Ministru kabineta noteikumi Nr.173
Rīgā 1995. gada 27. jūnijā (prot. Nr. 35 10. §)
Izdoti saskaņā ar likuma «Par uzņēmējdarbību» 32. pantu,
likumu «Par nodokļiem un nodevām» un likuma «Par akcīzes nodokli» 5. un 6. pantu
I. Noteikumos lietotie termini
Alkoholiskie dzērieni - visi pārtikas etilspirtu (etanolu) saturoši dzērieni ar absolūto spirta saturu virs 1,5%, izņemot alu.
Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa marka - valsts institūcijas izdota speciāla marka, ko uzlīmē uz alkoholiskā dzēriena fasējuma un kas apliecina akcīzes nodokļa samaksu atbilstīgi akcīzes nodokļa apmēram.
Alkoholisko dzērienu speciālās marķēšanas zīme - alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmuma izstrādātam un Spirta monopola padomes apstiprinātam etalonparaugam atbilstīga alkoholiskā dzēriena marķējuma zīme.
Atbilstības sertifikācija - trešās puses darbība, kas ar noteikto ticamību apliecina, ka produkts atbilst noteiktajam standartam vai cita normatīvā dokumenta prasībām.
Atbilstības sertifikāts - dokuments, kas izsniegts saskaņā ar sertifikācijas sistēmas noteikumiem un ar noteikto ticamību apliecina, ka pārtikas jēlspirta, spirta, kā arī alkoholisko dzērienu kvalitāte atbilst normatīvi tehnisko dokumentu (drošuma) prasībām.
Jēlspirts - šo noteikumu izpratnē etilspirts, kas iegūts, fermentatīvi raudzējot cukuru un cieti saturošas pārtikas izejvielas (graudus, kartupeļus, melasi un citas).
Marķēts alkoholiskais dzēriens - šo noteikumu izpratnē uz alkoholiskā dzēriena fasējuma ar noteiktam atbilstības sertifikātam atbilstīgu akcīzes nodokļa marku vai speciālās marķēšanas zīmi apzīmēts alkoholiskais dzēriens.
Metroloģiskā atestācija - svaru, mēru un mērinstrumentu atzīšana par likumīgi lietojamiem.
Pārtikas etilspirts (tālāk tekstā - «spirts») - etilspirts (etanols), kas iegūts, rektificējot jēlspirtu vai nogatavinātu brāgu.
Pārstāvības līgums - Latvijas Republikā reģistrēta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) un ārvalsts alkoholisko dzērienu ražotājfirmas vai izplatītājfirmas noslēgta rakstiska vienošanās vai pilnvarojums, kas apliecina uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) tiesības ārvalsts firmas uzdevumā izplatīt Latvijā alkoholiskos dzērienus.
Spirta pārstrāde - jēlspirta vai rektifikācijas blakusproduktu pārstrāde pārtvaices (rektifikācijas) ceļā.
Tehniskais (sintētiskais) spirts (tālāk tekstā - «tehniskais spirts») - etilspirts, kas iegūts, pārstrādājot koksnes vai cita augu materiāla hidrolīzes produktus, vai arī iegūts sintētiski, sērskābes vai citu katalizatoru klātbūtnē hidrolizējot etilēnu.
Tranzīts cauri Latvijas Republikas teritorijai - preču un citu priekšmetu pārvietošana muitas kontrolē cauri Latvijas Republikas teritorijai starp diviem Latvijas Republikas valsts robežas punktiem.
II. Vispārīgie jautājumi
1. Spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopols šo noteikumu izpratnē ir vienota kārtība, kādā veicama jēlspirta, spirta un alkoholisko dzērienu ražošana, izvešana (eksports), ievešana (imports), vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, glabāšana, vietējie un tranzīta pārvadājumi, kā arī nodrošināma valsts kontrole pār šīs kārtības ievērošanu.
2. Spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopola īstenošanas noteikumus izdod Ministru kabinets.
3. Šo noteikumu izpildes organizēšanu veic Ministru kabineta izveidotā Spirta monopola pārvalde, kas ir Finansu ministrijas pakļautībā. Tai ir juridiskas personas statuss un nodalīts budžeta finansējums. Ministru kabinets pēc finansu ministra ieteikuma ieceļ amatā Spirta monopola pārvaldes direktoru, nosaka šīs pārvaldes struktūru un apstiprina Spirta monopola pārvaldes nolikumu.
4. Ministru kabinets izveido Spirta monopola padomi, kuras sastāvā ir Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas un Zemkopības ministrijas pārstāvji. Spirta monopola padomi vada Spirta monopola pārvaldes direktors. Spirta monopola padomes pieņemtie lēmumi stājas spēkā pēc tam, kad tos rīkojuma veidā ir parakstījis Spirta monopola pārvaldes direktors.
5. Spirta monopola padome:
5.1. izvērtē priekšlikumus un pieņem lēmumus par jaunu jēlspirta, spirta un alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), cehu vai ražotņu izveides lietderību valstī;
5.2. izvērtē priekšlikumus un pieņem lēmumus par spirta un alkoholisko dzērienu ievešanas (importa) vai izvešanas (eksporta) lietderību un sortimentu;
5.3. pieprasa un saņem informāciju par Spirta monopola pārvaldes darbību;
5.4. izvērtē priekšlikumus un, ja nepieciešams, pieņem lēmumus par atsevišķu alkoholisko dzērienu veidu, grupu vai nosaukumu ievešanas, realizācijas vai tranzīta ierobežošanu vai pārtraukšanu;
5.5. veic citas darbības šajos noteikumos paredzētajos gadījumos.
6. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un citas juridiskas personas savstarpējos norēķinus par jēlspirtu, spirtu un alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī par spirtu saturošām izejvielām un ražošanas blakusproduktiem kārto tikai ar banku iestāžu starpniecību. Norēķini skaidrā naudā ir aizliegti. (Par skaidras naudas norēķinu uzskatāma arī vienas fiziskas vai juridiskas personas izdarīta skaidras naudas iemaksa citas fiziskas vai juridiskas personas norēķinu kontā banku iestādē.) Norēķini par alkoholiskajiem dzērieniem izdarāmi 30 dienu laikā no šo dzērienu dokumentāri apliecināta saņemšanas brīža.
7. Jēlspirtu, spirtu un alkoholiskos dzērienus aizliegts pārdot un iegādāties par cenu, kas ir zemāka par muitas vērtības (Latvijas Republikā ražotajiem produktiem - par realizācijas cenas) un aprēķināto nodokļu summu.
8. Maksājuma uzdevumus norēķiniem par jēlspirtu, spirtu un alkoholiskajiem dzērieniem un ar tiem saistītajiem nodokļiem un nodevām pēc to iesniegšanas banku iestādēs uzņēmumi (to skaitā citas banku iestādes) ir tiesīgi atsaukt tikai ar Spirta monopola pārvaldes atļauju.
9. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) norēķinās par jēlspirtu, spirtu un alkoholiskajiem dzērieniem saskaņā ar šiem noteikumiem, noformējot vienota parauga maksājuma uzdevumus un ievērojot likuma «Par grāmatvedību» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 44; Latvijas Vēstnesis, 1994, 149) prasības.
10. Vienota parauga maksājuma izdevumi par jēlspirtu, spirtu un alkoholiskajiem dzērieniem (tālāk tekstā - «maksājuma uzdevumi») šo noteikumu izpratnē ir tādi maksājuma uzdevumi, kuros ir šāda obligāti uzrādāma informācija:
10.1. maksātāja un maksājuma saņēmēja uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pilns nosaukums;
10.2. tās preces klasifikācijas pazīme, par kuru veic norēķinu (spirts, alkoholiskie dzērieni un citas);
10.3. to preču transporta pavadzīmju numuri un izdošanas datumi, atbilstīgi kurām tiek veikts maksājums;
10.4. visu nosaukumu preču vērtības kopējā summa;
10.5. visu nosaukumu preču vērtības kopējai summai atbilstīga pievienotās vērtības nodokļa summa;
10.6. atdotās (atdodamās) taras vērtība;
10.7. maksājuma uzdevuma aizpildīšanas datums.
11. Ja uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) maksājuma uzdevuma ietvaros ņem vērā citus savstarpējos norēķinus (piemēram, par taru, transportu, pakalpojumiem un citus), kā arī veic daļēju vai iepriekšēju samaksu par preci un tā rezultātā maksājuma uzdevumā norādītā summa neatbilst pavadzīmē uzrādītajai, maksājuma uzdevuma norīkojuma sadaļā obligāti papildus uzrādāma šāda informācija:
11.1. tā pakalpojuma nosaukums vai veids un pakalpojuma sniegšanas datums, kura vērtība tiek ietverta savstarpējā norēķinā. Ja pakalpojumu sniegusi trešā persona, par to jānorāda šo noteikumu 10.1. apakšpunktā paredzētās ziņas;
11.2. sniegtā pakalpojuma norēķinu dokumenta numurs un pakalpojumam atbilstīgā summa;
13.3. daļējās samaksas apmērs un summa, kā arī atsauce uz iepriekš izdarītajiem maksājumiem un to summu (piemēram, daļēja pēcapmaksa, daļēja priekšapmaksa, pilna priekšapmaksa).
12. Visi uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas saskaņā ar licencēm ražo, importē, eksportē vai realizē jēlspirtu, spirtu un alkoholiskos dzērienus, katrai to pārdotajai, realizētajai, nodotajai realizācijai, iegādātajai, pieņemtajai, atpakaļ nosūtītajai vai pārvietotajai (arī viena uzņēmuma ietvaros) partijai pievieno šai partijai atbilstīgas pēc vienota parauga noformētas preču transporta pavadzīmes.
13. Pēc vienota parauga noformētas spirta un alkoholisko dzērienu pavadzīmes (tālāk tekstā - «pavadzīmes») šo noteikumu izpratnē ir pavadzīmes, kurās ir šāda obligāti uzrādāma informācija:
13.1. pavadzīmes numurs;
13.2. pavadzīmes izdošanas datums;
13.3. ziņas par nosūtītāju (pārdevēju):
13.3.1. uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukums un nodokļu maksātāja kods;
13.3.2. iekraušanas vietas adrese, kurai jāatbilst licencē norādītajai tirdzniecības vai uzglabāšanas vietas adresei;
13.3.3. licences sērija, numurs, izdošanas datums;
13.3.4. bankas rekvizīti (norēķinu konta numurs, bankas nosaukums, kods), kas reģistrēti attiecīgā rajona (pilsētas) nodokļu inspekcijā;
13.4. muitas deklarācijas numurs un noformēšanas datums (aizpilda tikai preču importētājs);
13.5. ziņas par saņēmēju (pircēju):
13.5.1. uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukums un nodokļu maksātāja kods;
13.5.2. pārvadājuma galapunkta adrese, kurai jāatbilst licencē norādītajai tirdzniecības vai uzglabāšanas vietas adresei;
13.5.3. licences sērija, numurs, izdošanas datums;
13.5.4. bankas rekvizīti (norēķinu konta numurs, bankas nosaukums, kods), kas reģistrēti Valsts ieņēmumu dienesta attiecīgā rajona (pilsētas) nodokļu inspekcijā un Spirta monopola pārvaldē;
13.6. transportlīdzekļa, kas veic spirta vai alkoholisko dzērienu attiecīgās partijas pārvadājumus, reģistrācijas numurs un transportlīdzekļa vadītāja uzvārds;
13.7. ziņas par preci:
13.7.1. alkoholiskā dzēriena veids un nosaukums;
13.7.2. absolūtā spirta saturs (procentos);
13.7.3. atsevišķas mazākās pārdošanas vienības (pudeles, krūkas, mucas, cisternas) tilpums (litros);
13.7.4. preces daudzums (mazāko pārdošanas vienību skaits);
13.7.5. vienas pārdošanas vienības cena, ieskaitot muitas nodokli un akcīzes nodokli;
13.7.6. viena nosaukuma preces vērtības summa (preces daudzums, kas pareizināts ar pārdošanas vienības cenu (ieskaitot muitas nodokli un akcīzes nodokli));
13.7.7. visu nosaukumu preču vērtības kopējā summa;
13.7.8. visu nosaukumu preču vērtības kopējai summai atbilstīga pievienotās vērtības nodokļa summa;
13.7.9. pavadzīmē norādīto preču vērtības galīgā summa;
13.8. produkcijas atbilstības sertifikātu numuri, to izdošanas datums, derīguma termiņš (ja tāds ir norādīts sertifikātā);
13.9. alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa marku vai speciālās marķēšanas zīmju sērijas un numuri (uzrādāms attiecīgās partijas sertifikātam atbilstīgs marku vai zīmju numuru intervāls);
13.10. preces izsniedzēja un saņēmēja pilnvaroto personu amata pilns nosaukums, uzvārds, personas paraksts;
13.11. preces izsniedzēja un saņēmēja zīmoga (spiedoga) nospiedums.
14. Pavadzīmes, kurās nav norādīta visa šo noteikumu 20. punktā minētā informācija vai kurās norādītā informācija ir nepareiza, nav skaidri salasāma visos pavadzīmes eksemplāros vai kurās ir neskaidri zīmogu (spiedogu) nospiedumi, uzskatāmas par vienotā parauga noformēšanas prasībām neatbilstīgām.
15. Pavadzīmēs uzņēmumi var papildus uzrādīt tiem nepieciešamo informāciju (par taru, iepakojumu un citu).
16. Minimālais pavadzīmju komplekta aizpildīto eksemplāru skaits ir trīs, no tiem divi eksemplāri paredzēti nosūtītājam un viens - saņēmējam.
17. Par pavadzīmju numerācijas kārtību un stingru uzskaiti uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) atbild tā vadītājs.
18. Katrs licencētais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) reģistrē Spirta monopola pārvaldē konkrētajā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) izmantojamo pavadzīmju paraugus ar zīmoga (spiedoga) nospieduma paraugu, numerācijas shēmu, kā arī izziņu ar to darbinieku amatu nosaukumiem, uzvārdiem un paraksta paraugiem, kuriem ir tiesības nosūtītāja vārdā parakstīt pavadzīmes. Pavadzīmju paraugus apstiprina uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vadītājs ar savu skaidri salasāmu parakstu un ar zīmoga (spiedoga) nospiedumu.
19. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) nodrošina Spirta monopola pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta, Tirdzniecības uzraudzības valsts komitejas, kā arī likumos spirta un alkoholisko dzērienu kontroles veikšanai noteikto valsts institūciju pilnvarotu darbinieku piekļūšanu spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem, to uzskaites dokumentiem un datoru informācijai uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ražošanas, glabāšanas, tirdzniecības un biroja telpās Spirta monopola pārvaldei deklarētajā darba laikā.
20. Visām darbadienas laikā izsniegtajām un saņemtajām spirta un alkoholisko dzērienu pavadzīmēm to izdošanas un saņemšanas vietās līdz tajās norādītās produkcijas realizācijas uzsākšanai jābūt reģistrētām datorā vai atsevišķā caurauklotā, numurētā un attiecīgā rajona valsts ieņēmumu dienesta nodaļu inspekcijā (pēc nodokļu maksātāja uzskaites vietas) apzīmogotā alkoholisko dzērienu pavadzīmju reģistrācijas žurnālā, norādot šādas ziņas:
20.1. ieraksta numurs pēc kārtas;
20.2. reģistrācijas datums;
20.3. pavadzīmes numurs;
20.4. pavadzīmes izrakstīšanas datums;
20.5. saņēmēja (izsniedzēja) nosaukums;
20.6. preču vērtības kopējā summa;
20.7. pievienotās vērtības nodokļa summa;
20.8. pavadzīmes vērtības galīgā summa;
20.9. atbildīgās personas paraksts par pavadzīmes ierakstīšanu grāmatvedības reģistros.
21. Preču transporta pavadzīmes bez to reģistrācijas datorā vai alkoholisko dzērienu pavadzīmju reģistrācijas žurnālā uzskatāmas par neatbilstīgām vienotā parauga noformēšanas prasībām.
22. Ja preču transporta pavadzīmēs esošie dati nesakrīt ar faktiski iereģistrētajiem, tad pavadzīmēm obligāti jāpievieno grāmatvedības attaisnojuma dokumenti, kuru numuri attiecīgi jāuzrāda datorā vai alkoholisko dzērienu pavadzīmju reģistrācijas žurnālā.
23. Datorā vai alkoholisko dzērienu pavadzīmju reģistrācijas žurnālā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) var papildus uzrādīt tiem nepieciešamo informāciju, ja tā attiecas uz alkoholiskajiem dzērieniem.
Citu preču pavadzīmju reģistrācija alkoholisko dzērienu pavadzīmju reģistrācijas žurnālā vai attiecīgajā datorprogrammā nav atļauta.
24. Darbadienas beigās uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) esošie spirta un alkoholisko dzērienu atlikumi pilnā sortimentā pa veidiem un nosaukumiem reģistrējami datorā vai atsevišķā caurauklotā, numurētā un apzīmogotā spirta un alkoholisko dzērienu atlikumu reģistrācijas žurnālā.
25. Spirta un alkoholisko dzērienu atlikumu reģistrācijas žurnālā vai datorā jānorāda šādas ziņas:
25.1. preces pilns nosaukums;
25.2. tilpums;
25.3. absolūtā spirta saturs (procentos);
25.4. iepirkšanas cena - (ražošanas uzņēmumiem - realizācijas cena), ieskaitot muitas, akcīzes un pievienotās vērtības nodokli;
25.5. darbadienas laikā saņemto vienību skaits;
25.6. darbadienas laikā realizēto vienību skaits;
25.7. atlikumā esošo vienību skaits darbadienas beigās.
26. Spirta un alkoholisko dzērienu atlikumu reģistrācijas žurnālā var būt alkoholisko dzērienu uzskaites kartītes, ja ir nodrošināta to stingra grāmatvedības uzskaite.
27. Spirta un alkoholisko dzērienu atlikumu reģistrācijas žurnālos uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) var papildus uzrādīt tiem nepieciešamo informāciju, ja tā attiecas uz spirtu un alkoholiskajiem dzērieniem.
28. Spirta un alkoholisko dzērienu uzskaites dokumentu glabāšanas laiks ir šāds:
28.1. noliktavās, tirdzniecības vietās, sabiedriskās ēdināšanai vietās - viens gads no produkcijas pieņemšanas vai nosūtīšanas brīža;
28.2. uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) arhīvā - pieci gadi no produkcijas pieņemšanas vai nosūtīšanas brīža.
29. Ja ierakstus spirta un alkoholisko dzērienu uzskaites dokumentos labo, tad obligāti jābūt redzamam to sākotnējam saturam.
Labojums uzskatāms par spēkā neesošu, ja nav norādes, kas to izdarījis, kad un kāpēc.
30. Spirta un alkoholisko dzērienu dokumentu kārtošana un datu uzglabāšana tikai datoros pieļaujama saskaņā ar likumu «Par grāmatvedību» un šiem noteikumiem.
31. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un citas juridiskas personas,. kas saņem licenci šo noteikumu 33. punktā minētās uzņēmējdarbības veikšanai vai atļauju noteikta daudzuma spirta iegādei, paziņo Valsts ieņēmumu dienesta attiecīgā rajona (pilsētas) nodokļu inspekcijai norēķinu kontus (norēķinu konta numurs, bankas nosaukums, kods un citi rekvizīti), kas tiks izmantoti bezskaidras naudas norēķiniem par darījumiem ar jēlspirtu, spirtu un alkoholiskajiem dzērieniem. Šo norēķinu veikšanai izmantot citus kontus bez Valsts ieņēmumu dienesta attiecīgā rajona (pilsētas) nodokļu inspekcijas atļaujas aizliegts.
32. Nodarboties ar jēlspirta, spirta un alkoholisko dzērienu ražošanu realizācijai, ievešanu (importu), izvešanu (eksportu), vairumtirdzniecību, mazumtirdzniecību, glabāšanu un tranzīta pārvadājumiem ir tiesīgi tikai speciālu atļauju (licenci) (tālāk tekstā - «licence») saņēmušie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības).
Spirta un alkoholisko dzērienu ievešana uz laiku bez to pārstrādes vai pildīšanas uzņēmumos, kas saņēmuši licenci alkoholisko dzērienu ražošanai realizācijai, aizliegta (izņemot tranzīta pārvadājumus šajos noteikumos paredzētajā kārtībā).
33. Licences noteiktas šādiem uzņēmējdarbības veidiem:
33.1. jēlspirta ražošanai un realizācijai;
33.2. spirta pārstrādei (rektifikācijai) un realizācijai;
33.3. alkoholisko dzērienu ražošanai realizācijai;
33.4. alkoholisko dzērienu ievešanai (importam) brīvai realizācijai;
33.5. alkoholisko dzērienu (spirta) ievešanai (importam) bez tiesībām realizēt tos citām juridiskām personām;
33.6. alkoholisko dzērienu, jēlspirta vai spirta izvešanai (eksportam);
33.7. alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai;
33.8. alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai;
33.9. spirta tranzīta pārvadājumiem;
33.10. alkoholisko dzērienu tranzīta pārvadājumiem.
34. Licences šo noteikumu 33. punktā minētās uzņēmējdarbības veikšanai izsniedz Spirta monopola pārvalde pēc saskaņošanas ar Valsts ieņēmumu dienestu un ar tās pašvaldības piekrišanu, kuras administratīvajā teritorijā tiks veikta attiecīgā uzņēmējdarbība.
Pašvaldības piekrišana nav nepieciešama šo noteikumu 33.9 un 33.10. apakšpunktā minētajai uzņēmējdarbībai.
Pašvaldībai iesniegums jāizskata un piekrišana vai motivēts atteikums jādod 15 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas. Pašvaldībai nav tiesību uzņēmējdarbībai ar spirtu un alkoholiskajiem dzērieniem noteikt tādas atļaujas, kuras neparedz šie noteikumi, kā arī prasīt maksu par pašvaldību piekrišanu.
35. Citus licences saņemšanai nepieciešamos dokumentus nosaka Spirta monopola pārvalde.
36. Spirta monopola pārvalde izsniedz licenci vai dod motivētu atteikumu 45 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.
Spirta monopola pārvaldes atteikumu licences izsniegšanai var iesniegt izskatīšanai finansu ministram vai pārsūdzēt tiesā.
37. Uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri pieprasa licences šo noteikumu 33. punktā minētās uzņēmējdarbības veikšanai, jānodrošina, lai licencējamās ražošanas un tirdzniecības vietās būtu izvietota labi saskatāma izkārtne, kurā valsts valodā norādīts uzņēmuma un attiecīgās ražotnes vai tirdzniecības vietas nosaukums un licencējamās ražotnes vai tirdzniecības vietas darba laiks.
38. Licences alkoholisko dzērienu ievešanai brīvai realizācijai un vairumtirdzniecībai izsniedz, ja uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) dokumentāri apliecina, ka iepriekšējās licences darbības laikā alkoholisko dzērienu vidējais neto apgrozījums mēnesī tajos nav bijis mazāks par šādu summu:
38.1. uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) ar licenci alkoholisko dzērienu ievešanai brīvai realizācijai:
38.1.1. importējot degvīnus, - 100 000 latu;
38.1.2. importējot pārējos plaša sortimenta stipros alkoholiskos dzērienus, - 50 000 latu. Šis ierobežojums neattiecas uz uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas importē tikai augstākās kvalitātes un Nacionālās alkoholisma ierobežošanas komisijas atzītus konjaka tipa alkoholiskos dzērienus;
38.1.3. importējot dabīgos vīnus, - 10 000 latu. Šis ierobežojums neattiecas uz uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas importē tikai augstākās kvalitātes un Nacionālās alkoholisma ierobežošanas komisijas atzītus vīnus;
38.1.4. importējot šampanieti, dzirkstošos vīnus un pārējos vājos alkoholiskos dzērienus, - 20 000 latu;
38.2. uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri saņēmuši licenci alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai, - 50 000 latu;
38.3. 38.2. apakšpunktā minētie nosacījumi neattiecas uz uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri noteiktā kārtībā nodarbojas ar konfiscētā spirta un alkoholisko dzērienu realizāciju.
39. Uzņēmumiem, kuri licences alkoholisko dzērienu ievešanai brīvai realizācijai vai vairumtirdzniecībai pieprasa pirmo reizi, jāapliecina, ka paredzamais alkoholisko dzērienu neto apgrozījums mēnesī nebūs mazāks par šo noteikumu 38. punktā minēto. Ja trīs mēnešus pēc licences izsniegšanas nav nodrošināts Spirta monopola pārvaldei apliecinātais vidējais neto apgrozījums mēnesī, Spirta monopola pārvalde anulē izsniegto licenci, izņemot gadījumus, ja šī ap grozījuma sasniegšanu kavējuši dokumentāri apliecināti nepārvarami šķēršļi.
40. Licenci ir tiesīga izmantot tikai tā juridiskā persona, kurai tā izsniegta.
41. Licence dod tiesības veikt attiecīgās darbības tikai licencē norādītajā vietā.
42. Licences alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) neizsniedz šādos gadījumos:
42.1. ja attiecīgās tirdzniecības vietas lietderīgā platība ir mazāka par 20 m2 vai tajā nav tirdzniecības zāles;
42.2. ja uz attiecīgajām tirdzniecības vietām ir izsniegtas licences alkoholisko dzērienu ievešanai (importam) brīvai realizācijai;
42.3. ja uz attiecīgajām tirdzniecības vietām ir izsniegtas licences alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai.
43. Licences alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai vai alkoholisko dzērienu ievešanai brīvai realizācijai uzņēmumiem {uzņēmējsabiedrībām) neizsniedz tām tirdzniecības vietām (noliktavām), kurām ir izsniegtas licences alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai.
44. Licenci šo noteikumu 33. punktā minētās uzņēmējdarbības veikšanai noteiktā vietā izsniedz tikai vienai juridiskajai personai.
45. Ja licences derīguma termiņa laikā licencē noteiktās vietas īres vai izmantošanas tiesības iegūst cita juridiska persona, līdzšinējam vietas izmantotājam licence jānodod Spirta monopola pārvaldē anulēšanai, bet vietas turpmākajam izmantotājam jāpieprasa licence vispārējā kārtībā.
Juridiskajai personai, kas turpmāk izmantos attiecīgo vietu uzņēmējdarbības veikšanai, licenci izsniedz tikai pēc tam, kad anulēta iepriekšējam noteiktās vietas izmantotājam izsniegtā licence.
46. Spirta monopola pārvalde ir tiesīga neizsniegt uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) licenci noteiktajai vietai, ja iepriekšējiem tās izmantotājiem licence anulēta par šo noteikumu pārkāpumu vai ja licence tiek pieprasīta pēc tam, kad noteiktajā vietā konstatēta uzņēmējdarbība bez licences, kā arī gadījumos, kad tā uzņēmuma dalībnieki vai vadītāji, kurš pieprasījis licenci, ir citu par šo noteikumu pārkāpšanu sodītu uzņēmumu dalībnieki vai vadītāji.
47. Līdzekļi, kas iegūti par izsniegtajām licencēm, ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.
48. Valsts nodevas apmēru par licences saņemšanu un tās maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.
49. Spirta monopola pārvalde ir tiesīga anulēt izsniegtās licences likumos un šajos noteikumos paredzētajos gadījumos.
50. Lēmumu par licences anulēšanu var pārsūdzēt šo noteikumu 245. punktā noteiktajā kārtībā.
51. Ja licence anulēta, par to samaksāto valsts nodevu uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) neatmaksā.
52. Alkoholisko dzērienu ražošanas, importa, eksporta, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) aizliegts ražot, uzglabāt, realizēt, nodot realizācijai vai uz citiem nosacījumiem alkoholiskos dzērienus, kuri nav marķēti (izņemot gadījumus, kad licencēts uzņēmums likumīgi uzglabā vai eksportē tā rīcībā nodotu valsts institūciju konfiscētu spirtu un alkoholiskos dzērienus) un uz kuru fasējuma nav šādas informācijas:
52.1. alkoholiskā dzēriena izgatavotājs;
52.2. alkoholiska dzēriena veids un nosaukums;
52.3. alkoholiskā dzēriena stiprums (absolūtā spirta saturs procentos);
52.4. pudeles (trauka) tilpums litros.
53. Uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un citām juridiskajām personām aizliegts uzglabāt spirtu un alkoholiskos dzērienus vietās, kuras nav reģistrētas Spirta monopola pārvaldē.
III. Tehniskā spirta ražošanas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), jēlspirta ražošanas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), spirta pārstrādes (rektifikācijas) uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) izveide
54. Lēmumu par jaunu tehniskā spirta ražošanas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), jēlspirta ražošanas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), spirta pārstrādes (rektifikācijas) uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), cehu un ražotņu, kā arī par alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), cehu un ražotņu izveides lietderību pieņem Spirta monopola padome.
55. Tehniskā spirta ražošanas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), jēlspirta ražošanas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), spirta pārstrādes (rektifikācijas) uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), cehu un ražotņu, kā arī alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) rekonstrukcija veicama pēc attiecīgā projekta saskaņošanas ar Spirta monopola padomi.
56. Jaunu tehniskā spirta ražošanas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), jēlspirta ražošanas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), spirta pārstrādes (rektifikācijas) un alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), cehu un ražotņu izveidei jāsaņem tās pašvaldības piekrišana, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts uzsākt tehniskā spirta, jēlspirta, spirta vai alkoholisko dzērienu ražošanu.
IV. Spirta ražošana un izmantošana
57. Uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas ir tiesīgi ražot, uzglabāt, realizēt, izmantot vai veikt jebkuras citas darbības ar jēlspirtu vai spirtu (tālāk šīs nodaļas tekstā - «spirts»), jāievēro Ministru kabineta vai tā pilnvarotas institūcijas noteiktā kārtība.
Tehniskā spirta ražošanā un izmantošanā uzņēmumiem jāievēro šo noteikumu prasības.
58. Spirta monopola padome apstiprina:
58.1. spirta zuduma normas ražošanas, pārstrādes (rektifikācijas) un uzglabāšanas procesā;
58.2. spirta un spirta zuduma uzskaites kārtību;
58.3. spirta daudzuma kontroles metodiku.
59. Spirta monopola padome, ja nepieciešams, apstiprina jebkuras citas normas (noteikumus), kas nodrošina efektīvu spirta ražošanas un izmantošanas uzskaiti un kontroli valstī.
60. Spirta monopola pārvalde:
60.1. apstiprina kārtību, kādā spirta iekšzemes patērētāji iesniedz pieprasījumu pēc spirta (tālāk tekstā - «pieprasījums»);
60.2. izvērtē pieprasījuma pamatotību;
60.3. izsniedz atļauju noteikta daudzuma spirta vai tehniskā spirta iegādei;
60.4. nosaka spirta iekšzemes pieprasījuma kopapjomu;
60.5. nosaka spirta un tehniskā spirta iegādes vietas.
61. Spirta monopola pārvalde ir tiesīga pieprasīt un saņemt jebkurus dokumentus un informāciju, kas apliecina iesniegtā pieprasījuma pamatotību.
62. Spirta monopola pārvalde tiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un citiem spirta patērētājiem, kuri neiesniedz pieprasītos dokumentus vai informāciju, atsaka atļauju spirta iegādei.
63. Spirta monopola pārvalde ir atbildīga likumos noteiktajā kārtībā par pieprasītajos dokumentos vai informācijā ietverto komercnoslēpumu neizpaušanu.
64. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un citi spirta patērētāji:
64.1. iesniedz Spirta monopola pārvaldē pieprasījumu, kurā deklarē, kādām vajadzībām spirts vai tehniskais spirts tiks izmantots;
64.2. reģistrē Spirta monopola pārvaldē visas spirta uzglabāšanas vietas.
65. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un citi spirta patērētāji ir tiesīgi spirtu izmantot tikai pieprasījumā deklarētajām vajadzībām.
Alkoholiskos dzērienus atļauts ražot tikai no pārtikas etilspirta.
66. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un citi spirta patērētāji ir tiesīgi spirtu uzglabāt tikai Spirta monopola pārvaldē reģistrētajās uzglabāšanas vietās.
Nav pieļaujama tehniskā spirta uzglabāšana veidā, kurā to nejauši varētu izmantot kā pārtikas etilspirtu.
V. Jēlspirta ražošanas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbība
67. Ar jēlspirta ražošanu ir tiesīgi nodarboties uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas saņēmuši licenci jēlspirta ražošanai un realizācijai.
Licenci jēlspirta ražošanai un realizācijai izsniedz uz pieciem gadiem.
68. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas saņem (pārreģistrē) licenci jēlspirta ražošanai un realizācijai, reģistrē Spirta monopola pārvaldē visas jēlspirta, spirta un spirta pārstrādes blakusproduktu uzglabāšanas vietas un deklarē jēlspirta, spirta un spirta pārstrādes blakusproduktu krājumu apjomu un to uzglabāšanas vietu darba laiku, kā arī uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) administrācijas un ražotņu darba laiku.
69. Jēlspirta ražošanas uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) ir tiesīgi realizēt vai nodot uz citiem nosacījumiem jēlspirtu tikai tiem iekšzemes patērētājiem, kas saņēmuši vienu no šādām licencēm:
69.1. licenci jēlspirta izvešanai (eksportam);
69.2. licenci spirta pārstrādei (rektifikācijai) un realizācijai.
70. Jēlspirta ražošanas uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) nodrošina jēlspirta realizāciju spirta pārstrādes (rektifikācijas) uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) tādā apjomā, lai apmierinātu iekšzemes patērētāju pieprasījumu pēc spirta.
71. Jēlspirta ražošanas uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) ir tiesīgi nodot jēlspirtu pārstrādei (rektifikācijai) tikai tiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas saņēmuši licenci spirta pārstrādei (rektifikācijai) un realizācijai.
72. Jēlspirta ražošanas uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) ir tiesīgi iegūto spirtu realizēt vai nodot uz citiem nosacījumiem tikai tiem patērētājiem, kas saņēmuši vienu no šādiem dokumentiem:
72.1. Spirta monopola pārvaldes atļauju spirta iegādei attiecīgajā uzņēmumā;
72.2. licenci spirta izvešanai (eksportam).
73. Jēlspirta ražošanas uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) katrai realizētajai, nodotajai, iegādātajai vai pieņemtajai jēlspirta, spirta vai spirta pārstrādes blakusproduktu partijai pievieno pēc vienota parauga noformētus pavaddokumentus.
74. Jēlspirta ražošanas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) jānodrošina apstiprinātās uzskaites kārtības ievērošana.
75. Jēlspirta ražošanas uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) ir tiesīgi realizēt vai nodot jēlspirtu, kā arī iegādāties vai pieņemt spirtu tikai tad, ja tam ir atbilstības sertifikāts.
76. Jēlspirta ražošanas uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) pēc licences jēlspirta izvešanai (eksportam) saņemšanas ir tiesīgi jēlspirtu vai spirtu izvest (eksportēt).
77. Jēlspirta ražošanas uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) ir tiesīgi brīvi realizēt jēlspirta ražošanas blakusproduktus par līgumcenām un ar patērētājiem noslēgtajā līgumā paredzētajā apjomā.
Jēlspirta ražošanas uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) ir tiesīgi realizēt spirta ražošanas blakusproduktus uzņēmumiem, kuri saņēmuši Spirta monopola pārvaldes atļauju konkrētu spirta ražošanas blakusproduktu iegādei attiecīgajā uzņēmumā.
78. Jēlspirta ražošanas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) aizliegts izmantot jēlspirtu vai spirtu norēķinos, arī barterdarījumos, par piegādātajām izejvielām, izpildītajiem darbiem vai pakalpojumiem, kā arī jebkuros citos norēķinos, izņemot gadījumus, kad pēc visu konkrētajos norēķinos iesaistīto uzņēmumu motivēta iesnieguma atļauju šādai darbībai devis Valsts ieņēmumu dienests pēc saskaņošanas ar Spirta monopola pārvaldi.
79. Jēlspirta ražošanas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) aizliegts iepirkt vai pieņemt jēlspirtu no fiziskām personām.
80. Jēlspirta ražošanas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) aizliegts ražot jēlspirtu pēc fizisko personu pasūtījuma.
VI. Spirta pārstrādes (rektifikācijas) uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbība
81. Ar spirta ražošanu ir tiesīgi nodarboties uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas saņēmuši licenci spirta pārstrādei (rektifikācijai) un realizācijai.
82. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas saņem (pārreģistrē) licenci spirta pārstrādei (rektifikācijai) un realizācijai, reģistrē Spirta monopola pārvaldē visas jēlspirta, spirta un spirta pārstrādes blakusproduktu uzglabāšanas vietas un deklarē jēlspirta, spirta un spirta pārstrādes blakusproduktu krājumu apjomu un to uzglabāšanas vietu darba laiku, kā arī uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) administrācijas un ražotņu darba laiku.
83. Licenci spirta pārstrādei (rektifikācijai) un realizācijai izsniedz uz pieciem gadiem.
84. Licence spirta pārstrādei (rektifikācijai) un realizācijai jāsaņem katram atsevišķam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), kā arī katrai teritoriāli un tehnoloģiski nošķirtai viena uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) filiālei, ceham vai ražotnei.
85. Spirta pārstrādes (rektifikācijas) uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) nodrošina iekšzemes pieprasījuma pēc spirta apmierināšanu Spirta monopola pārvaldes noteiktajā apjomā.
86. Spirta pārstrādes (rektifikācijas) uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) ir tiesīgi iepirkt jēlspirtu tikai no tiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas saņēmuši licenci jēlspirta ražošanai un realizācijai.
87. Spirta pārstrādes (rektifikācijas) uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) jēlspirtu iepērk par līgumcenām.
88. Spirta pārstrādes (rektifikācijas) uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) ir tiesīgi pieņemt jēlspirtu pārstrādei tikai no tiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas saņēmuši licenci jēlspirta ražošanai un realizācijai.
89. Spirta pārstrādes (rektifikācijas) uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) aizliegts jēlspirtu realizēt vai nodot uz citiem nosacījumiem iekšzemes patērētājiem.
Spirta pārstrādes (rektifikācijas) uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) ir tiesīgi realizēt vai nodot uz citiem nosacījumiem spirtu tikai tiem iekšzemes patērētājiem, kuri ir saņēmuši Spirta monopola pārvaldes atļauju spirta iegādei attiecīgajā uzņēmumā vai licenci spirta izvešanai (eksportam).
90. Spirta pārstrādes uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) ir tiesīgi realizēt spirta pārstrādes blakusproduktus uzņēmumiem, kuri saņēmuši Spirta monopola pārvaldes atļauju konkrētu spirta pārstrādes blakusproduktu iegādei attiecīgajā uzņēmumā.
91. Spirta pārstrādes (rektifikācijas) uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) spirtu realizē par līgumcenām saskaņā ar šo noteikumu 6., 7., 8. un 9. punktu.
92. Spirta pārstrādes (rektifikācijas) uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) katrai realizētajai, nodotajai, iegādātajai vai pieņemtajai jēlspirta, spirta vai spirta pārstrādes blakusproduktu partijai pievieno pēc vienota parauga noformētus pavaddokumentus.
93. Spirta pārstrādes (rektifikācijas) uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) nodrošina, lai tiktu ievērota apstiprinātā uzskaites kārtība.
94. Spirta pārstrādes (rektifikācijas) uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) ir tiesīgi realizēt, nodot, iegādāties vai pieņemt jēlspirtu, spirtu vai spirta pārstrādes blakusproduktus tikai tad, ja tiem ir atbilstības sertifikāts.
95. Spirta pārstrādes (rektifikācijas) uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) pēc licences spirta izvešanai (eksportam) saņemšanas ir tiesīgi spirtu izvest (eksportēt).
96. Spirta pārstrādes (rektifikācijas) uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) aizliegts izmantot spirtu norēķinos, arī barterdarījumos, par piegādātajām izejvielām, izpildītajiem darbiem vai pakalpojumiem, kā arī jebkuros citos norēķinos, izņemot gadījumus, kad pēc visu konkrētajos norēķinos iesaistīto uzņēmumu motivēta iesnieguma atļauju šādai darbībai devis Valsts ieņēmumu dienests pēc saskaņošanas ar Spirta monopola pārvaldi.
97. Spirta pārstrādes (rektifikācijas) uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) aizliegts iepirkt vai pieņemt pārstrādei (rektifikācijai) jēlspirtu vai citus spirta ražošanas pusfabrikātus no fiziskām personām.
VII. Alkoholisko dzērienu ražošana, realizācija un izvešana (eksports)
98. Ar alkoholisko dzērienu ražošanu (iepildīšanu) ir tiesīgi nodarboties uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas saņēmuši licenci alkoholisko dzērienu ražošanai realizācijai.
99. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas saņem (pārreģistrē) licenci alkoholisko dzērienu ražošanai realizācijai, reģistrē Spirta monopola pārvalde visas spirta, spirtu saturošo izejmateriālu (pusfabrikātu) un alkoholisko dzērienu uzglabāšanas vietas un deklarē spirta, spirtu saturošo izejmateriālu (pusfabrikātu) un alkoholisko dzērienu krājumu apjomu, tirdzniecības un uzglabāšanas vietu darba laiku, kā arī uzņēmuma administrācijas un ražotņu darba laiku, ražojamo alkoholisko dzērienu preču zīmes (etiķetes), taru, korķus (vāciņus), pudeles vai citu fasējumu un datus par to izgatavotājiem.
100. Alkoholisko dzērienu izgatavošana (iepildīšana) mājas apstākļos (izņemot vīna izgatavošanu tā izgatavotāja personīgajam patēriņam), izejmateriālu sagatavošana, iegāde vai uzglabāšana alkoholisko dzērienu izgatavošanai (iepildīšanai) mājas apstākļos ir aizliegta. Alkoholisko dzērienu izgatavošanai (iepildīšanai) paredzētu aparātu, ierīču, taras, etiķešu, korķu un vāciņu izgatavošana vai glabāšana, ja par šādām darbībām nav noslēgts līgums ar alkoholisko dzērienu ražošanas licenci saņēmušu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), ir aizliegta.
101. Fiziskām un juridiskām personām piederošās vai lietošanā nodotās ēkās, būvēs, dzīvokļos vai transportlīdzekļos, ko licenci saņēmusī juridiskā persona nav reģistrējusi kā spirta vai alkoholisko dzērienu uzglabāšanas vietu, aizliegts uzglabāt fasētu un nefasētu spirtu vai alkoholiskos dzērienus apjomā, kas lielāks par 10 litriem, ja to glabātājiem (pārvadātājiem) nav šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos atļautās darbības apliecinoša dokumenta.
102. Licence alkoholisko dzērienu ražošanai realizācijai jāsaņem katram atsevišķam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), kā arī katrai teritoriāli un tehnoloģiski nošķirtai viena uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) filiālei, ceham vai ražotnei.
103. Licenci alkoholisko dzērienu ražošanai realizācijai izsniedz uz pieciem gadiem.
104. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas saņēmuši licences alkoholisko dzērienu ražošanai realizācijai, ir tiesīgi bez atsevišķas vairumtirdzniecības licences saņemšanas realizēt vairumā, kā arī nodot realizācijai vai uz citiem nosacījumiem tikai attiecīgajā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) ražotos alkoholiskos dzērienus.
105. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas saņēmuši licenci alkoholisko dzērienu ražošanai realizācijai, ir tiesīgi bez atsevišķas vairumtirdzniecības licences saņemšanas realizēt vairumā, kā arī nodot realizācijai vai uz citiem nosacījumiem attiecīgajā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) ražotos atbilstīgi fasētos alkoholiskos dzērienus tikai tiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas saņēmuši vienu no šādām licencēm:
105.1. licenci alkoholisko dzērienu izvešanai (eksportam);
105.2. licenci alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai (tālāk tekstā- «vairumtirdzniecības licence»);
105.3. licenci alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai (tālāk tekstā- «mazumtirdzniecības licence»).
106. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas saņēmuši licenci alkoholisko dzērienu ražošanai realizācijai, ir tiesīgi realizēt attiecīgajā uzņēmumā ražotos nefasētus alkoholiskos dzērienus vai spirtu saturošas izejvielas tikai tiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas saņēmuši licenci alkoholisko dzērienu ražošanai realizācijai, kā arī uzņēmumiem, kuriem attiecīgu pārtikas produktu ražošanas vajadzībām ir izsniegta Spirta monopola pārvaldes atļauja konkrēta veida un nosaukuma nefasētu alkoholisko dzērienu vai spirtu saturošu izejvielu iegādei.
107. Nefasētus alkoholiskos dzērienus vai spirtu saturošas izejvielas ir tiesīgi iegādāties uzņēmumi, kas saņēmuši licenci alkoholisko dzērienu ražošanai realizācijai, kā arī uzņēmumi, kuriem attiecīgu pārtikas produktu ražošanas vajadzībām ir izsniegta Spirta monopola pārvaldes atļauja konkrēta veida un nosaukuma nefasētu alkoholisko dzērienu vai spirtu saturošu izejvielu iegādei.
108. Iegādāties nefasētus alkoholiskos dzērienus no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem nav licences alkoholisko dzērienu ražošanai realizācijai, aizliegts.
109. Uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas saņēmuši licenci alkoholisko dzērienu ražošanai realizācijai, aizliegts alkoholiskos dzērienus realizēt, nodot realizācijai vai uz citiem nosacījumiem fiziskajām personām.
110. Uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas saņēmuši licenci alkoholisko dzērienu ražošanai realizācijai, aizliegts alkoholiskos dzērienus iegādāties, pieņemt realizācijai vai uz citiem nosacījumiem no fiziskajām personām.
111. Spirta monopola pārvalde, izsniedzot licenci alkoholisko dzērienu ražošanai realizācijai, tajā norāda noliktavas, kurās drīkst uzglabāt un realizēt attiecīgajā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) ražotos alkoholiskos dzērienus.
112. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) ir tiesīgi veikt vairumtirdzniecības operācijas ar attiecīgajā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) ražotajiem alkoholiskajiem dzērieniem tikai licencē norādītajās noliktavās.
113. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas saņēmuši licenci alkoholisko dzērienu ražošanai realizācijai, nodrošina, lai tiktu ievērota apstiprinātā alkoholisko dzērienu uzskaites kārtība licencē norādītajās noliktavās un citās uzglabāšanas vietās.
114. Licencē norādītajās noliktavās atļauts uzglabāt tikai tos realizācijai sagatavotos alkoholiskos dzērienus, kuriem ir atbilstības sertifikāts un kuri ir marķēti Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā.
115. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) ir tiesīgi realizēt, nodot realizācijai vai uz citiem nosacījumiem tikai tos alkoholiskos dzērienus, kuriem ir atbilstības sertifikāts un kuri ir marķēti Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā.
116. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) katrai realizētajai, nodotajai realizācijai vai uz citiem nosacījumiem alkoholisko dzērienu partijai pievieno pēc vienota parauga noformētus pavaddokumentus.
117. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) pēc licences alkoholisko dzērienu izvešanai (eksportam) saņemšanas ir tiesīgi alkoholiskos dzērienus izvest (eksportēt) saskaņā ar patstāvīgi noslēgtiem līgumiem un ievērojot ar akcīzes nodokli apliekamo preču izvešanas (eksporta) kārtību Latvijas Republikā.
VIII. Spirta imports un eksports
118. Lēmumu par jēlspirta, jēlspirta ražošanas pusfabrikātu un spirta ievešanas (importa) lietderību un kopapjomu Latvijas Republikā pieņem Spirta monopola padome.
119. Spirtu Latvijas Republikā ieved (importē) šādiem nolūkiem:
119.1. eksportpreču ražošanai, ja ir ekspertu vai kompetentu laboratoriju atzinums par to, ka vietējos spirta ražošanas uzņēmumos ražotā spirta izmantošana nenodrošina eksportpreču kvalitāti;
119.2. iekšzemes patērētāju pieprasījuma apmierināšanai, ja valstī esošajos uzņēmumos spirts netiek ražots pietiekamā daudzumā;
119.3. iekšzemes patērētāju pieprasījuma apmierināšanai, ja valstī esošajos uzņēmumos attiecīgā veida spirts netiek ražots vai netiek ražots pietiekamā daudzumā.
120. Uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) eksportpreču ražošanai izmantojamā spirta obligātie kvalitātes rādītāji jāapliecina dokumentāri (eksporta līgums, izgatavošanas receptūras un citi).
121. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) eksportpreču ražošanai nepieciešamo spirta daudzumu pamato šo noteikumu ceturtajā nodaļā noteiktajā kārtībā.
122. Spirta monopola pārvalde licenci noteikta daudzuma spirta ievešanai (importam) izsniedz tiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem spirts nepieciešams eksportpreču ražošanai.
123. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) ievesto (importēto) spirtu ir tiesīgi uzglabāt tikai ievešanas (importa) licencē norādītajā uzglabāšanas vietā.
124. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas spirtu ieved (importē), nodrošina, lai tiktu ievērota apstiprinātā spirta uzskaites kārtība un būtu atbilstības sertifikāts un pavaddokumenti katrai ievestajai (importētajai) spirta partijai.
125. Spirta monopola pārvalde koordinē spirta ievešanu (importu), kas nepieciešams pārējo iekšzemes spirta patērētāju pieprasījuma apmierināšanai.
126. Jēlspirta ražošanas uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), spirta pārstrādes (rektifikācijas) uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), citi uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) ir tiesīgi izvest (eksportēt) jēlspirtu vai spirtu tikai pēc attiecīgas licences saņemšanas.
127. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) ir tiesīgi iegādāties jēlspirtu vai spirtu izvešanas (eksporta) vajadzībām tikai no tiem uz ņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas saņēmuši vienu no šādām licencēm:
127.1. licenci jēlspirta ražošanai un realizācijai;
127.2. licenci spirta pārstrādei (rektifikācijai) un realizācijai.
128. Jēlspirta vai spirta izvešana (eksports) notiek saskaņā ar patstāvīgi noslēgtiem līgumiem un ievērojot ar akcīzes nodokli apliekamo preču eksporta kārtību.
IX. Alkoholisko dzērienu ievešana (imports)
129. Spirta monopola padome pieņem lēmumu par ievedamo (importējamo) alkoholisko dzērienu sortimentu saskaņā ar Spirta monopola pārvaldes izveidotas neatkarīgas ekspertu komisijas atzinumu.
130. Alkoholiskos dzērienus ievest (importēt) Latvijas Republikā ir tiesīgi uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas saņēmuši vienu no šādām licencēm:
130.1. licenci alkoholisko dzērienu ievešanai (importam) brīvai realizācijai;
130.2. licenci alkoholisko dzērienu ievešanai (importam) bez tiesībām realizēt citām juridiskajām personām.
131. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas saņem (pārreģistrē) šo noteikumu 130. punktā minētās licences, reģistrē Spirta monopola pārvaldē visas alkoholisko dzērienu tirdzniecības un uzglabāšanas vietas, to skaitā muitas noliktavas, un deklarē alkoholisko dzērienu krājumu apjomu, to preču zīmes (etiķetes), tirdzniecības un uzglabāšanas vietu darba laiku, kā arī uzņēmuma administrācijas pastāvīgās atrašanās vietas adresi un darba laiku.
132. Šo noteikumu 130. punktā minētās licences izsniedz uz vienu gadu, norādot tajās ievedamo (importējamo) alkoholisko dzērienu apjomu un sortimentu.
133. Licences alkoholisko dzērienu ievešanai (importam) brīvai realizācijai var izsniegt Latvijas Republikā reģistrētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas noslēguši pārstāvības līgumus ar ārvalstu alkoholisko dzērienu ražotājuzņēmumiem vai izplatītājuzņēmumiem.
134. Par pārstāvības attiecību izbeigšanu vai maiņu jāziņo Spirta monopola pārvaldei.
135. Licencē alkoholisko dzērienu ievešanai (importam) brīvai realizācijai norāda muitas noliktavas, kurās drīkst marķēt ievedamos alkoholiskos dzērienus, kā arī noliktavas, kurās drīkst uzglabāt un realizēt ievestos (importētos) alkoholiskos dzērienus.
136. Licencē alkoholisko dzērienu ievešanai (importam) brīvai realizācijai norādītajās noliktavās (izņemot muitas noliktavas) atļauts uzglabāt tikai tos realizācijai sagatavotos alkoholiskos dzērienus, kuriem ir atbilstības sertifikāts un kuri ir marķēti Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā.
137. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas saņēmuši licenci alkoholisko dzērienu ievešanai (importam) brīvai realizācijai, nodrošina, lai licencē norādītajās noliktavās un citās uzglabāšanas vietās tiktu ievērota apstiprinātā alkoholisko dzērienu uzskaites kārtība.
138. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) ir tiesīgi veikt ievesto (importēto) alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības operācijas tikai licencē norādītajās noliktavās.
139. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas saņēmuši licenci alkoholisko dzērienu ievešanai (importam) brīvai realizācijai, ir tiesīgi bez atsevišķas vairumtirdzniecības licences saņemšanas realizēt, nodot realizēšanai vai uz citiem nosacījumiem tikai šo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ievestos (importētos) alkoholiskos dzērienus tām juridiskajām personām, ar kurām ir dokumentāri apliecinātas līgumattiecības un kuras saņēmušas vienu no šādām licencēm:
139.1. vairumtirdzniecības licenci;
139.2. mazumtirdzniecības licenci.
140. Uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas saņēmuši licenci alkoholisko dzērienu ievešanai (importam) brīvai realizācijai, aizliegts:
340.1. alkoholiskos dzērienus realizēt, nodot realizācijai vai uz citiem nosacījumiem fiziskajām personām;
140.2. alkoholiskos dzērienus iepirkt, pieņemt realizācijai vai uz citiem nosacījumiem no fiziskajām personām.
141. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) katrai ievestajai (importētajai), realizētajai un nodotajai realizācijai vai uz citiem nosacījumiem alkoholisko dzērienu partijai pievieno pēc vienota parauga noformētus pavaddokumentus.
142. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas ir saņēmuši licenci alkoholisko dzērienu ievešanai (importam) brīvai realizācijai, ir tiesīgi realizēt, nodot realizācijai vai uz citiem nosacījumiem tikai tos alkoholiskos dzērienus, kuriem ir atbilstības sertifikāts un kuri ir marķēti Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā.
143. Licences alkoholisko dzērienu ievešanai (importam) bez tiesībām realizēt citām juridiskajām personām var izsniegt tikai tiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuru darbības specifika izvirza paaugstinātas prasības servisa kvalitātei, vai alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem ražošanai nepieciešami specifiski alkoholiskie dzērieni vai to pusfabrikāti, kurus neražo Latvijas Republikā.
144. Uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) sarakstu, kuri ir tiesīgi saņemt licenci alkoholisko dzērienu ievešanai (importam) bez tiesībām realizēt citām juridiskajām personām, apstiprina Spirta monopola padome.
145. Licencē alkoholisko dzērienu ievešanai (importam) bez tiesībām realizēt citām juridiskajām personām norāda noliktavas vai citas uzglabāšanas vietas, kurās ievestie (importētie) alkoholiskie dzērieni uzglabājami, uzskaitāmi, sagatavojami nodošanai patēriņam un nododami patēriņam.
146. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas saņēmuši licenci alkoholisko dzērienu ievešanai (importam) bez tiesībām realizēt citām juridiskajām personām, nodrošina, lai licencē norādītajās noliktavās un citās uzglabāšanas vietās tiktu ievērota apstiprinātā alkoholisko dzērienu uzskaites kārtība.
147. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas saņēmuši licenci alkoholisko dzērienu ievešanai (importam) bez tiesībām realizēt citām juridiskajām personām, ir tiesīgi saskaņā ar šajos noteikumos noteikto mazumtirdzniecības licencēšanas kārtību realizēt attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) ievestos (importētos) alkoholiskos dzērienus fiziskajām personām tikai attiecīgajā uzņēmumā.
148. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas saņēmuši licenci alkoholisko dzērienu ievešanai (importam) bez tiesībām realizēt citām juridiskajām personām, ir tiesīgi realizēt tikai noteiktajā kārtībā marķētus alkoholiskos dzērienus, izņemot gadījumus, kad tos realizē beznodokļu tirdzniecības veikalos saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem vai tos ieved ražošanas vajadzībām.
149. Fiziskās personas ir tiesīgas noteikto normu ietvaros ievest vai saņemt alkoholiskos dzērienus sūtījumu veidā no ārvalstīm saskaņā ar likumu «Par muitas nodokli (tarifiem)» (Latvijas Vēstnesis, 1994, 121).
X. Vairumtirdzniecība
150. Alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecība atļauta uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas saņēmuši vairumtirdzniecības licenci. Minētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) iegādāties, pieņemt realizācijai, realizēt, nodot realizācijai vai uz citiem nosacījumiem nefasētus alkoholiskos dzērienus aizliegts.
151. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas saņem (pārreģistrē) vairumtirdzniecības licenci, reģistrē Spirta monopola pārvaldē visas alkoholisko dzērienu uzglabāšanas vietas un deklarē alkoholisko dzērienu krājumu apjomu, tirdzniecības (uzglabāšanas) vietu darba laiku, kā arī uzņēmuma administrācijas pastāvīgās atrašanās vietas adresi un norāda uzņēmumus, kuros tiks iegādāti alkoholiskie dzērieni.
152. Vairumtirdzniecības licenci izsniedz uz vienu gadu un tajā norāda Spirta monopola pārvaldē reģistrētās alkoholisko dzērienu uzglabāšanas vietas.
153. Vairumtirdzniecības licenci uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) saņem katrai noliktavai, kurā paredzēts veikt alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības operācijas (arī tādā gadījumā, ja noliktavas atrodas vienā ēkā).
154. Vairumtirdzniecības licence dod tiesības veikt vairumtirdzniecības operācijas ar alkoholiskajiem dzērieniem tikai tajā noliktavā, kas norādīta attiecīgajā licencē.
Uzglabāt alkoholiskos dzērienus noliktavās vai citās uzglabāšanas vietās, kuras nav reģistrētas Spirta monopola pārvaldē, aizliegts.
155. Vairumtirdzniecības licencē norādītajās noliktavās atļauts uzglabāt tikai tos realizācijai sagatavotos alkoholiskos dzērienus, kuriem ir atbilstības sertifikāts un kuri ir marķēti Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā.
156. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas saņēmuši vairumtirdzniecības licenci, nodrošina, lai Spirta monopola pārvaldē reģistrētajās uzglabāšanas vietās un licencē norādītajās noliktavās tiktu ievērota apstiprinātā alkoholisko dzērienu uzskaites kārtība.
157. Alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecību bez atsevišķas vairumtirdzniecības licences ir tiesīgi veikt tikai tie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas saņēmuši vienu no šādām licencēm:
157.1. licenci alkoholisko dzērienu ražošanai realizācijai ar nosacījumu, ka šie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) realizē vairumā, nodod realizācijai vai uz citiem nosacījumiem attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) ražotos alkoholiskos dzērienus licencē norādītajās realizācijas noliktavās;
157.2. licenci alkoholisko dzērienu ievešanai (importam) brīvai realizācijai ar nosacījumu, ka šie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) realizē vairumā, nodod realizācijai vai uz citiem nosacījumiem attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) ievestos (importētos) alkoholiskos dzērienus licencē norādītajās noliktavās.
158. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas saņēmuši vairumtirdzniecības licenci, ir tiesīgi iegādāties, pieņemt realizācijai vai uz citiem nosacījumiem alkoholiskos dzērienus tikai no tiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas saņēmuši vismaz vienu no šādām licencēm:
158.1. licenci alkoholisko dzērienu ražošanai realizācijai ar nosacījumu, ka no šādiem uzņēmumiem tiek iegādāti, pieņemti realizācijai vai uz citiem nosacījumiem šo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ražotie alkoholiskie dzērieni;
158.2. licenci alkoholisko dzērienu ievešanai (importam) brīvai realizācijai ar nosacījumu, ka no šādiem uzņēmumiem tiek iegādāti, pieņemti realizācijai vai uz citiem nosacījumiem šo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ievestie (importētie) alkoholiskie dzērieni;
158.3. vairumtirdzniecības licenci.
159. Uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas saņēmuši vairumtirdzniecības licenci, aizliegts alkoholiskos dzērienus iegādāties, pieņemt realizācijai vai uz citiem nosacījumiem no fiziskajām personām, kā arī no uzņēmumiem, kuri nav norādīti Spirta monopola pārvaldei kā piegādātāji licences saņemšanas brīdī vai par kuriem Spirta monopola pārvaldei nav paziņots licences darbības laikā līdz pirmās alkoholisko dzērienu partijas saņemšanas brīdim.
160. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas saņēmuši vairumtirdzniecības licenci, ir tiesīgi realizēt, nodot realizācijai vai uz citiem nosacījumiem alkoholiskos dzērienus tikai tiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas saņēmuši vienu no šādām licencēm:
160.1. vairumtirdzniecības licenci;
160.2. mazumtirdzniecības licenci.
161. Uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas saņēmuši vairumtirdzniecības licenci, aizliegts alkoholiskos dzērienus realizēt, nodot realizācijai vai uz citiem nosacījumiem fiziskajām personām.
162. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas saņēmuši vairumtirdzniecības licenci, katrai realizētajai, nodotajai, iegādātajai vai pieņemtajai alkoholisko dzērienu partijai pievieno pēc vienota parauga noformētus pavaddokumentus.
163. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas saņēmuši vairumtirdzniecības licenci, ir tiesīgi realizēt, nodot realizācijai vai uz citiem nosacījumiem tikai tos alkoholiskos dzērienus, kuriem ir atbilstības sertifikāts un kuri ir marķēti Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā.
XI. Mazumtirdzniecība
164. Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vispārējo kārtību nosaka šie noteikumi un Mazumtirdzniecības pamatnoteikumi (apstiprināti ar Ministru Padomes 1992. gada 19. jūnija lēmumu Nr. 237 «Par mazumtirdzniecības pamatnoteikumiem» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 39; Latvijas Vēstnesis, 1993, 88)).
165. Mazumtirdzniecībā pārdot alkoholiskos dzērienus aizliegts šādos gadījumos:
165.1. vietās, kurām nav izsniegta alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības licence;
165.2. kioskos, paviljonos, novietnēs, tas ir, stacionārās tirdzniecības vietās, kurās nav tirdzniecības zāles;
165.3. no automašīnām, autopiekabēm un citiem pārvietojamiem tirdzniecības objektiem un iekārtām;
165.4. tirdzniecības vietās, kur nav uzstādīti vai norēķinos netiek izmantoti kases aparāti saskaņā ar normatīvo aktu prasībām;
165.5. skolās un citās vispārējās izglītības iestādēs, kā arī ēkās, kurās atrodas valsts un pašvaldību institūcijas;
165.6. alkoholiskos dzērienus nedrīkst pārdot personām, kas jaunākas par 18 gadiem.
166. Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības īpašu kārtību valsts svētku vai citu valsts mēroga pasākumu laikā nosaka Ministru kabinets.
167. Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības īpašu kārtību organizētu pasākumu laikā noteiktā teritorijā, izņemot šo noteikumu 166. punktā minētos gadījumus, nosaka attiecīgā pašvaldība.
168. Spirta mazumtirdzniecība atļauta tikai aptiekās.
169. Labklājības ministrija apstiprina noteikumus, kas jāievēro visām aptiekām, realizējot spirtu patērētājiem medicīniskajām vajadzībām.
170. Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība atļauta uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas saņēmuši alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības licenci.
171. Uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas saņēmuši alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības licenci, iegādāties, pieņemt realizācijai vai uz citiem nosacījumiem nefasētus alkoholiskos dzērienus aizliegts.
172. Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība, lietojot glāzes, atļauta tikai tad, ja alkoholisko dzērienu mērīšanai pirms ieliešanas glāzēs izmanto speciālu atestētu mērglāzi.
173. Mazumtirdzniecības licenci izsniedz uz vienu gadu, norādot tajā Spirta monopola pārvaldē reģistrētās alkoholisko dzērienu uzglabāšanas vietas.
174. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas saņem (pārreģistrē) mazumtirdzniecības licenci, reģistrē Spirta monopola pārvaldē visas alkoholisko dzērienu uzglabāšanas vietas un deklarē alkoholisko dzērienu krājumu apjomu un tirdzniecības (uzglabāšanas) vietu darba laiku, kā arī uzņēmuma administrācijas pastāvīgās atrašanās vietas adresi un darba laiku, norāda uzņēmumus, no kuriem tiks iegādāti alkoholiskie dzērieni.
175. Uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) mazumtirdzniecības licence jāsaņem katrai tirdzniecības vietai neatkarīgi no tās atrašanās vietas un patērētāju apkalpošanas veida.
Mazumtirdzniecības licence katrai tirdzniecības vietai jāsaņem arī tad, ja attiecīgās tirdzniecības vietas, ieskaitot specializētās alkoholisko dzērienu tirdzniecības nodaļas veikalos, atrodas vienā ēkā un tās pieder vai tās citādi izmanto viens uzņēmums (uzņēmējsabiedrība).
176. Mazumtirdzniecības licence jāsaņem arī alkoholisko dzērienu realizācijai starptautiskās un vietējās satiksmes vilcienos, aviokompāniju un aviosabiedrību lidmašīnās, starptautiskās un vietējās satiksmes pasažieru kuģos, kā arī kuģos, kas izpilda tūrisma reisus vai izklaidējoša (atpūtas) rakstura braucienus (reisus, izbraukumus), ja minētie transporta līdzekļi ir pierakstīti Latvijas Republikā.
177. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas saņēmuši mazumtirdzniecības licenci, ir tiesīgi iegādāties, pieņemt realizācijai vai uz citiem nosacījumiem alkoholiskos dzērienus tikai no tiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), ar kuriem ir dokumentāri apliecinātas līgumattiecības un kuri saņēmuši vienu no šādām licencēm:
177.1. licenci alkoholisko dzērienu ražošanai realizācijai ar nosacījumu, ka tiek iegādāti, pieņemti realizācijai vai uz citiem nosacījumiem šo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ražotie alkoholiskie dzērieni;
177.2. licenci alkoholisko dzērienu ievešanai (importam) brīvai realizācijai ar nosacījumu, ka tiek iegādāti, pieņemti realizācijai vai uz citiem nosacījumiem šo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ievestie (importētie) alkoholiskie dzērieni;
177.3. vairumtirdzniecības licenci.
178. Alkoholisko dzērienu iegāde, pieņemšana realizācijai vai uz citiem nosacījumiem no fiziskajām personām aizliegta.
179. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas saņēmuši alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības licenci, ir tiesīgi iegādāties, realizēt un uzglabāt licencē norādītajās mazumtirdzniecības vietās un ar tām iekšējā saistībā esošajās telpās tikai noteiktajā kārtībā marķētus alkoholiskos dzērienus, kuriem ir šajos noteikumos paredzētie pavaddokumenti un atbilstības sertifikāts.
180. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) nodrošina, lai alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības un uzglabāšanas vietās tiktu ievērota apstiprinātā alkoholisko dzērienu uzskaites kārtība.
181. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) katrai iegādātajai, pieņemtajai realizācijai vai uz citiem nosacījumiem alkoholisko dzērienu partijai pievieno pēc vienota parauga noformētus pavaddokumentus.
182. Ar alkoholisko dzērienu tirdzniecību aizliegts nodarboties personām, kuras jaunākas par 18 gadiem.
XII. Spirta un alkoholisko dzērienu vietējie un tranzīta pārvadājumi
183. Spirta un alkoholisko dzērienu vietējo un tranzīta pārvadājumu kārtību reglamentē šie noteikumi un citi likumdošanas akti.
184. Spirta un alkoholisko dzērienu vietējie pārvadājumi saskaņā ar šo noteikumu 13.-23. punktu atļauti tikai kopā ar attiecīgajai spirta un alkoholisko dzērienu partijai atbilstīgām pēc vienota parauga noformētām preču transporta pavadzīmēm, kurās uzrādīts vai kurām pievienots atbilstības sertifikāts. Nemarķētu alkoholisko dzērienu vietējie pārvadājumi bez muitas pavadības aizliegti.
Transporta uzņēmumi, citas juridiskas un fiziskas personas, kas sniedz transporta pakalpojumus vietējos pārvadājumos, ir tiesīgi pieņemt pārvadāšanai jēlspirtu, spirtu vai alkoholiskos dzērienus tikai no tiem uzņēmumiem, kas saņēmuši šajos noteikumos paredzētu licenci uzņēmējdarbībai ar jēlspirtu, spirtu vai alkoholiskajiem dzērieniem.
185. Spirta un alkoholisko dzērienu tranzīta pārvadājumus ir tiesīgi veikt tikai tie uzņēmumi, kuri saņēmuši Spirta monopola pārvaldes izsniegtu speciālu atļauju (licenci) spirta vai alkoholisko dzērienu tranzīta pārvadājumiem.
186. Spirta monopola padome var papildus ierobežot spirta vai atsevišķu alkoholisko dzērienu veidu, grupu vai nosaukumu tranzītu.
187. Speciālas atļaujas (licences) spirta un alkoholisko dzērienu tranzīta pārvadājumiem izsniedz Spirta monopola pārvalde uz vienu gadu.
188. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas saņem licenci spirta un alkoholisko dzērienu tranzīta pārvadājumiem, deklarē visas muitas noliktavas un transporta līdzekļus, kuri tiks izmantoti tranzīta pārvadājumiem, maršrutus, pa kuriem notiks tranzīta pārvadājumi, kā arī uzņēmuma administrācijas pastāvīgās atrašanās vietas adresi un darba laiku.
189. Spirta un alkoholisko dzērienu tranzīta pārvadājumiem deklarētos transporta līdzekļus izmantot vietējos pārvadājumos Latvijas Republikas teritorijā bez Spirta monopola pārvaldes atļaujas aizliegts.
190. Licencē spirta vai alkoholisko dzērienu tranzīta pārvadājumiem norāda maršrutu un muitas noliktavas, starp kurām tiks veikti tranzīta pārvadājumi, kā arī transporta līdzekļus, kas tiks izmantoti tranzīta pārvadājumiem.
Spirta un alkoholisko dzērienu tranzīta pārvadājumi atļauti tikai starp tām muitas noliktavām, kas atrodas uz valsts robežas (aiz muitas kontrolpunktiem).
191. Spirta un alkoholisko dzērienu tranzīta pārvadājumi cauri Latvijas Republikas teritorijai jāveic 24 stundu laikā no muitas kontrolpunkta atstāšanas brīža.
Spirta un alkoholisko dzērienu tranzīta pārvadājumus drīkst veikt tikai muitas pavadībā pa tranzīta koridoriem.
XIII. Kvalitātes nodrošināšana
192. Atļauts realizēt tikai tos alkoholiskos dzērienus, kuriem ir atbilstības sertifikāts un kuri ir marķēti Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā.
193. Labklājības ministrs apstiprina:
193.1. pārtikas jēlspirta, spirta, kā arī alkoholisko dzērienu sertificēšanas kārtību;
193.2. valstī realizējamā pārtikas jēlspirta, spirta un alkoholisko dzērienu obligātās drošuma prasības.
194. Spirta monopola pārvalde jaunizveidotajiem jēlspirta ražošanas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), spirta pārstrādes (rektifikācijas) uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), cehiem un ražotnēm, kā arī alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), cehiem un ražotnēm izsniedz licenci darbības uzsākšanai tad, ja:
194.1. veikta kvalitātes sistēmas sertifikācija;
194.2. veikta tehnoloģiskā procesa kontroles mērinstrumentu, kā arī gatavās produkcijas uzskaites un ražošanas procesā lietoto svaru, mēru un mērinstrumentu metroloģiskā pārbaude un atestācija;
194.3. Nacionālajā standartizācijas un metroloģijas centrā reģistrēti normatīvi tehniskie dokumenti;
194.4. veikta alkoholisko dzērienu izgatavošanas receptūru ekspertīze un saņemts pozitīvs ekspertīzes atzinums.
195. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas nodarbojas ar alkoholisko dzērienu ražošanu, par saviem līdzekļiem nodrošina katra jauna izstrādājuma (izstrādājuma receptūras) kvalitātes ekspertīzi noteiktajā kārtībā pilnvarotajās izmēģinājumu un kontroles laboratorijās.
Jaunu receptūru ieviešana alkoholisko dzērienu ražošanā bez pozitīva ekspertīzes atzinuma ir aizliegta.
196. Latvijas Republikā ražotā jēlspirta, spirta un alkoholisko dzērienu kvalitātes atbilstību normatīvi tehnisko dokumentu (drošuma) prasībām garantē produkcijas ražotājs.
Latvijas Republikā ievestā (importētā) spirta un alkoholisko dzērienu kvalitātes atbilstu normatīvi tehnisko dokumentu (drošuma) prasībām garantē ievedējs (importētājs).
197. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas nodarbojas ar alkoholisko dzērienu ievešanu (importu), nodrošina ievesto (importēto) alkoholisko dzērienu kvalitātes pārbaudi un marķēšanu atbilstīgi Latvijas Republikā noteiktajai kārtībai, ja ārvalstīs saņemtais kvalitātes sertifikāts nav atzīts normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.
198. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas nodarbojas ar alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecību, garantē realizēto alkoholisko dzērienu kvalitātes atbilstību normatīvi tehnisko dokumentu (drošuma) prasībām.
199. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas nodarbojas ar alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību, garantē mazumtirdzniecībā realizēto alkoholisko dzērienu kvalitātes atbilstību normatīvi tehnisko dokumentu (drošuma) prasībām.
200. Spirts un alkoholiskie dzērieni, kuri ir ražoti nelegāli (nelikumīgi), kuriem nav atbilstības sertifikāta vai kuri nav marķēti Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā, uzskatāmi par veselībai un dzīvībai bīstamiem.
201. Jēlspirta, spirta un alkoholisko dzērienu aprites valsts kontroli un uzraudzību ražošanas vietās, kā arī jēlspirta un spirta uzglabāšanas vietās veic Spirta monopola pārvalde, kuras amatpersonām ir tiesības kontroles veikšanā iesaistīt attiecīgus speciālistus.
202. Alkoholisko dzērienu aprites valsts kontroli un uzraudzību uzglabāšanas un realizācijas vietās veic Spirta monopola pārvaldes, Tirdzniecības uzraudzības valsts komitejas, Valsts ieņēmumu dienesta un citu šīm darbībām pilnvarotu valsts institūciju amatpersonas, kurām ir tiesības kontroles veikšanā iesaistīt attiecīgus speciālistus.
203. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) sedz valsts institūciju veiktajās pārbaudēs tiem izņemtā jēlspirta, spirta un alkoholisko dzērienu testēšanas izdevumus septiņu dienu laikā no rēķina saņemšanas brīža.
204. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) sedz par falsificētiem (viltotiem) atzīto, kā arī normatīvi tehnisko dokumentu (drošuma) prasībām un nekaitīguma prasībām neatbilstošo jēlspirta, spirta un alkoholisko dzērienu likvidācijas (pārstrādes) izdevumus un pārējos ar likvidāciju (pārstrādi) saistītos izdevumus septiņu dienu laikā no rēķina saņemšanas brīža.
XIV. Uzraudzība un kontrole
205. Šajos noteikumos noteiktās kārtības ievērošanas uzraudzību un kontroli Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina un koordinē Spirta monopola pārvalde sadarbībā ar citām valsts institūcijām.
206. Valsts institūcijām, kuras nodarbojas ar spirta un alkoholisko dzērienu ražošanas, importa, eksporta, tranzīta, vietējo pārvadājumu, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības kontroli, reizi mēnesī jāsniedz Spirta monopola pārvaldei informācija par atklātajiem pārkāpumiem, piemērotajām sankcijām un izņemtā vai konfiscētā spirta un alkoholisko dzērienu apriti.
Par spirta un alkoholisko dzērienu izņemšanas un konfiskācijas gadījumiem šīs darbības veikušās valsts institūcijas sniedz informāciju Spirta monopola pārvaldei trīs dienu laikā no izņemšanas vai konfiskācijas darbību dokumentāras fiksēšanas brīža.
207. Spirta monopola pārvaldes amatpersonām ir šādas tiesības:
207.1. brīvi apmeklēt un veikt kontroli uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) tirdzniecības vietās, transportā, noliktavās, ražošanas telpās, citās telpās un vietās, kur tiek veikta šo noteikumu 33. punktā minētā uzņēmējdarbība;
207.2. savas kompetences ietvaros pieprasīt un saņemt no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) jebkuru informāciju, izņemt pārbaudei (ekspertīzei) vai kā lietiskos pierādījumus jebkurus dokumentus, kuri saistīti ar uzņēmējdarbību ar spirtu un alkoholiskajiem dzērieniem;
207.3. izņemt jēlspirtu, spirtu vai alkoholiskos dzērienus šādos gadījumos:
207.3.1. ja tie atrodas Spirta monopola pārvaldē nereģistrētās uzglabāšanas vietās;
207.3.2. ja tie atzīti par lietiskajiem pierādījumiem, bezsaimnieka mantu vai par falsificētiem;
207.3.3. ja tiem ir nelegāli ražotu vai nelegāli ievestu alkoholisko dzērienu pazīmes;
207.3.4. ja tie vairumtirdzniecībā vai mazumtirdzniecībā tiek pārdoti par cenu, kas ir zemāka par muitas vērtības (Latvijas Republikā ražotajiem produktiem - realizācijas cenas) un aprēķināto nodokļu summu;
207.4. likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā aizliegt jēlspirta, spirta un alkoholisko dzērienu ražošanu, realizāciju vai pārvietošanu;
207.5. izņemto spirtu un alkoholiskos dzērienus ārpus kārtas nodot laboratoriskiem izmeklējumiem un saņemt atbilstīgu atzinumu;
207.6. piemērot šajos noteikumos un citos likumdošanas aktos paredzētās sankcijas.
208. Atbilstīgi šiem noteikumiem uzliktās soda naudas no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) bezstrīdus kārtībā piedzen saskaņā ar likumu «Par Valsts ieņēmumu dienestu» (Latvijas Vēstnesis, 1993, 105).
209. Valsts ieņēmumu dienesta un Tirdzniecības uzraudzības valsts komitejas amatpersonas savas kompetences ietvaros ir tiesīgas veikt uzraudzību un kontroli, kā arī piemērot attiecīgās sankcijas likumos noteiktajā kārtībā.
210. Valsts institūcijas, kuras veic uzraudzību un kontroli par šo noteikumu ievērošanu, ir tiesīgas nosūtīt izņemtos vai konfiscētos alkoholiskos dzērienus tikai uz tādām glabāšanas (pārstrādes) vietām, kurām ir saņemta šajos noteikumos paredzēta licence.
XV. Atbildība par šo noteikumu pārkāpumiem
211. Uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību)- juridisko personu - atbildība par šo noteikumu pārkāpumiem paredzēta šajos noteikumos.
Par uzņēmējdarbību ar spirtu un alkoholiskajiem dzērieniem bez licences Spirta monopola pārvalde konfiscē saražoto un realizācijā esošo spirtu, alkoholiskos dzērienus, kā arī ar pārkāpuma izdarīšanu saistītos ražošanas līdzekļus, rīkus un priekšmetus un uzliek naudas sodu 5000 latu apmērā.
Fizisko personu un amatpersonu atbildība par šo noteikumu pārkāpumiem paredzēta Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā un Latvijas kriminālkodeksā.
212. Par šo noteikumu 6., 7., 8. un 31. punktā paredzēto normu pārkāpumiem uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) anulē licenci bez tiesībām to atjaunot viena gada laikā, konfiscē alkoholiskos dzērienus un uzliek naudas sodu 1000 latu apmērā papildus likuma «Par akcīzes nodokli» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 3; Latvijas Vēstnesis, 1995, 44) 6. pantā paredzētajām soda sankcijām.
213. Par jēlspirta, spirta vai alkoholisko dzērienu glabāšanu, realizāciju, nodošanu realizācijai vai uz citiem nosacījumiem, neievērojot šajos noteikumos noteiktās glabāšanas, realizācijas vai nodošanas realizācijai tiesības, uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) uzliek naudas sodu 1000 latu apmērā.
214. Par jēlspirta, spirta vai alkoholisko dzērienu iegādi, pieņemšanu realizācijai vai uz citiem nosacījumiem, neievērojot šajos noteikumos noteiktās iegādes vai pieņemšanas realizācijai tiesības, uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) uzliek naudas sodu 1000 latu apmērā.
215. Par jēlspirta, spirta vai alkoholisko dzērienu realizāciju, nodošanu realizācijai vai uz citiem nosacījumiem no noliktavām vai citām uzglabāšanas vietām, kas nav norādītas attiecīgajā licencē, uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) uzliek naudas sodu 1000 latu apmērā.
216. Par jēlspirta, spirta vai alkoholisko dzērienu iegādi, pieņemšanu realizācijai vai uz citiem nosacījumiem no noliktavām vai citām uzglabāšanas vietām, kas nav norādītas licencē, uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) uzliek naudas sodu 1000 latu apmērā.
217. Par jēlspirta, spirta vai alkoholisko dzērienu pieņemšanu vai glabāšanu noliktavās, kas nav norādītas attiecīgajā licencē, uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), kura likumīgā lietošanā ir attiecīgā noliktava, uzliek naudas sodu 1000 latu apmērā.
218. Jēlspirtu, spirtu vai alkoholiskos dzērienus, kas atrodas Spirta monopola pārvaldē nereģistrētajās uzglabāšanas vietās, izņem un realizē, bet realizācijas ieņēmumus ieskaita valsts budžetā saskaņā ar šo noteikumu 237. punktu.
219. Ja izņemtie alkoholiskie dzērieni ir falsificēti (viltoti) vai citādi neatbilst normatīvi tehnisko dokumentu (drošuma) prasībām, tos nodod pārstrādei tehniskajā spirtā vai iznīcina, par ko sastāda un iesniedz Spirta monopola pārvaldei iznīcināšanas akta kopiju.
220. Par jēlspirta, spirta vai nemarķētu alkoholisko dzērienu realizāciju, uzglabāšanu (izņemot uzglabāšanu licencē norādītā muitas noliktavā), nodošanu realizācijai vai uz citiem nosacījumiem bez atbilstības sertifikāta vai dokumentāras norādes uz to, kā arī bez atbilstīgiem pavaddokumentiem uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) uzliek naudas sodu 5000 latu apmērā, bet jēlspirtu, spirtu vai alkoholiskos dzērienus izņem un iznīcina vai realizē šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.
221. Par spirta un alkoholisko dzērienu pārvadāšanu, neievērojot šajos noteikumos noteiktās pārvadāšanas tiesības un ierobežojumus, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) uzliek naudas sodu 1000 latu apmērā, bet spirtu un alkoholiskos dzērienus izņem un realizē šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.
222. Ja ražošanas vietās atrodas jēlspirts, spirts vai alkoholiskie dzērieni, kuru kvalitāte neatbilst normatīvi tehnisko dokumentu (drošuma) prasībām, likumā noteiktajā kārtībā aptur ražošanu attiecīgajā ražošanas vietā un uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) uzliek naudas sodu 1000 latu apmērā.
223. Par šo noteikumu 9., 10., 11., 12., 78., 80., 96. un 97. punktā noteiktās kārtības pārkāpumiem uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) uzliek naudas sodu 1000 latu apmērā.
224. Ja jēlspirta ražošanas uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) atklāj jēlspirta vai spirta iztrūkumu, izņemot zudumus normu robežās, uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) maksā akcīzes un pievienotās vērtības nodokli likumā noteiktajā apmērā par trūkstošo jēlspirtu vai spirtu un naudas sodu 1000 latu apmērā.
225. Ja no jēlspirta ražošanas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) neatkarīgu apstākļu dēļ radušies jēlspirta vai spirta virsnormatīvie zudumi vai jēlspirts vai spirts gājis bojā, jēlspirta ražošanas uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) nekavējoties jāziņo Spirta monopola pārvaldei, kas sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu trīs dienu laikā no paziņojuma saņemšanas brīža veic jēlspirta vai spirta virsnormatīvo zudumu rašanās vai bojāejas cēloņu izmeklēšanu.
226. Jēlspirta ražošanas uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) tiek atbrīvots no akcīzes nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa un naudas sodu samaksas, ja veiktās izmeklēšanas rezultātā konstatēts, ka jēlspirta vai spirta virsnormatīvie zudumi radušies vai jēlspirta vai spirta bojāeja notikusi nepārvaramas varas darbības rezultātā, ko nevarēja paredzēt un savlaicīgi novērst, veicot konkrētus pasākumus.
227. Ja spirta pārstrādes (rektifikācijas) uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) atklāj spirta vai jēlspirta iztrūkumu, izņemot zudumus normu robežās, uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) maksā akcīzes un pievienotās vērtības nodokli likumā noteiktajā apmērā par trūkstošo jēlspirtu vai spirtu un naudas sodu 1000 latu apmērā.
228. Ja jēlspirta ražošanas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), spirta pārstrādes (rektifikācijas) uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), ražošanas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un citu spirta patērētāju noliktavās, citās to izmantotajās telpās vai transportā atklāj neuzskaitītu vai nelikumīgi iegādātu spirtu vai jēlspirtu, uzskaites dokumentos izdara attiecīgus ierakstus un uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) uzliek naudas sodu 1000 latu apmērā.
229. Ja ražošanas uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un citi spirta patērētāji nevar dokumentāri apliecināt, ka produkcijas ražošanai vai citām vajadzībām iegādātais spirts, izņemot zudumus normu robežās, izlietots tikai deklarētajām vajadzībām, uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) maksā akcīzes un pievienotās vērtības nodokli likumā noteiktajā apmērā par citām vajadzībām izlietoto spirtu vai dokumentāri neapliecināto spirta izlietojumu un naudas sodu 1000 latu apmērā.
230. Ja no ražošanas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai cita spirta patērētāja neatkarīgu apstākļu dēļ radušies spirta virsnormatīvie zudumi vai spirts gājis bojā, ražošanas uzņēmumam vai citam spirta patērētajam nekavējoties jāziņo Spirta monopola pārvaldei, kas sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu trīs dienu laikā no paziņojuma saņemšanas brīža veic spirta virsnormatīvo zudumu rašanās vai bojāejas cēloņu izmeklēšanu.
231. Ražošanas uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) vai cits spirta patērētājs tiek atbrīvots no akcīzes nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa un naudas soda samaksas par virsnormatīvajiem spirta zudumiem vai bojā gājušo spirtu, ja veiktās izmeklēšanas rezultātā konstatēts, ka spirta virsnormatīvie zudumi vai bojāeja notikusi nepārvaramas varas darbības rezultātā, ko nevarēja paredzēt un savlaicīgi novērst, veicot konkrētus pasākumus.
232. Ja šie noteikumi pārkāpti atkārtoti gada laikā pēc pirmā pārkāpuma fiksēšanas brīža un par pārkāpumu paredzēta sankcija, uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) uzliek naudas sodu noteiktās sankcijas divkārtīgā apmērā un anulē licenci, kas izsniegta attiecīgās uzņēmējdarbības veikšanai, bez tiesībām to atjaunot viena gada laikā.
233. Uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) uzliktais naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc dokumentāri apliecinātas soda uzlikšanas.
234. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas pieļāvuši šo noteikumu pārkāpumus, trīs dienu laikā no pārkāpuma fiksēšanas brīža saskaņā ar attiecīgu kontrolējošās institūcijas rīkojumu nodrošina konfiscēto alkoholisko dzērienu vai spirta nogādi šīs institūcijas norādītajā vietā un sedz ar nogādi saistītos izdevumus vai nodrošina izņemto vai konfiscēto alkoholisko dzērienu un spirta atbildīgu glabāšanu pārkāpuma izdarīšanas vietā līdz kontrolējošās institūcijas tālāka rīkojuma saņemšanai.
235. Ja jēlspirta, spirta vai alkoholisko dzērienu ražošana, realizācija vai pārvietošana tiek veikta pēc tam, kad šādas darbības aizliegušas (apturējušas) pilnvarotas institūcijas amatpersonas vai netiek ievēroti šo noteikumu 203., 204., 233. vai 234. punkta nosacījumi, Spirta monopola pārvalde anulē uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) licenci, kas izsniegta uzņēmējdarbības veikšanai, bez tiesībām to atjaunot viena gada laikā.
236. Spirta monopola pārvalde ir tiesīga anulēt licences, kas izsniegtas uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) attiecīgās uzņēmējdarbības veikšanai, šādos gadījumos:
236.1. ja uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), lai saņemtu (pārreģistrētu) licenci, sniedzis nepatiesas vai nepilnīgas ziņas;
236.2. ja uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) tiek atzīts par maksātnespējīgu;
236.3. ja uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) atkārtoti gada laikā pēc pārkāpuma fiksēšanas brīža netiek nodrošināta realizējamā jēlspirta, spirta un alkoholisko dzērienu kvalitātes atbilstība normatīvi tehnisko dokumentu (drošuma) prasībām;
236.4. ja uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) atkārtoti gada laikā pēc pārkāpuma fiksēšanas brīža tiek pārkāpti šie noteikumi;
236.5. ja uzņēmumam izsniegtajā licencē norādītā tirdzniecības vieta vai licences pieteikumā deklarētā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) administrācijas atrašanās vieta slēgta Spirta monopola pārvaldei deklarētajā darba laikā un par to rakstiski nav informēta Spirta monopola pārvalde;
236.6. ja uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) tā īpašnieki, darbinieki vai trešās personas traucē Spirta monopola pārvaldes pilnvarotu amatpersonu piekļūšanu tirdzniecības un uzglabāšanas telpām;
236.7. ja uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pilnvarotais pārstāvis neierodas pēc Spirta monopola pārvaldes uzaicinājuma apliecinātas saņemšanas.
237. Konfiscētā spirta un alkoholisko dzērienu realizācijas ienākumi, no kuriem atskaitīti visi dokumentāri apliecinātie izdevumi, kā arī līdzekļi, kas iegūti, piedzenot soda naudas par šo noteikumu pārkāpumiem, 80% apmērā izmantojami kontroli un konfiskāciju veikušo institūciju darbības pilnveidošanai un darbinieku materiālajai stimulēšanai, bet 20% apmērā ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.
XVI. Šo noteikumu pārkāpumu izskatīšanas un lēmumu pieņemšanas kārtība
238. Šo noteikumu pārkāpumus, ko izdarījuši uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), izskata Spirta monopola pārvaldes izveidota koleģiāla institūcija, un tās priekšlikumam atbilstīgu lēmumu pieņem Spirta monopola pārvaldes direktors vai cita ar Spirta monopola pārvaldes direktora rīkojumu pilnvarota amatpersona.
239. Šajos noteikumos paredzēto sankciju (naudas soda, licences anulēšanas un citu) piemērošana pret uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) neatbrīvo fiziskās personas vai amatpersonas no likumdošanas aktos noteiktās kriminālās, administratīvās un citas atbildības.
Fiziskās personas un amatpersonas pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu pārsūdz Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa noteiktajā kārtībā.
240. Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) izdarītā pārkāpuma izskatīšanas rezultāti jāfiksē motivētā lēmumā, ko paraksta Spirta monopola pārvaldes direktors vai cita ar Spirta monopola pārvaldes direktora rīkojumu pilnvarota amatpersona.
241. Pierādījumus pārkāpuma lietā nostiprina ar protokoliem, ar pārbaudes, inventarizācijas, izņemšanas, mantu un dokumentu apskates, ekspertīzes aktiem un citiem dokumentiem, kā arī pārkāpēju, liecinieku, cietušo, pieaicināto speciālistu un citu personu paskaidrojumiem.
242. Pārkāpuma lieta jāizskata un lēmums par sankciju piemērošanu, lietas izbeigšanu vai materiālu nosūtīšanu pēc piederības jāpieņem divu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas vai atklāšanas dienas, ja attiecīgajos likumos nav noteikti citi termiņi.
Lēmuma noraksts nosūtāms vai izsniedzams attiecīgajām juridiskajām vai fiziskajām personām izpildei.
243. Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pilnvarotiem pārstāvjiem ir tiesības piedalīties pārkāpuma izskatīšanā, sniegt mutiskus un rakstiskus paskaidrojumus, kā arī saņemt lietā pieņemtā lēmuma norakstu.
244. Naudas soda apmēru, kuru uzliek uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) par vairākiem vienlaicīgi konstatētiem šo noteikumu pārkāpumiem, veido par katru konstatēto šo noteikumu pārkāpumu uzliktā naudas soda aritmētiska summa.
245. Juridiskās personas pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var iesniegt pārskatīšanai finansu ministram septiņu dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas, bet finansu ministra lēmumu var pārsūdzēt tiesā septiņu dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas.
Rakstisko iesniegumu par attiecīgā lēmuma pārskatīšanu finansu ministrs izskata 10 dienu laikā no tā iesniegšanas dienas. Rakstiskais iesniegums par juridiskās personas lietā pieņemtā lēmuma pārskatīšanu neaptur tā izpildi.
246. Termiņus un kārtību, kādā izpildāmi lēmumi par soda naudas uzlikšanu, jēlspirta, spirta un alkoholisko dzērienu izņemšanu un konfiskāciju, licences anulēšanu, nosaka likumi un šie noteikumi.
247. Ja Spirta monopola pārvaldes direktors vai augstāka institūcija (amatpersona) izskata šo noteikumu pārkāpuma lietu un atrod atbildību mīkstinošus; šaubas radošus apstākļus vai konstatē, ka lēmums ir nepamatots, viņam ir šādas tiesības:
247.1. samazināt šajos noteikumos paredzētās soda naudas apmērus, bet neatcelt lēmumu par licences anulēšanu;
247.2. atcelt lēmumu par licences anulēšanu, bet nesamazināt soda naudas apmēru;
247.3. pagarināt līdz vienam mēnesim soda naudas samaksas termiņu;
247.4. izteikt rakstisku brīdinājumu par maznozīmīgiem pārkāpumiem;
247.5. pilnībā atcelt iepriekš pieņemto lēmumu.
XVII. Pārejas noteikumi
248. Šajos noteikumos paredzētā uzņēmumu deklarējamā (norādāmā vai reģistrējamā) informācija iesniedzama un pavadzīmju parauga reģistrēšana Spirta monopola pārvaldē izdarāma, kā arī reģistrēto paraugu pavadzīmju lietošana uzsākama 30 dienu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā.
249. Šo noteikumu 9., 10. un 11. punktā paredzētā maksājuma uzdevumu noformēšana jāuzsāk līdz 1995. gada 15. jūlijam.
250. Spirta un alkoholisko dzērienu tranzīta pārvadājumu veikšana bez Spirta monopola pārvaldes izsniegtas licences ir aizliegta ar 1995. gada 1. augustu.
251. Šo noteikumu 42. un 43. punktā minētās normas attiecināmas uz uzņēmumiem, kas licences pieprasa un saņem pēc šo noteikumu stāšanās spēkā.
252. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru Padomes 1993. gada 26. aprīļa lēmumu Nr. 208 «Par alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības noteikumiem» (Latvijas Vēstnesis, 1993, 18).
253. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1994. gada 25. janvāra noteikumus Nr. 37 «Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu» (Latvijas Vēstnesis, 1994, 14, 59).
Ministru prezidents M. GAILIS
Finansu ministre I. SĀMĪTE