Darbības ar dokumentu
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā
Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:
1. Izteikt 13.1 pantu šādā redakcijā:
"13.1 pants. Notiesāto ievietošana brīvības atņemšanas iestādē
Notiesāto ievietošanu konkrētajā brīvības atņemšanas iestādē nosaka Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks, ievērojot medicīnas, drošības un noziedzības novēršanas kritērijus. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums par notiesātā ievietošanu brīvības atņemšanas iestādē nav apstrīdams un pārsūdzams."
2. Papildināt kodeksu ar 13.2 pantu šādā redakcijā:
"13.2 pants. Notiesāto izvietošana brīvības atņemšanas iestādē
Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rīkojumu izveidotā notiesāto izvietošanas komisija nosaka, kurā brīvības atņemšanas iestādes nodaļā, vienībā un kamerā notiesātais izvietojams, ņemot vērā brīvās vietas kamerās, notiesāto psiholoģisko saderību, veselības stāvokli, attieksmi pret smēķēšanu, iepriekšējo kriminālo pieredzi.
Notiesāto, kurš ir palīdzējis atklāt citas personas izdarītu noziegumu un kuram tiesa Krimināllikumā noteiktajā kārtībā ir samazinājusi spriedumā noteikto sodu, izvieto atsevišķi no pārējiem notiesātajiem, ja viņš to ir lūdzis.
Ja notiesātais ir tiesnesis, tiesu sistēmai piederīga persona, izmeklēšanas iestādes, kriminālsodu izpildes iestādes, operatīvo darbību veicošas valsts institūcijas, pašvaldības policijas vai citas ar valsts un sabiedrības drošības nodrošināšanu saistītas valsts institūcijas nodarbinātais, bijušais nodarbinātais, viņa laulātais vai pirmās pakāpes radinieks, viņu izvieto atsevišķi no pārējiem notiesātajiem.
Notiesāto izvietošanas komisijas lēmums par notiesāto izvietošanu nav apstrīdams un pārsūdzams."
3. Papildināt 41.pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:
"Notiesātajiem ir pienākums samaksāt par Ieslodzījuma vietu pārvaldes sniegtajiem maksas pakalpojumiem."
4. Aizstāt 44.pantā, 48.panta pirmajā daļā, 70.panta pirmās daļas 1.1 punktā un septītajā daļā vārdu "personīgais" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "personiskais" (attiecīgā locījumā).
5. 45.pantā:
aizstāt trešajā un ceturtajā daļā vārdu "administrācijas" ar vārdu "priekšnieka";
izteikt piekto daļu šādā redakcijā:
"Notiesātajiem nav atļautas satikšanās ar apcietinātām personām un personām, kuras izcieš sodu citās brīvības atņemšanas iestādēs. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ar lēmumu var aizliegt notiesātajam tikties ar konkrētu personu drošības apsvērumu dēļ.";
papildināt sesto daļu pēc vārdiem "Pēc notiesātā" ar vārdiem "kas sodu izcieš slēgtajā cietumā";
izslēgt astotās daļas otro, trešo un ceturto teikumu;
papildināt pantu ar devīto, desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:
"Lemjot par piešķiramās satikšanās ilgumu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ņem vērā notiesātā uzvedību brīvības atņemšanas iestādē un nepieciešamību nodrošināt satikšanās iespēju pārējiem notiesātajiem.
Šajā pantā minētos brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumus var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas spriedums nav pārsūdzams.
Latvijas Cietumu slimnīcā ievietotajam notiesātajam atbilstoši ārsta norādījumiem īslaicīgās satikšanās vietā nodrošina iespēju sazināties ar radiniekiem vai citām personām ar videozvanu. Šādu videozvanu skaitu un ilgumu nosaka atbilstoši šajā kodeksā noteiktajam īslaicīgo satikšanos skaitam un ilgumam attiecīgajā soda izciešanas režīma pakāpē, kurā notiesātais izcieš sodu."
6. Papildināt 47.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
"Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmums par atteikšanos pieņemt priekšmetus, kurus brīvības atņemšanas iestādē nav atļauts saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem, nav apstrīdams un pārsūdzams."
7. Izteikt 47.1 pantu šādā redakcijā:
"47.1 pants. Notiesāto tiesības izmantot sadzīves tehniku
Notiesātajiem atļauts izmantot brīvības atņemšanas iestādes un personiskos televizorus un radiouztvērējus (bez balss ieraksta iespējām), kā arī citu personisko sadzīves tehniku brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumos noteiktajā apjomā, laikā un kārtībā.
Par brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu notiesātajam neatļaut lietot personisko televizoru un radiouztvērēju (bez balss ieraksta iespējām), kā arī citu personisko sadzīves tehniku var iesniegt sūdzību Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams."
8. 49.2 pantā:
izslēgt otro un piekto daļu;
aizstāt sestās daļas 3.punktā skaitli un vārdu "49.3 pantā" ar skaitļiem un vārdiem "49.3 un 78.4 pantā";
izslēgt septītajā daļā vārdus "un piektajā";
aizstāt astotajā daļā vārdu "lēmums" ar vārdu "nolēmums".
9. Papildināt 50.3 pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:
"Ja notiesāto soda izciešanas laikā notiesā ar brīvības atņemšanas sodu par cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai tiesa nosaka galīgo sodu, brīvības atņemšanas iestādes veids un soda izciešanas režīms par jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nosakāms no jauna atbilstoši šajā kodeksā paredzētajai kārtībai.
Šā panta septītajā daļā minētajos gadījumos brīvības atņemšanas iestādes veids un soda izciešanas režīms tiek noteikts atbilstoši smagākajam izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam, ņemot vērā visus tiesas nolēmumus, saskaņā ar kuriem notiesātais sodu vēl nav izcietis vai saskaņā ar kuriem notiesātajam ir noteikts galīgais sods."
10. 50.4 pantā:
izslēgt sesto daļu;
papildināt desmito daļu ar vārdiem "kuri sodu izcieš atsevišķā slēgtā cietuma blokā ar pastiprinātu uzraudzību";
papildināt pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:
"Papildus šajā pantā minētajām tiesībām notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums), kuri sodu izcieš atsevišķā slēgtā cietuma blokā ar pastiprinātu uzraudzību, ir tiesības sazināties ar radiniekiem un citām personām ar videozvanu bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes:
1) izciešot sodu soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, - tiesības uz stundu ilgu videozvanu trīs reizes mēnesī;
2) izciešot sodu soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, - tiesības uz stundu ilgu videozvanu divas reizes mēnesī;
3) izciešot sodu soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, - tiesības uz stundu ilgu videozvanu vienu reizi mēnesī."
11. 50.5 pantā:
izteikt septītās daļas 3.punktu šādā redakcijā:
"3) izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma;";
izteikt astotās daļas 3.punktu šādā redakcijā:
"3) izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma;";
aizstāt astotās daļas 4.punktā skaitļus un vārdus "8., 9. un 10.punktā" ar skaitļiem un vārdiem "8. un 9.punktā";
izteikt desmitās daļas 3.punktu šādā redakcijā:
"3) izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma;".
12. 50.6 pantā:
izslēgt trešās daļas trešo teikumu;
izslēgt ceturto daļu;
izteikt septīto daļu šādā redakcijā:
"Ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju notiesātais var iegūt izglītību izglītības iestādēs, kas atrodas ārpus tās pašvaldības administratīvās teritorijas, kurā atrodas brīvības atņemšanas iestāde. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nodrošina iespēju notiesātajam atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju uz laiku, kas nepieciešams eksāmenu kārtošanai vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē.";
papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:
"Par brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu neatļaut notiesātajam iegūt izglītību izglītības iestādēs, kas atrodas ārpus tās pašvaldības administratīvās teritorijas, kurā atrodas brīvības atņemšanas iestāde, var iesniegt sūdzību Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams."
13. Izteikt 50.7 panta astotās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:
"Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieks nodrošina nepilngadīgam notiesātajam iespēju atstāt iestādes teritoriju uz laiku, kas nepieciešams eksāmenu kārtošanai vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē."
14. Izteikt 50.8 pantu šādā redakcijā:
"50.8 pants. Notiesāto ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) soda izciešanas režīma īpatnības un speciālo līdzekļu piemērošanas izvērtēšanas kārtība
Notiesātie ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums), izņemot sievietes, izvietojami atsevišķā slēgtā cietuma blokā ar pastiprinātu uzraudzību, nepieļaujot kontaktus ar ieslodzītajiem, kuri nav notiesāti uz visu mūžu.
Uz visu mūžu notiesāto, kas sodu izcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē blokā ar pastiprinātu uzraudzību, var pārcelt soda izciešanai uz telpām, kurās slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējā pakāpē sodu izcieš notiesātie, kuri nav notiesāti uz visu mūžu, ja tas veicinās notiesātā resocializāciju. Uz visu mūžu notiesāto, kas sodu izcieš soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē blokā ar pastiprinātu uzraudzību, var pārcelt soda izciešanai uz telpām, kurās slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē sodu izcieš notiesātie, kuri nav notiesāti uz visu mūžu, ja tas veicinās notiesātā resocializāciju. Pēc šajā daļā minētās pārcelšanas uz visu mūžu notiesātajam ir visas tiesības, kas paredzētas šā kodeksa 50.4 pantā minētajiem notiesātajiem, kuri nav notiesāti uz visu mūžu, atbilstoši soda izciešanas režīma pakāpei.
Notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) pārvietošanas laikā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā var piemērot speciālo līdzekli - roku dzelžus -, ja persona šajā laikā var apdraudēt to pavadošos darbiniekus vai pastāv pamatotas aizdomas par iespējamu notiesātā bēgšanu.
Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi nosaka notiesāto ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) turēšanas un uzraudzības kārtību.
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka izveidota komisija izvērtē:
1) notiesātā ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) bīstamību un viņam pārvietošanas laikā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā piemērojamā speciālā līdzekļa - roku dzelžu - nepieciešamību;
2) notiesātā ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) pārcelšanu uz telpām, kurās slēgtajā cietumā sodu izcieš notiesātie, kuri nav notiesāti uz visu mūžu.
Šā panta piektajā daļā minētās komisijas sastāvā iekļauj par notiesāto sociālo rehabilitāciju, uzraudzību, drošību un medicīnisko aprūpi atbildīgo daļu priekšniekus un cietuma psihologu, kas strādā ar notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums).
Komisija ne retāk kā vienu reizi sešos mēnešos izvērtē katra ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) notiesātā bīstamību un viņam pārvietošanas laikā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā piemērojamā speciālā līdzekļa - roku dzelžu - nepieciešamību.
Ja uz visu mūžu notiesātais vēlas, lai komisijā tiktu izvērtēts jautājums par viņa pārcelšanu uz telpām, kurās slēgtajā cietumā sodu izcieš notiesātie, kuri nav notiesāti uz visu mūžu, tad uz visu mūžu notiesātais iesniedz iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam. Ja komisija nolemj nepārcelt uz visu mūžu notiesāto, tad atkārtotu iesniegumu viņš var iesniegt ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem.
Komisija, vērtējot uz visu mūžu notiesāto atbilstoši šā panta piektās daļas 2.punktā minētajam, izvērtē viņa resocializācijas vajadzības un uzvedību no iepriekšējās komisijas sēdes līdz kārtējai sēdei.
Komisijas sēdes laikā klātienē tiek uzklausīts uz visu mūžu notiesātā viedoklis.
Ja uz visu mūžu notiesātais pēc pārcelšanas uz telpām, kurās slēgtajā cietumā sodu izcieš notiesātie, kuri nav notiesāti uz visu mūžu, izdara atsevišķu rupju soda izciešanas režīma pārkāpumu vai sistemātiskus pārkāpumus, ar šā panta piektajā daļā minētās komisijas lēmumu viņu var pārvietot atpakaļ uz bloku ar pastiprinātu uzraudzību (attiecīgajā soda izciešanas režīma pakāpē).
Komisijas lēmumu uz visu mūžu notiesātais var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams."
15. Aizstāt 50.16 panta trešajā daļā skaitli un vārdu "40 dienas" ar skaitli un vārdiem "20 darba dienas".
16. Izteikt 50.19 panta tekstu šādā redakcijā:
"Ja brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks konstatē, ka notiesātais neatbilst vismaz vienam no šā kodeksa 50.3 panta ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem, nav izcietis šajā kodeksā noteikto piespriestā soda daļu vai no dienas, kad lietu par soda izciešanas režīma mīkstināšanu izskatīja izvērtēšanas komisija, nav pagājuši trīs mēneši, notiesātā iesniegumu izskatīšanai izvērtēšanas komisijas sēdē nevirza, bet nodod atpakaļ notiesātajam, norādot iesnieguma nevirzīšanas iemeslus un laiku, kad notiesātajam radīsies tiesības uz soda izciešanas režīma mīkstināšanu."
17. Izteikt 50.20 panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"Ja, izskatot jautājumu par noteiktā soda izciešanas režīma mīkstināšanu, notiesātais traucē izvērtēšanas komisijas sēdes gaitu un nepilda izvērtēšanas komisijas priekšsēdētāja norādījumus, notiesāto izraida no sēdes telpas. Šādā gadījumā izvērtēšanas komisija notiesātā iesniegumu par šā kodeksa 50.18 panta pirmās daļas 1.-4.punktā minētā lēmuma pieņemšanu neizskata un par to izdara atzīmi izvērtēšanas komisijas sēdes protokolā. Ja izvērtēšanas komisija izskata jautājumu par šā kodeksa 50.18 panta pirmās daļas 5.-7.punktā minētā lēmuma pieņemšanu, jautājumu izskata bez notiesātā klātbūtnes un par to izdara atzīmi izvērtēšanas komisijas sēdes protokolā."
18. 56.5 pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"Notiesātie strādā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā. Notiesāto darbu organizē, ievērojot viņiem noteiktā soda izciešanas režīma noteikumus un nodrošinot viņu savstarpēju izolāciju.";
izslēgt otro daļu;
papildināt trešo daļu ar tekstu šādā redakcijā:
"Par brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu neatļaut nodarbināt notiesāto, kas izcieš sodu atklātajā cietumā ārpus tās pašvaldības teritorijas, kurā atrodas brīvības atņemšanas iestāde, var iesniegt sūdzību Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams."
19. Papildināt 56.10 pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:
"Notiesātos, kuri sodu izcieš slēgtā un daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju, kas saskaņota ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, var nodarbināt ārpus cietuma teritorijas brīvības atņemšanas iestādes apkārtējās teritorijas uzturēšanas, uzkopšanas un labiekārtošanas darbos bez apsardzes, nodrošinot viņu uzraudzību. Notiesāto uzraudzību nodrošina brīvības atņemšanas iestāde."
20. 56.14 panta ceturtajā daļā:
aizstāt vārdu "pārvaldē" ar vārdiem "pārvaldes priekšniekam";
papildināt daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams."
21. Papildināt 56.17 panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:
"Civilprocesa likumā noteiktais ieturējumu apmērs no darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem nav attiecināms uz šajā pantā noteiktajiem ieturējumiem no notiesātajam aprēķinātās darba samaksas."
22. Izteikt 68.panta pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:
"6) atklātajos cietumos - ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju vienu reizi mēnesī izbraukt ārpus cietuma teritorijas uz laiku līdz divām diennaktīm, bet svētku dienās - līdz piecām diennaktīm;".
23. 70.panta pirmajā daļā:
izteikt 4.punktu šādā redakcijā:
"4) notiesātajiem, kas izcieš sodu slēgtajā cietumā, aizliegt kārtējo telefonsarunu;";
papildināt daļu ar 4.1 un 4.2 punktu šādā redakcijā:
"41) notiesātajiem, kas izcieš sodu daļēji slēgtajā cietumā, aizliegt telefonsarunas uz laiku līdz 10 dienām;
42) notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums), kuri sodu izcieš atsevišķā slēgtā cietuma blokā ar pastiprinātu uzraudzību, aizliegt kārtējo videozvanu."
24. 71.panta piektajā daļā:
papildināt daļu pēc skaitļa "4." ar skaitļiem "4.1, 4.2";
izslēgt vārdu "Senāta".
25. Izteikt 77.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:
"Dzīvojamās platības norma vienam notiesātajam nevar būt mazāka par 4 kvadrātmetriem, bet vienieslodzījuma kamerās - par 9 kvadrātmetriem."
26. 77.1 pantā:
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"Ja beidzas šā likuma 77.panta piektajā daļā noteiktais laiks, kuru bērns var pavadīt kopā ar māti brīvības atņemšanas iestādē pilnā valsts apgādībā, un bērns tiek nodots aizbildnībā, audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē, pabalsts vai atlikusī pabalsta summa tiek pārskaitīta attiecīgi aizbildnim, audžuģimenei vai bērnu aprūpes iestādei.";
papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"Šā panta otrajā daļā minēto brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas lēmums nav pārsūdzams."
27. Papildināt 78.1 pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:
"Notiesātajam, kas atrodas ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes, ir pienākums uzturēties tikai ārstniecības personas vai brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas norādītajās telpās.
Notiesātajam, atrodoties ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes, ir atļauts pie sevis glabāt tikai personiskās higiēnas priekšmetus. Uz notiesāto, kas atrodas ārstniecības iestādē ārpus brīvības atņemšanas iestādes, neattiecas šajā kodeksā noteiktās tiesības izmantot pastaigas vai piedalīties sporta spēlēs svaigā gaisā, saņemt sūtījumus un pienesumus, saņemt, sūtīt un izmantot naudas pārvedumus, satikties ar radiniekiem un citām personām, iegādāties literatūru un rakstāmpiederumus, nosūtīt un saņemt vēstules un telegrammas, lietot personisko sadzīves tehniku, veikt telefonsarunas, iepirkties cietuma veikalā, glabāt pārtikas produktus, izņemot tos, kurus izsniegusi ārstniecības iestāde."
28. Papildināt kodeksu ar 78.4 un 78.5 pantu šādā redakcijā:
"78.4 pants. Notiesātā tiesību saņemt veselības aprūpes pakalpojumus ārpus brīvības atņemšanas iestādes īstenošanas kārtība
Lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus par personiskajiem līdzekļiem veselības aprūpes iestādēs ārpus brīvības atņemšanas iestādes, notiesātais, kas sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju uz laiku no vienas stundas līdz trim diennaktīm.
Iesniegumā notiesātais norāda veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas nepieciešamības pamatojumu, ārstniecības iestādi, kurā tiks saņemts veselības aprūpes pakalpojums, vietu, kur uzturēsies īslaicīgās prombūtnes laikā, kontakttālruni, ja tāds pieejams, un pievieno visus viņa rīcībā esošos dokumentus, kas apliecina šajā pantā minēto īslaicīgās prombūtnes iemeslu esamību. Ja šā panta pirmajā daļā minēto atļauju lūdz nepilngadīgs notiesātais, viņš iesniegumā norāda tās pilngadīgās personas vārdu un uzvārdu, kura viņu pavadīs.
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks šā panta pirmajā daļā minētajā atļaujā norāda brīvības atņemšanas iestādes atstāšanas laiku, kā arī laiku, kad notiesātajam jāatgriežas brīvības atņemšanas iestādē.
Brīvības atņemšanas iestādes administrācija informāciju par notiesāto, kuram atļauts īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, nosūta tai Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis uzturēties. Šī informācija nosūtāma nekavējoties pēc atļaujas došanas, taču pirms tam, kad notiesātais īslaicīgi atstājis brīvības atņemšanas iestādi.
Šajā pantā minētais ārpus brīvības atņemšanas iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā.
Uz notiesāto, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ir devis atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, attiecas šā kodeksa 49.3 pantā noteiktais.
78.5 pants. Kritēriji atļaujas došanai un tās atteikuma apstrīdēšanas kārtība
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, lemjot par šā kodeksa 78.4 pantā minētās atļaujas došanu, izvērtē notiesātā iespējas nokļūt veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas vietā un saņemt pakalpojumu plānotajā īslaicīgās prombūtnes laikā, iepriekšējās īslaicīgās prombūtnes reizēs pieļautos pārkāpumus un atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē tās noteiktajā laikā, kā arī brīvības atņemšanas iestādes ārsta atzinumu par šāda pakalpojuma nepieciešamību.
Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks neatļauj notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:
1) veselības aprūpes pakalpojumu ir iespējams saņemt brīvības atņemšanas iestādē;
2) veselības aprūpes pakalpojumu ir iespējams saņemt Latvijas Cietumu slimnīcā;
3) veselības aprūpes pakalpojumu ir iespējams saņemt tuvāk brīvības atņemšanas iestādes atrašanās vietai;
4) brīvības atņemšanas iestādes ārsta atzinumā nav norādes, kas apliecina veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas nepieciešamību;
5) notiesātais slimo ar bīstamu infekcijas slimību tās aktīvajā formā vai slimību akūtajā stadijā un nav pabeidzis ārstēšanās kursu saskaņā ar ārsta atzinumu;
6) notiesātais ir izdarījis tīšu noziegumu neizciestās soda daļas laikā, ja viņš iepriekš ticis nosacīti pirms termiņa atbrīvots no brīvības atņemšanas soda izciešanas;
7) notiesātais iepriekš neattaisnojošu iemeslu dēļ nav atgriezies brīvības atņemšanas iestādē šā kodeksa 49.3 un 78.4 pantā minētajā atļaujā norādītajā laikā;
8) notiesātais vēlas saņemt veselības aprūpes pakalpojumu ārpus Latvijas Republikas teritorijas;
9) notiesātā atrašanās ārpus brīvības atņemšanas iestādes var apdraudēt sabiedrības drošību.
Par brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atteikumu dot atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai notiesātais var iesniegt sūdzību Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks izskata iesniegto sūdzību viena mēneša laikā, un viņa pieņemtais lēmums nav pārsūdzams."
29. Papildināt 112.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:
"Ja notiesātajam ir piespriesta īslaicīga brīvības atņemšana un atbrīvošanas dienā viņš atrodas īslaicīgās aizturēšanas vietā, gaidot pārvietošanu uz brīvības atņemšanas iestādi, viņu atbrīvo no īslaicīgās aizturēšanas vietas. Atbrīvojamai personai izsniedz tās mantas, personas dokumentus un izziņu, kurā norāda atbrīvošanas pamatu un faktiski izciesto brīvības atņemšanas soda laiku. Ja personu atbrīvo no īslaicīgās aizturēšanas vietas, Valsts policija nekavējoties pēc notiesātā atbrīvošanas nosūta informāciju par notiesāto šā kodeksa 112.1, 112.2 un 112.3 pantā noteiktajos gadījumos, kā arī informē tiesu un Ieslodzījuma vietu pārvaldi par notiesātā atbrīvošanu."
30. Papildināt 119.10 pantu pēc vārda "veikšanai" ar vārdiem "vai narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu reibuma noteikšanai".
31. 133.pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"Notiesātajam, kuram piemērots piespiedu darbs, ir pienākums pieteikties piespiedu darba izpildes uzsākšanai Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai desmit darba dienu laikā no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums vai prokurora priekšraksts par sodu, vai desmit darba dienu laikā pēc notiesātā atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes, ja piespiedu darbs piemērots kopā ar brīvības atņemšanas sodu. Ja tiesa pieņēmusi lēmumu par notiesātā pirmstermiņa atbrīvošanu no soda, notiesātajam ir jāierodas pieteikties piespiedu darba izpildes uzsākšanai Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši savai dzīvesvietai triju darba dienu laikā pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes.";
papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"Valsts probācijas dienesta lēmums par sabiedriskā transporta izdevumu segšanu vai atteikšanos segt sabiedriskā transporta izdevumus nav pārsūdzams."
32. Papildināt 134.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
"Piespiedu darba izpilde tiek apturēta un turpināta pēc notiesātā atbrīvošanas no brīvības atņemšanas soda izpildes iestādes, ja:
1) notiesātajam pamatsods - piespiedu darbs - piespriests kopā ar nosacītu notiesāšanu un tiesa pieņēmusi lēmumu atcelt nosacīto notiesāšanu un izpildīt spriedumā noteikto sodu;
2) notiesātajam pamatsods - piespiedu darbs - piespriests kopā ar brīvības atņemšanu, notiesātais ir nosacīti pirms termiņa atbrīvots no brīvības atņemšanas soda un tiesa pieņēmusi lēmumu izpildīt neizciestā soda daļu;
3) notiesātajam pamatsods - piespiedu darbs - piespriests kopā ar papildsodu - probācijas uzraudzība - un tiesa pieņēmusi lēmumu aizstāt probācijas uzraudzību ar brīvības atņemšanu."
33. 135.pantā:
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
"Ja notiesātais slimības vai citu viņam svarīgu iemeslu dēļ nav spējīgs veikt darbu, viņš par to paziņo Valsts probācijas dienestam, kas, atzīstot notiesātā darbā neierašanās iemeslus par attaisnojošiem, var atļaut neveikt piespiedu darbu uz slimošanas laiku vai uz laiku, ne ilgāku par vienu mēnesi, izdarot par to attiecīgu ierakstu personas lietā. Notiesātā atvaļinājums pamatdarba vietā vai mācību atvaļinājums nav pamats atļaut uz laiku neveikt piespiedu darbu.";
izteikt piekto daļu šādā redakcijā:
"Soda izciešanas laikā notiesātais Valsts probācijas dienestā un piespiedu darba izpildes vietā nedrīkst atrasties alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu reibumā.";
papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:
"Valsts probācijas dienesta teritoriālā struktūrvienība var noraidīt notiesātā lūgumu atļaut uz laiku neveikt piespiedu darba izpildi, ja:
1) sodu izpildi regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā laikā notiesātais nav pieteicies Valsts probācijas dienestā piespiedu darba izpildes uzsākšanai un ir par to brīdināts;
2) piespiedu darba izpildes laikā notiesātais ir saņēmis brīdinājumu par piespiedu darba izpildes nosacījumu un kārtības pārkāpšanu;
3) līdz notiesājoša sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu izpildīšanas noilguma iestāšanās brīdim piespiedu darba izpildi nav iespējams pabeigt.
Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības lēmumu noraidīt notiesātā lūgumu atļaut uz laiku neveikt piespiedu darba izpildi notiesātais vai viņa pārstāvis var apstrīdēt Valsts probācijas dienesta vadītājam. Valsts probācijas dienesta vadītāja lēmums nav pārsūdzams. Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības lēmuma noraidīt notiesātā lūgumu uz laiku neveikt piespiedu darbu apstrīdēšana neaptur tā darbību."
34. Papildināt 136.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:
"Ja notiesātā pamatdarbs atrodas ārvalstī vai ir saistīts ar periodisku uzturēšanos ārvalstī vai izglītības iestāde, kurā notiesātais iegūst izglītību, atrodas ārvalstī, notiesātajam gada laikā no tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās dienas vai piespiedu darba izpildes uzsākšanas pēc viņa atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes, ja piespiedu darbs piemērots kopā ar brīvības atņemšanas sodu, ir jānostrādā ne mazāk kā puse no piespriestā soda."
35. Izteikt 138.panta trešo daļu šādā redakcijā:
"Ja notiesātais nepiekrīt alkohola koncentrācijas pārbaudei izelpotajā gaisā vai tās rezultātiem un atsakās doties uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai vai narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu reibuma noteikšanai, šāda viņa rīcība tiek uzskatīta par piespiedu darba izpildes nosacījumu un kārtības pārkāpumu."
36. Izteikt 138.2 pantu šādā redakcijā:
"138.2 pants. Notiesātā pienākums pieteikties probācijas uzraudzības izpildes uzsākšanai
Notiesātajam, kuram piespriesta probācijas uzraudzība, jāierodas Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai, lai pieteiktos soda izpildes uzsākšanai:
1) desmit darba dienu laikā pēc tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās dienas, ja probācijas uzraudzība noteikta kopā ar piespiedu darbu vai naudas sodu;
2) nākamajā darba dienā pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes;
3) nākamajā darba dienā pēc tam, kad beigusies notiesātā uzraudzība pēc nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas."
37. Aizstāt 138.4 panta pirmās daļas 5.punktā vārdu "uzlikto" ar vārdu "noteikto".
38. Papildināt 138.7 panta otro daļu pēc vārda "paredzētos" ar vārdiem "vai Valsts probācijas dienesta amatpersonas noteiktos".
39. Papildināt divdesmit ceturto "A" nodaļu ar 138.9 pantu šādā redakcijā:
"138.9 pants. Ar probācijas uzraudzību notiesātā atteikšanās no alkohola koncentrācijas pārbaudes izelpotajā gaisā vai narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu reibuma pārbaudes un šādas atteikšanās sekas
Ja ar probācijas uzraudzību notiesātais nepiekrīt alkohola koncentrācijas pārbaudei izelpotajā gaisā vai tās rezultātiem un atsakās doties uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai vai narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu reibuma noteikšanai, šāda viņa rīcība tiek uzskatīta par viņam noteikto pienākumu nepildīšanu."
40. Izteikt 159.pantu šādā redakcijā:
"159.pants. Nosacīti notiesātā atteikšanās no alkohola koncentrācijas pārbaudes izelpotajā gaisā vai narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu reibuma pārbaudes un šādas atteikšanās sekas
Ja nosacīti notiesātais nepiekrīt alkohola koncentrācijas pārbaudei izelpotajā gaisā vai tās rezultātiem un atsakās doties uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai vai narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu reibuma noteikšanai, šāda viņa rīcība tiek uzskatīta par viņam noteikto pienākumu nepildīšanu."
41. Papildināt pārejas noteikumus ar 33.punktu šādā redakcijā:
"33. Notiesātajiem, kuri izcieš sodu atklātajā cietumā un kuri ar cietuma priekšnieka atļauju dzīvo personiskās mājās vai privātos (īrētos) dzīvokļos kopā ar ģimeni novada vai republikas pilsētas teritorijā, kurā izvietota brīvības atņemšanas iestāde, izsniegtās atļaujas paliek spēkā arī pēc tam, kad stājušies spēkā grozījumi šā kodeksa 50.6 panta trešajā daļā."
Likums Saeimā pieņemts 2015.gada 18.jūnijā.
Valsts prezidents A.Bērziņš
Rīgā 2015.gada 30.jūnijā
 |
 |
 |
 |