Darbības ar dokumentu

1.pants. Kriminālsodu izpildes uzdevums

Kriminālsodu izpildes uzdevums ir izpildīt kriminālsodu saskaņā ar šajā kodeksā noteiktajiem kriminālsodu izpildes pamatprincipiem, piemērojot notiesātajam šajā kodeksā noteiktos resocializācijas līdzekļus, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Šis kodekss reglamentē kriminālsodu izpildes noteikumus un kārtību, notiesāto tiesisko statusu, valsts un pašvaldību iestāžu kompetenci sodu izpildē.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

2.pants. Kriminālsodu izpildes normatīvo aktu piemērošana

Notiesātie izcieš sodu saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā soda izciešanas brīdī, ja likumā vai normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

Visas personas, kuras notiesātas Latvijā, izcieš sodu tās teritorijā, ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi.

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

3.pants. Labošanas darbu likumdošanas piemērošana

(Izslēgts ar 17.11.1992.gada likumu)

4.pants. Kriminālsoda izpildes pamats un pamatprincipi

Pamats kriminālsoda izpildei ir spēkā stājies tiesas nolēmums vai prokurora priekšraksts par sodu, kā arī tiesas lēmums, kurš nav stājies spēkā un par kuru iesniegtā sūdzība atbilstoši Kriminālprocesa likumam neaptur tā izpildi.

Izpildot jebkura veida kriminālsodu, ievērojami šādi pamatprincipi:

1) sodu izpildes praksē ir nodrošināmas likumā noteiktās garantijas pret spīdzināšanu un necilvēcīgu vai pazemojošu soda piemērošanu notiesātajai personai; soda izpildes mērķis nav sagādāt fiziskas ciešanas vai pazemot cilvēka cieņu, vai izstumt viņu no sabiedrības;

2) nav pieļaujama notiesāto diskriminācija atkarībā no rases, tautības, valodas, dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, politiskajiem uzskatiem, reliģiskās pārliecības un citiem kritērijiem;

3) likuma priekšā visi notiesātie ir vienlīdzīgi.

(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

4.¹ pants. Kriminālsoda izpildes apturēšanas un atjaunošanas pamats

Ar brīvības atņemšanu saistīta kriminālsoda izpilde tiek apturēta līdz ar notiesātā pārvietošanu turpmākai soda izciešanai uz ārvalsti vai ar brīdi, kad saņemts Tieslietu ministrijas paziņojums, ka spriedums pieņemts izpildei ārvalstī.

Ar brīvības atņemšanu nesaistīta kriminālsoda izpilde tiek apturēta ar brīdi, kad saņemts Tieslietu ministrijas paziņojums, ka spriedums pieņemts izpildei ārvalstī, izņemot mantas konfiskāciju un tiesību ierobežošanu. Mantas konfiskācijas un tiesību ierobežošanas izpilde tiek turpināta, neraugoties uz to, ka Latvijas tiesas nolēmums nodots izpildei ārvalstī.

Kriminālsoda izpilde tiek atjaunota, ja kriminālsoda izpildes iestāde saņem Tieslietu ministrijas informāciju, ka persona izbēgusi no ārvalsts brīvības atņemšanas iestādes vai ar brīvības atņemšanu nesaistīta kriminālsoda izpilde nodota atpakaļ Latvijai.

Šā kodeksa izpratnē notiesātās personas lieta tiek apturēta un netiek izbeigta līdz brīdim, kad saņemta Tieslietu ministrijas informācija par pilnīgu soda izpildi ārvalstī.

(15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.12.2011.)

(Sadaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

5.¹ pants. Prokurora priekšraksta par sodu izpilde

Prokurora priekšraksts par sodu izpildāms atbilstoši šajā kodeksā paredzētajiem sodu izpildes noteikumiem. Personai, kurai prokurors ar priekšrakstu noteicis sodu, ir tāds pats statuss kā notiesātai personai.

(28.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2005.)

6.pants. Soda izciešanas vietas

(Izslēgts ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

7.pants. Paziņojums tiesai par sprieduma izpildi

(Izslēgts ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

8.pants. Soda izpildes mērķis

Soda izpildes mērķis ir efektīvi piemērot notiesātajam visus šajā kodeksā noteiktos soda izpildes noteikumus, tādējādi nodrošinot personas resocializācijas procesu un radot priekšnoteikumus tās tiesiskai uzvedībai pēc soda izpildes.

(14.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

9.pants. Personu tiesiskais stāvoklis, kuras izcieš sodu

Personām, kuras izcieš sodu, ir likumos noteiktie pienākumi un tiesības ar ierobežojumiem, ko likumi paredz notiesātajiem, kā arī ar tādiem ierobežojumiem, kas izriet no tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu un soda izciešanas kārtības, kādu attiecīgā soda veida izciešanai nosaka šis kodekss.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.1992., 15.12.1994., 14.10.1998. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

10.pants. Sabiedrības piedalīšanās notiesāto resocializācijā

Sabiedrība piedalās notiesāto resocializācijā atbilstoši šajā kodeksā un citos normatīvajos aktos noteiktajam veidam un apjomam.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

12.pants. Prokuratūras uzraudzība pār soda izpildi

(Izslēgts ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

12.¹ pants. Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes kriminālsodu izpildes laikā

Kriminālsodu izpildes laikā kriminālsodu izpildes iestādes organizē starpinstitūciju sadarbības sanāksmes, lai kriminālsodu izpildes iestāžu un citu iesaistīto institūciju kompetences ietvaros koordinētu pasākumus un aktivitātes ar mērķi mazināt risku, ka notiesātais izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu.

Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes organizē Valsts probācijas dienests, Ieslodzījuma vietu pārvalde un Valsts policija attiecībā uz personām, kurām iestāde nodrošina kriminālsoda izpildi, ja:

1) persona ir notiesāta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu;

2) persona ir notiesāta par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību;

3) notiesātajam ir konstatētas radikalizācijas pazīmes;

4) notiesātais ir nepilngadīgs probācijas klients.

Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes var organizēt arī attiecībā uz nepilngadīgu notiesāto, notiesāto ar garīgās veselības traucējumiem vai notiesāto, kuram ir konstatēts ļoti augsts jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risks, kā arī gadījumos, ja notiesātā jauna noziedzīga nodarījuma risku mazināšanai nepieciešama citu institūciju iesaiste, lai nodrošinātu koordinētus pasākumus un aktivitātes.

Starpinstitūciju sadarbības sanāksmi var organizēt jebkurā kriminālsoda izpildes procesa brīdī, taču to obligāti organizē pirms kriminālsoda izpildes beigām attiecībā uz šā panta otrajā daļā minētajiem notiesātajiem.

Par personu ar radikalizācijas pazīmēm šā kodeksa izpratnē uzskata personu, kura, pamatojoties uz ideoloģiska, politiska, reliģiska, sociāla, ekonomiska un personīga rakstura iemesliem, pakāpeniski pieņem vardarbīgu ekstrēmismu. Vardarbīgs ekstrēmisms izpaužas kā tādu darbību popularizēšana, atbalstīšana un veikšana, kuras var novest pie terorisma un kuru mērķis ir aizstāvēt ideoloģiju, kas sludina rases, nacionālo, etnisko vai reliģisko pārākumu vai noliedz demokrātijas pamatprincipus un pamatvērtības.

Ministru kabinets nosaka uz starpinstitūciju sadarbības sanāksmi uzaicināmās institūcijas un personas, to pienākumus, starpinstitūciju sadarbības sanāksmes sasaukšanas, organizēšanas un norises kārtību, lēmumu pieņemšanas kārtību, protokola sagatavošanas un izsniegšanas kārtību, glabāšanas termiņus, kā arī par fiziskajām personām apstrādājamo datu apjomu un glabāšanas termiņu.

(20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

12.² pants. Personas datu apstrāde starpinstitūciju sadarbības sanāksmē

Starpinstitūciju sadarbības sanāksmē tās dalībnieki, lai sasniegtu šā kodeksa 12.¹ panta pirmajā daļā paredzēto mērķi:

1) sniedz informāciju par institūcijas kompetences ietvaros īstenotajiem pasākumiem darbā ar notiesāto, par institūcijas darbības ietvaros vai uzaicinātās personas konstatētajiem notiesātā atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riskiem, sniedz institūcijas vai uzaicinātās personas rīcībā esošo informāciju par notiesāto, cietušo, notiesātā ģimenes locekļiem, iespējami apdraudēto personu;

2) sniedz informāciju par īstenotajiem pasākumiem cietušā interešu aizstāvības nodrošināšanai un turpmāk īstenojamiem pasākumiem;

3) vienojas par katras iesaistītās institūcijas kompetences jomā veicamajiem pasākumiem un aktivitātēm.

Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes organizēšanas un norises laikā sanāksmes dalībnieki sniedz šā panta pirmajā daļā noteiktos notiesātā, cietušā, notiesātā ģimenes vai mājsaimniecības locekļu, iespējami apdraudēto personu personas datus, ciktāl šī apstrāde ir nepieciešama, lai nodrošinātu šā kodeksa 12.¹ panta pirmajā daļā minētā mērķa sasniegšanu.

Lai nodrošinātu starpinstitūciju sadarbības sanāksmes dalībnieku interešu aizsardzību un šā kodeksa 12.¹ panta pirmajā daļā minētā mērķa sasniegšanu:

1) starpinstitūciju sadarbības sanāksmes laikā apstrādātajai informācijai, kā arī protokolā iekļautajai informācijai ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss;

2) starpinstitūciju sadarbības sanāksmes laikā iegūto informāciju var izsniegt iesaistīto institūciju pārstāvjiem atbilstoši kompetencei vai citām personām, ja tas noteikts likumā. Psihologam, ārstniecības personai, fiziskajai personai vai juridiskās personas pārstāvim, kas piedalījās starpinstitūciju sadarbības sanāksmē, atbilstoši kompetencei, ja nepieciešams, tiek sniegta informācija, kas attiecas uz notiesātajam nepieciešamajiem sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumiem, vai cita likumā noteikta informācija.

(20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

13.pants. Brīvības atņemšanas iestāžu veidi

Brīvības atņemšanas sodu izpilda slēgtajā cietumā, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. Notiesātie brīvības atņemšanas sodu var izciest arī izmeklēšanas cietumā izveidotā slēgtā cietuma, atklātā cietuma vai audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem nodaļā.

Brīvības atņemšanas iestādē var organizēt gan slēgtā, gan atklātā cietuma, gan audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem nodaļas, gan izmeklēšanas cietuma nodaļas.

(20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

14.pants. Labošanas darbu iestādes veida noteikšana

(Izslēgts ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

15.¹ pants. Tieslietu ministrijas informēšana par ārvalstu pilsoņiem

Ieslodzījuma vietu pārvalde regulāri, bet ne retāk kā reizi četros mēnešos nosūta Tieslietu ministrijai informāciju par ārvalstu pilsoņiem, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu brīvības atņemšanas iestādēs Latvijā.

(15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.12.2011.)

15.² pants. Notiesāto ievietošana īslaicīgās aizturēšanas vietā

Ar brīvības atņemšanu notiesāto, kas ir meklēšanā, pēc aizturēšanas var ievietot īslaicīgās aizturēšanas vietā līdz pārvietošanai uz brīvības atņemšanas iestādi. Īslaicīgās aizturēšanas vietā uz notiesāto attiecas īslaicīgās aizturēšanas vietas iekšējās kārtības noteikumi un viņam nodrošināmi īslaicīgās aizturēšanas vietas sadzīves apstākļi.

(28.04.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.05.2016.)

15.³ pants. Notiesātā personas lieta

Katram ar brīvības atņemšanu notiesātajam brīvības atņemšanas iestādes darbinieki iekārto personas lietu vai turpina apcietinātā personas lietu, ja notiesātais nosūtīts soda izciešanai no izmeklēšanas cietuma.

Personas lietā obligāti iekļauj:

1) šā kodeksa 4. panta pirmajā daļā minētos tiesas nolēmumus;

2) notiesātā daktiloskopisko karti;

3) informāciju par aizturēšanu, ja notiesātais ticis aizturēts, vai ierašanos brīvības atņemšanas soda izciešanas uzsākšanai;

4) notiesātā anketu;

5) notiesātā un tā sevišķo pazīmju fotoattēlus, kā arī notiesātā kriminālistisko raksturojumu;

6) resocializācijas plānu un informāciju par notiesātā resocializācijas procesu;

7) informāciju par notiesātajam piemērotajiem sodiem par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem, kā arī informāciju par piemērotajiem pamudinājumiem.

Notiesātā personas lietā iekļauj dokumentus, kas sniedz informāciju par brīvības atņemšanas soda izpildes gaitu, un attiecībā uz notiesāto pieņemtos administratīvos aktus un citus lēmumus.

Notiesātā personas lietai pievieno:

1) pasi vai personas apliecību;

2) pagaidu apliecību, atgriešanās apliecību vai pagaidu ceļošanas dokumentu;

3) brīvības atņemšanas iestādes rīcībā esošo informāciju par notiesātā iegūto izglītību.

Pārvietojot notiesāto no īslaicīgās aizturēšanas vietas uz brīvības atņemšanas iestādi, līdzi nosūta šā panta otrās daļas 1.—3. punktā minētos dokumentus un notiesātajam izņemtos dokumentus. Pārvietojot notiesāto no brīvības atņemšanas iestādes uz izmeklēšanas cietumu vai otrādi, līdzi nosūta notiesātā personas lietu.

Ministru kabinets nosaka notiesātā anketas saturu un noformēšanas kārtību, kā arī personas lietas noformēšanas kārtību.

(27.01.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.02.2022.)

15.⁴ pants. Informācijas izsniegšanas ierobežojumi

Notiesātajam neizsniedz ieslodzījuma izpildes laikā radītu dokumentu, viņu ar to neiepazīstina un nenorāda šādas neiepazīstināšanas iemeslus, ja dokuments satur:

1) informāciju par ieslodzīto, kurš ir palīdzējis atklāt citas personas izdarītu noziegumu un kuram tiesa ir samazinājusi spriedumā noteikto sodu;

2) informāciju par ieslodzīto, kurš ir bijis tiesnesis, tiesu sistēmai piederīga persona, izmeklēšanas iestādes, kriminālsodu izpildes iestādes, operatīvo darbību veicošas valsts institūcijas, pašvaldības policijas vai citas ar valsts un sabiedrības drošības nodrošināšanu saistītas valsts institūcijas nodarbinātais, viņa laulātais vai pirmās pakāpes radinieks;

3) informāciju par citu ieslodzīto šķirtas turēšanas iemesliem;

4) informāciju, kuras nonākšana pie notiesātā vai citas personas var apdraudēt drošību ieslodzījuma vietā vai radīt viņa vai citu personu drošības, veselības vai dzīvības apdraudējumu;

5) informāciju par iestāžu preventīvo darbību jauna noziedzīga nodarījuma, soda izciešanas režīma vai izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumu pārkāpuma novēršanai;

6) informāciju par notiesātā risku un vajadzību novērtējumu, izņemot novērtēšanas laikā iegūto secinājumu par riska līmeni un resocializācijas vajadzībām;

7) informāciju par notiesātā atbilstību dalībai resocializācijas programmā.

Citu šā panta pirmajā daļā neminētu ieslodzījuma izpildes laikā sagatavotu dokumentu notiesātajam izsniedz tad, ja to paredz šis kodekss vai citi normatīvie akti, vai pēc notiesātā pieprasījuma.

Uz šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu izsniegšanu neattiecas Informācijas atklātības likuma nosacījumi.

(20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

16.pants. Notiesāto īslaicīga atstāšana izmeklēšanas cietumā

Ar brīvības atņemšanu notiesāto, kuram sods jāizcieš brīvības atņemšanas iestādē, var atstāt izmeklēšanas cietumā ar rajona, pilsētas vai tiesu apgabala prokurora lēmumu uz laiku līdz trim mēnešiem, bet ar ģenerālprokurora lēmumu — uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja nepieciešams izdarīt izmeklēšanas darbības, vai ar tiesas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar lietas izskatīšanu tiesā, — uz noteikto lietas izskatīšanas laiku.

Ja notiesāto sauc pie kriminālatbildības citā lietā un viņam noteiktais drošības līdzeklis ir apcietinājums, termiņu viņa turēšanai izmeklēšanas cietumā nosaka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.1992., 15.12.1994., 14.10.1998., 11.11.2004. un 04.04.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

17.pants. Notiesāto atstāšana izmeklēšanas cietumos saimnieciskās apkalpes darbam

(Izslēgts ar 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 09.12.2004.)

18.pants. Notiesāto šķirta turēšana brīvības atņemšanas iestādēs

Brīvības atņemšanas iestādēs šķirti tur vīriešus un sievietes, kā arī nepilngadīgos un pieaugušos. Šķirti tur arī tos notiesātos, kuru personiskās īpašības un kriminālā pieredze negatīvi iespaido citus notiesātos vai arī kuri apspiež un izmanto pārējos.

Personas, kam piemērots drošības līdzeklis — apcietinājums —, turamas atsevišķi no notiesātajiem, izņemot gadījumus, kad tās piekrīt kopīgai izvietošanai vai iesaistīšanai kopīgos pasākumos un tam piekrīt izmeklēšanas iestāde, prokuratūra vai tiesa, kuras rīcībā ir apcietinātais.

Šajā pantā noteiktās prasības par notiesāto šķirtu turēšanu neattiecas uz brīvības atņemšanas iestāžu slimnīcām. Personas, kuras ārstējas šādā slimnīcā, tur tāda veida režīma apstākļos, kāds šīm personām noteikts.

Personas, kas notiesātas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, turamas atsevišķi no pārējiem notiesātajiem, ievērojot šā panta pirmās daļas pirmajā teikumā noteikto, tomēr ir atļauts tās iesaistīt garīgās aprūpes un resocializācijas pasākumos kopā ar pārējiem notiesātajiem.

Notiesātos, kas iesaistīti resocializācijas programmā atkarību mazināšanai (turpmāk — atkarību mazināšanas programma), tur atsevišķi no pārējiem notiesātajiem, ievērojot šā panta pirmās daļas nosacījumus.

(15.12.1994. likuma redakcijā, kas grozīta ar 14.07.2011., 20.12.2012. un 09.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2016.)

19.pants. Visa notiesātajiem piespriestā soda izciešana vienā labošanas darbu iestādē

(Izslēgts ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

20.pants. Notiesātā pārvietošana uz izmeklēšanas cietumu

Notiesātā pārvietošana no brīvības atņemšanas iestādēm uz izmeklēšanas cietumu pieļaujama:

— sakarā ar lietas izskatīšanu tiesā — ar tiesas lēmumu uz noteikto lietas izskatīšanas laiku;

— sakarā ar izmeklēšanas darbībām lietā par noziedzīgu nodarījumu, ko izdarījis notiesātais vai cita persona, — ar rajona, pilsētas vai tiesu apgabala prokurora lēmumu — uz laiku līdz trim mēnešiem, bet ar Latvijas Republikas ģenerālprokurora lēmumu — līdz sešiem mēnešiem.

Šā panta pirmajā daļā minēto notiesāto tiesību apjomu izmeklēšanas cietumā nosaka šis kodekss.

Šis pants neattiecas uz notiesātajiem, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu atklātajos cietumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.1992., 15.12.1994., 14.10.1998., 11.11.2004. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

20.¹ pants. Brīvības atņemšanas soda izpildes pamatprincipi

Brīvības atņemšanas soda izpildes pamatprincipi ir šajā kodeksā noteiktā soda izpildes kārtības (režīma) un notiesātā resocializācijas (sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas līdzekļi) procesa nodrošināšana.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

20.² pants. Brīvības atņemšanas iestādes apmeklēšana

Personām, kas ierodas brīvības atņemšanas iestādē, lai apmeklētu notiesātos vai pildītu profesionālos pienākumus, aizliegts atrasties alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā.

(28.05.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2021.)

21.pants. Turēšanas apstākļu grozīšana ar brīvības atņemšanu notiesātajām personām soda izciešanas laikā

(Izslēgts ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

(Izslēgta ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

(Izslēgta ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

(Izslēgta ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

(Nodaļas nosaukums 14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

41.pants. Režīma pamatnoteikumi brīvības atņemšanas iestādēs

Režīma pamatnoteikumi brīvības atņemšanas iestādēs ir notiesāto obligāta izolācija un uzraudzība, lai viņiem nebūtu iespējams izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus; viņiem noteikto pienākumu precīza bezierunu izpilde; dažādi režīma apstākļi atkarībā no notiesātā izdarītā noziedzīgā nodarījuma rakstura, viņa personības un uzvedības.

Notiesātie valkā personisko apģērbu vai brīvības atņemšanas iestādes administrācijas nodrošināto apģērbu saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumiem. Prasības attiecībā uz notiesātā ārējo izskatu nosaka brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi. Notiesātie ir pakļauti pārmeklēšanai, ko izdara tā paša dzimuma persona.

Notiesātos slēgtajā cietumā un audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem izvieto slēgtās telpās vai kamerās naktsmieram paredzētajā laikā, bet slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē — arī no resocializācijas pasākumiem brīvajā laikā.

Brīvības atņemšanas iestādēs ar iestādes priekšnieka rīkojumu nosaka stingri reglamentētu dienas kārtību.

Notiesātajiem nav atļauts glabāt pie sevis naudu, vērtslietas, kā arī priekšmetus, kurus aizliegts lietot brīvības atņemšanas iestādēs. Pie notiesātajiem atrastos neatļautos priekšmetus un naudu izņem. Naudu ieskaita brīvības atņemšanas iestādes budžetā un izlieto notiesāto komunālo apstākļu uzlabošanai. To priekšmetu un mantu sarakstu un daudzumu, kas var atrasties pie notiesātajiem, un naudas izņemšanas kārtību reglamentē brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi.

Šā panta piektajā daļā noteiktais aizliegums glabāt pie sevis naudu un vērtslietas neattiecas uz notiesātajiem, kuri sodu izcieš atklātajos cietumos. Notiesātajiem, kuri sodu izcieš atklātajos cietumos, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju ir atļauts glabāt arī personisko datortehniku ar interneta pieeju, ja tā nepieciešama notiesātā izglītības apguves vai nodarbinātības nodrošināšanai, un personisko mobilo telefonu. Notiesāto glabāšanā esošā personiskā datortehnika un mobilais telefons tiek pakļauti pārbaudei.

(Septītā daļa izslēgta ar 15.06.2021. likumu)

Lai novērstu ieslodzījuma vietu vai sabiedrības drošības apdraudējumu, kā arī neatļautu priekšmetu vai vielu nodošanu notiesātajiem, brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas pārbauda notiesātajiem adresēto pasta sūtījumu un pienesumu saturu.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam vai viņa pilnvarotai iestādes amatpersonai ir tiesības prasīt, lai iestādes apmeklētāji uzrāda personu apliecinošu dokumentu, kā arī veikt šo personu un viņu mantu apskati un pārmeklēšanu.

Notiesātajiem ir pienākums samaksāt par Ieslodzījuma vietu pārvaldes sniegtajiem maksas pakalpojumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.1977., 21.12.1987. dekrētu, 17.11.1992., 15.12.1994., 14.10.1998., 11.11.2004., 16.06.2009., 14.07.2011., 18.06.2015., 22.06.2017., 07.12.2017., 15.06.2021. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

41.¹ pants. Režīma prasības brīvības atņemšanas iestāžu teritorijā izvietotajos uzņēmumos

Brīvības atņemšanas iestāžu teritorijā izvietotajos uzņēmumos atļauts uz darba līguma pamata strādāt administratīvajam un inženiertehniskajam personālam, lai tieši vadītu notiesāto darbu, kā arī kvalificētiem strādniekiem.

Personām, kas strādā kopā ar notiesātajiem, savstarpējās attiecībās ar tiem ir jāievēro brīvības atņemšanas iestāžu administrācijas noteiktā kārtība. Ja šī kārtība tiek pārkāpta, brīvības atņemšanas iestāžu administrācijai ir tiesības aizliegt šīm personām ienākt ražošanas objektos, kur strādā notiesātie.

Nav atļauts nodot notiesātajiem mantas, pārtikas produktus, naudu, kā arī priekšmetus, kurus aizliegts lietot cietumos. Vainīgie par to tiek saukti pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

Ja nepieciešams, administrācijai ir tiesības izdarīt ražošanas objektu apskati, kā arī to personu mantu un apģērba apskati, kuras ienāk un iziet no ražošanas objektiem, kur strādā notiesātie.

(21.12.1987. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.1994. un 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 09.12.2004.)

42.pants. Iekšējā kārtība brīvības atņemšanas iestādēs

Brīvības atņemšanas iestādēs nosaka stingri reglamentētu iekšējo kārtību, kas paredz: notiesāto pieņemšanas kārtību brīvības atņemšanas iestādēs; notiesāto uzvedības noteikumus darba un atpūtas laikā; priekšmetu un mantu sarakstu un skaitu, kurus viņi var turēt pie sevis; lietošanai aizliegto priekšmetu izņemšanas kārtību; pārbaudes un satikšanās noteikumus; noteikumus, kā pieņemami un izsniedzami sūtījumi, pienesumi, bandroles un korespondence notiesātajiem, kā arī pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu sarakstu un skaitu, kurus atļauts pārdot notiesātajiem.

Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumus izvieto visiem notiesātajiem pieejamā vietā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.1994., 14.07.2011. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

43.pants. Pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu iegāde

Notiesātajiem atļauts iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus.

(Otrā daļa izslēgta ar 20.06.2024. likumu)

To pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu sarakstu, kurus atļauts pārdot notiesātajiem, reglamentē brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi. Norēķināšanās par iegādātajām precēm brīvības atņemšanas iestādēs, izņemot atklātos cietumus, veicama nevis skaidrā naudā, bet ar pārskaitījumu.

(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004., 16.06.2009., 14.07.2011. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

44.pants. Iespēja notiesātajiem iegādāties literatūru un rakstāmpiederumus

Notiesātajiem neatkarīgi no viņiem noteiktā režīma veida atļauts bez ierobežojuma iegādāties literatūru grāmatu tirdzniecības tīklā, parakstīties uz laikrakstiem un žurnāliem un iegādāties rakstāmpiederumus par viņu personiskajā kontā esošajiem līdzekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.1991., 17.11.1992., 15.12.1994. un 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2015.)

45.¹ pants. Īslaicīga izbraukšana ārpus brīvības atņemšanas vietas teritorijas

(Izslēgts ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

45.² pants. Kārtība, kādā īstenojamas ar brīvības atņemšanu notiesātā tiesības satikties ar radinieku vai laulāto, kurš izcieš sodu citā brīvības atņemšanas iestādē

Ja notiesātajam ir piešķirts šā kodeksa 68. panta pirmās daļas 6., 7. vai 8. punktā minētais pamudinājums un viņš īslaicīgās prombūtnes laikā vēlas apmeklēt radinieku vai laulāto, kurš izcieš sodu citā brīvības atņemšanas iestādē, notiesātais iesniedz attiecīgu iesniegumu tās brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam, kurā viņš izcieš sodu. Iesniegumā norāda brīvības atņemšanas iestādi, kurā atrodas radinieks vai laulātais, informāciju, ka radiniekam vai laulātajam šajā kodeksā noteiktajā kārtībā ir piešķirta īslaicīgā vai ilgstošā satikšanās, satikšanās datumu un ilgumu. Iesniegumu iesniedz ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms paredzamās satikšanās.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks par saņemto iesniegumu un paredzamo satikšanos nekavējoties rakstveidā informē tās brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku, kurā sodu izcieš iesniegumā minētais radinieks vai laulātais. Kopā ar iesniegumu nosūta arī notiesātā fotogrāfiju.

Tās brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, kurā sodu izcieš radinieks vai laulātais, var pieņemt pamatotu lēmumu par radiniekam vai laulātajam piešķirtās īslaicīgās satikšanās norisi brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē šā kodeksa 45. panta astotajā daļā minētajos gadījumos.

Notiesātajam ir tiesības viena mēneša laikā pieprasīt, lai šā panta trešajā daļā minētais brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmums tiktu noformēts rakstveidā. Lēmumu noformē rakstveidā un izsniedz Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Šā panta trešajā daļā minēto brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt šā kodeksa 45. panta desmitajā daļā noteiktajā kārtībā.

Ja notiesātais, kurš ir devies uz satikšanos ar radinieku vai laulāto citā brīvības atņemšanas iestādē, objektīvu un iepriekš neparedzamu vai nenovēršamu apstākļu dēļ nevar ierasties uz satikšanos, viņam ir pienākums par to nekavējoties informēt brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku, kurš piešķīris šā panta pirmajā daļā minēto pamudinājumu, un nekavējoties atgriezties brīvības atņemšanas iestādē. Ja notiesātais neierodas uz satikšanos ar radinieku vai laulāto, tas tiek uzskatīts par rupju soda izciešanas režīma pārkāpumu, izņemot gadījumu, kad tam bijuši objektīvi un iepriekš neparedzami vai nenovēršami iemesli.

Ja, ierodoties uz šā panta pirmajā daļā paredzēto satikšanos vai tās laikā, tiek konstatēts, ka notiesātais, kurš ir ieradies uz satikšanos, atrodas alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā, tad tās brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, kurā satikšanās notiek:

1) pieņem lēmumu par šāda notiesātā izolēšanu uz laiku, kas nepārsniedz 64 stundas, izvietojot viņu atsevišķi no pārējiem notiesātajiem;

2) nekavējoties informē tās brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku, no kuras notiesātais ieradies;

3) nekavējoties organizē šāda notiesātā nogādāšanu atpakaļ brīvības atņemšanas iestādē;

4) veic šajā kodeksā noteiktās darbības soda izciešanas režīma pārkāpuma fiksēšanai un soda par soda izciešanas režīma pārkāpumu piemērošanai.

(15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2021.)

46.pants. Juridiskā palīdzība personām, kuras notiesātas ar brīvības atņemšanu

Notiesātajam atļauts tikties ar aizstāvi, zvērinātu notāru un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju juridiskās palīdzības saņemšanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Šādu tikšanos skaits netiek ierobežots, tās netiek iekļautas šajā kodeksā paredzēto īslaicīgo vai ilgstošo satikšanos skaitā un notiek brīvības atņemšanas iestādē noteiktajā darba laikā.

Satikšanās ar aizstāvi netiek kontrolēta.

Satikšanās ar zvērinātu notāru un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju notiek vizuālās kontroles apstākļos.

(04.04.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

46.¹ pants. Garīgā aprūpe brīvības atņemšanas iestādēs

Brīvības atņemšanas iestādēs pastāv kapelāna dienests. Kapelāna dienests ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes pakļautībā.

Likumīgi reģistrētajām reliģiskajām, žēlsirdības un labdarības biedrībām ir atļauts brīvības atņemšanas iestādēs veikt tikumiskās audzināšanas pasākumus.

Kārtību, kādā notiesātajiem atļauts tikties ar garīdznieku un piedalīties tikumiskās audzināšanas pasākumos, reglamentē brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi.

(15.12.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem , kas izdarīti ar 14.10.1998., 19.10.2000., 11.11.2004., 30.04.2009. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

47.¹ pants. Notiesāto tiesības izmantot sadzīves tehniku

Notiesātajam atļauts izmantot personisko sadzīves tehniku.

Ministru kabinets nosaka brīvības atņemšanas iestādē atļautās notiesāto personiskās sadzīves tehnikas sarakstu, daudzumu un izmantošanas laiku un kārtību.

Par brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu attiecībā uz personisko sadzīves tehniku var iesniegt sūdzību Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams.

Notiesātajiem, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, atļauts glabāt un izmantot Ministru kabineta noteikumos par iekšējo kārtību brīvības atņemšanas iestādes struktūrvienībā, kurā tiek īstenota atkarību mazināšanas programma, noteiktos priekšmetus, kā arī koplietošanas telpās izmantot brīvības atņemšanas iestādes nodrošināto sadzīves tehniku saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka noteikto dienas kārtību.

(20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

47.² pants. Notiesātā tiesības izmantot palīglīdzekli studiju procesā

Notiesātais ar brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam adresētu rakstveida iesniegumu var lūgt atļauju saņemt un noteiktu laiku izmantot palīglīdzekli bakalaura darba, maģistra darba vai promocijas darba izstrādei augstākās izglītības iegūšanai akreditētā augstskolā.

Iesniegumā notiesātais norāda:

1) augstskolu un studiju programmu, kurā studē;

2) palīglīdzekļa izmantošanas mērķi;

3) paredzamo palīglīdzekļa izmantošanas ilgumu;

4) palīglīdzekļa tehnisko aprakstu;

5) palīglīdzekli identificējošu informāciju;

6) iemeslu, kāpēc ar brīvības atņemšanas iestādē pieejamo palīglīdzekli nevar nodrošināt studiju turpināšanu augstākās izglītības iegūšanai, ja notiesātajam, turpinot studijas augstākās izglītības iegūšanai, ir pieejams brīvības atņemšanas iestādes nodrošināts attiecīgs palīglīdzeklis.

Šā panta otrajā daļā minētajam iesniegumam notiesātais pievieno viņa rīcībā esošos dokumentus, kas apliecina iesniegumā norādīto informāciju.

Lai izlemtu jautājumu par atļaujas došanu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, ja nepieciešams, pieprasa informāciju no augstskolas, kurā studē notiesātais.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks 10 darbdienu laikā pēc šā panta ceturtajā daļā minētās informācijas saņemšanas lemj par šā panta pirmajā daļā minētās atļaujas došanu, izvērtējot drošības un noziedzības novēršanas kritērijus, kā arī iespējas glabāt šā panta pirmajā daļā minēto palīglīdzekli brīvības atņemšanas iestādes telpās. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks atļaujā norāda palīglīdzekļa izmantošanas mērķi, izmantošanas vietu, biežumu, ilgumu, kā arī palīglīdzekļa glabāšanas vietu un kārtību.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, individuāli izvērtējot katru gadījumu, neļauj notiesātajam izmantot šā panta pirmajā daļā minēto palīglīdzekli, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) notiesātais ir sodīts par personiskās sadzīves tehnikas lietošanas kārtības pārkāpumu, par brīvības atņemšanas iestādē aizliegtu priekšmetu vai vielu lietošanu, glabāšanu vai izplatīšanu vai par palīglīdzekļa izmantošanas un glabāšanas kārtības pārkāpumu un neatbilst šā kodeksa 50.³ panta ceturtās daļas nosacījumiem;

2) notiesātais šā panta otrajā daļā minētajā iesniegumā ir norādījis nepatiesu informāciju;

3) ir konstatēti brīvības atņemšanas iestādē noteiktās kārtības vai sabiedrības drošības apdraudējuma riski.

Par palīglīdzekļa izmantošanas un glabāšanas kārtības pārkāpumiem notiesātais tiek sodīts šajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

Palīglīdzeklis pirms un pēc tā izmantošanas tiek pakļauts pārbaudei.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu par atteikumu dot atļauju palīglīdzekļa izmantošanai notiesātais var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams.

Ja tiek konstatēts, ka notiesātais palīglīdzekli izmanto neatbilstoši brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļaujā vai šajā kodeksā noteiktajām prasībām, šā panta pirmajā daļā minētā atļauja ir uzskatāma par anulētu. Šādā gadījumā palīglīdzekli nekavējoties izņem un nodod brīvības atņemšanas iestādei glabāšanā vai nodod personai, kura palīglīdzekli notiesātajam nodeva ar sūtījumu vai pienesumu.

Notiesātajam ir pienākums nekavējoties informēt brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku, ja ir zudis pamats palīglīdzekļa izmantošanai.

(15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2021.)

48. pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto nauda

Notiesātajiem atļauts ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas starpniecību saņemt naudas pārvedumus bez apjoma ierobežojuma, sūtīt naudas pārvedumus radiniekiem, bet ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas atļauju — arī citām personām. Naudu, ko notiesātais saņem pārvedumā, viņam neizsniedz, bet ieskaita Ieslodzījuma vietu pārvaldes Valsts kasē atvērtajā deponēto līdzekļu kontā vai brīvības atņemšanas iestādes kasē.

Notiesātā naudu uzglabā Ieslodzījuma vietu pārvaldes Valsts kasē atvērtajā deponēto līdzekļu kontā vai brīvības atņemšanas iestādes kasē un uzskaita notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē. Naudas pārvedumus veic un naudu notiesātajam izmaksā euro. Citā valūtā saņemto naudu pārrēķina euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu tās dienas sākumā, kad nauda saņemta Ieslodzījuma vietu pārvaldes Valsts kasē atvērtajā deponēto līdzekļu kontā vai brīvības atņemšanas iestādes kasē.

Notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē esošo līdzekļu uzskaiti, izlietošanas organizēšanu vai kontroli Ieslodzījuma vietu pārvalde nodrošina elektroniskā veidā.

Brīvības atņemšanas iestādes atbildīgā persona par notiesātā personiskās naudas uzskaiti, pamatojoties uz notiesātā iesniegumu, no notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē esošajiem līdzekļiem veic naudas pārvedumus un norēķinās par reģistrētajiem notiesātā pirkumiem komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā.

Ieslodzījuma vietu pārvalde tās rīcībā esošās ziņas par notiesātā personiskās naudas apgrozījumu un personiskās naudas uzskaites kartē esošajiem līdzekļiem sniedz pēc valsts institūcijas vai amatpersonas pieprasījuma.

Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētais neattiecas uz notiesātajiem, kuri izcieš sodu atklātajā cietumā, izņemot gadījumu, kad šāds notiesātais iesniedz maksājumu pakalpojumu sniedzēja atteikumu maksājumu konta vai kredītiestādes atteikumu patērētāja pamatkonta atvēršanai vai informāciju par konta slēgšanu vai vienpusēju izbeigšanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā vai Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteiktajos gadījumos.

Pamatojoties uz mirušā notiesātā mantinieka iesniegumu un uzrādot mantojuma apliecību, mirušā notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē un atbrīvošanas fondā esošos naudas līdzekļus pārskaita uz minētā mantinieka kontu, kas atvērts pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja.

Notiesātais, kuram šajā kodeksā noteiktajos gadījumos ir piešķirta atļauja īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi, ar rakstveida iesniegumu, kas adresēts brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam, var lūgt viņam no personiskās naudas uzskaites kartes izmaksāt naudu ceļa (sabiedriskā transporta) izdevumu segšanai.

(15.06.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

48.² pants. Atbrīvošanas fondā uzkrāto līdzekļu izlietošana

Atbrīvošanas fondā uzkrātos naudas līdzekļus notiesātais nevar izmantot brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, un tie tiek viņam izmaksāti dienā, kad notiesāto atbrīvo no brīvības atņemšanas iestādes.

Izņēmuma gadījumā, pamatojoties uz notiesātā rakstveida iesniegumu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var atļaut notiesātā atbrīvošanas fondā uzkrātos naudas līdzekļus izlietot soda izciešanas laikā notiesātā veselības aprūpes vajadzībām brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus tās esošā veselības aprūpes iestādē, ja brīvības atņemšanas iestādes ārsts atzinis, ka šāda veselības aprūpe ir nepieciešama, un šo veselības aprūpes pakalpojumu neapmaksā no valsts budžeta līdzekļiem.

Ja notiesātajam brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā tiek piemērots apcietinājums un notiesātais tiek pārvietots uz izmeklēšanas cietumu, tad, pamatojoties uz viņa iesniegumu, atbrīvošanas fondā uzkrātos naudas līdzekļus ieskaita apcietinātā personiskās naudas uzskaites kartē.

(13.12.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2014. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

49.¹ pants. Notiesātā pienākums atgriezties brīvības atņemšanas iestādē

(Izslēgts ar 13.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

49.³ pants. Notiesātā pienākums atgriezties brīvības atņemšanas iestādē

(Izslēgts ar 27.01.2022. likumu, kas stājas spēkā 04.02.2022.)

49.⁴ pants. Notiesātā tiesības atvadīties no miruša radinieka

(Izslēgts ar 27.01.2022. likumu, kas stājas spēkā 04.02.2022.)

49.⁵ pants. Notiesātā tiesības atvadīties no miruša radinieka ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas

Notiesātais ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai atvadītos no miruša radinieka ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas. Iesniegumā notiesātais norāda plānoto atvadīšanās datumu, laiku un vietu. Ja minēto atļauju lūdz nepilngadīgs notiesātais, viņš iesniegumā norāda tā likumiskā pārstāvja vai citas pilngadīgas personas vārdu un uzvārdu, kura viņu pavadīs. Iesniegumu notiesātais iesniedz vismaz divas darbdienas pirms plānotā atvadīšanās datuma.

Šajā pantā minētās tiesības attiecas uz gadījumiem, kad miris notiesātā vecāks, bērns, brālis, māsa, vectēvs, vecāmāte, mazbērns vai laulātais.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka norīkota amatpersona vai darbinieks ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pārbauda šā panta pirmajā daļā minētās ziņas Fizisko personu reģistrā.

Ja brīvības atņemšanas iestādes rīcībā ir informācija, ka notiesātais ir aizdomās turētais vai apsūdzētais citā kriminālprocesā, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nekavējoties lūdz attiecīgā procesa virzītāja viedokli par brīvības atņemšanas iestādes teritorijas īslaicīgas atstāšanas atbilstību kriminālprocesa interesēm.

Izlemjot jautājumu par šā panta pirmajā daļā minētās atļaujas došanu notiesātajam, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ņem vērā:

1) notiesātā izdarītā noziedzīgā nodarījuma veidu un smagumu;

2) piespriestā un izciestā soda ilgumu;

3) notiesātā uzvedību;

4) iespējamo sabiedrības drošības apdraudējumu;

5) iepriekšējās brīvības atņemšanas iestādes teritorijas īslaicīgās atstāšanas reizēs pieļautos pārkāpumus un atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē tās noteiktajā laikā, ja šāda prombūtne ir tikusi atļauta iepriekš.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nedod šā panta pirmajā daļā minēto atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ja:

1) pastāv vismaz viens no šā kodeksa 49.² panta sestajā daļā minētajiem apstākļiem;

2) šādas prombūtnes laikā var pastāvēt notiesātā bēgšanas risks vai cits būtisks sabiedrības drošības apdraudējums;

3) šā panta ceturtajā daļā minētais procesa virzītājs ir norādījis, ka notiesātā prombūtne var apdraudēt vai apdraud kriminālprocesa intereses.

Izvērtējot šajā pantā minēto, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atļaut notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju uz laiku līdz divām diennaktīm, lai atvadītos no miruša radinieka;

2) neatļaut notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai atvadītos no miruša radinieka.

Ja brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks pieņem šā panta septītās daļas 1. punktā minēto lēmumu, to noformē uz notiesātā iesnieguma rezolūcijas veidā, norādot arī brīvības atņemšanas iestādes atstāšanas laiku un laiku, kad notiesātajam jāatgriežas brīvības atņemšanas iestādē, un nekavējoties par to informē notiesāto. Informāciju par notiesātajam doto atļauju šā kodeksa 49.² panta devītajā daļā noteiktajā kārtībā nekavējoties nosūta Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kā arī šā panta ceturtajā daļā minētajam procesa virzītājam, ja notiesātais ir aizdomās turētais vai apsūdzētais citā kriminālprocesā.

Šajā pantā minētais ārpus brīvības atņemšanas iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā.

Ja brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks pieņem šā panta septītās daļas 2. punktā minēto lēmumu, notiesāto nekavējoties mutiski informē par pieņemto lēmumu, kā arī informē par šā kodeksa 49.⁶ pantā noteiktajām notiesātā tiesībām atvadīties no miruša radinieka brīvības atņemšanas iestādes teritorijā.

Notiesātajam ir tiesības mēneša laikā pieprasīt, lai šā panta septītās daļas 2. punktā minētais brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmums tiktu noformēts rakstveidā. Lēmumu noformē rakstveidā un izsniedz Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Šā panta septītās daļas 2. punktā minēto lēmumu notiesātais var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas nolēmums nav pārsūdzams.

Lemjot par notiesātā iespēju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai ārpus tās atvadītos no miruša radinieka, šā kodeksa 49.² panta sestās daļas 2. punktu neattiecina uz notiesāto, kas sodu izcieš atklātajā cietumā.

(27.01.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

49.⁶ pants. Notiesātā tiesības atvadīties no miruša radinieka brīvības atņemšanas iestādes teritorijā

Notiesātais ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju atvadīties no miruša radinieka brīvības atņemšanas iestādes teritorijā brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē (vizuālās kontroles apstākļos).

Notiesātais šādu atļauju var lūgt arī gadījumā, ja brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nav atļāvis viņam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai atvadītos no miruša radinieka.

Šā panta pirmajā daļā minētajā iesniegumā notiesātais norāda vēlamo atvadīšanās datumu un laiku. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka norīkota amatpersona vai darbinieks ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pārbauda šā panta pirmajā daļā minētās ziņas Fizisko personu reģistrā.

Šajā pantā minētās tiesības attiecas uz gadījumiem, kad mirusi šā kodeksa 49.⁵ panta otrajā daļā minētā persona.

(27.01.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

49.⁷ pants. Notiesātā pienākumi ārpus brīvības atņemšanas iestādes

Notiesātajam, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ir devis atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ir pienākums atļaujā norādītajā laikā atgriezties šajā iestādē.

Ja notiesātais, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ir devis atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, atrodoties ārpus tās, pēkšņi saslimst un tiek ievietots ārstniecības iestādē un viņa veselības stāvoklis nepieļauj atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā, notiesātajam vai viņa radiniekiem nekavējoties jāpaziņo brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam par notiesātā saslimšanu un atrašanās vietu.

Saņēmis šā panta otrajā daļā minēto informāciju, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi un ārstniecības iestādi, kurā notiesātais atrodas, lemj par laiku, kad notiesātais atgriezīsies brīvības atņemšanas iestādē, un izvērtē iespēju pārvest notiesāto uz Latvijas Cietumu slimnīcu.

Notiesātajam, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ir devis atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju:

1) aizliegts atstāt atļaujā noteikto uzturēšanās vietu laikposmā no plkst. 22.00 līdz plkst. 06.00;

2) aizliegts izbraukt no atļaujā noteiktās administratīvās teritorijas bez brīvības atņemšanas iestādes atļaujas;

3) aizliegts atstāt Latvijas Republikas teritoriju;

4) aizliegts atrasties ārpus atļaujā norādītās teritorijas;

5) ir pienākums nekavējoties informēt brīvības atņemšanas iestādi, ja objektīvu un iepriekš neparedzamu vai nenovēršamu apstākļu dēļ atļaujā norādītajā laikā nav iespējams atgriezties brīvības atņemšanas iestādē, un atgriezties brīvības atņemšanas iestādē, tiklīdz radīsies tāda iespēja;

6) aizliegts apmeklēt azartspēļu norises vietas;

7) aizliegts lietot alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas;

8) ir pienākums atļaujā noteiktajā laikā sniegt informāciju par savu atrašanās vietu, telefoniski sazinoties ar brīvības atņemšanas iestādes administrāciju.

Notiesātais par neatgriešanos brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā tiek saukts pie atbildības Krimināllikumā paredzētajā kārtībā par izvairīšanos no soda izciešanas, izņemot šā panta otrajā daļā un ceturtās daļas 5. punktā minētos gadījumus.

(20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

49.⁸ pants. Notiesāto tiesības uz videosaziņu

Papildus šajā kodeksā noteiktajām tiesībām uz saziņu notiesātajiem, kas sodu izcieš audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, notiesātajiem ārvalsts pilsoņiem, notiesātajiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvija, un vājdzirdīgajiem un nedzirdīgajiem notiesātajiem ir tiesības uz videosaziņu ar radiniekiem, laulāto un citām personām bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes šādā apjomā:

1) notiesātajiem, kas sodu izcieš audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, — vienu reizi mēnesī uz laiku līdz 30 minūtēm;

2) notiesātajiem ārvalsts pilsoņiem un notiesātajiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, — divas reizes mēnesī uz laiku līdz 15 minūtēm;

3) vājdzirdīgajiem un nedzirdīgajiem notiesātajiem — bez skaita ierobežojuma uz laiku līdz 30 minūtēm;

4) (izslēgts ar 20.06.2024. likumu).

(27.01.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

49.⁹ pants. No procesa virzītāja saņemtu notiesātajam adresētu dokumentu izsniegšana

Ja brīvības atņemšanas iestādē no procesa virzītāja tiek elektroniski saņemts dokuments izsniegšanai notiesātajam, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka norīkots darbinieks ne vēlāk kā nākamajā darbdienā izdrukā minēto dokumentu, nereģistrējot un nepakļaujot pārbaudei, un, nodrošinot konfidencialitāti, ievieto to aploksnē, kuru aizlīmē. Uz aploksnes norāda procesa virzītāju, no kura saņemts dokuments, tā notiesātā vārdu, uzvārdu un dzimšanas gadu, kuram dokuments izsniedzams, dokumenta nosaukumu vai numuru un nodod aploksni brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai izsniegšanai notiesātajam.

Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kura izsniedza dokumentu notiesātajam, aizpilda veidlapu, norādot dokumenta nosaukumu vai numuru, izsniegšanas datumu un laiku vai informāciju, ka notiesātais atteicās pieņemt dokumentu, un ne vēlāk kā divu darbdienu laikā pēc veidlapas aizpildīšanas to nosūta procesa virzītājam, ja procesa virzītājs to ir lūdzis.

(20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

50.² pants. Soda izpildes pasākumu plāns

(Izslēgts ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

50.³ pants. Soda izpildes režīma noteikšana

Notiesātie slēgtajos cietumos sodu izcieš divās soda izciešanas režīma pakāpēs — zemākajā un augstākajā. Notiesātajiem atklātajos cietumos un audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem soda izciešanas režīma pakāpes nenosaka.

Šis kodekss paredz soda izpildes režīma:

1) pakāpenisku mīkstināšanu, lai sagatavotu notiesāto atbrīvošanai un veicinātu viņa iekļaušanos dzīvē pēc soda izciešanas;

2) pastiprināšanu, lai nodrošinātu likuma prasībām atbilstošu notiesātā uzvedību.

Notiesāto, kurš sodu sāka izciest slēgtā cietuma zemākajā pakāpē, soda izpildes režīma mīkstināšanas ietvaros ar brīvības atņemšanas iestādes izvērtēšanas komisijas (turpmāk — izvērtēšanas komisija) lēmumu var pārvietot no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi un no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes — uz atklāto cietumu. Notiesāto, kurš sodu sāka izciest slēgtā cietuma augstākajā pakāpē, izņemot ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesāto un notiesāto, kuram tiesa neizciesto sodu ir aizstājusi ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, soda izpildes režīma mīkstināšanas ietvaros ar izvērtēšanas komisijas lēmumu var pārvietot uz atklāto cietumu.

Lemjot par notiesātā virzību soda progresīvās izpildes ietvaros, atbilstoši šajā kodeksā noteiktajam izvērtē, vai ir pagājuši seši mēneši pēc soda — ievietošana soda vai disciplinārajā izolatorā — piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu vai trīs mēneši pēc cita šajā kodeksā noteiktā soda piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu vai notiesātajam ir piemērots šā kodeksa 68. panta pirmās daļas 5. punktā noteiktais pamudinājums un notiesātais atzīstams par administratīvi nesodītu.

Notiesāto, izņemot ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesāto un notiesāto, kuram tiesa neizciesto sodu ir aizstājusi ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, soda izpildes režīma pastiprināšanas ietvaros par atsevišķu rupju soda izciešanas režīma pārkāpumu vai sistemātiskiem pārkāpumiem ar izvērtēšanas komisijas lēmumu var pārvietot no atklātā cietuma uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi, bet no slēgtā cietuma augstākās pakāpes — uz slēgtā cietuma zemāko pakāpi.

(Sestā daļa izslēgta ar 20.06.2024. likumu)

Ja notiesāto notiesā ar brīvības atņemšanas sodu par cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai tiesa nosaka galīgo sodu, brīvības atņemšanas iestādes veids un soda izciešanas režīms par jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nosakāms atbilstoši šajā kodeksā paredzētajai kārtībai.

Šā panta septītajā daļā minētajos gadījumos brīvības atņemšanas iestādes veids un soda izciešanas režīms tiek noteikts atbilstoši smagākajam izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam, ņemot vērā visus tiesas nolēmumus, saskaņā ar kuriem notiesātais sodu vēl nav izcietis vai saskaņā ar kuriem notiesātajam ir noteikts galīgais sods.

Ja personu notiesā ar brīvības atņemšanas sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, brīvības atņemšanas iestādes veids un soda izciešanas režīms tiek noteikts atbilstoši smagākajam izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam.

Notiesātajam, kurš ticis atbrīvots nosacīti pirms termiņa un par kuru tiesa ir pieņēmusi lēmumu par neizciestās soda daļas izpildi, brīvības atņemšanas iestādes veidu un soda izciešanas režīmu nosaka no jauna atbilstoši smagākajam izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam, par kuru piemērots brīvības atņemšanas sods.

(02.10.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015., 27.01.2022. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

50.⁵ pants. Soda izpildes režīms daļēji slēgtajos cietumos

(Izslēgts ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

50.⁶ pants. Soda izpildes režīms atklātajos cietumos

Atklātajā cietumā sodu:

1) sāk izciest notiesātie par kriminālpārkāpuma izdarīšanu, ja piespriesta brīvības atņemšana;

2) sāk izciest notiesātie par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu aiz neuzmanības, ja brīvības atņemšana piespriesta uz laiku, ne ilgāku par trim gadiem;

3) turpina izciest notiesātie, kuri pārvietoti no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes soda izciešanas režīma mīkstināšanas ietvaros;

4) turpina izciest notiesātie, kas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem šā kodeksa 50.⁷ panta sestajā daļā minētajos gadījumos.

Vienā atklātajā cietumā var turēt notiesātos vīriešus un sievietes.

Atklātajos cietumos notiesātie uzturas kopmītņu tipa telpās. Dzīvojamās un saimnieciskās telpas var norobežot ar žogu bez ārējās apsardzes, taču notiesātie tiek uzraudzīti. Citas prasības, kas jāievēro notiesātajiem atklātajos cietumos, ietvertas brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumos.

(Ceturtā daļa izslēgta ar 18.06.2015. likumu)

(Piektā daļa izslēgta ar 14.07.2011. likumu)

Notiesātajiem atklātajos cietumos ir tiesības:

1) atbilstoši noteiktajai dienas kārtībai no rīta pārbaudes līdz naktsmieram patstāvīgi pārvietoties šā panta trešajā daļā noteiktajā teritorijā;

2) valkāt personisko apģērbu, glabāt pie sevis naudu, vērtslietas, personisko datortehniku ar interneta pieeju un personisko mobilo telefonu, kuri reģistrēti brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka noteiktajā kārtībā, kā arī izlietot naudu (iepirkties) pēc saviem ieskatiem;

3) (izslēgts ar 11.11.2004. likumu);

4) brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtībā paredzētajā laikā uzņemt pie sevis viesus, saņemt sūtījumus vai pienesumus bez ierobežojumiem;

5) iegādāties un glabāt pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus, kuri iegādāti veikalā ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas, ja ir saņemta brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauja īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju šajā kodeksā noteiktajos gadījumos.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var atļaut notiesātajam iegūt izglītību izglītības iestādē, kas atrodas ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas, ja tas neapdraud sabiedrības drošību un ja nav pretrunā ar brīvības atņemšanas iestādē noteikto notiesāto dienas kārtību. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nodrošina iespēju notiesātajam atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju uz laiku, kas nepieciešams valsts pārbaudījumu kārtošanai vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē.

(Astotā daļa izslēgta ar 22.06.2017. likumu)

Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju notiesātais var apmeklēt valsts un pašvaldību institūcijas, zvērinātu notāru, tiesu izpildītāju, aizstāvi, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju, ja tas nepieciešams viņa sociālo problēmu risināšanai, lai piedalītos probācijas programmās, lai saņemtu valsts nodrošināto juridisko palīdzību, piedalītos procesuālajās darbībās vai bezdarba samazināšanas preventīvajos pasākumos atbilstoši normatīvajiem aktiem par bezdarbnieku un darba meklētāju atbalstu, ja šos pakalpojumus nevar saņemt attālināti, atrodoties brīvības atņemšanas iestādē.

Ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu sievieti, kurai, izciešot sodu atklātajā cietumā, piedzimis bērns, var pārvietot kopā ar bērnu uz slēgtā cietuma nodaļu, kurā sodu izcieš sievietes ar bērniem, ja tas atbilst bērna labākajām interesēm. Notiesātā šajā nodaļā uzturas līdz soda termiņa beigām vai līdz laikam, kad bērns sasniedz viena gada vecumu. Notiesātajai šajā nodaļā ir atklātajā cietumā paredzētās tiesības, ciktāl tās iespējams nodrošināt slēgtā cietumā.

Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju notiesātais var īslaicīgi atstāt atklātā cietuma teritoriju brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas pavadībā konta atvēršanai pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja. Prombūtnes laikā notiesātajam ir pienākums pildīt brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas likumīgās prasības.

Notiesātais ar rakstveida iesniegumu, kas adresēts brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam, var lūgt viņam no personiskās naudas uzskaites kartes izmaksāt naudu ceļa (sabiedriskā transporta) izdevumu segšanai, ja notiesātajam ir piešķirta šā panta devītajā daļā minētā atļauja.

Par šajā pantā minētajiem brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumiem notiesātais var iesniegt sūdzību Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams.

(15.12.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998., 08.06.2000., 11.11.2004., 27.11.2008., 14.07.2011., 15.12.2011., 20.12.2012., 18.06.2015., 22.06.2017. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024. Sk. pārejas noteikumu 45. punktu)

50.⁷ pants. Soda izpildes režīms audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem

Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem brīvības atņemšanas soda izciešanu uzsāk vīriešu dzimuma nepilngadīgie notiesātie. Sieviešu dzimuma nepilngadīgās personas soda izciešanu uzsāk slēgtā cietuma audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem nodaļā, kurā sodu izcieš atbilstoši prasībām, kādas izvirzītas audzināšanas iestādei nepilngadīgajiem.

Notiesātie, kuri sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu un tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienā atrodas audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, sāk izciest sodu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. Nākamajā izvērtēšanas komisijas sēdē tiek izlemts jautājums par soda izciešanas režīma noteikšanu šādam notiesātajam.

Uz šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajām personām attiecas visi šajā pantā paredzētie noteikumi.

Audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem īslaicīgu brīvības atņemšanu izcieš vīriešu dzimuma nepilngadīgie notiesātie, savukārt sieviešu dzimuma nepilngadīgās personas šo sodu izcieš slēgtā cietuma audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem nodaļā, kurā sodu izcieš atbilstoši prasībām, kādas izvirzītas audzināšanas iestādei nepilngadīgajiem. Uz šīm personām attiecas šā panta septītās, astotās, devītās un desmitās daļas noteikumi.

Ja notiesātā nepilngadīgā, kas sasniedzis astoņpadsmit gadu vecumu, uzvedība izslēdz iespēju atstāt viņu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem vai pirms termiņa atbrīvot no soda izciešanas, viņu ar izvērtēšanas komisijas lēmumu var pārvietot uz slēgtā cietuma soda izciešanas augstāko pakāpi.

Lai nostiprinātu resocializācijas rezultātus un dotu iespēju iegūt vispārējo izglītību vai profesionālo sagatavotību, notiesātos, kas sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, ar izvērtēšanas komisijas lēmumu var atstāt audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām vai soda termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz divdesmit piecu gadu vecuma sasniegšanai. Izņēmuma gadījumā ar izvērtēšanas komisijas lēmumu notiesāto, kas sasniedzis divdesmit piecu gadu vecumu, var atstāt audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām. Ja notiesātais nepiedalās šajā daļā minētajos pasākumos un ja notiesātais nepretendē uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, notiesāto ar izvērtēšanas komisijas lēmumu pārvieto uz atklāto cietumu.

Uz notiesātajiem, kuri sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu un saskaņā ar šā panta otro un sesto daļu atstāti audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, attiecas notiesātajiem nepilngadīgajiem noteiktais režīms, darba noteikumi, pārtikas, materiālo un sadzīves apstākļu normas.

Nepilngadīgajam notiesātajam atļauts:

1) izmantot gadā 15 ilglaicīgas satikšanās ar tuviem radiniekiem — no trīsdesmit sešām līdz četrdesmit astoņām stundām;

2) izmantot gadā 12 īslaicīgas satikšanās — no pusotras stundas līdz divām stundām;

3) iepirkties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem teritorijā bez naudas summas ierobežojuma;

4) izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma.

Mācību process audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem tuvināts vispārējās izglītības iestādes prasībām.

Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieks nodrošina nepilngadīgajam notiesātajam iespēju atstāt iestādes teritoriju uz laiku, kas nepieciešams valsts pārbaudījumu kārtošanai vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē. Šajā laikā audzināšanas iestāde nodrošina nepilngadīgā notiesātā uzraudzību.

Nepilngadīgajam notiesātajam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, tiek nodrošināta iespēja saņemt palīdzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par palīdzību bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām.

(27.01.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024. Sk. pārejas noteikumu 45. pantu)

50.⁸ pants. Uz mūžu notiesāto soda izpildes režīms

(Izslēgts ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

(Nodaļa izslēgta ar 02.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2015. Sk. pārejas noteikumu 27.punktu)

50.¹⁰ pants. Administratīvās komisijas uzdevumi

(Izslēgts ar 02.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2015.)

50.¹¹ pants. Administratīvās komisijas lēmumi

(Izslēgts ar 02.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2015.)

50.¹² pants. Administratīvās komisijas sēdes

(Izslēgts ar 02.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2015.)

50.¹³ pants. Administratīvās komisijas lēmumu pārsūdzēšana

(Izslēgts ar 02.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2015.)

50.¹⁴ pants. No ārvalsts pārņemtam ar brīvības atņemšanu notiesātajam noteiktā soda izciešanas režīma pārskatīšana administratīvajā komisijā

(Izslēgts ar 02.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2015.)

(Nodaļa 02.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2015.)

50.¹⁶ pants. Izvērtēšanas komisijā izskatāmie jautājumi

Izvērtēšanas komisija izskata:

1) notiesātā iesniegumu par noteiktā soda izciešanas režīma mīkstināšanu;

2) brīvības atņemšanas iestādes administrācijas priekšlikumu par notiesātajam noteiktā soda izciešanas režīma pastiprināšanu;

3) (izslēgts ar 20.06.2024. likumu);

4) brīvības atņemšanas iestādes administrācijas priekšlikumu par soda izciešanas režīma noteikšanu notiesātajam, kas sodu izcieš audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem;

5) (izslēgts ar 20.06.2024. likumu).

Šā panta pirmajā daļā minētais notiesātā iesniegums adresējams brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam.

Izvērtēšanas komisijas sēdē tiek izskatīti iesniegumi, kas reģistrēti ne vēlāk kā 20 darba dienas pirms komisijas sēdes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015., 27.01.2022. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

50.¹⁷ pants. Izvērtēšanas komisijas sēdes dalībnieki

Izvērtēšanas komisijas sēdē šā kodeksa 50.¹⁶ panta pirmajā daļā minēto notiesātā iesniegumu vai brīvības atņemšanas iestādes administrācijas priekšlikumu izskata notiesātā un, ja notiesātais to vēlas, viņa aizstāvja klātbūtnē, uzklausot iebildes un paskaidrojumus.

Nepilngadīgo audzināšanas iestādē izvērtēšanas komisijas sēdēs var piedalīties arī notiesātā likumiskie pārstāvji.

Aizstāvja neierašanās uz izvērtēšanas komisijas sēdi nav pamats jautājuma neizskatīšanai.

50.¹⁸ pants. Izvērtēšanas komisijas lēmumi

Soda izciešanas režīma mīkstināšanas ietvaros izvērtēšanas komisija var pieņemt šādus lēmumus:

1) pārvietot notiesāto no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi;

2) pārvietot notiesāto no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz atklāto cietumu.

Soda izciešanas režīma pastiprināšanas ietvaros izvērtēšanas komisija var pieņemt šādus lēmumus:

1) pārvietot notiesāto no atklātā cietuma uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi;

2) pārvietot notiesāto no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi.

Par soda izciešanas režīma noteikšanu notiesātajiem, kas sodu izcieš audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, izvērtēšanas komisija var pieņemt šādus lēmumus:

1) atstāt notiesāto, kas sasniedzis astoņpadsmit gadu vecumu, audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām;

2) atstāt notiesāto, kas sasniedzis astoņpadsmit gadu vecumu, audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz soda termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz divdesmit piecu gadu vecuma sasniegšanai;

3) atstāt notiesāto, kas sasniedzis divdesmit piecu gadu vecumu, audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām;

4) pārvietot notiesāto no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi šajā kodeksā noteiktajos gadījumos;

5) pārvietot notiesāto no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem uz atklāto cietumu šajā kodeksā noteiktajos gadījumos.

Pieņemto lēmumu izvērtēšanas komisijas sēdes laikā paziņo notiesātajam un izskaidro viņa tiesības šo lēmumu apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldē.

Izvērtēšanas komisijas lēmums izpildāms nekavējoties.

(20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

50.¹⁹ pants. Priekšnosacījumi jautājuma izskatīšanai izvērtēšanas komisijas sēdē

Ja brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks konstatē, ka notiesātais neatbilst vismaz vienam no šā kodeksa 50.³ panta ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem, nav izcietis šajā kodeksā noteikto piespriestā soda daļu vai no dienas, kad lietu par soda izciešanas režīma mīkstināšanu izskatīja izvērtēšanas komisija, nav pagājuši trīs mēneši vai uz mūžu notiesātā gadījumā — seši mēneši, notiesātā iesniegumu izskatīšanai izvērtēšanas komisijas sēdē nevirza, bet nodod atpakaļ notiesātajam, norādot iesnieguma nevirzīšanas iemeslus un laiku, kad notiesātajam radīsies tiesības uz soda izciešanas režīma mīkstināšanu.

(18.06.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.2022. likumu, as stājas spēkā 04.02.2022.)

50.²⁰ pants. Notiesātā izraidīšana no izvērtēšanas komisijas sēdes

Ja, izskatot jautājumu par noteiktā soda izciešanas režīma mīkstināšanu, notiesātais traucē izvērtēšanas komisijas sēdes gaitu un nepilda izvērtēšanas komisijas priekšsēdētāja norādījumus, notiesāto izraida no sēdes telpas. Šādā gadījumā izvērtēšanas komisija notiesātā iesniegumu par soda izciešanas režīma mīkstināšanu neizskata un par to izdara atzīmi izvērtēšanas komisijas sēdes protokolā.

Ja, izskatot jautājumu par soda izciešanas režīma noteikšanu vai pastiprināšanu, notiesātais traucē izvērtēšanas komisijas sēdes gaitu un nepilda izvērtēšanas komisijas priekšsēdētāja norādījumus, notiesāto izraida no sēdes telpas, jautājumu turpina izskatīt bez notiesātā klātbūtnes un par to izdara atzīmi izvērtēšanas komisijas sēdes protokolā.

(27.01.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

50.²² pants. No ārvalsts pārņemtam ar brīvības atņemšanu notiesātajam noteiktā soda izciešanas režīma pārskatīšana izvērtēšanas komisijā

(Izslēgts ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

50.²³ pants. Izvērtēšanas komisijas lēmumu pieņemšanas kritēriji

Izlemjot jautājumu par soda izciešanas režīma mīkstināšanu, izvērtēšanas komisija ņem vērā:

1) vai notiesātais attiecīgajā soda izciešanas režīma pakāpē ir izcietis šajā kodeksā noteikto soda daļu;

2) vai notiesātais atbilst šā kodeksa 50.³ panta ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem;

3) notiesātā uzvedību;

4) resocializācijas plāna izpildi un notiesātā sasniegtos resocializācijas rezultātus.

Izlemjot jautājumu par soda izciešanas režīma noteikšanu notiesātajiem, kas sodu izcieš audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, izvērtēšanas komisija ņem vērā šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punktā minētos kritērijus.

(Trešā daļa izslēgta ar 20.06.2024. likumu)

Izlemjot jautājumu par soda izciešanas režīma pastiprināšanu, izvērtēšanas komisija ņem vērā notiesātā uzvedību.

(27.01.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

(Nodaļa 27.01.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.02.2022.)

50.²⁴ pants. Uz mūžu notiesāto izvērtēšanas komisijas izveidošana, tās kompetence un lēmumu apstrīdēšanas kārtība

Slēgtajā cietumā brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ar rīkojumu izveido uz mūžu notiesāto izvērtēšanas komisiju, kas izskata jautājumus par:

1) nepieciešamību uz mūžu notiesātajam pārvietošanas laikā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā piemērot speciālo līdzekli — roku dzelžus;

2) uz mūžu notiesātā apmeklējuma vai tikšanās norisi fiziska norobežojuma apstākļos.

Uz mūžu notiesāto izvērtēšanas komisijas sastāvā iekļauj par notiesāto resocializāciju, uzraudzību, drošību un veselības aprūpi atbildīgo daļu priekšniekus un cietuma psihologu, kas strādā ar uz mūžu notiesātajiem. Uz mūžu notiesāto izvērtēšanas komisijas priekšsēdētājs ir attiecīgās brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks.

Uz mūžu notiesāto izvērtēšanas komisijas lēmumu uz mūžu notiesātais var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams.

(27.01.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

50.²⁵ pants. Speciālā līdzekļa — roku dzelžu — un fiziskā norobežojuma piemērošanas kārtība

Uz mūžu notiesātajiem pārvietošanas laikā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā var piemērot speciālo līdzekli — roku dzelžus —, ja persona šajā laikā var apdraudēt to pavadošās amatpersonas, darbiniekus vai citas personas vai pastāv pamatotas aizdomas par iespējamu notiesātā bēgšanu.

Lai novērstu apdraudējumu brīvības atņemšanas iestādes amatpersonām un darbiniekiem, personām, kas ieradušās brīvības atņemšanas iestādē profesionālo pienākumu pildīšanai, vai citām personām, šā kodeksa 50.²⁴ pantā minētā komisija var pieņemt lēmumu par uz mūžu notiesātā apmeklējuma vai tikšanās norisi fiziska norobežojuma apstākļos, ja to lūdz apmeklētājs vai ir saņemta brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas vai darbinieka informācija par iespējamu personas drošības apdraudējumu. Šā kodeksa 50.²⁴ pantā minētā komisija var pieņemt lēmumu par visu uz mūžu notiesātā apmeklējumu vai tikšanos norisi fiziska norobežojuma apstākļos uz noteiktu laikposmu, kas nav ilgāks par trim mēnešiem, vai par apmeklējumu vai tikšanos norisi fiziskā norobežojuma apstākļos ar noteiktu personu.

Izlemjot šajā pantā minētos jautājumus, šā kodeksa 50.²⁴ pantā minētā komisija ņem vērā tās locekļu sniegto informāciju, kā arī:

1) uz mūžu notiesātā iepriekš veiktos uzbrukumus, to mēģinājumus vai izteiktos draudus brīvības atņemšanas iestādes amatpersonām, darbiniekiem vai citām personām;

2) uz mūžu notiesātā uzvedību, kas var apdraudēt savu vai citu personu drošību vai veselību;

3) likumpārkāpuma izdarīšanas risku;

4) informāciju par uz mūžu notiesātā bēgšanu vai bēgšanas mēģinājumiem;

5) uz mūžu notiesātā pieļautos soda izciešanas režīma prasību pārkāpumus, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu.

Ja šā kodeksa 50.²⁴ pantā minētā komisija ir pieņēmusi lēmumu par nepieciešamību uz mūžu notiesātajam piemērot speciālo līdzekli — roku dzelžus —, tā ne retāk kā reizi sešos mēnešos atkārtoti izvērtē notiesātā bīstamību un viņam pārvietošanas laikā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā piemērojamā speciālā līdzekļa — roku dzelžu — nepieciešamību.

(27.01.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

(Nodaļa izslēgta ar 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 07.07.2011.)

53.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu nodrošināšana ar pensijām darba spēju zaudēšanas gadījumā

(Izslēgts ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

54.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu darba samaksa

(Izslēgts ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

56.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu iesaistīšana darbos bez darba samaksas

(Izslēgts ar 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 07.07.2011.)

(Nodaļa 16.06.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.07.2011.)

56.¹ pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšanas veidi un aizliegumi

Lai nodrošinātu resocializācijas mērķu sasniegšanu, notiesātos, kas sodu izcieš izmeklēšanas cietumā, brīvības atņemšanas iestādē vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, nodarbina par samaksu vai bez atlīdzības.

Notiesāto aizliegts nodarbināt:

1) darbos, kas saistīti ar videotehniku, datortehniku vai sakaru tehniku ieslodzījuma vietā (izņemot gadījumu, kad tiek izgatavotas atsevišķas šo iekārtu detaļas);

2) amatos, kas saistīti ar finanšu līdzekļu izmantošanu vai materiālo atbildību;

3) amatos, kuros notiesātā pakļautībā būtu brīvības atņemšanas iestādes personāls vai citi ieslodzītie;

4) darbos, kas veicami interneta vidē;

5) naktsmieram paredzētajā laikā, izņemot gadījumu, kad tas ir saistīts ar brīvības atņemšanas iestādei vai komersantam ieslodzījuma vietā tehnoloģiski nepieciešamo funkciju veikšanu;

6) darbos, kuros var būt pieejami citas personas dati;

7) ja viņš brīvības atņemšanas sodu izcieš atklātajā cietumā, — pie komersanta ārpus atklātā cietuma teritorijas, ja vienas dienas ietvaros nav iespējams nodrošināt notiesātā došanos uz darbavietu un atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē.

(20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

56.² pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšana par samaksu

Notiesāto nodarbina par samaksu, ja viņš ir vērsies ar rakstveida iesniegumu pie brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka un šo notiesāto ir iespējams nodrošināt ar darbu brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus tās.

Notiesātos par samaksu nodarbina:

1) brīvības atņemšanas iestādes saimnieciskajā apkalpē;

2) brīvības atņemšanas iestādē izvietotajās komersantu izveidotajās darba vietās;

3) ārpus brīvības atņemšanas iestādes, ja to atļauj notiesātajam noteiktais soda izciešanas režīms.

Ja uz vienu darba vietu pretendē vairāki notiesātie, priekšroka dodama pretendentam ar atbilstošu izglītību, darba pieredzi vai prasmēm.

Ja uz vienu darba vietu pretendē vairāki notiesātie, kuru izglītība, darba pieredze vai prasmes ir vienādas, priekšroka dodama pretendentam, kura iesniegums par nodarbinātību brīvības atņemšanas iestādē ir reģistrēts pirmais.

Notiesātos, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, var nodarbināt par samaksu saskaņā ar atkarību mazināšanas programmas nosacījumiem, kā arī ievērojot šajā kodeksā noteikto kārtību.

Notiesātos, kuri sodu izcieš slēgtajā cietumā un kuri tiek nodarbināti saimnieciskajā apkalpē, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju, kas saskaņota ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, var nodarbināt ārpus cietuma teritorijas bez apsardzes, nodrošinot viņu uzraudzību. Notiesāto uzraudzību nodrošina brīvības atņemšanas iestāde.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2016. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

56.⁴ pants. Par samaksu nodarbinātā ar brīvības atņemšanu notiesātā tiesiskais statuss

Uz notiesāto, kas sodu izcieš izmeklēšanas cietumā, slēgtajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem un tiek nodarbināts uz vienošanās pamata, attiecas šā kodeksa normas, kā arī Darba likuma 4., 22., 23., 30., 32. un 33.nodaļa, 9., 29., 31., 67., 68., 75., 132., 142. un 156.pants un 154.panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā daļa.

Uz notiesāto, kas izcieš sodu atklātajā cietumā un ir nodarbināts uz darba līguma pamata, Darba likuma normas attiecas tiktāl, ciktāl šajā kodeksā nav noteikts citādi.

Notiesātajam nodrošināmi darba apstākļi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām darba aizsardzības prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

56.⁵ pants. Vispārīgie noteikumi ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšanai par samaksu

Notiesātie strādā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā. Notiesāto darbu organizē, ievērojot viņiem noteiktā soda izciešanas režīma noteikumus un nodrošinot viņu savstarpēju izolāciju.

(Otrā daļa izslēgta ar 18.06.2015. likumu)

Notiesātos, kas sodu izcieš atklātajā cietumā, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju, kas saskaņota ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, var nodarbināt ārpus tās pašvaldības administratīvās teritorijas, kurā atrodas brīvības atņemšanas iestāde. Brīvības atņemšanas iestāde nodrošina notiesāto pārbaudi darba vietā un kontrolē viņu atgriešanos iestādē pēc darba laika beigām. Par brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu neatļaut nodarbināt notiesāto, kas izcieš sodu atklātajā cietumā ārpus tās pašvaldības teritorijas, kurā atrodas brīvības atņemšanas iestāde, var iesniegt sūdzību Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams.

(Ceturtā daļa izslēgta ar 20.06.2024. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011., 20.12.2012., 18.06.2015. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

56.⁷ pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto darba laika vispārīgie noteikumi

Notiesātajiem ir noteikts normālais nedēļas darba laiks — 40 stundas un astoņu stundu darba diena piecu dienu darba nedēļā. Ja darba rakstura dēļ nav iespējams noteikt piecu dienu darba nedēļu, nosaka sešu dienu darba nedēļu, bet šādā gadījumā dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt septiņas stundas un nedēļas darba laiks — 40 stundas. Darba (maiņas) sākumu un beigas nosaka brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtībā. Notiesātie netiek nodarbināti svētku dienās un brīvdienās.

Vispārējā nedēļas atpūtas diena ir svētdiena. Ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts notiesāto nodarbināt svētdienā, piešķirot viņam atpūtas laiku citā nedēļas dienā.

Darba veidos, kuros ražošanas apstākļu dēļ nav iespējams ievērot notiesātajiem noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, var noteikt summēto darba laiku, ievērojot nosacījumu, ka darba laiks pārskata periodā nepārsniedz attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku.

Ja vienošanās nosacījumos vai darba līgumā nav noteikts ilgāks pārskata periods, summētā darba laika pārskata periods ir viens mēnesis. Notiesātais un darba devējs rakstveidā var vienoties par citu pārskata perioda ilgumu, taču tas nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem.

Notiesātajiem, kas sodu izcieš audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, darba dienas ilgumu, kā arī nedēļas atpūtas laiku nosaka saskaņā ar Darba likumu.

56.⁸ pants. Par samaksu nodarbināto ar brīvības atņemšanu notiesāto atvaļinājums

Par samaksu nodarbinātiem notiesātajiem piešķir sešas darba dienas ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, bet nodarbinātiem nepilngadīgajiem notiesātajiem — 12 darba dienu ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

Notiesātais var lūgt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu par pirmo darba gadu, ja viņš pie darba devēja ir bijis nepārtraukti nodarbināts ne mazāk kā sešus mēnešus.

Nodarbinātai notiesātajai sievietei pēc viņas pieprasījuma ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā neatkarīgi no laika, kurā sieviete bijusi nodarbināta pie attiecīgā darba devēja.

Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pārceļ vai pagarina notiesātā pārejošas darbnespējas gadījumā.

Notiesātā atvaļinājumu nedrīkst pārcelt uz nākamo gadu.

Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ieskaita laiku, kad notiesātais bijis faktiski nodarbināts pie attiecīgā darba devēja, un laiku, kad notiesātais nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, ieskaitot:

1) pārejošas darbnespējas laiku;

2) grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku;

3) darba piespiedu kavējuma laiku, ja notiesātais prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā.

Šā panta sestajā daļā minētajā laikā neieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma laiku.

Izņēmuma gadījumos, savstarpēji vienojoties, notiesātajam var piešķirt 20 darba dienas ilgu neapmaksātu mācību atvaļinājumu, ja notiesātais iesaistīts vispārējās, profesionālās vai akadēmiskās izglītības apguvē un mācību atvaļinājums nepieciešams valsts pārbaudījumu kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai un aizstāvēšanai.

56.⁹ pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbinātāja tiesības un pienākumi

Komersantam vai brīvības atņemšanas iestādei, kas nodarbina notiesātos, ir visas Darba likumā noteiktās darba devēja tiesības un pienākumi tiktāl, ciktāl šajā kodeksā nav noteikts citādi.

Komersantam un brīvības atņemšanas iestādei, kas nodarbina notiesātos, ir visi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” darba devējam noteiktie pienākumi.

Komersantam ir pienākums papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajam nekavējoties rakstveidā informēt brīvības atņemšanas iestādes administrāciju:

1) par notiesātā neierašanos darbā, par izmaiņām notiesātā darba laikā, darba samaksas nosacījumos un par notiesātā norīkošanu darbā citā darba izpildes vietā;

2) par vienošanās vai darba līguma uzteikšanu, grozīšanu vai izbeigšanos.

56.¹⁰ pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšana bez atlīdzības

Ar brīvības atņemšanu notiesātos nodarbina bez atlīdzības vienīgi brīvības atņemšanas iestāžu un apkārtējās teritorijas uzturēšanas, uzkopšanas un labiekārtošanas darbos, kā arī notiesāto kultūras un sadzīves apstākļu uzlabošanas darbos.

Ar brīvības atņemšanu notiesātos, izņemot nepilngadīgos, grūtnieces, sievietes pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, sievietes, kas baro bērnu ar krūti, pensijas vecumu sasniegušos notiesātos, kā arī notiesātos, kas ir personas ar I vai II invaliditātes grupu, nodarbina bez atlīdzības bez viņu piekrišanas.

Darbus bez atlīdzības notiesātie veic rindas kārtībā ārpus darba laika ne ilgāk kā četras stundas dienā.

Darbos bez atlīdzības drīkst nodarbināt ilgāk, ja notiesātais izteicis šādu lūgumu.

Darbos bez atlīdzības neiesaista notiesātos, kas nodarbināti par samaksu ilgāk nekā četras stundas dienā.

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija nodrošina darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu minēto darbu laikā.

Notiesātos, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, var nodarbināt bez atlīdzības saskaņā ar atkarību mazināšanas programmas nosacījumiem, kā arī ievērojot šajā kodeksā noteikto kārtību.

Notiesātos, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju, kas saskaņota ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, var nodarbināt ārpus cietuma teritorijas brīvības atņemšanas iestādes apkārtējās teritorijas uzturēšanas, uzkopšanas un labiekārtošanas darbos bez apsardzes, nodrošinot viņu uzraudzību. Notiesāto uzraudzību nodrošina brīvības atņemšanas iestāde.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011., 18.06.2015., 09.06.2016., 15.06.2021. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

56.¹¹ pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto īslaicīga atbrīvošana no nodarbināšanas

Pamatojoties uz brīvības atņemšanas iestādes ārstniecības personas atzinumu, notiesāto atbrīvo no nodarbināšanas uz pārejošas darbnespējas laiku.

Ar brīvības atņemšanu notiesāto atbrīvo no nodarbināšanas uz laiku, kas nepieciešams sakarā ar izmeklēšanas darbībām vai lietas izskatīšanu tiesā, tikšanos ar aizstāvi, zvērinātu notāru vai valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju, kā arī šajā kodeksā paredzēto notiesātā tiesību īstenošanai atbilstoši soda izciešanas režīmam.

56.¹² pants. Ar brīvības atņemšanu notiesātā un nodarbinātāja strīdu izskatīšanas kārtība

Strīdi starp notiesāto un komersantu vai notiesāto un brīvības atņemšanas iestādi par notiesātā nodarbināšanas jautājumiem izskatāmi, savstarpēji vienojoties.

Strīdus par tiesiskajām attiecībām, kas nodibinātas uz vienošanās pamata, izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Strīdus par tiesiskajām attiecībām, kas nodibinātas uz darba līguma pamata, ja vienošanās netiek panākta, izskata Darba strīdu likumā noteiktajā kārtībā.

Strīdus, kas izriet no notiesātā nodarbināšanas bez atlīdzības, izskata brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Ieslodzījuma vietu pārvaldes lēmums nav pārsūdzams.

(Nodaļa 16.06.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.07.2011. Sk. pārejas noteikumu 15.punktu)

56.¹³ pants. Kārtība, kādā komersantus iesaista ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšanā

Komersantu iesaistīšanai notiesāto nodarbināšanā brīvības atņemšanas iestāde Ieslodzījuma vietu pārvaldes mājaslapā internetā izsludina konkursu par tiesībām nodarbināt notiesātos šajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

Izsludinot konkursu, norāda šādu informāciju:

1) to notiesāto skaitu, kurus iespējams nodarbināt, notiesāto soda izciešanas režīmu, izglītību, darba pieredzi un prasmes, normatīvajos aktos noteikto darba samaksas apmēru notiesātajiem;

2) informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacījumiem.

(Nodaļa 16.06.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.07.2011.)

56.¹⁵ pants. Ar brīvības atņemšanu notiesātā darba samaksas noteikšanas vispārīgie noteikumi

Darba samaksa nodarbinātam notiesātajam ir regulāri izmaksājama atlīdzība par darbu. Darba samaksa ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba līgumā vai vienošanās nosacījumos noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu.

Darba samaksu notiesātajam nosaka, piemērojot:

1) laika algas sistēmu — atbilstoši šajā kodeksā noteiktajai mēneša samaksai (stundas tarifa likmei) un faktiski nostrādātajam darba laikam (stundās);

2) akorda algas sistēmu — atbilstoši padarītā darba apjomam (pēc darba operācijas vai pakalpojuma izcenojuma) kalendāra mēnesī.

Darba samaksu notiesātajam, kas nodarbināts komersanta izveidotā darba vietā, nosaka, komersantam un notiesātajam savstarpēji vienojoties un ievērojot notiesātajiem noteikto minimālo stundas tarifa likmi un minimālo mēneša darba samaksu.

Notiesātajam, kas tiek nodarbināts saimnieciskajā apkalpē, darba samaksas organizāciju (laika algas sistēma vai akorda algas sistēma), darba samaksas apjomu, kā arī dienas darba laiku nosaka brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ar rīkojumu atbilstoši šajā kodeksā minētajiem nosacījumiem.

Notiesātajam, kuram noteikts nepilns darba laiks, kas īsāks par normālo dienas vai nedēļas darba laiku, darba samaksu aprēķina proporcionāli nodarbināšanas laikam.

Darba samaksa notiesātajam normāla darba laika ietvaros nedrīkst būt mazāka par šajā kodeksā noteikto minimālo darba samaksas apmēru.

56.¹⁶ pants. Minimālā stundas tarifa likme un minimālā mēneša darba samaksa ar brīvības atņemšanu notiesātajam

Minimālā stundas tarifa likme un minimālā mēneša darba samaksa notiesātajam atbilstoši viņa veiktajam darbam un resocializācijas mērķiem ir:

1) 50 procentu no valstī normālajam darba laikam noteiktās minimālās stundas tarifa likmes un minimālās mēneša darba samaksas — notiesātajam, kas sodu izcieš slēgtajā cietumā;

2) ekvivalenta valstī noteiktajai minimālajai stundas tarifa likmei — notiesātajam, kas sodu izcieš atklātajā cietumā;

3) 50 procentu no valstī pusaudzim noteiktās minimālās stundas tarifa likmes — nepilngadīgam notiesātajam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

56.¹⁷ pants. Ieturējumi no darba samaksas

Brīvības atņemšanas iestāde vai komersants, kas nodarbina notiesāto par samaksu, veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par katru nodarbinātu notiesāto, kā arī iemaksā valsts budžetā no notiesātā darba samaksas ieturētās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas daļu un ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Notiesātajam no aprēķinātās darba samaksas izdara ieturējumus saskaņā ar izpildu dokumentiem Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā tādā apmērā, lai pēc visu ieturējumu izdarīšanas notiesātā personiskajā kontā varētu ieskaitīt vismaz 20 procentus no aprēķinātās darba samaksas, bet pensijas vecumu sasniegušo notiesāto, notiesāto, kas ir personas ar I vai II invaliditātes grupu, nepilngadīgo, grūtnieču, kā arī to notiesāto sieviešu personiskajā kontā, kurām ir bērni cietuma bērnunamā, — vismaz 40 procentus no aprēķinātās darba samaksas. Civilprocesa likumā noteiktais ieturējumu apmērs no darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem nav attiecināms uz šajā pantā noteiktajiem ieturējumiem no notiesātajam aprēķinātās darba samaksas.

Ja notiesātajam piespriests naudas sods, tad brīvības atņemšanas iestādes administrācija pēc notiesātā lūguma katru mēnesi no viņa darba samaksas pārskaita līdzekļus šā soda samaksai paredzētajā Valsts kases kontā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015., 15.06.2021. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

(Nodaļa izslēgta ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

(Nodaļa 14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

61.¹ pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācija

Ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācijas process (turpmāk — notiesāto resocializācija) ir sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumu kopums, kura mērķis ir veicināt notiesātā tiesisku uzvedību un veidot viņam sociāli pozitīvu vērtību izpratni.

Ar brīvības atņemšanu notiesāto sociālās uzvedības korekcija (turpmāk — notiesāto sociālās uzvedības korekcija) ir līdzekļu kopums, kas brīvības atņemšanas soda izpildes ietvaros tiek īstenots, lai veicinātu notiesātā tiesisku uzvedību un novērstu prettiesiskas uzvedības iemeslus.

Ar brīvības atņemšanu notiesāto sociālā rehabilitācija (turpmāk — notiesāto sociālā rehabilitācija) ir līdzekļu kopums, kas brīvības atņemšanas soda izpildes ietvaros tiek īstenots, lai notiesātais saglabātu vai apgūtu sociālās iemaņas, profesionālās vai vispārīgās zināšanas un prasmes. Šajā kodeksā noteiktā notiesāto sociālā rehabilitācija nav normatīvajos aktos noteiktā sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšana.

Notiesāto piedalīšanās resocializācijā ir stimulējama un pozitīvi novērtējama šajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

61.² pants. Notiesāto resocializācijas līdzekļi

Notiesāto resocializāciju īsteno, piemērojot notiesāto sociālās uzvedības korekcijas vai sociālās rehabilitācijas līdzekļus.

Notiesāto resocializācijas līdzekļus piemēro individuālā un grupu darba vai programmas formā atbilstoši brīvības atņemšanas iestādes veidam, notiesātajam noteiktajam soda izpildes režīmam un notiesātā risku un vajadzību novērtējumam.

Resocializācijas programma ir mērķtiecīga, plānveida un zinātniski pamatota intervence, kuru piemēro atbilstoši risku un vajadzību novērtēšanā konstatētajam riska līmenim un resocializācijas vajadzībām, lai veicinātu notiesātā sagatavošanu jēgpilnai dalībai resocializācijas procesā, sociālo prasmju apgūšanu vai pilnveidi, veselīga un sociāli atbildīga dzīvesveida nostiprināšanu vai prettiesiskas uzvedības cēloņu mazināšanu.

(Ceturtā daļa stājas spēkā 01.07.2025. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.07.2025. Sk. pārejas noteikumu 49. punktu)

(Piektā daļa stājas spēkā 01.07.2025. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.07.2025. Sk. pārejas noteikumu 49. punktu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

61.³ pants. Notiesāto sociālās rehabilitācijas līdzekļi

Notiesāto sociālās rehabilitācijas līdzekļi ir:

1) izglītošana — notiesātā iesaistīšana vispārējās un profesionālās izglītības programmās;

2) šajā kodeksā noteiktā notiesāto iesaistīšana sabiedriski lietderīgā nodarbināšanā (notiesāto darbs brīvības atņemšanas iestāžu saimnieciskajā apkalpē, komersanta izveidotajās darba vietās brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus tās atkarībā no notiesātajam noteiktā soda izciešanas režīma, likumā noteiktā nodarbināšana bez atlīdzības);

3) notiesātā sociālo problēmu risināšana, ņemot vērā ieslodzījuma radītās sekas (notiesātā sociālo prasmju uzlabošana, atjaunošana un apguves nodrošināšana, informācijas sniegšana par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas iespējām pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes, personu apliecinošu dokumentu kārtošana);

4) psiholoģiskā palīdzība — notiesātā psiholoģiskā izpēte, psihologa atzinuma sagatavošana, psiholoģiskā konsultēšana individuāli, grupā vai krīzes situācijā brīvības atņemšanas iestādē;

5) brīvā laika pasākumu organizēšana — notiesātā iesaistīšana kultūras, informatīvos, mākslas, pašdarbības un sporta pasākumos;

6) atkarību mazināšanas programma — notiesātā iesaistīšana mērķtiecīgu un strukturētu pasākumu kopumā sociālo prasmju attīstībai, uzvedības modeļa pilnveidei un sociāli atbalstāmas vērtību sistēmas veidošanai;

7) sociālās rehabilitācijas programma — mērķtiecīgu un strukturētu pasākumu kopums notiesātā pārmaiņu veicināšanai, personīgās pilnveides sekmēšanai, sociālo prasmju apgūšanai vai nostiprināšanai un nepieciešamā atbalsta sniegšanai;

8) motivācijas programma — mērķtiecīgu un strukturētu pasākumu kopums, kas veicina notiesātā sagatavošanu jēgpilnai dalībai resocializācijas procesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2016., 15.06.2021. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

61.⁴ pants. Notiesāto sociālās uzvedības korekcijas līdzeklis

Notiesāto sociālās uzvedības korekcijas līdzeklis ir sociālās uzvedības korekcijas programma.

Sociālās uzvedības korekcijas programma ir mērķtiecīgu un strukturētu pasākumu kopums notiesātā tiesiskas uzvedības veicināšanai, veidošanai, attīstīšanai un nostiprināšanai, lai mazinātu prettiesiskas uzvedības cēloņus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

61.⁶ pants. Ar brīvības atņemšanu notiesātā resocializācijas plāns

Notiesātā resocializācijas plānā nosaka notiesātā resocializācijas gaitu, resocializācijas līdzekļus atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riska mazināšanai, notiesātajam veicamos uzdevumus nākamo 12 mēnešu periodam, norādot uzdevumu izpildes gaitu un notiesātā sasniegtos resocializācijas rezultātus.

Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajam, kuram piespriestais sods ir ilgāks par 45 dienām, resocializācijas plānā tiek iekļauti uzdevumi laikposmam, kas atbilst soda ilgumam.

Resocializācijas plānu aktualizē, pamatojoties uz kārtējās notiesātā risku un vajadzību novērtēšanas rezultātiem un atbilstoši notiesātā resocializācijas rezultātiem.

(20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

61.⁷ pants. Uz mūžu notiesāto resocializācijas īpatnības

(Izslēgts ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

61.⁹ pants. Brīvā laika pasākumu apmeklēšana ārpus atklātā cietuma teritorijas

Brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam ir tiesības atļaut notiesātajiem, kas sodu izcieš atklātajā cietumā, apmeklēt brīvā laika pasākumu ārpus atklātā cietuma teritorijas brīvības atņemšanas iestādes amatpersonu pavadībā uz laiku līdz astoņām stundām.

(20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

(Nodaļas nosaukums 20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

62.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto vispārējā izglītība

Brīvības atņemšanas iestādē resocializācijas ietvaros tiek nodrošinātas mācības, lai notiesātie jaunieši varētu iegūt vispārējo izglītību.

Ar brīvības atņemšanu notiesāto vispārizglītojošās mācības veicināmas un ņemamas vērā, nosakot viņu resocializācijas pakāpi.

Notiesāto, kas iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, var iesaistīt vispārējās izglītības apguvē, ja atkarību mazināšanas programmas nosacījumi to pieļauj.

(14.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2016.)

63.pants. Atsevišķu kategoriju notiesāto apmācība

(Izslēgts ar 19.07.1986. likumu)

64.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto profesionālā izglītība

Brīvības atņemšanas iestādē resocializācijas ietvaros tiek organizēta profesionālās izglītības apguve, lai notiesātie varētu strādāt, atrodoties brīvības atņemšanas iestādē un pēc atbrīvošanas no soda izciešanas.

Notiesātos, kuri ir personas ar I vai II invaliditātes grupu, profesionālās izglītības iegūšanā iesaista pēc viņu vēlēšanās.

Notiesāto, kas iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, var iesaistīt profesionālās izglītības apguvē, ja atkarību mazināšanas programmas nosacījumi to pieļauj.

(11.11.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011., 09.06.2016., 15.06.2021. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

65. pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto profesionālā tālākizglītība un profesionālā pilnveide

Brīvības atņemšanas iestādē resocializācijas ietvaros var organizēt ar brīvības atņemšanu notiesāto profesionālo tālākizglītību un profesionālo pilnveidi, lai veicinātu viņu iekļaušanos dzīvē pēc atbrīvošanas.

Notiesāto, kas iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, var iesaistīt profesionālajā tālākizglītībā un profesionālajā pilnveidē, ja atkarību mazināšanas programmas nosacījumi to pieļauj.

(20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

66.pants. Notiesāto atbrīvošana no darba brīvības atņemšanas iestādēs sakarā ar gatavošanos valsts pārbaudījumiem un to kārtošanu

Notiesātos atbrīvo no darba brīvības atņemšanas iestādēs valsts pārbaudījumu kārtošanai uz laiku, kāds paredzēts darba likumdošanas aktos.

Darba algu viņiem par šo laiku neaprēķina, uzturu izsniedz bez maksas.

Notiesātajiem, kuri atrodas atklātajā cietumā, valsts pārbaudījumu kārtošanas nolūkā ir atļauts izbraukt no brīvības atņemšanas iestādes.

(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

67.pants. Kārtība, kādā notiesātajiem organizējamas mācības vispārējās un profesionālās izglītības iegūšanai

Notiesātajiem mācības vispārējās un profesionālās izglītības iegūšanai organizē vispārējās un profesionālās izglītības iegūšanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(11.11.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.12.2004.)

67.¹ pants. Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesāto iesaiste izglītības apguvē un sociālās uzvedības korekcijas pasākumos

Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātos neiesaista vispārējās vai profesionālās izglītības apguvē, bet viņiem iespēju robežās organizē interešu izglītības pasākumus un iesaistīšanu sociālās uzvedības korekcijas programmās. Nepilngadīgajiem nodrošina obligātās izglītības apguvi.

(20.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

(Nodaļas nosaukums 14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

68.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem piemērojamie pamudinājumi

Par labu uzvedību un godīgu attieksmi pret darbu vai mācībām brīvības atņemšanas iestādes administrācija notiesātajiem var piemērot šādus pamudinājumus:

1) izteikt pateicību;

2) (izslēgts ar 27.01.2022. likumu);

3) papildus piešķirt īslaicīgu vai ilgstošu satikšanos, bet ne vairāk kā sešas papildu satikšanās gadā;

4) audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem — atļaut atstāt iestādi vecāku vai iestādes darbinieku pavadībā uz laiku līdz astoņām stundām;

5) atzīt notiesāto par atbilstošu šā kodeksa 50.³ panta ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem pirms tajā noteiktā termiņa beigām;

6) atklātajos cietumos — ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju vienu reizi mēnesī izbraukt ārpus cietuma teritorijas uz laiku līdz divām diennaktīm, bet svētku dienās — līdz piecām diennaktīm;

7) ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju līdz trim diennaktīm gadā;

8) ar audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem teritoriju līdz piecām diennaktīm gadā;

9) notiesātajiem, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, — tiesības divas reizes mēnesī izmantot videosaziņas iespēju uz laiku līdz 30 minūtēm bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes;

10) vienu reizi gadā atbrīvot no samaksas par Ieslodzījuma vietu pārvaldes maksas pakalpojumu cenrādī noteiktajiem ar vienu ilgstošo satikšanos saistītajiem maksas pakalpojumiem.

(Otrā daļa izslēgta ar 14.07.2011. likumu)

Šā panta pirmās daļas 5.punktā minētais pamudinājums neattiecas uz administratīvā soda spēkā esamību.

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija var atzīt notiesāto par atbilstošu šā kodeksa 50.³ panta ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem pirms tajā noteiktā termiņa beigām, ja ir pagājuši:

1) ne mazāk kā trīs mēneši pēc soda — ievietošana soda izolatorā — piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu;

2) ne mazāk kā viens mēnesis pēc soda — ievietošana disciplinārajā izolatorā — piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu;

3) ne mazāk kā viens mēnesis pēc cita šajā kodeksā par soda izciešanas režīma pārkāpumu noteiktā soda piemērošanas.

Šā panta pirmās daļas 7. punktā minētais pamudinājums piemērojams tikai notiesātajiem, kas sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Šā panta pirmās daļas 6., 7. un 8. punktā minēto pamudinājumu nepiešķir notiesātajam, kas ir aizdomās turētais vai apsūdzētais citā kriminālprocesā, bet, ja tas ir piešķirts, tad to neizpilda.

Šā panta pirmās daļas 6., 7. un 8.punktā minētais ārpus brīvības atņemšanas iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā.

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija informāciju par notiesāto, kuram atļauts īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, nosūta Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis uzturēties. Šī informācija nosūtāma ne vēlāk kā piecas darba dienas pirms tam, kad notiesātais īslaicīgi atstājis brīvības atņemšanas iestādi. Īslaicīgās prombūtnes laikā notiesātajam ir jāievēro šā kodeksa 49.⁷ pantā noteiktais.

Notiesātajam, kas iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, var piemērot šā panta pirmās daļas 1., 5. un 9.punktā minētos pamudinājumus. Šā panta pirmās daļas 5.punktā minēto pamudinājumu piemēro, ņemot vērā šā panta ceturtās daļas nosacījumus.

Lēmumi par pamudinājumiem, kas pieņemti pirms notiesātā iesaistīšanas atkarību mazināšanas programmā, programmas īstenošanas laikā netiek izpildīti.

Notiesātajam, kas iesaistīts atkarību mazināšanas programmā, var piešķirt tiesības izmantot videosaziņas iespēju, ja papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem kontaktēšanās ar ģimenes locekļiem var labvēlīgi ietekmēt notiesātā resocializācijas procesu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.1991., 17.11.1992., 15.12.1994., 14.10.1998., 11.11.2004., 16.06.2009., 14.07.2011., 13.12.2012., 02.10.2014., 18.06.2015., 09.06.2016., 15.06.2021., 27.01.2022. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

69.pants. Stimulēšanas līdzekļu piemērošanas kārtība notiesātajiem

(Izslēgts ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

70.pants. Sodi personām, kam atņemta brīvība

Par soda izciešanas režīma prasību pārkāpšanu notiesātajiem var uzlikt šādus sodus:

1) izteikt brīdinājumu;

1¹) aizliegt izmantot atļauto personisko sadzīves tehniku uz laiku līdz vienam mēnesim un likt to nodot glabāšanā brīvības atņemšanas iestādes noliktavā vai atdot personām, kas to nodevušas lietošanā notiesātajam;

2) izteikt rājienu;

3) aizliegt uz laiku līdz vienam mēnesim pirkt pārtikas produktus un tabakas izstrādājumus komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā;

4) (izslēgts ar 27.01.2022. likumu);

4¹) notiesātajiem, kas sodu izcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, aizliegt telefonsarunas uz laiku līdz 10 dienām;

4²) (izslēgts ar 20.06.2024. likumu);

5) aizliegt kārtējo satikšanos;

5¹) aizliegt izmantot visu veidu satikšanos uz laiku līdz diviem mēnešiem;

6) notiesātos, kas sodu izcieš cietumos, ievietot soda izolatorā līdz četrpadsmit diennaktīm;

7) notiesātos, kas sodu izcieš audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, ievietot disciplinārajā izolatorā līdz trim diennaktīm.

Sievietes, kuras ir cietumā kopā ar zīdaiņiem, un grūtnieces nedrīkst ievietot soda izolatorā.

Ievietot soda izolatorā var tikai notiesātos, kuri izdarījuši rupjus vai sistemātiskus soda izciešanas režīma pārkāpumus.

Par rupjiem soda izciešanas režīma pārkāpumiem uzskatāma:

1) fiziska pretošanās iestādes darbiniekiem vai viņu cieņas un goda aizskaršana;

2) citu ieslodzīto fiziska iespaidošana vai citāda veida pazemošana;

3) alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošana, glabāšana, izplatīšana;

4) atteikšanās no apsekošanas, kuras mērķis ir konstatēt, vai notiesātais ir lietojis alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas;

4¹) atteikšanās no došanās uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai, ja notiesātais nepiekrīt alkohola koncentrācijas pārbaudei izelpotajā gaisā vai tās rezultātiem;

5) piedalīšanās kāršu spēlē vai citā azartspēlē, lai iegūtu materiālu vai citu labumu, un vinnesta izspiešana;

6) atteikšanās izpildīt iestādes darbinieku likumīgu prasību;

7) ieslodzīto grupējumu organizēšana un piedalīšanās tajos, lai pretotos cietuma administrācijas likumīgai rīcībai vai pakļautu sev citus ieslodzītos;

8) citu ieslodzīto kūdīšana uz pārkāpumiem;

9) mobilā telefona, tā sastāvdaļu un SIM kartes lietošana un glabāšana (izņemot atklātos cietumus);

10) cietuma īpašuma tīša bojāšana;

11) atklātā cietuma teritorijas patvaļīga atstāšana.

Par sistemātiskiem režīma pārkāpumiem uzskatāmi brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumi, kas izdarīti divas vai vairākas reizes pēdējā pusgada laikā.

Par soda izciešanas režīma pārkāpumiem atklātajos cietumos notiesātajiem var piemērot šādus sodus:

1) izteikt rājienu;

2) aizliegt atstāt cietuma administrācijas norādīto teritoriju uz laiku līdz trim mēnešiem;

2¹) aizliegt uzņemt viesus uz laiku līdz diviem mēnešiem;

3) ievietot soda izolatorā uz laiku līdz 14 diennaktīm;

4) (izslēgts ar 11.11.2004. likumu).

(Septītā daļa izslēgta ar 20.06.2024. likumu)

Ja pastaigas laikā tiek pārkāpti brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumos minētie pastaigu kārtības nosacījumi, pastaiga tiek pārtraukta un notiesātajam piemēro sodu par soda izciešanas režīma pārkāpšanu.

Par soda izciešanas režīma prasību pārkāpšanu notiesātajiem, kas iesaistīti atkarību mazināšanas programmā, var uzlikt šādus sodus:

1) izteikt brīdinājumu;

2) izteikt rājienu;

3) aizliegt uz laiku līdz vienam mēnesim pirkt pārtikas produktus un tabakas izstrādājumus brīvības atņemšanas iestādes veikalā;

4) aizliegt kārtējo radinieku un citu personu apmeklējumu;

5) ievietot soda izolatorā līdz 14 diennaktīm vai disciplinārajā izolatorā līdz trim diennaktīm;

6) atcelt iepriekš piešķirto pamudinājumu.

(15.12.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998., 11.11.2004., 27.11.2008., 14.07.2011., 02.10.2014., 18.06.2015., 09.06.2016., 15.06.2021., 27.01.2022. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

71.pants. Kārtība, kādā ar brīvības atņemšanu notiesātajiem uzliekami sodi

Uzliekot sodu, ievēro, kādos apstākļos pārkāpums izdarīts, notiesātā uzvedību pirms pārkāpuma, agrāk uzlikto sodu skaitu un raksturu, kā arī viņa paskaidrojumus par pārkāpuma būtību. Uzliktajam sodam jāatbilst notiesātā izdarītā pārkāpuma smagumam un raksturam.

Sodu var uzlikt tikai tai personai, kura izdarījusi pārkāpumu. Par vairākiem vienlaicīgi izdarītiem pārkāpumiem uzliek vienu sodu.

Sods jāuzliek ne vēlāk par desmit dienām no pārkāpuma konstatēšanas dienas, bet, ja sakarā ar pārkāpumu ir izdarīta pārbaude, tad desmit dienu laikā no tās pabeigšanas dienas.

Uzlikto sodu izpilda nekavējoties pēc lēmuma par soda uzlikšanu spēkā stāšanās, bet ne vēlāk kā mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Ja mēneša laikā no lēmuma par soda uzlikšanu spēkā stāšanās dienas sods nav izpildīts, to neizpilda, izņemot gadījumu, kad notiesātais pēc soda — ievietošana soda izolatorā — uzlikšanas ir pārvietots uz Latvijas Cietumu slimnīcu vai nogādāts ārstniecības iestādē, kas atrodas ārpus brīvības atņemšanas iestādes. Tādā gadījumā uzlikto sodu — ievietošana soda izolatorā — izpilda pēc notiesātā pārvietošanas atpakaļ uz brīvības atņemšanas iestādi.

Uzlikto sodu notiesātais var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Sūdzības iesniegšana neaptur soda izpildi. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas spriedums, kas pieņemts par šā likuma 70. panta pirmās daļas 1., 1.¹, 2., 3., 4.¹, 5. un 5.¹ punktā, sestās daļas 1., 2. un 2.¹ punktā un devītās daļas 1., 2., 3., 4. un 6. punktā minēto sodu uzlikšanu notiesātajam, nav pārsūdzams. Administratīvās rajona tiesas spriedumu, kas pieņemts par šā likuma 70. panta pirmās daļas 6. un 7. punktā, sestās daļas 3. punktā un devītās daļas 5. punktā minēto sodu uzlikšanu notiesātajam, var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam.

Šā likuma 70.panta pirmajā, sestajā un devītajā daļā paredzētos sodus uzliek ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida lēmumu, izņemot brīdinājumu, ko var paziņot mutvārdos. Notiesātajam ir tiesības viena mēneša laikā pieprasīt, lai brīdinājumu noformē rakstveidā. Brīdinājumu noformē un izsniedz Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Notiesātajam, kurš pārkāpj soda izciešanas režīmu soda vai disciplinārajā izolatorā, var piemērot visus šajā kodeksā paredzētos sodus par soda izciešanas režīma pārkāpumiem, arī atkārtotu ievietošanu soda vai disciplinārajā izolatorā, par kuras sākumu uzskatāma iepriekšējā soda izciešanas pēdējā diena. Secīgas atkārtotas ievietošanas soda izolatorā ilgums nedrīkst pārsniegt 14 diennaktis, savukārt disciplinārajā izolatorā — trīs diennaktis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.1991., 17.11.1992., 15.12.1994., 14.10.1998., 11.11.2004., 28.04.2005., 04.04.2007., 16.06.2009., 14.07.2011., 18.06.2015., 09.06.2016., 27.01.2022. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

72.pants. Amatpersonas, kuras piemēro notiesātajiem pamudinājumus un uzliek sodus par soda izciešanas režīma pārkāpumiem

To amatpersonu sarakstu, kurām ir tiesības piemērot pamudinājumus un uzlikt sodus par soda izciešanas režīma pārkāpumiem notiesātajiem, kā arī viņu pilnvaru apjomu reglamentē brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi.

(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

73.pants. Režīms labošanas darbu koloniju kameras tipa telpās un vieninieku kamerās

(Izslēgts ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

(Nodaļa 14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

75.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto atbildība par nodarītajiem zaudējumiem

Ja notiesātais, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu, ar savām prettiesiskajām darbībām nodarījis zaudējumus citai personai, viņš ir atbildīgs par tiem saskaņā ar Civillikumu.

76.pants. Zaudējumu piedziņas kārtība

Ja ar brīvības atņemšanu notiesātais labprātīgi piekrīt atlīdzināt zaudējumus, ko soda izciešanas laikā nodarījis citai personai, viņš uzraksta par to attiecīgu saistības rakstu, kuru iesniedz brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam, un zaudējumi cietušā labā tiek ieturēti no vainīgā algas vai no līdzekļiem, kas ir viņa personiskajā kontā, saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rīkojumu.

Ja ar brīvības atņemšanu notiesātais soda izciešanas laikā nodarītos zaudējumus labprātīgi neatlīdzina, tos piedzen vispārējā civiltiesāšanās kārtībā.

(Nodaļa 28.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2020.)

76.¹ pants. Vielu, izstrādājumu un priekšmetu nelikumīga nodošana notiesātajam vai vielu, izstrādājumu un priekšmetu nelikumīga saņemšana no notiesātā

Par naudas, korespondences, pārtikas produktu, alkohola, kā arī citu vielu, izstrādājumu un priekšmetu nelikumīgu, no pārbaudes paslēptu nodošanu vai par darbībām ar mērķi jebkurā veidā tos nodot notiesātajam piemēro naudas sodu līdz četrpadsmit naudas soda vienībām.

Par vielu, izstrādājumu un priekšmetu nelikumīgu saņemšanu no notiesātā piemēro naudas sodu līdz četrpadsmit naudas soda vienībām.

(28.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 34. punktu)

76.² pants. Policijas kontroles noteikumu pārkāpšana

Par policijas kontroles noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole, piemēro naudas sodu līdz četrpadsmit naudas soda vienībām.

(28.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 34. punktu)

76.³ pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

Administratīvā pārkāpuma procesu par šā kodeksa 76.¹ pantā minēto pārkāpumu veic Ieslodzījuma vietu pārvalde, ja pārkāpuma konstatēšanas brīdī ir zināma pie administratīvās atbildības saucamā persona.

Pārējos gadījumos administratīvā pārkāpuma procesu par šā kodeksa 76.¹ pantā minēto pārkāpumu uzsāk un neatliekamās procesuālās darbības brīvības atņemšanas iestādē veic Ieslodzījuma vietu pārvalde, bet turpmākās procesuālās darbības un lietas izskatīšanu veic Valsts policija.

Administratīvā pārkāpuma procesu par šā kodeksa 76.² pantā minēto pārkāpumu veic Valsts policija.

(28.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2020. Pirmā un otrā daļa stājas spēkā 01.07.2022. Sk. pārejas noteikumu 35. punktu)

(Nodaļas nosaukums 21.12.1987. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

77.¹ pants. Kārtība, kādā izmantojams notiesātajām piešķirtais vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts

Vienreizējo bērna piedzimšanas pabalstu mātēm, kuras uzturas brīvības atņemšanas iestādē ar bērniem, ieskaita notiesātās mātes personiskajā kontā un izmaksā ne agrāk kā mātes atbrīvošanas dienā.

Izņēmuma gadījumos — saskaņā ar bērna ārsta norādījumiem un saņemot brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju — notiesātā var izmantot vienreizējo bērna piedzimšanas pabalstu bērna ārstniecības nolūkos.

Ja beidzas šā likuma 77.panta piektajā daļā noteiktais laiks, kuru bērns var pavadīt kopā ar māti brīvības atņemšanas iestādē pilnā valsts apgādībā, un bērns tiek nodots aizbildnībā, audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē, pabalsts vai atlikusī pabalsta summa tiek pārskaitīta attiecīgi aizbildnim, audžuģimenei vai bērnu aprūpes iestādei.

Šā panta otrajā daļā minēto brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(04.04.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 14.07.2015.)

78.¹ pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto veselības aprūpes organizācija

Ar brīvības atņemšanu notiesāto veselības aprūpi nodrošina brīvības atņemšanas iestādes medicīnas daļā vai Latvijas Cietumu slimnīcā. Ja ar brīvības atņemšanu notiesātajiem nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi, kurus nav iespējams nodrošināt brīvības atņemšanas iestādē vai Latvijas Cietumu slimnīcā, notiesātos nogādā tādā ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes, kura sniedz attiecīgos pakalpojumus.

Ja ar brīvības atņemšanu notiesātajiem nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība, kuru brīvības atņemšanas iestādē nav iespējams sniegt, šādu palīdzību viņiem sniedz citā ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes.

Brīvības atņemšanas iestāde šā panta pirmās daļas otrajā teikumā minētajā gadījumā nodrošina notiesātā pārvešanu un apsardzi ārstniecības iestādē, savukārt šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā — notiesātā apsardzi visā veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas laikā.

Izdevumus par veselības aprūpes pakalpojumiem, kuri ar brīvības atņemšanu notiesātajiem sniegti ārstniecības iestādēs ārpus brīvības atņemšanas iestādes, brīvības atņemšanas iestādes administrācija apmaksā normatīvajos aktos par veselības aprūpes finansēšanu un organizēšanu noteiktajā apjomā un kārtībā.

Notiesātajam, kas atrodas ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes, ir pienākums uzturēties tikai ārstniecības personas vai brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas norādītajās telpās.

Notiesātajam, atrodoties ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes, ir atļauts pie sevis glabāt tikai personiskās higiēnas priekšmetus. Uz notiesāto, kas atrodas ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes, neattiecas šajā kodeksā noteiktās tiesības uz videosaziņu, tiesības izmantot pastaigas vai piedalīties sporta spēlēs svaigā gaisā, saņemt sūtījumus un pienesumus, saņemt, sūtīt un izmantot naudas pārvedumus, satikties ar radiniekiem un citām personām, iegādāties literatūru un rakstāmpiederumus, nosūtīt un saņemt vēstules, lietot personisko sadzīves tehniku, veikt telefonsarunas, iepirkties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā, glabāt pārtikas produktus, izņemot tos, kurus izsniegusi ārstniecības iestāde.

(17.12.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015., 15.06.2021. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

78.³ pants. Ar brīvības atņemšanu notiesātas sievietes bērna reģistrēšana

Ja ar brīvības atņemšanu notiesātajai soda izciešanas laikā piedzimst bērns, brīvības atņemšanas iestādes administrācijai ir pienākums bērna dzimšanas reģistrēšanai rakstveidā informēt to dzimtsarakstu nodaļu, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde.

(17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

78.⁴ pants. Notiesātā tiesību saņemt veselības aprūpes pakalpojumus ārpus brīvības atņemšanas iestādes īstenošanas kārtība

Lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus par personiskajiem līdzekļiem veselības aprūpes iestādēs ārpus brīvības atņemšanas iestādes, notiesātais, kas sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju uz laiku no vienas stundas līdz trim diennaktīm.

Iesniegumā notiesātais norāda veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas nepieciešamības pamatojumu, ārstniecības iestādi, kurā tiks saņemts veselības aprūpes pakalpojums, vietu, kur uzturēsies īslaicīgās prombūtnes laikā, kontakttālruni, ja tāds pieejams, un pievieno visus viņa rīcībā esošos dokumentus, kas apliecina šajā pantā minēto īslaicīgās prombūtnes iemeslu esamību. Ja šā panta pirmajā daļā minēto atļauju lūdz nepilngadīgs notiesātais, viņš iesniegumā norāda tās pilngadīgās personas vārdu un uzvārdu, kura viņu pavadīs.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks šā panta pirmajā daļā minētajā atļaujā norāda brīvības atņemšanas iestādes atstāšanas laiku, kā arī laiku, kad notiesātajam jāatgriežas brīvības atņemšanas iestādē.

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija informāciju par notiesāto, kuram atļauts īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, nosūta tai Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis uzturēties. Šī informācija nosūtāma nekavējoties pēc atļaujas došanas, taču pirms tam, kad notiesātais īslaicīgi atstājis brīvības atņemšanas iestādi.

Šajā pantā minētais ārpus brīvības atņemšanas iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā.

Uz notiesāto, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ir devis atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, attiecas šā kodeksa 49.⁷ pantā noteiktais.

(18.06.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.2022. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

78.⁵ pants. Kritēriji atļaujas došanai un tās atteikuma apstrīdēšanas kārtība

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, lemjot par šā kodeksa 78.⁴ pantā minētās atļaujas došanu, izvērtē notiesātā iespējas nokļūt veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas vietā un saņemt pakalpojumu plānotajā īslaicīgās prombūtnes laikā, iepriekšējās īslaicīgās prombūtnes reizēs pieļautos pārkāpumus un atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē tās noteiktajā laikā, kā arī brīvības atņemšanas iestādes ārsta atzinumu par šāda pakalpojuma nepieciešamību.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks neatļauj notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) veselības aprūpes pakalpojumu ir iespējams saņemt brīvības atņemšanas iestādē;

2) veselības aprūpes pakalpojumu ir iespējams saņemt Latvijas Cietumu slimnīcā;

3) veselības aprūpes pakalpojumu ir iespējams saņemt tuvāk brīvības atņemšanas iestādes atrašanās vietai;

4) brīvības atņemšanas iestādes ārsta atzinumā nav norādes, kas apliecina veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas nepieciešamību;

5) notiesātais slimo ar bīstamu infekcijas slimību tās aktīvajā formā vai slimību akūtajā stadijā un nav pabeidzis ārstēšanās kursu saskaņā ar ārsta atzinumu;

6) notiesātais ir izdarījis tīšu noziegumu neizciestās soda daļas laikā, ja viņš iepriekš ticis nosacīti pirms termiņa atbrīvots no brīvības atņemšanas soda izciešanas;

7) notiesātais iepriekš neattaisnojošu iemeslu dēļ nav atgriezies brīvības atņemšanas iestādē šā kodeksa 49.⁷ un 78.⁴ pantā minētajā atļaujā norādītajā laikā;

8) notiesātais vēlas saņemt veselības aprūpes pakalpojumu ārpus Latvijas Republikas teritorijas;

9) notiesātā atrašanās ārpus brīvības atņemšanas iestādes var apdraudēt sabiedrības drošību.

Lemjot par atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, šā panta otrās daļas 6. punktu neattiecina uz notiesāto, kas sodu izcieš atklātajā cietumā. Lemjot par šā kodeksa 78.⁴ pantā minētās atļaujas došanu uz mūžu notiesātajam, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks papildus šajā pantā minētajiem kritērijiem ņem vērā uz mūžu notiesātā izdarītā noziedzīgā nodarījuma veidu un smagumu, kā arī piespriestā soda ilgumu un izciestā soda daļu.

Par brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atteikumu dot atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai notiesātais var iesniegt sūdzību Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks izskata iesniegto sūdzību viena mēneša laikā, un viņa pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.

(Piektā daļa izslēgta ar 20.06.2024. likumu)

(18.06.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.12.2017., 27.01.2022. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

78.⁶ pants. Notiesāto personu tiesību ierobežojumi brīvības atņemšanas iestādes medicīnas daļā

Brīvības atņemšanas iestādes medicīnas daļā notiesātos ievieto saskaņā ar ārsta norādījumiem un medicīniskajām indikācijām.

Laikposmā, kamēr notiesātais atrodas brīvības atņemšanas iestādes medicīnas daļā, šajā kodeksā noteiktās tiesības viņš īsteno atbilstoši ārsta norādījumiem un medicīniskajām indikācijām. Šis nosacījums neattiecas uz notiesātā tiesībām uz soda izciešanas režīma mīkstināšanu un nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu.

(27.01.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.02.2022.)

78.⁷ pants. Soda izpildes režīms Latvijas Cietumu slimnīcā

Latvijas Cietumu slimnīcā notiesātos ievieto ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka norīkojumu saskaņā ar ārsta norādījumiem un medicīniskajām indikācijām. Notiesātos, kas sodu izcieš Olaines cietumā, Latvijas Cietumu slimnīcā ievieto ar Olaines cietuma priekšnieka lēmumu saskaņā ar ārsta norādījumiem un medicīniskajām indikācijām.

Latvijas Cietumu slimnīcā tiek nodrošināta notiesāto apsardze un pastāvīga uzraudzība. Latvijas Cietumu slimnīcā notiesātos izvieto slēgtās palātās atbilstoši medicīniskajām indikācijām, neņemot vērā notiesātajiem noteikto soda izciešanas režīma pakāpi un cietuma veidu, bet ņemot vērā šā kodeksa 18. panta pirmajā daļā minēto. Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā drošības un noziedzības novēršanas kritērijus, saskaņā ar ārsta norādījumu notiesātos var izvietot vienā palātā ar apcietinātajiem, ja viņu medicīniskās indikācijas to ļauj.

Atrodoties Latvijas Cietumu slimnīcā, notiesātajam ir tiesības vērsties pie brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka ar iesniegumu par soda izciešanas režīma mīkstināšanu vai nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas šajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

Latvijas Cietumu slimnīcā ievietotajam notiesātajam ir tiesības uz īslaicīgu satikšanos. Atbilstoši ārsta norādījumiem īslaicīgo satikšanos var aizstāt ar videosaziņu vai atlikt. Šādu videosaziņas skaitu un ilgumu nosaka atbilstoši šajā kodeksā noteiktajam īslaicīgo satikšanos skaitam un ilgumam attiecīgajā soda izciešanas režīma pakāpē, kurā notiesātais izcieš sodu. Notiesātajiem, kas izcieš sodu atklātajā cietumā, īslaicīgo satikšanos skaits un ilgums, atrodoties Latvijas Cietumu slimnīcā, ir tāds pats, kāds tas ir notiesātajiem slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē.

Notiesātajiem, kuri atrodas Latvijas Cietumu slimnīcā, ir tiesības:

1) ar cietuma darbinieku starpniecību četras reizes mēnesī iepirkties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādē;

2) izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma;

3) lietot personisko sadzīves tehniku, Latvijas Cietumu slimnīcas administrācijas izsniegtu televizoru administrācijas norādītajā laikā vai ar ārstējošā ārsta atļauju dienas kārtībā noteiktajā laikā skatīties televīzijas pārraides ārpus palātas iekārtotā telpā;

4) ar cietuma administrācijas atļauju valkāt personisko apģērbu;

5) ar cietuma darbinieku starpniecību saņemt (apmainīt) grāmatas;

6) ar ārstējošā ārsta atļauju izmantot pastaigas svaigā gaisā ne mazāk kā vienu stundu dienā;

7) tikties ar garīdznieku vienatnē un ar ārstējošā ārsta atļauju apmeklēt dievkalpojumus;

8) ar ārstējošā ārsta atļauju piedalīties sporta, kultūras un reliģiskos pasākumos;

9) smēķēt pastaigu laikā;

10) glabāt tabakas izstrādājumus, gāzes šķiltavas un sērkociņus Latvijas Cietumu slimnīcas administrācijas norādītajā vietā ārpus palātas.

Šajā pantā minētās telefonsarunas ilgums nedrīkst pārsniegt 10 minūtes. Videosaziņas ilgums nedrīkst pārsniegt 15 minūtes.

Šajā pantā noteiktās tiesības brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var ierobežot atbilstoši ārsta norādījumiem un medicīniskajām indikācijām.

(27.01.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

79.pants. To notiesāto ārstēšanas nodrošināšana, kuri slimo ar bīstamām infekcijas slimībām

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija nodrošina iestādē nepieciešamo pasākumu veikšanu infekcijas slimību profilaksei un to apkarošanai gadījumos, kad draud šo slimību izplatīšanās.

Notiesātos, kuri ir saslimuši ar tuberkulozi aktīvā formā, ārstē Latvijas Cietumu slimnīcā.

(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.2022. likumu, kas stājas spēkā 04.02.2022.)

(Nodaļa 02.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2015. Nodaļā noteiktais attiecībā uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu piemērojams no 01.07.2015. Sk. pārejas noteikumu 32.punktu)

79.¹ pants. Priekšnoteikumi tam, lai ierosinātu nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas

Notiesātais nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst šā kodeksa 50.³ panta ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un šajā kodeksā noteiktajiem kritērijiem.

Nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu neierosina, ja notiesātais jau ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu, kas jāizcieš, lai varētu tikt ierosināta nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda izciešanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.12.2017. likumu, kas stājas spēkā 21.12.2017.)

79.² pants. Kārtība, kādā izvērtē iesniegumu par notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas

Notiesātais iesniegumu ar lūgumu viņu atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, iesniedz brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam.

Saņēmis šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks triju darbdienu laikā pārbauda, vai notiesātais atbilst šā kodeksa 79.¹ pantā minētajiem nosacījumiem. Ja tiek konstatēts, ka notiesātais neatbilst kaut vai vienam no minētajiem nosacījumiem, iesniegums tiek nodots atpakaļ notiesātajam, norādot šā iesnieguma nevirzīšanas iemeslus un laiku, kad notiesātajam radīsies tiesības uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas bez elektroniskās uzraudzības noteikšanas vai ar tās noteikšanu. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atbilde nav apstrīdama vai pārsūdzama.

79.⁴ pants. Iesnieguma par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas atkārtota iesniegšana

Ja tiesa atsaka atbrīvot notiesāto no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa, atkārtotu iesniegumu notiesātais var iesniegt ne agrāk kā četrus mēnešus pēc minētā lēmuma pieņemšanas dienas.

Ja tiesa atsaka atbrīvot uz mūžu notiesāto no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa, atkārtotu iesniegumu notiesātais var iesniegt ne agrāk kā vienu gadu pēc minētā lēmuma pieņemšanas dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2017. un 27.01.2022. likumu, kas stājas spēkā 04.02.2022.)

(Izslēgta ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

(Izslēgta ar 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 09.12.2004.)

(Izslēgta ar 25.05.1993. likumu)

(Izslēgta ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

(Izslēgta ar 25.05.1993. likumu)

(Sadaļas nosaukums 14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

111.pants. Pamats atbrīvošanai no soda izciešanas

Pamats notiesāto atbrīvošanai no soda izciešanas ir:

1) tiesas nolēmumā noteiktā soda izciešana;

2) amnestijas piemērošana;

3) apžēlošana;

4) nolēmums par atbrīvošanu no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa;

5) nolēmums par atbrīvošanu no soda izciešanas sakarā ar to, ka notiesātajam ir psihiski traucējumi vai kāda cita smaga slimība, kas liedz tālāku soda izciešanu;

6) saņemta Tieslietu ministrijas informācija par to, ka ārvalsts spriedums, kas tiek izpildīts Latvijā, ir atcelts.

(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2011. un 07.12.2017. likumu, kas stājas spēkā 21.12.2017.)

112.pants. Kārtība atbrīvošanai no brīvības atņemšanas iestādēm

No brīvības atņemšanas iestādēm pēc tiesas nolēmumā noteiktā soda laika izciešanas atbrīvo pēdējās soda termiņa dienas pirmajā pusē. Ja soda laiku aprēķina mēnešos, termiņš notek pēdējā mēneša attiecīgajā datumā, bet, ja šim mēnesim nav attiecīga datuma, tad šī mēneša pēdējā dienā.

Līdz darba dienas beigām saņemtos dokumentus par atbrīvošanu brīvības atņemšanas iestādes administrācija izpilda nekavējoties, bet pēc darba dienas beigām saņemtos - nākošās dienas rītā.

Par katru atbrīvošanu, kad pārkāpts šajā pantā noteiktais termiņš, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nekavējoties ziņo prokuroram un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks vai persona, kas viņu aizstāj, izskaidro atbrīvojamai personai tās pienākumus un tiesības pēc atbrīvošanas.

Ar atbrīvojamo pilnīgi norēķinās, viņa personiskajā kontā un atbrīvošanas fondā esošo naudu pārskaitot uz viņa kontu kredītiestādē vai izmaksājot no kases. Tāpat notiesātajam izsniedz viņam piederošās vērtslietas un mantas, personas dokumentus un dokumentus par brīvības atņemšanas iestādē iegūto izglītību un kvalifikāciju, kā arī izziņu par atbrīvošanu, kurā norāda atbrīvošanas pamatu un faktiski izciesto brīvības atņemšanas soda laiku. Pēc atbrīvojamā lūguma viņam izsniedz raksturojumu. Atbrīvojamam atbilstoši viņa lūgumam izsniedz informāciju par viņa pēdējās deklarētās vai faktiskās dzīvesvietas vai pēc atbrīvošanas izraudzītās dzīvesvietas tuvumā esošām brīvajām darba vietām.

No nepilngadīgo audzināšanas iestādēm atbrīvotos, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, nosūta pie vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj. Ja vecāki miruši, nav zināmi vai viņiem atņemtas aizgādības vai aprūpes tiesības vai aizbildnis ir atcelts, brīvības atņemšanas iestādes administrācija informē bāriņtiesu pēc atbrīvojamā iepriekšējās dzīvesvietas.

Ja atbrīvojamā persona atbrīvošanas dienā nepieņem vai atstāj ieslodzījuma vietā tai piederošās mantas, ieslodzījuma vietā tās uzglabā trīs mēnešus pēc personas atbrīvošanas. Pēc šā termiņa beigām brīvības atņemšanas iestādē notiesātā mantas iznīcina atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā.

Ja notiesātajam ir piespriesta īslaicīga brīvības atņemšana un atbrīvošanas dienā viņš atrodas īslaicīgās aizturēšanas vietā, gaidot pārvietošanu uz brīvības atņemšanas iestādi, viņu atbrīvo no īslaicīgās aizturēšanas vietas. Atbrīvojamai personai izsniedz tās mantas, personas dokumentus un izziņu, kurā norāda atbrīvošanas pamatu un faktiski izciesto brīvības atņemšanas soda laiku. Ja personu atbrīvo no īslaicīgās aizturēšanas vietas, Valsts policija nekavējoties pēc notiesātā atbrīvošanas nosūta informāciju par notiesāto šā kodeksa 112.¹, 112.², 112.³ un 112.⁴ pantā noteiktajos gadījumos, kā arī informē tiesu un Ieslodzījuma vietu pārvaldi par notiesātā atbrīvošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.1994., 14.10.1998., 18.12.2003., 11.11.2004., 13.12.2007., 27.11.2008., 16.06.2009., 14.07.2011., 18.06.2015., 18.02.2016., 07.12.2017., 15.06.2021. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

112.¹ pants. Informācijas nosūtīšana Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija pirms notiesātā atbrīvošanas pēc pilna tiesas spriedumā noteiktā soda laika izciešanas nosūta informāciju par notiesāto Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai. Šo informāciju nosūta ne vēlāk kā 15 darba dienas pirms notiesātā atbrīvošanas, bet par notiesātajiem, kas tiek atbrīvoti amnestijas vai apžēlošanas kārtībā, informāciju nosūta nekavējoties pēc amnestijas vai apžēlošanas akta saņemšanas.

Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju nosūta Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai atbilstoši notiesātā iepriekšējās deklarētās dzīvesvietas adresei. Ja notiesātajam nav deklarētās dzīvesvietas adreses, informāciju nosūta tai Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis dzīvot pēc atbrīvošanas. Ja notiesātajam ir deklarētā dzīvesvieta, bet viņš ir norādījis citu izraudzītās dzīvesvietas adresi, informāciju nosūta Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai atbilstoši notiesātā deklarētās dzīvesvietas adresei un Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis dzīvot pēc atbrīvošanas.

Šajā pantā minētajā informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu, personas kodu, Krimināllikuma pantu, pēc kura viņš notiesāts, piespriestā soda termiņu, atbrīvošanas laiku, kā arī izraudzīto dzīvesvietu.

Šajā pantā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.

(18.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

112.² pants. Informācijas nosūtīšana bāriņtiesai

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija pirms notiesātā atbrīvošanas pēc pilna tiesas spriedumā noteiktā soda laika izciešanas nosūta bāriņtiesai informāciju par notiesāto, kas sodu izcieš par tīšiem vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem pret dzimumneaizskaramību un tikumību. Šo informāciju nosūta ne vēlāk kā 15 darba dienas pirms paredzamās notiesātā atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes, bet par notiesātajiem, kas tiek atbrīvoti amnestijas vai apžēlošanas kārtībā, informāciju nosūta nekavējoties pēc amnestijas vai apžēlošanas akta saņemšanas.

Bāriņtiesai nosūtāmajā informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu, personas kodu, Krimināllikuma pantu, pēc kura viņš notiesāts, piespriestā soda termiņu un plānoto atbrīvošanas datumu, kā arī izraudzīto dzīvesvietu.

Šajā pantā minēto informāciju nosūta bāriņtiesai atbilstoši notiesātā iepriekšējās deklarētās dzīvesvietas adresei. Ja notiesātajam nav deklarētās dzīvesvietas adreses, informāciju nosūta tai bāriņtiesai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis dzīvot pēc atbrīvošanas. Ja notiesātajam ir deklarētā dzīvesvieta, bet viņš ir norādījis citu izraudzītās dzīvesvietas adresi, informāciju nosūta bāriņtiesai atbilstoši notiesātā iepriekšējās deklarētās dzīvesvietas adresei un bāriņtiesai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis dzīvot pēc atbrīvošanas.

Šajā pantā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.

(18.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

112.³ pants. Informācijas nosūtīšana papildsoda — tiesību ierobežošana — izpildes kontroles iestādei

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumos paredzētajā kārtībā pirms notiesātā atbrīvošanas pēc pilna tiesas spriedumā noteiktā soda laika izciešanas nosūta informāciju par notiesāto papildsoda — tiesību ierobežošana — izpildes kontroles iestādei, ja no administrācijas rīcībā esošās informācijas konstatējama attiecīgā iestāde.

Šā panta pirmajā daļā minētajā informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu, personas kodu, Krimināllikuma pantu, pēc kura viņš notiesāts, piespriestā soda termiņu un paredzēto atbrīvošanas datumu.

Šā panta otrajā daļā minēto informāciju nosūta ne vēlāk kā 15 darba dienas pirms notiesātā atbrīvošanas, bet par notiesātajiem, kuri tiek atbrīvoti no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa amnestijas vai apžēlošanas kārtībā, informācija nosūtāma nekavējoties pēc tiesas nolēmuma, amnestijas vai apžēlošanas akta saņemšanas.

Šajā pantā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.

(13.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

112.⁴ pants. Informācijas nosūtīšana cietušajam

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija nosūta cietušajam informāciju par notiesātā atbrīvošanu vai izbēgšanu no brīvības atņemšanas iestādes, ja ir saņemts procesa virzītāja paziņojums par šādas informēšanas nepieciešamību.

Ja notiesātais tiek atbrīvots pēc pilna tiesas spriedumā noteiktā soda laika izciešanas, informāciju cietušajam nosūta ne vēlāk kā 15 darba dienas pirms notiesātā paredzamās atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes. Ja notiesātā atbrīvošanai no brīvības atņemšanas iestādes ir cits pamats vai viņš ir izbēdzis no šīs iestādes, informāciju cietušajam nosūta nekavējoties pēc tam, kad saņemts attiecīgais dokuments par notiesātā atbrīvošanu vai informācija par viņa izbēgšanu.

Cietušajam nosūtāmajā informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu un datumu, kad persona atbrīvota vai izbēgusi no soda izciešanas.

Šajā pantā minēto informāciju nosūta cietušajam atbilstoši procesa virzītāja paziņojumā norādītajai adresei un paziņošanas veidam.

Paziņojumā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.

Ar šā panta pirmajā daļā minēto procesa virzītāja paziņojumu un cietušajam nosūtāmo informāciju aizliegts iepazīstināt notiesāto, viņa aizstāvi vai citu ieinteresēto personu.

(18.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.03.2016.)

112.⁵ pants. Informācijas nosūtīšana Valsts probācijas dienestam

Brīvības atņemšanas iestāde nosūta Valsts probācijas dienesta teritoriālajai struktūrvienībai informāciju par notiesāto, kuram kopā ar brīvības atņemšanas sodu piespriesta probācijas uzraudzība vai sabiedriskais darbs, ja atbilstoši kompetento iestāžu sniegtajai informācijai pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas notiesātajam nav tiesību uzturēties Latvijas Republikā. Šo informāciju nosūta ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms brīvības atņemšanas soda termiņa beigām, bet par notiesātajiem, kuri tiek atbrīvoti no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa amnestijas vai apžēlošanas kārtībā, informācija nosūtāma nekavējoties pēc tiesas nolēmuma vai amnestijas vai apžēlošanas akta saņemšanas.

Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju nosūta Valsts probācijas dienesta teritoriālajai struktūrvienībai atbilstoši notiesātā deklarētajai dzīvesvietai vai, ja notiesātajam nav deklarētās dzīvesvietas, — Valsts probācijas dienesta teritoriālajai struktūrvienībai, kuras darbības teritorijā atrodas viņa faktiskā dzīvesvieta.

(20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

112.⁶ pants. Informācijas nosūtīšana Nacionālajam veselības dienestam

Lai bloķētu notiesātā reģistrāciju ģimenes ārsta pacientu sarakstā pēc ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē, kā arī lai atceltu bloķēto reģistrāciju pēc notiesātā atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes, Ieslodzījuma vietu pārvalde nosūta informāciju Nacionālajam veselības dienestam.

Šā panta pirmajā daļā minētajā informācijā norāda notiesātā personas kodu, datumu, kad notiesātais ievietots brīvības atņemšanas iestādē un atbrīvots no tās, un nosūta to piecu darbdienu laikā no dienas, kad notiesātais ievietots brīvības atņemšanas iestādē vai atbrīvots no tās.

(20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

113.pants. Kārtība atbrīvošanai no nometinājuma un izsūtījuma soda izciešanas

(Izslēgts ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

114.pants. Kārtība atbrīvošanai no labošanas darbu bez brīvības atņemšanas soda izciešanas

(Izslēgts ar 25.05.1993. likumu)

115.pants. Ierosinājums atbrīvot notiesāto no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa

(Izslēgts ar 02.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2015.)

115.¹ pants. Nosacīti pirms termiņa atbrīvoto personu uzraudzība

(Izslēgts ar 02.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2015. Sk. pārejas noteikumu 31.punktu)

116.pants. Atbrīvošana no soda izciešanas slimības dēļ

Ja notiesātais psihiskas slimības dēļ nav spējīgs turpināt piespriestā soda izciešanu, brīvības atņemšanas iestāde gādā par to, lai saskaņā ar likumu notiesātajam tiktu veikta tiesu psihiatriskā ekspertīze. Ņemot vērā tiesu psihiatriskās ekspertīzes ārstu komisijas atzinumu, brīvības atņemšanas iestāde var rosināt tiesai atbrīvot personu no turpmākās soda izciešanas. Ja notiesātais citas smagas, neārstējamas slimības dēļ nav spējīgs turpināt piespriestā soda izciešanu, ņemot vērā Latvijas Cietumu slimnīcas ārstu konsultatīvās komisijas atzinumu, brīvības atņemšanas iestāde var rosināt tiesai atbrīvot personu ar smagu, neārstējamu slimību no turpmākās soda izciešanas.

Iesniegumu par notiesātā atbrīvošanu no turpmākās soda izciešanas kopā ar ārstu komisijas atzinumu un informāciju par notiesātā veselības vai psihisko stāvokli soda izciešanas laikā, kā arī informāciju par personas iespējamo turpmāko atrašanās vietu nosūta tā rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde.

(11.11.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

(Nodaļa 14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

117.pants. Brīvības atņemšanas iestāžu sadarbība ar Valsts probācijas dienestu

(Izslēgts ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

119.pants. No brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvoto personu iekārtošana darbā un nodrošināšana ar dzīvojamo platību

Personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm, ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā bezdarbnieka statusa iegūšanai.

Maznodrošinātas personas, kuras atbrīvotas no soda izciešanas, pašvaldības dome nodrošina ar dzīvojamo platību likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktajā kārtībā.

Personas ar invaliditāti un pensijas vecuma personas pēc viņu lūguma ievieto sociālās aprūpes iestādēs.

Nepilngadīgajiem, kuru vecāki miruši vai nav zināmi vai kuru vecākiem atņemta vecāku vara, iepriekšējās dzīvesvietas bāriņtiesa ieceļ aizbildni vai pieņem lēmumu par viņu ievietošanu bērnu bāreņu audzināšanas iestādē vai audžuģimenē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.11.2008., 10.12.2009., 14.07.2011. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2021.)

(Nodaļa 02.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2015. Nodaļā noteiktais attiecībā uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu piemērojams no 01.07.2015. Sk. pārejas noteikumu 32.punktu)

119.¹ pants. Nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotā uzraudzības organizēšana

Veicot nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotā (turpmāk — nosacīti atbrīvotais) uzraudzību, Valsts probācijas dienests kontrolē, kā nosacīti atbrīvotais pilda Valsts probācijas dienesta amatpersonas noteiktos un sodu izpildi regulējošos normatīvajos aktos paredzētos pienākumus, kā arī atbilstoši kompetencei konsultē nosacīti atbrīvoto.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2021.)

119.² pants. Nosacīti atbrīvotā uzraudzības plāns

Nosacīti atbrīvotais tiek uzraudzīts saskaņā ar Valsts probācijas dienesta amatpersonas sagatavoto uzraudzības plānu. Tā sagatavošanā iesaista nosacīti atbrīvoto.

Neizciestās soda daļas laikā Valsts probācijas dienesta amatpersona, kas veic nosacīti atbrīvotā uzraudzību, var grozīt uzraudzības plānu.

119.³ pants. Elektroniskās uzraudzības grafiks

Nosacīti atbrīvotajam, kam noteikta elektroniskā uzraudzība, Valsts probācijas dienesta amatpersona nosaka pārvietošanās brīvības ierobežojumus, papildus šā kodeksa 119.² pantā noteiktajam uzraudzības plānam sagatavojot elektroniskās uzraudzības grafiku.

Nosakot pārvietošanās brīvības ierobežojumus, Valsts probācijas dienesta amatpersona ņem vērā notiesātā riska un vajadzību novērtējumu, paredzot elektroniskās uzraudzības grafikā laiku kriminogēna rakstura problēmu un sociālpsiholoģisko vajadzību risināšanai atbilstoši uzraudzības plānam.

Nosacīti atbrīvotais savlaicīgi, bet ne vēlāk kā vienu darbdienu iepriekš, rakstveidā var lūgt Valsts probācijas dienesta amatpersonu grozīt elektroniskās uzraudzības grafiku, ja grozījumi nepieciešami saistībā ar veselības stāvokli, kriminogēna rakstura problēmu vai sociālpsiholoģiskām vajadzībām, vai citiem objektīvi pamatotiem iemesliem.

119.⁴ pants. Nosacīti atbrīvotā pienākumi

Nosacīti atbrīvotajam ir pienākums:

1) ierasties Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši savai dzīvesvietai triju darbdienu laikā pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes;

2) pildīt Valsts probācijas dienesta amatpersonas noteiktos pienākumus un likumīgās prasības;

3) ierasties Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā Valsts probācijas dienesta amatpersonas noteiktajā laikā;

4) informēt Valsts probācijas dienesta amatpersonu par savu dzīvesvietu, darbavietu vai mācību iestādi, kā arī nekavējoties paziņot par to maiņu;

5) saņemt Valsts probācijas dienesta atļauju izbraukšanai ārpus dzīvesvietas uz laiku, kas ilgāks par 15 dienām. Šis punkts neattiecas uz nosacīti atbrīvoto, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība;

6) iesniegt Valsts probācijas dienesta amatpersonai informāciju par noteikto pienākumu izpildi;

7) iesniegt Valsts probācijas dienesta amatpersonai informāciju par iztikas avotiem.

Neizciestās soda daļas laikā ierodoties Valsts probācijas dienestā, nosacīti atbrīvotais nedrīkst atrasties alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2021.)

119.⁵ pants. Nosacīti atbrīvotā papildu pienākumi elektroniskās uzraudzības laikā

Nosacīti atbrīvotajam, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, elektroniskās uzraudzības laikā papildus šā kodeksa 119.⁴ pantā noteiktajiem pienākumiem ir pienākums:

1) nemainīt dzīvesvietu bez Valsts probācijas dienesta piekrišanas;

2) nelietot alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas;

3) nebojāt elektroniskās ierīces, ar kuru palīdzību tiek nodrošināta viņa pārvietošanās brīvības ierobežojumu ievērošanas intensīva kontrole, un nodrošināt to nepārtrauktu darbību;

4) nekavējoties informēt Valsts probācijas dienesta amatpersonu, ja ir bojātas elektroniskās ierīces, ar kuru palīdzību tiek nodrošināta viņa pārvietošanās brīvības ierobežojumu ievērošanas intensīva kontrole;

5) ievērot Valsts probācijas dienesta amatpersonas sagatavoto elektroniskās uzraudzības grafiku;

6) informēt Valsts probācijas dienesta amatpersonu par personām, kuras pastāvīgi uzturas viņa dzīvesvietā, nekavējoties informēt par personām, kuras plāno pastāvīgi uzturēties viņa dzīvesvietā pēc elektronisko ierīču uzstādīšanas;

7) novērst iespējamos šķēršļus, kas varētu traucēt Valsts probācijas dienesta amatpersonai jebkurā diennakts laikā piekļūt viņa dzīvesvietai;

8) veikt mērījumu alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, ja ir uzstādīta elektroniskā ierīce, kas papildus ļauj kontrolēt alkoholu saturošu vielu iespējamu lietošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2021.)

119.⁶ pants. Nosacīti atbrīvotā tiesības

Nosacīti atbrīvotajam neizciestās soda daļas laikā ir tiesības:

1) piedalīties uzraudzības plāna sagatavošanā;

2) iepazīties ar uzraudzības plānu;

3) argumentēti lūgt, lai uzraudzības veikšanai norīko citu Valsts probācijas dienesta amatpersonu;

4) argumentēti lūgt uzraudzības plāna vai elektroniskās uzraudzības grafika grozīšanu;

5) argumentēti lūgt atļauju izbraukšanai ārpus dzīvesvietas uz laiku, kas ilgāks par 15 dienām, dzīvesvietas mainīšanai vai izbraukšanai no noteiktas administratīvās teritorijas.

119.⁷ pants. Nosacīti atbrīvotajam nosakāmie pienākumi

Valsts probācijas dienesta amatpersona nosaka nosacīti atbrīvotajam vienu vai vairākus šādus pienākumus:

1) ievērot aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā;

2) ievērot aizliegumu mainīt dzīvesvietu bez Valsts probācijas dienesta piekrišanas;

3) ievērot aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās;

4) ievērot aizliegumu sazināties ar noteiktiem cilvēkiem;

5) ievērot aizliegumu izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas bez Valsts probācijas dienesta atļaujas;

6) ievērot aizliegumu lietot alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas;

7) ievērot ar Valsts probācijas dienesta amatpersonu saskaņotu pārvietošanās maršrutu;

8) piedalīties vienā vai vairākās probācijas programmās;

9) ievērot aizliegumu iegādāties, nēsāt vai glabāt noteiktus priekšmetus;

10) ievērot aizliegumu tuvoties noteiktiem objektiem, vietām vai iestādēm;

11) kriminogēna rakstura problēmu risināšanai apmeklēt Valsts probācijas dienesta norādīto speciālistu, ja nosacīti atbrīvotais piekrīt apmaksāt ar šādu apmeklējumu saistītos papildu izdevumus vai nosacīti atbrīvotajam tas nerada papildu izdevumus, un pildīt speciālista norādījumus;

12) pildīt Valsts probācijas dienesta norādījumus, kas vērsti uz legālu iztikas līdzekļu gūšanu vai sadzīves jautājumu risināšanu sociāli pieņemamā veidā.

Valsts probācijas dienesta amatpersona var pilnīgi vai daļēji atcelt noteiktos pienākumus, ja uzraudzības laikā tā konstatē, ka:

1) noteiktie pienākumi turpmāk nav nepieciešami nosacīti atbrīvotā kriminogēna rakstura problēmu un sociālpsiholoģisko vajadzību risināšanai;

2) nosacīti atbrīvotais attaisnojošu iemeslu dēļ turpmāk nespēj pildīt noteiktos pienākumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2021.)

119.⁸ pants. Nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas no soda izciešanas atcelšana

Ja Valsts probācijas dienesta amatpersona konstatē, ka nosacīti atbrīvotais bez attaisnojoša iemesla pārkāpj šā kodeksa 119.⁴ un 119.⁵ pantā noteiktos pienākumus vai saskaņā ar šā kodeksa 119.⁷ pantu noteiktos pienākumus, tā sagatavo un nosūta tiesai iesniegumu par neizciestās soda daļas izpildīšanu.

Ja nosacīti atbrīvotais, kam noteikta elektroniskā uzraudzība, atsauc savu piekrišanu tai vai apstākļos, kuros viņš dzīvo, elektroniskās uzraudzības īstenošana vairs nav iespējama, Valsts probācijas dienests sagatavo un nosūta tiesai iesniegumu par neizciestās soda daļas izpildīšanu.

119.⁹ pants. Elektroniskās uzraudzības atcelšana un pastiprināšana

Ja attiecībā uz nosacīti atbrīvoto, kuram piemērota elektroniskā uzraudzība, ir iestājies Krimināllikumā noteiktais termiņš, kad iespējama nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda izciešanas bez elektroniskās uzraudzības noteikšanas, bet nav beidzies tiesas noteiktais elektroniskās uzraudzības termiņš, Valsts probācijas dienests var vērsties tiesā ar lūgumu atcelt elektronisko uzraudzību, ja nosacīti atbrīvotais ir priekšzīmīgi pildījis kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos un Valsts probācijas dienesta amatpersonas noteiktos pienākumus.

Ja nosacīti atbrīvotais, kuram piemērota elektroniskā uzraudzība, ir saņēmis brīdinājumu par šā kodeksa 119.⁵ panta 2. punktā minētā pienākuma nepildīšanu, Valsts probācijas dienesta amatpersona var lemt par tādas elektroniskās ierīces uzstādīšanu, kas papildus ļauj kontrolēt alkoholu saturošu vielu iespējamu lietošanu.

Ja nosacīti atbrīvotais, kuram piemērota elektroniskā uzraudzība, ir saņēmis brīdinājumu par šā kodeksa 119.⁵ panta 5. punktā, 119.⁷ panta pirmās daļas 3., 5., 7. un 10. punktā minēto pienākumu nepildīšanu, Valsts probācijas dienesta amatpersona var lemt par tādas elektroniskās ierīces uzstādīšanu, kas papildus ļauj noteikt viņa atrašanās vietu.

(15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2021.)

119.¹⁰ pants. Atteikšanās no alkohola koncentrācijas izelpotajā gaisā pārbaudes vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes un šādas atteikšanās sekas

Ja nosacīti atbrīvotais nepiekrīt alkohola koncentrācijas izelpotajā gaisā pārbaudei vai tās rezultātiem un atsakās doties uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes noteikšanai, šāda nosacīti atbrīvotā rīcība uzskatāma par viņam noteikto pienākumu nepildīšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2021.)

119.¹¹ pants. Nosacīti atbrīvotā uzraudzības laikā pieņemtie lēmumi un to apstrīdēšana vai pārsūdzēšana

Valsts probācijas dienesta teritoriālā struktūrvienība pieņem lēmumu neatļaut nosacīti atbrīvotajam izbraukt ārpus dzīvesvietas uz laiku, kas ilgāks par 15 dienām, mainīt dzīvesvietu vai izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas, ja nosacīti atbrīvotā izbraukšana ārpus dzīvesvietas, dzīvesvietas maiņa vai izbraukšana no noteiktas administratīvās teritorijas var:

1) apdraudēt sabiedrības drošību;

2) novest pie jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas;

3) padarīt likumā paredzēto vai Valsts probācijas dienesta amatpersonas noteikto pienākumu izpildi neiespējamu.

Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības lēmumu neatļaut nosacīti atbrīvotajam izbraukt ārpus dzīvesvietas uz laiku, kas ilgāks par 15 dienām, mainīt dzīvesvietu vai izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas nosacīti atbrīvotais var apstrīdēt Valsts probācijas dienesta vadītājam. Valsts probācijas dienesta vadītāja lēmums nav pārsūdzams. Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības lēmuma neatļaut nosacīti atbrīvotajam izbraukt ārpus dzīvesvietas uz laiku, kas ilgāks par 15 dienām, mainīt dzīvesvietu vai izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas apstrīdēšana neaptur tā darbību.

Nosacīti atbrīvotā uzraudzības laikā pieņemtie Valsts probācijas dienesta lēmumi nav apstrīdami vai pārsūdzami, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus.

119.¹² pants. Sabiedriskā transporta izdevumu segšana nosacīti atbrīvotajam

Valsts probācijas dienests sedz nosacīti atbrīvotajam sabiedriskā transporta izdevumus, ja tie ir saistīti ar ierašanos uz probācijas programmu, kas paredzēta personām, kuras ir izdarījušas noziedzīgu nodarījumu pret personas tikumību un dzimumneaizskaramību, un probācijas programma tiek īstenota ārpus Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības darbības teritorijas, kurā tiek nodrošināta nosacīti atbrīvotā uzraudzība.

(22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2017.)

(Nodaļa izslēgta ar 18.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2004.)

(Nodaļa izslēgta ar 21.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

123.pants. Ierobežojumi personai, kurai noteikta policijas kontrole

(Izslēgts ar 21.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

125.pants. Policijas kontroles aizstāšana ar brīvības atņemšanu

(Izslēgts ar 21.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

126.pants. Policijas kontroles termiņa samazināšana vai tās atcelšana

(Izslēgts ar 21.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

126.¹ pants. Bāriņtiesas informēšana policijas kontroles izpildes laikā

(Izslēgts ar 21.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

(Sadaļa izslēgta ar 20.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

(Izslēgta ar 20.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

127.pants. Aresta izpildes vietas, notiesāto šķirta turēšana

(Izslēgts ar 20.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

128.pants. Ar arestu notiesātā tiesiskais stāvoklis, nosūtīšana uz soda izpildes iestādi un uzņemšana tajā

(Izslēgts ar 20.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

129.pants. Ar arestu notiesāto tiesības un tiesību ierobežojumi

(Izslēgts ar 20.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

130.pants. Sadzīves apstākļu un medicīniskās palīdzības nodrošināšana

(Izslēgts ar 20.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

131.pants. Ar arestu notiesāto iesaistīšana darbā

(Izslēgts ar 20.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

132.pants. Ar arestu notiesātajiem piemērojamie pamudinājumi un disciplinārsodi

(Izslēgts ar 20.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

(Sadaļa 14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2021. Grozījums par vārdu "piespiedu darbs" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "sabiedriskais darbs" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2022. Sk. pārejas noteikumu 37. punktu)

133. pants. Notiesātā pienākums pieteikties Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā soda izciešanai

Notiesātajam, kuram piemērots sabiedriskais darbs, ir pienākums pieteikties sabiedriskā darba izpildes uzsākšanai Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai vai, ja notiesātajam nav deklarētās dzīvesvietas, — Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, kuras darbības teritorijā atrodas viņa faktiskā dzīvesvieta, desmit darba dienu laikā no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums vai prokurora priekšraksts par sodu, vai desmit darba dienu laikā pēc notiesātā atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes, ja sabiedriskais darbs piemērots kopā ar brīvības atņemšanas sodu. Ja tiesa pieņēmusi lēmumu par notiesātā pirmstermiņa atbrīvošanu no soda, notiesātajam ir jāierodas pieteikties sabiedriskā darba izpildes uzsākšanai Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši savai dzīvesvietai triju darba dienu laikā pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes.

Ja notiesātais, lai izvairītos no soda izciešanas, noteiktā termiņā nepiesakās Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, viņu rakstveidā brīdina par sabiedriskā darba aizstāšanu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu. Ja sabiedriskais darbs ir piemērots personai, kura noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī bija nepilngadīga, ar sabiedrisko darbu notiesāto brīdina par sabiedriskā darba aizstāšanu ar probācijas uzraudzību.

Valsts probācijas dienests sedz notiesātajam ar ierašanos Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā un sabiedriskā darba veikšanu saistītos transporta izdevumus, ja notiesātais ir nepilngadīgs vai notiesātā mājsaimniecībai piešķirts trūcīgas mājsaimniecības statuss.

Valsts probācijas dienesta lēmums par sabiedriskā transporta izdevumu segšanu vai atteikšanos segt sabiedriskā transporta izdevumus nav pārsūdzams.

(28.04.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009., 14.07.2011., 20.12.2012., 18.06.2015. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2021. Otrās daļas jauna redakcija un grozījums par vārdu "piespiedu darbs" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "sabiedriskais darbs" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2022. Sk. pārejas noteikumu 37. punktu)

134.pants. Sabiedriskā darba izpildes organizēšana

Pašvaldībai ir tiesības noteikt tās teritorijā prioritāros sabiedrībai nepieciešamos darbus, kuros nodarbināmi notiesātie, kam piespriests sabiedriskais darbs. Šo darbu sarakstu pašvaldība iesniedz Valsts probācijas dienesta teritoriālajai struktūrvienībai, un tā regulāri informē pašvaldību par šo darbu izpildes gaitu.

Valsts probācijas dienesta teritoriālajai struktūrvienībai pēc tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sabiedriskā darba piemērošanu saņemšanas ir pienākums:

1) kontrolēt, kad notiesātais ierodas pieteikties soda izciešanai;

2) reģistrēt soda izciešanai pieteikušos notiesāto;

3) izskaidrot notiesātajam soda izciešanas nosacījumus un kārtību;

4) izsniegt notiesātajam norīkojumu pie darba devēja;

5) noslēgt līgumu ar darba devēju par notiesātā iesaistīšanu sabiedriskajā darbā;

6) kontrolēt, kā notiesātais veic darbu, un saņemt informāciju par to no attiecīgā darba devēja;

7) uzskaitīt nostrādātās stundas;

8) ja notiesātais izvairās no soda izciešanas, iesniegt tiesai iesniegumu ar lūgumu aizstāt notiesātajam piemēroto sodu —sabiedrisko darbu — ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar probācijas uzraudzību, ja sabiedriskais darbs ir piemērots personai, kura noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī bija nepilngadīga;

9) pēc tam, kad izpildīts nolēmums vai prokurora priekšraksts par sodu, paziņot par to soda piemērotājam, kas taisījis nolēmumu vai prokurora priekšrakstu par sodu.

Ja notiesātajam sabiedriskais darbs ir noteikts astoņdesmit un vairāk stundas un notiesātais faktiski ir izcietis ne mazāk kā pusi no noteiktā soda, ir pildījis šajā kodeksā paredzētos pienākumus, ievērojis sabiedriskā darba izpildes nosacījumus un kārtību un priekšzīmīgi pildījis sabiedrisko darbu, Valsts probācijas dienesta amatpersona var iesniegt tiesai iesniegumu par notiesātā atbrīvošanu no turpmākas soda izciešanas. Sabiedriskā darba izpilde līdz lietas izskatīšanai tiesā tiek apturēta.

Sabiedriskā  darba izpilde tiek apturēta un turpināta pēc notiesātā atbrīvošanas no brīvības atņemšanas soda izpildes iestādes, ja:

1) notiesātajam pamatsods vai papildsods — sabiedriskais darbs — piespriests kopā ar nosacītu notiesāšanu un tiesa pieņēmusi lēmumu atcelt nosacīto notiesāšanu un izpildīt spriedumā noteikto sodu;

2) notiesātajam pamatsods — sabiedriskais darbs — piespriests kopā ar brīvības atņemšanu, notiesātais ir nosacīti pirms termiņa atbrīvots no brīvības atņemšanas soda un tiesa pieņēmusi lēmumu izpildīt neizciestā soda daļu;

3) notiesātajam pamatsods — sabiedriskais darbs — piespriests kopā ar papildsodu — probācijas uzraudzība — un tiesa pieņēmusi lēmumu aizstāt probācijas uzraudzību ar brīvības atņemšanu;

4) notiesātajam pamatsods — sabiedriskais darbs — piespriests kopā ar pamatsodu — probācijas uzraudzība — vai pamatsods — probācijas uzraudzība — piespriests kopā ar papildsodu — sabiedriskais darbs — un tiesa pieņēmusi lēmumu aizstāt probācijas uzraudzību ar brīvības atņemšanu.

Sabiedriskā darba izpildes gaitā notiesātā nodarītais kaitējums darba devējam vai trešajai personai tiek izskatīts Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Ja notiesātajam piemēro apcietinājumu, sabiedriskā darba izpilde tiek apturēta un turpināta pēc viņa atbrīvošanas no izmeklēšanas cietuma.

(28.04.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2009., 16.06.2009., 14.07.2011., 20.12.2012., 18.06.2015., 07.12.2017., 15.06.2021. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

135.pants. Nosacījumi, kas jāievēro notiesātajiem, kuriem piespriests sabiedriskais darbs

Soda izciešanas laikā sabiedriskajā darbā iesaistītajiem jāievēro darbavietā pieņemtie iekšējās kārtības noteikumi, darba disciplīna, darba drošības un darba aizsardzības noteikumi, godprātīgi jāveic uzdotais darbs, jāizpilda darba devēja norādījumi, jānostrādā noteiktais stundu skaits saskaņā ar darba grafiku.

Soda izciešanas laikā notiesātais Valsts probācijas dienestā un sabiedriskā darba izpildes vietā nedrīkst atrasties alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā.

Notiesātajam ir pienākums ierasties Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā Valsts probācijas dienesta amatpersonas noteiktajā laikā.

Ja notiesātais slimības dēļ nevar ierasties Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, lai uzsāktu vai turpinātu sabiedriskā darba izpildi, viņš par to paziņo Valsts probācijas dienesta amatpersonai. Valsts probācijas dienesta amatpersona atļauj neuzsākt vai neturpināt sabiedriskā darba izpildi slimošanas laikā un izdara par to attiecīgu ierakstu personas lietā.

Ja notiesātais citu viņam svarīgu iemeslu dēļ nevar ierasties Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, lai uzsāktu vai turpinātu sabiedriskā darba izpildi, viņš par to paziņo Valsts probācijas dienesta amatpersonai. Ja Valsts probācijas dienesta amatpersona atzīst notiesātā neierašanās iemeslus par attaisnojošiem, tā var atļaut neuzsākt vai neturpināt sabiedriskā darba izpildi uz laiku, ne ilgāku par vienu mēnesi, un izdara par to attiecīgu ierakstu personas lietā. Notiesātā atvaļinājums pamatdarba vietā vai mācību atvaļinājums nav pamats atļaut uz laiku neveikt sabiedrisko darbu.

Notiesātais sabiedriskā darba izpildes laikā nedrīkst izbraukt no valsts bez Valsts probācijas dienesta amatpersonas rakstveida piekrišanas.

Ja Valsts probācijas dienesta amatpersona ir pieņēmusi lēmumu noraidīt notiesātā iesniegumu ar lūgumu atļaut izbraukt no valsts vai citu svarīgu iemeslu dēļ atļaut uz laiku neveikt sabiedrisko darbu, notiesātajam ir pienākums nekavējoties uzsākt vai turpināt sabiedriskā darba izpildi.

Valsts probācijas dienesta amatpersona var noraidīt notiesātā lūgumu atļaut uz laiku neveikt sabiedrisko darbu, ja:

1) sodu izpildi regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā laikā notiesātais nav pieteicies Valsts probācijas dienestā sabiedriskā darba izpildes uzsākšanai un ir par to brīdināts;

2) sabiedriskā darba izpildes laikā notiesātais ir saņēmis brīdinājumu par sabiedriskā darba izpildes nosacījumu un kārtības pārkāpšanu;

3) divu gadu laikā no notiesājoša sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās dienas sabiedriskā darba izpildi nav iespējams pabeigt.

Valsts probācijas dienesta amatpersonas lēmumu noraidīt notiesātā lūgumu atļaut uz laiku neveikt sabiedrisko darbu notiesātais vai viņa pārstāvis var apstrīdēt Valsts probācijas dienesta vadītājam. Valsts probācijas dienesta vadītāja lēmums nav pārsūdzams. Valsts probācijas dienesta amatpersonas lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2005., 04.04.2007., 14.07.2011., 02.10.2014.,18.06.2015. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2021. Grozījums par vārdu "piespiedu darbs" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "sabiedriskais darbs" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2022. Sk. pārejas noteikumu 37. punktu)

136.pants. Sabiedriskā darba izciešanas laiks

Sabiedriskā darba izciešanas laikā ieskaita tās stundas, kuras notiesātais nostrādājis Valsts probācijas dienesta teritoriālā struktūrvienības norīkotajā darbā saskaņā ar darba grafiku.

Notiesāto sabiedriskajā darbā drīkst nodarbināt darbadienās ne vairāk par divām stundām, bet ar viņa piekrišanu — ne vairāk par četrām stundām no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un ne vairāk par astoņām stundām brīvdienās un svētku dienās. Ja notiesātais nestrādā un nemācās, viņu drīkst nodarbināt līdz astoņām stundām dienā.

Notiesātajiem, kuri iesaistīti sabiedriskajā darbā, nedēļā jānostrādā ne mazāk par 12 stundām, bet, ja Valsts probācijas dienesta teritoriālā struktūrvienība nevar regulāri nodrošināt notiesātos ar darbu, viņus sabiedriskajā darbā drīkst nodarbināt mazāk par 12 stundām nedēļā.

Ja notiesātais ir jaunāks par 15 gadiem vai līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību, viņu drīkst nodarbināt ne ilgāk par divām stundām dienā un 10 stundām nedēļā, ja sabiedrisko darbu veic mācību gada laikā, un ne ilgāk par četrām stundām dienā un 20 stundām nedēļā, ja sabiedrisko darbu veic brīvlaikā.

Ja notiesātais ir vecāks par 15 gadiem, bet nav sasniedzis 18 gadu vecumu un neturpina iegūt pamatizglītību, viņu drīkst nodarbināt ne ilgāk par septiņām stundām dienā un 35 stundām nedēļā.

Ja notiesātā pamatdarbs atrodas ārvalstī vai ir saistīts ar periodisku uzturēšanos ārvalstī vai izglītības iestāde, kurā notiesātais iegūst izglītību, atrodas ārvalstī, notiesātajam gada laikā no tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās dienas vai sabiedriskā darba izpildes uzsākšanas pēc viņa atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes, ja sabiedriskais darbs piemērots kopā ar brīvības atņemšanas sodu, ir jānostrādā ne mazāk kā puse no piespriestā soda.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2005., 04.04.2007., 14.07.2011., 18.06.2015. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2021. Grozījums par vārdu "piespiedu darbs" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "sabiedriskais darbs" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2022. Sk. pārejas noteikumu 37. punktu)

137.pants. Darba devēju pienākumi, nodarbinot ar sabiedrisko darbu notiesātos

Darba devējs, kas noslēdzis līgumu ar Valsts probācijas dienestu par notiesāto nodarbināšanu vai nodarbina notiesātos sabiedrības interesēs bez līguma, ierāda notiesātajiem attiecīgu darbu, kuru viņi var veikt no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā, un:

1) rada notiesātajiem darba aizsardzības prasībām atbilstošus darba apstākļus, iepazīstina viņus ar darba aizsardzības un darba kārtības noteikumiem;

2) apgādā notiesātos ar darba veikšanai nepieciešamajiem darbarīkiem un instrumentiem;

3) uzrauga, kā notiesātie veic ierādīto darbu.

Darba devējs informē Valsts probācijas dienestu par katra notiesātā nostrādāto stundu skaitu un par izvairīšanos no soda izciešanas.

(28.04.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2009. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2021. Grozījums par vārdu "piespiedu darbs" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "sabiedriskais darbs" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2022. Sk. pārejas noteikumu 37. punktu)

138. pants. Ar sabiedrisko darbu notiesāto atbildība

Ja notiesātais soda izciešanas laikā bez attaisnojuma neievēro soda izciešanas nosacījumus un kārtību, ar kuru viņš tika iepazīstināts, Valsts probācijas dienesta amatpersona pēc šādas rīcības iemeslu noskaidrošanas rakstveidā brīdina notiesāto par iespējamām sekām.

Ja Valsts probācijas dienesta amatpersona konstatē, ka ar sabiedrisko darbu notiesātais neņem vērā izteikto brīdinājumu un atkārtoti bez attaisnojuma pārkāpj soda izciešanas nosacījumus un kārtību, tā iesniedz tiesai iesniegumu par šā soda aizstāšanu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu. Sabiedriskā darba izpilde līdz lietas izskatīšanai tiesā tiek apturēta.

Ja ar sabiedrisko darbu notiesāta persona, kura noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī bija nepilngadīga, un Valsts probācijas dienesta amatpersona konstatē, ka ar sabiedrisko darbu notiesātais neņem vērā izteikto brīdinājumu un atkārtoti bez attaisnojuma pārkāpj soda izciešanas nosacījumus un kārtību, tā var atkārtoti brīdināt notiesāto vai iesniegt tiesai iesniegumu par sabiedriskā darba aizstāšanu ar probācijas uzraudzību. Sabiedriskā darba izpilde līdz lietas izskatīšanai tiesā tiek apturēta.

Ja ar sabiedrisko darbu notiesāta persona, kura noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī bija sasniegusi 18 gadu vecumu, un Valsts probācijas dienesta amatpersona konstatē, ka ar sabiedrisko darbu notiesātais vecumā no 18 līdz 25 gadiem neņem vērā izteikto brīdinājumu un atkārtoti bez attaisnojuma pārkāpj soda izciešanas nosacījumus un kārtību, tā var atkārtoti brīdināt notiesāto vai iesniegt tiesai iesniegumu par sabiedriskā darba aizstāšanu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu. Sabiedrisko darbu izpilde līdz lietas izskatīšanai tiesā tiek apturēta.

Ja notiesātais nepiekrīt alkohola koncentrācijas izelpotajā gaisā pārbaudei vai tās rezultātiem un atsakās doties uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes noteikšanai, šāda viņa rīcība tiek uzskatīta par sabiedriskā darba izpildes nosacījumu un kārtības pārkāpumu.

(15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2021. Trešās daļas jaunā redakcija un grozījums par vārdu "piespiedu darbs" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "sabiedriskais darbs" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2022. Sk. pārejas noteikumu 37. punktu)

(Nodaļa 21.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

138.¹ pants. Probācijas uzraudzības izpildes nodrošināšana

Notiesātajam piespriestā pamatsoda vai papildsoda — probācijas uzraudzība — izpildi nodrošina Valsts probācijas dienests, sastādot probācijas uzraudzības plānu, nosakot pienākumus un kontrolējot soda izpildes gaitu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2021. Grozījums par vārda "papildsoda" aizstāšanu ar vārdiem "pamatsoda vai papildsoda" stājas spēkā 01.01.2022. Sk. pārejas noteikumu 37. punktu)

138.² pants. Notiesātā pienākums pieteikties probācijas uzraudzības izpildes uzsākšanai

Lai pieteiktos soda izpildes uzsākšanai, notiesātajam, kuram piespriesta probācijas uzraudzība, jāierodas Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai vai, ja notiesātajam nav deklarētās dzīvesvietas, — Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, kuras darbības teritorijā atrodas viņa faktiskā dzīvesvieta:

1) 10 darba dienu laikā pēc tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās dienas, ja probācijas uzraudzība noteikta kā pamatsods vai kopā ar sabiedrisko darbu vai naudas sodu vai ja sabiedriskais darbs ir aizstāts ar probācijas uzraudzību;

2) nākamajā darba dienā pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes;

3) nākamajā darba dienā pēc tam, kad beigusies notiesātā uzraudzība pēc nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas;

4) nākamajā darba dienā pēc tam, kad beigusies audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — probācijas novērošana — izpilde, ja personai vienlaikus piemērota probācijas uzraudzība.

(18.06.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2021. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

138.³ pants. Probācijas uzraudzības plāns

Probācijas uzraudzības izpilde notiek saskaņā ar Valsts probācijas dienesta amatpersonas sagatavoto probācijas uzraudzības plānu, kura sagatavošanā iesaista notiesāto personu.

Probācijas uzraudzības laikā Valsts probācijas dienesta amatpersona, kas veic notiesātā uzraudzību, var grozīt probācijas uzraudzības plānu.

138.⁴ pants. Notiesātā pienākumi, izciešot probācijas uzraudzību

Personai, kurai tiesa piespriedusi probācijas uzraudzību, ir pienākums:

1) pildīt Valsts probācijas dienesta amatpersonu noteiktos pienākumus un likumīgās prasības;

2) ierasties Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā Valsts probācijas dienesta amatpersonas noteiktajā laikā;

3) informēt Valsts probācijas dienesta amatpersonu par savu dzīvesvietu, darbavietu vai mācību iestādi, kā arī nekavējoties paziņot par tās maiņu;

4) lūgt Valsts probācijas dienesta atļauju izbraukšanai ārpus dzīvesvietas uz laiku, kas ilgāks par 15 dienām;

5) iesniegt Valsts probācijas dienesta amatpersonām informāciju par noteikto pienākumu izpildi;

6) iesniegt Valsts probācijas dienesta amatpersonām informāciju par iztikas avotiem.

Probācijas uzraudzības laikā ierodoties Valsts probācijas dienestā, notiesātais nedrīkst atrasties alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2014., 18.06.2015. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2021.)

138.⁵ pants. Ar probācijas uzraudzību notiesātā tiesības

Izciešot pamatsodu vai papildsodu — probācijas uzraudzība —, notiesātajam ir tiesības:

1) piedalīties probācijas uzraudzības plāna sagatavošanā;

2) iepazīties ar probācijas uzraudzības plānu;

3) argumentēti lūgt, lai uzraudzības veikšanai norīko citu Valsts probācijas dienesta amatpersonu;

4) argumentēti lūgt grozīt probācijas uzraudzības plānu;

5) argumentēti lūgt atļauju izbraukšanai ārpus dzīvesvietas uz laiku, kas ilgāks par 15 dienām, dzīvesvietas mainīšanai vai izbraukšanai no noteiktas administratīvās teritorijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2014. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2021. Grozījums par vārda "papildsodu" aizstāšanu ar vārdiem "pamatsodu vai papildsodu", stājas spēkā 01.01.2022. Sk. pārejas noteikumu 37. punktu)

138.⁶ pants. Probācijas uzraudzības laikā notiesātajam nosakāmie pienākumi

Valsts probācijas dienesta amatpersona nosaka ar probācijas uzraudzību notiesātajam vienu vai vairākus šādus pienākumus:

1) ievērot aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā;

2) ievērot aizliegumu mainīt dzīvesvietu bez Valsts probācijas dienesta piekrišanas;

3) ievērot aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās;

4) ievērot aizliegumu sazināties ar noteiktiem cilvēkiem;

5) ievērot aizliegumu izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas bez Valsts probācijas dienesta atļaujas;

6) ievērot aizliegumu lietot alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas;

7) ievērot ar Valsts probācijas dienesta amatpersonu saskaņotu pārvietošanās maršrutu;

8) piedalīties vienā vai vairākās probācijas programmās;

9) ievērot aizliegumu iegādāties, nēsāt vai glabāt noteiktus priekšmetus;

10) ievērot aizliegumu tuvoties noteiktiem objektiem, vietām vai iestādēm;

11) kriminogēna rakstura problēmu risināšanai apmeklēt Valsts probācijas dienesta norādīto speciālistu, ja ar probācijas uzraudzību notiesātais piekrīt apmaksāt ar šādu apmeklējumu saistītos papildu izdevumus vai ar probācijas uzraudzību notiesātajam tas nerada papildu izdevumus, un pildīt speciālista norādījumus;

12) pildīt Valsts probācijas dienesta norādījumus, kas vērsti uz legālu iztikas līdzekļu gūšanu vai sadzīves jautājumu risināšanu sociāli pieņemamā veidā.

Valsts probācijas dienesta amatpersona var pilnīgi vai daļēji atcelt noteiktos pienākumus, ja uzraudzības laikā tā konstatē, ka:

1) noteiktie pienākumi turpmāk nav nepieciešami ar probācijas uzraudzību notiesātā kriminogēna rakstura problēmu un sociālpsiholoģisko vajadzību risināšanai;

2) ar probācijas uzraudzību notiesātais attaisnojošu iemeslu dēļ turpmāk nespēj pildīt noteiktos pienākumus.

(02.10.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2017. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2021.)

138.⁷ pants. Probācijas uzraudzības atcelšana, apturēšana, termiņa samazināšana vai aizstāšana

Ja ar probācijas uzraudzību notiesātais ir izcietis pusi no noteiktā soda termiņa, ir priekšzīmīgi pildījis šajā kodeksā paredzētos un Valsts probācijas dienesta amatpersonas noteiktos pienākumus, sadarbojies ar Valsts probācijas dienestu identificēto kriminogēna rakstura problēmu atrisināšanā un sociāli atbalstāmu mērķu sasniegšanā, Valsts probācijas dienests var vērsties tiesā ar lūgumu atcelt probācijas uzraudzību vai samazināt probācijas uzraudzības termiņu.

Ja Valsts probācijas dienesta amatpersona konstatē, ka ar probācijas uzraudzību notiesātais vai notiesātais, kuram sabiedriskais darbs aizstāts ar probācijas uzraudzību, bez attaisnojoša iemesla nepilda šajā kodeksā paredzētos vai Valsts probācijas dienesta amatpersonas noteiktos pienākumus, tā iesniedz tiesai iesniegumu par probācijas uzraudzības aizstāšanu ar brīvības atņemšanu.

Probācijas uzraudzības izpildes termiņš tiek apturēts ar dienu, kad tiesai nosūtīts iesniegums par probācijas uzraudzības aizstāšanu ar brīvības atņemšanu. Ja probācijas uzraudzība piemērota kopā ar sabiedrisko darbu vai naudas sodu un sabiedriskais darbs vai naudas sods tiek aizstāts ar brīvības atņemšanu, tad probācijas uzraudzības termiņš tiek apturēts ar dienu, kad uzsākta brīvības atņemšanas soda izpilde. Probācijas uzraudzības termiņa skaitīšana turpinās nākamajā dienā pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes.

Ja personai vienlaikus ir piemērota probācijas uzraudzība un audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis — probācijas novērošana —, probācijas uzraudzības izpilde netiek uzsākta vai tās termiņš tiek apturēts līdz brīdim, kamēr nav pabeigta audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — probācijas novērošana — izpilde. Probācijas uzraudzības termiņa skaitīšana tiek uzsākta vai turpinās nākamajā dienā pēc probācijas novērošanas izpildes pabeigšanas. Pēc probācijas novērošanas izpildes Valsts probācijas dienests var vērsties tiesā ar lūgumu atcelt probācijas uzraudzību vai samazināt probācijas uzraudzības termiņu, ja risks, ka ar probācijas uzraudzību notiesātais izdara jaunu likumpārkāpumu, ir samazināts probācijas novērošanas izpildes ietvaros.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2014., 18.06.2015., 15.06.2021. un 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

138.⁸ pants. Ar probācijas uzraudzību notiesātā uzraudzības laikā pieņemtie lēmumi un to apstrīdēšana vai pārsūdzēšana

Valsts probācijas dienesta teritoriālā struktūrvienība pieņem lēmumu neatļaut ar probācijas uzraudzību notiesātajam izbraukt ārpus dzīvesvietas uz laiku, kas ilgāks par 15 dienām, mainīt dzīvesvietu vai izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas, ja ar probācijas uzraudzību notiesātā izbraukšana ārpus dzīvesvietas, dzīvesvietas maiņa vai izbraukšana no noteiktas administratīvās teritorijas var:

1) apdraudēt sabiedrības drošību;

2) novest pie jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas;

3) padarīt likumā paredzēto vai Valsts probācijas dienesta amatpersonas noteikto pienākumu izpildi neiespējamu.

Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības lēmumu neatļaut ar probācijas uzraudzību notiesātajam izbraukt ārpus dzīvesvietas uz laiku, kas ilgāks par 15 dienām, mainīt dzīvesvietu vai izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas ar probācijas uzraudzību notiesātais var apstrīdēt Valsts probācijas dienesta vadītājam. Valsts probācijas dienesta vadītāja lēmums nav pārsūdzams. Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības lēmuma neatļaut ar probācijas uzraudzību notiesātajam izbraukt ārpus dzīvesvietas uz laiku, kas ilgāks par 15 dienām, mainīt dzīvesvietu vai izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas apstrīdēšana neaptur tā darbību.

Ar probācijas uzraudzību notiesātā uzraudzības laikā pieņemtie Valsts probācijas dienesta lēmumi nav apstrīdami vai pārsūdzami, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus.

(02.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2015.)

138.⁹ pants. Ar probācijas uzraudzību notiesātā atteikšanās no alkohola koncentrācijas izelpotajā gaisā pārbaudes vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes un šādas atteikšanās sekas

Ja ar probācijas uzraudzību notiesātais nepiekrīt alkohola koncentrācijas izelpotajā gaisā pārbaudei vai tās rezultātiem un atsakās doties uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes noteikšanai, šāda rīcība tiek uzskatīta par viņam noteikto pienākumu nepildīšanu.

(15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2021.)

138.¹⁰ pants. Sabiedriskā transporta izdevumu segšana ar probācijas uzraudzību notiesātajam

Valsts probācijas dienests sedz ar probācijas uzraudzību notiesātajam sabiedriskā transporta izdevumus, ja tie ir saistīti ar ierašanos uz probācijas programmu, kas paredzēta personām, kuras ir izdarījušas noziedzīgu nodarījumu pret personas tikumību un dzimumneaizskaramību, un probācijas programma tiek īstenota ārpus Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības darbības teritorijas, kurā tiek nodrošināta ar probācijas uzraudzību notiesātā uzraudzība.

(22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2017.)

138.¹¹ pants. Nepilngadīgā ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē

(Izslēgts ar 20.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

(Nodaļa izslēgta ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009. Sk. pārejas noteikumus)

(Nodaļa izslēgta ar 22.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2017.)

142.pants. Sprieduma par mantas konfiskāciju nodošana izpildei

(Izslēgts ar 22.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2017.)

143.pants. Tiesu izpildītāja darbības, izdarot mantas konfiskāciju

(Izslēgts ar 22.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2017.)

144.pants. Konfiscējamā manta

(Izslēgts ar 22.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2017.)

145.pants. Konfiscētās mantas nodošana realizēšanai

(Izslēgts ar 22.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2017.)

(Nodaļa 27.01.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.02.2022.)

146. pants. Institūcijas, kas izpilda izraidīšanu no Latvijas Republikas

Izraidīšanu no Latvijas Republikas atbilstoši kompetencei izpilda Valsts robežsardze saskaņā ar likumu.

(27.01.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.02.2022.)

147. pants. Kārtība, kādā izpildāms spriedums par izraidīšanu no Latvijas Republikas

Ja notiesātais, izņemot ar naudas sodu un brīvības atņemšanu notiesātos, pēc pamatsoda izciešanas ir izraidāms no Latvijas Republikas, kriminālsoda izpildes institūcija paziņojumu par to, ka sods ir izpildīts, nekavējoties nosūta Valsts robežsardzei. Ja notiesātais pēc pamatsoda — naudas sods — izciešanas ir izraidāms no Latvijas Republikas, tiesa paziņojumu par to, ka sods ir izpildīts, nekavējoties nosūta Valsts robežsardzei.

Ja notiesātais pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas ir izraidāms no Latvijas Republikas, brīvības atņemšanas iestāde 30 dienu laikā pēc notiesātā ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē rakstveidā informē Valsts robežsardzi atbilstoši normatīvajam aktam par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu, izceļošanas dokumentu un tā izsniegšanu. Brīvības atņemšanas iestādes administrācija ne vēlāk kā 30 dienas pirms šāda notiesātā atbrīvošanas informē Valsts robežsardzi par šāda notiesātā atbrīvošanas datumu, bet informāciju par notiesātajiem, kuri tiek atbrīvoti no soda izciešanas amnestijas vai apžēlošanas kārtībā, nosūta nekavējoties pēc amnestijas vai apžēlošanas akta saņemšanas.

Ja saņemts iesniegums par notiesātā atbrīvošanu no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa un notiesātais ir izraidāms no Latvijas Republikas, tiesa savlaicīgi pirms tiesas sēdes, kurā notiesātā iesniegums tiks izskatīts, informē par to Valsts robežsardzi. Ja tiesas sēdē tiesa nolemj notiesāto atbrīvot no soda izciešanas pirms termiņa, tā lēmuma norakstu nekavējoties izsniedz Valsts robežsardzes amatpersonai.

Ja nosacīti notiesātais pēc sprieduma stāšanās spēkā ir izraidāms no Latvijas Republikas, tiesa sprieduma norakstu nekavējoties nosūta Valsts robežsardzei.

Notiesātais tiek izraidīts Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(27.01.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.02.2022.)

148.pants. Sprieduma par tiesību ierobežošanu nodošana izpildei

(Izslēgts ar 13.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

149.pants. Papildsoda — tiesību ierobežošana — izpildes kārtība

Notiesātajam, kuram piespriests papildsods — tiesību ierobežošana —, ir pienākums ievērot viņam uzliktos tiesību ierobežojumus. Par uzlikto tiesību ierobežojumu neievērošanu persona saucama pie atbildības likumā paredzētajā kārtībā.

Tiesa pēc sprieduma spēkā stāšanās vai prokurors pēc prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās attiecīgi tiesas sprieduma norakstu vai prokurora priekšraksta par sodu norakstu nosūta izpildei institūcijai (ja tāda ir), kas ir kompetenta uzraudzīt attiecīgā tiesību ierobežojuma ievērošanu, lai tā veiktu konkrētas darbības tiesību ierobežojuma īstenošanai.

Institūcija, kas saņēmusi šā panta otrajā daļā minētā nolēmuma norakstu, rīkojas atbilstoši tās darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei.

Ja valsts vai pašvaldības institūcija konstatē, ka notiesātais pārkāpj papildsoda — tiesību ierobežošana — izpildes nosacījumus, tā par attiecīgo pārkāpumu nekavējoties informē Kriminālprocesa likumā noteikto iestādi, kas ir atbildīga par kriminālprocesa norisi.

(13.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

(Sadaļa izslēgta ar 15.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.12.2011.)

150.pants. Nāves soda izpildes vispārīgā kārtība

(Izslēgts ar 15.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.12.2011.)

151.pants. Ar nāves sodu notiesātā tiesiskais statuss

(Izslēgts ar 15.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.12.2011.)

152.pants. Nāves soda izpildes noteikumi

(Izslēgts ar 15.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.12.2011.)

(Sadaļa 04.04.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

153.pants. Nosacīti notiesātā uzraudzības organizēšana

Veicot nosacīti notiesātā uzraudzību, Valsts probācijas dienests kontrolē, kā nosacīti notiesātais pilda šajā kodeksā paredzētos vai saskaņā ar šo kodeksu Valsts probācijas dienesta noteiktos pienākumus, kā arī atbilstoši kompetencei konsultē nosacīti notiesāto.

(02.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2015.)

154.pants. Uzraudzības plāns

Nosacīti notiesātā uzraudzība notiek saskaņā ar uzraudzības plānu, kuru sagatavo Valsts probācijas dienesta amatpersona.

Uzraudzības plāna sagatavošanā iesais­ta nosacīti notiesāto.

Uzraudzības laikā Valsts probācijas dienesta amatpersona, kas veic nosacīti notiesātā uzraudzību, var grozīt uzraudzības plānu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

155.pants. Nosacīti notiesātā pienākumi

Nosacīti notiesātajam ir pienākums:

1) 10 darbdienu laikā pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās reģistrēties Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai vai, ja notiesātajam nav deklarētās dzīvesvietas, — tajā Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, kuras darbības teritorijā atrodas viņa faktiskā dzīvesvieta;

2) pildīt Valsts probācijas dienesta amatpersonu noteiktos pienākumus un likumīgās prasības;

3) ierasties Valsts probācijas dienestā Valsts probācijas dienesta amatpersonas noteiktajā laikā;

4) informēt Valsts probācijas dienesta amatpersonu par savu dzīvesvietu, darbavietu vai mācību iestādi, kā arī nekavējoties (tiklīdz nosacīti notiesātajam tas kļuvis zināms) paziņot par to maiņu;

5) lūgt Valsts probācijas dienesta atļauju izbraukšanai ārpus dzīvesvietas uz laiku, kas ilgāks par piecpadsmit dienām;

6) iesniegt Valsts probācijas dienesta amatpersonām informāciju par noteikto pienākumu izpildi un iztikas avotiem.

Pārbaudes laikā ierodoties Valsts probācijas dienestā, nosacīti notiesātais nedrīkst atrasties alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai reibumā.

Šajā pantā minētie pienākumi nosacīti notiesātajam ir obligāti līdz ar pārbaudes termiņa sākumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011., 02.10.2014. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2021.)

155.¹ pants. Nosacīti notiesātajam nosakāmie pienākumi

Valsts probācijas dienesta amatpersona nosaka nosacīti notiesātajam vienu vai vairākus šādus pienākumus:

1) ievērot aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā;

2) ievērot aizliegumu mainīt dzīvesvietu bez Valsts probācijas dienesta piekrišanas;

3) ievērot aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās;

4) ievērot aizliegumu sazināties ar noteiktiem cilvēkiem;

5) ievērot aizliegumu izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas bez Valsts probācijas dienesta atļaujas;

6) ievērot aizliegumu lietot alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas;

7) ievērot ar Valsts probācijas dienesta amatpersonu saskaņotu pārvietošanās maršrutu;

8) piedalīties vienā vai vairākās probācijas programmās;

9) ievērot aizliegumu iegādāties, nēsāt vai glabāt noteiktus priekšmetus;

10) ievērot aizliegumu tuvoties noteiktiem objektiem, vietām vai iestādēm;

11) kriminogēna rakstura problēmu risināšanai apmeklēt Valsts probācijas dienesta norādīto speciālistu, ja nosacīti notiesātais piekrīt apmaksāt ar šādu apmeklējumu saistītos papildu izdevumus vai nosacīti notiesātajam tas nerada papildu izdevumus, un pildīt speciālista norādījumus;

12) pildīt Valsts probācijas dienesta norādījumus, kas vērsti uz legālu iztikas līdzekļu gūšanu vai sadzīves jautājumu risināšanu sociāli pieņemamā veidā.

Valsts probācijas dienesta amatpersona var pilnīgi vai daļēji atcelt noteiktos pienākumus, ja uzraudzības laikā tā konstatē, ka:

1) noteiktie pienākumi turpmāk nav nepieciešami nosacīti notiesātā kriminogēna rakstura problēmu un sociālpsiholoģisko vajadzību risināšanai;

2) nosacīti notiesātais attaisnojošu iemeslu dēļ turpmāk nespēj pildīt noteiktos pienākumus.

(02.10.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2021.)

156.pants. Nosacīti notiesātā tiesības

Nosacīti notiesātajam ir tiesības:

1) iepazīties ar uzraudzības plānu;

2) iesniegt sūdzību augstākai amatpersonai par Valsts probācijas dienesta amatpersonas prettiesisko rīcību vai pieņemto lēmumu;

3) lūgt, lai uzraudzības veikšanai norīko citu Valsts probācijas dienesta amatpersonu;

4) argumentēti lūgt atļauju izbraukšanai ārpus dzīvesvietas uz laiku, kas ilgāks par 15 dienām, dzīvesvietas mainīšanai vai izbraukšanai no noteiktas administratīvās teritorijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2015.)

157.pants. Nosacīti notiesātajam uzlikto pienākumu pilnīga vai daļēja atcelšana

(Izslēgts ar 02.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2015. Sk. pārejas noteikumu 29.punktu)

158.pants. Nosacītas notiesāšanas atcelšana vai pārbaudes laika pagarināšana

Ja Valsts probācijas dienesta amatpersona konstatē, ka nosacīti notiesātais bez attaisnojoša iemesla nepilda šā kodeksa 155.pantā minētos vai Valsts probācijas dienesta amatpersonas noteiktos pienākumus, tā sagatavo un nosūta tiesai iesniegumu par spriedumā noteiktā soda izpildīšanu vai pārbaudes termiņa pagarināšanu līdz vienam gadam.

(02.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2015. Sk. pārejas noteikumu 29.punktu)

159. pants. Nosacīti notiesātā atteikšanās no alkohola koncentrācijas izelpotajā gaisā pārbaudes vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes un šādas atteikšanās sekas

Ja nosacīti notiesātais nepiekrīt alkohola koncentrācijas izelpotajā gaisā pārbaudei vai tās rezultātiem un atsakās doties uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes noteikšanai, šāda rīcība tiek uzskatīta par viņam noteikto pienākumu nepildīšanu.

(15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2021.)

160.pants. Nosacīti notiesātā uzraudzības laikā pieņemtie lēmumi un to apstrīdēšana vai pārsūdzēšana

Valsts probācijas dienesta teritoriālā struktūrvienība pieņem lēmumu neatļaut nosacīti notiesātajam izbraukt ārpus dzīvesvietas uz laiku, kas ilgāks par 15 dienām, mainīt dzīvesvietu vai izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas, ja nosacīti notiesātā izbraukšana ārpus dzīvesvietas, dzīvesvietas maiņa vai izbraukšana no noteiktas administratīvās teritorijas var:

1) apdraudēt sabiedrības drošību;

2) novest pie jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas;

3) padarīt likumā paredzēto vai Valsts probācijas dienesta amatpersonas noteikto pienākumu izpildi neiespējamu.

Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības lēmumu neatļaut nosacīti notiesātajam izbraukt ārpus dzīvesvietas uz laiku, kas ilgāks par 15 dienām, mainīt dzīvesvietu vai izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas nosacīti notiesātais var apstrīdēt Valsts probācijas dienesta vadītājam. Valsts probācijas dienesta vadītāja lēmums nav pārsūdzams. Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības lēmuma neatļaut nosacīti notiesātajam izbraukt ārpus dzīvesvietas uz laiku, kas ilgāks par 15 dienām, mainīt dzīvesvietu vai izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas apstrīdēšana neaptur tā darbību.

Nosacīti notiesātā uzraudzības laikā pieņemtie Valsts probācijas dienesta lēmumi nav apstrīdami vai pārsūdzami, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus.

(02.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2015.)

160.¹ pants. Sabiedriskā transporta izdevumu segšana nosacīti notiesātajam

Valsts probācijas dienests sedz nosacīti notiesātajam sabiedriskā transporta izdevumus, ja tie ir saistīti ar ierašanos uz probācijas programmu, kas paredzēta personām, kuras ir izdarījušas noziedzīgu nodarījumu pret personas tikumību un dzimumneaizskaramību, un probācijas programma tiek īstenota ārpus Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības darbības teritorijas, kurā tiek nodrošināta nosacīti notiesātā uzraudzība.

(22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2017.)

(11.11.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2002.)

1. Ministru kabinets nodrošina, lai:

1) līdz 2002.gada 1.aprīlim tiek izveidots un darbu uzsāk probācijas dienests Tieslietu ministrijas pārraudzībā, kas nodrošina palīdzības sniegšanu personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm;

2) (izslēgts ar 15.12.2011. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002., 04.04.2007. un 15.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.12.2011.)

2. (Izslēgts ar 20.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

3. Līdz 2005.gada 31.decembrim Valsts probācijas dienesta funkcijas piespiedu darba izpildē veic pašvaldības, izņemot Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Rēzeknes, Saldus, Tukuma un Valmieras rajonu, kur piespiedu darba izpildes institūcija spriedumiem, kas stājušies likumīgā spēkā no 2005.gada 1.janvāra, ir Valsts probācijas dienests.

(28.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2005.)

4. Valsts budžeta līdzekļus piespiedu darba izpildei pašvaldībām 2005.gadā administrē Valsts probācijas dienests.

(28.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2005.)

5. Ministru kabinets nodrošina šā likuma 50.⁹ panta trešajā daļā minēto noteikumu pieņemšanu līdz 2007.gada 1.martam.

(07.09.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.10.2006.)

6. Ministru kabinets nodrošina šā kodeksa 51.panta astotajā daļā minēto noteikumu pieņemšanu līdz 2007.gada 1.jūlijam.

(04.04.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

7. Tiesas nolēmumi par nosacītu pirms­termiņa atbrīvošanu no soda izciešanas un nosacītu notiesāšanu, kas stājušies spēkā pirms 2007.gada 1.jūnija, izpildāmi pēc šā kodeksa 115.¹ panta un 30.nodaļas nosacījumiem tiktāl, ciktāl šie nosacījumi nav pretrunā ar tiesas nolēmumā noteikto.

(04.04.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

8. Ministru kabinets nodrošina šā kodeksa 118.pantā minēto noteikumu pieņemšanu līdz 2008.gada 1.jūnijam.

(13.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2008.)

9. Grozījums šā likuma 50.⁶ panta trešajā daļā, kas paredz aizstāt vārdu “pagasta” ar vārdiem “novada vai republikas pilsētas”, un grozījums 119.panta otrajā daļā, kas paredz aizstāt vārdus “pašvaldības dome (padome)” ar vārdiem “novada vai republikas pilsētas dome”, stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

(27.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2008.)

10. Grozījums šā kodeksa 74.panta otrajā daļā, kas notiesātajiem, kurus tur soda izolatoros, paredz atļaut vienu stundu ilgu pastaigu dienā, stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

(30.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.05.2009.)

11. Grozījumi šā likuma 50.⁹ panta pirmajā un otrajā daļā, ar kuriem noteikts izvērtēšanas komisijas sastāvs un pants papildināts ar ceturto daļu, stājas spēkā 2009.gada 1.septembrī.

(16.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2015.)

12. Grozījumi šā likuma 71.panta piektajā un sestajā daļā attiecībā uz notiesātajiem uzlikto sodu pārsūdzēšanu neattiecas uz lietām, kurās Administratīvā rajona tiesa spriedumu pieņēmusi līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai. Šajās lietās spriedums pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

13. Grozījumi attiecībā uz naudas soda izpildes izslēgšanu no Latvijas Sodu izpildes kodeksa un 55.panta papildināšanu ar piekto daļu attiecas uz tiesas spriedumiem, kas stājušies spēkā pēc 2009.gada 1.jūlija.

(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

14. Brīvības atņemšanas iestādes administrācija nodrošina, lai atbilstoši šajā kodeksā noteiktajām prasībām:

1) līdz 2011.gada 1.decembrim tiktu grozītas ar notiesātajiem noslēgtās vienošanās un darba līgumi;

2) līdz 2012.gada 1.maijam tiktu grozīti ar komersantiem noslēgtie sadarbības līgumi par notiesāto nodarbināšanas organizēšanu.

(16.06.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.07.2011.)

15. Šā kodeksa astotajā “B” nodaļā minētā kārtība komersantu iesaistīšanai notiesāto nodarbināšanā piemērojama ar 2012.gada 1.janvāri.

(16.06.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.07.2011.)

16. Līdz šā kodeksa 56.⁶ pantā un 56.¹⁴ panta piektajā daļā minēto noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 1.janvārim ir piemērojami Ministru kabineta 2008.gada 21.aprīļa noteikumi Nr.292 “Kārtība, kādā komersanti tiek iesaistīti ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbinātības organizēšanā, un kārtība, kādā slēdzami līgumi ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbinātības organizēšanai” un Ministru kabineta 2010.gada 17.augusta noteikumi Nr.780 “Notiesāto personu iesaistīšana darbā un darba samaksas kārtība brīvības atņemšanas iestādēs”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo kodeksu.

(16.06.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.07.2011.)

17. Personas, kurām tiesa neizciesto sodu — piespiedu darbs vai naudas sods — aizstājusi ar arestu, pēc 2013.gada 1.aprīļa, kad stājas spēkā grozījumi Krimināllikumā, arestu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē.

(20.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

18. Šā kodeksa 61.⁵ panta otrā daļa attiecībā uz regulāru notiesātā riska un vajadzību izvērtēšanu stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

19. Ministru kabinets līdz 2012.gada 1.martam nosaka šā kodeksa 61.⁵ panta trešajā daļā paredzēto notiesāto resocializācijas īstenošanas kārtību.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

20. Šā kodeksa 61.⁶ pants par resocializācijas plānu stājas spēkā 2012.gada 1.aprīlī un attiecas uz personām, kas pēc minētā datuma tiek ievietotas brīvības atņemšanas iestādē soda izpildei. Resocializācijas plāni pārējām ar brīvības atņemšanas sodu notiesātajām personām sagatavojami līdz 2013.gada 1.janvārim. Ar brīvības atņemšanu notiesātajam, kamēr viņam nav veikts šā kodeksa 61.⁵ pantā noteiktais risku un vajadzību izvērtējums, resocializācijas līdzekļus piemēro, ievērojot soda izpildes plānā noteikto, izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un sabiedriskās bīstamības pakāpi, notiesātā personību, kā arī uzvedību un attieksmi pret darbu.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

21. Šā kodeksa 50.³, 50.⁴, 50.⁵, 50.⁷ un 50.¹¹ panta grozījumi, kas paredz pāreju uz divām soda izciešanas režīma pakāpēm daļēji slēgtajā cietumā, stājas spēkā trīs mēnešus pēc šo grozījumu pieņemšanas dienas.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

22. Lai nodrošinātu šā kodeksa 50.³, 50.⁴, 50.⁵, 50.⁷ un 50.¹¹ pantā paredzēto pāreju uz divām soda izciešanas režīma pakāpēm daļēji slēgtajos cietumos, izvērtēšanas komisija triju mēnešu laikā pēc šā kodeksa 50.³, 50.⁴, 50.⁵, 50.⁷ un 50.¹¹ panta grozījumu spēkā stāšanās nodrošina lēmuma pieņemšanu par soda izciešanas režīmu notiesātajiem, kas sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma režīma zemākajā un vidējā pakāpē, ņemot vērā šādus nosacījumus:

1) soda izciešana režīma augstākajā pakāpē nosakāma tiem notiesātajiem, kuri izcietuši šā kodeksa 50.⁵ pantā noteikto soda daļu un kuriem no soda piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu ir pagājis šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā noteiktais laiks, ja šāds sods ticis viņiem piemērots un viņi uzskatāmi par administratīvi nesodītiem;

2) soda izciešana režīma augstākajā pakāpē nosakāma tiem notiesātajiem, kuri minēto grozījumu spēkā stāšanās dienā izcieš sodu daļēji slēgtā cietuma režīma vidējā pakāpē un nav izcietuši šā kodeksa 50.⁵ pantā noteikto soda daļu, bet kuriem no soda piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu ir pagājis šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā noteiktais laiks, ja šāds sods ticis viņiem piemērots un viņi uzskatāmi par administratīvi nesodītiem;

3) soda izciešana režīma zemākajā pakāpē nosakāma tiem notiesātajiem, kuri ir izcietuši šā kodeksa 50.⁵ pantā noteikto soda daļu, bet kuriem no soda piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumiem nav pagājis šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā noteiktais laiks vai kuri uzskatāmi par administratīvi sodītiem. Šos notiesātos pēc šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā noteiktā termiņa beigām izvērtēšanas komisija var pārvietot uz daļēji slēgto cietumu soda izciešanai režīma augstākajā pakāpē.

(14.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2015.)

23. No 2012.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 1.janvārim brīvības atņemšanas iestāde papildus šā kodeksa 112.² panta otrajā daļā minētajai informācijai nosūta bāriņtiesai informāciju arī par to, vai noziedzīgajā nodarījumā cietušais ir bijis nepilngadīgs, ja persona, kas tiek atbrīvota no brīvības atņemšanas iestādes, sodu izcieta par Krimināllikuma 159., 160., 161., 162., 162.¹, 164., 165. un 166.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

24. Papildsodu — policijas kontrole — turpina izciest personas, kurām tas piespriests, un tām piemērojami šādi policijas kontroles izpildes nosacījumi:

1) personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, var piemērot šādus ierobežojumus:

a) aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā,

b) aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās,

c) aizliegumu izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas bez policijas atļaujas,

d) pienākumu no vienas līdz četrām reizēm mēnesī ierasties policijas iestādē, lai reģistrētos;

2) lai pārbaudītu, kā persona ievēro noteiktos ierobežojumus, policijas darbinieki var to apmeklēt dzīvesvietā jebkurā diennakts laikā;

3) personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, konkrētus ierobežojumus atbilstoši šā punkta 1.apakšpunktam nosaka policijas iestādes (pēc minētās personas dzīvesvietas) priekšnieks;

4) policijas kontroles īstenošanai piemēro Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumus Nr.479 “Papildsoda — policijas kontrole — īstenošanas kārtība”;

5) ja persona, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, ļaunprātīgi pārkāpj tās noteikumus, rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā šī persona dzīvo, pēc kontrolējošās policijas iestādes iesnieguma saskaņā ar Krimināllikumu un Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā var neizciesto papildsodu aizstāt ar brīvības atņemšanu. Šādas aizstāšanas gadījumā brīvības atņemšana izciešama daļēji slēgtajā cietumā;

6) (izslēgts ar 02.10.2014. likumu);

7) ja notiesātais, kuram kā papildsods noteikta policijas kontrole, šā soda izciešanas laikā ar priekšzīmīgu uzvedību pierāda, ka viņš ir labojies vai ja papildsoda izpilde nav iespējama, kontrolējošās policijas iestādes priekšnieks var ierosināt rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā notiesātā persona dzīvo, samazināt papildsoda termiņu vai atcelt papildsodu;

8) Valsts policijas teritoriālā struktūrvienība nekavējoties nosūta bāriņtiesai informāciju par notiesāto, ja papildsoda — policijas kontrole — izpildes laikā iegūtas ziņas, kas rada pamatotas aizdomas par iespējamu bērna veselības, dzīvības vai pilnvērtīgas attīstības apdraudējumu, un notiesātais dzīvo vai plāno dzīvot ģimenē, kurā ir bērni. Informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu, personas kodu, Krimināllikuma pantu, pēc kura viņš notiesāts, piespriestās policijas kontroles termiņu un informāciju, kas norāda uz iespējamu bērna apdraudējumu. Šo informāciju nosūta bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā uzturas notiesātais un iespējami apdraudētais bērns. Minētajai informācijai ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss.

(21.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2015.)

25. Personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, piemērojamas šā kodeksa normas, kas attiecas uz personām, kurām piespriests mūža ieslodzījums.

(15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.12.2011.)

26. Soda izpildes iestāde saskaņā ar grozījumiem Krimināllikumā, kuri stājas spēkā 2013.gada 1.aprīlī, mēneša laikā iesniedz tiesai iesniegumu par personas atbrīvošanu no soda izciešanas vai par sprieduma grozīšanu, vai par nosacītas notiesāšanas pārbaudes laika atcelšanu. Kriminālsoda — piespiedu darbs — izpilde līdz iesnieguma izskatīšanai tiesā tiek apturēta.

(20.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

26.¹ Ministru kabinets līdz 2015.gada 1.jūnijam izdod šā kodeksa 78.panta trešajā daļā un 78.² pantā paredzētos noteikumus par notiesāto veselības aprūpes īstenošanas kārtību un notiesāto pārvešanas un apsardzes kārtību veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas laikā ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas. Līdz šā kodeksa 78.panta trešajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai ir piemērojami Ministru kabineta 2014.gada 14.janvāra noteikumi Nr.25 "Noteikumi par apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpi ieslodzījuma vietās", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(17.12.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

27. Līdz 2015.gada 31.janvārim saņemtie notiesāto iesniegumi par soda izciešanas režīma mīkstināšanu vai ierosinājuma par notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas nosūtīšanu tiesai, brīvības atņemšanas iestādes administrācijas priekšlikumi par notiesātajam noteiktā soda izciešanas režīma pastiprināšanu un priekšlikumi tiesai samazināt notiesātajam noteiktā papildsoda — policijas kontrole — termiņu vai atcelt šo papildsodu tiek izskatīti atbilstoši šā kodeksa septītajā "A" nodaļā noteiktajai kārtībai, kas bija spēkā līdz 2015.gada 31.janvārim.

(02.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2015.)

28. Ministru kabinets līdz 2015.gada 1.jūlijam izdod šā kodeksa 50.¹⁵ panta trešajā daļā un 79.³ panta trešajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir spēkā Ministru kabineta 2009.gada 31.marta noteikumi Nr.282 "Noteikumi par administratīvās komisijas darbības kārtību un lēmumu pieņemšanas kritērijiem", ciktāl tie nav pretrunā ar šo kodeksu.

(02.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2015.)

29. Jautājums par to, vai tiesai nosūtāms iesniegums par nosacīti notiesātajam tiesas uzlikto pienākumu pilnīgu vai daļēju atcelšanu, un jautājums par to, vai tiesai nosūtāms iesniegums par nosacītas notiesāšanas atcelšanu un spriedumā noteiktā soda izpildīšanu vai pārbaudes termiņa pagarināšanu, ja nosacīti notiesātais bez attaisnojoša iemesla nepilda tiesas uzliktos pienākumus, tiek izskatīts atbilstoši šā kodeksa 157. un 158.pantā noteiktajai kārtībai, kas bija spēkā līdz 2015.gada 31.janvārim.

(02.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2015.)

30. Nosacīti notiesātas personas, kuras notiesātas līdz 2015.gada 31.janvārim un kurām tiesa uzlikusi pienākumus, tiek uzraudzītas atbilstoši šā kodeksa trīsdesmitajā nodaļā noteiktajai kārtībai, kas bija spēkā līdz 2015.gada 31.janvārim.

(02.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2015.)

31. Personas, kuras līdz 2015.gada 31.janvārim atbrīvotas no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa un kurām tiesa uzlikusi pienākumus, tiek uzraudzītas atbilstoši šā kodeksa 115.¹ pantā noteiktajai kārtībai, kas bija spēkā līdz 2015.gada 31.janvārim.

(02.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2015.)

32. Kodeksa trīspadsmitajā "A" nodaļā un divdesmitajā "A" nodaļā noteikto attiecībā uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu piemēro no 2015.gada 1.jūlija.

(15.01.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2015.)

33. Notiesātajiem, kuri izcieš sodu atklātajā cietumā un kuri ar cietuma priekšnieka atļauju dzīvo personiskās mājās vai privātos (īrētos) dzīvokļos kopā ar ģimeni novada vai republikas pilsētas teritorijā, kurā izvietota brīvības atņemšanas iestāde, izsniegtās atļaujas paliek spēkā arī pēc tam, kad stājušies spēkā grozījumi šā kodeksa 50.⁶ panta trešajā daļā.

(18.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2015.)

34. Šā kodeksa 76.¹, 76.² pants un 76.³ panta trešā daļa stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

(28.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2020.)

35. Šā kodeksa 76.³ panta pirmā un otrā daļa stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Administratīvās atbildības likumā, kuri paredz Ieslodzījuma vietu pārvaldei kompetenci veikt administratīvā pārkāpuma procesu, bet ne vēlāk kā 2022. gada 1. jūlijā. Līdz tam administratīvā pārkāpuma procesu par šā kodeksa 76.¹ pantā minēto pārkāpumu veic Valsts policija. Šajā laikā brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai ir tiesības pārtraukt administratīvo pārkāpumu un aizturēt personu, kura izdara vai par kuru pastāv aizdomas, ka tā izdarījusi administratīvo pārkāpumu, līdz brīdim, kad tiek noformēts ziņojums par administratīvo pārkāpumu.

(28.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2020.)

36. Kriminālsoda — piespiedu darbs — izpilde pēc 2022. gada 1. janvāra notiek atbilstoši šajā likumā noteiktajai kriminālsoda — sabiedriskais darbs — izpildes kārtībai.

(15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2021.)

37. Šā kodeksa grozījumi, kas skar kriminālsoda — piespiedu darbs — nosaukuma maiņu un izpildes kārtību, kā arī grozījumi, kas skar probācijas uzraudzības kā pamatsoda izpildes kārtību, un šā kodeksa 138.¹¹ pants stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

(15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2021.)

38. Ņemot vērā Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2019. gada 7. novembra spriedumā lietā Nr. 2018-25-01 "Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.⁴ panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam" noteikto:

1) lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem slēgtajā cietumā esošajiem notiesātajiem esošajā slēgto cietumu infrastruktūrā, līdz 2025. gada 1. jūlijam spriedumā minētā tiesību apjoma palielinājuma izpilde šiem notiesātajiem tiek nodrošināta rindas kārtībā;

2) līdz 2022. gada 1. janvārim notiesātais, kas sodu izcieš slēgtā cietuma vidējā pakāpē, nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst šā kodeksa 50.³ panta ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un šajā kodeksā noteiktajiem kritērijiem. 2022. gada 1. janvārī tiek likvidēta slēgtā cietuma vidējā soda izciešanas režīma pakāpe, lai novērstu atšķirības soda izpildē starp notiesātajiem vīriešiem un sievietēm attiecībā uz soda daļu, kas jāizcieš, lai notiesātais nonāktu soda izciešanas režīma pakāpē, no kuras ir iespējama nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana;

3) no 2022. gada 1. janvāra slēgtā cietuma augstākajā pakāpē esošajiem notiesātajiem tiek nodrošināta telefonsarunu izmantošana bez skaita ierobežojuma.

(15.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2021.)

39. Notiesātie, kas 2021. gada 31. decembrī sodu izcieš slēgtā cietuma vidējā pakāpē, no 2022. gada 1. janvāra soda izciešanu turpina slēgtā cietuma augstākajā pakāpē. Uz mūžu notiesātie, kas 2021. gada 31. decembrī sodu izcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē blokā ar pastiprinātu uzraudzību, no 2022. gada 1. janvāra soda izciešanu turpina atsevišķās nodaļas augstākajā pakāpē.

(27.01.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.02.2022.)

40. Lai nodrošinātu šo pārejas noteikumu 39. punktā minēto pāreju, nepasliktinot notiesāto tiesisko stāvokli, noteikt, ka:

1) šā kodeksa 50.⁴ panta ceturtajā daļā noteiktā prasība slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē izciest vienu ceturtdaļu no piespriestā soda neattiecas uz notiesātajiem, kas 2021. gada 31. decembrī sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē;

2) izciešamajā soda daļā, kas atbilstoši šā kodeksa 50.⁴ panta ceturtajai daļai notiesātajam jāizcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ieskaita laiku, kuru notiesātais jau ir izcietis slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējā pakāpē līdz 2021. gada 31. decembrim;

3) šā kodeksa 50.⁸ panta ceturtajā daļā noteiktā prasība atsevišķās nodaļas soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē izciest vismaz trīs gadus neattiecas uz tiem uz mūžu notiesātajiem, kas 2021. gada 31. decembrī sodu izcieš soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē blokā ar pastiprinātu uzraudzību;

4) uz mūžu notiesātie, kas 2021. gada 31. decembrī sodu izcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē blokā ar pastiprinātu uzraudzību un kas no 2022. gada 1. janvāra atbilstoši šo pārejas noteikumu 39. punktam soda izciešanu turpina šā bloka soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, var tikt pārcelti uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi, ja uz mūžu notiesātais soda izciešanas režīma vidējā pakāpē blokā ar pastiprinātu uzraudzību un atsevišķās nodaļas soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē kopā ir izcietis vismaz vienu gadu;

5) izciešamajā soda laikā, kas atbilstoši šā kodeksa 50.⁸ panta piektajai daļai uz mūžu notiesātajam jāizcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ieskaita laiku, kuru uz mūžu notiesātais tajā ir izcietis līdz 2021. gada 31. decembrim.

(27.01.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.02.2022.)

41. Ministru kabinets līdz 2022. gada 1. jūlijam izdod šā kodeksa 50.¹⁵ panta trešajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir spēkā Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 345 "Noteikumi par brīvības atņemšanas iestādes izvērtēšanas komisijas sastāvu, darbības kārtību un lēmumu pieņemšanas kritērijiem", ciktāl tie nav pretrunā ar šo kodeksu.

(27.01.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.02.2022.)

42. Notiesātie, kas 2024. gada 31. augustā sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, no 2024. gada 1. septembra soda izciešanu turpina slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Notiesātie, kas 2024. gada 31. augustā sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, no 2024. gada 1. septembra soda izciešanu turpina slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē.

(20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

43. Uz mūžu notiesātie, kas 2024. gada 31. augustā sodu izcieš atsevišķās nodaļas soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, no 2024. gada 1. septembra soda izciešanu turpina slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Notiesātie, kas 2024. gada 31. augustā sodu izcieš atsevišķās nodaļas soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, no 2024. gada 1. septembra soda izciešanu turpina slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē.

(20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

44. Lai nodrošinātu šo pārejas noteikumu 42. un 43. punktā minēto prasību izpildi un nepasliktinātu to notiesāto tiesisko stāvokli, kuri 2024. gada 31. augustā izcieš sodu, noteikt, ka:

1) izciešamajā soda daļā, kas atbilstoši šā kodeksa 50.⁴ panta ceturtajai un piektajai daļai notiesātajam jāizcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma attiecīgajā pakāpē, ieskaita laiku, kuru notiesātais ir izcietis slēgtā un daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas attiecīgajā pakāpē līdz 2024. gada 31. augustam;

2) izciešamajā soda daļā, kas atbilstoši šā kodeksa 50.⁴ panta ceturtajai un piektajai daļai uz mūžu notiesātajam jāizcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma attiecīgajā pakāpē, ieskaita laiku, kuru notiesātais ir izcietis atsevišķās nodaļas soda izciešanas režīma attiecīgajā pakāpē, daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma attiecīgajā pakāpē un slēgtā cietuma soda izciešanas režīma attiecīgajā pakāpē līdz 2024. gada 31. augustam;

3) notiesātie, kas 2024. gada 31. augustā izcieš sodu par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu, izņemot šā kodeksa 50.⁶ panta pirmās daļas 2. punktā minētās personas, notiesātie, kuriem tiesa neizciesto sodu ir aizstājusi ar brīvības atņemšanu (izņemot īslaicīgu brīvības atņemšanu), un notiesātie, kas noziedzīgu nodarījumu izdarīja, būdami nepilngadīgi, un atrodas daļēji slēgtā cietuma zemākajā pakāpē, turpina soda izciešanu slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē.

(20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

45. Grozījumi šā kodeksa 50.⁴, 50.⁶ un 50.⁷ pantā, kas nosaka brīvības atņemšanas soda izpildes uzsākšanu noteikta veida brīvības atņemšanas iestādē vai soda izciešanas režīma pakāpē, ir piemērojami attiecībā uz personām, kuras brīvības atņemšanas soda izciešanu uzsāk pēc 2024. gada 31. augusta.

(20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

46. Personas, kurām tiesa neizciesto sodu aizstājusi ar arestu, no 2024. gada 1. septembra arestu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē.

(20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

47. Ministru kabinets līdz 2025. gada 1. martam izdod šā kodeksa 12.¹ panta sestajā daļā minētos noteikumus.

(20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

48. Ministru kabinets līdz 2025. gada 1. martam izdod šā kodeksa 61.⁵ panta trešajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir spēkā Ministru kabineta 2013. gada 9. aprīļa noteikumi Nr. 191 "Notiesātā resocializācijas īstenošanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo kodeksu.

(20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024.)

49. Šā kodeksa 61.² panta ceturtā un piektā daļa stājas spēkā 2025. gada 1. jūlijā.

(20.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2024. Minētais grozījums iekļauts likuma redakcijā uz 01.07.2025.)

(18.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.03.2016.)

Kodeksā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra direktīvas 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI.