglabāšanas pakalpojumu un to apstiprinājuši.

(6) Donora pakalpojuma sniedzējs turpina sniegt pakalpojumu galalietotājam ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi bija pirms galalietotāja pieteikuma iesniegšanas, tik ilgi, līdz saņēmējs sekmīgi aktivizējis pakalpojumu. Saņēmējs un donora pakalpojuma sniedzējs nodrošina, ka numura saglabāšanas pakalpojuma veikšanas rezultātā galalietotājs pakalpojumu nezaudē ilgāk par vienu darbdienu.

(7) Donora pakalpojuma sniedzējs ar numura saglabāšanas pakalpojuma pabeigšanas dienu izbeidz attiecīgā elektronisko sakaru pakalpojuma sniegšanu un elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu, ja tāds ir noslēgts. Donora pakalpojuma sniedzējs pēc patērētāja pieprasījuma atmaksā patērētājam tā veikto maksājumu par to periodu, par kuru patērētājs veicis priekšapmaksu un kurā donora pakalpojuma sniedzējs numura saglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanas dēļ nav sniedzis elektronisko sakaru pakalpojumu.

(8) Elektronisko sakaru komersants nepiemēro galalietotājam maksu par numura saglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanu.

(9) Donora pakalpojuma sniedzējs var noteikt saņēmējam maksu par numura saglabāšanas pakalpojumu, kura ir tuvināta izmaksām. Regulators ir tiesīgs pārbaudīt un izvērtēt donora pakalpojuma sniedzēja noteikto maksu par numura saglabāšanas pakalpojumu. Ja Regulators konstatē, ka maksā iekļautās izmaksas nav pamatotas vai tā nav tuvināta izmaksām, tas ir tiesīgs apturēt maksas piemērošanu, noteikt tās augšējo robežu vai arī uzdot elektronisko sakaru komersantam koriģēt maksu.

44. pants. Sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtība

(1) Galalietotājs sūdzību par elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu iesniedz attiecīgajam elektronisko sakaru komersantam, un minētais komersants to izskata likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajā kārtībā un termiņos.

(2) Ja galalietotājs nav apmierināts ar elektronisko sakaru komersanta sniegto atbildi vai elektronisko sakaru komersants nav sniedzis galalietotājam atbildi un sūdzība attiecas uz regulējamu elektronisko sakaru pakalpojumu, galalietotājs ir tiesīgs vērsties Regulatorā ar tāda paša satura sūdzību, pievienojot elektronisko sakaru komersanta atbildi, ja tāda ir sniegta. Regulators, izvērtējot sūdzību, var pieņemt lēmumu, ar kuru uzdod elektronisko sakaru komersantam novērst konstatētos trūkumus.

VII nodaļa
Radiofrekvenču spektrs

45. pants. Ierobežotas radiofrekvenču joslas

(1) Ministru kabinets nosaka ierobežotas radiofrekvenču joslas.

(2) Regulators elektronisko sakaru komersantam piešķir radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības uz ierobežoto radiofrekvenču joslu, anulē tās, kā arī pagarina tiesību termiņu vai atļauj tās nodot vai iznomāt citam elektronisko sakaru komersantam vai kopīgi izmantot. Regulators nosaka noteikumus, saskaņā ar kuriem ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības anulē, kopīgi izmanto, nodod un iznomā un pagarina minēto tiesību termiņu. Regulators par ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību termiņa pagarināšanas kritērijiem un konkrēto ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību termiņa pagarināšanu veic vismaz trīs mēnešus ilgu publisko konsultāciju.

(3) Regulators, pieņemot lēmumu par ierobežotu radiofrekvenču joslu lietošanas tiesībām un to izmantošanu, atbilstoši kompetencei vērtē konkurences apstākļus un nosacījumus, lai ar pieņemto lēmumu saglabātu un panāktu efektīvu konkurenci. Ja nepieciešams, Regulators konsultējas ar Konkurences padomi.

(4) Regulators pārskata esošos un, ja nepieciešams, atceļ vai nosaka jaunus ierobežotas radiofrekvenču joslas izmantošanas nosacījumus, pienākumus un specifiskos lietošanas tiesību nosacījumus, ņemot vērā tirgus un tehnoloģiju attīstību un konkurences apstākļus.

(5) Elektronisko sakaru komersants pieprasījumam par ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību nodošanu vai iznomāšanu vai par kopīgu ierobežotas radiofrekvenču joslas izmantošanu pievieno plānoto ieceri, ieceres pamatojumu un tās nepieciešamības un lietderības pamatojumu, kā arī novērtējumu par ietekmi uz konkurenci.

(6) Elektronisko sakaru komersants radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas ierobežotā radiofrekvenču joslā pieprasa, ja tam ir Regulatora lēmums par ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesībām. Minētās atļaujas nepieprasa radioiekārtu īstermiņa lietošanai, ja tās netiek izmantotas elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai.

46. pants. Ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību piešķiršana

(1) Elektronisko sakaru komersants ir tiesīgs pieprasījumu par ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību piešķiršanu iesniegt Regulatoram ne agrāk kā divus gadus pirms datuma, kad tiks uzsākta ierobežotas radiofrekvenču joslas izmantošana. Regulators pēc pieprasījuma saņemšanas vai savas iniciatīvas rīko konkursu vai izsoli ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību piešķiršanai. Regulators minētās tiesības piešķir konkursa vai izsoles uzvarētājam.

(2) Regulators lēmumu par ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību piešķiršanu konkursa vai izsoles uzvarētājam vai par konkursa vai izsoles beigšanos bez rezultāta pieņem ne vēlāk kā astoņu mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.

(3) Regulators nosaka noteikumus, saskaņā ar kuriem rīko konkursu vai izsoli, lai noteiktu uzvarētāju, kas iegūst ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības, kā arī nosaka dalībniekam un uzvarētājam izvirzītās pamatprasības, konkursa vai izsoles norises procesu, izvērtēšanas procesu, konkursa vērtēšanas kritērijus, rezultātu apstiprināšanas kārtību un Regulatora rīcību, ja uzvarētājs nepilda tam noteiktās saistības un pienākumus.

(4) Regulators rīko publisko konsultāciju par plānoto izsoli vai konkursu un plānotajiem piemērojamiem nosacījumiem.

(5) Regulators ar lēmumu izsludina pieteikšanos uz ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību iegūšanu. Regulators šajā lēmumā nosaka ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību piešķiršanas procesu (konkurss vai izsole), izsoles vai konkursa priekšmetu, specifiskos lietošanas tiesību nosacījumus, konkursa vai izsoles dalībniekam un uzvarētājam izvirzītās specifiskās prasības, kā arī specifisko informāciju par konkrēto izsoli vai konkursu un piemērojamiem nosacījumiem.

47. pants. Ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību termiņa pagarināšana un anulēšana

(1) Elektronisko sakaru komersants pieprasījumu par ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību termiņa pagarināšanu iesniedz Regulatoram ne agrāk kā divus gadus pirms ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību termiņa beigām.

(2) Regulators divus gadus pirms termiņa beigām izvērtē ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību termiņa pagarinājuma iespējamību. Ja pastāv iespējamība, ka Regulators nepagarinās ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību termiņu, tas informē elektronisko sakaru komersantu.

(3) Regulators var atteikt ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību termiņa pagarināšanu, lai gan tas nav informējis par atteikuma iespējamību, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) nacionālajā radiofrekvenču plānā noteikts ierobežojums ierobežotas radiofrekvenču joslas izmantošanai;

2) nav izpildīti ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību izmantošanas nosacījumi un specifiskie lietošanas tiesību nosacījumi;

3) pastāv konkurences kropļošanas iespējas.

(4) Regulatoram ir tiesības anulēt piešķirtās ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) elektronisko sakaru komersants neievēro ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību izmantošanas nosacījumus;

2) elektronisko sakaru komersants nepilda specifiskos lietošanas tiesību nosacījumus;

3) nacionālajā radiofrekvenču plānā noteikts ierobežojums ierobežotas radiofrekvenču joslas izmantošanai;

4) pastāv konkurenci kropļojoši apstākļi.

48. pants. Ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību nodošana un iznomāšana

(1) Elektronisko sakaru komersants ir tiesīgs nodot vai iznomāt tam piešķirtās ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības citam elektronisko sakaru komersantam. Regulators nosaka noteikumus par ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību nodošanu vai iznomāšanu.

(2) Ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību iznomāšana nozīmē, ka elektronisko sakaru komersants tam piešķirtās ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības iznomā citam elektronisko sakaru komersantam, vienlaikus pats šīs tiesības neizmanto, bet saglabā tiesības lūgt šo lietošanas tiesību termiņa pagarinājumu.

(3) Ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību nodošana nozīmē, ka elektronisko sakaru komersants atdod tam piešķirtās ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības citam elektronisko sakaru komersantam, zaudējot tiesības tās turpmāk izmantot un lūgt lietošanas tiesību termiņa pagarinājumu. Regulators tiesību nodošanas gadījumā anulē ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības elektronisko sakaru komersantam, kurš tās nodod, un, nerīkojot konkursu vai izsoli, piešķir tās tam elektronisko sakaru komersantam, kuram pieprasījumā ir lūgts tās nodot.

(4) Elektronisko sakaru komersants iesniedz Regulatoram pieprasījumu par ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību iznomāšanu vai nodošanu. Regulators piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas publisko informāciju par saņemto pieprasījumu, norādot elektronisko sakaru komersantus, kuri iesnieguši pieprasījumu, pieprasījumā norādītās ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības un plānoto izmantošanu.

(5) Elektronisko sakaru komersants, kuram nodod vai iznomā ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības, apņemas pildīt noteiktos specifiskos lietošanas tiesību nosacījumus. Regulators ir tiesīgs atteikt ierobežotas radiofrekvenču joslas nodošanu, ja pastāv risks, ka netiks izpildīti specifiskie lietošanas tiesību nosacījumi.

(6) Regulators, izskatot elektronisko sakaru komersanta pieprasījumu par ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību nodošanu vai iznomāšanu, ir tiesīgs koriģēt lietošanas tiesības, sadalot radiofrekvenču spektra joslas un precizējot piemērojamos specifiskos lietošanas tiesību nosacījumus sadalītajām radiofrekvenču spektra joslām.

(7) Elektronisko sakaru komersants ir tiesīgs nodot vai iznomāt tikai tādas ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības, kuras tas ieguvis konkursa vai izsoles rezultātā par maksu.

(8) Lai sekmētu radiofrekvenču spektra efektīvu izmantošanu, divi vai vairāki elektronisko sakaru komersanti var iesniegt Regulatoram savstarpēji saistītus pieteikumus par ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību nodošanu.

(9) Valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" izsniedz radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas elektronisko sakaru komersantam, kuram saskaņā ar Regulatora lēmumu tiek nodotas vai iznomātas ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības.

49. pants. Kopīga ierobežotas radiofrekvenču joslas izmantošana

(1) Kopīga ierobežotas radiofrekvenču joslas izmantošana nozīmē to, ka ierobežotu radiofrekvenču joslu vienlaikus izmanto elektronisko sakaru komersanti, no kuriem vismaz vienam ir piešķirtas attiecīgās ierobežotās radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības. Elektronisko sakaru komersanti var kopīgi izmantot arī tās ierobežotās radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības, kuras ir saņemtas nomas ceļā.

(2) Elektronisko sakaru komersanti iesniedz Regulatoram pieprasījumu par kopīgu ierobežotas radiofrekvenču joslas izmantošanu. Regulators piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas publisko informāciju par saņemto pieprasījumu, norādot iesaistītos elektronisko sakaru komersantus, pieprasījumā norādītās ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības un plānoto izmantošanu.

(3) Regulators izskata un izvērtē elektronisko sakaru komersantu pieprasījumu par kopīgu ierobežotas radiofrekvenču joslas un ar to saistītās infrastruktūras izmantošanu. Regulators lemj par ierobežotas radiofrekvenču joslas un ar to saistītās infrastruktūras izmantošanu, nosakot izmantošanas nosacījumus un elektronisko sakaru komersantu pienākumus.

(4) Valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" izsniedz radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas elektronisko sakaru komersantiem, kuriem saskaņā ar Regulatora lēmumu ir atļauta kopīga ierobežotas radiofrekvenču joslas izmantošana.

50. pants. Specifiskie lietošanas tiesību nosacījumi

(1) Regulators var noteikt elektronisko sakaru komersantam šādus specifiskos lietošanas tiesību nosacījumus:

1) prasības attiecībā uz elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu un pārklājumu;

2) prasības attiecībā uz ierobežotas radiofrekvenču joslas efektīvu izmantošanu;

3) ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību termiņu;

4) prasības attiecībā uz kopīgu ierobežotas radiofrekvenču joslas izmantošanu vai tās apvienošanu;

5) prasības par infrastruktūras (tai skaitā aktīvās infrastruktūras) izmantošanu vai izvēršanu kopīgas ierobežotas radiofrekvenču joslas izmantošanas gadījumā un ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību nodošanas un iznomāšanas gadījumā (turpmāk — prasības par infrastruktūras izmantošanu);

6) prasības un nosacījumus kopīgai ierobežotas radiofrekvenču joslas izmantošanai, nodošanai un iznomāšanai;

7) saistības elektronisko sakaru komersantam, kurš ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības saņēmis konkursa vai izsoles rezultātā.

(2) Regulators elektronisko sakaru komersantam nosaka ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību termiņu atbilstoši ierobežotas radiofrekvenču joslas izmantošanai un paredzamajiem ieguldījumiem, kā arī lai nodrošinātu tās efektīvu un lietderīgu izmantošanu. Regulators nosaka ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību termiņu vismaz uz 15 gadiem. Regulators var noteikt īsāku termiņu, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) nacionālajā radiofrekvenču plānā noteikts ierobežotas radiofrekvenču joslas atbrīvošanas termiņš;

2) nepieciešams vienādot ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību termiņus vienā vai vairākās radiofrekvenču spektra joslās.

(3) Regulators, nosakot prasības par infrastruktūras izmantošanu, ņem vērā šādus apsvērumus:

1) nepieciešamība uzlabot pārklājumu uz galvenajām transporta maģistrālēm konkrētās teritorijās;

2) ierobežota radiofrekvenču spektra racionāla un efektīva izmantošana;

3) kopīgas izmantošanas un ar to saistīto tehnisko nosacījumu pamatojums;

4) konkurences apstākļi infrastruktūras un pakalpojumu aspektā;

5) elektronisko sakaru tirgus attīstības veicināšana;

6) labums galalietotājiem;

7) tehnoloģiskā attīstība;

8) nepieciešamība izvērst elektronisko sakaru tīklu.

(4) Regulators pēc pieciem gadiem no dienas, kad noteikta prasība par infrastruktūras izmantošanu, novērtē tās rezultātu un nepieciešamību. Regulators pirms prasības par infrastruktūras izmantošanu noteikšanas un par tās novērtējumu veic publisko konsultāciju un konsultāciju Eiropas Savienības līmenī.

51. pants. Vienota ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību piešķiršana

(1) Regulators sadarbībā ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoru var vienoti piešķirt ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības. Ja Regulators ir vienojies ar kādu no Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoriem par vienotu ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību piešķiršanu, Regulators nosaka noteikumus, saskaņā ar kuriem notiek piešķiršanas process.

(2) Regulators publisko savā tīmekļvietnē šādu informāciju par vienotu ierobežotas radiofrekvenču joslas piešķiršanas procesu:

1) ierobežota radiofrekvenču josla, attiecībā uz kuru tiks piešķirtas lietošanas tiesības;

2) piešķiršanas procesa grafiks;

3) kopīgie vienotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību piešķiršanas nosacījumi procedūru atlasei un piešķiršanai;

4) specifiskie lietošanas tiesību nosacījumi;

5) Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras piedalās vienotā ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību piešķiršanas procesā.

52. pants. Nacionālais radiofrekvenču plāns

(1) Ministru kabinets apstiprina nacionālo radiofrekvenču plānu, kas nosaka radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu radiosakaru veidiem un radiosakaru sistēmu iedalījumu, radiofrekvenču spektra joslu izmantošanas vispārīgos nosacījumus, tai skaitā radiosaskarnes un koplietojama radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauju.

(2) Radiofrekvenču spektra joslas var izmantot tikai saskaņā ar šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā noteiktajiem radiosakaru veidiem un radiosakaru sistēmām.

53. pants. Harmonizēta radiofrekvenču spektra izmantošana

(1) Harmonizēta radiofrekvenču spektra alternatīva izmantošana ir iespējama tikai tad, ja to nav iespējams harmonizēti izmantot vai nav tirgus pieprasījuma harmonizētai izmantošanai.

(2) Ja Regulators gada laikā kopš dienas, kad ierobežota radiofrekvenču josla nacionālajā radiofrekvenču plānā ir noteikta kā harmonizēts radiofrekvenču spektrs (turpmāk — harmonizētā josla), nav saņēmis elektronisko sakaru komersanta pieprasījumu par tā lietošanas tiesību piešķiršanu, Regulators rīko publisko konsultāciju par interesi iegūt harmonizētās joslas lietošanas tiesības. Regulators informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par iespēju nacionālajā radiofrekvenču plānā noteikt harmonizētajai joslai alternatīvu izmantošanu, ja pēc publiskās konsultācijas ir konstatēts, ka elektronisko sakaru komersantam nav intereses iegūt harmonizētās joslas lietošanas tiesības. Regulators informē Eiropas Savienības dalībvalstu regulatorus un Eiropas Komisiju par publiskās konsultācijas rezultātiem.

(3) Valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" izsniedz radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas alternatīvai izmantošanai bez Regulatora lēmuma par radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanu. Valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" anulē alternatīvās izmantošanas radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas, ja Regulators piešķir harmonizētās joslas lietošanas tiesības elektronisko sakaru komersantam harmonizētai izmantošanai. Harmonizētās joslas alternatīvo izmantošanu pārtrauc gada laikā no dienas, kad stājies spēkā Regulatora lēmums par harmonizētās joslas lietošanas tiesību piešķiršanu.

(4) Elektronisko sakaru komersanta vai privātā elektronisko sakaru tīkla īpašnieka izdevumi vai zaudējumi, kas saistīti ar harmonizētās joslas atbrīvošanu saskaņā ar šā panta trešo daļu, netiek segti.

54. pants. Radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauja

(1) Radiofrekvenču spektru radioiekārtu darbībai atļauts izmantot pēc radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas saņemšanas valsts akciju sabiedrībā "Elektroniskie sakari" vai saskaņā ar koplietojama radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauju.

(2) Radioiekārtām, kuras nodrošina tikai radioviļņu uztveršanu, atļauja saņemama, ja to darbībai ir nepieciešama aizsardzība pret kaitīgajiem radiotraucējumiem un atļauja nav izsniegta saistītajai raidošajai radioiekārtai.

(3) Valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" savā tīmekļvietnē publisko informāciju par radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujām ierobežotās radiofrekvenču joslās.

(4) Ministru kabinets nosaka radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauju veidus un derīguma termiņus, priekšnoteikumus to izsniegšanai, anulēšanai, radioiekārtas darbības nosacījumus un lietošanas ierobežojumus, kā arī kārtību, kādā iesniedz un izskata radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas pieprasījumu, anulē radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas un reģistrē tuvas darbības bezvadu piekļuves punktus.

(5) Radiofrekvenču spektra izmantošana tuvas darbības bezvadu piekļuves punkta radioiekārtai atļauta saskaņā ar šā likuma 32. pantu.

55. pants. Radiofrekvenču spektra joslas atbrīvošana

(1) Radiofrekvenču spektra joslas atbrīvošanas termiņi radiosakaru veidiem vai radiosakaru sistēmām, kuru ieviešana paredzēta starptautiskajos līgumos vai normatīvajos aktos, tiek norādīti nacionālajā radiofrekvenču plānā ne vēlāk kā divus gadus pirms paredzētās radiofrekvenču spektra joslas atbrīvošanas.

(2) Elektronisko sakaru komersanta vai privātā elektronisko sakaru tīkla īpašnieka izdevumi vai zaudējumi, kas saistīti ar radiofrekvenču spektra joslas atbrīvošanu, netiek segti.

(3) Izņēmuma stāvokļa gadījumā atbrīvojamas radiofrekvenču spektra joslas, kuras nepieciešamas valsts aizsardzībai. Izdevumi vai zaudējumi, kas saistīti ar radiofrekvenču spektra joslas atbrīvošanu, netiek segti.

56. pants. Kaitīgie radiotraucējumi

(1) Radioiekārtas uzstāda un izmanto tā, lai neradītu kaitīgos radiotraucējumus. Par kaitīgo radiotraucējumu radīšanu tiek uzskatīta arī jūras un gaisa kuģniecības ārkārtas situāciju, avārijas un briesmu signālu iekārtu izmantošana, ja tā neatbilst minēto iekārtu lietošanas noteikumiem.

(2) Valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" izskata pieteikumus par kaitīgajiem radiotraucējumiem radio un televīzijas programmu uztveršanā un radiosakaru darbībā un noskaidro to cēloņus.

(3) Valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" aizliedz vai ierobežo radioiekārtas lietošanu, lai novērstu kaitīgos radiotraucējumus vai šādu radiotraucējumu rašanos.

(4) Ja radioiekārtas lietošana vai tās radītie kaitīgie radiotraucējumi var izraisīt valsts drošības, sabiedriskās kārtības, kā arī kuģošanas un gaisa satiksmes drošības apdraudējumu, tad radioiekārtas lietošanas pārtraukšanu pēc valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" pieprasījuma atbilstoši kompetencei nekavējoties nodrošina Valsts policija vai Militārā policija, vai valsts drošības iestāde.

57. pants. Radioamatieru radiostacijas lietošana

Ministru kabinets nosaka radioamatieru eksaminācijas apliecību un radioamatieru radiostacijas atļauju saņemšanas kārtību, kā arī radioamatieru radiostaciju lietošanas kārtību.

58. pants. Radiofrekvenču spektra lietošana valsts aizsardzībai vai drošībai, kā arī speciālo radiolīdzekļu izmantošanas kārtība

(1) Par radioiekārtu lietošanu joslās, kuras nacionālajā radiofrekvenču plānā iedalītas tikai valsts aizsardzībai vai drošībai paredzēto radiosakaru sistēmu darbībai atbilstoši nacionālajā radiofrekvenču plānā noteiktajam radiosakaru veidam un saskaņā ar valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" izsniegtajām radiofrekvenču spektra lietošanas atļaujām, ir atbildīga Aizsardzības ministrija.

(2) Ministru kabinets nosaka speciālo radiolīdzekļu izmantošanas kārtību, personāla apmācības kārtību, speciālo radiolīdzekļu testēšanas kārtību, tehniskās prasības speciālo radiolīdzekļu darbībai un elektromagnētiskā izstarojuma ierobežošanai, objektus un gadījumus, kuros valsts aizsardzības un drošības vajadzībām var pielietot speciālos radiolīdzekļus nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai.

(3) Izņēmuma stāvokļa gadījumā valsts aizsardzības vajadzībām no civilajām radiosakaru sistēmām tiek atbrīvotas ar valsts akciju sabiedrību "Elektroniskie sakari" saskaņotas frekvenču joslas.

59. pants. Piekļuve lokālajiem radiotīkliem

(1) Galalietotājam ir tiesības nodrošināt pieeju publiskajam elektronisko sakaru tīklam ar tā rīcībā esoša privātā lokālā radiotīkla starpniecību, ja tā saimnieciskā darbība nav saistīta ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu un pieejas nodrošināšana publiskajam elektronisko sakaru tīklam ir tikai papildinājums galalietotāja nodrošinātajiem pakalpojumiem. Galalietotājam, kas nodrošina šādu pieeju, nav pienākuma reģistrēties elektronisko sakaru komersantu sarakstā.

(2) Elektronisko sakaru komersants pēc sava galalietotāja piekrišanas saņemšanas ir tiesīgs atļaut citām personām piekļūt savam elektronisko sakaru tīklam, izmantojot galalietotāja telpās izvietoto lokālo radiotīklu. Elektronisko sakaru komersants skaidri un nepārprotami informē galalietotāju, ka tā telpās izvietotais lokālais radiotīkls tiks izmantots pakalpojumu sniegšanai citām personām.

(3) Elektronisko sakaru komersants neierobežo galalietotāja pieeju trešo personu nodrošinātajiem lokālajiem radiotīkliem, kā arī atļauj citu elektronisko sakaru komersantu galalietotājiem pieeju savam elektronisko sakaru tīklam ar lokāla radiotīkla starpniecību vai ar pēc trešās puses iniciatīvas apvienotu un publiski darītu pieejamu dažādu galalietotāju lokālo radiotīklu starpniecību.

(4) Galalietotājiem ir tiesības atļaut citiem galalietotājiem pieslēgties saviem lokālajiem radiotīkliem, kā arī pēc savas vai trešās puses iniciatīvas apvienot un padarīt publiski pieejamus savus lokālos radiotīklus. Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējam nav tiesību nepamatoti ierobežot šajā daļā minētās galalietotāja tiesības.

(5) Valsts vai pašvaldības iestāde nevar bez pamatojuma liegt citai personai piekļuvi savam lokālajam radiotīklam, kas atrodas tās telpās vai tuvumā un ir paredzēts tās apmeklētājiem.

(6) Nevalstiskajām organizācijām vai valsts iestādēm un pašvaldībām ir tiesības apvienot dažādu galalietotāju lokālos radiotīklus (tai skaitā šā panta piektajā daļā minētajos gadījumos) un padarīt tos pieejamus trešajām personām.

VIII nodaļa
Numerācija

60. pants. Nacionālais numerācijas plāns

Regulators nosaka nacionālo numerācijas plānu, kurā noteikta numura un identifikācijas kodu struktūra un formāts to identifikācijai un maršrutēšanai, numura sastādīšanas procedūras, numuru un identifikācijas kodu lietošanas mērķi un veidi, kā arī numuri un identifikācijas kodi, attiecībā uz kuriem numerācijas lietošanas tiesības piešķir konkursa vai izsoles rezultātā.

61. pants. Ārkārtas palīdzības dienestu numuri

Ārkārtas palīdzības dienestu numuri ir šādu valsts iestāžu pārziņā:

1) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests — vienotais ārkārtas palīdzības izsaukuma numurs "112" un speciālā dienesta numurs "01";

2) Valsts policija — Valsts policijas numurs "110" un speciālā dienesta numurs "02";

3) Veselības ministrija — Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta numurs "113" un speciālā dienesta numurs "03";

4) Ekonomikas ministrija — gāzes avārijas dienesta numurs "114" un speciālā dienesta numurs "04";

5) Aizsardzības ministrija — Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra numurs "115".

62. pants. Numuri Eiropas Savienības saskaņotajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem ar sociālo vērtību

Īsie numuri diapazonā "116XXX", ko lieto, lai sniegtu Eiropas Savienības saskaņotos elektronisko sakaru pakalpojumus ar sociālo vērtību, ir šādu ministriju pārziņā:

1) Iekšlietu ministrija — Palīdzības dienests pazudušu bērnu meklēšanai "116000";

2) Tieslietu ministrija — Palīdzības dienests noziegumu upuriem "116006";

3) Labklājības ministrija — Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis "116111";

4) Veselības ministrija — Nesteidzamās medicīniskās palīdzības dienests "116117" un Emocionālā atbalsta dienests "116123".

63. pants. Numerācijas lietošanas tiesības

(1) Regulators nosaka kārtību un nosacījumus numerācijas lietošanas tiesību pieprasīšanai, piešķiršanai un anulēšanai, to termiņa pagarināšanai un to tālāknodošanai. Tālāknodošana nozīmē, ka elektronisko sakaru komersants tam piešķirtās numerācijas lietošanas tiesības pilnībā vai daļēji nodod citam elektronisko sakaru komersantam. Elektronisko sakaru komersants ir tiesīgs nodot numerācijas lietošanas tiesības uz numuriem, kuri nav nodoti lietošanā galalietotājiem.

(2) Regulators piešķir elektronisko sakaru komersantam numerācijas lietošanas tiesības uz nacionālajā numerācijas plānā noteiktajiem numuriem. Regulators lēmumu par numerācijas lietošanas tiesībām pieņem triju nedēļu laikā no elektronisko sakaru komersanta pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja Regulators piešķir numerācijas lietošanas tiesības konkursa vai izsoles rezultātā, tas lēmumu pieņem ne vēlāk kā sešu nedēļu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas un minētās tiesības piešķir konkursa vai izsoles uzvarētājam. Regulators nosaka kārtību, kādā rīko konkursu vai izsoli numerācijas lietošanas tiesību piešķiršanai, kā arī prasības izsoles dalībniekiem un pretendentiem un numerācijas lietošanas tiesību izmantošanas nosacījumus.

(3) Regulators ar lēmumu izsludina pieteikšanos uz numerācijas lietošanas tiesību iegūšanu konkursa vai izsoles rezultātā. Regulators lēmumā nosaka numerācijas lietošanas tiesību piešķiršanas procesu (konkurss vai izsole), konkursa vai izsoles priekšmetu, specifiskos lietošanas tiesību nosacījumus, specifiskās prasības konkursa vai izsoles dalībniekiem un uzvarētājam, kā arī specifisko informāciju par konkrēto konkursu vai izsoli un piemērojamiem nosacījumiem.

(4) Ja elektronisko sakaru komersantam ir piešķirtas numerācijas lietošanas tiesības, Regulators var noteikt šādus specifiskus lietošanas tiesību nosacījumus:

1) prasības attiecībā uz numerācijas efektīvu izmantošanu;

2) numerācijas lietošanas tiesību izmantošanas termiņu atbilstoši numuru izmantošanas mērķim un paredzamajiem ieguldījumiem;

3) prasības attiecībā uz numerācijas lietošanas tiesību tālāknodošanu;

4) saistības elektronisko sakaru komersantam, kurš numerācijas lietošanas tiesības saņēmis konkursa vai izsoles rezultātā;

5) prasības, kas izriet no starptautiskajiem numerācijas lietošanas līgumiem;

6) prasības attiecībā uz numuru eksteritoriālu izmantošanu.

(5) Regulators informē BEREC par piešķirtajām numerācijas lietošanas tiesībām uz numuriem, kurus var izmantot eksteritoriāli Eiropas Savienībā.

64. pants. Numerācijas krāpniecība un nepareiza numerācijas izmantošana

(1) Regulators nosaka numerācijas krāpniecības pazīmes, kā arī termiņu un kārtību, kādā notiek informācijas aprite starp elektronisko sakaru komersantu un Regulatoru un kādā konstatē un novērš numerācijas krāpniecību.

(2) Elektronisko sakaru komersanti starpsavienojuma līgumā paredz kārtību, kādā pārtrauc izsaukumu maršrutēšanu un piekļuvi numuriem un elektronisko sakaru pakalpojumiem, kā arī savstarpējo maksājumu veikšanas kārtību gadījumos, kad konstatēta numerācijas krāpniecība vai nepareiza numerācijas izmantošana.

(3) Elektronisko sakaru komersantam, konstatējot numerācijas krāpniecību vai nepareizu numerācijas izmantošanu, ir pienākums nekavējoties pārtraukt izsaukumu maršrutēšanu un piekļuvi attiecīgajam numuram vai numuru diapazonam.

(4) Ja elektronisko sakaru komersants neizpilda šā panta trešajā daļā noteikto pienākumu pārtraukt izsaukumu maršrutēšanu un piekļuvi, Regulatoram ir tiesības anulēt piešķirtās numerācijas lietošanas tiesības uz attiecīgajiem numuriem, atteikt jaunu numerācijas lietošanas tiesību piešķiršanu vai atteikt to saņemšanu tālāknodošanas ceļā nākamo triju gadu laikā.

(5) Regulators numerācijas krāpniecības jautājumos sadarbojas ar Latvijas Republikas tiesībaizsardzības institūcijām, citu valstu regulatoriem, Eiropas Savienības institūcijām, BEREC un citām starptautiskajām elektronisko sakaru nozares organizācijām un institūcijām.

(6) Regulators, pamatojoties uz elektronisko sakaru komersanta lūgumu, izvērtē numerācijas krāpniecības gadījumu un sniedz atzinumu par tā atbilstību krāpniecības pazīmēm.

65. pants. Ikgadējā valsts nodeva par numerācijas lietošanas tiesībām

(1) Elektronisko sakaru komersants par numerācijas lietošanas tiesībām un to numuru lietošanu, kuri saņemti numura saglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanas rezultātā, maksā ikgadējo valsts nodevu. Kārtību, kādā aprēķina ikgadējo valsts nodevu par numerācijas lietošanas tiesībām, nodevas maksāšanas kārtību un nodevas piemērošanas atvieglojumus nosaka Ministru kabinets.

(2) Valsts nodevu ieskaita valsts budžetā un no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem nodrošina finansējumu elektronisko sakaru nozares politikas īstenošanai.

66. pants. Numerācijas datubāze

(1) Numerācijas datubāze ir valsts informācijas sistēma, kas satur elektronisko pieteikumu reģistru, lai varētu saņemt, pagarināt, anulēt un tālāknodot numerācijas lietošanas tiesības atbilstoši Regulatora noteiktai pieprasījuma formai, kā arī informāciju par:

1) pieteiktajām, piešķirtajām, pagarinātajām, anulētajām un tālāknodotajām numerācijas lietošanas tiesībām;

2) numerācijas izmantošanu, numuru saglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanas rezultātu;

3) statistikas datiem par numerācijas izmantošanas efektivitāti;

4) valsts nodevas apmēru par numerācijas lietošanas tiesībām.

(2) Kārtību, kādā valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" pārvalda numerāciju, izveidojot un uzturot numerācijas datubāzi, nosaka Ministru kabinets.

(3) Valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" nodrošina elektronisko sakaru komersantam piekļuvi numerācijas datubāzei, tai skaitā informācijai par tiem galalietotāja lietošanā nodotajiem numuriem, kurus galalietotājs ir saglabājis, saņemot numura saglabāšanas pakalpojumu.

(4) Valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" nodrošina publiski pieejamu informāciju par numerācijas izmantošanu un komersantiem lietošanā piešķirtajiem numerācijas diapazoniem.

IX nodaļa
Piekļuve un starpsavienojums

67. pants. Starpsavienojums

(1) Elektronisko sakaru komersanti, savstarpēji vienojoties, slēdz piekļuves un starpsavienojuma līgumus.

(2) Elektronisko sakaru komersants starpsavienojuma līgumu vai tā atvasinājumu, grozījumu līgumā vai vienošanos par starpsavienojuma līguma izbeigšanu, kas noslēgta ar citu Latvijas Republikā reģistrētu elektronisko sakaru komersantu, iesniedz Regulatoram 10 darbdienu laikā pēc līguma vai vienošanās noslēgšanas. Ja elektronisko sakaru komersants noslēdz starpsavienojuma līgumu ar citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu elektronisko sakaru komersantu, kas nav reģistrēts Latvijas Republikā kā elektronisko sakaru komersants, tas informē Regulatoru par noslēgto starpsavienojuma līgumu, kā arī par vienošanos par tā izbeigšanu 10 darbdienu laikā pēc līguma vai vienošanās noslēgšanas.

(3) Elektronisko sakaru komersantam ir pienākums risināt sarunas par piekļuvi vai starpsavienojumiem ar visiem elektronisko sakaru komersantiem, kuri to pieprasa. Elektronisko sakaru komersants informāciju, ko tas saņēmis pirms sarunām, sarunu procesa laikā vai pēc sarunām, izmanto tikai tam nolūkam, kādam šī informācija ir sniegta. Elektronisko sakaru komersantam nav tiesību nodot šo informāciju citām personām, tai skaitā struktūrvienībām, meitas vai mātes komersantam vai partneriem, kuriem tā nodrošinātu konkurences priekšrocības.

(4) Elektronisko sakaru komersantam ir pienākums piemērot līdzvērtīgus nosacījumus līdzvērtīgos apstākļos citiem elektronisko sakaru komersantiem, kuriem nodrošina piekļuvi un starpsavienojumu.

(5) Regulatoram ir tiesības pieprasīt grozījumu veikšanu noslēgtajā piekļuves vai starpsavienojuma līgumā, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu savstarpēju savietojamību, vai ja konstatēta tā neatbilstība Regulatora prasībām.

(6) Elektronisko sakaru komersants var vērsties Regulatorā par piekļuves vai starpsavienojuma līguma noslēgšanas sarunu vadīšanu, ja tas nevar noslēgt piekļuves vai starpsavienojuma līgumu (tai skaitā grozījumu līgumā) ar citu elektronisko sakaru komersantu.

(7) Regulatoram ir tiesības noteikt elektronisko sakaru komersantam pienākumu piekļuves un starpsavienojuma jomā vai pieejas nodrošināšanai elektronisko sakaru pakalpojumam, lai nodrošinātu, ka tā galalietotāji, saņemot starppersonu sakaru pakalpojumu, izmantojot numerāciju, var sazināties ar cita elektronisko sakaru tīkla galalietotājiem vai piekļūt cita elektronisko sakaru komersanta sniegtajam pakalpojumam. Regulators, nosakot šo pienākumu, ņem vērā tādus apsvērumus kā konkurences veicināšana, ļoti augstas veiktspējas tīkla izvietošana, efektīvi ieguldījumi, inovācijas un labums galalietotājiem.

(8) Ja Regulators konstatē, ka saziņa starp dažādu elektronisko sakaru tīklu galalietotājiem ir apdraudēta, jo starppersonu sakaru pakalpojumi nav savietojami, tas var noteikt starppersonu sakaru pakalpojuma sniedzējam pienākumu padarīt savus pakalpojumus savietojamus.

(9) Regulators pēc pieciem gadiem no dienas, kad noteikts šā panta septītajā un astotajā daļā minētais pienākums, novērtē tā rezultātu un nepieciešamību. Regulators pirms šā panta septītajā un astotajā daļā minētā pienākuma noteikšanas un par tā novērtējumu veic publisko konsultāciju un konsultāciju Eiropas Savienības līmenī.

68. pants. Aktīvās infrastruktūras kopīga izmantošana

(1) Elektronisko sakaru komersants informē Regulatoru par plānoto aktīvās uz ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanu balstītās infrastruktūras kopīgu izmantošanu (turpmāk — aktīvās infrastruktūras kopīga izmantošana). Elektronisko sakaru komersants iesniegumā norāda šādu informāciju:

1) aktīvās infrastruktūras kopīgas izmantošanas iecere;

2) administratīvā teritorija, kurā plānota aktīvās infrastruktūras kopīga izmantošana;

3) ieceres nepieciešamības un lietderības pamatojums;

4) novērtējums par aktīvās infrastruktūras kopīgas izmantošanas ietekmi uz konkurenci, ja tāda tiek prognozēta. Elektronisko sakaru komersants minētajā novērtējumā ņem vērā arī jau notiekošo aktīvās infrastruktūras kopīgu izmantošanu.

(2) Elektronisko sakaru komersants ir tiesīgs uzsākt aktīvās infrastruktūras kopīgu izmantošanu, ja tas mēneša laikā nav saņēmis no Regulatora paziņojumu par aktīvās infrastruktūras kopīgas izmantošanas uzsākšanas padziļinātu vērtēšanu vai ja Regulators pieņēmis lēmumu saskaņā ar šā panta trešo daļu. Regulators pieņem lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā. Regulators uzsāk padziļinātu vērtēšanu, ja plānotā aktīvās infrastruktūras kopīgas izmantošanas iecere ir apjomīga vai tas atsevišķi vai kopā ar jau notiekošo aktīvās infrastruktūras kopīgu izmantošanu var atstāt negatīvu ietekmi uz konkurenci.

(3) Regulators padziļinātajā vērtēšanā izvērtē aktīvās infrastruktūras kopīgu izmantošanu, iespējas noteikt pienākumus un ierobežojumus elektronisko sakaru komersantam saskaņā ar šā likuma 50. panta trešo daļu. Regulators atļauj tādu aktīvās infrastruktūras kopīgu izmantošanu, kura veicina elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus attīstību, radot labumu galalietotājiem, bet nedod iespēju būtiski ierobežot konkurenci ievērojamā konkrētā tirgus daļā. Regulators var noteikt elektronisko sakaru komersantam pienākumus vai ierobežojumus attiecībā uz aktīvās infrastruktūras kopīgu izmantošanu, lai saglabātu un veicinātu konkurenci.

(4) Regulators, ja nepieciešams, konsultējas ar Konkurences padomi par aktīvās infrastruktūras kopīgas izmantošanas ietekmi uz konkurenci.

(5) Regulators savā tīmekļvietnē publisko informāciju par pieteikto un Regulatora apstiprināto aktīvās infrastruktūras kopīgu izmantošanu.

(6) Elektronisko sakaru komersants informē Regulatoru par aktīvās infrastruktūras kopīgas izmantošanas izbeigšanu mēneša laikā no izbeigšanas dienas.

69. pants. Piekļuve kabeļu kanalizācijai

(1) Elektronisko sakaru komersants nodrošina piekļuvi kabeļu kanalizācijai un informācijai par kabeļu kanalizācijas izvietojumu, pieejamo ietilpību un citiem fiziskajiem parametriem. Elektronisko sakaru komersants nodrošina publisku pieeju minētajai informācijai, izņemot gadījumu, kad tā ir aizsargāta saskaņā ar nacionālo drošību un informācijas tehnoloģiju drošību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

(2) Elektronisko sakaru komersantam ir pienākums piemērot līdzvērtīgus nosacījumus līdzvērtīgos apstākļos citiem elektronisko sakaru komersantiem, kuriem nodrošina piekļuvi kabeļu kanalizācijai.

(3) Elektronisko sakaru komersants piemēro izmaksām tuvinātu tarifu par piekļuvi kabeļu kanalizācijai un informācijai par to. Regulators ir tiesīgs izvērtēt izmaksām tuvināto tarifu un apturēt piemērojamo tarifu, noteikt tā augšējo robežu vai arī uzdot elektronisko sakaru komersantam koriģēt tarifu.

(4) Elektronisko sakaru komersants nodrošina citam elektronisko sakaru komersantam papildu kabeļu kanalizācijas tilpumu, ja tas būvē vai pārbūvē kabeļu kanalizāciju, tai skaitā elektronisko sakaru tīkla pievadu, un dublējošas infrastruktūras izbūve ir fiziski neiespējama vai ekonomiski neefektīva (piemēram, vietās, kur pēc ierīkošanas, būvniecības vai pārbūves darbu veikšanas ir nepieciešams atjaunot ceļa brauktuves vai ietves segumu, vietās, kuras plānots asfaltēt turpmāko divu gadu laikā, vai vietās, kurās aizsargjosla gar kabeļu kanalizāciju sava kabeļa ieguldīšanai padarīs elektronisko sakaru komersantam neiespējamu paralēlas aizsargjoslas veidošanu). Šie noteikumi nav piemērojami valsts atbalsta programmu ietvaros īstenojamos projektos, ja tajos nav noteikts citādi.

(5) Regulators ir tiesīgs noteikt elektronisko sakaru komersantam pienākumu nodrošināt piekļuvi kabeļiem un saistītajām iekārtām telpās vai līdz pirmajam koncentrācijas vai sadales punktam par izmaksām tuvinātu tarifu, ja attiecīgo dublējošo elektronisko sakaru tīkla elementu izbūve ir fiziski neiespējama vai ekonomiski neefektīva. Ja šī piekļuve nav iespējama tehnisku vai ekonomisku apsvērumu dēļ, Regulators ir tiesīgs noteikt elektronisko sakaru komersantam pienākumu nodrošināt aktīvu vai virtuālu piekļuvi. Regulators pēc pieciem gadiem no dienas, kad noteikts minētais pienākums, novērtē tā rezultātu un nepieciešamību. Regulators par novērtējumu veic publisko konsultāciju un konsultāciju Eiropas Savienības līmenī.

(6) Regulators, nosakot šā panta piektajā daļā minēto pienākumu, nosaka arī noteikumus par piekļuves nodrošināšanu kabeļiem un saistītajām iekārtām telpās vai līdz pirmajam koncentrācijas vai sadales punktam.

(7) Regulators nenosaka šā panta piektajā daļā minēto pienākumu, ja tas konstatē, ka:

1) elektronisko sakaru komersants, ievērojot taisnīgus, vienlīdzīgus un samērīgus nosacījumus, nodrošina citam elektronisko sakaru komersantam piekļuvi ļoti augstas veiktspējas tīklam, ja vien tas nav izvērsts par publisku finansējumu;

2) pienākuma noteikšana negatīvi ietekmēs jauna ļoti augstas veiktspējas tīkla izvēršanu un darbību.

X nodaļa
Universālais pakalpojums

70. pants. Universālajā pakalpojumā ietilpstošie pakalpojumi

(1) Universālajā pakalpojumā ietilpst platjoslas interneta piekļuves pakalpojums un balss sakaru pakalpojums fiksētā vietā (t. i., mājsaimniecībā) neatkarīgi no elektronisko sakaru tīklā izmantotās tehnoloģijas.

(2) Patērētājs ir tiesīgs saņemt katru universālajā pakalpojumā ietilpstošo pakalpojumu atsevišķi. Universālā pakalpojuma sniedzējs nodrošina, ka patērētājs nemaksā par elektronisko sakaru pakalpojumiem vai iespējām, kas nav nepieciešami pieprasītā universālā pakalpojuma sniegšanai.

71. pants. Universālā pakalpojuma pieejamība

(1) Ja Regulators ģeogrāfiskās apsekošanas rezultātā konstatē, ka Latvijas Republikas teritorijā vai tās daļā nav pieejams platjoslas interneta piekļuves pakalpojums ar datu pārraides ātrumu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu šā likuma 19. panta ceturtajā daļā noteiktos pārraides un balss sakaru pakalpojumus fiksētajā atrašanās vietā, un to nav iespējams nodrošināt parastos tirgus apstākļos vai ar citu rīku palīdzību, tas var noteikt universālā pakalpojuma saistības un to izpildes nosacījumus vienam vai vairākiem elektronisko sakaru komersantiem, kuri kļūst par universālā pakalpojuma sniedzējiem. Universālā pakalpojuma saistības ietver pienākumu pēc patērētāja pieprasījuma konkrētā teritorijā nodrošināt universālā pakalpojuma pieejamību, t. i., izvērst elektronisko sakaru tīklu vietās, kur kāds no universālajā pakalpojumā ietilpstošajiem pakalpojumiem nav pieejams, un nodrošināt piekļuvi universālajā pakalpojumā ietilpstošajiem pakalpojumiem.

(2) Ja Regulators konstatē, ka ir nepieciešams noteikt universālā pakalpojuma saistības, tas veic aptauju par elektronisko sakaru komersantu interesi nodrošināt universālo pakalpojumu saistību izpildi konkrētajā teritorijā. Ja vismaz divi elektronisko sakaru komersanti izrāda interesi, Regulators rīko konkursu, lai noteiktu universālā pakalpojuma sniedzēju. Uz konkursu nav attiecināms Publisko iepirkumu likums. Ja nepieciešams noteikt universālā pakalpojuma sniedzēju, Regulators nosaka kārtību un nosacījumus konkursa rīkošanai.

(3) Ja aptaujas rezultātā nav gūts apstiprinājums par elektronisko sakaru komersantu interesi nodrošināt universālā pakalpojuma saistību izpildi vai konkurss beidzas bez rezultāta, Regulators nosaka universālā pakalpojuma sniedzēju un universālā pakalpojuma saistības, ņemot vērā šādus apsvērumus:

1) ģeogrāfiskās apsekošanas rezultāts;

2) elektronisko sakaru komersanti, kuri sniedz pakalpojumus konkrētajā teritorijā vai tās tuvumā;

3) attiecīgā elektronisko sakaru komersanta potenciāls (finanšu un tehniskie resursi, galalietotāju skaits u. c.) nodrošināt universālā pakalpojuma pieejamību attiecīgajā teritorijā;

4) citi apstākļi.

(4) Regulators nosaka universālā pakalpojuma sniedzēju un universālā pakalpojuma saistības, radot pēc iespējas mazāku konkurences kropļojumu.

(5) Regulators pirms universālā pakalpojuma sniedzēja un universālā pakalpojuma saistību noteikšanas veic publisko konsultāciju.

(6) Regulators ik pēc trim gadiem pārskata noteiktās universālā pakalpojuma saistības.

(7) Universālā pakalpojuma sniedzējs nodrošina universālā pakalpojuma saistību izpildi ekonomiski izdevīgākajā veidā.

(8) Universālā pakalpojuma sniedzējs pirms visu publiskā elektronisko sakaru tīkla aktīvu vai to lielākās daļas nodošanas elektronisko sakaru komersantam, kuram ir cits kapitāldaļu turētājs (turpmāk — tīkla pārņēmējs), iesniedz Regulatoram vismaz šādu informāciju:

1) nodošanas mērķis un nepieciešamība;

2) nodošanas termiņš;

3) elektronisko sakaru pakalpojumu saraksts, kurus sniegs elektronisko sakaru komersants, kam noteiktas universālā pakalpojuma saistības, un tīkla pārņēmējs;

4) plānotie elektronisko sakaru pakalpojumu tarifi, ko piedāvās elektronisko sakaru komersants, kuram noteiktas universālā pakalpojuma saistības, un tīkla pārņēmējs;

5) universālā pakalpojuma saistību izpilde periodā, par kuru Regulatoram nav sniegta informācija.

(9) Regulators sešu mēnešu laikā no šā panta astotajā daļā minētās informācijas saņemšanas dienas izvērtē, kā plānotā nodošana ietekmēs universālā pakalpojuma pieejamību noteiktā atrašanās vietā. Ja Regulators konstatē, ka elektronisko sakaru komersantam nepieciešams no jauna noteikt universālā pakalpojuma saistības, kā arī lai nodrošinātu universālā pakalpojuma sniegšanu un tā nepārtrauktību, Regulators var noteikt citu nodošanas termiņu un noteikt elektronisko sakaru komersantam universālā pakalpojuma saistības.

(10) Elektronisko sakaru komersants, kuram noteiktas universālā pakalpojuma saistības, ir tiesīgs nodot visus publiskā elektronisko sakaru tīkla aktīvus vai to lielāko daļu tīkla pārņēmējam tikai pēc nodošanas termiņa, ja Regulators tādu ir noteicis.

72. pants. Universālā pakalpojuma saistību tīro izmaksu noteikšana

(1) Regulators nosaka universālā pakalpojuma saistību tīro izmaksu aprēķināšanas un noteikšanas metodiku, saskaņā ar kuru universālā pakalpojuma sniedzējs aprēķina universālā pakalpojuma saistību tīrās izmaksas (turpmāk — tīrās izmaksas) un papildu ieguvumu.

(2) Elektronisko sakaru komersants nodrošina, ka tā tīro izmaksu aprēķinu pārbauda zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība. Elektronisko sakaru komersants publisko tīro izmaksu aprēķinu un zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojumu.

(3) Elektronisko sakaru komersants, kuram Regulatora noteiktās universālā pakalpojuma saistības ir radījušas zaudējumus un kurš vēlas saņemt kompensāciju, ir tiesīgs līdz 31. augustam iesniegt Regulatoram tīro izmaksu aprēķinu un to pamatojumu par iepriekšējo kalendāra gadu.

(4) Regulators pārbauda iesniegtās tīrās izmaksas un apstiprina to apmēru. Regulators apstiprina tīrās izmaksas, ja pastāv šādi nosacījumi:

1) elektronisko sakaru komersants ir ievērojis universālā pakalpojuma saistības un to izpildes nosacījumus;

2) tās ir aprēķinātas atbilstoši šā panta pirmajā daļā noteiktajai metodikai;

3) elektronisko sakaru komersants pierāda, ka ir pakļauts netaisnīgam apgrūtinājumam un saistību izpilde rada zaudējumus.

(5) Regulators informē Satiksmes ministriju par apstiprinātajām tīrajām izmaksām. Satiksmes ministrija nodrošina no valsts budžeta kompensējamo tīro izmaksu kompensēšanu.

(6) Regulators savā tīmekļvietnē publicē ziņojumu par apstiprinātajām tīrajām izmaksām.

(7) Elektronisko sakaru komersants var saņemt kompensāciju tikai par Regulatora apstiprināto tīro izmaksu apmēru.

73. pants. Universālā pakalpojuma saistību finansēšana

Universālā pakalpojuma saistību tīrās izmaksas kompensē no valsts budžeta, ievērojot nosacījumus valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

XI nodaļa
Tirgus analīze un būtiska ietekme tirgū

74. pants. Pamatnosacījumi

(1) Regulators veic elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus definēšanu, analīzi un elektronisko sakaru komersanta būtiskas ietekmes noteikšanu, ievērojot Eiropas Komisijas tirgus ieteikumu.

(2) Regulators, ja nepieciešams, konsultējas ar Konkurences padomi par elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus definēšanu, analīzi, elektronisko sakaru komersanta ar būtisku ietekmi noteikšanu, kā arī speciālo prasību un citu saistību noteikšanu.

75. pants. Elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus definēšana

(1) Regulators definē elektronisko sakaru pakalpojumu tirgu un ģeogrāfisko tirgu saskaņā ar konkurences principiem un valstī esošajiem īpašiem apstākļiem, kā arī ņemot vērā infrastruktūras konkurences līmeni un ģeogrāfiskās apsekošanas rezultātus.

(2) Regulators var definēt no Eiropas Komisijas tirgus ieteikuma atšķirīgu elektronisko sakaru pakalpojumu tirgu.

76. pants. Tirgus analīze

(1) Regulators nosaka tirgus analīzei nepieciešamo informāciju un tās iesniegšanas termiņus.

(2) Ja Regulators ir definējis no Eiropas Komisijas tirgus ieteikuma atšķirīgu tirgu, tas konkrētā tirgus analīzē pārbauda šādu kumulatīvu kritēriju izpildi:

1) pastāv lieli un ilglaicīgi strukturāli, juridiski vai regulatīvi šķēršļi ienākšanai tirgū;

2) tirgus struktūra nav vērsta uz efektīvu konkurenci;

3) konkurences tiesību piemērošana ir nepietiekams pasākums, lai novērstu tirgus nepilnības.

(3) Regulators elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū piemēro speciālās prasības, ja ir izpildīti šā panta otrajā daļā noteiktie kritēriji.

(4) Regulators, veicot tirgus analīzi, ņem vērā šādus apsvērumus:

1) tirgus tendences un efektīvas konkurences attīstības iespējamība;

2) konkurences ierobežojumi vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības līmenī;

3) regulējums un pasākumi konkrētajā tirgū vai saistītajā mazumtirdzniecības tirgū;

4) regulējums citos elektronisko sakaru pakalpojumu tirgos.

(5) Regulators atsevišķi vai kopā ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts regulatoru var iesniegt BEREC pieprasījumu par iespējama transnacionālā tirgus analīzes nepieciešamību un noteikšanu, pievienojot pierādījumus. Regulators kopā ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts regulatoru veic Eiropas Savienību vai ievērojamu tās daļu aptveroša transnacionālā tirgus analīzi un saskaņoti lemj par elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū piemērojamām speciālajām prasībām.

(6) Regulators kopā ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts regulatoru var veikt tāda tirgus analīzi, kas nav noteikts kā transnacionālais tirgus, ja tirgus apstākļi attiecīgajās dalībvalstīs ir pietiekami viendabīgi.

(7) Regulators veic nākamo konkrētā tirgus analīzes kārtu ne vēlāk kā piecus gadus pēc iepriekšējā pasākuma pieņemšanas (t. i., pēc speciālo prasību noteikšanas vai tirgus analīzes veikšanas). Ja Eiropas Komisijas tirgus ieteikumā ir noteikts jauns elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus, kura analīzi Regulators nav veicis, Regulators to veic triju gadu laikā pēc Eiropas Komisijas tirgus ieteikuma pieņemšanas.

(8) Ja Regulators nevar pabeigt konkrētā tirgus analīzi šā panta septītajā daļā noteiktajos termiņos, tas lūdz BEREC palīdzību tirgus analīzes veikšanā un speciālo prasību noteikšanā. Regulators sešu mēnešu laikā pēc šā panta septītajā daļā noteiktā termiņa veic konsultāciju Eiropas Savienības līmenī.

77. pants. Elektronisko sakaru komersanta ar būtisku ietekmi tirgū noteikšana

(1) Regulators, ņemot vērā konkrētā tirgus analīzes rezultātus, nosaka, vai tajā ir efektīva konkurence. Ja tirgus analīzes rezultātā Regulators konstatē, ka tirgū nav efektīvas konkurences, tas nosaka elektronisko sakaru komersantu ar būtisku ietekmi tirgū un tirgus analīzes rezultātā konstatētajām problēmām atbilstošas un samērīgas speciālās prasības. Ja Regulators konstatē, ka tirgū ir efektīva konkurence, tas elektronisko sakaru komersantam nepiemēro speciālās prasības vai elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū atceļ iepriekš piemērotās speciālās prasības.

(2) Ja elektronisko sakaru komersantam ir būtiska ietekme konkrētā tirgū, Regulators var atzīt, ka tam ir būtiska ietekme cieši saistītā tirgū, ja saikne starp šiem diviem tirgiem ļauj konkrētajā tirgū esošo ietekmi izmantot cieši saistītajā tirgū, tādējādi stiprinot elektronisko sakaru komersanta kopējo ietekmi elektronisko sakaru pakalpojumu tirgū. Lai to novērstu, Regulators papildus speciālajām prasībām konkrētajā tirgū var piemērot elektronisko sakaru komersantam cieši saistītajā tirgū šādas speciālās prasības: caurredzamības saistības, vienlīdzīgas attieksmes pienākumu, atsevišķas uzskaites pienākumu un tarifu regulēšanas un izmaksu attiecināšanas saistības.

78. pants. Elektronisko sakaru komersants, kas darbojas tikai vairumtirdzniecības tirgos

(1) Regulators izvērtē, vai elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū, kurš nesniedz mazumtirdzniecības pakalpojumu, atbilst šādiem kritērijiem:

1) elektronisko sakaru komersants, tā struktūrvienības, mātes un meitas komersants darbojas un plāno darboties tikai elektronisko sakaru vairumtirdzniecības tirgos un neveic darbības elektronisko sakaru pakalpojumu mazumtirdzniecības tirgos;

2) elektronisko sakaru komersants nav noslēdzis ar citu elektronisko sakaru komersantu, kas darbojas elektronisko sakaru pakalpojumu mazumtirdzniecības tirgū, ekskluzīvu līgumu par vairumtirdzniecības pakalpojuma izmantošanu mazumtirdzniecības pakalpojuma sniegšanā.

(2) Ja Regulators konstatē abu šā panta pirmajā daļā minēto kritēriju pastāvēšanu, tas, ņemot vērā tirgus analīzes rezultātus, var piemērot elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū vienlīdzīgas attieksmes pienākumu, piekļuves pienākumu un tarifu regulēšanas un izmaksu aprēķināšanas saistības.

(3) Ja Regulators konstatē, ka elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū vairs neatbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem vai ir radušās vai var rasties konkurences problēmas, Regulators veic konkrētā tirgus analīzi un pārskata noteiktās speciālās prasības.

XII nodaļa
Speciālās prasības

79. pants. Speciālās prasības elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū

(1) Regulators ir tiesīgs elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū piemērot šādas speciālās prasības pilnā vai daļējā apjomā:

1) vairumtirdzniecības tirgū piekļuves un starpsavienojuma jomā — piekļuves saistības, pienākums nodrošināt piekļuvi fiziskajai infrastruktūrai, vienlīdzīgas attieksmes pienākums, caurredzamības saistības, tarifu regulēšanas un izmaksu attiecināšanas saistības un atsevišķas uzskaites pienākums;

2) mazumtirdzniecības tirgū — tarifu regulēšanas un izmaksu attiecināšanas saistības.

(2) Ja Regulators elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū piemēro saistības, kas nav noteiktas šajā likumā, Regulators par to paziņo arī Eiropas Komisijai.

80. pants. Piekļuves saistības

(1) Piekļuves saistības ietver elektronisko sakaru komersanta ar būtisku ietekmi tirgū pienākumu nodrošināt citam elektronisko sakaru komersantam piekļuvi elektronisko sakaru tīkla elementiem un saistītajām iekārtām, tai skaitā:

1) nodrošināt piekļuvi noteiktiem elektronisko sakaru tīkla elementiem, saistītajām iekārtām, atsaistītu piekļuvi abonentlīnijām un to izmantošanu, kā arī piekļuvi datu plūsmai;

2) nodrošināt piekļuvi elektronisko sakaru tīkla aktīviem, pasīviem un virtuālajiem elementiem un pakalpojumiem;

3) risināt sarunas ar elektronisko sakaru komersantu, kurš pieprasa piekļuvi;

4) nepārtraukt piekļuvi, kura jau ir nodrošināta;

5) nodrošināt noteiktus vairumtirdzniecības pakalpojumus, kas paredzēti tālākpārdošanai;

6) nodrošināt piekļuvi tehniskajām saskarnēm vai būtiskajām tehnoloģijām, kas nepieciešamas elektronisko sakaru pakalpojumu savietojamībai vai virtuālā tīkla pakalpojumiem;

7) nodrošināt iespēju izvietot elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai izmantotajās telpās noteiktus elektronisko sakaru tīkla elementus vai nodrošināt cita veida infrastruktūras objektu izmantošanu;

8) nodrošināt saistīto iekārtu koplietošanu;

9) sniegt noteiktus elektronisko sakaru pakalpojumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu galalietotājiem elektronisko sakaru pakalpojumu savietojamību vai viesabonēšanu mobilo elektronisko sakaru tīklos;

10) nodrošināt piekļuvi darbības atbalstsistēmām vai līdzīgām programmatūras sistēmām, kas nepieciešamas, lai uzturētu konkurenci elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā;

11) savstarpēji savienot elektronisko sakaru tīklus vai elektronisko sakaru tīklu elementus vai iekārtas;

12) nodrošināt piekļuvi saistītajiem pakalpojumiem (piemēram, identifikācijas, vietas noteikšanas un klātbūtnes noteikšanas pakalpojumiem).

(2) Regulators, nosakot piekļuves saistības elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū, ņem vērā šādus apsvērumus:

1) vai ar cita veida piekļuvi konkrētajā tirgū vai saistītā vairumtirdzniecības tirgū var novērst konstatēto problēmu;

2) konkurējošo iekārtu izmantošanas vai uzstādīšanas tehniskā un saimnieciskā dzīvotspēja, ņemot vērā konkrētā tirgus attīstības pakāpi, attiecīgā starpsavienojuma vai piekļuves būtību, veidu un pieejamību (piemēram, kabeļu kanalizācijas pieejamību);

3) paredzamā tehnoloģiju attīstība, kas ietekmēs elektronisko sakaru tīkla tehniskos risinājumus un pārvaldību;

4) nepieciešamība nodrošināt elektronisko sakaru tehnoloģiju neitralitāti, lai varētu attīstīt un pārvaldīt elektronisko sakaru tīklus;

5) piedāvātās piekļuves nodrošināšanas iespējamība attiecībā uz pieejamo kapacitāti;

6) elektronisko sakaru komersanta veiktie ieguldījumi un riski ļoti augstas veiktspējas tīklos;

7) ilgtermiņa konkurences nodrošināšana, tai skaitā īpaši uz infrastruktūru balstītas konkurences attīstība un tādu inovatīvu komercdarbības modeļu attīstība, kuri sekmē noturīgu konkurenci (piemēram, kolektīvie ieguldījumi);

8) attiecīgos gadījumos — intelektuālā īpašuma tiesības;

9) Viseiropas pakalpojumu nodrošināšana.

(3) Regulators elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū nosaka noteikumus par elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas un elektronisko sakaru tīkla tehniskajiem un darbības nosacījumiem.

81. pants. Pienākums nodrošināt piekļuvi fiziskajai infrastruktūrai

Pienākums nodrošināt piekļuvi fiziskajai infrastruktūrai ietver elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū saistības nodrošināt piekļuvi fiziskajai infrastruktūrai un ļaut to izmantot citiem elektronisko sakaru komersantiem. Regulators var noteikt pienākumu nodrošināt piekļuvi fiziskajai infrastruktūrai neatkarīgi no tā, vai tās elementi ir daļa no konkrētā tirgus definīcijas.

82. pants. Vienlīdzīgas attieksmes pienākums

Vienlīdzīgas attieksmes pienākums ietver šādus pienākumus:

1) sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus ar līdzvērtīgiem nosacījumiem, tai skaitā attiecībā uz cenu, pakalpojuma līmeni un tām pašām, līdzvērtīgām vai citām aizvietojamām sistēmām, līdzvērtīgos apstākļos citam elektronisko sakaru komersantam, kurš nodrošina līdzvērtīgus elektronisko sakaru pakalpojumus;

2) sniegt citam elektronisko sakaru komersantam līdzvērtīgu elektronisko sakaru pakalpojumu, nodrošinot līdzvērtīgu piekļuvi un informāciju tādā pašā kvalitātē un ar tiem pašiem nosacījumiem un termiņiem, ar kādiem un kādos šis elektronisko sakaru komersants sniedz elektronisko sakaru pakalpojumu, nodrošina piekļuvi un informāciju sev vai savam saistītajam komersantam;

3) sniegt citam elektronisko sakaru komersantam līdzvērtīgu elektronisko sakaru pakalpojumu, nodrošināt līdzvērtīgu piekļuvi un informāciju tādā pašā kvalitātē un ar tiem pašiem nosacījumiem un termiņiem, ar kādiem un kādos šā elektronisko sakaru komersanta saistītais komersants sniedz elektronisko sakaru pakalpojumu, nodrošina piekļuvi un informāciju.

83. pants. Caurredzamības saistības

(1) Caurredzamības saistības ietver elektronisko sakaru komersanta ar būtisku ietekmi tirgū pienākumu veikt šādas darbības:

1) ievērot noteiktas informācijas (piemēram, uzskaite, tehniskās specifikācijas, cenu un tarifu, piekļuves un starpsavienojuma nodrošināšanas un izmantošanas nosacījumi, detalizēti darbības procesi, grāmatvedības informācija) publiskošanas prasības. Regulators nosaka publiskojamo informāciju, tās publiskošanas prasības, termiņus, veidu un detalizācijas līmeni;

2) publiskot pamatpiedāvājumu par pakalpojumu sniegšanu tajā tirgū, kurā tam ir noteikta būtiska ietekme. Regulators nosaka pamatpiedāvājumā iekļaujamo informāciju, tās publiskošanas prasības, termiņus, veidu un detalizācijas līmeni.

(2) Regulators var noteikt, ka elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū, ja tam ir noteikts vienlīdzīgas attieksmes pienākums, publisko pamatpiedāvājumu tā, lai tajā iekļautā informācija būtu detalizēti atdalīta un lai citam elektronisko sakaru komersantam — pakalpojuma saņēmējam — nav jāmaksā par saistītajām iekārtām vai aprīkojumu, kas pieprasītajam pakalpojumam nav nepieciešams. Elektronisko sakaru komersants, kuram ir noteikts šis pienākums, pamatpiedāvājumā ietver attiecīgā piedāvājuma aprakstu, to detalizējot atbilstoši tirgus vajadzībām un norādot saistītos pakalpojumus, to saņemšanas noteikumus un nosacījumus un cenas.

(3) Regulatoram ir tiesības noteikt elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū pienākumu grozīt pamatpiedāvājumu vai noteikt grozījumus publiskotajā pamatpiedāvājumā, ja tā nosacījumi neatbilst normatīvo aktu un Regulatora prasībām.

84. pants. Tarifu regulēšanas un izmaksu aprēķināšanas saistības

(1) Tarifu regulēšanas un izmaksu aprēķināšanas saistības var ietvert šādus pienākumus:

1) veikt tarifu kontroles pasākumus (piemēram, tuvināt tarifus izmaksām, aprēķināt tarifus saskaņā ar Regulatora noteiktu metodiku, ievērot tarifu augšējo robežu, nodrošināt pietiekamu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu cenu starpību);

2) izpildīt prasības attiecībā uz izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas sistēmu.

(2) Regulators, nosakot tarifu regulēšanas un izmaksu aprēķināšanas saistības, ņem vērā attiecīgā elektronisko sakaru komersanta investīcijas, iespēju gūt samērīgu peļņu no piekļuves vai starpsavienojumu nodrošināšanā ieguldītā kapitāla atbilstoši saistītajiem riskiem, kā arī tā veiktos ieguldījumus ļoti augstas veiktspējas tīkla izvēršanā. Regulators var nenoteikt tarifu regulēšanas un izmaksu aprēķināšanas saistības, ja pietiekami konkurences apstākļi saistītajā mazumtirdzniecības tirgū un kāda no piemērotajām speciālajām prasībām starpsavienojuma un piekļuves jomā nodrošina efektīvu un nediskriminējošu piekļuvi. Regulators, nosakot tarifu kontroles pasākumus attiecībā uz piekļuvi esošajiem elektronisko sakaru tīkla elementiem, ņem vērā ieguvumus, ko dotu prognozējami un stabili vairumtirdzniecības tarifi.

(3) Regulators nosaka metodiku pietiekamas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu cenu starpības aprēķināšanai.

(4) Elektronisko sakaru komersants, kuram ir pienākums tuvināt tarifus izmaksām, pierāda, ka tarifi ir balstīti uz pamatotām izmaksām, ņemot vērā peļņu par veiktajām investīcijām. Regulators var pieprasīt, lai elektronisko sakaru komersants sniedz savu tarifu un izmaksu pamatojumu.

(5) Regulators izmaksu aprēķināšanai var izmantot arī citas metodes, nevis tās, kuras izmantojis elektronisko sakaru komersants, kam ir noteikts pienākums tuvināt tarifus izmaksām. Ja Regulators konstatē, ka tarifā iekļautās izmaksas nav pamatotas vai tarifi nav tuvināti izmaksām, tas ir tiesīgs apturēt šo tarifu piemērošanu un noteikt tarifu augšējo robežu vai arī uzdot elektronisko sakaru komersantam koriģēt tarifus. Regulators nosaka tarifu aprēķināšanas metodiku.

(6) Elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū, kuram noteiktas piekļuves vai starpsavienojumu tarifu regulēšanas saistības, Regulators ir tiesīgs apturēt šo tarifu piemērošanu, nosakot tarifu augšējo robežu, vai arī uzdot elektronisko sakaru komersantam koriģēt tarifus, ja Regulators konstatē, ka nav lietderīgi un samērīgi šim elektronisko sakaru komersantam piemērot izmaksu aprēķināšanas saistības, tai skaitā nosakot pienākumu tuvināt tarifus izmaksām un prasības attiecībā uz izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas sistēmu. Regulators, nosakot tarifu augšējo robežu vai uzdodot koriģēt tarifus, tos nebalsta uz tāda elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru pakalpojuma sniegšanas izmaksām un rentabilitāti, kuram nav piemērotas izmaksu aprēķināšanas saistības vai tarifi netiek regulēti šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktajā kārtībā. Regulators, nosakot tarifu augšējo robežu vai uzdodot koriģēt tarifus, ir tiesīgs izmantot salīdzinošo novērtēšanu un analīzi, informāciju par izmaksām, kas rodas, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu visefektīvākajā veidā un izmantojot jaunākās pieejamās tehnoloģijas, kā arī izmaksu aprēķināšanas modeļus un citas metodes. Ja visefektīvākajā veidā sniegtā elektronisko sakaru pakalpojuma izmaksas mainās, Regulators var pārskatīt tarifu augšējo robežu vai uzdot koriģēt tarifu.

(7) Regulators nosaka izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas metodiku.

(8) Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū, kuram ir noteiktas prasības attiecībā uz izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas sistēmu, publisko izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas sistēmas aprakstu, norādot galvenās izmaksu grupas, kā arī izmaksu attiecināšanas noteikumus. Atbilstību izmaksu aprēķināšanas sistēmai pārbauda zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība. Elektronisko sakaru komersants katru gadu publisko zvērināta revidenta ziņojumu par atbilstību noteiktajai izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas sistēmai.

85. pants. Atsevišķas uzskaites pienākums

(1) Atsevišķas uzskaites pienākums ietver saistības veikt atsevišķu darbības uzskaiti saskaņā ar Regulatora noteikto elektronisko sakaru pakalpojumu izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas metodiku.

(2) Regulatoram ir tiesības pieprasīt, lai elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū sniedz grāmatvedības datus, kas satur informāciju par ieņēmumiem, kas gūti no trešajām personām. Regulators var publiskot informāciju, lai veicinātu konkurences attīstību.

XIII nodaļa
Citas saistības

86. pants. Savienojuma pabeigšanas tarifs

(1) Elektronisko sakaru komersants piemēro Eiropas Komisijas vai Regulatora noteikto savienojuma pabeigšanas tarifu, ja tāds ir noteikts.

(2) Regulators uzrauga savienojuma pabeigšanas tarifa piemērošanu. Regulators ir tiesīgs uzdot elektronisko sakaru komersantam mainīt tā piemēroto savienojuma pabeigšanas tarifu.

(3) Ja Eiropas Komisija nav noteikusi savienojuma pabeigšanas tarifu, Regulators var piemērot tarifu kontroles pasākumus saskaņā ar šajā likumā noteikto kārtību, kādā veic elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus analīzi un nosaka speciālās prasības.

(4) Regulators reizi gadā informē Eiropas Komisiju un BEREC par savienojuma pabeigšanas tarifa piemērošanu.

87. pants. Apņemšanās vērtēšana

(1) Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū var iesniegt Regulatoram apņemšanos par piekļuves nodrošināšanas vai kolektīvo ieguldījumu nosacījumiem. Apņemšanās var būt šādas:

1) Regulatora konstatēto konkurences problēmu novēršana konkrētajā tirgū;

2) kolektīvā ieguldījuma piedāvājums;

3) piekļuves nodrošināšana citam elektronisko sakaru komersantam, ja apņemšanās izteicējs īsteno vai ir īstenojis vertikāli integrētu komersanta brīvprātīgu nošķiršanu.

(2) Elektronisko sakaru komersants iesniedz Regulatoram apņemšanos un detalizētu informāciju, kurā norāda veicamos pasākumus, to īstenošanas grafiku un ilgumu. Regulators, izvērtējot iesniegto apņemšanos un iesniegto informāciju, veic tirgus pārbaudi. Regulators var atteikt apņemšanās apstiprināšanu, neveicot tirgus pārbaudi, ja tā acīmredzami neatbilst šā panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajiem kritērijiem un nosacījumiem.

(3) Regulators tirgus pārbaudē izvērtē apņemšanās atbilstību šādiem kritērijiem:

1) tajā iekļautās prasības un nosacījumi ir taisnīgi, samērīgi un nodrošina vienlīdzīgu attieksmi;

2) tajā piedāvātie ieguvumi ir pieejami visiem elektronisko sakaru komersantiem;

3) piekļuve, tostarp piekļuve ļoti augstas veiktspējas tīklam, ir nodrošināta laikus, t. i., pirms apņemšanās izteicējs sāk sniegt ar to saistītos mazumtirdzniecības pakalpojumus;

4) ilgtspējīgas konkurences veicināšana mazumtirdzniecības tirgos;

5) ļoti augstas veiktspējas tīkla izvēršanas un izmantošanas veicināšana.

(4) Regulators papildus šā panta trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem vērtē kolektīvā ieguldījuma piedāvājuma atbilstību šādiem nosacījumiem:

1) kolektīvā ieguldījuma piedāvājuma pieejamība un atklātība:

a) tas ir pieejams jebkuram elektronisko sakaru komersantam visā ļoti augstas veiktspējas tīkla darbības laikā, ievērojot vienlīdzīgus nosacījumus,

b) tas ir publiskots un pieejams kolektīvā ieguldījuma piedāvājuma izteicēja tīmekļvietnē,

c) jebkuram interesentam bez liekas kavēšanās ir nodrošināta informācija par iespējām veikt kolektīvo ieguldījumu, detalizētiem tā noteikumiem, pārvaldības noteikumu pamatprincipiem un līguma projektu,

d) ir noteikti kolektīvā ieguldījuma projekta izveides un attīstības procesi, kas skaidri un saprotami izklāstīti rakstveidā jebkuram potenciālajam ieguldītājam, kā arī ir paziņots par visiem nozīmīgajiem projekta atskaites punktiem;

2) piekļuves nodrošināšanas pamatprincipi:

a) ieguldītājam ir nodrošināta piekļuve izvērstajam ļoti augstas veiktspējas tīklam, attiecībā uz kuru veikts kolektīvais ieguldījums, visa tā darbības laikā,

b) elektronisko sakaru komersantam, kurš nepiedalās kolektīvajā ieguldījumā, ir tiesības no ļoti augstas veiktspējas tīkla izvēršanas paša sākuma saņemt vairumtirdzniecības pakalpojumu, attiecībā uz kuru kolektīvā ieguldījuma piedāvājuma izteicējam piedāvājuma izteikšanas laikā ir bijušas noteiktas speciālās prasības,

c) elektronisko sakaru komersantam, kurš nepiedalās ieguldījumā, ir nodrošināta piekļuve ar tādu pašu kvalitāti, ātrumu, nosacījumiem, galalietotāju tvērumu (skaitu un teritoriju), kāda tam bija pieejama pirms ļoti augstas veiktspējas tīkla izvēršanas, ievērojot šajā likumā noteikto par pāreju no vara dzīslu kabeļiem uz optisko šķiedru kabeļiem;

3) kolektīvā ieguldījuma piedāvājumā ir ietverti nosacījumi, kas veicinās konkurences attīstību ilgtermiņā:

a) tas ļauj ieguldītājam ilgtermiņā konkurēt ar kolektīvā ieguldījuma piedāvājuma izteicēju saistītajos mazumtirdzniecības tirgos,

b) ieguldītājam ir nodrošināta efektīva piekļuve augstas veiktspējas tīklam, ciktāl uz to attiecas kolektīvais ieguldījums,

c) ieguldītājam ir tiesības izvēlēties ieguldījuma vērtību, dalības apmēru un darbības laiku,

d) ieguldītājam ir iespēja nākotnē palielināt savu dalību kolektīvajā ieguldījumā,

e) nosacījumi dalībai kolektīvajā ieguldījumā ir atkarīgi no ieguldītāja iesaistīšanās laika, tostarp arī šādos aspektos: tiesību iegūšanai prasītā finansiālā atlīdzība, aizsardzība, tiesības, kādas kolektīvajiem ieguldītājiem dod būves posmā un ekspluatācijas posmā (piemēram, piešķirot neatņemamas lietošanas tiesības uz visu, izmantojot kolektīvo ieguldījumu, uzbūvētā ļoti augstas veiktspējas tīkla paredzamo darbmūža laiku), nosacījumi attiecībā uz pievienošanos kolektīvajam ieguldījumam vai izstāšanos no tā,

f) elastīgums ieguldītājam ir tāds, ka tam ir iespēja uzņemties saistības pakāpeniski, un tas ir noteikts vienības līmenī, lai mazam kolektīvajam ieguldītājam ar ierobežotiem resursiem, kurš iesaistījies minimālā apmērā, būtu iespēja pakāpeniski palielināt savu dalību, vienlaikus nodrošinot pienācīgu sākotnējo saistību līmeni. Nosakot finansiālo atlīdzību, ko maksā katrs kolektīvais ieguldītājs, ņemts vērā princips, ka agrīnie ieguldītāji uzņemas lielāku risku un agrāk iegulda kapitālu,

g) lai atspoguļotu risku samazināšanos un neitralizētu stimulus atturēties no kapitāla ieguldīšanas agrīnos posmos, piemaksu, kas laika gaitā palielinās, uzskata par pamatotu attiecībā uz saistībām, kuras ieguldītājs uzņemas vēlāk, un attiecībā uz jauniem ieguldītājiem, kuri kolektīvajā ieguldījumā iesaistās pēc projekta uzsākšanas,

h) kolektīvā ieguldītāja tiesības ir atļauts nodot citai personai. Saņēmējs saņem tās pašas tiesības un pienākumus, kas bija sākotnējam kolektīvajam ieguldītājam,

i) ieguldītājiem ir piešķirtas savstarpējas tiesības piekļūt ļoti augstas veiktspējas tīklam, attiecībā uz kuru veikts kolektīvais ieguldījums, lai tie sniegtu mazumtirdzniecības pakalpojumus saskaņā ar pārredzamiem nosacījumiem, kuri norādīti kolektīvā ieguldījuma piedāvājumā, it sevišķi tad, ja kolektīvie ieguldītāji ir kopīgi un atsevišķi atbildīgi par konkrētu ļoti augstas veiktspējas tīkla daļu izvēršanu. Ja ir izveidots kolektīvā ieguldījuma instruments, tas kolektīvajiem ieguldītājiem tieši vai netieši ļauj piekļūt ļoti augstas veiktspējas tīklam uz devuma līdzvērtīguma pamata un saskaņā ar taisnīgiem un samērīgiem noteikumiem un nosacījumiem, tostarp finansiālajiem nosacījumiem, kas atspoguļo dažāda līmeņa risku, kuru uzņēmušies atsevišķi kolektīvie ieguldītāji;

4) tas atbilst nākotnes vajadzībām un veicina jauna ļoti augstas veiktspējas tīkla izvēršanu;

5) kolektīvā ieguldījuma piedāvājumu publiskos vismaz sešus mēnešus pirms tam, kad tiks uzsākta jaunā ļoti augstas veiktspējas tīkla izvēršana.

(5) Regulators var izvērtēt apņemšanos, ņemot vērā citus valstī esošus īpašus apstākļus, tirgus struktūru, kā arī citus kritērijus un apsvērumus, lai nodrošinātu piekļuvi potenciālajiem ieguldītājiem.

(6) Regulators par tirgus pārbaudes rezultātiem un apņemšanos veic publisko konsultāciju.

(7) Regulators pēc publiskās konsultācijas elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū dara zināmus savus sākotnējos secinājumus, apsvērumus un nosacījumus, kurus plāno noteikt apņemšanās ieviešanai. Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū var pārskatīt savu apņemšanos atbilstoši Regulatora secinājumiem un plānotajiem nosacījumiem.

(8) Regulators ir tiesīgs ar lēmumu pilnībā vai daļēji apstiprināt apņemšanos, kā arī noteikt piemērojamos nosacījumus. Regulators ir tiesīgs noteikt termiņu, kurā apņemšanās ir saistoša. Regulatora noteiktais termiņš ir vismaz septiņi gadi. Regulatoram ir tiesības pagarināt minēto termiņu.

(9) Regulators, veicot tirgus analīzi, ņem vērā Regulatora apstiprinātās apņemšanās ietekmi uz konkrēto tirgu, konkurenci un elektronisko sakaru komersantam noteiktajām speciālajām prasībām. Regulators, veicot konsultāciju Eiropas Savienības līmenī, nosūta arī apņemšanās apstiprināšanas lēmumu.

(10) Regulators pārrauga un uzrauga apstiprinātās apņemšanās ievērošanu. Regulators ir tiesīgs pieprasīt, lai apņemšanās izteicējs sniedz Regulatoram ikgadējos ziņojumus par atbilstību šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem.

88. pants. Kolektīvā ieguldījuma piedāvājums

(1) Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū ir tiesīgs piedāvāt apņemšanos un izteikt citam elektronisko sakaru komersantam kolektīvā ieguldījuma piedāvājumu. Kolektīvā ieguldījuma piedāvājums ir spēkā pēc tam, kad to ir apstiprinājis Regulators. Regulators apstiprina kolektīvā ieguldījuma piedāvājumu, ja ir vismaz viens potenciālais ieguldītājs.

(2) Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū kolektīvā ieguldījuma piedāvājumā iekļauj taisnīgus, samērīgus un vienlīdzīgas attieksmes noteikumus. Vienlīdzīgas attieksmes noteikumi nozīmē nevis to, ka potenciālajiem ieguldītājiem tiek piedāvāti pilnīgi vienādi noteikumi, bet gan to, ka piedāvāto noteikumu atšķirības ir pamatotas ar vienādiem, objektīviem, pārredzamiem, nediskriminējošiem un prognozējamiem kritērijiem.

(3) Kolektīvā ieguldījuma piedāvājuma izteicējam ir tiesības lūgt ieguldītāju pierādīt spēju veikt pakāpeniskus maksājumus, ņemot vērā ļoti augstas veiktspējas tīkla izvēršanas posmus.

(4) Regulators pieteicējam piemērotās speciālās prasības vērtē nākamajā tirgus analīzes kārtā. Regulators izvērtē nepieciešamību atcelt speciālās prasības attiecībā uz ļoti augstas veiktspējas tīkla elementiem, kuri izvērsti, izmantojot kolektīvo ieguldījumu. Regulatoram ir tiesības nenoteikt regulēšanas atvieglojumus (speciālo prasību atcelšana), ja konkrētajā tirgū pastāv būtiskas konkurences problēmas, kuras ir iespējams atrisināt tikai ar regulējošu iejaukšanos.

89. pants. Funkcionālā nošķiršana

(1) Regulators ir tiesīgs noteikt vertikāli integrētam elektronisko sakaru komersantam pienākumu nodot neatkarīgai vienībai (elektronisko sakaru komersantam, struktūrvienībai) ar atsevišķu piekļuves produktu vairumtirdzniecības nodrošināšanu saistītas darbības (turpmāk — funkcionālā nošķiršana), ja tas secina, ka, nosakot speciālās prasības, tirgū nav izdevies izveidot efektīvu konkurenci, un vienlaikus konstatē būtiskas un pastāvīgas konkurences problēmas vai tirgus darbības traucējumus saistībā ar atsevišķu piekļuves produktu nodrošināšanu vairumtirdzniecības tirgos. Neatkarīgā vienība nodrošina piekļuves produktus un elektronisko sakaru pakalpojumus visiem elektronisko sakaru komersantiem (tai skaitā citiem elektronisko sakaru komersantiem mātes komersantā) ar vienādiem nosacījumiem un termiņiem, cenu un elektronisko sakaru pakalpojumu līmeni un ar to pašu sistēmu un procesu palīdzību.

(2) Regulators pirms funkcionālās nošķiršanas pienākuma noteikšanas veic publisko konsultāciju un konsultāciju Eiropas Savienības līmenī. Regulators iesniedz Eiropas Komisijai lēmuma projektu par funkcionālo nošķiršanu, kurā ietverta šāda informācija:

1) pamatojums Regulatora secinājumiem saskaņā ar šā panta pirmo daļu;

2) novērtējums, ka pieņemamā laikposmā nav izredžu vai nav pietiekami lielu izredžu izveidot infrastruktūras konkurenci;

3) analīze par gaidāmo ietekmi uz Regulatoru, elektronisko sakaru komersantu, neatkarīgās vienības darbaspēku, elektronisko sakaru nozari kopumā un stimuliem veikt ieguldījumus elektronisko sakaru nozarē, kā arī uz sociālo un teritoriālo līdzvērtību, citām ieinteresētajām pusēm, jo īpaši norādot gaidāmo ietekmi uz infrastruktūras konkurenci un iespējamo ietekmi uz patērētājiem;

4) pamatojums, kāpēc šis pienākums būtu visefektīvākais līdzeklis konstatēto konkurences problēmu vai tirgus nepilnību novēršanai;

5) nošķiršanas būtība un pakāpe, kā arī neatkarīgās vienības juridiskais statuss;

6) neatkarīgās vienības aktīvi, tās sniegtie elektronisko sakaru pakalpojumi vai nodrošinātie produkti;

7) pārvaldes kārtība, kas nodrošina neatkarīgās vienības personāla neatkarību un struktūru;

8) prasība pildīt Regulatora noteiktās saistības;

9) prasība nodrošināt procedūru caurskatāmību, jo īpaši attiecībā uz citiem elektronisko sakaru komersantiem;

10) uzraudzības programma, kuras mērķis ir nodrošināt Regulatora noteikto saistību izpildi un kura ietver arī gada pārskata publiskošanu.

(3) Pēc tam kad Eiropas Komisijai paziņots lēmuma projekts par funkcionālo nošķiršanu, kā arī pēc tā pieņemšanas Regulators veic ar konkrēto tirgu saistīto citu tirgu koordinētu analīzi un, pamatojoties uz šo analīzi, pārskata elektronisko sakaru komersantam piemērotās speciālās prasības.

(4) Regulators elektronisko sakaru komersantam, kam uzlikts funkcionālās nošķiršanas pienākums, var piemērot jebkuru speciālo prasību kādā no konkrētajiem tirgiem, kurā tas atzīts par elektronisko sakaru komersantu ar būtisku ietekmi tirgū, vai citu Eiropas Komisijai paziņotu pienākumu.

90. pants. Brīvprātīga funkcionālā nošķiršana

(1) Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū informē Regulatoru vismaz trīs mēnešus pirms tam, kad veic kādu no šādiem pasākumiem:

1) nodod savus piekļuves tīkla aktīvus vai to lielu daļu juridiskajai personai, kam ir cits īpašnieks;

2) izveido neatkarīgu vienību, lai visiem mazumtirdzniecības elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem (arī šā elektronisko sakaru komersanta mazumtirdzniecības struktūrvienībām) nodrošinātu līdzvērtīgus piekļuves produktus.

(2) Elektronisko sakaru komersants ziņo Regulatoram par visām izmaiņām šā panta pirmajā daļā norādītajos pasākumos, kā arī par pasākuma galarezultātu.

(3) Lai nodrošinātu piekļuvi citiem elektronisko sakaru komersantiem, elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū var iesniegt Regulatoram apņemšanos saskaņā ar šā likuma 87. panta pirmās daļas 3. punktu.

(4) Regulators, veicot konkrētā tirgus analīzi, izvērtē plānotās nošķiršanas un apņemšanās ietekmi uz elektronisko sakaru komersantam ar būtisku ietekmi tirgū noteiktajām speciālajām prasībām. Regulators konkrētā tirgus analīzi veic pēc neatkarīgās vienības darbības uzsākšanas tajā. Regulators vērtē nepieciešamību nošķirtajai neatkarīgajai vienībai uzlikt, grozīt vai atcelt speciālās prasības.

(5) Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū informē Regulatoru par jebkādām apstākļu izmaiņām, kas attiecas uz tā atbilstību šā panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

91. pants. Pāreja no vara dzīslu kabeļiem uz optisko šķiedru kabeļiem

(1) Elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū informē Regulatoru vismaz divus mēnešus pirms dienas, kad tas beigs savā elektronisko sakaru tīklā ekspluatēt vara dzīslu kabeļus, ko izmanto cits elektronisko sakaru komersants, balstoties uz Regulatora noteiktajām speciālajām prasībām vai citiem Regulatora noteiktajiem pienākumiem, vai tos aizstās ar optisko šķiedru kabeļiem. Elektronisko sakaru komersants kopā ar minēto informāciju iesniedz detalizētu pārejas grafiku un nosacījumus, kā arī informāciju par alternatīvu pakalpojumu tam elektronisko sakaru komersantam, kurš izmanto attiecīgo vara kabeli. Regulators ir tiesīgs noteikt nosacījumus, lai nodrošinātu pāreju no vara dzīslu kabeļiem uz optisko šķiedru kabeļiem.

(2) Regulators ir tiesīgs atcelt noteiktos pienākumus saistībā ar vara dzīslu kabeli, kura ekspluatāciju izbeidz vai kuru aizstāj, ja ir sniegts paziņojums saskaņā ar šā panta pirmo daļu un elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū ir nodrošinājis piekļuves prasītājam alternatīvu pakalpojumu, kas ļauj saņemt piekļuvi ar tādu pašu kvalitāti, ātrumu, nosacījumiem, galalietotāju tvērumu (skaitu un teritoriju), kāda bija pirms pārejas. Regulators pirms pienākumu atcelšanas veic publisko konsultāciju un konsultāciju Eiropas Savienības līmenī.

XIV nodaļa
Ciparu televīzijas un ciparu radio pakalpojumu pieejamība

92. pants. Ciparu televīzijas un ciparu radio pakalpojumu pieejamības un sadarbspējas nodrošināšana

(1) Elektronisko sakaru komersants, kas piedāvā ciparu televīzijas un ciparu radio pakalpojumus, nodrošina, ka viņa piedāvātie pakalpojumi neierobežo galalietotāja tiesības brīvi izvēlēties pakalpojuma piegādātāju un ir sadarbspējīgi ar citu elektronisko sakaru komersantu pakalpojumiem.

(2) Elektronisko sakaru komersants nodrošina galalietotājam iespēju bez maksas un vienkāršā procesā pēc līguma beigām atdot atpakaļ ciparu televīzijas iekārtu, ja vien komersants nepierāda, ka tā ir pilnībā sadarbspējīga ar ciparu televīzijas pakalpojumiem, ko sniedz citi pakalpojuma sniedzēji.

(3) Ciparu televīzijas iekārtas tiek uzskatītas par tādām, kas atbilst sadarbspējas prasībai, ja tās atbilst piemērojamiem standartiem, atsauces uz kuriem vai kuru daļām ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(4) Lai nodrošinātu galalietotājiem pieeju ciparu televīzijas un ciparu radio pakalpojumiem un saistītajiem papildu pakalpojumiem, elektronisko sakaru komersantam pēc galalietotāja pieprasījuma ir pienākums nodrošināt piekļuvi elektronisko raidījumu aprakstiem un lietojumprogrammu saskarnei, ievērojot taisnīgus, vienlīdzīgus un samērīgus nosacījumus.

93. pants. Ciparu televīzijas un ciparu radio galiekārtas sadarbspējas nodrošināšana

(1) Galalietotāju iekārtas, ko pārdod, iznomā vai citādi dara pieejamas un kas paredzētas, lai uztvertu ciparu televīzijas signālus — apraidi, izmantojot zemes, kabeļu vai satelītu pārraides, un kas var atkodēt digitālus televīzijas signālus, spēj atkodēt digitālus televīzijas signālus saskaņā ar kopējo Eiropas vienoto kodēšanas algoritmu, ko piemēro atzīta Eiropas standartizācijas organizācija, un spēj skaidri rādīt pārraidītos signālus.

(2) Televizoros ar integrētu ekrānu, kurus pārdod vai iznomā un kuru redzamā diagonāle ir lielāka par 30 centimetriem, ir iebūvēta vismaz viena atvērtās saskarnes ligzda, kas atbilst Eiropas standartizācijas organizācijas pieņemtam vai atzītam standartam vai industrijā plaši lietotai specifikācijai un ļauj vienkārši pieslēgt perifēras iekārtas, un spēj caurlaist attiecīgos digitālos televīzijas signālu elementus (arī informāciju par interaktīviem un ierobežotas piekļuves pakalpojumiem).

(3) Automobiļu radiouztvērēji, kas integrēti jaunos M kategorijas transportlīdzekļos, kurus dara pieejamus tirgū vai iznomā, spēj uztvert un atskaņot zemes ciparu radio apraides pakalpojumus. Uztvērēji, kas atbilst piemērojamiem standartiem, atsauces uz kuriem vai kuru daļām ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, tiek uzskatīti par tādiem, kas atbilst minētajai prasībai.

XV nodaļa
Datu aizsardzība elektronisko sakaru nozarē

94. pants. Datu neizpaušana

(1) Elektronisko sakaru komersantam ir pienākums bez galalietotāja piekrišanas neizpaust ziņas par galalietotāju, kā arī informāciju par tā saņemtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem vai papildvērtības pakalpojumiem, izņemot gadījumus, kad šī informācija ir nepieciešama šajā likumā noteiktajām institūcijām un iestādēm normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai un likumā noteiktajiem mērķiem.

(2) Elektronisko sakaru komersantam ir aizliegts bez galalietotāja piekrišanas izpaust informāciju, kuru pārraida vai kura ir pārraidīta, sniedzot galalietotājam elektronisko sakaru pakalpojumus, izņemot gadījumus, kad šī informācija ir nepieciešama šajā likumā noteiktajām iestādēm normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai un likumā noteiktajiem mērķiem.

95. pants. Personas datu apstrādes drošība

(1) Elektronisko sakaru komersants nosaka personas datu aizsardzības pārkāpumu izmeklēšanas un novēršanas iekšējo kārtību.

(2) Ministru kabinets nosaka obligātās prasības, ko elektronisko sakaru komersantam ir pienākums ievērot, izstrādājot personas datu aizsardzības pārkāpumu izmeklēšanas un novēršanas iekšējo kārtību.

96. pants. Pieslēgšanās elektronisko sakaru tīkliem

(1) Pieslēgties elektronisko sakaru tīkliem, lai iegūtu operatīvo informāciju, drīkst tikai operatīvās darbības subjekti likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā elektronisko sakaru komersants aprīko elektronisko sakaru tīklu ar iekārtām, kas nodrošina operatīvās informācijas iegūšanu no tehniskajiem līdzekļiem un sarunu operatīvu noklausīšanos likumā noteiktajos gadījumos.

(3) Elektronisko sakaru komersantam nav tiesību izpaust informāciju par galalietotājiem, pret kuriem vērsti šajā pantā minētie pasākumi, kā arī par šo pasākumu mērķi, pamatojumu un apjomu.

97. pants. Noslodzes datu apstrāde

(1) Noslodzes datus apstrādā laikposmā, kurā galalietotājs var apstrīdēt rēķinu un veikt maksājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Noslodzes datu apstrāde un uzglabāšana ir atļauta, kamēr tiek izskatīta un atrisināta pretenzija, kā arī līdz laikam, kad tiek piedzīts neveiktais maksājums.

(2) Elektronisko sakaru komersants ir tiesīgs bez iepriekšējas saskaņošanas ar galalietotāju apstrādāt noslodzes datus maksas uzskaitei par sniegtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem, maksājumu piedziņai, pretenziju izskatīšanai vai starpsavienojumu nodrošināšanai, kā arī šajā likumā paredzētajos gadījumos un apmērā kompetento institūciju pieprasījumu izpildei un elektronisko sakaru komersantam normatīvajos aktos elektronisko sakaru jomā un patērētāju tiesību aizsardzības jomā noteikto pienākumu izpildei, tai skaitā saistībā ar elektronisko sakaru tīkla pārvaldību un drošību, elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanu, krāpniecības novēršanu, galalietotājiem paredzētās informācijas sniegšanu un galalietotāju jautājumu izskatīšanu.

(3) Noslodzes datu apstrāde elektronisko sakaru pakalpojumu izplatīšanas un papildvērtības pakalpojumu sniegšanas nolūkos ir atļauta, ja galalietotājs, uz kuru šie dati attiecas, pirms noslodzes datu apstrādes ir devis piekrišanu saskaņā ar noslēgto elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu. Noslodzes datu apstrāde citam mērķim bez galalietotāja piekrišanas ir atļauta tikai tad, ja galalietotāju nav iespējams identificēt turpmākajā šo datu izmantošanā.

(4) Galalietotājam nav tiesību piekļūt noslodzes datiem un izdarīt tajos labojumus.

98. pants. Atrašanās vietas datu apstrāde

(1) Atrašanās vietas datu apstrāde, ņemot vērā šajā pantā paredzētos izņēmumus, ir atļauta tikai elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai.

(2) Atrašanās vietas datu apstrāde citam mērķim bez galalietotāja piekrišanas ir atļauta tikai tad, ja galalietotāju nav iespējams identificēt turpmākajā šo datu izmantošanā.

(3) Atrašanās vietas datu apstrāde citam mērķim ir atļauta ar galalietotāja piekrišanu laikposmā, kas nepieciešams, lai sniegtu papildvērtības pakalpojumus.

(4) Pirms saņemta piekrišana atrašanās vietas datu apstrādei citam mērķim, elektronisko sakaru komersantam ir pienākums informēt galalietotāju par apstrādājamo datu veidu, apstrādes mērķi un termiņu, kā arī par to, vai atrašanās vietas dati tiks nodoti trešajām personām papildvērtības pakalpojumu sniegšanai.

(5) Galalietotājs var atsaukt piekrišanu atrašanās vietas datu apstrādei citam mērķim, to paziņojot attiecīgajam elektronisko sakaru komersantam.

(6) Galalietotājam, kas piekritis atrašanās vietas datu apstrādei citam mērķim, ir tiesības bez maksas pieprasīt, lai atrašanās vietas datu apstrāde uz noteiktu laiku tiek pārtraukta, par to paziņojot attiecīgajam elektronisko sakaru komersantam.

(7) Elektronisko sakaru komersants drīkst apstrādāt atrašanās vietas datus bez galalietotāja piekrišanas, ja atrašanās vietas datu apstrāde ir nepieciešama Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts policijai, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, Gāzes avārijas dienestam, Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centram, kā arī Iekšlietu ministrijas Informācijas centram tā pienākumu veikšanai un šo datu nodošanai minētajiem dienestiem.

(8) Elektronisko sakaru komersants drīkst apstrādāt atrašanās vietas datus bez galalietotāja piekrišanas, ja atrašanās vietas datu apstrāde ir nepieciešama, lai nosūtītu šā likuma 19. panta otrās daļas 14. un 16. punktā minēto informāciju.

(9) Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs veido un uztur valsts informācijas sistēmu — izsaucēja atrašanās vietas informācijas datubāzi. Ministru kabinets nosaka izsaucēja atrašanās vietas informācijas datubāzē iekļaujamās ziņas, ziņu iekļaušanas prasības un glabāšanas termiņus, kā arī uz ārkārtas gadījumiem reaģējošās institūcijas, kurām piešķir piekļuvi datubāzē iekļautajām ziņām.

99. pants. Saglabājamo datu izmantošana un apstrāde

(1) Saglabājamie dati tiek saglabāti un normatīvajos aktos noteiktajā gadījumā un kārtībā nodoti pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, operatīvās darbības subjektiem, valsts drošības iestādēm, prokuratūrai un tiesai, lai aizsargātu valsts un sabiedrisko drošību vai nodrošinātu noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu vai izmeklēšanu, kriminālvajāšanu, krimināllietu iztiesāšanu, kā arī Konkurences padomei, pamatojoties uz tiesneša lēmumu, izmeklējot konkurences tiesību pārkāpumus, kas izpaužas kā aizliegtas vienošanās, un Patērētāju tiesību aizsardzības centram, pamatojoties uz tiesneša lēmumu, izvērtējot ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja darbības atbilstību patērētāju kolektīvajām interesēm.

(2) Informācija par reģistrēta galalietotāja vārdu, uzvārdu, personas kodu vai nosaukumu, reģistrācijas numuru un adresi, interneta protokola (IP) adresi, galalietotāja identifikatoru vai pieslēguma numuru un galalietotāja atrašanās vietu tiek saglabāta un pēc pieprasījuma normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodota Valsts policijai, lai nodrošinātu elektroniskajā vidē aizskarto personu tiesību un tiesisko interešu aizsardzību administratīvā pārkāpuma lietās par fizisku un emocionālu vardarbību pret bērnu.

(3) Elektronisko sakaru komersants nodrošina saglabājamo datu saglabāšanu tādā apjomā, kādā tie ir iegūti vai apstrādāti, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumus, kā arī nodrošina to aizsardzību pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu, zudumu, pārveidošanu vai šajā likumā neparedzētu apstrādi vai izpaušanu. Elektronisko sakaru komersantam nav pienākuma veikt papildu pasākumus saglabājamo datu iegūšanai, ja, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu, komersanta tehniskās iekārtas tos neģenerē, neapstrādā un nereģistrē.

(4) Elektronisko sakaru komersants nodrošina saglabājamo datu glabāšanu 18 mēnešus, kā arī to nodošanu šā panta pirmajā daļā minētajām institūcijām pēc to pieprasījuma.

(5) Ministru kabinets nosaka šā panta pirmajā daļā minētajām institūcijām saglabājamo datu pieprasīšanas un nodošanas kārtību.

(6) Elektronisko sakaru komersantam nav tiesību izpaust informāciju par faktu, ka saglabājamie dati ir pieprasīti vai nodoti šā panta pirmajā daļā minētajām institūcijām, kā arī informāciju par galalietotājiem, attiecībā uz kuriem saglabājamie dati pieprasīti vai nodoti, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus.

(7) Saglabājamo datu apstrādi var veikt tikai elektronisko sakaru komersanta pilnvarota persona.

(8) Saglabājamie dati ir izdzēšami pēc šā panta ceturtajā daļā noteiktā termiņa beigām, izņemot tos datus, kurus šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas ir pieprasījušas līdz datu saglabāšanas termiņa beigām, bet kuri vēl nav sniegti, kā arī datus, kas turpmāk nepieciešami pakalpojumu sniegšanai, maksas uzskaitei par sniegtajiem pakalpojumiem, pretenziju izskatīšanai, maksājumu piedziņai vai starpsavienojumu nodrošināšanai.

100. pants. Saglabājamie dati, sniedzot numuratkarīgus starppersonu sakaru pakalpojumus

(1) Publiskā fiksētā elektronisko sakaru tīkla operators saglabā šādus datus, ja to apstrāde ir veikta darījuma ar galalietotāju ietvaros, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu:

1) izsaucēja pieslēguma numurs;

2) reģistrētā galalietotāja — izsaukuma iniciatora — vārds, uzvārds, personas kods vai nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese;

3) izsauktā pieslēguma numurs un pieslēguma numurs, uz kuru izsaukumu maršrutē pāradresācijas gadījumā;

4) izsauktā pieslēguma numura reģistrētā galalietotāja vārds, uzvārds, personas kods vai nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese, kā arī tā reģistrētā galalietotāja vārds, uzvārds, personas kods vai nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese, kuram izsaukumu maršrutē pāradresācijas gadījumā;

5) savienojuma sākuma un beigu datums un laiks;

6) elektronisko sakaru pakalpojuma veids.

(2) Publiskā mobilo elektronisko sakaru tīkla operators saglabā šādus datus, ja to apstrāde ir veikta darījuma ar galalietotāju ietvaros, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu:

1) izsaucēja pieslēguma numurs;

2) reģistrētā galalietotāja — izsaukuma iniciatora — vārds, uzvārds, personas kods vai nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese;

3) izsauktā pieslēguma numurs un pieslēguma numurs, uz kuru izsaukumu maršrutē pāradresācijas gadījumā;

4) izsauktā pieslēguma numura reģistrētā galalietotāja vārds, uzvārds, personas kods vai nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese, kā arī tā reģistrētā galalietotāja vārds, uzvārds, personas kods vai nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese, kuram izsaukumu maršrutē pāradresācijas gadījumā;

5) savienojuma sākuma un beigu datums un laiks;

6) elektronisko sakaru pakalpojuma veids;

7) izsaucēja numura starptautiskais mobilā galalietotāja identitātes identifikators (IMSI);

8) izsaucēja starptautiskais mobilās galiekārtas identitātes numurs (IMEI);

9) izsauktā pieslēguma numura starptautiskais mobilā galalietotāja identitātes identifikators (IMSI);

10) izsauktā pieslēguma numura galalietotāja starptautiskais mobilās galiekārtas identitātes numurs (IMEI);

11) izsaucēja pieslēguma numura galalietotāja identitātes moduļa identifikators (SIM);

12) attiecībā uz priekšapmaksas pakalpojuma galalietotāju, kas nav reģistrēts galalietotājs, — sākotnējais pakalpojuma aktivizācijas datums un laiks un aktivizācijas vietas identifikators (piemēram, šūnas ID);

13) mobilo sakaru galiekārtas atrašanās vietas identifikators (piemēram, šūnas ID) savienojuma sākumā;

14) dati, kas identificē mobilo sakaru tīkla katras šūnas ģeogrāfisko atrašanās vietu un tās ģeolokācijas koordinātas un adresi vai aptuveno adresi atbilstoši šūnas atrašanās identifikatoram (piemēram, šūnas ID) atrašanās vietas datu saglabāšanas perioda laikā.

101. pants. Saglabājamie dati, sniedzot interneta piekļuves pakalpojumus

Publiskā elektronisko sakaru tīkla operators saglabā šādus datus, ja to apstrāde ir veikta darījuma ar galalietotāju ietvaros, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu:

1) reģistrētā galalietotāja identifikators (vārds, uzvārds, personas kods vai nosaukums un reģistrācijas numurs);

2) publiskajā elektronisko sakaru tīklā ieejošam savienojumam piešķirtā (ārējā) interneta protokola (IP) adrese vai pieslēguma numurs;

3) tā galalietotāja vārds, uzvārds, personas kods vai nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese, kuram savienojuma laikā piešķirta IP adrese vai pieslēguma numurs;

4) balss sakaru izsaukuma, izmantojot interneta protokolu (IP), saņēmēja identifikators (vārds, uzvārds, personas kods vai nosaukums, reģistrācijas numurs) vai pieslēguma numurs, ja šādus datus apstrādā konkrētais elektronisko sakaru tīkla operators;

5) paredzētā izsaukuma saņēmēja — reģistrētā galalietotāja — vārds, uzvārds, personas kods vai nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese;

6) interneta piekļuves pakalpojuma savienojuma sākuma un beigu datums un laiks atbilstoši noteiktai laika zonai kopā ar interneta protokola (IP) dinamisko vai statisko adresi, kuru piešķīris interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējs, ja šādus datus apstrādā konkrētais elektronisko sakaru tīkla operators;

7) elektroniskā pasta nosūtīšanas vai balss sakaru izsaukuma, izmantojot interneta protokolu (IP), sākuma un beigu datums un laiks atbilstoši noteiktai laika zonai, ja šādus datus apstrādā konkrētais elektronisko sakaru tīkla operators.

102. pants. Izsaucošā un izsaucamā pieslēguma numura identifikācijas ierobežojumi

(1) Izsaucošā pieslēguma numura galalietotājam ir tiesības bez maksas aizliegt izsaucošā pieslēguma numura identifikāciju katram izsaukumam atsevišķi.

(2) Izsaucošā pieslēguma numura galalietotājam ir tiesības reizi gadā bez maksas aizliegt izsaucošā pieslēguma numura identifikāciju pastāvīgi visiem izsaukumiem.

(3) Izsaucamā pieslēguma numura galalietotājam ir tiesības bez maksas atteikties no ienākošo izsaukumu izsaucošā pieslēguma numura identifikācijas.

(4) Izsaucamā pieslēguma numura galalietotājam ir tiesības pieprasīt, lai operators nodrošina to izsaukumu noraidīšanu, kuru galalietotāji ir aizlieguši izsaucošā pieslēguma numura identifikāciju.

(5) Izsauktā pieslēguma numura galalietotājam ir tiesības bez maksas aizliegt izsauktā pieslēguma numura identifikāciju izsaucošā pieslēguma numura galalietotājam.

(6) Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs informē galalietotāju par to, kādos gadījumos tiek veikta izsaucošā vai izsaucamā pieslēguma numura identifikācija, un sniedz galalietotājam informāciju par šajā pantā paredzētajām tiesībām.

(7) Balss sakaru pakalpojumu sniedzējs nodrošina šajā pantā, kā arī šā likuma 97. pantā noteiktās tiesības.

(8) Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā noteiktās tiesības netiek nodrošinātas, ja izsaucamā pieslēguma numura galalietotājs ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts policija, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Gāzes avārijas dienests vai Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs.

103. pants. Izsaukuma pāradresācija

Galalietotājam ir tiesības bez maksas aizliegt trešo personu izsaukumu pāradresāciju uz galalietotāja galiekārtu.

XVI nodaļa
Kompetento iestāžu tiesības un pienākumi

104. pants. Datu valsts inspekcijas tiesības

(1) Lai veiktu normatīvajos aktos noteikto uzraudzību elektronisko sakaru, personas datu aizsardzības un informācijas sabiedrības pakalpojumu aprites jomā, Datu valsts inspekcijai ir tiesības pieprasīt un elektronisko sakaru komersantiem ir pienākums sniegt noslodzes datus.

(2) Datu valsts inspekcijai ir tiesības pieprasīt un elektronisko sakaru komersantiem ir pienākums sniegt statistisko informāciju par šā likuma 99. panta pirmajā daļā minēto institūciju pieprasījumiem saņemt saglabājamos datus un par šo datu izsniegšanu, nenorādot institūciju, kura datus pieprasījusi.

(3) Elektronisko sakaru komersantam nav pienākuma veikt papildu pasākumus šajā pantā minētās informācijas iegūšanai, ja, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu, elektronisko sakaru komersanta tehniskās iekārtas to neģenerē, neapstrādā un nereģistrē.

(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Datu valsts inspekcija pieprasa un elektronisko sakaru komersants nodod noslodzes datus.

105. pants. Patērētāju tiesību aizsardzības centra tiesības

(1) Elektronisko sakaru komersantam ir pienākums nodrošināt Patērētāju tiesību aizsardzības centra pilnvarotam pārstāvim piekļuvi elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktiem, lai tas varētu pārliecināties, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā Patērētāju tiesību aizsardzības centra pieņemtais lēmums par tiešsaistes saskarnes ierobežošanu elektronisko sakaru tīklā tiek pildīts.

(2) Ja elektronisko sakaru komersants pēc šā panta pirmajā daļā noteiktā lēmuma saņemšanas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav nodrošinājis lēmuma izpildi, tad lēmuma izpildi var nodrošināt piespiedu kārtā bez atsevišķa rakstveida brīdinājuma par administratīvā akta piespiedu izpildi.

(3) Lai veiktu normatīvajos aktos noteikto uzraudzību patērētāju kolektīvo interešu aizsardzības un informācijas sabiedrības pakalpojumu aprites jomā, Patērētāju tiesību aizsardzības centram ir tiesības pieprasīt un saņemt no elektronisko sakaru komersanta šādus noslodzes datus par galalietotāju:

1) nosaukums (firma) un reģistrācijas numurs, ja galalietotājs ir juridiskā persona vai personu apvienība;

2) vārds, uzvārds un personas kods, ja galalietotājs ir fiziskā persona;

3) galalietotājam saskaņā ar elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu piešķirtie tālruņu numuri, interneta protokola (IP) adreses un kontaktinformācija.

(4) Pēc pieprasījuma saņemšanas elektronisko sakaru komersantam ir pienākums sniegt tā rīcībā esošos noslodzes datus.

(5) Elektronisko sakaru komersantam nav pienākuma veikt papildu pasākumus šajā pantā minētās informācijas iegūšanai, ja, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu, elektronisko sakaru komersanta tehniskās iekārtas to neģenerē, neapstrādā un nereģistrē.

(6) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pieprasa un elektronisko sakaru komersants nodod noslodzes datus.

106. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tiesības

(1) Finanšu un kapitāla tirgu reglamentējošu normatīvo aktu pārkāpumu izmeklēšanas nolūkos Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības, pamatojoties uz tiesneša lēmumu, pieprasīt un elektronisko sakaru komersantam ir pienākums sniegt noslodzes datus, kas minēti šā likuma 100. panta pirmajā daļā un otrās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6. punktā, kā arī datus, kas minēti šā likuma 101. panta 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7. punktā.

(2) Elektronisko sakaru komersantam nav tiesību izpaust informāciju par faktu, ka noslodzes dati pieprasīti vai nodoti Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, kā arī informāciju par galalietotājiem, attiecībā uz kuriem noslodzes dati pieprasīti vai nodoti, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus.

(3) Elektronisko sakaru komersantam nav pienākuma veikt papildu pasākumus šajā pantā minētās informācijas iegūšanai, ja, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu, elektronisko sakaru komersanta tehniskās iekārtas to neģenerē, neapstrādā un nereģistrē.

(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieprasa un elektronisko sakaru komersants nodod noslodzes datus.

107. pants. Informācijas sniegšana civillietās

(1) Elektronisko sakaru komersantam pēc tiesas pieprasījuma ir pienākums nodrošināt informācijas sniegšanu par tā reģistrētā galalietotāja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu un adresi, kuram savienojuma laikā piešķirta interneta protokola (IP) adrese, galalietotāja identifikators vai pieslēguma numurs, lai nodrošinātu elektroniskajā vidē aizskartās personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību civillietās.

(2) Lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā noteikto, pēc prasības celšanas un tiesas pieprasījuma elektronisko sakaru komersants nodrošina informācijas sniegšanu arī par noslodzes datiem, kuriem ir nozīme lietas izskatīšanā un kuru izpaušanu lietā tiesa atzinusi par pieļaujamu, samērojot to ar personas tiesībām uz tās datu aizsardzību.

(3) Elektronisko sakaru komersantam nav pienākuma veikt papildu pasākumus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās informācijas iegūšanai, ja, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu, komersanta tehniskās iekārtas to neģenerē, neapstrādā un nereģistrē.

108. pants. Informācijas sniegšana oficiālās statistikas nodrošināšanai

(1) Lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto oficiālo statistiku, Centrālajai statistikas pārvaldei ir tiesības pieprasīt un elektronisko sakaru komersantam, kas nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu, ir pienākums saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes izstrādāto metodoloģiju apstrādāt datus par savienojuma sākuma datumu un laiku, elektronisko sakaru pakalpojuma veidu, izsaucēja pieslēguma numura starptautisko mobilā galalietotāja identitātes identifikatoru (IMSI), datus, kas identificē mobilo sakaru tīkla katras šūnas ģeogrāfisko atrašanās vietu un tās ģeolokācijas koordinātas un adresi vai aptuveno adresi atbilstoši šūnas atrašanās identifikatoram (piemēram, šūnas ID), un sniegt Centrālajai statistikas pārvaldei anonimizētus apstrādes rezultāta datus, viesabonēšanas gadījumā — anonimizētus datus par abonenta valsti. Elektronisko sakaru komersants neapstrādā tādus galalietotāju atrašanās vietas un saistītos noslodzes datus un viesabonentu datus, kas atrodas Aizsardzības ministrijas iepriekš noteiktos militārajos objektos vai teritorijās militāro mācību laikā.

(2) Metodoloģijas, atbilstoši kurai elektronisko sakaru komersants apstrādā un iesniedz šā panta pirmajā daļā paredzēto informāciju, izstrādei un pilnveidei Centrālā statistikas pārvalde ir tiesīga reizi gadā pieprasīt, lai elektronisko sakaru komersants apstrādā galalietotāju atrašanās vietas un saistītos noslodzes datus un sniedz tai apstrādes rezultātu, kas satur pseidonimizētus atrašanās vietas un saistītos noslodzes datus un viesabonentu galiekārtas pseidonimizētus identifikatorus.

(3) Lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto oficiālo statistiku, Centrālajai statistikas pārvaldei ir tiesības pieprasīt un elektronisko sakaru komersantam, kas nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu, ir pienākums sniegt tā rīcībā esošo informāciju par reģistrētu galalietotāju telefona numuriem atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes sagatavotajam personu izlases sarakstam. Centrālajai statistikas pārvaldei ir tiesības pieprasīt šajā daļā minēto informāciju ne biežāk kā divas reizes gadā, un komersantam ir pienākums triju mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas brīža sniegt tā rīcībā esošo informāciju par reģistrētu galalietotāju tālruņu numuriem atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes sagatavotajam fizisko personu izlases sarakstam un datu nodošanas kārtībai.

(4) Centrālā statistikas pārvalde nodrošina elektronisko sakaru komersantam pašizmaksās balstītu samaksu par šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētās pieprasītās informācijas sagatavošanu un iesniegšanu.

(5) Ministru kabinets nosaka Centrālās statistikas pārvaldes un elektronisko sakaru komersanta, kā arī Aizsardzības ministrijas un elektronisko sakaru komersanta savstarpējās sadarbības formu, saturu un kārtību šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto pienākumu izpildei.

109. pants. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas tiesības

(1) Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai ir tiesības pieņemt lēmumu par to, ka Latvijas Republikā ierobežojama piekļuve Latvijas Republikā nelicencēta interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētāja domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei.

(2) Elektronisko sakaru komersantam ir pienākums nodrošināt Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas pilnvarotam pārstāvim piekļuvi elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktiem, lai tas varētu pārliecināties, ka Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas pieņemtais lēmums par Latvijas Republikā nelicencēta interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētāja domēna vārda vai interneta protokola (IP) adreses piekļuves ierobežošanu tiek pildīts.

(3) Ja elektronisko sakaru komersants pēc šā panta pirmajā daļā noteiktā lēmuma saņemšanas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav nodrošinājis piekļuves ierobežošanu Latvijas Republikā nelicencēta interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētāja domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei, tad lēmuma izpildi var nodrošināt piespiedu kārtā bez atsevišķa rakstveida brīdinājuma par administratīvā akta piespiedu izpildi.

(4) Pamatojoties uz Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas lēmumu, augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājs un elektronisko sakaru komersants Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Latvijas Republikā ierobežo piekļuvi Latvijas Republikā nelicencēta interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētāja domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei.

(5) Šā panta pirmajā un ceturtajā daļā minēto lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt Azartspēļu un izložu likuma 85. pantā noteiktajā kārtībā. Lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību un izpildi.

(6) Elektronisko sakaru komersants, izpildot šā panta ceturtajā daļā noteikto prasību, vienlaikus pāradresē galalietotāju uz Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas tīmekļvietni, kur norādīta informācija par personai piemērojamo atbildību.

(7) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā sagatavo un nosūta augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājam un elektronisko sakaru komersantam lēmumu par to, ka ierobežojama piekļuve Latvijas Republikā nelicencēta interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētāja domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei, kā arī minētajā lēmumā ietveramā pieprasījuma formu, lēmuma nosūtīšanas veidu, izpildes veidu un darbības termiņu.

(8) Elektronisko sakaru komersants nav atbildīgs par zaudējumiem, kas trešajām personām radīti šā panta pirmajā daļā minētā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas lēmuma izpildes rezultātā.

(9) Lai veiktu normatīvajos aktos noteikto uzraudzību par personu dalību Latvijas Republikā nelicencētajās interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai ir tiesības pieprasīt un elektronisko sakaru komersantiem ir pienākums sniegt šādus noslodzes datus par galalietotāju, kurš izmantojis Latvijas Republikā nelicencēta interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētāja tīmekļvietni, ja attiecīga informācija elektronisko sakaru komersantam ir pieejama:

1) nosaukums (firma) un reģistrācijas numurs, ja galalietotājs ir juridiskā persona vai personu apvienība;

2) vārds, uzvārds un personas kods, ja galalietotājs ir fiziskā persona;

3) galalietotājam saskaņā ar elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu piešķirtie tālruņu numuri, interneta protokola (IP) adreses un kontaktinformācija.

(10) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija pieprasa un elektronisko sakaru komersants nodod noslodzes datus.

110. pants. Valsts ieņēmumu dienesta tiesības

(1) Lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi nodokļu un nodevu iekasēšanas un kontroles jomā, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieprasīt un elektronisko sakaru komersantiem ir pienākums sniegt par galalietotāju šādus noslodzes datus, ja attiecīga informācija elektronisko sakaru komersantam ir pieejama:

1) nosaukums (firma) un reģistrācijas numurs, ja galalietotājs ir juridiskā persona;

2) vārds, uzvārds un personas kods, ja galalietotājs ir fiziskā persona;

3) galalietotājam saskaņā ar elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu piešķirtie tālruņu numuri, interneta protokola (IP) adreses un kontaktinformācija.

(2) Elektronisko sakaru komersantam nav pienākuma veikt papildu pasākumus šajā pantā minētās informācijas iegūšanai, ja, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumu, elektronisko sakaru komersanta tehniskās iekārtas to neģenerē, neapstrādā un nereģistrē.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests pieprasa un elektronisko sakaru komersants nodod noslodzes datus.

(4) Valsts ieņēmumu dienestam likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos ir tiesības pieņemt lēmumu par:

1) domēna vārda atslēgšanu;

2) lieguma uzlikšanu domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai;

3) to, ka Latvijas Republikā ierobežojama piekļuve domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei.

111. pants. Veselības inspekcijas tiesības

(1) Elektronisko sakaru komersantam ir pienākums nodrošināt Veselības inspekcijas pilnvarotam pārstāvim piekļuvi elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktiem, lai tas varētu pārliecināties, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā Veselības inspekcijas pieņemtais lēmums par tiešsaistes saskarnes ierobežošanu elektronisko sakaru tīklā tiek pildīts.

(2) Ja elektronisko sakaru komersants pēc šā panta pirmajā daļā noteiktā lēmuma saņemšanas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav nodrošinājis lēmuma izpildi, tad lēmuma izpildi var nodrošināt piespiedu kārtā bez atsevišķa rakstveida brīdinājuma par administratīvā akta piespiedu izpildi.

112. pants. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes tiesības

(1) Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, ir tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, un liegt piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei.

(2) Ja Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, konstatē, ka Latvijas teritorijā ir pieejama tīmekļvietne, kurā tiek popularizētas vai pārdotas iekārtas vai piekļuves tiesības, kas nodrošina piekļuvi programmai, kas nav iekļauta Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā, tā pieņem lēmumu, ar kuru uzliek tiesisko pienākumu triju dienu laikā pārtraukt tīmekļvietnē popularizēt vai pārdot šajā pantā minētās iekārtas vai piekļuves tiesības.

(3) Ja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes noteiktajā termiņā šā panta otrajā daļā minētajā tīmekļvietnē netiek pārtraukta tādu iekārtu vai piekļuves tiesību, kas nodrošina piekļuvi programmai, kas nav iekļauta Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā, popularizēšana vai pārdošana, tad Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, ir tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi šādai tīmekļvietnei, un liegt piekļuvi šīs tīmekļvietnes domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei.

(4) Pamatojoties uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumu, augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājs un elektronisko sakaru komersants ierobežo piekļuvi tīmekļvietnei, kurā tiek izplatīts saturs, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šīs tīmekļvietnes domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei.

(5) Persona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses šā panta pirmajā vai trešajā daļā minētā lēmuma izpildes rezultātā tiek ierobežotas, ir tiesīga attiecīgo lēmumu apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Ja elektronisko sakaru komersants pēc šā panta pirmajā vai trešajā daļā noteiktā lēmuma saņemšanas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav nodrošinājis piekļuves ierobežošanu tādai Latvijas Republikā pieejamai tīmekļvietnei, kurā tiek izplatīts saturs, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību un drošību, vai kurā tiek popularizētas vai pārdotas iekārtas vai piekļuves tiesības, kas nodrošina piekļuvi programmai, kas nav iekļauta Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā, lēmuma izpildi var nodrošināt piespiedu kārtā bez atsevišķa rakstveida brīdinājuma par administratīvā akta piespiedu izpildi.

(7) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto lēmumu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur to darbību un izpildi.

XVII nodaļa
Administratīvie pārkāpumi elektronisko sakaru jomā un kompetence administratīvā pārkāpuma procesā

113. pants. Pārkāpumi radiosakaru jomā

(1) Par tādu radioiekārtu uzstādīšanu vai lietošanu, kuru atbilstība būtiskajām prasībām nav novērtēta un apliecināta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz četrdesmit divām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrdesmit divām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par radioamatieru radiostacijas būvēšanas, ierīkošanas vai lietošanas noteikumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz četrdesmit divām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrdesmit divām līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām.

(3) Par radioiekārtu uzstādīšanu vai lietošanu, pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto radioiekārtu uzstādīšanas un lietošanas kārtību vai radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujā noteiktos parametrus, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no četrdesmit divām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(4) Par koplietojama radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas nosacījumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no četrdesmit divām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(5) Par radioiekārtu uzstādīšanu vai lietošanu bez radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrdesmit divām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(6) Par tādu radioiekārtu, elektrisko vai elektronisko iekārtu uzstādīšanu vai lietošanu, kuru darbība rada kaitīgos radiotraucējumus, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no septiņdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt četrdesmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(7) Par atteikšanos nodrošināt piekļuvi radioiekārtai vai nodrošināt iespēju pieslēgties radioiekārtas raidīšanas un uztveršanas traktam, lai pārbaudītu radioiekārtas darbības tehniskos parametrus, vai par atteikšanos nodrošināt iespēju apskatīt radioiekārtu un tai pievienotās ierīces vai programmatūru, kura nodrošina radioiekārtas darbību vai parametru ieregulēšanu, vai par radioiekārtu lietošanas un uzraudzības normatīvo aktu neievērošanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(8) Par tādu radioiekārtu lietošanu, kuras rada kaitīgos radiotraucējumus kuģošanas, gaisa vai dzelzceļa satiksmes drošības, valsts drošības, sabiedriskās kārtības vai cilvēku dzīvības, veselības un drošības aizsardzības nodrošināšanai izmantotajām sakaru iekārtām, vai par šādu radioiekārtu darbības nepārtraukšanu pēc pieprasījuma piemēro naudas sodu fiziskajai personai no septiņdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(9) Par jūras un gaisa kuģniecības ārkārtas situāciju, avārijas un briesmu signālu raidīšanai paredzēto radiofrekvenču izmantošanas kārtības pārkāpšanu vai radiotraucējumu radīšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrdesmit divām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no astoņdesmit sešām līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.

114. pants. Nelikumīgas darbības ar datiem, programmatūru un iekārtām, kas nepieciešamas elektronisko sakaru tīklu galiekārtu identificēšanai

Par elektronisko sakaru tīklu galiekārtu identificēšanai elektronisko sakaru tīklā nepieciešamo datu izmainīšanu vai par šādam nolūkam paredzētu datu iegūšanu, glabāšanu vai izplatīšanu, kā arī par šādam nolūkam paredzētas programmatūras vai iekārtas iegūšanu, izgatavošanu, glabāšanu vai izplatīšanu bez ražotāja vai tā pilnvarotas personas piekrišanas piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.

115. pants. Patvaļīga pieslēgšanās publiskajam elektronisko sakaru tīklam

Par patvaļīgu pieslēgšanos publiskajam elektronisko sakaru tīklam piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

116. pants. Datu plūsmas ātrumu un datu apjomu regulējošu normatīvo aktu pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpšanu attiecībā uz datu plūsmas ātrumu vai datu apjomu, sniedzot interneta piekļuves pakalpojumu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit sešām līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

117. pants. Piekļuves, piekļuves datu plūsmai un starpsavienojuma prasību pārkāpšana, izņemot vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpšanu

Par piekļuves, piekļuves datu plūsmai un starpsavienojuma prasību pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit sešām līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

118. pants. Galalietotāja tiesību pārkāpšana elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā, izņemot vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpšanu

Par galalietotāja tiesību pārkāpšanu elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit sešām līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

119. pants. Speciālo prasību un citu saistību pārkāpšana

Par speciālo prasību un citu saistību pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit sešām līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

120. pants. Vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpšana

Par vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit sešām līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

121. pants. Publisko elektronisko sakaru tīklu aizsardzības prasību pārkāpšana

(1) Par publisko elektronisko sakaru tīklu vai to infrastruktūras būvju bojāšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par publisko elektronisko sakaru tīklu darbības traucēšanu, tai skaitā nenodrošinot piekļuvi attiecīgajā īpašumā, arī liegumzonā, slēgtā teritorijā vai ēkā esošajiem elektronisko sakaru tīkliem un to infrastruktūras inženierbūvēm, lai veiktu šo tīklu un attiecīgo infrastruktūras inženierbūvju pārbūvi, renovāciju, atsevišķa abonentlīnijas pieslēguma ierīkošanu pie ēkā esošā elektronisko sakaru tīkla vai ar to ekspluatāciju saistītus darbus, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.

122. pants. Viesabonēšanu regulējošu normatīvo aktu pārkāpšana

Par normatīvo aktu pārkāpšanu attiecībā uz viesabonēšanu publiskajos mobilo elektronisko sakaru tīklos piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no simt četrdesmit līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

123. pants. Ierobežotas radiofrekvenču joslas vai numerācijas lietošanas tiesību nosacījumu vai specifisko lietošanas tiesību nosacījumu nepildīšana

Par ierobežotas radiofrekvenču joslas vai numerācijas lietošanas tiesību nosacījumu vai specifisko lietošanas tiesību nosacījumu nepildīšanu vai pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit sešām līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

124. pants. Universālā pakalpojuma saistību pārkāpšana

Par universālā pakalpojuma saistību pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit sešām līdz četrtūkstoš naudas soda vienībām.

125. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

(1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 113. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 116., 117., 118., 119., 120., 122., 123. un 124. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Regulators.

(3) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 114. un 121. pantā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts policija vai pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija.

(4) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 115. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts policija.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Elektronisko sakaru likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 23. nr.; 2005, 12. nr.; 2006, 24. nr.; 2007, 12. nr.; 2008, 15. nr.; 2009, 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 102., 206. nr.; 2011, 88. nr.; 2013, 232. nr.; 2014, 17., 60. nr.; 2015, 222., 251. nr.; 2016, 108., 241. nr.; 2017, 70., 132. nr.; 2018, 97. nr.; 2019, 75. nr.; 2020, 21., 181.A nr.).

2. Līdz šajā likumā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 30. septembrim piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2005. gada 9. augusta noteikumi Nr. 591 "Kārtība, kādā elektronisko sakaru komersants aprīko elektronisko sakaru tīklu ar iekārtām, kas likumā noteiktajos gadījumos nodrošina operatīvās informācijas iegūšanu no tehniskajiem līdzekļiem un sarunu operatīvu noklausīšanos";

2) Ministru kabineta 2006. gada 6. jūnija noteikumi Nr. 453 "Noteikumi par radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujām";

3) Ministru kabineta 2007. gada 11. septembra noteikumi Nr. 619 "Noteikumi par zudušu identificējamu elektronisko sakaru galiekārtu centralizētas datubāzes veidošanu, uzturēšanu un izmantošanu, kā arī šādu galiekārtu izmantošanas iespējas pārtraukšanu un atjaunošanu";

4) Ministru kabineta 2007. gada 4. decembra noteikumi Nr. 820 "Kārtība, kādā pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, operatīvās darbības subjekti, valsts drošības iestādes, Konkurences padome, prokuratūra un tiesa pieprasa un elektronisko sakaru komersants nodod saglabājamos datus, un kārtība, kādā apkopo statistisko informāciju par saglabājamo datu pieprasījumiem un to izsniegšanu";

5) Ministru kabineta 2009. gada 6. oktobra noteikumi Nr. 1151 "Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu radiosakaru veidiem un iedalījumu radiosakaru sistēmām, kā arī par radiofrekvenču spektra joslu izmantošanas vispārīgajiem nosacījumiem (Nacionālais radiofrekvenču plāns)";

6) Ministru kabineta 2010. gada 16. februāra noteikumi Nr. 143 "Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslām, kuru efektīvas izmantošanas labad ir nepieciešams ierobežot radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanu komercdarbībai elektronisko sakaru nozarē";

7) Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumi Nr. 93 "Noteikumi par speciālo radiolīdzekļu izmantošanas kārtību un tehniskajām prasībām to darbībai";

8) Ministru kabineta 2011. gada 9. augusta noteikumi Nr. 627 "Obligātās prasības, kas jāievēro, izstrādājot personas datu aizsardzības pārkāpumu izmeklēšanas un novēršanas iekšējo kārtību";

9) Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumi Nr. 45 "Numerācijas pārvaldīšanas kārtība, izveidojot un uzturot numerācijas datubāzi";

10) Ministru kabineta 2014. gada 26. maija noteikumi Nr. 271 "Noteikumi par izsaucēja — izsaucošās elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāja galiekārtas — atrašanās vietas datu noteikšanu, apstrādi, uzturēšanu un nodošanu";

11) Ministru kabineta 2014. gada 9. jūnija noteikumi Nr. 291 "Kārtība, kādā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija sagatavo un nosūta lēmumu par piekļuves ierobežošanu Latvijā nelicencētu interaktīvo azartspēļu organizētāju interneta mājaslapām";

12) Ministru kabineta 2014. gada 17. jūnija noteikumi Nr. 306 "Kārtība, kādā Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Datu valsts inspekcija un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pieprasa un elektronisko sakaru komersants nodod noslodzes datus";

13) Ministru kabineta 2014. gada 1. jūlija noteikumi Nr. 366 "Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam izvirzāmās prasības un tā atzīšanas kārtība";

14) Ministru kabineta 2016. gada 7. jūnija noteikumi Nr. 360 "Radioiekārtu atbilstības novērtēšanas, piedāvāšanas tirgū, uzstādīšanas un lietošanas noteikumi";

15) Ministru kabineta 2016. gada 9. augusta noteikumi Nr. 529 "Radioamatieru radiostaciju būvēšanas, ierīkošanas un lietošanas, kā arī radioamatieru apliecības saņemšanas kārtība";

16) Ministru kabineta 2017. gada 16. maija noteikumi Nr. 261 "Kārtība, kādā nosaka atlīdzību par elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai un būvniecībai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu";

17) Ministru kabineta 2018. gada 6. februāra instrukcija Nr. 1 "Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra nodrošināšanas kārtība";

18) Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr. 828 "Noteikumi par numerācijas lietošanas tiesību ikgadējo valsts nodevu";

19) Ministru kabineta 2022. gada 1. februāra noteikumi Nr. 87 "Valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" publisko maksas pakalpojumu cenrādis".

3. Regulators līdz 2023. gada 21. decembrim pirmoreiz veic ģeogrāfisko apsekošanu.

4. Līdz Regulatora lēmuma par universālā pakalpojuma saistībām spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. oktobrim piemērojamas šā likuma spēkā stāšanās brīdī spēkā esošās Regulatora noteiktās universālā pakalpojuma saistības un Regulatora 2016. gada 17. novembra lēmums Nr. 1/24 "Noteikumi par universālo pakalpojumu elektronisko sakaru nozarē", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. Līdz universālā pakalpojuma saistību pārskatīšanai vai līdz 2022. gada 31. oktobrim spēkā esošo universālā pakalpojuma saistību tīrās izmaksas kompensē no valsts budžeta. Šajā likumā noteiktā universālā pakalpojuma saistību finansēšanas kārtība attiecas tikai uz tām universālā pakalpojuma saistībām, kuras Regulators noteicis šajā likumā noteiktajā kārtībā.

5. Šā likuma 47. panta otro un trešo daļu nepiemēro attiecībā uz tā ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību termiņa pagarinājumu, kurš iestājas divu gadu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

6. Līdz šajā likumā noteikto Regulatora noteikumu, izņemot 60. pantā paredzētos noteikumus, spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 30. septembrim piemērojami šādi Regulatora noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Regulatora 2006. gada 8. novembra lēmums Nr. 275 "Par Noteikumiem par abonenta rēķina detalizācijas pamatlīmeni";

2) Regulatora 2011. gada 16. jūnija lēmums Nr. 1/7 "Noteikumi par radiofrekvenču spektra lietošanas tiesībām";

3) Regulatora 2013. gada 19. decembra lēmums Nr. 1/38 "Starpsavienojumu pamatpiedāvājuma noteikumi";

4) Regulatora 2013. gada 19. decembra lēmums Nr. 1/40 "Elektronisko sakaru pakalpojumu izmaksu aprēķināšanas un attiecināšanas metodika";

5) Regulatora 2014. gada 18. jūnija lēmums Nr. 1/11 "Noteikumi par atsaistītu piekļuvi abonentlīnijai vai tās daļai";

6) Regulatora 2015. gada 15. oktobra lēmums Nr. 1/14 "Elektronisko sakaru pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika";

7) Regulatora 2015. gada 3. decembra lēmums Nr. 1/18 "Noteikumi par numerācijas lietošanas tiesībām";

8) Regulatora 2015. gada 3. decembra lēmums Nr. 1/19 "Numura saglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanas noteikumi";

9) Regulatora 2015. gada 3. decembra lēmums Nr. 1/20 "Krāpniecības, izmantojot numerāciju, novēršanas noteikumi";

10) Regulatora 2016. gada 10. marta lēmums Nr. 1/5 "Pietiekamas pakalpojumu cenu starpības aprēķināšanas metodika elektronisko sakaru nozarē";

11) Regulatora 2016. gada 14. jūlija lēmums Nr. 1/12 "Noteikumi par piekļuvi saistītām iekārtām";

12) Regulatora 2016. gada 25. augusta lēmums Nr. 1/15 "Noteikumi par tirgus analīzei nepieciešamās informācijas apjomu un iesniegšanas kārtību";

13) Regulatora 2017. gada 30. marta lēmums Nr. 1/13 "Elektronisko sakaru tīkla tehniskie un darbības noteikumi starpsavienojuma pakalpojumam";

14) Regulatora 2017. gada 15. jūnija lēmums Nr. 1/19 "Galalietotāju informēšanas par paaugstinātu tarifu izsaukumiem noteikumi";

15) Regulatora 2017. gada 6. jūlija lēmums Nr. 1/20 "Universālā pakalpojuma saistību tīro izmaksu aprēķināšanas un noteikšanas metodika";

16) Regulatora 2017. gada 14. septembra lēmums Nr. 1/25 "Elektronisko sakaru tīkla tehniskie un darbības noteikumi par piekļuvi datu plūsmai";

17) Regulatora 2017. gada 16. novembra lēmums Nr. 1/28 "Noteikumi par privātā elektronisko sakaru tīkla pieslēgšanu publiskajam elektronisko sakaru tīklam";

18) Regulatora 2017. gada 23. novembra lēmums Nr. 1/30 "Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes mērījumu metodika";

19) Regulatora 2017. gada 30. novembra lēmums Nr. 1/31 "Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes prasību, kvalitātes pārskatu iesniegšanas un publiskošanas noteikumi";

20) Regulatora 2017. gada 30. novembra lēmums Nr. 1/32 "Noteikumi par elektronisko sakaru komersantu reģistrēšanu un elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu sarakstu";

21) Regulatora 2017. gada 21. decembra lēmums Nr. 1/40 "Informācijas iesniegšanas noteikumi elektronisko sakaru nozarē";

22) Regulatora 2018. gada 7. jūnija lēmums Nr. 1/11 "Noteikumi radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanai izsoles kārtībā";

23) Regulatora 2018. gada 4. oktobra lēmums Nr. 1/25 "Piekļuves, saistītu iekārtu kopīgas izmantošanas, piekļuves datu plūsmai un atsaistītas piekļuves abonentlīnijām pamatpiedāvājuma noteikumi";

24) Regulatora 2018. gada 20. decembra lēmums Nr. 1/35 "Vispārējās atļaujas noteikumi elektronisko sakaru nozarē".

7. Līdz šā likuma 60. pantā paredzēto Regulatora noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 30. septembrim piemērojami Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 367 "Nacionālais numerācijas plāns", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

8. Šā likuma 37. pantā noteiktās prasības attiecībā uz līgumā iekļaujamo informāciju piemēro tikai tiem līgumiem, kuri noslēgti pēc šā likuma 37. panta pirmajā daļā minēto noteikumu stāšanās spēkā.

9. Elektronisko sakaru komersants mēneša laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas iesniedz Regulatoram informāciju par esošās aktīvās infrastruktūras kopīgu izmantošanu. Regulators, saņemot šo informāciju, ir tiesīgs uzsākt padziļinātu vērtēšanu un pieņemt lēmumu saskaņā ar šā likuma 68. pantu.

10. Šā likuma 4. panta ceturtā daļa stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

11. Šā likuma 8. pants stājas spēkā 2022. gada 1. oktobrī.

12. Šā likuma 13. panta piektā daļa stājas spēkā 2023. gada 1. aprīlī.

13. Šā likuma 15. panta otrais teikums stājas spēkā 2022. gada 1. oktobrī.

14. Šā likuma 19. panta otrās daļas 17. punkts stājas spēkā 2025. gada 28. jūnijā.

15. Šā likuma 27. panta pirmā daļa stājas spēkā 2022. gada 1. oktobrī.

16. Šā likuma 108. panta piektā daļa stājas spēkā 2022. gada 1. oktobrī.

17. Līdz dienai, kad spēku zaudē Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums un Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums, par īsajiem numuriem "8303" un "8989" ir atbildīgs Nacionālais veselības dienests, bet par īso numuru "8345" — Valsts kanceleja. Atbildīgās iestādes pieņem lēmumu par elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzēju, kurš tehniski nodrošina attiecīgā īsā numura darbību atbilstoši tā mērķim.

18. Ministru kabinets līdz 2022. gada 31. decembrim iesniedz Saeimai likumprojektu, lai nodrošinātu šā likuma 99., 100. un 101. pantā ietvertā saglabājamo datu jomas regulējuma atbilstību Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam un Latvijas Republikas Satversmei. Līdz attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās dienai elektronisko sakaru komersants saglabājamos datus šā likuma 99. panta pirmajā un otrajā daļā minētajām institūcijām izsniedz attiecīgajos procesuālajos likumos noteiktajā kārtībā, ja šādu datu izsniegšana ir nepieciešama un attaisnojama.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija direktīvas 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju);

2) Komisijas 2002. gada 16. septembra direktīvas 2002/77/EK par konkurenci elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu tirgū;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra direktīvas 2009/136/EK, ar ko groza direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem, direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē un regulu (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa direktīvas 2014/53/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz radioiekārtu pieejamību tirgū un ar ko atceļ direktīvu 1999/5/EK;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija direktīvas 2014/61/ES par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvas (ES) 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīvas (ES) 2019/882 par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2022. gada 14. jūlijā.
Valsts prezidents E. Levits
Rīgā 2022. gada 28. jūlijā
29.07.2022