Darbības ar dokumentu

1.pants. Kriminālsodu izpildes uzdevums

Kriminālsodu izpildes uzdevums ir izpildīt kriminālsodu saskaņā ar šajā kodeksā noteiktajiem kriminālsodu izpildes pamatprincipiem, piemērojot notiesātajam šajā kodeksā noteiktos resocializācijas līdzekļus, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Šis kodekss reglamentē kriminālsodu izpildes noteikumus un kārtību, notiesāto tiesisko statusu, valsts un pašvaldību iestāžu kompetenci sodu izpildē.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

2.pants. Kriminālsodu izpildes normatīvo aktu piemērošana

Notiesātie izcieš sodu saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā soda izciešanas brīdī, ja likumā vai normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

Visas personas, kuras notiesātas Latvijā, izcieš sodu tās teritorijā, ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi.

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

3.pants. Labošanas darbu likumdošanas piemērošana

(Izslēgts ar 17.11.1992.gada likumu)

4.pants. Kriminālsoda izpildes pamats un pamatprincipi

Pamats kriminālsoda izpildei ir spēkā stājies tiesas nolēmums vai prokurora priekšraksts par sodu, kā arī tiesas lēmums, kurš nav stājies spēkā un par kuru iesniegtā sūdzība atbilstoši Kriminālprocesa likumam neaptur tā izpildi.

Izpildot jebkura veida kriminālsodu, ievērojami šādi pamatprincipi:

1) sodu izpildes praksē ir nodrošināmas likumā noteiktās garantijas pret spīdzināšanu un necilvēcīgu vai pazemojošu soda piemērošanu notiesātajai personai; soda izpildes mērķis nav sagādāt fiziskas ciešanas vai pazemot cilvēka cieņu, vai izstumt viņu no sabiedrības;

2) nav pieļaujama notiesāto diskriminācija atkarībā no rases, tautības, valodas, dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, politiskajiem uzskatiem, reliģiskās pārliecības un citiem kritērijiem;

3) likuma priekšā visi notiesātie ir vienlīdzīgi.

(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

4.¹ pants. Kriminālsoda izpildes apturēšanas un atjaunošanas pamats

Ar brīvības atņemšanu saistīta kriminālsoda izpilde tiek apturēta līdz ar notiesātā pārvietošanu turpmākai soda izciešanai uz ārvalsti vai ar brīdi, kad saņemts Tieslietu ministrijas paziņojums, ka spriedums pieņemts izpildei ārvalstī.

Ar brīvības atņemšanu nesaistīta kriminālsoda izpilde tiek apturēta ar brīdi, kad saņemts Tieslietu ministrijas paziņojums, ka spriedums pieņemts izpildei ārvalstī, izņemot mantas konfiskāciju un tiesību ierobežošanu. Mantas konfiskācijas un tiesību ierobežošanas izpilde tiek turpināta, neraugoties uz to, ka Latvijas tiesas nolēmums nodots izpildei ārvalstī.

Kriminālsoda izpilde tiek atjaunota, ja kriminālsoda izpildes iestāde saņem Tieslietu ministrijas informāciju, ka persona izbēgusi no ārvalsts brīvības atņemšanas iestādes vai ar brīvības atņemšanu nesaistīta kriminālsoda izpilde nodota atpakaļ Latvijai.

Šā kodeksa izpratnē notiesātās personas lieta tiek apturēta un netiek izbeigta līdz brīdim, kad saņemta Tieslietu ministrijas informācija par pilnīgu soda izpildi ārvalstī.

(15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.12.2011.)

(Sadaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.1994. un 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

5.pants. Kriminālsodu izpildes institūcijas

Kriminālsodus, kas piespriesti kā pamatsodi, izpilda:

1) Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes brīvības atņemšanas iestādes — brīvības atņemšanu;

2) (izslēgts ar 20.12.2012. likumu);

3) tiesu izpildītāji — mantas konfiskāciju;

4) Valsts probācijas dienests — piespiedu darbu.

Kriminālsodus, kas piespriesti kā papildsodi, izpilda tiesu izpildītāji un ministriju pārraudzībā vai pakļautībā esošās iestādes atbilstoši savai kompetencei.

Ja tiesa piespriedusi sodu nosacīti vai nosacīti pirms termiņa atbrīvojusi no brīvības atņemšanas soda izciešanas, šāda tiesas nolēmuma izpildi kontrolē un notiesātos uzrauga Valsts probācijas dienests.

(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2003., 12.02.2004., 28.04.2005., 04.04.2007., 16.06.2009. un 20.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

5.¹ pants. Prokurora priekšraksta par sodu izpilde

Prokurora priekšraksts par sodu izpildāms atbilstoši šajā kodeksā paredzētajiem sodu izpildes noteikumiem. Personai, kurai prokurors ar priekšrakstu noteicis sodu, ir tāds pats statuss kā notiesātai personai.

(28.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2005.)

6.pants. Soda izciešanas vietas

(Izslēgts ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

7.pants. Paziņojums tiesai par sprieduma izpildi

(Izslēgts ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

8.pants. Soda izpildes mērķis

Soda izpildes mērķis ir efektīvi piemērot notiesātajam visus šajā kodeksā noteiktos soda izpildes noteikumus, tādējādi nodrošinot personas resocializāciju un tiesisku uzvedību pēc soda izpildes.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

9.pants. Personu tiesiskais stāvoklis, kuras izcieš sodu

Personām, kuras izcieš sodu, ir likumos noteiktie pienākumi un tiesības ar ierobežojumiem, ko likumi paredz notiesātajiem, kā arī ar tādiem ierobežojumiem, kas izriet no tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu un soda izciešanas kārtības, kādu attiecīgā soda veida izciešanai nosaka šis kodekss.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.1992., 15.12.1994., 14.10.1998. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

10.pants. Sabiedrības piedalīšanās notiesāto resocializācijā

Sabiedrība piedalās notiesāto resocializācijā atbilstoši šajā kodeksā un citos normatīvajos aktos noteiktajam veidam un apjomam.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

12.pants. Prokuratūras uzraudzība pār soda izpildi

(Izslēgts ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

13.pants. Brīvības atņemšanas iestāžu veidi

Brīvības atņemšanas sodu izpilda slēgtajā cietumā, daļēji slēgtajā cietumā, atklātajā cietumā, kā arī audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem. Brīvības atņemšanas iestādē var organizēt gan slēgtā, gan daļēji slēgtā, gan atklātā cietuma nodaļas.

Notiesātie brīvības atņemšanas sodu var izciest arī izmeklēšanas cietumu izolētajās nodaļās un izmeklēšanas cietumu saimnieciskajā apkalpē.

Pilngadīgās personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu, sodu izcieš slēgtajā cietumā, daļēji slēgtajā cietumā vai atklātajā cietumā, kā arī izmeklēšanas cietumu izolētajās nodaļās un izmeklēšanas cietumu saimnieciskajā apkalpē, bet vīriešu dzimuma nepilngadīgās personas — audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, sieviešu dzimuma nepilngadīgās personas — sieviešu cietumu atsevišķās nodaļās, kas iekārtotas kā audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem.

(15.12.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

14.pants. Labošanas darbu iestādes veida noteikšana

(Izslēgts ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

15.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto nosūtīšana soda izciešanai

Personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu, nosūta soda izciešanai ne vēlāk kā desmit darba dienu laikā no dienas, kad spriedums stājies likumīgā spēkā, vai no dienas, kad spriedums nodots izpildīšanai.

Ieslodzījuma vietu pārvalde triju darba dienu laikā no dienas, kad saņemts tiesas rīkojums par sprieduma izpildi un sprieduma kopija, nosūta ierakstītu vēstuli personai, kas notiesāta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu un kas brīdī, kad spriedums stājies spēkā vai nodots izpildīšanai, neatrodas apcietinājumā, vēstulē norādot brīvības atņemšanas iestādi un laiku, kad personai jāierodas īslaicīgas brīvības atņemšanas soda izciešanai, kā arī informējot personu par Krimināllikumā noteikto atbildību par izvairīšanos no soda izciešanas. Laikposms starp vēstules nosūtīšanas dienu un soda izciešanas uzsākšanas dienu nedrīkst būt mazāks par desmit darba dienām.

Ja ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātais noteiktajā laikā neierodas brīvības atņemšanas iestādē īslaicīgas brīvības atņemšanas soda izciešanai, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nosūta Valsts policijai iesniegumu, lai tiktu izlemts jautājums par kriminālprocesa uzsākšanu.

Tiklīdz notiesātais uzsāk soda izciešanu, brīvības atņemšanas iestādes administrācija nodrošina viņam iespēju nekavējoties informēt radiniekus par soda izciešanas vietu.

Katram ar brīvības atņemšanu notiesātajam iekārto personīgo lietu. Katram ar brīvības atņemšanu notiesātajam sagatavo personas un tās sevišķo pazīmju fotoattēlus, kā arī personas kriminālistisko raksturojumu.

Notiesātos brīvības atņemšanas iestādēs pieņem administrācija brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumos paredzētajā kārtībā.

Ziņas par personām, kuras notiesātas ar brīvības atņemšanu, šo personu un to sevišķo pazīmju fotoattēlus, kā arī šo personu kriminālistiskos raksturojumus reģistrē Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā. Iegūstamos fotoattēlus un tiem izvirzītās obligātās tehniskās prasības, kā arī Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, iekļaušanas un dzēšanas kārtību, glabāšanas termiņus un institūcijas, kurām piešķirama piekļuve minētajā informācijas sistēmā iekļautajām ziņām, nosaka Ministru kabinets.

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija 21 dienas laikā pēc tam, kad tā saņēmusi tiesneša rīkojumu par sprieduma izpildi, informē Latvijā notiesāto ārvalsts pilsoni vai personu, kuras pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, par tās tiesībām izteikt vēlēšanos izciest sodu savas pilsonības vai pastāvīgās dzīvesvietas valstī. Notiesātajam izskaidro personas nodošanas soda izciešanai juridiskās sekas atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.1994., 14.10.1998., 11.11.2004., 14.07.2011., 15.12.2011. un 20.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

15.¹ pants. Tieslietu ministrijas informēšana par ārvalstu pilsoņiem

Ieslodzījuma vietu pārvalde regulāri, bet ne retāk kā reizi četros mēnešos nosūta Tieslietu ministrijai informāciju par ārvalstu pilsoņiem, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu brīvības atņemšanas iestādēs Latvijā.

(15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.12.2011.)

16.pants. Notiesāto īslaicīga atstāšana izmeklēšanas cietumā

Ar brīvības atņemšanu notiesāto, kuram sods jāizcieš brīvības atņemšanas iestādē, var atstāt izmeklēšanas cietumā ar rajona, pilsētas vai tiesu apgabala prokurora lēmumu uz laiku līdz trim mēnešiem, bet ar ģenerālprokurora lēmumu — uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja nepieciešams izdarīt izmeklēšanas darbības, vai ar tiesas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar lietas izskatīšanu tiesā, — uz noteikto lietas izskatīšanas laiku.

Ja notiesāto sauc pie kriminālatbildības citā lietā un viņam noteiktais drošības līdzeklis ir apcietinājums, termiņu viņa turēšanai izmeklēšanas cietumā nosaka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.1992., 15.12.1994., 14.10.1998., 11.11.2004. un 04.04.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

17.pants. Notiesāto atstāšana izmeklēšanas cietumos saimnieciskās apkalpes darbam

(Izslēgts ar 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 09.12.2004.)

18.pants. Notiesāto šķirta turēšana brīvības atņemšanas iestādēs

Brīvības atņemšanas iestādēs šķirti tur vīriešus un sievietes, kā arī nepilngadīgos un pieaugušos. Šķirti tur arī tos notiesātos, kuru personiskās īpašības un kriminālā pieredze negatīvi iespaido citus notiesātos vai arī kuri apspiež un izmanto pārējos.

Personas, kam piemērots drošības līdzeklis — apcietinājums —, turamas atsevišķi no notiesātajiem, izņemot gadījumus, kad tās piekrīt kopīgai izvietošanai vai iesaistīšanai kopīgos pasākumos un tam piekrīt izmeklēšanas iestāde, prokuratūra vai tiesa, kuras rīcībā ir apcietinātais.

Šajā pantā noteiktās prasības par notiesāto šķirtu turēšanu neattiecas uz brīvības atņemšanas iestāžu slimnīcām. Personas, kuras ārstējas šādā slimnīcā, tur tāda veida režīma apstākļos, kāds šīm personām noteikts.

Personas, kas notiesātas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, turamas atsevišķi no pārējiem notiesātajiem, ievērojot šā panta pirmās daļas pirmajā teikumā noteikto, tomēr ir atļauts tās iesaistīt garīgās aprūpes un resocializācijas pasākumos kopā ar pārējiem notiesātajiem.

(15.12.1994. likuma redakcijā, kas grozīta ar 14.07.2011. un 20.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

19.pants. Visa notiesātajiem piespriestā soda izciešana vienā labošanas darbu iestādē

(Izslēgts ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

20.pants. Notiesātā pārvietošana uz izmeklēšanas cietumu

Notiesātā pārvietošana no brīvības atņemšanas iestādēm uz izmeklēšanas cietumu pieļaujama:

— sakarā ar lietas izskatīšanu tiesā — ar tiesas lēmumu uz noteikto lietas izskatīšanas laiku;

— sakarā ar izmeklēšanas darbībām lietā par noziedzīgu nodarījumu, ko izdarījis notiesātais vai cita persona, — ar rajona, pilsētas vai tiesu apgabala prokurora lēmumu — uz laiku līdz trim mēnešiem, bet ar Latvijas Republikas ģenerālprokurora lēmumu — līdz sešiem mēnešiem.

Šā panta pirmajā daļā minēto notiesāto tiesību apjomu izmeklēšanas cietumā nosaka šis kodekss.

Šis pants neattiecas uz notiesātajiem, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu atklātajos cietumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.1992., 15.12.1994., 14.10.1998., 11.11.2004. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

20.¹ pants. Brīvības atņemšanas soda izpildes pamatprincipi

Brīvības atņemšanas soda izpildes pamatprincipi ir šajā kodeksā noteiktā soda izpildes kārtības (režīma) un notiesātā resocializācijas (sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas līdzekļi) procesa nodrošināšana.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

21.pants. Turēšanas apstākļu grozīšana ar brīvības atņemšanu notiesātajām personām soda izciešanas laikā

(Izslēgts ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

(Izslēgta ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

(Izslēgta ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

(Izslēgta ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

(Nodaļas nosaukums 14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

41.pants. Režīma pamatnoteikumi brīvības atņemšanas iestādēs

Režīma pamatnoteikumi brīvības atņemšanas iestādēs ir notiesāto obligāta izolācija un uzraudzība, lai viņiem nebūtu iespējams izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus; viņiem noteikto pienākumu precīza bezierunu izpilde; dažādi režīma apstākļi atkarībā no notiesātā izdarītā noziedzīgā nodarījuma rakstura, viņa personības un uzvedības.

Notiesātie valkā personisko apģērbu vai noteikta veida apģērbu saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumiem. Prasības attiecībā uz notiesātā ārējo izskatu nosaka brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi. Notiesātie ir pakļauti kratīšanai, ko izdara tā paša dzimuma persona.

Notiesātos visu veidu cietumos un audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, kā arī sieviešu cietuma atsevišķās nodaļās, kas iekārtotas kā audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem, izvieto slēgtās telpās vai kamerās naktsmieram paredzētajā laikā, bet soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē slēgtajā un daļēji slēgtajā cietumā - arī no resocializācijas pasākumiem brīvajā laikā.

Brīvības atņemšanas iestādēs ar iestādes priekšnieka rīkojumu nosaka stingri reglamentētu dienas kārtību.

Notiesātajiem nav atļauts glabāt pie sevis naudu, vērtslietas, kā arī priekšmetus, kurus aizliegts lietot brīvības atņemšanas iestādēs. Aizliegums glabāt pie sevis naudu un vērtslietas neattiecas uz notiesātajiem, kuri izcieš sodu atklātajos cietumos. Pie notiesātajiem atrastos neatļautos priekšmetus un naudu izņem. Naudu ieskaita brīvības atņemšanas iestādes budžetā un izlieto notiesāto komunālo apstākļu uzlabošanai. To priekšmetu un mantu sarakstu un daudzumu, kas var atrasties pie notiesātajiem, un naudas izņemšanas kārtību reglamentē brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi.

Šī kodeksa noteiktajā kārtībā notiesātajiem atļauts ar pārskaitījumu iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus, satikties ar apmeklētājiem, saņemt sūtījumus, pienesumus, bandroles un naudas pārvedumus, sarakstīties, nosūtīt naudas pārvedumus radiniekiem.

Notiesātajiem adresēto pasta sūtījumu un pienesumu saturs tiek pārbaudīts. Notiesāto sarakste tiek pārbaudīta, to izlasot, izņemot saraksti ar valsts un pašvaldību institūcijām.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam vai viņa pilnvarotai iestādes amatpersonai ir tiesības prasīt, lai iestādes apmeklētāji uzrāda personu apliecinošu dokumentu, kā arī veikt šo personu un viņu mantu apskati un pārmeklēšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.1977., 21.12.1987. dekrētu, 17.11.1992., 15.12.1994., 14.10.1998., 11.11.2004., 16.06.2009. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

41.¹ pants. Režīma prasības brīvības atņemšanas iestāžu teritorijā izvietotajos uzņēmumos

Brīvības atņemšanas iestāžu teritorijā izvietotajos uzņēmumos atļauts uz darba līguma pamata strādāt administratīvajam un inženiertehniskajam personālam, lai tieši vadītu notiesāto darbu, kā arī kvalificētiem strādniekiem.

Personām, kas strādā kopā ar notiesātajiem, savstarpējās attiecībās ar tiem ir jāievēro brīvības atņemšanas iestāžu administrācijas noteiktā kārtība. Ja šī kārtība tiek pārkāpta, brīvības atņemšanas iestāžu administrācijai ir tiesības aizliegt šīm personām ienākt ražošanas objektos, kur strādā notiesātie.

Nav atļauts nodot notiesātajiem mantas, pārtikas produktus, naudu, kā arī priekšmetus, kurus aizliegts lietot cietumos. Vainīgie par to tiek saukti pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

Ja nepieciešams, administrācijai ir tiesības izdarīt ražošanas objektu apskati, kā arī to personu mantu un apģērba apskati, kuras ienāk un iziet no ražošanas objektiem, kur strādā notiesātie.

(21.12.1987. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.1994. un 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 09.12.2004.)

42.pants. Iekšējā kārtība brīvības atņemšanas iestādēs

Brīvības atņemšanas iestādēs nosaka stingri reglamentētu iekšējo kārtību, kas paredz: notiesāto pieņemšanas kārtību brīvības atņemšanas iestādēs; notiesāto uzvedības noteikumus darba un atpūtas laikā; darbu un amatu sarakstu, kuros aizliegts nodarbināt notiesātos; priekšmetu un mantu sarakstu un skaitu, kurus viņi var turēt pie sevis; lietošanai aizliegto priekšmetu izņemšanas kārtību; pārbaudes un satikšanās noteikumus; noteikumus, kā pieņemami un izsniedzami sūtījumi, pienesumi, bandroles un korespondence notiesātajiem, kā arī pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu sarakstu un skaitu, kurus atļauts pārdot notiesātajiem.

Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumus izvieto visiem notiesātajiem pieejamā vietā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.1994. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

43.pants. Pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu iegāde

Notiesātajiem atļauts iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus.

Ja notiesātie netiek nodrošināti ar darbu pilnu mēnesi, viņiem un darba nespējīgiem notiesātajiem, grūtniecēm, mātēm, kas baro bērnus ar krūti, un nepilngadīgajiem ir tiesības iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus par naudu, kas atrodas viņu personiskajos kontos.

To pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu sarakstu, kurus atļauts pārdot notiesātajiem, reglamentē brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi. Norēķināšanās par iegādātajām precēm brīvības atņemšanas iestādēs, izņemot atklātos cietumus, veicama nevis skaidrā naudā, bet ar pārskaitījumu. Naudas summu, par kādu notiesātajiem atļauts iegādāties preces vienā mēnesī, nosaka šis kodekss.

(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004., 16.06.2009. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

44.pants. Iespēja notiesātajiem iegādāties literatūru un rakstāmpiederumus

Notiesātajiem neatkarīgi no viņiem noteiktā režīma veida atļauts bez ierobežojuma iegādāties literatūru grāmatu tirdzniecības tīklā, parakstīties uz laikrakstiem un žurnāliem un iegādāties rakstāmpiederumus par viņu personīgajā kontā esošajiem līdzekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.1991., 17.11.1992. un 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

45.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto satikšanās ar radiniekiem un citām personām

Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem, izņemot ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātos, šajā kodeksā noteiktajā kārtībā un apjomā ir iespējas satikties ar radiniekiem un citām personām bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes: īslaicīgi — uz laiku no vienas stundas līdz divām stundām, lai veicinātu sociāli lietderīgu saikņu saglabāšanu un atjaunošanu; ilglaicīgi — uz laiku no sešām līdz četrdesmit astoņām stundām, lai veicinātu radniecisko un ģimenes sakaru saglabāšanu.

Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajiem šajā kodeksā noteiktajā kārtībā un apjomā ir iespējas satikties ar radiniekiem un citām personām bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes īslaicīgi — uz laiku no vienas līdz divām stundām, lai veicinātu sociāli lietderīgu saikņu saglabāšanu un atjaunošanu.

Ilglaicīgo satikšanos laikā notiesātajam atļauts uzturēties kopā ar radiniekiem — vecākiem, bērniem, adoptētājiem, brāļiem un māsām, vectēvu, vecomāti, mazbērniem vai laulāto. Ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas lēmumu var tikt atļautas ilglaicīgās satikšanās arī ar citu personu, ja līdz soda izciešanas sākumam notiesātajam ar šo personu ir bijusi kopēja saimniecība vai kopīgs bērns.

Notiesātajiem, reģistrējot laulību, ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas atļauju papildus var piešķirt ilgstošu satikšanos līdz 48 stundām.

Notiesātajiem nav atļautas satikšanās ar apcietinātām personām un personām, kuras izcieš sodu citās brīvības atņemšanas iestādēs. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ar lēmumu var aizliegt notiesātajam tikties ar konkrētu personu drošības apsvērumu dēļ, un šo lēmumu var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Pēc notiesātā rakstveida iesnieguma un ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgās, kā arī ilgstošās satikšanās var aizstāt ar telefonsarunām par notiesātā vai to personu līdzekļiem, ar kurām sarunas notiek.

Satikšanās kārtību un to aizstāšanu ar telefonsarunām reglamentē brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izņēmuma kārtā, individuāli izvērtējot katru gadījumu, var pieņemt pamatotu lēmumu par šā panta pirmajā daļā minētās īslaicīgās satikšanās norisi brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē, ja tas nepieciešams drošības apsvērumu vai kriminālprocesa interešu dēļ vai to lūdz apmeklētājs. Šo lēmumu var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas lēmums nav pārsūdzams.

(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004., 14.07.2011. un 20.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

45.¹ pants. Īslaicīga izbraukšana ārpus brīvības atņemšanas vietas teritorijas

(Izslēgts ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

46.pants. Juridiskā palīdzība personām, kuras notiesātas ar brīvības atņemšanu

Notiesātajam atļauts tikties ar aizstāvi, zvērinātu notāru un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju juridiskās palīdzības saņemšanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Šādu tikšanos skaits netiek ierobežots, tās netiek iekļautas šajā kodeksā paredzēto īslaicīgo vai ilgstošo satikšanos skaitā un notiek brīvības atņemšanas iestādē noteiktajā darba laikā.

Satikšanās ar aizstāvi netiek kontrolēta.

Satikšanās ar zvērinātu notāru un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju notiek vizuālās kontroles apstākļos.

(04.04.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

46.¹ pants. Garīgā aprūpe brīvības atņemšanas iestādēs

Brīvības atņemšanas iestādēs pastāv kapelāna dienests. Kapelāna dienests ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes pakļautībā.

Likumīgi reģistrētajām reliģiskajām, žēlsirdības un labdarības biedrībām ir atļauts brīvības atņemšanas iestādēs veikt tikumiskās audzināšanas pasākumus.

Kārtību, kādā notiesātajiem atļauts tikties ar garīdznieku un piedalīties tikumiskās audzināšanas pasākumos, reglamentē brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi.

(15.12.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem , kas izdarīti ar 14.10.1998., 19.10.2000., 11.11.2004., 30.04.2009. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

47.¹ pants. Notiesāto tiesības izmantot televizorus un radiouztvērējus (bez balss ieraksta iespējām)

Notiesātajiem atļauts izmantot brīvības atņemšanas iestādes un personīgos televizorus un radiouztvērējus (bez balss ieraksta iespējām) brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumos noteiktajā laikā un kārtībā.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

48.pants. Iespēja ar brīvības atņemšanu notiesātajiem saņemt un sūtīt naudas pārvedumus

Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem atļauts saņemt naudas pārvedumus bez ierobežojuma, kā arī sūtīt naudas pārvedumus radiniekiem, bet ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas atļauju — arī citām personām. Naudu, kas notiesātajam atsūtīta pa pastu vai telegrāfu, viņam neizsniedz, bet ieskaita viņa personīgajā kontā; izņēmums ir notiesātie, kuri izcieš sodu atklātajos cietumos.

Notiesātā naudu brīvības atņemšanas iestāde uzglabā, pārsūta un izmaksā notiesātajam latos. Citā valūtā saņemto naudu pārrēķina latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu dienā, kad nauda saņemta brīvības atņemšanas iestādē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1987. dekrētu, 15.12.1994. un 27.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2008.)

48.² pants. Atbrīvošanas fondā uzkrāto līdzekļu izlietošana

Atbrīvošanas fondā uzkrātos naudas līdzekļus notiesātais nevar izmantot brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, un tie tiek viņam izmaksāti dienā, kad notiesāto atbrīvo no brīvības atņemšanas iestādes.

Izņēmuma gadījumā, pamatojoties uz notiesātā rakstveida iesniegumu, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var atļaut notiesātā atbrīvošanas fondā uzkrātos naudas līdzekļus izlietot soda izciešanas laikā notiesātā veselības aprūpes vajadzībām brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus tās esošā veselības aprūpes iestādē un ar šādu aprūpi saistīto konvoja un apsardzes pakalpojumu apmaksāšanai, ja brīvības atņemšanas iestādes ārsts atzinis, ka šāda veselības aprūpe ir nepieciešama, un šo veselības aprūpes pakalpojumu neapmaksā no valsts budžeta līdzekļiem.

(13.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2008.)

49.¹ pants. Notiesātā pienākums atgriezties brīvības atņemšanas iestādē

(Izslēgts ar 13.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

49.² pants. Notiesātā tiesības īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi

Notiesātais, kas sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud slimā dzīvību.

Notiesātais, kas sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju līdz trim diennaktīm veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai veselības aprūpes iestādēs ārpus brīvības atņemšanas iestādes.

Šajā pantā minētajā iesniegumā notiesātais norāda iemeslu brīvības atņemšanas iestādes īslaicīgai atstāšanai, vietu, kur uzturēsies īslaicīgās prombūtnes laikā, un kontakttālruni, ja tāds pieejams, un pievieno visus viņa rīcībā esošos dokumentus, kas apliecina šajā pantā minēto īslaicīgās prombūtnes iemeslu esamību, kā arī sniedz brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam papildu ziņas par īslaicīgās prombūtnes iemesliem. Ja šajā pantā minēto atļauju lūdz nepilngadīgs notiesātais, viņš iesniegumā norāda tās pilngadīgās personas vārdu un uzvārdu, kura viņu pavadīs.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, izvērtējot šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu, triju darba dienu laikā pārbauda šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu esamību un, izvērtējis notiesātā iespējas nokļūt uz bērēm vai apmeklēt slimo radinieku paredzētajā īslaicīgās prombūtnes laikā, iepriekšējās īslaicīgās prombūtnes reizēs pieļautos pārkāpumus un atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē tās noteiktajā laikā, var atļaut īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, izvērtējot šā panta otrajā daļā minēto iesniegumu, ņem vērā cietuma ārstniecības personas viedokli un, izvērtējis notiesātā iespējas nokļūt uz veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas vietu un saņemt pakalpojumu plānotajā īslaicīgās prombūtnes laikā, iepriekšējās īslaicīgās prombūtnes reizēs pieļautos pārkāpumus un atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē tās noteiktajā laikā, var atļaut īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks neatļauj notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) notiesātais slimo ar bīstamu infekcijas slimību tās aktīvajā formā vai slimību akūtajā stadijā un nav pabeidzis ārstēšanās kursu saskaņā ar ārsta atzinumu;

2) notiesātais ir izdarījis tīšu noziegumu neizciestās soda daļas laikā, ja viņš iepriekš ticis nosacīti pirms termiņa atbrīvots no brīvības atņemšanas soda izciešanas;

3) notiesātais iepriekš neattaisnojošu iemeslu dēļ nav atgriezies brīvības atņemšanas iestādē šā likuma 49.³ pantā minētajā atļaujā norādītajā laikā;

4) notiesātais vēlas izbraukt ārpus Latvijas Republikas teritorijas.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētajā atļaujā norāda brīvības atņemšanas iestādes atstāšanas laiku, kā arī laiku, kad notiesātajam jāatgriežas brīvības atņemšanas iestādē.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atteikumu dot atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju notiesātais var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija informāciju par notiesāto, kuram atļauts īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, nosūta Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis uzturēties. Šī informācija nosūtāma nekavējoties pēc atļaujas došanas, taču pirms notiesātais īslaicīgi atstājis brīvības atņemšanas iestādi.

Šajā pantā minētais ārpus brīvības atņemšanas iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā.

(13.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

49.³ pants. Notiesātā pienākums atgriezties brīvības atņemšanas iestādē

Notiesātajam, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks devis atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ir pienākums atgriezties šajā iestādē atļaujā norādītajā laikā.

Ja notiesātais, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks devis atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, atrodoties ārpus tās, pēkšņi saslimst un tiek ievietots ārstniecības iestādē un viņa veselības stāvoklis nepieļauj atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā, notiesātajam vai viņa radiniekiem nekavējoties jāpaziņo brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam par notiesātā saslimšanu un atrašanās vietu.

Saņēmis šā panta otrajā daļā minēto informāciju, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi un ārstniecības iestādi, kurā notiesātais atrodas, lemj par laiku, kad notiesātais atgriezīsies brīvības atņemšanas iestādē, un izvērtē iespēju pārvest notiesāto uz Latvijas cietumu slimnīcu.

Ja notiesātais nespēj atgriezties brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā objektīvu un iepriekš neparedzamu vai nenovēršamu apstākļu dēļ, viņa pienākums ir nekavējoties informēt brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku un atgriezties brīvības atņemšanas iestādē, tiklīdz radīsies tāda iespēja.

Notiesātais par neatgriešanos brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā tiek saukts pie atbildības atbilstoši Krimināllikumā paredzētajai kārtībai par izvairīšanos no soda izciešanas, izņemot šā panta otrajā un ceturtajā daļā minētos gadījumus.

(13.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

50.² pants. Soda izpildes pasākumu plāns

(Izslēgts ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

50.³ pants. Soda izpildes režīma noteikšana

Notiesātie slēgtajos cietumos sodu izcieš trijās režīma pakāpēs — zemākajā, vidējā un augstākajā, bet daļēji slēgtajos cietumos — divās režīma pakāpēs — zemākajā un augstākajā. Notiesātajiem atklātajos cietumos un nepilngadīgajiem audzināšanas iestādēs soda izpildes režīma pakāpes nenosaka.

Soda izpildes režīmu slēgtajos cietumos un daļēji slēgtajos cietumos nosaka šis kodekss, kas paredz soda izpildes režīma:

1) pakāpenisku mīkstināšanu, lai sagatavotu notiesāto atbrīvošanai un veicinātu viņa iekļaušanos dzīvē pēc soda izciešanas;

2) pastiprināšanu, lai nodrošinātu likuma prasībām atbilstošu notiesātā uzvedību.

Notiesāto var pārvietot no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi, bet no daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes — uz atklāto cietumu. Lemjot par notiesātā virzību soda progresīvās izpildes ietvaros, atbilstoši šajā likumā noteiktajam izvērtē šādus kritērijus:

1) notiesātais ir sasniedzis pozitīvi vērtējamus resocializācijas rezultātus;

2) attiecīgā pārvietošana veicinās viņa iekļaušanos sabiedrībā pēc atbrīvošanas;

3) ir pagājis viens gads pēc soda — ievietošana soda vai disciplinārajā izolatorā — piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu vai pagājuši seši mēneši pēc cita šajā kodeksā noteiktā soda piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu vai notiesātajam ir piemērots šā kodeksa 68.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktais pamudinājums un notiesātais atzīstams par administratīvi nesodītu.

Notiesāto par atsevišķu rupju soda izciešanas režīma pārkāpumu vai sistemātiskiem pārkāpumiem ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no atklātā cietuma uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi, bet no daļēji slēgtā cietuma — uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi.

Šajā pantā noteiktais par soda izciešanas režīma pakāpenisku mīkstināšanu, pastiprināšanu vai notiesātā pārvietošanu neattiecas uz notiesātajiem ar īslaicīgu brīvības atņemšanu.

(14.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2011. un 20.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

50.⁵ pants. Soda izpildes režīms daļēji slēgtajos cietumos

Daļēji slēgtajā cietumā sodu izcieš:

1) sievietes par tīša nozieguma izdarīšanu;

2) vīrieši par tīša mazāk smaga nozieguma izdarīšanu;

3) notiesātie par mazāk smaga nozieguma aiz neuzmanības izdarīšanu, ja viņi agrāk izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē, par kuru sodāmība nav noņemta vai dzēsta;

4) notiesātie par mazāk smaga nozieguma aiz neuzmanības izdarīšanu, ja piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par trim, bet ne ilgāku par astoņiem gadiem;

5) vīrieši par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, ja viņi līdz nozieguma izdarīšanai nebija sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu;

6) personas, kurām naudas sods aizstāts ar brīvības atņemšanu;

7) (izslēgts ar 21.07.2011. likumu);

7¹) personas, kurām neizciestais papildsods — probācijas uzraudzība — aizstāts ar brīvības atņemšanu;

8) notiesātie, kas pārvietoti no slēgtajiem cietumiem;

9) notiesātie, kas pārvietoti no atklātajiem cietumiem sakarā ar rupjiem vai sistemātiskiem disciplīnas pārkāpumiem;

10) notiesātie, kas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem pēc pilngadības sasniegšanas, ja viņi sodīti par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.

Daļēji slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto apsardze un pastāvīga uzraudzība. Notiesātie soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē sodu izcieš slēgtās kamerās.

Pēc ievietošanas cietumā notiesātajam ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda laika jāizcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē. Ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē.

Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vienu ceturtdaļu no piespriestā soda un atbilst šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi.

Notiesāto no soda izciešanas režīma augstākās pakāpes ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz atklāto cietumu, ja notiesātais atbilst šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem, vai atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā, ja viņš atbilst šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajiem nosacījumiem.

Sievietes, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums), soda izciešanu uzsāk soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņām šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā septiņi gadi. Ja notiesātā pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietusi vismaz septiņus gadus no piespriestā soda un atbilst šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes notiesāto var atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā, ja viņa atbilst šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajiem nosacījumiem.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā astoņas ilglaicīgas satikšanās — no divdesmit četrām līdz četrdesmit astoņām stundām un astoņas īslaicīgas satikšanās — no pusotras stundas līdz divām stundām;

2) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu vienas Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā;

3) izmantot sešas telefonsarunas mēnesī;

4) izmantot tiesības, kas paredzētas šā kodeksa 50.⁴ panta septītās daļas 5., 6., 7., 8., 9. un 10.punktā;

5) (izslēgts ar 13.12.2012. likumu).

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā piecas ilglaicīgas satikšanās — no divpadsmit līdz divdesmit četrām stundām un četras īslaicīgas satikšanās — no pusotras stundas līdz divām stundām;

2) dienas kārtībā paredzētajā laikā iepirkties cietuma veikalā par naudas summu, kas nepārsniedz trīs ceturtdaļas no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas;

3) izmantot divas telefonsarunas mēnesī;

4) izmantot tiesības, kas paredzētas šā kodeksa 50.⁴ panta devītās daļas 5., 6., 7., 8., 9. un 10.punktā.

(Devītā daļa izslēgta ar 29.11.2012. likumu)

Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajiem ir tiesības:

1) izmantot vismaz stundu ilgu īslaicīgo satikšanos ne retāk kā reizi mēnesī, bet ne mazāk kā vienu īslaicīgo satikšanos soda izpildes laikā, ja tas ir īsāks par mēnesi;

2) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu vienas Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā;

3) izmantot sešas telefonsarunas mēnesī;

4) izmantot tiesības, kas paredzētas šā kodeksa 50.⁴ panta septītās daļas 5., 6., 7., 8., 9. un 10.punktā.

(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.2000., 11.11.2004., 04.04.2007., 27.11.2008., 14.07.2011., 21.07.2011., 15.12.2011., 15.12.2011., 13.12.2012. un 20.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

50.⁶ pants. Soda izpildes režīms atklātajos cietumos

Atklātajā cietumā sodu izcieš notiesātie:

1) (izslēgts ar 20.12.2012. likumu);

2) par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu aiz neuzmanības, ja brīvības atņemšana piespriesta uz laiku, ne ilgāku par trim gadiem, un viņi agrāk nav izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē vai ir izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē un sodāmība par šādu sodu noņemta vai dzēsta likumā noteiktajā kārtībā;

3) (izslēgts ar 20.12.2012. likumu);

4) kuri pārvietoti no daļēji slēgtā cietuma.

Vienā atklātajā cietumā var turēt notiesātos vīriešus un sievietes.

Atklātajos cietumos notiesātie uzturas kopmītņu tipa telpās. Dzīvojamās un saimnieciskās telpas var norobežot ar žogu bez ārējās apsardzes, taču notiesātie tiek uzraudzīti. Ar cietuma priekšnieka atļauju viņi var dzīvot personiskās mājās vai privātos (īrētos) dzīvokļos kopā ar ģimeni novada vai republikas pilsētas teritorijā, kurā izvietota brīvības atņemšanas iestāde; viņi nedrīkst patvaļīgi, bez administrācijas atļaujas atstāt noteikto teritoriju un izvairīties no reģistrācijas cietuma dežūrdaļā. Citas prasības, kas jāievēro notiesātajiem atklātajos cietumos, ietvertas brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumos.

Ja notiesātajam pēdējo 30 dienu laikā nav ticis piemērots sods par soda izciešanas režīma pārkāpumiem vai administratīvais sods, ar cietuma priekšnieka atļauju reizi mēnesī viņš var izbraukt ārpus cietuma teritorijas uz laiku, kas nav ilgāks par divām diennaktīm, bet svētku dienās — līdz piecām diennaktīm.

(Piektā daļa izslēgta ar 14.07.2011. likumu)

Notiesātajiem atklātajos cietumos ir tiesības:

1) atbilstoši noteiktajai dienas kārtībai no rīta pārbaudes līdz naktsmieram patstāvīgi pārvietoties šā panta trešajā daļā noteiktajā teritorijā;

2) valkāt personisko apģērbu, uzglabāt pie sevis naudu un vērtslietas, izlietot naudu (iepirkties) pēc saviem ieskatiem;

3) (izslēgts ar 11.11.2004. likumu);

4) uzņemt pie sevis viesus, saņemt sūtījumus vai pienesumus bez ierobežojumiem.

Ar cietuma priekšnieka atļauju notiesātais var iegūt izglītību izglītības iestādēs, kas atrodas ārpus tās pašvaldības administratīvās teritorijas, kurā atrodas brīvības atņemšanas iestāde. Ar cietuma priekšnieka atļauju notiesātais var atstāt iestādes teritoriju uz laiku, kas nepieciešams eksāmenu kārtošanai vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē.

(15.12.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998., 08.06.2000., 11.11.2004., 27.11.2008., 14.07.2011., 15.12.2011. un 20.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

50.⁷ pants. Soda izpildes režīms audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem

Audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem brīvības atņemšanas soda izciešanu uzsāk vīriešu dzimuma nepilngadīgie notiesātie. Sieviešu dzimuma nepilngadīgās personas soda izciešanu uzsāk sieviešu cietuma atsevišķās nodaļās, kas iekārtotas atbilstoši prasībām, kādas izvirzītas audzināšanas iestādēm nepilngadīgajiem. Uz šīm personām attiecas visi šajā pantā paredzētie noteikumi.

Audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem īslaicīgu brīvības atņemšanu izcieš vīriešu dzimuma nepilngadīgie notiesātie, savukārt sieviešu dzimuma nepilngadīgās personas šo sodu izcieš sieviešu cietuma atsevišķās nodaļās, kas iekārtotas atbilstoši prasībām, kādas izvirzītas audzināšanas iestādēm nepilngadīgajiem. Uz šīm personām attiecas šā panta piektās, sestās, septītās un astotās daļas noteikumi.

Notiesātos nepilngadīgos, kas sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz brīvības atņemšanas iestādēm pilngadīgajiem notiesātajiem, ja notiesātā uzvedība izslēdz iespēju atstāt viņu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem vai pirms termiņa atbrīvot no soda izciešanas. Šādā gadījumā notiesāto pārvieto uz daļēji slēgtā cietuma augstāko pakāpi.

Lai nostiprinātu resocializācijas rezultātus un dotu iespēju iegūt vispārējo izglītību vai profesionālo sagatavotību, notiesātos, kas sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var atstāt audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām vai soda termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz divdesmit viena gada vecuma sasniegšanai. Izņēmuma gadījumā ar administratīvās komisijas lēmumu notiesāto, kas sasniedzis divdesmit viena gada vecumu, var atstāt audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem līdz mācību gada beigām.

Uz notiesātajiem, kuri sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu un saskaņā ar šī panta trešo daļu atstāti audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, attiecas notiesātajiem nepilngadīgajiem noteiktais režīms, darba noteikumi, pārtikas, materiālo un sadzīves apstākļu normas. Notiesātajiem nepilngadīgajiem un notiesātajām nepilngadīgajām soda izpildes režīma pakāpes nenosaka.

Nepilngadīgajam notiesātajam atļauts:

1) izmantot gadā 15 ilgstošās satikšanās ar tuviem radiniekiem no 36 līdz 48 stundām;

2) izmantot gadā 12 īslaicīgās satikšanās no pusotras stundas līdz divām stundām;

3) iepirkties iestādes veikalā bez naudas summas ierobežojuma;

4) izmantot astoņas telefonsarunas mēnesī;

5) (izslēgts ar 13.12.2012. likumu).

Mācību process audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem tuvināts vispārējās izglītības iestādes prasībām, un to regulē tieslietu ministra apstiprināta instrukcija, kas saskaņota ar izglītības un zinātnes ministru.

Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieks var atļaut nepilngadīgam notiesātajam atstāt iestādes teritoriju uz laiku, kas nepieciešams eksāmenu kārtošanai vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē. Šajā laikā audzināšanas iestāde nodrošina nepilngadīgā notiesātā uzraudzību.

Nepilngadīgajam notiesātajam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, tiek nodrošināta iespēja saņemt palīdzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par palīdzību bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām.

(15.12.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998., 11.11.2004., 04.04.2007., 30.04.2009., 14.07.2011., 13.12.2012. un 20.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

50.⁸ pants. Speciālo līdzekļu piemērošana notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) brīvības atņemšanas iestādes teritorijā

Notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) pārvietošanas laikā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā var piemērot speciālo līdzekli — roku dzelžus, ja persona šajā laikā var apdraudēt to pavadošos darbiniekus vai pastāv pamatotas aizdomas par iespējamu notiesātā bēgšanu.

Katra ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) notiesātā bīstamību un viņam pārvietošanas laikā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā piemērojamā speciālā līdzekļa — roku dzelžu — nepieciešamību izvērtē brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka izveidota komisija.

Komisijas sastāvā iekļauj par notiesāto sociālo rehabilitāciju, uzraudzību, drošību un medicīnisko aprūpi atbildīgo daļu priekšniekus un cietuma psihologu, kas strādā ar personām, kuras notiesātas ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums).

Komisija katru ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) notiesāto vērtē ne retāk kā vienu reizi sešos mēnešos. Komisijas sēdes laikā klātienē tiek uzklausīts notiesātā viedoklis.

Komisijas lēmumu notiesātais var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams.

(20.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

(Nodaļa 14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

50.⁹ pants. Administratīvās komisijas izveidošanas kārtība, sastāvs un darbības kārtība

Katrā brīvības atņemšanas iestādē pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes ierosinājuma ar tieslietu ministra rīkojumu izveido administratīvo komisiju. Brīvības atņemšanas iestādes administratīvajā komisijā ir šādi balsstiesīgie locekļi:

1) priekšsēdētājs — Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta amatpersona;

2) priekšsēdētāja vietnieks — brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks;

3) komisijas locekļi — par notiesāto sociālo rehabilitāciju, uzraudzību un drošību atbildīgo brīvības atņemšanas iestādes struktūrvienību priekšnieki, Valsts probācijas dienesta pārstāvis un pašvaldības pārstāvis.

Brīvības atņemšanas iestādes administratīvajā komisijā ar padomdevēja tiesībām piedalās brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kas atbild par notiesāto uzskaiti. Brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas sēdē var piedalīties brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka uzaicinātas personas, ja tās var sniegt būtisku informāciju par notiesātā soda izpildes gaitu un tās rezultātiem.

Administratīvās komisijas darbības kārtību un lēmumu pieņemšanas kritērijus nosaka Ministru kabinets.

Prokurors brīvības atņemšanas iestādes administratīvajā komisijā piedalās bez balsstiesībām.

Brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija izskata:

1) notiesātā iesniegumu par noteiktā soda izciešanas režīma mīkstināšanu;

2) notiesātā iesniegumu par ierosinājuma nosūtīšanu tiesai par iespējamu atbrīvošanu no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa;

3) brīvības atņemšanas iestādes administrācijas priekšlikumu par notiesātajam noteiktā soda izciešanas režīma pastiprināšanu;

4) brīvības atņemšanas iestādes administrācijas priekšlikumu tiesai par notiesātajam noteiktā papildsoda — policijas kontrole — termiņa samazināšanu vai atcelšanu.

Šā panta piektajā daļā minētie notiesātā iesniegumi adresējami brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam.

(07.09.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

50.¹⁰ pants. Administratīvās komisijas uzdevumi

Brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas uzdevums ir sekmēt soda progresīvās izpildes sistēmas nostiprināšanu un notiesāto pareizu izvietošanu brīvības atņemšanas iestādēs saskaņā ar šajā kodeksā noteiktajiem notiesāto klasifikācijas principiem.

Brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija šajā kodeksā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumus par soda izpildes režīma mīkstināšanu vai pastiprināšanu notiesātajiem viena konkrēta veida cietumā vai viņu pārvietošanu uz cita veida brīvības atņemšanas iestādi un iesniedz tiesai priekšlikumus par notiesāto nosacītu atbrīvošanu pirms termiņa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

50.¹¹ pants. Administratīvās komisijas lēmumi

Par soda izciešanas režīma mīkstināšanu brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija var pieņemt šādus lēmumus:

1) pārvietot notiesāto no slēgtā cietuma uz daļēji slēgto cietumu;

2) pārvietot notiesāto no daļēji slēgtā cietuma uz atklāto cietumu;

3) pārvietot notiesāto no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo vai augstāko pakāpi;

4) pārvietot notiesāto no soda izciešanas režīma vidējās pakāpes uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi;

5) (izslēgts ar 21.07.2011. likumu).

Par soda izciešanas režīma pastiprināšanu brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija var pieņemt šādus lēmumus:

1) pārvietot notiesāto no atklātā cietuma uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi;

2) pārvietot notiesāto no daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi;

3) pārvietot notiesāto, kas sodu izcieš slēgtajā cietumā, no soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi;

3¹) pārvietot notiesāto, kas sodu izcieš daļēji slēgtajā cietumā, no soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz soda izciešanas režīma zemāko pakāpi;

4) pārvietot notiesāto no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējās pakāpes uz soda izciešanas režīma zemāko pakāpi.

Administratīvā komisija var pieņemt lēmumu, kurā ierosina tiesai atbrīvot notiesāto no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa.

Lemjot par soda izpildes režīma mīkstināšanu vai pastiprināšanu, ņem vērā notiesātā uzvedību brīvības atņemšanas iestādē.

Izskatot ierosinājumu atbrīvot notiesāto no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa, administratīvā komisija ņem vērā viņa uzvedību brīvības atņemšanas iestādē, kā arī Valsts probācijas dienesta sagatavoto izvērtēšanas ziņojumu par notiesāto.

Administratīvās komisijas lēmums izpildāms nekavējoties.

Lemjot par nosakāmo soda izciešanas režīma pakāpi no ārvalstīm soda izpildei pārņemtam ar brīvības atņemšanu notiesātajam, brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija var pieņemt šādus lēmumus:

1) atstāt notiesāto soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē;

2) pārvietot notiesāto no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo vai augstāko pakāpi.

(04.04.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011., 21.07.2011. un 15.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.12.2011.)

50.¹² pants. Administratīvās komisijas sēdes

Brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas sēdes var notikt, ja tajās piedalās vairāk nekā puse komisijas locekļu un prokurors.

Sēdes vada administratīvās komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks; nav pieļaujams sēdes vadīšanu uzdot kādam no komisijas locekļiem.

(Trešā daļa izslēgta ar 16.06.2009. likumu.)

Sēdē tiek izskatīti iesniegumi, kas reģistrēti ne vēlāk kā 40 dienas pirms administratīvās komisijas sēdes. Lietas izskata un izlemj notiesātā un, ja viņš to vēlas, viņa aizstāvja klātbūtnē, uzklausot iebildes un paskaidrojumus. Nepilngadīgo audzināšanas iestādē administratīvās komisijas sēdēs var piedalīties arī vecāki.

Sēdes gaitu protokolē. Protokolu paraksta sēdes vadītājs un sekretārs.

Lēmumus pieņem, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu, un protokolā norāda balsošanas rezultātus. Ja balsis sadalās vienādi, tiek pieņemts lēmums, par kuru balsojis sēdes vadītājs.

Lēmumu sēdes laikā paziņo notiesātajam un izskaidro viņa tiesības šo lēmumu pārsūdzēt tiesā.

Lēmumu paraksta sēdes vadītājs un sekretārs, to apstiprina ar iestādes ģerboņa zīmogu un pievieno notiesātā personas lietai.

Lietvedību kārto administratīvās komisijas sekretārs.

Atkārtota lietas izskatīšana par soda izciešanas režīma mīkstināšanu vai ierosinājuma nosūtīšanu tiesai par notiesātā iespējamu atbrīvošanu no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa pieļaujama ne agrāk kā pēc trim mēnešiem no lēmuma pieņemšanas dienas.

Komisijas sēdē neskata notiesātā iesniegumu par soda izciešanas režīma mīkstināšanu, ja:

1) nav beidzies šajā likumā noteiktais soda termiņš, pēc kura notiesāto varētu pārvietot soda izciešanai uz citu cietumu vai soda izciešanas režīma pakāpi;

2) notiesātais neatbilst šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem.

Komisijas sēdē neskata notiesātā iesniegumu par ierosinājuma nosūtīšanu tiesai par notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu, ja:

1) nav izciesta Krimināllikumā noteiktā soda daļa, pēc kuras izciešanas notiesātais varētu pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu;

2) notiesātais neatbilst šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem.

Ja brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks konstatē, ka notiesātais neatbilst vismaz vienam no šā panta vienpadsmitajā vai divpadsmitajā daļā minētajiem nosacījumiem, iesniegumu izskatīšanai komisijas sēdē nevirza, bet nodod atpakaļ notiesātajam, norādot iemeslus šā iesnieguma nevirzīšanai un laiku, kad notiesātajam radīsies tiesības uz soda izciešanas režīma mīkstināšanu vai nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas.

Ja, izskatot jautājumu par noteiktā soda izciešanas režīma mīkstināšanu vai ierosinājuma nosūtīšanu tiesai par notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu, notiesātais traucē brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas sēdes gaitu un nepilda komisijas priekšsēdētāja norādījumus, notiesāto izraida no komisijas sēdes telpas. Šādā gadījumā notiesātā iesniegumu neizskata un par to izdara atzīmi komisijas sēdes protokolā.

Ja, izskatot jautājumu par soda izciešanas režīma pastiprināšanu, notiesātais traucē brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas sēdes gaitu un nepilda komisijas priekšsēdētāja norādījumus, notiesāto izraida no sēdes telpas un jautājumu par soda izciešanas režīma pastiprināšanu izskata bez viņa klātbūtnes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004., 04.04.2007., 16.06.2009. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

50.¹³ pants. Administratīvās komisijas lēmumu pārsūdzēšana

Notiesātais var iesniegt sūdzību, bet prokurors - protestu par brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu 10 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas.

Sūdzības vai protestus par brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumiem izskata tā rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde, Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Ja tiesa ir atcēlusi administratīvās komisijas lēmumu, tad šī lieta no jauna izskatāma nākamajā administratīvās komisijas sēdē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.04.2007. un 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

50.¹⁴ pants. No ārvalsts pārņemtam ar brīvības atņemšanu notiesātajam noteiktā soda izciešanas režīma pārskatīšana administratīvajā komisijā

Brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija 50 dienu laikā no dienas, kad uzsākta soda izciešana brīvības atņemšanas iestādē, pārskata no ārvalsts pārņemtam notiesātajam noteikto soda izciešanas režīmu, ņemot vērā ārvalstī un Latvijā apcietinājumā pavadīto laiku un izciesto soda daļu atbilstoši šajā kodeksā noteiktajam par soda izciešanas režīma pakāpē izciešamajām soda daļām.

Ja no ārvalstīm soda izpildei pārņemts ar brīvības atņemšanu notiesātais no dienas, kad uzsākta soda izciešana brīvības atņemšanas iestādē, līdz administratīvās komisijas sēdei izdara rupju vai sistemātisku soda izciešanas režīma pārkāpumu, komisija lemj par notiesātā atstāšanu soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē.

(15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.12.2011.)

(Nodaļa izslēgta ar 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 07.07.2011.)

53.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu nodrošināšana ar pensijām darba spēju zaudēšanas gadījumā

(Izslēgts ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

54.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu darba samaksa

(Izslēgts ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

56.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu iesaistīšana darbos bez darba samaksas

(Izslēgts ar 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 07.07.2011.)

(Nodaļa 16.06.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.07.2011.)

56.¹ pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšanas veidi

Lai nodrošinātu resocializācijas mērķu sasniegšanu, notiesātos, kas sodu izcieš izmeklēšanas cietumā, brīvības atņemšanas iestādē vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, nodarbina par samaksu vai bez atlīdzības.

56.² pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšana par samaksu

Notiesāto nodarbina par samaksu, ja viņš ir vērsies ar rakstveida iesniegumu pie brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka un šo notiesāto ir iespējams nodrošināt ar darbu brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus tās.

Notiesātos par samaksu nodarbina:

1) brīvības atņemšanas iestādes saimnieciskajā apkalpē;

2) brīvības atņemšanas iestādē izvietotajās komersantu izveidotajās darba vietās;

3) ārpus brīvības atņemšanas iestādes, ja to atļauj notiesātajam noteiktais soda izciešanas režīms.

Ja uz vienu darba vietu pretendē vairāki notiesātie, priekšroka dodama pretendentam ar atbilstošu izglītību, darba pieredzi vai prasmēm.

Ja uz vienu darba vietu pretendē vairāki notiesātie, kuru izglītība, darba pieredze vai prasmes ir vienādas, priekšroka dodama pretendentam, kura iesniegums par nodarbinātību brīvības atņemšanas iestādē ir reģistrēts pirmais.

56.⁴ pants. Par samaksu nodarbinātā ar brīvības atņemšanu notiesātā tiesiskais statuss

Uz notiesāto, kas sodu izcieš izmeklēšanas cietumā, slēgtajā vai daļēji slēgtajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem un tiek nodarbināts uz vienošanās pamata, attiecas šā kodeksa normas, kā arī Darba likuma 4., 22., 23., 30., 32. un 33.nodaļa, 9., 29., 31., 67., 68., 75., 132., 142. un 156.pants un 154.panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā daļa.

Uz notiesāto, kas izcieš sodu atklātajā cietumā un ir nodarbināts uz darba līguma pamata, Darba likuma normas attiecas tiktāl, ciktāl šajā kodeksā nav noteikts citādi.

Notiesātajam nodrošināmi darba apstākļi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām darba aizsardzības prasībām.

56.⁵ pants. Vispārīgie noteikumi ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšanai par samaksu

Notiesātie, kuri sodu izcieš soda izciešanas režīma zemākajā vai vidējā pakāpē, strādā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā. Šo notiesāto darbu organizē, ievērojot viņiem noteiktā soda izciešanas režīma noteikumus un nodrošinot viņu savstarpēju izolāciju.

Notiesātos, kas sodu izcieš slēgtā un daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju, kas saskaņota ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, var nodarbināt ārpus cietuma teritorijas bez apsardzes, nodrošinot viņu uzraudzību. Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātie strādā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā.

Notiesātos, kas sodu izcieš atklātajā cietumā, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida atļauju, kas saskaņota ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, var nodarbināt ārpus tās pašvaldības administratīvās teritorijas, kurā atrodas brīvības atņemšanas iestāde. Brīvības atņemšanas iestāde nodrošina notiesāto pārbaudi darba vietā un kontrolē viņu atgriešanos iestādē pēc darba laika beigām.

Darbus un amatus, kuros aizliegts nodarbināt notiesātos, reglamentē brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011. un 20.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

56.⁷ pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto darba laika vispārīgie noteikumi

Notiesātajiem ir noteikts normālais nedēļas darba laiks — 40 stundas un astoņu stundu darba diena piecu dienu darba nedēļā. Ja darba rakstura dēļ nav iespējams noteikt piecu dienu darba nedēļu, nosaka sešu dienu darba nedēļu, bet šādā gadījumā dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt septiņas stundas un nedēļas darba laiks — 40 stundas. Darba (maiņas) sākumu un beigas nosaka brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtībā. Notiesātie netiek nodarbināti svētku dienās un brīvdienās.

Vispārējā nedēļas atpūtas diena ir svētdiena. Ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts notiesāto nodarbināt svētdienā, piešķirot viņam atpūtas laiku citā nedēļas dienā.

Darba veidos, kuros ražošanas apstākļu dēļ nav iespējams ievērot notiesātajiem noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, var noteikt summēto darba laiku, ievērojot nosacījumu, ka darba laiks pārskata periodā nepārsniedz attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku.

Ja vienošanās nosacījumos vai darba līgumā nav noteikts ilgāks pārskata periods, summētā darba laika pārskata periods ir viens mēnesis. Notiesātais un darba devējs rakstveidā var vienoties par citu pārskata perioda ilgumu, taču tas nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem.

Notiesātajiem, kas sodu izcieš audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, darba dienas ilgumu, kā arī nedēļas atpūtas laiku nosaka saskaņā ar Darba likumu.

56.⁸ pants. Par samaksu nodarbināto ar brīvības atņemšanu notiesāto atvaļinājums

Par samaksu nodarbinātiem notiesātajiem piešķir sešas darba dienas ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, bet nodarbinātiem nepilngadīgajiem notiesātajiem — 12 darba dienu ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

Notiesātais var lūgt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu par pirmo darba gadu, ja viņš pie darba devēja ir bijis nepārtraukti nodarbināts ne mazāk kā sešus mēnešus.

Nodarbinātai notiesātajai sievietei pēc viņas pieprasījuma ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā neatkarīgi no laika, kurā sieviete bijusi nodarbināta pie attiecīgā darba devēja.

Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pārceļ vai pagarina notiesātā pārejošas darbnespējas gadījumā.

Notiesātā atvaļinājumu nedrīkst pārcelt uz nākamo gadu.

Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ieskaita laiku, kad notiesātais bijis faktiski nodarbināts pie attiecīgā darba devēja, un laiku, kad notiesātais nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, ieskaitot:

1) pārejošas darbnespējas laiku;

2) grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku;

3) darba piespiedu kavējuma laiku, ja notiesātais prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā.

Šā panta sestajā daļā minētajā laikā neieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma laiku.

Izņēmuma gadījumos, savstarpēji vienojoties, notiesātajam var piešķirt 20 darba dienas ilgu neapmaksātu mācību atvaļinājumu, ja notiesātais iesaistīts vispārējās, profesionālās vai akadēmiskās izglītības apguvē un mācību atvaļinājums nepieciešams valsts pārbaudījumu kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai un aizstāvēšanai.

56.⁹ pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbinātāja tiesības un pienākumi

Komersantam vai brīvības atņemšanas iestādei, kas nodarbina notiesātos, ir visas Darba likumā noteiktās darba devēja tiesības un pienākumi tiktāl, ciktāl šajā kodeksā nav noteikts citādi.

Komersantam un brīvības atņemšanas iestādei, kas nodarbina notiesātos, ir visi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” darba devējam noteiktie pienākumi.

Komersantam ir pienākums papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajam nekavējoties rakstveidā informēt brīvības atņemšanas iestādes administrāciju:

1) par notiesātā neierašanos darbā, par izmaiņām notiesātā darba laikā, darba samaksas nosacījumos un par notiesātā norīkošanu darbā citā darba izpildes vietā;

2) par vienošanās vai darba līguma uzteikšanu, grozīšanu vai izbeigšanos.

56.¹⁰ pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšana bez atlīdzības

Ar brīvības atņemšanu notiesātos nodarbina bez atlīdzības vienīgi brīvības atņemšanas iestāžu un apkārtējās teritorijas uzturēšanas, uzkopšanas un labiekārtošanas darbos, kā arī notiesāto kultūras un sadzīves apstākļu uzlabošanas darbos.

Ar brīvības atņemšanu notiesātos, izņemot nepilngadīgos, grūtnieces, sievietes pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, sievietes, kas baro bērnu ar krūti, pensijas vecumu sasniegušos notiesātos, kā arī notiesātos, kas ir pirmās vai otrās grupas invalīdi, nodarbina bez atlīdzības bez viņu piekrišanas.

Darbus bez atlīdzības notiesātie veic rindas kārtībā ārpus darba laika ne ilgāk kā četras stundas dienā.

Darbos bez atlīdzības drīkst nodarbināt ilgāk, ja notiesātais izteicis šādu lūgumu.

Darbos bez atlīdzības neiesaista notiesātos, kas nodarbināti par samaksu ilgāk nekā četras stundas dienā.

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija nodrošina darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu minēto darbu laikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

56.¹¹ pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto īslaicīga atbrīvošana no nodarbināšanas

Pamatojoties uz brīvības atņemšanas iestādes ārstniecības personas atzinumu, notiesāto atbrīvo no nodarbināšanas uz pārejošas darbnespējas laiku.

Ar brīvības atņemšanu notiesāto atbrīvo no nodarbināšanas uz laiku, kas nepieciešams sakarā ar izmeklēšanas darbībām vai lietas izskatīšanu tiesā, tikšanos ar aizstāvi, zvērinātu notāru vai valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju, kā arī šajā kodeksā paredzēto notiesātā tiesību īstenošanai atbilstoši soda izciešanas režīmam.

56.¹² pants. Ar brīvības atņemšanu notiesātā un nodarbinātāja strīdu izskatīšanas kārtība

Strīdi starp notiesāto un komersantu vai notiesāto un brīvības atņemšanas iestādi par notiesātā nodarbināšanas jautājumiem izskatāmi, savstarpēji vienojoties.

Strīdus par tiesiskajām attiecībām, kas nodibinātas uz vienošanās pamata, izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Strīdus par tiesiskajām attiecībām, kas nodibinātas uz darba līguma pamata, ja vienošanās netiek panākta, izskata Darba strīdu likumā noteiktajā kārtībā.

Strīdus, kas izriet no notiesātā nodarbināšanas bez atlīdzības, izskata brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Ieslodzījuma vietu pārvaldes lēmums nav pārsūdzams.

(Nodaļa 16.06.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.07.2011. Sk. pārejas noteikumu 15.punktu)

56.¹³ pants. Kārtība, kādā komersantus iesaista ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbināšanā

Komersantu iesaistīšanai notiesāto nodarbināšanā brīvības atņemšanas iestāde Ieslodzījuma vietu pārvaldes mājaslapā internetā izsludina konkursu par tiesībām nodarbināt notiesātos šajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

Izsludinot konkursu, norāda šādu informāciju:

1) to notiesāto skaitu, kurus iespējams nodarbināt, notiesāto soda izciešanas režīmu, izglītību, darba pieredzi un prasmes, normatīvajos aktos noteikto darba samaksas apmēru notiesātajiem;

2) informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacījumiem.

56.¹⁴ pants. Komersantu piedāvājumu izvērtēšana

Komersantu iesniegto piedāvājumu izvērtēšanai brīvības atņemšanas iestāde izveido komisiju.

Komisija izvērtē piedāvājumus, lemj par notiesāto resocializācijas vajadzībām atbilstošāko piedāvājumu un nosaka uzvarējušo komersantu.

Ar komersantu, kurš uzvarējis konkursā, brīvības atņemšanas iestāde slēdz sadarbības līgumu par notiesāto nodarbinātības organizēšanu, kā arī citus nepieciešamos līgumus par brīvības atņemšanas iestādes resursu (piemēram, komunālie pakalpojumi, telpu, ēku un zemes noma) izmantošanu.

Komersantu, kurš netiek atzīts par uzvarētāju, brīvības atņemšanas iestāde 10 darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas rakstveidā informē par komisijas lēmumu un tiesībām mēneša laikā šo lēmumu apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Komisijas lēmumam, ar kuru komersants netiek atzīts par uzvarētāju, jābūt pamatotam.

Ministru kabinets nosaka procedūru, kādā komersanti piesakās notiesāto nodarbināšanai, komersantu atlases kārtību, komersantu izvērtēšanas komisijas sastāvu, komersantu atlases kritērijus, lēmumu pieņemšanas kārtību un kārtību, kādā slēdzami sadarbības līgumi par notiesāto nodarbinātības organizēšanu.

(Nodaļa 16.06.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.07.2011.)

56.¹⁵ pants. Ar brīvības atņemšanu notiesātā darba samaksas noteikšanas vispārīgie noteikumi

Darba samaksa nodarbinātam notiesātajam ir regulāri izmaksājama atlīdzība par darbu. Darba samaksa ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba līgumā vai vienošanās nosacījumos noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu.

Darba samaksu notiesātajam nosaka, piemērojot:

1) laika algas sistēmu — atbilstoši šajā kodeksā noteiktajai mēneša samaksai (stundas tarifa likmei) un faktiski nostrādātajam darba laikam (stundās);

2) akorda algas sistēmu — atbilstoši padarītā darba apjomam (pēc darba operācijas vai pakalpojuma izcenojuma) kalendāra mēnesī.

Darba samaksu notiesātajam, kas nodarbināts komersanta izveidotā darba vietā, nosaka, komersantam un notiesātajam savstarpēji vienojoties un ievērojot notiesātajiem noteikto minimālo stundas tarifa likmi un minimālo mēneša darba samaksu.

Notiesātajam, kas tiek nodarbināts saimnieciskajā apkalpē, darba samaksas organizāciju (laika algas sistēma vai akorda algas sistēma), darba samaksas apjomu, kā arī dienas darba laiku nosaka brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks ar rīkojumu atbilstoši šajā kodeksā minētajiem nosacījumiem.

Notiesātajam, kuram noteikts nepilns darba laiks, kas īsāks par normālo dienas vai nedēļas darba laiku, darba samaksu aprēķina proporcionāli nodarbināšanas laikam.

Darba samaksa notiesātajam normāla darba laika ietvaros nedrīkst būt mazāka par šajā kodeksā noteikto minimālo darba samaksas apmēru.

56.¹⁶ pants. Minimālā stundas tarifa likme un minimālā mēneša darba samaksa ar brīvības atņemšanu notiesātajam

Minimālā stundas tarifa likme un minimālā mēneša darba samaksa notiesātajam atbilstoši viņa veiktajam darbam un resocializācijas mērķiem ir:

1) 50 procentu no valstī normālajam darba laikam noteiktās minimālās stundas tarifa likmes un minimālās mēneša darba samaksas — notiesātajam, kas sodu izcieš slēgtajā vai daļēji slēgtajā cietumā;

2) ekvivalenta valstī noteiktajai minimālajai stundas tarifa likmei — notiesātajam, kas sodu izcieš atklātajā cietumā;

3) 50 procentu no valstī pusaudzim noteiktās minimālās stundas tarifa likmes — nepilngadīgam notiesātajam.

56.¹⁷ pants. Ieturējumi no darba samaksas

Brīvības atņemšanas iestāde vai komersants, kas nodarbina notiesāto par samaksu, veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par katru nodarbinātu notiesāto, kā arī iemaksā valsts budžetā no notiesātā darba samaksas ieturētās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas daļu un ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Notiesātajam no aprēķinātās darba samaksas izdara ieturējumus saskaņā ar izpildu dokumentiem Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā tādā apmērā, lai pēc visu ieturējumu izdarīšanas notiesātā personiskajā kontā varētu ieskaitīt vismaz 20 procentus no aprēķinātās darba samaksas, bet pensijas vecumu sasniegušo notiesāto, notiesāto pirmās un otrās grupas invalīdu, nepilngadīgo, grūtnieču, kā arī to notiesāto sieviešu personiskajā kontā, kurām ir bērni cietuma bērnunamā, — vismaz 40 procentus no aprēķinātās darba samaksas.

Ja notiesātajam noteikts papildsods — naudas sods, tad brīvības atņemšanas iestādes administrācija pēc notiesātā lūguma katru mēnesi no viņa darba samaksas pārskaita līdzekļus šā soda samaksai paredzētajā Valsts kases kontā.

(Nodaļa izslēgta ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

(Nodaļa 14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

61.¹ pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācija

Ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācijas process (turpmāk — notiesāto resocializācija) ir sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumu kopums, kura mērķis ir veicināt notiesātā tiesisku uzvedību un veidot viņam sociāli pozitīvu vērtību izpratni.

Ar brīvības atņemšanu notiesāto sociālās uzvedības korekcija (turpmāk — notiesāto sociālās uzvedības korekcija) ir līdzekļu kopums, kas brīvības atņemšanas soda izpildes ietvaros tiek īstenots, lai veicinātu notiesātā tiesisku uzvedību un novērstu prettiesiskas uzvedības iemeslus.

Ar brīvības atņemšanu notiesāto sociālā rehabilitācija (turpmāk — notiesāto sociālā rehabilitācija) ir līdzekļu kopums, kas brīvības atņemšanas soda izpildes ietvaros tiek īstenots, lai notiesātais saglabātu vai apgūtu sociālās iemaņas, profesionālās vai vispārīgās zināšanas un prasmes. Šajā kodeksā noteiktā notiesāto sociālā rehabilitācija nav normatīvajos aktos noteiktā sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšana.

Notiesāto piedalīšanās resocializācijā ir stimulējama un pozitīvi novērtējama šajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

61.² pants. Notiesāto resocializācijas līdzekļi

Notiesāto resocializāciju īsteno, piemērojot notiesāto sociālās uzvedības korekcijas vai sociālās rehabilitācijas līdzekļus.

Notiesāto resocializācijas līdzekļus piemēro individuālā vai grupu darba formā atbilstoši brīvības atņemšanas iestādes veidam, notiesātajam noteiktajam soda izpildes režīmam un notiesātā risku un vajadzību novērtējumam.

61.³ pants. Notiesāto sociālās rehabilitācijas līdzekļi

Notiesāto sociālās rehabilitācijas līdzekļi ir:

1) izglītošana — notiesātā iesaistīšana vispārējās, profesionālās un interešu izglītības programmās;

2) šajā kodeksā noteiktā notiesāto iesaistīšana sabiedriski lietderīgā nodarbināšanā (notiesāto darbs brīvības atņemšanas iestāžu saimnieciskajā apkalpē, komersanta izveidotajās darba vietās brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus tās atkarībā no notiesātajam noteiktā soda izciešanas režīma, likumā noteiktā nodarbināšana bez atlīdzības);

3) notiesātā sociālo problēmu risināšana, ņemot vērā ieslodzījuma radītās sekas (notiesātā sociālo prasmju uzlabošana, atjaunošana un apguves nodrošināšana, informācijas sniegšana par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas iespējām pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes, personu apliecinošu dokumentu kārtošana);

4) psiholoģiskā aprūpe — notiesātā psiholoģiskā izpēte, psiholoģiskā konsultēšana, kā arī psiholoģiskās palīdzības sniegšana krīzes situācijā brīvības atņemšanas vietā;

5) brīvā laika pasākumu organizēšana — notiesātā iesaistīšana kultūras, informatīvos, mākslas, pašdarbības un sporta pasākumos.

61.⁴ pants. Notiesāto sociālās uzvedības korekcijas līdzeklis

Notiesāto sociālās uzvedības korekcijas līdzeklis ir sociālās uzvedības korekcijas programma.

61.⁶ pants. Ar brīvības atņemšanu notiesātā resocializācijas plāns

Notiesātā resocializācijas plānā tiek paredzēta notiesātā resocializācijas gaita un atspoguļoti notiesātā resocializācijas rezultāti. Resocializācijas plānu veido kā notiesātā personas lietas sadaļu.

Šā panta pirmajā daļā noteiktais neattiecas uz notiesāto ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, bet informācija par viņa līdzdalību resocializācijas pasākumos ierakstāma notiesātā personas lietā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

61.⁷ pants. Notiesāto ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) resocializācijas īpatnības

Notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) var organizēt kopīgus resocializācijas pasākumus vienas soda izciešanas režīma pakāpes ietvaros vai, izvērtējot drošības apsvērumus, — kopā ar personām, kuras notiesātas ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un sodu izcieš citās soda izciešanas režīma pakāpēs.

Ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) notiesātajām sievietēm tiek organizēti ar citām notiesātajām, kas sodu izcieš attiecīgajā soda izciešanas režīma pakāpē, kopīgi resocializācijas pasākumi.

(20.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

(Nodaļas nosaukums 14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

62.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto vispārējā izglītība

Brīvības atņemšanas iestādē resocializācijas ietvaros tiek nodrošinātas mācības, lai notiesātie jaunieši varētu iegūt vispārējo izglītību.

Ar brīvības atņemšanu notiesāto vispārizglītojošās mācības veicināmas un ņemamas vērā, nosakot viņu resocializācijas pakāpi.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

63.pants. Atsevišķu kategoriju notiesāto apmācība

(Izslēgts ar 19.07.1986. likumu)

64.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto profesionālā izglītība

Brīvības atņemšanas iestādē resocializācijas ietvaros tiek organizēta profesionālās pamatizglītības apguve, lai notiesātie varētu strādāt, atrodoties brīvības atņemšanas iestādē un pēc atbrīvošanas no soda izciešanas.

Notiesātos, kuri ir pirmās un otrās grupas invalīdi, profesionālās izglītības iegūšanā iesaista pēc viņu vēlēšanās.

(11.11.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

65.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto profesionālās kvalifikācijas celšana

Brīvības atņemšanas iestādē resocializācijas ietvaros var organizēt ar brīvības atņemšanu notiesāto profesionālās kvalifikācijas celšanu un iesaistīšanu jaunu specialitāšu apguvē, kas var būt noderīgas pēc soda izciešanas.

Ar brīvības atņemšanu notiesāto profesionālā apmācība vai profesionālās kvalifikācijas celšana veicināma un ņemama vērā, nosakot viņu resocializācijas pakāpi.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

66.pants. Notiesāto atbrīvošana no darba brīvības atņemšanas iestādēs sakarā ar gatavošanos eksāmeniem un to kārtošanu

Notiesātos atbrīvo no darba brīvības atņemšanas iestādēs eksāmenu kārtošanai uz laiku, kāds paredzēts darba likumdošanas aktos.

Darba algu viņiem par šo laiku neaprēķina, uzturu izsniedz bez maksas.

Notiesātajiem, kuri atrodas atklātajā cietumā, eksāmenu kārtošanas nolūkā ir atļauts izbraukt no brīvības atņemšanas iestādes.

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

67.pants. Kārtība, kādā notiesātajiem organizējamas mācības vispārējās un profesionālās izglītības iegūšanai

Notiesātajiem mācības vispārējās un profesionālās izglītības iegūšanai organizē vispārējās un profesionālās izglītības iegūšanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(11.11.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.12.2004.)

67.¹ pants. Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesāto iesaiste izglītības apguvē un sociālās uzvedības korekcijas pasākumos

Ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātos neiesaista vispārējās vai profesionālās izglītības apguvē, bet viņiem iespēju robežās organizē interešu izglītības pasākumus un iesaistīšanu sociālās uzvedības korekcijas programmās. Nepilngadīgajiem nodrošina obligātās izglītības apguvi.

(20.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

(Nodaļas nosaukums 14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

68.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem piemērojamie pamudinājumi

Par labu uzvedību un godīgu attieksmi pret darbu vai mācībām brīvības atņemšanas iestādes administrācija notiesātajiem var piemērot šādus pamudinājumus:

1) izteikt pateicību;

2) atļaut izmantot papildus līdz sešām telefonsarunām gadā;

3) papildus piešķirt īslaicīgu vai ilgstošu satikšanos, bet ne vairāk kā sešas papildu satikšanās gadā;

4) audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem — atļaut atstāt iestādi vecāku vai iestādes darbinieku pavadībā uz laiku līdz astoņām stundām;

5) atzīt notiesāto par atbilstošu šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem pirms tajā noteiktā termiņa beigām;

6) atklātajos cietumos — papildus vienu reizi mēnesī atļaut izbraukt ārpus cietuma teritorijas uz laiku līdz divām diennaktīm;

7) ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju līdz trim diennaktīm gadā;

8) ar audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem teritoriju līdz piecām diennaktīm gadā.

(Otrā daļa izslēgta ar 14.07.2011. likumu)

Šā panta pirmās daļas 5.punktā minētais pamudinājums neattiecas uz administratīvā soda spēkā esamību.

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija var atzīt notiesāto par atbilstošu šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem pirms tajā noteiktā termiņa beigām, ja ir pagājuši:

1) ne mazāk kā seši mēneši pēc soda — ievietošana soda izolatorā — piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu;

2) ne mazāk kā trīs mēneši pēc soda — ievietošana disciplinārajā izolatorā — piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu;

3) ne mazāk kā trīs mēneši pēc cita šajā kodeksā noteiktā soda piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu, ja sods piemērots pilngadīgai personai, vai ne mazāk kā viens mēnesis, ja sods piemērots nepilngadīgai personai.

Šā panta pirmās daļas 7.punktā minētais pamudinājums piemērojams tikai notiesātajiem, kas sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, izņemot personas, kuras notiesātas ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums).

Šā panta pirmās daļas 7. un 8.punktā minētais ārpus brīvības atņemšanas iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā.

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija informāciju par notiesāto, kuram atļauts īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, nosūta Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis uzturēties. Šī informācija nosūtāma ne vēlāk kā piecas darba dienas pirms tam, kad notiesātais īslaicīgi atstājis brīvības atņemšanas iestādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.1991., 17.11.1992., 15.12.1994., 14.10.1998., 11.11.2004., 16.06.2009., 14.07.2011. un 13.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

69.pants. Stimulēšanas līdzekļu piemērošanas kārtība notiesātajiem

(Izslēgts ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

70.pants. Sodi personām, kam atņemta brīvība

Par soda izciešanas režīma prasību pārkāpšanu notiesātajiem var uzlikt šādus sodus:

1) izteikt brīdinājumu;

1¹) aizliegt izmantot personīgo televizoru vai radiouztvērēju (bez balss ieraksta iespējām) uz laiku līdz vienam mēnesim un likt to nodot glabāšanā brīvības atņemšanas iestādes noliktavā vai atdot personām, kas to nodevušas lietošanā notiesātajam;

2) izteikt rājienu;

3) aizliegt uz laiku līdz vienam mēnesim pirkt pārtikas produktus un tabakas izstrādājumus brīvības atņemšanas iestādes veikalā;

4) aizliegt kārtējo telefonsarunu;

5) aizliegt kārtējo satikšanos;

6) notiesātos, kas sodu izcieš cietumos, ievietot soda izolatorā līdz piecpadsmit diennaktīm;

7) notiesātos, kas sodu izcieš audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, ievietot disciplinārajā izolatorā līdz desmit diennaktīm.

Sievietes, kuras ir cietumā kopā ar zīdaiņiem, un grūtnieces nedrīkst ievietot soda izolatorā.

Ievietot soda izolatorā var tikai notiesātos, kuri izdarījuši rupjus vai sistemātiskus soda izciešanas režīma pārkāpumus.

Par rupjiem soda izciešanas režīma pārkāpumiem uzskatāma:

1) fiziska pretošanās iestādes darbiniekiem vai viņu cieņas un goda aizskaršana;

2) citu notiesāto fiziska iespaidošana vai citāda veida pazemošana;

3) alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu lietošana, glabāšana, izplatīšana;

4) atteikšanās no apsekošanas, kuras mērķis ir konstatēt, vai notiesātais ir lietojis alkoholu, narkotiskās vai psihotropās vielas;

4¹) atteikšanās no došanās uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai, ja notiesātais nepiekrīt alkohola koncentrācijas pārbaudei izelpotajā gaisā vai tās rezultātiem;

5) piedalīšanās kāršu spēlē vai citā azartspēlē, lai iegūtu materiālu vai citu labumu, un vinnesta izspiešana;

6) atteikšanās izpildīt iestādes darbinieku likumīgu prasību;

7) notiesāto grupējumu organizēšana un piedalīšanās tajos, lai pretotos cietuma administrācijas likumīgai rīcībai vai pakļautu sev citus notiesātos;

8) citu notiesāto kūdīšana uz pārkāpumiem;

9) mobilā telefona, tā sastāvdaļu un SIM kartes lietošana un glabāšana (izņemot atklātos cietumus);

10) cietuma īpašuma tīša bojāšana;

11) atklātā cietuma teritorijas patvaļīga atstāšana.

Par sistemātiskiem režīma pārkāpumiem uzskatāmi brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumi, kas izdarīti divas vai vairākas reizes pēdējā pusgada laikā.

Par soda izciešanas režīma pārkāpumiem atklātajos cietumos notiesātajiem var piemērot šādus sodus:

1) izteikt rājienu;

2) aizliegt atstāt cietuma administrācijas norādīto teritoriju uz laiku līdz trim mēnešiem;

3) ievietot soda izolatorā uz laiku līdz 15 diennaktīm;

4) (izslēgts ar 11.11.2004. likumu).

Šā panta pirmās daļas 1.¹ punktā paredzēto sodu piemēro tikai par brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumos minētās personīgā televizora vai radiouztvērēja (bez balss ieraksta iespējām) lietošanas kārtības pārkāpšanu.

Ja pastaigas laikā tiek pārkāpti brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumos minētie pastaigu kārtības nosacījumi, pastaiga tiek pārtraukta un notiesātajam piemēro sodu par soda izciešanas režīma pārkāpšanu.

(15.12.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998., 11.11.2004., 27.11.2008. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

71.pants. Kārtība, kādā ar brīvības atņemšanu notiesātajiem uzliekami sodi

Uzliekot sodu, ievēro, kādos apstākļos pārkāpums izdarīts, notiesātā uzvedību pirms pārkāpuma, agrāk uzlikto sodu skaitu un raksturu, kā arī viņa paskaidrojumus par pārkāpuma būtību. Uzliktajam sodam jāatbilst notiesātā izdarītā pārkāpuma smagumam un raksturam.

Sodu var uzlikt tikai tai personai, kura izdarījusi pārkāpumu. Par vairākiem vienlaicīgi izdarītiem pārkāpumiem uzliek vienu sodu.

Sods jāuzliek ne vēlāk par desmit dienām no pārkāpuma konstatēšanas dienas, bet, ja sakarā ar pārkāpumu ir izdarīta pārbaude, tad desmit dienu laikā no tās pabeigšanas dienas.

Uzlikto sodu izpilda nekavējoties vai arī ne vēlāk kā mēneša laikā no tā uzlikšanas dienas. Ja mēneša laikā no uzlikšanas dienas sods nav izpildīts, tad to neizpilda.

Uzlikto sodu notiesātais var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Sūdzības iesniegšana neaptur soda izpildi. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas spriedums, kas pieņemts par šā likuma 70.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 5.punktā un sestās daļas 1. un 2.punktā minēto sodu uzlikšanu notiesātajam, nav pārsūdzams. Administratīvās rajona tiesas spriedumu, kas pieņemts par šā likuma 70.panta pirmās daļas 6. un 7.punktā un sestās daļas 3.punktā minēto sodu uzlikšanu notiesātajam, var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam.

Šā likuma 70.panta pirmajā un sestajā daļā paredzētos sodus uzliek ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida lēmumu, izņemot brīdinājumu, ko var paziņot mutvārdos. Notiesātajam ir tiesības viena mēneša laikā pieprasīt, lai brīdinājumu noformē rakstveidā. Brīdinājumu noformē un izsniedz Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Notiesātajam, kurš pārkāpj soda izciešanas režīmu soda vai disciplinārajā izolatorā, var piemērot visus šajā kodeksā paredzētos sodus par soda izciešanas režīma pārkāpumiem, arī atkārtotu ievietošanu soda vai disciplinārajā izolatorā, par kuras sākumu uzskatāma iepriekšējā soda izciešanas pēdējā diena.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.1991., 17.11.1992., 15.12.1994., 14.10.1998., 11.11.2004., 28.04.2005., 04.04.2007., 16.06.2009. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

72.pants. Amatpersonas, kuras piemēro notiesātajiem pamudinājumus un uzliek sodus par soda izciešanas režīma pārkāpumiem

To amatpersonu sarakstu, kurām ir tiesības piemērot pamudinājumus un uzlikt sodus par soda izciešanas režīma pārkāpumiem notiesātajiem, kā arī viņu pilnvaru apjomu reglamentē brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi.

(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

73.pants. Režīms labošanas darbu koloniju kameras tipa telpās un vieninieku kamerās

(Izslēgts ar 15.12.1994. likumu, kas stājas spēkā 30.12.1994.)

(Nodaļa 14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

75.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto atbildība par nodarītajiem zaudējumiem

Ja notiesātais, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu, ar savām prettiesiskajām darbībām nodarījis zaudējumus citai personai, viņš ir atbildīgs par tiem saskaņā ar Civillikumu.

76.pants. Zaudējumu piedziņas kārtība

Ja ar brīvības atņemšanu notiesātais labprātīgi piekrīt atlīdzināt zaudējumus, ko soda izciešanas laikā nodarījis citai personai, viņš uzraksta par to attiecīgu saistības rakstu, kuru iesniedz brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam, un zaudējumi cietušā labā tiek ieturēti no vainīgā algas vai no līdzekļiem, kas ir viņa personiskajā kontā, saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rīkojumu.

Ja ar brīvības atņemšanu notiesātais soda izciešanas laikā nodarītos zaudējumus labprātīgi neatlīdzina, tos piedzen vispārējā civiltiesāšanās kārtībā.

(Nodaļas nosaukums 21.12.1987. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

77.¹ pants. Kārtība, kādā izmantojams notiesātajām piešķirtais vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts

Vienreizējo bērna piedzimšanas pabalstu mātēm, kuras uzturas brīvības atņemšanas iestādē ar bērniem, ieskaita notiesātās mātes personiskajā kontā un izmaksā ne agrāk kā mātes atbrīvošanas dienā.

Izņēmuma gadījumos — saskaņā ar bērna ārsta norādījumiem un saņemot brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju — notiesātā var izmantot vienreizējo bērna piedzimšanas pabalstu bērna ārstniecības nolūkos.

Ja beidzas šā likuma 77.panta piektajā daļā noteiktais laiks, kuru bērns var pavadīt kopā ar māti brīvības atņemšanas iestādē pilnā valsts apgādībā, un bērns tiek nodots aizbildnībā vai bērnu aprūpes iestādē, pabalsts vai atlikusī pabalsta summa tiek pārskaitīta attiecīgi aizbildnim vai bērnu aprūpes iestādei.

(04.04.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

79.pants. To notiesāto ārstēšanas nodrošināšana, kuri slimo ar bīstamām infekcijas slimībām

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija nodrošina iestādē nepieciešamo pasākumu veikšanu infekcijas slimību profilaksei un to apkarošanai gadījumos, kad draud šo slimību izplatīšanās.

Notiesātos, kuri ir saslimuši ar tuberkulozi aktīvā formā vai inficējušies ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, ārstē speciāli ierīkotās brīvības atņemšanas iestāžu slimnīcās vai slimnīcu nodaļās, kur nodrošināta pastiprināta ārējā apsardze un iekšējā uzraudzība. Šo slimnieku ārstēšanai, ja nepieciešams, var pieaicināt ārstniecības personas no citām ārstniecības iestādēm.

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

(Izslēgta ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

(Izslēgta ar 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 09.12.2004.)

(Izslēgta ar 25.05.1993. likumu)

(Izslēgta ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

(Izslēgta ar 25.05.1993. likumu)

(Sadaļas nosaukums 14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

111.pants. Pamats atbrīvošanai no soda izciešanas

Pamats notiesāto atbrīvošanai no soda izciešanas ir:

1) tiesas spriedumā noteiktā soda izciešana;

2) amnestijas piemērošana;

3) apžēlošana;

4) nolēmums par atbrīvošanu no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa;

5) nolēmums par atbrīvošanu no soda izciešanas sakarā ar to, ka notiesātajam ir psihiski traucējumi vai kāda cita smaga slimība, kas liedz tālāku soda izciešanu;

6) saņemta Tieslietu ministrijas informācija par to, ka ārvalsts spriedums, kas tiek izpildīts Latvijā, ir atcelts.

(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.12.2011.)

112.pants. Kārtība atbrīvošanai no brīvības atņemšanas iestādēm

No brīvības atņemšanas iestādēm pēc tiesas spriedumā noteiktā soda laika izciešanas atbrīvo pēdējās soda termiņa dienas pirmajā pusē. Ja soda laiku aprēķina mēnešos, termiņš notek pēdējā mēneša attiecīgajā datumā, bet, ja šim mēnesim nav attiecīga datuma, tad šī mēneša pēdējā dienā.

Līdz darba dienas beigām saņemtos dokumentus par atbrīvošanu brīvības atņemšanas iestādes administrācija izpilda nekavējoties, bet pēc darba dienas beigām saņemtos - nākošās dienas rītā.

Par katru atbrīvošanu, kad pārkāpts šajā pantā noteiktais termiņš, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nekavējoties ziņo prokuroram un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks vai persona, kas viņu aizstāj, izskaidro atbrīvojamai personai tās pienākumus un tiesības pēc atbrīvošanas.

Ar atbrīvojamo pilnīgi norēķinās, izsniedz viņa personiskajā kontā un atbrīvošanas fondā esošo naudu, viņam piederošās vērtslietas un mantas, personas dokumentus un dokumentus par brīvības atņemšanas iestādē iegūto izglītību un kvalifikāciju, kā arī noteikta parauga izziņu, kurā norāda atbrīvošanas pamatu un faktiski izciesto brīvības atņemšanas soda laiku. Pēc atbrīvojamā lūguma viņam izsniedz raksturojumu.

No nepilngadīgo audzināšanas iestādēm atbrīvotos, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, nosūta pie vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj. Ja vecāki miruši, nav zināmi vai viņiem atņemtas aizgādības vai aprūpes tiesības vai aizbildnis ir atcelts, brīvības atņemšanas iestādes administrācija informē bāriņtiesu pēc atbrīvojamā iepriekšējās dzīvesvietas.

Ja atbrīvojamā persona atbrīvošanas dienā nepieņem vai atstāj ieslodzījuma vietā tai piederošās mantas, ieslodzījuma vietā tās uzglabā trīs mēnešus pēc personas atbrīvošanas. Pēc šā termiņa beigām brīvības atņemšanas iestādē notiesātā mantas iznīcina atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.1994., 14.10.1998., 18.12.2003., 11.11.2004., 13.12.2007., 27.11.2008., 16.06.2009. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

112.¹ pants. Informācijas nosūtīšana Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija pirms notiesātā atbrīvošanas pēc pilna tiesas spriedumā noteiktā soda laika izciešanas nosūta informāciju par notiesāto Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai. Šo informāciju nosūta ne vēlāk kā 15 darba dienas pirms notiesātā atbrīvošanas, bet par notiesātajiem, kas tiek atbrīvoti amnestijas vai apžēlošanas kārtībā, informāciju nosūta nekavējoties pēc amnestijas vai apžēlošanas akta saņemšanas.

Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju nosūta Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai atbilstoši notiesātā iepriekšējās deklarētās dzīvesvietas adresei. Ja notiesātajam nav deklarētās dzīvesvietas adreses, informāciju nosūta tai Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis dzīvot pēc atbrīvošanas. Ja notiesātajam ir deklarētā dzīvesvieta, bet viņš ir norādījis citu izraudzītās dzīvesvietas adresi, informāciju nosūta Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis dzīvot pēc atbrīvošanas.

Šajā pantā minētajā informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu, personas kodu, Krimināllikuma pantu, pēc kura viņš notiesāts, piespriestā soda termiņu, atbrīvošanas laiku, kā arī izraudzīto dzīvesvietu.

Šajā pantā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.

(18.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

112.² pants. Informācijas nosūtīšana bāriņtiesai

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija pirms notiesātā atbrīvošanas pēc pilna tiesas spriedumā noteiktā soda laika izciešanas nosūta bāriņtiesai informāciju par notiesāto, kas sodu izcieš par tīšiem vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem pret dzimumneaizskaramību un tikumību. Šo informāciju nosūta ne vēlāk kā 15 darba dienas pirms paredzamās notiesātā atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes, bet par notiesātajiem, kas tiek atbrīvoti amnestijas vai apžēlošanas kārtībā, informāciju nosūta nekavējoties pēc amnestijas vai apžēlošanas akta saņemšanas.

Bāriņtiesai nosūtāmajā informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu, personas kodu, Krimināllikuma pantu, pēc kura viņš notiesāts, piespriestā soda termiņu un plānoto atbrīvošanas datumu, kā arī izraudzīto dzīvesvietu.

Šajā pantā minēto informāciju nosūta bāriņtiesai atbilstoši notiesātā iepriekšējās deklarētās dzīvesvietas adresei. Ja notiesātajam nav deklarētās dzīvesvietas adreses, informāciju nosūta tai bāriņtiesai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis dzīvot pēc atbrīvošanas. Ja notiesātajam ir deklarētā dzīvesvieta, bet viņš ir norādījis citu izraudzītās dzīvesvietas adresi, informāciju nosūta bāriņtiesai atbilstoši notiesātā iepriekšējās deklarētās dzīvesvietas adresei un bāriņtiesai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis dzīvot pēc atbrīvošanas.

Šajā pantā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.

(18.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

112.³ pants. Informācijas nosūtīšana papildsoda — tiesību ierobežošana — izpildes kontroles iestādei

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumos paredzētajā kārtībā pirms notiesātā atbrīvošanas pēc pilna tiesas spriedumā noteiktā soda laika izciešanas nosūta informāciju par notiesāto papildsoda — tiesību ierobežošana — izpildes kontroles iestādei, ja no administrācijas rīcībā esošās informācijas konstatējama attiecīgā iestāde.

Šā panta pirmajā daļā minētajā informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu, personas kodu, Krimināllikuma pantu, pēc kura viņš notiesāts, piespriestā soda termiņu un paredzēto atbrīvošanas datumu.

Šā panta otrajā daļā minēto informāciju nosūta ne vēlāk kā 15 darba dienas pirms notiesātā atbrīvošanas, bet par notiesātajiem, kuri tiek atbrīvoti no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa amnestijas vai apžēlošanas kārtībā, informācija nosūtāma nekavējoties pēc tiesas nolēmuma, amnestijas vai apžēlošanas akta saņemšanas.

Šajā pantā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.

(13.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

113.pants. Kārtība atbrīvošanai no nometinājuma un izsūtījuma soda izciešanas

(Izslēgts ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

114.pants. Kārtība atbrīvošanai no labošanas darbu bez brīvības atņemšanas soda izciešanas

(Izslēgts ar 25.05.1993. likumu)

115.pants. Ierosinājums atbrīvot notiesāto no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa

Ja notiesātajam saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem var piemērot nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda, iestāde, kas izpilda sodu, pēc attiecīga administratīvās komisijas lēmuma iesniedz pilsētas (rajona) tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde, iesniegumu par notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda.

Iesniegumā un tam pievienotajos materiālos jābūt ziņām, kas raksturo notiesātā uzvedību, iesaisti resocializācijas pasākumos un resocializācijas rezultātus, viņa attieksmi pret darbu un mācībām visā soda izciešanas laikā, kā arī Valsts probācijas dienesta sagatavotajam izvērtēšanas ziņojumam par notiesāto.

Ja tiesa atsakās notiesāto atbrīvot nosacīti pirms termiņa, atkārtotu ierosinājumu par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu var iesniegt ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad pieņemts lēmums par atteikumu.

(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004., 28.04.2005., 04.04.2007. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

115.¹ pants. Nosacīti pirms termiņa atbrīvoto personu uzraudzība

Uz nosacīti pirms termiņa atbrīvoto personu uzraudzību attiecināmi šā kodeksa trīsdesmitās nodaļas noteikumi, izņemot 157. un 158.pantu.

Nosacīti pirms termiņa atbrīvotās personas pienākums ir desmit darbdienu laikā no tiesas lēmuma spēkā stāšanās dienas ierasties un reģistrēties tiesas noteiktajā Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā. Ja tiesa lēmumā nav norādījusi Valsts probācijas dienesta teritoriālo struktūrvienību, nosacīti pirms termiņa atbrīvotajai personai jāierodas reģistrēties Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši savai dzīvesvietai.

(04.04.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

116.pants. Atbrīvošana no soda izciešanas slimības dēļ

Ja notiesātais soda izciešanas laikā saslimis ar psihisku slimību vai citu smagu, neārstējamu slimību, kuras dēļ viņš nav spējīgs turpināt piespriestā soda izciešanu, soda izpildes iestāde gādā par to, lai saskaņā ar likumu tiktu veikta ekspertīze. Ņemot vērā ārstu komisijas atzinumu, soda izpildes iestāde var ierosināt tiesai atbrīvot šo personu no turpmākās soda izciešanas.

Iesniegumu par notiesātā atbrīvošanu no turpmākās soda izciešanas kopā ar ārstu komisijas atzinumu un informāciju par notiesātā veselības vai psihisko stāvokli soda izciešanas laikā, kā arī informāciju par personas iespējamo turpmāko atrašanās vietu nosūta tā rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas soda izpildes iestāde.

(11.11.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.12.2004.)

(Nodaļa 14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

117.pants. Brīvības atņemšanas iestāžu sadarbība ar Valsts probācijas dienestu

(Izslēgts ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

119.pants. No brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvoto personu iekārtošana darbā un nodrošināšana ar dzīvojamo platību

Personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm, ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā bezdarbnieka statusa iegūšanai.

Maznodrošinātas personas, kuras atbrīvotas no soda izciešanas, novada vai republikas pilsētas dome nodrošina ar dzīvojamo platību likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktajā kārtībā.

Invalīdus un pensijas vecuma personas pēc viņu lūguma ievieto sociālās aprūpes iestādēs.

Nepilngadīgajiem, kuru vecāki miruši vai nav zināmi vai kuru vecākiem atņemta vecāku vara, iepriekšējās dzīvesvietas bāriņtiesa ieceļ aizbildni vai pieņem lēmumu par viņu ievietošanu bērnu bāreņu audzināšanas iestādē vai audžuģimenē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.11.2008., 10.12.2009. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

(Nodaļa izslēgta ar 18.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2004.)

(Nodaļa izslēgta ar 21.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

123.pants. Ierobežojumi personai, kurai noteikta policijas kontrole

(Izslēgts ar 21.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

125.pants. Policijas kontroles aizstāšana ar brīvības atņemšanu

(Izslēgts ar 21.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

126.pants. Policijas kontroles termiņa samazināšana vai tās atcelšana

(Izslēgts ar 21.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

126.¹ pants. Bāriņtiesas informēšana policijas kontroles izpildes laikā

(Izslēgts ar 21.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

(Sadaļa izslēgta ar 20.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

(Izslēgta ar 20.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

127.pants. Aresta izpildes vietas, notiesāto šķirta turēšana

(Izslēgts ar 20.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

128.pants. Ar arestu notiesātā tiesiskais stāvoklis, nosūtīšana uz soda izpildes iestādi un uzņemšana tajā

(Izslēgts ar 20.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

129.pants. Ar arestu notiesāto tiesības un tiesību ierobežojumi

(Izslēgts ar 20.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

130.pants. Sadzīves apstākļu un medicīniskās palīdzības nodrošināšana

(Izslēgts ar 20.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

131.pants. Ar arestu notiesāto iesaistīšana darbā

(Izslēgts ar 20.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

132.pants. Ar arestu notiesātajiem piemērojamie pamudinājumi un disciplinārsodi

(Izslēgts ar 20.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

(Sadaļa 14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1999.)

133.pants. Notiesātā pienākums pieteikties piespiedu darba izpildes institūcijā soda izciešanai

Notiesātajam, kuram piespriests piespiedu darbs, ir pienākums desmit darba dienu laikā no tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas pieteikties piespiedu darba izpildes institūcijā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai piespriestā soda izciešanai.

Ja notiesātais, lai izvairītos no soda izciešanas, noteiktā termiņā nepiesakās piespiedu darba izpildes institūcijā, viņu rakstveidā brīdina par piespiedu darba aizstāšanu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu.

Valsts probācijas dienests sedz notiesātajam ar ierašanos piespiedu darba izpildes institūcijā un piespiedu darba veikšanu saistītos transporta izdevumus, ja notiesātais ir nepilngadīgs, notiesātajam piešķirts trūcīgas personas statuss vai ja viņa ģimenei piešķirts trūcīgas ģimenes statuss.

(28.04.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009., 14.07.2011. un 20.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

134.pants. Piespiedu darba izpildes organizēšana

Pašvaldībai ir tiesības noteikt tās teritorijā prioritāros sabiedrībai nepieciešamos darbus, kuros nodarbināmi notiesātie, kam piespriests piespiedu darbs. Šo darbu sarakstu pašvaldība iesniedz piespiedu darba izpildes institūcijai, un tā regulāri informē pašvaldību par šo darbu izpildes gaitu.

Piespiedu darba izpildes institūcijai pēc rīkojuma par sprieduma izpildi un sprieduma noraksta (kopijas) saņemšanas ir pienākums:

1) kontrolēt, kad notiesātais ierodas pieteikties soda izciešanai;

2) reģistrēt soda izciešanai pieteikušos notiesāto;

3) izskaidrot notiesātajam soda izciešanas nosacījumus un kārtību;

4) izsniegt notiesātajam norīkojumu pie darba devēja vai konkrēta darba veikšanai;

5) noslēgt līgumu ar darba devēju par notiesātā iesaistīšanu piespiedu darbā;

6) kontrolēt, kā notiesātais veic darbu, un saņemt informāciju par to no attiecīgā darba devēja;

7) uzskaitīt nostrādātās stundas;

8) ja notiesātais izvairās no soda izciešanas, sagatavot un iesniegt rajona (pilsētas) tiesai iesniegumu par nepieciešamību aizstāt notiesātajam piemēroto sodu — piespiedu darbu — ar īslaicīgu brīvības atņemšanu;

9) pēc sprieduma izpildīšanas paziņot par to tiesai, kas taisījusi spriedumu.

Ja notiesātais priekšzīmīgi pilda piespiedu darbu un citus viņam uzliktos pienākumus un faktiski ir izciesta ne mazāk kā puse no noteiktā soda, piespiedu darba izpildes institūcija var sagatavot un iesniegt rajona (pilsētas) tiesai iesniegumu par notiesātā atbrīvošanu no turpmākas soda izciešanas. Piespiedu darba izpilde līdz lietas izskatīšanai tiesā tiek apturēta.

(28.04.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2009., 16.06.2009., 14.07.2011. un 20.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

135.pants. Nosacījumi, kas jāievēro notiesātajiem, kuriem piespriests piespiedu darbs

Soda izciešanas laikā piespiedu darbā iesaistītajiem jāievēro darbavietā pieņemtie iekšējās kārtības noteikumi, darba disciplīna, darba drošības un darba aizsardzības noteikumi, godprātīgi jāveic uzdotais darbs, jāizpilda darba devēja norādījumi, katru dienu jānostrādā noteiktais stundu skaits.

Ja notiesātais slimības vai citu viņam svarīgu iemeslu dēļ nav spējīgs veikt darbu, viņš par to paziņo piespiedu darba izpildes institūcijai, kas, atzīstot notiesātā darbā neierašanās iemeslus par attaisnojošiem, var soda izpildīšanu apturēt uz laiku, ne ilgāku par vienu nedēļu, vai uz slimošanas laiku, izdarot par to attiecīgu ierakstu personas lietā. Notiesātā atvaļinājums pamatdarba vietā vai mācību atvaļinājums nav pamats soda izpildes apturēšanai.

Notiesātais soda izciešanas laikā nedrīkst izbraukt no valsts bez piespiedu darba izpildes institūcijas rakstveida piekrišanas.

Notiesātajam ir pienākums ierasties piespiedu darba izpildes institūcijā tās noteiktajā laikā.

Soda izciešanas laikā notiesātais piespiedu darba izpildes institūcijā un piespiedu darba izpildes vietā nedrīkst atrasties alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu reibumā.

Ja piespiedu darba izpildes institūcija pieņēmusi lēmumu noraidīt notiesātā iesniegumu ar lūgumu atļaut izbraukt no valsts vai citu svarīgu iemeslu dēļ atļaut uz laiku neveikt piespiedu darbu, notiesātajam nekavējoties jāuzsāk vai jāturpina piespiedu darba izpilde.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2005., 04.04.2007. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

136.pants. Piespiedu darba izciešanas laiks

Piespiedu darba izciešanas laikā ieskaita tās stundas, kuras notiesātais nostrādājis piespiedu darba izpildes institūcijas norīkotajā darbā.

Notiesāto piespiedu darbā drīkst nodarbināt darbadienās ne vairāk par divām stundām, bet ar viņa piekrišanu — ne vairāk par četrām stundām no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un ne vairāk par astoņām stundām brīvdienās un svētku dienās. Ja notiesātais nestrādā un nemācās, viņu drīkst nodarbināt līdz astoņām stundām dienā.

Notiesātajiem, kuri iesaistīti piespiedu darbā, nedēļā jānostrādā ne mazāk par 12 stundām, bet, ja piespiedu darba izpildes institūcija nevar regulāri nodrošināt notiesātos ar darbu, viņus piespiedu darbā drīkst nodarbināt mazāk par 12 stundām nedēļā.

Ja notiesātais ir jaunāks par 15 gadiem vai līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību, viņu drīkst nodarbināt ne ilgāk par divām stundām dienā un 10 stundām nedēļā, ja piespiedu darbu veic mācību gada laikā, un ne ilgāk par četrām stundām dienā un 20 stundām nedēļā, ja piespiedu darbu veic brīvlaikā.

Ja notiesātais ir vecāks par 15 gadiem, bet nav sasniedzis 18 gadu vecumu un neturpina iegūt pamatizglītību, viņu drīkst nodarbināt ne ilgāk par septiņām stundām dienā un 35 stundām nedēļā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2005., 04.04.2007. un 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

137.pants. Darba devēju pienākumi, nodarbinot ar piespiedu darbu notiesātos

Darba devējs, kas noslēdzis līgumu ar piespiedu darba izpildes institūciju par notiesāto nodarbināšanu vai nodarbina notiesātos sabiedrības interesēs bez līguma, ierāda notiesātajiem attiecīgu darbu, kuru viņi var veikt no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā, un:

1) rada notiesātajiem darba aizsardzības prasībām atbilstošus darba apstākļus, iepazīstina viņus ar darba aizsardzības un darba kārtības noteikumiem;

2) apgādā notiesātos ar darba veikšanai nepieciešamajiem darbarīkiem un instrumentiem;

3) uzrauga, kā notiesātie veic ierādīto darbu.

Darba devējs informē piespiedu darba izpildes institūciju par katra notiesātā nostrādāto stundu skaitu vai par izvairīšanos no soda izciešanas.

(28.04.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 21.05.2009.)

138.pants. Ar piespiedu darbu notiesāto atbildība

Ja notiesātais soda izciešanas laikā bez attaisnojuma neievēro soda izciešanas nosacījumus un kārtību, ar kuru viņš tika iepazīstināts, piespiedu darba izpildes institūcija pēc šādas rīcības iemeslu noskaidrošanas rakstveidā brīdina notiesāto par iespējamām sekām un par piespiedu darba aizstāšanu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu saskaņā ar Krimināllikumu.

Ja notiesātais neņem vērā izteikto brīdinājumu un atkārtoti bez attaisnojuma pārkāpj soda izciešanas nosacījumus un kārtību, šāda rīcība uzskatāma par ļaunprātīgu izvairīšanos no soda izciešanas, un piespiedu darba izpildes institūcija iesniedz rajona (pilsētas) tiesā iesniegumu par šā soda aizstāšanu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu saskaņā ar Krimināllikumu. Piespiedu darba izpilde līdz lietas izskatīšanai tiesā tiek apturēta.

Ja notiesātais nepiekrīt alkohola koncentrācijas pārbaudei izelpotajā gaisā vai tās rezultātiem un atsakās doties uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai, šāda viņa rīcība tiek uzskatīta par piespiedu darba izpildes nosacījumu un kārtības pārkāpumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.2005., 04.04.2007., 16.06.2009., 14.07.2011. un 20.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

(Nodaļa 21.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

138.¹ pants. Probācijas uzraudzības izpildes nodrošināšana

Notiesātajam piespriestā papildsoda — probācijas uzraudzība — izpildi nodrošina Valsts probācijas dienests, sastādot probācijas uzraudzības plānu, nosakot pienākumus un kontrolējot soda izpildes gaitu.

138.² pants. Notiesātā pienākums pieteikties probācijas uzraudzības izpildes uzsākšanai

Notiesātajam, kuram piespriesta probācijas uzraudzība, piecu darbdienu laikā pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas soda vai aresta izpildes iestādes vai pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas ir jāierodas Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai, lai pieteiktos soda izpildes uzsākšanai.

138.³ pants. Probācijas uzraudzības plāns

Probācijas uzraudzības izpilde notiek saskaņā ar Valsts probācijas dienesta amatpersonas sagatavoto probācijas uzraudzības plānu, kura sagatavošanā iesaista notiesāto personu.

Probācijas uzraudzības laikā Valsts probācijas dienesta amatpersona, kas veic notiesātā uzraudzību, var grozīt probācijas uzraudzības plānu.

138.⁴ pants. Notiesātā pienākumi, izciešot probācijas uzraudzību

Personai, kurai tiesa piespriedusi probācijas uzraudzību, ir pienākums:

1) pildīt Valsts probācijas dienesta amatpersonu noteiktos pienākumus un likumīgās prasības;

2) ierasties Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā Valsts probācijas dienesta amatpersonas noteiktajā laikā;

3) informēt Valsts probācijas dienesta amatpersonu par savu dzīvesvietu, darbavietu vai mācību iestādi, kā arī nekavējoties paziņot par tās maiņu;

4) lūgt Valsts probācijas dienesta atļauju izbraukšanai ārpus dzīvesvietas uz laiku, kas ilgāks par 15 dienām;

5) iesniegt Valsts probācijas dienesta amatpersonām informāciju par uzlikto pienākumu izpildi;

6) iesniegt Valsts probācijas dienesta amatpersonām informāciju par iztikas avotiem.

Probācijas uzraudzības laikā ierodoties Valsts probācijas dienestā, notiesātais nedrīkst atrasties alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu reibumā.

138.⁵ pants. Ar probācijas uzraudzību notiesātā tiesības

Izciešot papildsodu — probācijas uzraudzība —, notiesātajam ir tiesības:

1) piedalīties probācijas uzraudzības plāna sagatavošanā;

2) iepazīties ar probācijas uzraudzības plānu;

3) argumentēti lūgt, lai uzraudzības veikšanai norīko citu Valsts probācijas dienesta amatpersonu;

4) argumentēti lūgt grozīt probācijas uzraudzības plānu.

138.⁶ pants. Probācijas uzraudzības laikā notiesātajam nosakāmie pienākumi

Valsts probācijas dienesta amatpersona nosaka ar probācijas uzraudzību notiesātajam vienu vai vairākus šādus pienākumus:

1) aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā;

2) aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās;

3) aizliegumu sazināties ar noteiktiem cilvēkiem;

4) aizliegumu izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas bez Valsts probācijas dienesta atļaujas;

5) aizliegumu lietot alkoholu un citas apreibinošās vielas;

6) pienākumu ierasties Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā;

7) pienākumu piedalīties vienā vai vairākās probācijas programmās;

8) aizliegumu iegādāties, nēsāt vai glabāt noteiktus priekšmetus;

9) aizliegumu tuvoties noteiktiem objektiem, vietām vai iestādēm;

10) pienākumu kriminogēna rakstura problēmu risināšanai apmeklēt Valsts probācijas dienesta norādīto speciālistu, ja notiesātais piekrīt apmaksāt ar šādu apmeklējumu saistītos papildu izdevumus vai notiesātajam tas nerada papildu izdevumus;

11) pienākumu pildīt Valsts probācijas dienesta norādījumus, kas vērsti uz legālu iztikas līdzekļu gūšanu vai sadzīves jautājumu risināšanu sociāli pieņemamā veidā.

138.⁷ pants. Probācijas uzraudzības atcelšana, termiņa samazināšana vai aizstāšana

Ja ar probācijas uzraudzību notiesātais ir veiksmīgi izcietis pusi no noteiktā soda termiņa, Valsts probācijas dienests var vērsties tiesā ar lūgumu atcelt probācijas uzraudzību vai samazināt probācijas uzraudzības termiņu.

Ja Valsts probācijas dienesta amatpersona konstatē, ka ar probācijas uzraudzību notiesātais bez attaisnojoša iemesla pārkāpj šajā kodeksā noteiktos pienākumus vai izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, tā sagatavo un nosūta tiesai iesniegumu par probācijas uzraudzības aizstāšanu ar brīvības atņemšanu.

Probācijas uzraudzības izpildes termiņš tiek apturēts ar dienu, kad tiesai nosūtīts iesniegums par probācijas uzraudzības aizstāšanu ar brīvības atņemšanu.

(Nodaļa izslēgta ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009. Sk. pārejas noteikumus)

142.pants. Sprieduma par mantas konfiskāciju nodošana izpildei

Tiesa, kas piespriedusi notiesātajam mantas konfiskāciju, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā nosūta izpildrakstu un mantas aprakstes akta kopiju tiesu izpildītājam pēc mantas atrašanās vietas un vienlaikus informē par to finanšu institūcijas.

(12.02.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.03.2004.)

143.pants. Tiesu izpildītāja darbības, izdarot mantas konfiskāciju

Saņēmis izpildrakstu un mantas aprakstes akta kopiju, tiesu izpildītājs nekavējoties pārbauda mantas aprakstes aktā norādītās mantas un tiesas spriedumā norādītās konfiscējamās mantas esamību, kā arī sastāda mantas aprakstes aktu par to mantu, kura pārbaudes laikā atrasta pie notiesātā vai citām personām un ir pakļaujama konfiskācijai, bet nav vēl aprakstīta, un nosaka šīs mantas glabāšanas kārtību.

Ja nepieciešams, tiesu izpildītājs iesniedz sava rajona (pilsētas) tiesai priekšlikumu civilprocesuālā kārtībā noteikt notiesātajam piederošo aprakstītās mantas daļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2004.)

144.pants. Konfiscējamā manta

Konfiscējama ir tā manta, kas norādīta tiesas spriedumā un iekļauta mantas aprakstes aktā kā notiesātajam piederošā manta.

Personas, kuras apstrīd mantas aprakstes aktā norādītās mantas piederību notiesātajam, var iesniegt prasību tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

Nav konfiscējami notiesātajam un viņa apgādībā esošajām personām piederošie pirmās nepieciešamības priekšmeti un uzturlīdzekļi.

145.pants. Konfiscētās mantas nodošana realizēšanai

Izdarot mantas konfiskāciju, tiesu izpildītājs nodod realizēšanai notiesātā mantu, kas palikusi pēc sprieduma izpildes izdevumu un to visu prasījumu apmierināšanas, kuri radušies, pirms notiesātā mantai arestu uzlikušas pirmstiesas izmeklēšanas iestādes vai tiesa.

Konfiscēto mantu nodod realizēšanai finanšu iestādēm likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 17.03.2004.)

146.pants. Institūcijas, kas izpilda izraidīšanu no Latvijas Republikas

Izraidīšanu no Latvijas Republikas savas kompetences ietvaros izpilda Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Valsts robežsardze saskaņā ar likumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2008.)

147.pants. Kārtība, kādā izpildāms spriedums par izraidīšanu no Latvijas Republikas

Ja saskaņā ar tiesas spriedumu krimināllietā notiesātais pēc pamatsoda izciešanas ir izraidāms no Latvijas Republikas, kriminālsoda izpildes institūcija paziņojumu par to, ka tiesas piespriestais pamatsods, izņemot brīvības atņemšanu, ir izpildīts, nekavējoties nosūta Valsts robežsardzei un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

Ja saskaņā ar tiesas spriedumu krimināllietā notiesātais pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas ir izraidāms no Latvijas Republikas, brīvības atņemšanas iestādes administrācija ne vēlāk kā 30 dienas pirms notiesātā atbrīvošanas informē Valsts robežsardzi un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi par to, ka notiesātajam piespriesta izraidīšana no Latvijas Republikas, kā arī norāda konkrētu datumu, kad notiesātais tiks atbrīvots no brīvības atņemšanas iestādes.

Gadījumā, kad saņemts iesniegums par notiesātā atbrīvošanu no soda izciešanas pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā un notiesātajam ir piemērots papildsods - izraidīšana no Latvijas Republikas, tiesa sav­laicīgi pirms tiesas sēdes, kurā tiks izskatīts iesniegums par notiesātā atbrīvošanu no soda izciešanas pirms termiņa, informē par to Valsts robežsardzi. Ja tiesas sēdē tiesa nolemj notiesāto atbrīvot no soda izciešanas pirms termiņa, tā lēmuma norakstu nekavējoties izsniedz Valsts robežsardzes amatpersonai un nosūta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

Ja nosacītas notiesāšanas gadījumā notiesātais pēc sprieduma stāšanās spēkā ir izraidāms no Latvijas Republikas, tiesa sprieduma norakstu nekavējoties nosūta Valsts robežsardzei un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

Notiesātais tiek izraidīts Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(13.12.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

148.pants. Sprieduma par tiesību ierobežošanu nodošana izpildei

(Izslēgts ar 13.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

149.pants. Papildsoda — tiesību ierobežošana — izpildes kārtība

Notiesātajam, kuram piespriests papildsods — tiesību ierobežošana —, ir pienākums ievērot viņam uzliktos tiesību ierobežojumus. Par uzlikto tiesību ierobežojumu neievērošanu persona saucama pie atbildības likumā paredzētajā kārtībā.

Tiesa pēc sprieduma spēkā stāšanās vai prokurors pēc prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās attiecīgi tiesas sprieduma norakstu vai prokurora priekšraksta par sodu norakstu nosūta izpildei institūcijai (ja tāda ir), kas ir kompetenta uzraudzīt attiecīgā tiesību ierobežojuma ievērošanu, lai tā veiktu konkrētas darbības tiesību ierobežojuma īstenošanai.

Institūcija, kas saņēmusi šā panta otrajā daļā minētā nolēmuma norakstu, rīkojas atbilstoši tās darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei.

Ja valsts vai pašvaldības institūcija konstatē, ka notiesātais pārkāpj papildsoda — tiesību ierobežošana — izpildes nosacījumus, tā par attiecīgo pārkāpumu nekavējoties informē Kriminālprocesa likumā noteikto iestādi, kas ir atbildīga par kriminālprocesa norisi.

(13.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

(Sadaļa izslēgta ar 15.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.12.2011.)

150.pants. Nāves soda izpildes vispārīgā kārtība

(Izslēgts ar 15.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.12.2011.)

151.pants. Ar nāves sodu notiesātā tiesiskais statuss

(Izslēgts ar 15.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.12.2011.)

152.pants. Nāves soda izpildes noteikumi

(Izslēgts ar 15.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.12.2011.)

(Sadaļa 04.04.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

153.pants. Nosacīti notiesātās personas uzraudzības organizēšana

Veicot nosacīti notiesātā uzraudzību, Valsts probācijas dienests kontrolē, kā nosacīti notiesātais pilda tiesas uzliktos un sodu izpildi regulējošos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, kā arī savas kompetences ietvaros konsultē nosacīti notiesāto.

154.pants. Uzraudzības plāns

Nosacīti notiesātā uzraudzība notiek saskaņā ar uzraudzības plānu, kuru sagatavo Valsts probācijas dienesta amatpersona.

Uzraudzības plāna sagatavošanā iesais­ta nosacīti notiesāto.

Uzraudzības laikā Valsts probācijas dienesta amatpersona, kas veic nosacīti notiesātā uzraudzību, var grozīt uzraudzības plānu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

155.pants. Nosacīti notiesātā pienākumi

Nosacīti notiesātajam ir pienākums:

1) reģistrēties Valsts probācijas dienestā desmit darbdienu laikā pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās;

2) pildīt Valsts probācijas dienesta amatpersonu likumīgās prasības;

3) ierasties Valsts probācijas dienestā Valsts probācijas dienesta amatpersonas noteiktajā laikā;

4) informēt Valsts probācijas dienesta amatpersonu par savu dzīvesvietu, darbavietu vai mācību iestādi, kā arī nekavējoties (tiklīdz nosacīti notiesātajam tas kļuvis zināms) paziņot par to maiņu;

5) lūgt Valsts probācijas dienesta atļauju izbraukšanai ārpus dzīvesvietas uz laiku, kas ilgāks par piecpadsmit dienām;

6) iesniegt Valsts probācijas dienesta amatpersonām informāciju par tiesas uzlikto pienākumu izpildi un iztikas avotiem.

Pārbaudes laikā ierodoties Valsts probācijas dienestā, nosacīti notiesātais nedrīkst atrasties alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu reibumā.

Šajā pantā minētie pienākumi nosacīti notiesātajam ir obligāti līdz ar pārbaudes termiņa sākumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

156.pants. Nosacīti notiesātā tiesības

Nosacīti notiesātajam ir tiesības:

1) iepazīties ar uzraudzības plānu;

2) iesniegt sūdzību augstākai amatpersonai par Valsts probācijas dienesta amatpersonas prettiesisko rīcību vai pieņemto lēmumu;

3) lūgt, lai uzraudzības veikšanai norīko citu Valsts probācijas dienesta amatpersonu.

157.pants. Nosacīti notiesātajam uzlikto pienākumu pilnīga vai daļēja atcelšana

Valsts probācijas dienesta amatpersona sagatavo un nosūta tiesai iesniegumu par uzlikto pienākumu pilnīgu vai daļēju atcelšanu, ja uzraudzības laikā tā konstatē, ka:

1) nosacīti notiesātais ar priekšzīmīgu uzvedību pierādījis, ka ir labojies;

2) nosacīti notiesātais attaisnojošu iemeslu dēļ turpmāk nespēj pildīt tiesas uzliktos pienākumus.

158.pants. Nosacītas notiesāšanas atcelšana vai pārbaudes laika pagarināšana

Ja Valsts probācijas dienesta amatpersona konstatē, ka nosacīti notiesātais bez attaisnojoša iemesla nepilda tiesas uzliktos vai šajā kodeksā noteiktos pienākumus vai atkārtoti izdara administratīvo pārkāpumu, tā sagatavo un nosūta tiesai iesniegumu par nosacītas notiesāšanas atcelšanu un spriedumā noteiktā soda izpildīšanu vai pārbaudes termiņa pagarināšanu.

159.pants. Atteikšanās no alkohola koncentrācijas pārbaudes izelpotajā gaisā vai tās rezultātu pārbaudes un šādas atteikšanās sekas

Ja nosacīti notiesātais nepiekrīt alkohola koncentrācijas pārbaudei izelpotajā gaisā vai tās rezultātiem un atsakās doties uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai, šāda nosacīti notiesātā rīcība uzskatāma par viņam noteikto pienākumu nepildīšanu.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

(11.11.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2002.)

1. Ministru kabinets nodrošina, lai:

1) līdz 2002.gada 1.aprīlim tiek izveidots un darbu uzsāk probācijas dienests Tieslietu ministrijas pārraudzībā, kas nodrošina palīdzības sniegšanu personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm;

2) (izslēgts ar 15.12.2011. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002., 04.04.2007. un 15.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.12.2011.)

2. (Izslēgts ar 20.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

3. Līdz 2005.gada 31.decembrim Valsts probācijas dienesta funkcijas piespiedu darba izpildē veic pašvaldības, izņemot Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Rēzeknes, Saldus, Tukuma un Valmieras rajonu, kur piespiedu darba izpildes institūcija spriedumiem, kas stājušies likumīgā spēkā no 2005.gada 1.janvāra, ir Valsts probācijas dienests.

(28.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2005.)

4. Valsts budžeta līdzekļus piespiedu darba izpildei pašvaldībām 2005.gadā administrē Valsts probācijas dienests.

(28.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2005.)

5. Ministru kabinets nodrošina šā likuma 50.⁹ panta trešajā daļā minēto noteikumu pieņemšanu līdz 2007.gada 1.martam.

(07.09.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.10.2006.)

6. Ministru kabinets nodrošina šā kodeksa 51.panta astotajā daļā minēto noteikumu pieņemšanu līdz 2007.gada 1.jūlijam.

(04.04.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

7. Tiesas nolēmumi par nosacītu pirms­termiņa atbrīvošanu no soda izciešanas un nosacītu notiesāšanu, kas stājušies spēkā pirms 2007.gada 1.jūnija, izpildāmi pēc šā kodeksa 115.¹ panta un 30.nodaļas nosacījumiem tiktāl, ciktāl šie nosacījumi nav pretrunā ar tiesas nolēmumā noteikto.

(04.04.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

8. Ministru kabinets nodrošina šā kodeksa 118.pantā minēto noteikumu pieņemšanu līdz 2008.gada 1.jūnijam.

(13.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2008.)

9. Grozījums šā likuma 50.⁶ panta trešajā daļā, kas paredz aizstāt vārdu “pagasta” ar vārdiem “novada vai republikas pilsētas”, un grozījums 119.panta otrajā daļā, kas paredz aizstāt vārdus “pašvaldības dome (padome)” ar vārdiem “novada vai republikas pilsētas dome”, stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

(27.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.12.2008.)

10. Grozījums šā kodeksa 74.panta otrajā daļā, kas notiesātajiem, kurus tur soda izolatoros, paredz atļaut vienu stundu ilgu pastaigu dienā, stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

(30.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.05.2009.)

11. Grozījumi šā likuma 50.⁹ panta pirmajā un otrajā daļā, ar kuriem noteikts brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas sastāvs un pants papildināts ar ceturto daļu, stājas spēkā 2009.gada 1.septembrī.

(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

12. Grozījumi šā likuma 71.panta piektajā un sestajā daļā attiecībā uz notiesātajiem uzlikto sodu pārsūdzēšanu neattiecas uz lietām, kurās Administratīvā rajona tiesa spriedumu pieņēmusi līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai. Šajās lietās spriedums pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

13. Grozījumi attiecībā uz naudas soda izpildes izslēgšanu no Latvijas Sodu izpildes kodeksa un 55.panta papildināšanu ar piekto daļu attiecas uz tiesas spriedumiem, kas stājušies spēkā pēc 2009.gada 1.jūlija.

(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

14. Brīvības atņemšanas iestādes administrācija nodrošina, lai atbilstoši šajā kodeksā noteiktajām prasībām:

1) līdz 2011.gada 1.decembrim tiktu grozītas ar notiesātajiem noslēgtās vienošanās un darba līgumi;

2) līdz 2012.gada 1.maijam tiktu grozīti ar komersantiem noslēgtie sadarbības līgumi par notiesāto nodarbināšanas organizēšanu.

(16.06.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.07.2011.)

15. Šā kodeksa astotajā “B” nodaļā minētā kārtība komersantu iesaistīšanai notiesāto nodarbināšanā piemērojama ar 2012.gada 1.janvāri.

(16.06.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.07.2011.)

16. Līdz šā kodeksa 56.⁶ pantā un 56.¹⁴ panta piektajā daļā minēto noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 1.janvārim ir piemērojami Ministru kabineta 2008.gada 21.aprīļa noteikumi Nr.292 “Kārtība, kādā komersanti tiek iesaistīti ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbinātības organizēšanā, un kārtība, kādā slēdzami līgumi ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbinātības organizēšanai” un Ministru kabineta 2010.gada 17.augusta noteikumi Nr.780 “Notiesāto personu iesaistīšana darbā un darba samaksas kārtība brīvības atņemšanas iestādēs”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo kodeksu.

(16.06.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.07.2011.)

17. Personas, kurām tiesa neizciesto sodu — piespiedu darbs vai naudas sods — aizstājusi ar arestu, pēc 2013.gada 1.aprīļa, kad stājas spēkā grozījumi Krimināllikumā, arestu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē.

(20.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2013.)

18. Šā kodeksa 61.⁵ panta otrā daļa attiecībā uz regulāru notiesātā riska un vajadzību izvērtēšanu stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

19. Ministru kabinets līdz 2012.gada 1.martam nosaka šā kodeksa 61.⁵ panta trešajā daļā paredzēto notiesāto resocializācijas īstenošanas kārtību.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

20. Šā kodeksa 61.⁶ pants par resocializācijas plānu stājas spēkā 2012.gada 1.aprīlī un attiecas uz personām, kas pēc minētā datuma tiek ievietotas brīvības atņemšanas iestādē soda izpildei. Resocializācijas plāni pārējām ar brīvības atņemšanas sodu notiesātajām personām sagatavojami līdz 2013.gada 1.janvārim. Ar brīvības atņemšanu notiesātajam, kamēr viņam nav veikts šā kodeksa 61.⁵ pantā noteiktais risku un vajadzību izvērtējums, resocializācijas līdzekļus piemēro, ievērojot soda izpildes plānā noteikto, izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un sabiedriskās bīstamības pakāpi, notiesātā personību, kā arī uzvedību un attieksmi pret darbu.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

21. Šā kodeksa 50.³, 50.⁴, 50.⁵, 50.⁷ un 50.¹¹ panta grozījumi, kas paredz pāreju uz divām soda izciešanas režīma pakāpēm daļēji slēgtajā cietumā, stājas spēkā trīs mēnešus pēc šo grozījumu pieņemšanas dienas.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

22. Lai nodrošinātu šā kodeksa 50.³, 50.⁴, 50.⁵, 50.⁷ un 50.¹¹ pantā paredzēto pāreju uz divām soda izciešanas režīma pakāpēm daļēji slēgtajos cietumos, brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija triju mēnešu laikā pēc šā kodeksa 50.³, 50.⁴, 50.⁵, 50.⁷ un 50.¹¹ panta grozījumu spēkā stāšanās nodrošina lēmuma pieņemšanu par soda izciešanas režīmu notiesātajiem, kas sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma režīma zemākajā un vidējā pakāpē, ņemot vērā šādus nosacījumus:

1) soda izciešana režīma augstākajā pakāpē nosakāma tiem notiesātajiem, kuri izcietuši šā kodeksa 50.⁵ pantā noteikto soda daļu un kuriem no soda piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu ir pagājis šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā noteiktais laiks, ja šāds sods ticis viņiem piemērots un viņi uzskatāmi par administratīvi nesodītiem;

2) soda izciešana režīma augstākajā pakāpē nosakāma tiem notiesātajiem, kuri minēto grozījumu spēkā stāšanās dienā izcieš sodu daļēji slēgtā cietuma režīma vidējā pakāpē un nav izcietuši šā kodeksa 50.⁵ pantā noteikto soda daļu, bet kuriem no soda piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu ir pagājis šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā noteiktais laiks, ja šāds sods ticis viņiem piemērots un viņi uzskatāmi par administratīvi nesodītiem;

3) soda izciešana režīma zemākajā pakāpē nosakāma tiem notiesātajiem, kuri ir izcietuši šā kodeksa 50.⁵ pantā noteikto soda daļu, bet kuriem no soda piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumiem nav pagājis šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā noteiktais laiks vai kuri uzskatāmi par administratīvi sodītiem. Šos notiesātos pēc šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā noteiktā termiņa beigām brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija var pārvietot uz daļēji slēgto cietumu soda izciešanai režīma augstākajā pakāpē.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

23. No 2012.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 1.janvārim brīvības atņemšanas iestāde papildus šā kodeksa 112.² panta otrajā daļā minētajai informācijai nosūta bāriņtiesai informāciju arī par to, vai noziedzīgajā nodarījumā cietušais ir bijis nepilngadīgs, ja persona, kas tiek atbrīvota no brīvības atņemšanas iestādes, sodu izcieta par Krimināllikuma 159., 160., 161., 162., 162.¹, 164., 165. un 166.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

(14.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

24. Papildsodu — policijas kontrole — turpina izciest personas, kurām tas piespriests, un tām piemērojami šādi policijas kontroles izpildes nosacījumi:

1) personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, var piemērot šādus ierobežojumus:

a) aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā,

b) aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās,

c) aizliegumu izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas bez policijas atļaujas,

d) pienākumu no vienas līdz četrām reizēm mēnesī ierasties policijas iestādē, lai reģistrētos;

2) lai pārbaudītu, kā persona ievēro noteiktos ierobežojumus, policijas darbinieki var to apmeklēt dzīvesvietā jebkurā diennakts laikā;

3) personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, konkrētus ierobežojumus atbilstoši šā punkta 1.apakšpunktam nosaka policijas iestādes (pēc minētās personas dzīvesvietas) priekšnieks;

4) policijas kontroles īstenošanai piemēro Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumus Nr.479 “Papildsoda — policijas kontrole — īstenošanas kārtība”;

5) ja persona, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, ļaunprātīgi pārkāpj tās noteikumus, rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā šī persona dzīvo, pēc kontrolējošās policijas iestādes iesnieguma saskaņā ar Krimināllikumu un Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā var neizciesto papildsodu aizstāt ar brīvības atņemšanu. Šādas aizstāšanas gadījumā brīvības atņemšana izciešama daļēji slēgtajā cietumā;

6) administratīvā komisija, lemjot par to, vai nosūtīt tiesai ierosinājumu par tāda notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, kuram kā papildsods noteikta policijas kontrole, var lemt arī par to, vai nosūtīt tiesai priekšlikumu par papildsoda termiņa samazināšanu vai papildsoda atcelšanu. Iesniegums iesniedzams rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde;

7) ja notiesātais, kuram kā papildsods noteikta policijas kontrole, šā soda izciešanas laikā ar priekšzīmīgu uzvedību pierāda, ka viņš ir labojies, kontrolējošās policijas iestādes priekšnieks var ierosināt rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā notiesātā persona dzīvo, samazināt papildsoda termiņu vai atcelt papildsodu;

8) Valsts policijas teritoriālā struktūrvienība nekavējoties nosūta bāriņtiesai informāciju par notiesāto, ja papildsoda — policijas kontrole — izpildes laikā iegūtas ziņas, kas rada pamatotas aizdomas par iespējamu bērna veselības, dzīvības vai pilnvērtīgas attīstības apdraudējumu, un notiesātais dzīvo vai plāno dzīvot ģimenē, kurā ir bērni. Informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu, personas kodu, Krimināllikuma pantu, pēc kura viņš notiesāts, piespriestās policijas kontroles termiņu un informāciju, kas norāda uz iespējamu bērna apdraudējumu. Šo informāciju nosūta bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā uzturas notiesātais un iespējami apdraudētais bērns. Minētajai informācijai ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss.

(21.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2011.)

25. Personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, piemērojamas šā kodeksa normas, kas attiecas uz personām, kurām piespriests mūža ieslodzījums.

(15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.12.2011.)

26. Soda izpildes iestāde saskaņā ar grozījumiem Krimināllikumā, kuri stājas spēkā 2013.gada 1.aprīlī, mēneša laikā iesniedz tiesai iesniegumu par personas atbrīvošanu no soda izciešanas vai par sprieduma grozīšanu, vai par nosacītas notiesāšanas pārbaudes laika atcelšanu. Kriminālsoda — piespiedu darbs — izpilde līdz iesnieguma izskatīšanai tiesā tiek apturēta.

(20.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2013.)