Darbības ar dokumentu
1. pants. Rajona pašvaldība kā Latvijas Republikas tautas pašvaldības sastāvdaļa ir rajona iedzīvotāju pašorganizēšanās forma ekonomisko un sociālo jautājumu patstāvīgai risināšanai un cilvēka tiesību un brī vību realizēšanai, ievērojot pagastu un rajona pilsētu pašvaldību un valsts intereses.
3. pants. Rajona pašvaldību realizē rajona iedzīvotāji ar Tautas deputātu padomes un tās izveidoto institūciju starpniecību, pagastu un rajona pilsētu pašvaldību līdzdalību, kā arī izmantojot tiešās demokrātijas formas.
4. pants. Rajona pašvaldības pārziņā ir:
1) rajona pašvaldības īpašuma un finansu resursu pārvaldīšana;
2) rajona iedzīvotāju ekonomisko un sociālo tiesību nodrošināšana, nacionālo un kultūras vajadzību apmierināšana jautājumos, kas nav pagastu un rajona pilsētu pašvaldību un valsts pārvaldes institūciju kompetencē;
3) citu Latvijas Republikas likumos, Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumos paredzēto funkciju izpilde.
Ja pēc valsts varas vai pārvaldes institūciju lēmuma tiek paplašinātas rajona pašvaldības funkcijas un tas ir saistīts ar izdevumu palielināšanos, šīm valsts varas un pārvaldes institūcijām vienlaikus jāgādā par attiecīgo izdevumu kompensāciju.
5. pants. Rajona Tautas deputātu padomei un valdei ir juridiskās personas tiesības.
Tautas deputātu padome var piešķirt juridiskās personas tiesības padomes izveidotajām institūcijām.
Rajona pašvaldība Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā var iegūt un atsavināt kustamo un nekustamo īpašumu, slēgt darījumus ar citām pašvaldībām, ar Latvijas un ārvalstu juridiskajām un fiziskajām personām, saņemt aizdevumus, uzņemties saistības, būt prasītāja un atbildētāja tiesā un saimnieciskajā tiesā.
6. pants. Rajona pašvaldības institūcijas ir:
— rajona Tautas deputātu padome (rajona padome);
— rajona Tautas deputātu padomes valde (rajona valde);
— rajona Tautas deputātu padomes revīzijas komisija (rajona revīzijas komisija).
7. pants. Rajona padome sastāv no deputātiem, kurus rajona iedzīvotāji ievēlē likumā noteiktajā kārtībā.
8. pants. Rajona pašvaldības institūcijas savā darbībā ievēro Latvijas Republikas likumus, Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Padomes lēmumus, savas kompetences ietvaros organizē šo likumu un lēmumu izpildi un ir atbildīgas par to.
(09.02.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.02.1993.)
9. pants. Rajona padome un rajona valde tieši un ar savu institūciju starpniecību patstāvīgi risina visus rajona teritorijas attīstības, apbūves un tās kontroles jautājumus, izņemot tos, kuri ir pagastu un rajona pilsētu pašvaldību vai valsts varas un pārvaldes institūciju pārziņā.
Rajona padome var veikt funkcijas, kas ir pagastu un rajona pilsētu pašvaldību kompetencē, ja šīs funkcijas tai nodotas uz līguma pamata.
Ja rajona pašvaldības funkciju paplašināšana ir saistīta ar izdevumu palielināšanos, pagastu un rajona pilsētu pašvaldībām vienlaikus jāgādā par attiecīgo izdevumu kompensāciju.
10. pants. Rajona padomes saimnieciskās attiecības ar rajona teritorijā izvietotajiem uzņēmumiem, organizācijām un sabiedrībām tiek veidotas uz līguma pamata.
11. pants. Rajona padomes darbība notiek sesijās, valdes sēdēs un pastāvīgajās komisijās.
Rajona padomes un tās izveidoto institūciju darbības kārtību nosaka padomes reglaments.
Uz rajona padomes sesijas laiku, kā arī citos likumā paredzētajos gadījumos deputāta pilnvaru realizēšanai deputātu atbrīvo no dienesta pienākumu pildīšanas, maksājot viņam atlīdzību Latvijas Republikas 1991. gada 19. marta likumā «Par rajona, pilsētas, pilsētas rajona un pagasta padomes deputāta statusu» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 19/20) noteiktajā kārtībā.
12. pants. Rajona padomes darbu organizē tās priekšsēdētājs un rajona valde.
Rajona pašvaldības institūciju, to struktūrvienību vadītāju un viņu vietnieku, kā arī pašvaldības uzņēmumu un iestāžu vadītāju un viņu vietnieku amata pienākumu pildīšana nav savienojama ar citu algotu darbu, izņemot zinātnisko, pedagoģisko vai radošo darbu. Šā panta otrajā daļā minētās amatpersonas, kā arī rajona valdes locekļi nevar būt to banku, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu (izņemot valsts vai pašvaldību bankas un uzņēmumus) pārvaldes vai revīzijas institūciju locekļi, kas saņem attiecīgā rajona budžeta līdzekļus vai pašvaldības pasūtījumus.
No bankām, uzņēmējsabiedrībām vai uzņēmumiem kas saņem attiecīgā rajona budžeta līdzekļus vai pašvaldības pasūtījumus (izņemot valsts vai pašvaldības bankas vai uzņēmumus), šajā pantā minētās amatpersonas tieši vai ar laulāto, vecāku, bērnu, brāļu māsu starpniecību nevar saņemt nekāda veida atalgojumu vai ienākumus.
Bankās, uzņēmējsabiedrībās vai uzņēmumos, kas saņem attiecīgā rajona budžeta līdzekļus vai pašvaldības pasūtījumus, šajā pantā minētajām amatpersonām nevar piederēt kapitāla daļas (akcijas un pajas).
Šajā pantā minētajām amatpersonām divas reizes gadā, kā divu nedēļu laikā pēc tam, kad tās uzsākušas pildīt savus amata pienākumus, ir jāiesniedz Galvenajai valsts finansu inspekcijai deklarācija, kurā jānorāda:
— amatpersonām un viņu ģimenes locekļiem piederošie nekustamie īpašumi;
— amatpersonām un viņu ģimenes locekļiem piederošās kapitāla daļas (akcijas un pajas) bankās, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās;
— visi ienākumu avoti un ienākumu summas, ko amatpersonas un viņu laulātie, vecāki, bērni, brāļi vai māsas ieguvuši pārskata periodā.
Ja netiek pildīti šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā sestajā daļā paredzētie noteikumi, attiecīgās amatpersonas tiek atbrīvotas no ieņemamā amata kārtībā, kāda noteikta šā likuma 37. panta otrajā daļā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.1993. likumu, kas stājas spēkā 26.02.1993.)
13. pants. Rajona padomes sesijas sasauc pēc vajadzības. Sesijas sasaukšanas laiku un vietu nosaka padomes priekšsēdētājs vai rajona valde.
14. pants. Rajona padomes sesijas sasauc rajona valde vai padomes priekšsēdētājs ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc pieprasījuma, ko iesniegusi ne mazāk kā viena trešdaļa no ievēlētajiem deputātiem.
Sesijas var sasaukt arī padomes priekšsēdētājs vai rajona valde pēc savas iniciatīvas.
15. pants. Rajona padomes sesija ir tiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no ievēlētajiem deputātiem.
16. pants. Rajona padomes sesijā apspriežamie lēmumu projekti iesniedzami padomes priekšsēdētājam ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sesijas.
Sesijā apspriežamos jautājumus paziņo vismaz nedēļu iepriekš, bet ar tiem saistītos materiālus deputātiem izsniedz ne vēlāk kā trīs dienas pirms sesijas.
17. pants. Rajona padomes sesijās jautājumus apspriež pēc priekšlikumiem, kurus iesniedz:
— rajona valde;
— pastāvīgās komisijas;
— deputāti;
— pagastu vai rajona pilsētu pašvaldības;
— valsts varas un pārvaldes institūcijas.
18. pants. Rajona padomes sēdes parasti ir atklātas. Rajona padomei ir tiesības izlemt, kuri jautājumi izskatāmi slēgtās sēdēs. Rajona padomes lēmumi visos gadījumos jādara zināmi sabiedrībai.
20. pants. Rajona padomes sēdē visus jautājumus izlemj ar klātesošo deputātu balsu vairākumu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
21. pants. Balsošana rajona padomes sēdē parasti ir atklāta. Aizklāti par jebkuru jautājumu balso, ja to pieprasa ne mazāk kā desmitā daļa no ievēlēto deputātu kopskaita vai ja aizklātu balsošanu paredz šis likums.
22. pants. Ja, vēlējot amatpersonas, neviens no vairākiem kandidātiem nesaņem ievēlēto deputātu balsu vairākumu, tiek rīkota atkārtota balsošana par tiem diviem kandidātiem, kuri saņēmuši visvairāk balsu, Ja atkārtotās balsošanas rezultātā neviens no viņiem nav saņēmis ievēlēto deputātu balsu vairākumu, tiek rīkota balsošana par kandidātu, kurš saņēmis vairāk balsu nekā otrs kandidāts. Ja viņš nesaņem ievēlēto deputātu balsu vairākumu, tiek rīkota jauna kandidātu izvirzīšana un balsošana šajā pantā noteiktajā kārtībā.
Ja divi kandidāti saņem vienādu balsu skaitu, tiek rīkota atkārtota balsošana. Ja ari tad neviens no kandidātiem nesaņem ievēlēto deputātu balsu vairākumu, tiek rīkota jauna kandidātu izvirzīšana un balsošana šajā pantā noteiktajā kārtībā.
23. pants. Rajona padomes sesijas gaitā raksta protokolu, kuru p raksta padomes sekretārs. Rajona padomes lēmumus paraksta padomes priekšsēdētājs, viņa prombūtnes laikā — priekšsēdētāja vietnieks.
24. pants. Rajona padome var izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir rajona pašvaldības pārziņā, turklāt tikai sesijā var:
1) ievēlēt rajona padomes priekšsēdētāju un pēc viņa ieteikuma apstiprināt rajona padomes priekšsēdētāja vietnieku un rajona padomes sekretāru, kā arī atbrīvot viņus no amata;
2) ievēlēt rajona revīzijas komisiju un tās priekšsēdētāju, kā arī grozīt komisijas sastāvu;
3) ievēlēt pastāvīgās komisijas, grozīt to sastāvu, apstiprināt komisiju priekšsēdētājus;
4) ievēlēt rajona valdi un grozīt tās sastāvu;
5) apstiprināt rajona padomes reglamentu;
6) pieņemt lēmumus par rajona referendumu sarīkošanu;
7) (izslēgts ar 21.10.1993. likumu);
8) apstiprināt rajona budžetu un pārskatus par tā izpildi;
9) noteikt likumā paredzētajā kārtībā vietējās nodevas un nodokļu apmērus;
10) lemt par valsts un rajona nozīmes projektu (programmu) realizāciju rajona teritorijā;
11) lemt par rajona administratīvās teritorijas robežām likumā noteiktajā kārtībā;
12) lemt par rajona zemes, zemes dzīļu, ūdeņu, mežu un citu dabas resursu aizsardzību likumā noteiktajā kārtībā;
13) apstiprināt rajona saimniecības pārvaldes shēmu, izveidot, reorganizēt un likvidēt rajona pašvaldības uzņēmumus, iecelt amatā un atbrīvot no amata to vadītājus;
14) lemt par darījumiem ar rajona pašvaldības mantu, kā ari par aizdevumiem un citām ekonomiskajām saistībām rajona vārdā;
15) atcelt rajona padomes priekšsēdētāja rīkojumus un rajona valdes lēmumus;
16) lemt par uzņēmumu un organizāciju pārņemšanu rajona padomes īpašumā, kā ari par to atsavināšanu;
17) apturēt pagastu un rajona pilsētu pašvaldību iestāžu nelikumīgus lēmumus. Šādos gadījumos rajona padomei mēneša laikā pēc nelikumīga lēmuma apturēšanas jāgriežas tiesā, kura lēmumu atcel vai arī atjauno tā darbību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1993.)
25. pants. Rajona padome ir tiesīga apstiprināt noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja šāda atbildība nav noteikta Latvijas Republikas likumos.
Noteikumi izsludināmi vispārējai zināšanai, un tie stājas spēkā ne agrāk kā divas nedēļas pēc to izziņošanas, izņemot noteikumus cīņai ar stihiskām nelaimēm, epidēmijām un epizootijām, kas stājas spēkā nekavējoties.
Noteikumu ievērošanu nodrošina rajona valde.
26. pants. Rajona padomes un rajona valdes lēmumi, kas attiecas uz pagastu un rajona pilsētu pašvaldībām, konsultatīvi saskaņojami ar šo pašvaldību pilnvarotiem pārstāvjiem.
Prettiesisku rajona padomes un rajona valdes lēmumu rezultātā nodarītais kaitējums jāatlīdzina no rajona budžeta.
Rajona pašvaldības institūcijas nelikumīgu lēmumu aptur prokurors, iesniedzot protestu attiecīgajai pašvaldības institūcijai pašvaldības institūcija nelikumīgo lēmumu neatceļ vai nesaskaņo ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, prokuroram divu nedēļu laikā no dienas, kad pašvaldības institūcijai nosūtīts prokurora protests jāatgriežas tiesā.
Latvijas Republikas ģenerālprokuroram mēneša laikā pēc nelikumīga rajona padomes vai rajona valdes lēmuma apturēšanas jāgriežas tiesā, kura lēmumu atceļ vai ari atjauno tā darbību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.1993. likumu, kas stājas spēkā 26.02.1993.)
27. pants. Rajona padomes priekšsēdētājs ir pakļauts rajona padomei. Rajona padomes priekšsēdētāju ievēlē no deputātiem rajona padome, aizklāti balsojot, uz rajona padomes pilnvaru laiku.
Rajona padomes priekšsēdētāja amats ir algots. Rajona padomes priekšsēdētājs:
1) vada rajona padomes un rajona valdes darbu;
2) pārzina rajona padomes iekšējo darba kārtību, paraksta lēmumus un citus dokumentus, koordinē rajona padomes pastāvīgo komisiju darbu;
3) pārstāv rajona padomi un rajona valdi attiecībās ar juridiskajām un fiziskajām personām;
4) pārstāv rajona padomi un rajona valdi tiesā, saimnieciskajā tiesā, citās iestādēs un organizācijās, izdod pilnvaras, paraksta līgumus un citus juridiskos dokumentus, atver un slēdz kontus banku iestādēs un veic citas likumos paredzētās darbības;
5) pārzina rajona finansu iestāžu darbu;
6) koordinē rajona padomes un rajona valdes iecelto amatpersonu darbu;
7) ir tiesīgs 10 dienu laikā rajona padomes lēmumus atdot tai atpakaļ atkārtotai izskatīšanai;
8) pilda citas rajona padomes noteiktās funkcijas.
Rajona padomes priekšsēdētājs savas kompetences ietvaros izdod rīkojumus.
Ja rajona padomes priekšsēdētājs neievēro Latvijas Republikas likumus, Latvijas Republikas Augstākās Padomes vai Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumus, kā arī pieņemtos Saeimas lēmumus un Ministru kabineta noteikumus vai pienācīgi nepilda savus pienākumus, pēc rajona valdes vai ne mazāk kā vienas trešdaļas ievēlēto deputātu iniciatīvas rajona padome var viņu atbrīvot no ieņemamā amata, aizklāti balsojot, ja par to nobalso vairāk nekā puse no ievēlēto deputātu kopskaita.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1993.)
28. pants. Rajona padome uz savu pilnvaru laiku ievēlē rajona valdi.
Rajona valdes sastāvā ir rajona padomes priekšsēdētājs un citi deputāti.
Rajona valdes sastāvā var ievēlēt ari personas, kas nav deputāti. To skaits nedrīkst pārsniegt vienu trešdaļu no rajona valdes locekļu kopskaita.
Rajona valde:
1) sagatavo rajona padomes sesijas, informē iedzīvotājus par tās darbu;
2) koordinē rajona padomes pastāvīgo komisiju darbu;
3) realizē tai piešķirtās pilnvaras vēlēšanu un referendumu sagatavošanā;
4) organizē rajona padomes lēmumu izpildi;
5) izstrādā un iesniedz rajona padomei apstiprināšanai rajona budžetu, izlemj jautājumus par rajona budžeta līdzekļu izlietošanu rajona padomes noteiktajā kārtībā, sagatavo pārskatus par budžeta izpildi;
6) izstrādā un iesniedz rajona padomei apstiprināšanai rajona ekonomiskās un sociālās attīstības perspektīvās programmas; apstiprina rajona plānojuma shēmas un projektus;
7) pārzina transporta uzņēmumu un organizāciju darbību rajona iedzīvotāju apkalpošanā;
8) pārzina sakaru uzņēmumu un organizāciju darbu rajona iedzīvotāju apkalpošanā, palīdz attīstīt telefona un pasta sakarus, radiofikāciju un televīziju;
9) izpilda aizbildnības un aizgādnības iestāžu funkcijas un izlemj adopcijas jautājumus likumā noteiktajā kārtībā;
10) savas kompetences ietvaros pārzina: — vispārizglītojošo skolu un arodizglītības mācību iestāžu darbu;
— kultūrizglītības iestāžu darbu;
— rajona pašvaldības veselības aizsardzības iestāžu darbu;
— fiziskās kultūras un sporta, darbu rajonā;
11) saskaņā ar rajona padomes lēmumu organizē vietējos referendumus, rajona padomes lēmumu projektu un citu svarīgu jautājumu apspriešanu;
12) pilda citas Latvijas Republikas likumos, Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumos noteiktās funkcijas.
29. pants. Rajona valde tās kompetencē esošo jautājumu izpildes nodrošināšanai var izveidot izpildinstitūcijas.
Lēmumu par izpildinstitūciju izveidošanu pēc valdes priekšlikuma pieņem rajona padome.
30. pants. Rajona valde iesniedz Ministru kabinetam vai attiecīgajai ministrijai priekšlikumus par valsts pārvaldes institūciju un valsts uzņēmumu vadītāju kandidātiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1993.)
31. pants. Rajona teritorijā izvietoto valsts pārvaldes institūciju un uzņēmumu darbības likumību ir tiesības kontrolēt arī rajona padomes priekšsēdētājam un rajona valdei.
(09.02.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.02.1993.)
32. pants. Rajona valdes sēdes sasauc rajona padomes priekšsēdētājs. Rajona valdes sēdes ir tiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas no valdes locekļiem. Lēmums ir pieņemts, ja par to balsojis klātesošo valdes locekļu vairākums. Rajona valdes lēmumu paraksta rajona padomes priekšsēdētājs.
Rajona valdes sēdēs var piedalīties pagastu un rajona pilsētu deputāti.
33. pants. Rajona valdes sēdes tiek protokolētas. Protokolu paraksta visi klātesošie rajona valdes locekli.
34. pants. Rajona budžeta ieņēmumu un izdevumu tāmes un pašvaldību amatpersonu saimnieciskās darbības kontrolei rajona padome uz savu pilnvaru laiku no deputātiem ievēlē rajona revīzijas komisiju. Rajona revīzijas komisija savā darbībā pamatojas uz Latvijas Republikas Augstākās Padomes apstiprināto nolikumu.
35. pants. Rajona padome nosaka rajona revīzijas komisijas locekļu skaitu, turklāt ne mazāku par trim. Revīzijas komisijas sastāvā nevar būt rajona valdes un rajona padomes pastāvīgo komisiju locekļi, kā arī personas, kuru darbību kontrolē rajona revīzijas komisija.
36. pants. Rajona padome no deputātiem ievēlē pastāvīgās komisijas, lai tās sagatavotu izskatīšanai jautājumus, kas ir rajona padomes kompetencē, un sniegtu atzinumus par tiem, kā ari kontrolētu rajona padomes lēmumu izpildi. Pastāvīgās komisijas priekšsēdētāju ievēlē attiecīgā komisija un apstiprina rajona padome.
Pastāvīgās komisijas sēde ir tiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse no visiem komisijas locekļiem.
Pastāvīgā komisija ar klātesošo tās locekļu balsu vairākumu pieņem lēmumus un dod atzinumus, ko paraksta komisijas priekšsēdētājs. Šie lēmumi rajona valdei, iestādēm, uzņēmējiem, organizācijām un amatpersonām jāizskata un komisijas noteiktajā termiņā jādod uz tiem atbilde.
(Nodaļas nosaukums 09.02.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.02.1993.)
37. pants. Ja rajona pašvaldības institūcijas pēc ievēlēšanas nav pildījušas vai ir atkārtoti pārkāpušas likumus, Ministru Padomes vai Ministru kabineta noteikumus, Ministru kabinets vai Latvijas Republikas ģenerālprokurors var ierosināt Saeimā izskatīt jautājumu par rajona pašvaldības institūcijas atlaišanu.
Ja rajona padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieki pēc ievēlēšanas nav pildījuši vai ir atkārtoti pārkāpuši likumus, Ministru Padomes lēmumus vai Ministru kabineta noteikumus, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par rajona padomes priekšsēdētāja vai viņa vietnieku atcelšanu.
Ja rajona pašvaldības institūciju, to struktūrvienību, kā ari rajona pašvaldības uzņēmumu un iestāžu amatpersonas, veicot darba pienākumus, nav pildījušas vai ir atkārtoti pārkāpušas likumus, Ministru Padomes lēmumus vai Ministru kabineta noteikumus, lēmumu par amatpersonas atbrīvošanu no ieņemamā amata pieņem institūcija (amatpersona), kura attiecīgo amatpersonu iecēlusi (ievēlējusi). Ja pašvaldības institūcija (amatpersona) šādu lēmumu nepieņem, rajona prokurors var griezties tiesā un pieprasīt attiecīgās amatpersonas atbrīvošanu no amata.
(MK 11.01.1994. noteikumu Nr. 26 redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.1994.)
38. pants. Saeima, pieņemot lēmumu par rajona padomes atcelšanu:
1) uzdod līdzšinējai rajona valdei vai pēc Ministru kabineta priekšlikuma ieceltai rajona pagaidu valdei līdz jaunas rajona valdes ievēlēšanai pildīt šā likuma 24. panta 8.—14., 16. punktā, 25. pantā un 28. pantā paredzētos pienākumus;
2) rajona pagaidu valdes iecelšanas gadījumā pēc Ministru kabineta priekšlikuma ieceļ arī rajona pagaidu valdes priekšsēdētāju, kurš līdz jauna rajona padomes priekšsēdētāja ievēlēšanai pilda šā likuma 27. panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētos pienākumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1993.)
39. pants. Ar brīdi, kad stājas spēkā lēmums par rajona padomes atcelšanu, izbeidzas visas rajona padomes deputātu pilnvaras.
40. pants. Saeima, neatceļot rajona padomi, šā likuma 37. pantā noteiktajā kārtībā var pieņemt lēmumu par rajona valdes vai rajona revīzijas komisijas atcelšanu. Šajā gadījumā Saeima, ievērojot šā likuma 28. panta otrās un trešās daļas un 35. panta noteikumus, iecel jaunu rajona valdi vai jaunu rajona revīzijas komisiju vai arī uzdod rajona padomei noteiktā termiņā ievēlēt jaunu rajona valdi vai jaunu rajona revīzijas komisiju.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1993.)
41. pants. Ja Ministru kabinets saskaņā ar 37.panta otro daļu ir pieņēmis lēmumu par rajona padomes priekšsēdētāja vai viņa vietnieku atcelšanu, tad Ministru kabinets uzdod attiecīgajai padomei noteiktā kārtībā ievēlēt citu amatpersonu. Līdz citas amatpersonas ievēlēšanai Ministru kabinets var iecelt amatpersonas vietas izpildītāju.
(MK 11.01.1994. noteikumu Nr. 26 redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.1994.)
42. pants. Rajona valdi, kuru Saeima ir iecēlusi šā likuma 40. pantā paredzētajā kārtībā, rajona padome nav tiesīga atcelt.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1993.)
43. pants. Rajona pašvaldības ekonomisko pamatu veido rajona teritorijā norisošā saimnieciskā darbība un rajona budžets.
44. pants. Rajona pašvaldības īpašumu veido:
1) likumā noteiktajā kārtībā valsts īpašuma konversijas rezultātā rajona pašvaldībai nodotie valsts īpašuma objekti;
2) uzņēmējdarbības un citas saimnieciskās darbības rezultātā izveidotie jaunie īpašuma objekti;
3) mantisku darījumu rezultātā iegūtie īpašuma objekti;
4) rajona padomes finansu resursi;
5) citādā veidā iegūtie īpašuma objekti.
Zemi, mežus, ūdeņus un citus dabas resursus rajona pašvaldība iegūst lietošanā un īpašumā Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.
45. pants. Rajona padome saskaņā ar Latvijas Republikas 1990. gada 27. jūnija likumu «Par Latvijas Republikas budžeta tiesībām» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 29) patstāvīgi izstrādā un apstiprina rajona budžetu.
Valsts varas un pārvaldes institūcijām aizliegts iejaukties rajona budžeta procesā.
46. pants. Rajona padome lemj jautājumus par likumā paredzēto vietējo nodevu ieviešanu, atcelšanu un to apmēriem, kā arī par nodokļu apmēriem saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par nodokļiem.
47. pants. No rajona budžeta finansējami rajona pašvaldības izdevumi, kas saistīti ar rajona padomes funkciju izpildi.
Izdevumu pamatvirzieni noteikti Latvijas Republikas likumā «Par Latvijas Republikas budžeta tiesībām» un šajā likumā.
Maksājumus rajona budžetā juridiskās un fiziskās personas pēc saskaņošanas ar rajona padomi var aizstāt ar materiālo vērtību nodošanu, darbu izpildi un pakalpojumu sniegšanu.
48. pants. Rajona padome pēc saviem ieskatiem izlieto budžetā papildus saņemtos ieņēmumus, kas veidojas no budžeta brīvā atlikuma gada sākumā.
49. pants. Rajona valde nodrošina visu budžeta ieņēmumu un izdevumu uzskaiti un Latvijas Republikas Finansu ministrijas noteiktajā kārtībā sastāda pārskatu par budžeta izpildi.
50. pants. Rajona padome ar saviem līdzekļiem ir tiesīga piedalīties banku un kredītiestāžu darbībā.
Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
 |
 |
 |
 |