Likums nosaka Latvijas Republikas teritorijā esošo uzņēmējsabiedrību, uzņēmumu, iestāžu un organizāciju, citu objektu (turpmāk — uzņēmumu), to struktūrvienību un iekārtu darbības vai produkcijas izlaides apturēšanas vai ierobežošanas (turpmāk — apturēšanas) kārtību. Likums attiecas ari uz pārvietojamiem uzņēmumiem, to struktūrvienībām un iekārtām, taču neattiecas uz transportlīdzekļiem.
Uzņēmuma darbības apturēšana — uzņēmējsabiedrības, uzņēmuma, iestādes, organizācijas, cita objekta, tā struktūrvienību vai iekārtu darbības, ēku un būvju celtniecības un ekspluatācijas vai produkcijas izlaides apturēšana vai ierobežošana normatīvu pārkāpumu gadījumā.
Normatīvu pārkāpums — Latvijas Republikas likumos, Ministru kabineta noteikumos, valsts pārvaldes institūciju rīkojumos noteikto vai apstiprināto vides aizsardzības, dabas resursu lietošanas, zivsaimniecības normatīvu, medicīnisko aprūpi reglamentējošo normatīvo aktu, sanitāro un veterinārmedicīnas normatīvu, bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības normatīvo aktu, darba aizsardzības, ugunsdrošības un eksplozijdrošības normatīvu, būvnormatīvu, kvalitātes normatīvu un standartu, energoiekārtu uzbūves un ekspluatācijas noteikumu, elektrodrošības noteikumu, elektriskās un siltuma enerģijas lietošanas noteikumu, kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu, pilsētu pašvaldību lēmumos noteikto inženierkomunikāciju aizsardzības noteikumu, namu, sabiedrisko ēku un būvju uzturēšanas, pilsētas apbūves noteikumu un sabiedriskās vietās organizētas tirdzniecības noteikumu, valsts proves uzraudzības normatīvo aktu pārkāpums, kā arī to normatīvo aktu pārkāpums, kuri nosaka ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu pareizas un pilnīgas uzskaites kārtību.
Darba aizsardzība — likumdošanas aktu, sociālo, ekonomisko, organizatorisko, tehnisko, sanitāri higiēnisko un ārstnieciski profilaktisko pasākumu sistēma, kas garantē drošu darbu, novēršot nelaimes gadījumus un arodsaslimšanu, kā arī saglabā strādājošo darbaspējas visā darba procesā.
Bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības normatīvie akti — Ministru kabineta noteikumi, Latvijas standarti, ministriju nolikumi, instrukcijas un normas, kas attiecināmas uz bīstamajām iekārtām un darbiem ar tām.
Valsts proves uzraudzības normatīvie akti — likums «Par valsts proves uzraudzību» un Ministru kabineta noteikumi.
Normatīvie akti, kas nosaka ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu pareizas un pilnīgas uzskaites kārtību, — likumi un Ministru kabineta noteikumi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.02.1995., 28.09.1995., 17.12.1996. un 12.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 16.07.1997.)
1. pants. Dot rīkojumu (pieņemt lēmumu) par uzņēmuma darbības apturēšanu ir tiesīgas šādas amatpersonas:
— ja pārkāpti vides aizsardzības vai dabas resursu lietošanas normatīvi — Vides valsts inspekcijas priekšnieks un viņa vietnieki, reģionālo vides institūciju direktori;
— (izslēgts ar 12.06.1997. likumu);
— ja pārkāpti ugunsdrošības un eksplozijdrošības normatīvi — Latvijas Republikas galvenais valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektors un viņa vietnieki, rajonu un pilsētu vecākie valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektori un valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektori;
— (izslēgts ar 12.06.1997. likumu);
— ja pārkāpti sanitārie normatīvi — Latvijas Republikas galvenais valsts sanitārais inspektors un viņa vietnieki, Valsts sanitārās inspekcijas vietējo struktūrvienību valsts sanitārie inspektori — šo struktūrvienību vadītāji;
— ja pārkāpti veterinārmedicīnas normatīvi — valsts veterinārie inspektori;
— ja pārkāpti energoiekārtu uzbūves, ekspluatācijas vai elektrodrošības noteikumi, elektriskās vai siltuma enerģijas lietošanas noteikumi — valsts uzņēmuma «Latvenergo» filiāles «Energokontrole» energoinspekcijas priekšnieks, viņa vietnieki, vecākie inspektori un inspektori;
— ja pārkāpti darba aizsardzības un bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības normatīvie akti — galvenie Valsts darba inspektori, valsts darba inspektori;
— (izslēgts ar 23.02.1995. likumu);
— ja pārkāpti standarti un kvalitātes normatīvi — Nacionālā standartizācijas un metroloģijas centra direktors, viņa vietnieki, reģionālo standartizācijas un metroloģijas centru direktori un viņu vietnieki;
— ja pārkāpti kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumi — Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas inspektori;
— ja pārkāpti farmaceitiskās darbības noteikumi — farmācijas inspekcijas inspektori un valsts veterinārie inspektori;
— ja pārkāpts likums «Par valsts proves uzraudzību» vai Ministru kabineta noteikumi — Valsts proves uzraudzības inspekcijas priekšnieks, viņa vietnieki un inspektori;
— ja pārkāpti normatīvie akti, kas nosaka ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu pareizas un pilnīgas uzskaites kārtību, — Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu direktori vai viņu pilnvarotas amatpersonas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
— ja pārkāpti medicīnas aprūpi reglamentējošie normatīvie akti — Medicīnas aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas vadītājs — galvenais eksperts vai viņa vietnieki.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.1993., 15.12.1994., 23.02.1995., 28.09.1995., 17.12.1996. un 12.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 16.07.1997.)
2. pants. Lēmumu par uzņēmuma darbības apturēšanu pieņem pašvaldības dome (padome), ja pārkāpti pašvaldības domes (padomes) izdotie noteikumi par pilsētas (pagasta) inženierkomunikāciju aizsardzību, par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu, par tirdzniecību sabiedriskās (publiskās) vietās.
(12.06.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.1997.)
3. pants. Izstrādājot jaunus, stingrākus standartus, normatīvus un noteikumus, kā arī grozot un papildinot prasību paaugstināšanas virzienā jau esošos standartus, normatīvus un noteikumus, par kuru pārkāpšanu var apturēt uzņēmuma darbību, jāparedz, ka šie standarti, normatīvi, noteikumi, to grozījumi un papildinājumi stāsies spēkā ne agrāk par trim gadiem, skaitot no dienas, kad tie publicēti oficiālā izdevumā.
Ja tiek konstatēti jauni, pirms tam nezināmi, no uzņēmuma neatkarīgi fakti par uzņēmuma tehnoloģijas kaitīgumu, Ministru kabinetam ir pienākums sešu mēnešu laikā izlemt par uzņēmuma rekonstrukciju vai darbības apturēšanu un ar to saistīto izdevumu vai zaudējumu kompensāciju.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 16.07.1997.)
4. pants. Amatpersonām (institūcijām), kurām ir tiesības dot rīkojumu (pieņemt lēmumu) par uzņēmuma darbības apturēšanu, ir pienākums rakstveida brīdināt uzņēmuma vadītāju, minot visus konstatētos normatīvu pārkāpumus un to cēloņus, dodot rekomendācijas un nosakot termiņu pārkāpumu cēloņu novēršanai.
Termiņš nevar būt mazāks par:
— diviem gadiem, ja pārkāpumu cēloņu novēršanai nepieciešama kapitālā celtniecība;
— sešiem mēnešiem, ja pārkāpumu cēloņu novēršanai nepieciešama ēku daļēja pārbūve vai iekārtu kapitālremonts;
— diviem mēnešiem — pārējos gadījumos. Šie termiņi neattiecas uz atkārtotiem brīdinājumiem.
5. pants. Ja noteiktā termiņā nav novērsti visi brīdinājumā minētie pārkāpumu cēloņi, attiecīgā amatpersona dod rakstveida rīkojumu par uzņēmuma darbības apturēšanu.
6. pants. Uzņēmuma, tā struktūrvienību vai iekārtu darbības apturēšanu nodrošina uzņēmuma vadītājs vai viņa pilnvarota persona, piedaloties amatpersonai, kura devusi rīkojumu (pieņēmusi lēmumu) par uzņēmuma darbības apturēšanu, vai tās pilnvarotai personai. Uzņēmuma, tā struktūrvienību vai iekārtu darbības apturēšana izdarāma tā, lai:
— uzņēmums varētu netraucēti novērst pārkāpumu cēloņus;
— iespējami samazinātu uzņēmuma telpu un iekārtu bojāšanos meteoroloģisko apstākļu vai korozijas dēļ;
— iespējami mazāk tiktu traucēta pārējo uzņēmuma struktūrvienību un iekārtu darbība.
7. pants. Uzņēmuma, tā struktūrvienību vai iekārtu darbības apturēšanas kontroli nodrošina amatpersona, kura devusi rīkojumu (pieņēmusi lēmumu) par uzņēmuma darbības apturēšanu, vai tās pilnvarota persona, noplombējot vai aizzīmogojot vadības vai komutācijas ierīces, kas iedarbina apturamās iekārtas vai piegādā tām enerģiju.
8. pants. Uzņēmuma darbību var apturēt, dodot rakstveida rīkojumu bez iepriekšēja brīdinājuma, ja:
— vides aizsardzības, dabas resursu lietošanas vai zivsaimniecības normatīvu pārkāpuma dēļ iet bojā vai var iet bojā bioloģiskie resursi vai rodas draudi cilvēku veselībai un dzīvībai;
— ugunsdrošības vai eksplozijdrošības normatīvu pārkāpuma dēļ draud izcelties ugunsgrēks vai notikt eksplozija;
— būvnormatīvu pārkāpuma dēļ ēka vai būve draud sagrūt vai ja būvniecība notiek bez apstiprināta projekta;
— sanitāro vai veterinārmedicīnas normatīvu pārkāpuma dēļ produkcijā vai vidē var nonākt bīstamas vielas vai slimību izraisītāji, rodas draudi cilvēku dzīvībai un veselībai;
— darba aizsardzības, bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības normatīvo aktu, energoiekārtu uzbūves, ekspluatācijas vai elektrodrošības noteikumu pārkāpuma dēļ var notikt nelaimes gadījums ar cilvēkiem, ugunsgrēks, eksplozija, bīstamu vielu noplūde vai iespējama mājdzīvnieku masveida bojāeja;
— tiek izgatavota pārdošanai produkcija, kas neatbilst vides aizsardzības, zivsaimniecības, ugunsdrošības un eksplozijdrošības normatīviem, paaugstinātas bīstamības iekārtu uzbūves noteikumiem, sanitārajiem vai veterinārmedicīnas normatīviem, būvmateriālu standartiem un kvalitātes normatīviem, energoiekārtu uzbūves vai elektrodrošības noteikumiem;
— darbi objektā, kas atzīts par kultūras pieminekli, vai tā aizsardzības zonā notiek bez Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļaujas;
— ja farmaceitiskās darbības pārkāpumu rezultātā tiek izplatītas kvalitātei neatbilstošas vai Latvijā neatjautas zāles vai atsevišķu zāļu ražošana un izplatīšana tiek veikta bez attiecīgas licences vai īpašām atļaujām;
— nav nodrošināta ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu pareiza un pilnīga uzskaite Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos;
— medicīnisko aprūpi reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumu rezultātā rodas draudi cilvēku dzīvībai un veselībai.
Amatpersonai (institūcijai), kurai ir tiesības dot rīkojumu (pieņemt lēmumu) par uzņēmuma darbības apturēšanu, ir pienākums dot šo rīkojumu ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc tam, kad tai ir kļuvis zināms par šā panta pirmajā daļā minētajiem normatīvu pārkāpumiem. Rīkojumā (lēmumā) jāmin šie normatīvu pārkāpumi un to cēloni. Citu konstatēto normatīvu pārkāpumu cēloņu novēršanai jānosaka termiņš saskaņā ar 4. panta prasībām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.1994., 23.02.1995. un 12.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 16.07.1997.)
9. pants. Par normatīvu pārkāpumu cēloņu novēršanu uzņēmumam rakstveidā jāziņo amatpersonai (institūcijai), kura devusi rīkojumu (pieņēmusi lēmumu) par uzņēmuma darbības apturēšanu. Šai amatpersonai vai tās izveidotajai komisijai septiņu dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas jāpārbauda, vai normatīvu pārkāpumu cēloņi ir novērsti.
Ja pārbaudes rezultāti parāda, ka visi brīdinājumā vai rīkojumā par uzņēmuma darbības apturēšanu minētie normatīvu pārkāpumu cēloņi ir novērsti, attiecīgajai amatpersonai ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas jādod rakstveida atļauja uzņēmuma darbības atjaunošanai, jānoņem plombas un aizzīmogojumi.
Ja visi rakstveida brīdinājumā vai rīkojumā par uzņēmuma darbības apturēšanu minētie normatīvu pārkāpumu cēloņi nav novērsti, amatpersona sniedz motivētu rakstveida atteikumu.
10. pants. Atcelt nepamatotu rīkojumu (lēmumu) vai brīdinājumu par uzņēmuma darbības apturēšanu, kā ari pagarināt brīdinājumā noteikto termiņu savas kompetences ietvaros var:
— vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs vai viņa pilnvarotas amatpersonas;
— (izslēgts ar 12.06.1997. likumu);
— Latvijas Republikas galvenais valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektors vai viņa vietnieki;
— (izslēgts ar 12.06.1997. likumu);
— Latvijas Republikas galvenais valsts sanitārais inspektors vai viņa vietnieki;
— Latvijas Republikas galvenais valsts veterinārais inspektors vai viņa vietnieki;
— valsts uzņēmuma «Latvenergo» filiāles «Energokontrole» direktors, galvenais inženieris vai viņu vietnieki, energoinspekcijas priekšnieks vai viņa vietnieki;
— (izslēgts ar 23.02.1995. likumu);
— Nacionālā standartizācijas un metroloģijas centra direktors vai viņa vietnieki;
— pašvaldības dome (padome);
— Valsts darba inspekcijas direktors;
— Labklājības ministrijas Farmācijas departamenta direktors vai viņa vietnieki;
— Valsts proves uzraudzības inspekcijas priekšnieks vai viņa vietnieki;
— Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai viņa vietnieki Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
— Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas vadītājs — galvenais eksperts vai viņa vietnieki.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.1993., 15.12.1994., 23.02.1995., 28.09.1995., 17.12.1996. un 12.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 16.07.1997.)
11. pants. Rīkojumu (lēmumu) par uzņēmuma darbības apturēšanu var pārsūdzēt augstākai amatpersonai mēneša laikā no dienas, kad uzņēmumam iesniegts brīdinājums vai rīkojums par tā darbības apturēšanu. Sūdzība jāizskata piecu dienu laikā no tās saņemšanas dienas. Pārsūdzēšana neaptur rīkojuma izpildi.
Apturēt šā likuma 10.pantā minēto amatpersonu dotu rīkojumu (pieņemtu lēmumu) vai brīdinājumu par uzņēmuma darbības apturēšanu, kā arī pagarināt brīdinājumā noteikto termiņu var Ministru kabinets, bet atcelt rīkojumu (lēmumu) vai brīdinājumu var tiesa.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 16.07.1997.)
13. pants. Ja uzņēmuma darbība tiek turpināta pēc tam, kad dots rīkojums (pieņemts lēmums) par uzņēmuma darbības apturēšanu, uzņēmuma vadītājs atbild normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Kaitējums, ko radījusi šāda darbība, atlīdzināms likumā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 16.07.1997.)
14. pants. Darbības apturēšanas kontrolei paredzētās plombas vai aizzīmogojuma bojāšanā vainīgā persona atbild likumā noteiktajā kārtībā.
15. pants. Amatpersona (institūcija), kurai ir tiesības dot rīkojumu (pieņemt lēmumu) par uzņēmuma darbības apturēšanu un kurai ir kļuvis zināms par normatīvu pārkāpumu, bet kura nav brīdinājusi uzņēmumu vai nav devusi rīkojumu par tā darbības apturēšanu, atbild, kā arī atlīdzina zaudējumus likumā noteiktajā kārtībā.
16. pants. Zaudējumi, kas uzņēmumam radušies tā darbības nepamatotas apturēšanas dēļ, atlīdzināmi likumā noteiktajā kārtībā.