Darbības ar dokumentu
Likums nosaka Latvijas Republikas teritorijā esošo uzņēmējsabiedrību, uzņēmumu, iestāžu un organizāciju, citu objektu (turpmāk — uzņēmumu), to struktūrvienību un iekārtu darbības vai produkcijas izlaides apturēšanas vai ierobežošanas (turpmāk — apturēšanas) kārtību. Likums attiecas ari uz pārvietojamiem uzņēmumiem, to struktūrvienībām un iekārtām, taču neattiecas uz transportlīdzekļiem.
Uzņēmuma darbības apturēšana — uzņēmējsabiedrības, uzņēmuma, iestādes, organizācijas, cita objekta, tā struktūrvienību vai iekārtu darbības, ēku un būvju celtniecības un ekspluatācijas vai produkcijas izlaides apturēšana vai ierobežošana normatīvu pārkāpumu gadījumā.
Normatīvu pārkāpums — Latvijas Republikas likumos, Ministru kabineta noteikumos, valsts pārvaldes institūciju rīkojumos noteikto vai apstiprināto vides aizsardzības, dabas resursu lietošanas, zivsaimniecības normatīvu, medicīnisko aprūpi reglamentējošo normatīvo aktu, epidemioloģisko drošību, pārtikas higiēnu, nekaitīgumu, kvalitāti un apriti, dzīvnieku barības apriti, dzīvnieku veselību un labturību, farmaceitisko un veterinārfarmaceitisko darbību reglamentējošo normatīvo aktu, bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības normatīvo aktu, darba aizsardzības, ugunsdrošības un eksplozijdrošības normatīvu, būvnormatīvu, kvalitātes normatīvu un standartu, energoiekārtu uzbūves un ekspluatācijas noteikumu, elektrodrošības noteikumu, elektriskās un siltuma enerģijas lietošanas noteikumu, kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu, pilsētu pašvaldību lēmumos noteikto inženierkomunikāciju aizsardzības noteikumu, namu, sabiedrisko ēku un būvju uzturēšanas noteikumu, pilsētas apbūves noteikumu, sabiedriskajās vietās organizētas tirdzniecības noteikumu, valsts proves uzraudzības normatīvo aktu, elektronisko sakaru nozari regulējošo normatīvo aktu prasību un izložu un azartspēļu organizēšanas noteikumu pārkāpums, kā arī to normatīvo aktu pārkāpums, kuri nosaka ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu pareizas un pilnīgas uzskaites kārtību.
Darba aizsardzība — likumdošanas aktu, sociālo, ekonomisko, organizatorisko, tehnisko, sanitāri higiēnisko un ārstnieciski profilaktisko pasākumu sistēma, kas garantē drošu darbu, novēršot nelaimes gadījumus un arodsaslimšanu, kā arī saglabā strādājošo darbaspējas visā darba procesā.
Bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības normatīvie akti — Ministru kabineta noteikumi, Latvijas standarti, ministriju nolikumi, instrukcijas un normas, kas attiecināmas uz bīstamajām iekārtām un darbiem ar tām.
Valsts proves uzraudzības normatīvie akti — likums «Par valsts proves uzraudzību» un Ministru kabineta noteikumi.
Normatīvie akti, kas nosaka ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu pareizas un pilnīgas uzskaites kārtību, — likumi un Ministru kabineta noteikumi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.02.1995., 28.09.1995., 17.12.1996., 12.06.1997., 17.06.1998., 13.12.2001. un 14.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 17.11.2004.)
1. pants. Dot rīkojumu (pieņemt lēmumu) par uzņēmuma darbības pilnīgu vai daļēju apturēšanu ir tiesīgas šādas amatpersonas:
— ja pārkāptas vides aizsardzības vai dabas resursu lietošanas prasības — Valsts vides dienesta priekšnieks un viņa vietnieki, kā arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju direktori;
— (izslēgts ar 12.06.1997. likumu);
— ja pārkāpti ugunsdrošības un eksplozijdrošības normatīvi — Latvijas Republikas galvenais valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektors un viņa vietnieki, rajonu un pilsētu vecākie valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektori un valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektori;
— (izslēgts ar 12.06.1997. likumu);
— ja pārkāptas higiēnas vai epidemioloģiskās drošības prasības — Latvijas Republikas galvenais valsts sanitārais inspektors un viņa vietnieki, Valsts sanitārās inspekcijas teritoriālo struktūrvienību valsts sanitārie inspektori — šo struktūrvienību vadītāji;
— ja pārkāptas pārtikas higiēnu, nekaitīgumu, kvalitāti un apriti, dzīvnieku barības apriti, dzīvnieku veselību vai labturību reglamentējošo normatīvo aktu prasības — Pārtikas un veterinārā dienesta valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors, valsts vecākie pārtikas inspektori, valsts vecākie veterinārie inspektori, valsts pārtikas inspektori un valsts veterinārie inspektori;
— ja pārkāpti energoiekārtu uzbūves, ekspluatācijas vai elektrodrošības noteikumi, elektriskās vai siltuma enerģijas lietošanas noteikumi — valsts uzņēmuma «Latvenergo» filiāles «Energokontrole» energoinspekcijas priekšnieks, viņa vietnieki, vecākie inspektori un inspektori;
— ja pārkāpti darba aizsardzības un bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības normatīvie akti — galvenie Valsts darba inspektori, valsts darba inspektori;
— (izslēgts ar 23.02.1995. likumu);
— ja pārkāpti standarti un kvalitātes normatīvi — Nacionālā standartizācijas un metroloģijas centra direktors, viņa vietnieki, reģionālo standartizācijas un metroloģijas centru direktori un viņu vietnieki;
— ja pārkāpti kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumi — Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas inspektori;
— ja pārkāpti farmaceitisko darbību reglamentējošie normatīvie akti — Valsts farmācijas inspekcijas inspektori, bet, ja pārkāpti veterinārfarmaceitisko darbību reglamentējošie normatīvie akti — Pārtikas un veterinārā dienesta valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors, valsts vecākie veterinārie inspektori un valsts veterinārie inspektori;
— ja pārkāpts likums "Par valsts proves uzraudzību" vai Ministru kabineta noteikumi — Valsts proves uzraudzības inspekcijas priekšnieks, viņa vietnieki un inspektori;
— ja pārkāpti normatīvie akti, kas nosaka ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu pareizas un pilnīgas uzskaites kārtību, — Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu direktori vai viņu pilnvarotas amatpersonas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
— ja pārkāpti medicīnas aprūpi reglamentējošie normatīvie akti — Medicīnas aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas vadītājs — galvenais eksperts vai viņa vietnieki;
— ja pārkāpts likums "Par izlozēm un azartspēlēm" — Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšnieks, viņa vietnieki un inspektori;
— ja pārkāptas būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasības — Valsts būvinspekcijas priekšnieks vai viņa vietnieki;
— ja pārkāptas elektronisko sakaru nozari regulējošo normatīvo aktu prasības — Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota amatpersona.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.1993., 15.12.1994., 23.02.1995., 28.09.1995., 17.12.1996., 12.06.1997., 17.06.1998., 13.12.2001., 12.06.2003., 14.10.2004. un 22.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2005.)
2. pants. Lēmumu par uzņēmuma darbības apturēšanu pieņem pašvaldības dome (padome), ja pārkāpti pašvaldības domes (padomes) izdotie noteikumi par pilsētas (pagasta) inženierkomunikāciju aizsardzību, par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu, par tirdzniecību sabiedriskās (publiskās) vietās.
(12.06.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.1997.)
4. pants. Amatpersonām (institūcijām), kurām ir tiesības dot rīkojumu (pieņemt lēmumu) par uzņēmuma darbības apturēšanu, izņemot šā likuma 8.pantā minētos gadījumus, ir pienākums rakstveida brīdināt uzņēmuma vadītāju, minot visus konstatētos normatīvu pārkāpumus, dodot rekomendācijas un nosakot termiņu pārkāpumu novēršanai.
Pārkāpuma novēršanas termiņš nedrīkst būt īsāks par:
— diviem gadiem, ja pārkāpuma novēršanai nepieciešama kapitālā celtniecība;
— sešiem mēnešiem, ja pārkāpuma novēršanai nepieciešama ēku daļēja pārbūve vai iekārtu kapitālremonts;
— (izslēgts ar 14.10.2004. likumu).
Pārējos gadījumos, kas nav minēti šā panta otrajā daļā, var noteikt pārkāpuma novēršanas termiņu no viena mēneša līdz trim mēnešiem, ja puses nevienojas par īsāku termiņu pārkāpuma novēršanai.
Šā panta otrajā un trešajā daļā minētie pārkāpuma novēršanas termiņi neattiecas uz atkārtotiem brīdinājumiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2001., 12.06.2003. un 14.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 17.11.2004.)
5. pants. Ja noteiktā termiņā nav novērsti visi brīdinājumā minētie pārkāpumi, attiecīgā amatpersona dod rakstveida rīkojumu par uzņēmuma darbības apturēšanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2003.)
6. pants. Uzņēmuma, tā struktūrvienību vai iekārtu darbības apturēšanu nodrošina uzņēmuma vadītājs vai viņa pilnvarota persona, piedaloties amatpersonai, kura devusi rīkojumu (pieņēmusi lēmumu) par uzņēmuma darbības apturēšanu, vai tās pilnvarotai personai. Uzņēmuma, tā struktūrvienību vai iekārtu darbības apturēšana izdarāma tā, lai:
— uzņēmums varētu netraucēti novērst pārkāpumus;
— iespējami samazinātu uzņēmuma telpu un iekārtu bojāšanos meteoroloģisko apstākļu vai korozijas dēļ;
— iespējami mazāk tiktu traucēta pārējo uzņēmuma struktūrvienību un iekārtu darbība.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2003.)
7. pants. Uzņēmuma, tā struktūrvienību vai iekārtu darbības apturēšanas kontroli nodrošina amatpersona, kura devusi rīkojumu (pieņēmusi lēmumu) par uzņēmuma darbības apturēšanu, vai tās pilnvarota persona, noplombējot vai aizzīmogojot vadības vai komutācijas ierīces, kas iedarbina apturamās iekārtas vai piegādā tām enerģiju.
8. pants. Uzņēmuma darbību var apturēt, dodot rakstveida rīkojumu bez iepriekšēja brīdinājuma, ja:
— vides aizsardzības, dabas resursu lietošanas vai zivsaimniecības normatīvu pārkāpumu dēļ ir nodarīts vai var tikt nodarīts kaitējums videi vai rodas draudi cilvēku veselībai vai dzīvībai;
— ugunsdrošības vai eksplozijdrošības normatīvu pārkāpuma dēļ draud izcelties ugunsgrēks vai notikt eksplozija;
— būvnormatīvu pārkāpuma dēļ ēka vai būve draud sagrūt, būvniecība notiek bez akceptēta projekta, ēku vai būvi ekspluatē patvaļīgi;
— epidemioloģisko drošību, pārtikas higiēnu, nekaitīgumu, kvalitāti un apriti, dzīvnieku barības apriti, dzīvnieku veselību vai labturību reglamentējošo normatīvo aktu prasību pārkāpumu dēļ produkcijā vai vidē var nonākt bīstamas vielas vai slimību izraisītāji vai rodas draudi cilvēku un dzīvnieku veselībai vai dzīvībai;
— darba aizsardzības, bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības normatīvo aktu, energoiekārtu uzbūves, ekspluatācijas vai elektrodrošības noteikumu pārkāpuma dēļ var notikt nelaimes gadījums ar cilvēkiem, ugunsgrēks, eksplozija, bīstamu vielu noplūde vai iespējama mājdzīvnieku masveida bojāeja;
— tiek izgatavota pārdošanai produkcija, kas neatbilst vides aizsardzības, zivsaimniecības, ugunsdrošības un eksplozijdrošības normatīviem, paaugstinātas bīstamības iekārtu uzbūves noteikumiem, uzņēmuma deklarētajām prasībām, būvmateriālu standartiem un kvalitātes normatīviem, energoiekārtu uzbūves vai elektrodrošības noteikumiem;
— darbi objektā, kas atzīts par kultūras pieminekli, vai tā aizsardzības zonā notiek bez Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļaujas;
— ja farmaceitiskās vai veterinārfarmaceitiskās darbības pārkāpumu rezultātā tiek izplatītas kvalitātei neatbilstošas vai Latvijā neatjautas zāles vai atsevišķu zāļu ražošana un izplatīšana tiek veikta bez attiecīgas licences vai īpašām atļaujām;
— nav nodrošināta ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu pareiza un pilnīga uzskaite Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos;
— medicīnisko aprūpi reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumu rezultātā rodas draudi cilvēku dzīvībai un veselībai;
— darbība pārtikas apritē nav atzīta vai reģistrēta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Amatpersonai (institūcijai), kurai ir tiesības dot rīkojumu (pieņemt lēmumu) par uzņēmuma darbības apturēšanu, ir pienākums dot šo rīkojumu ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc tam, kad tai ir kļuvis zināms par šā panta pirmajā daļā minētajiem normatīvu pārkāpumiem. Rīkojumā (lēmumā) jāmin šie normatīvu pārkāpumi. Citu konstatēto normatīvu pārkāpumu novēršanai jānosaka termiņš saskaņā ar 4. panta prasībām.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.1994., 23.02.1995., 12.06.1997., 13.12.2001., 12.06.2003. un 14.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 17.11.2004.)
9. pants. Par normatīvu pārkāpumu novēršanu uzņēmumam rakstveidā jāziņo amatpersonai (institūcijai), kura devusi rīkojumu (pieņēmusi lēmumu) par uzņēmuma darbības apturēšanu. Šai amatpersonai vai tās izveidotajai komisijai septiņu dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas jāpārbauda, vai normatīvu pārkāpumi ir novērsti.
Ja pārbaudes rezultāti parāda, ka visi brīdinājumā vai rīkojumā par uzņēmuma darbības apturēšanu minētie normatīvu pārkāpumi ir novērsti, attiecīgajai amatpersonai ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas jādod rakstveida atļauja uzņēmuma darbības atjaunošanai, jānoņem plombas un aizzīmogojumi.
Ja visi rakstveida brīdinājumā vai rīkojumā par uzņēmuma darbības apturēšanu minētie normatīvu pārkāpumi nav novērsti, amatpersona sniedz motivētu rakstveida atteikumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2003.)
10. pants. Atcelt nepamatotu rīkojumu (lēmumu) vai brīdinājumu par uzņēmuma darbības apturēšanu, kā ari pagarināt brīdinājumā noteikto termiņu savas kompetences ietvaros var:
— Ekonomikas ministrijas un Vides pārraudzības valsts biroja amatpersonas;
— (izslēgts ar 12.06.1997. likumu);
— Latvijas Republikas galvenais valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektors vai viņa vietnieki;
— (izslēgts ar 12.06.1997. likumu);
— Latvijas Republikas galvenais valsts sanitārais inspektors vai viņa vietnieki;
— Pārtikas un veterinārā dienesta valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors, valsts vecākie pārtikas un veterinārie inspektori, valsts vecākie pārtikas inspektori vai valsts vecākie veterinārie inspektori;
— valsts uzņēmuma «Latvenergo» filiāles «Energokontrole» direktors, galvenais inženieris vai viņu vietnieki, energoinspekcijas priekšnieks vai viņa vietnieki;
— (izslēgts ar 23.02.1995. likumu);
— Nacionālā standartizācijas un metroloģijas centra direktors vai viņa vietnieki;
— pašvaldības dome (padome);
— Valsts darba inspekcijas direktors;
— Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktors vai viņa vietnieki;
— Valsts proves uzraudzības inspekcijas priekšnieks vai viņa vietnieki;
— Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai viņa vietnieki Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
— Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas vadītājs — galvenais eksperts vai viņa vietnieki;
— Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšnieks vai viņa vietnieki.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.1993., 15.12.1994., 23.02.1995., 28.09.1995., 17.12.1996., 12.06.1997., 17.06.1998., 13.12.2001., 12.06.2003. un 22.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2005.)
11. pants. Rīkojumu (lēmumu) par uzņēmuma darbības apturēšanu var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu mēneša laikā no dienas, kad rīkojums (lēmums) par darbības apturēšanu paziņots uzņēmumam. Iesniegumu par rīkojuma (lēmuma) apstrīdēšanu izskata piecu dienu laikā (neieskaitot brīvdienas un svētku dienas), termiņu skaitot no iesnieguma saņemšanas dienas. Apstrīdēšana neaptur rīkojuma (lēmuma) darbību.
Šā likuma 10.pantā minēto amatpersonu rīkojumus (lēmumus) un šā likuma 1.pantā minētos Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas lēmumus Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā par rīkojuma (lēmuma) atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu neaptur tā darbību.
(12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.2004. un 22.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2005.)
13. pants. Ja uzņēmuma darbība tiek turpināta pēc tam, kad dots rīkojums (pieņemts lēmums) par uzņēmuma darbības apturēšanu, uzņēmuma vadītājs atbild normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Kaitējums, ko radījusi šāda darbība, atlīdzināms likumā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 16.07.1997.)
14. pants. Darbības apturēšanas kontrolei paredzētās plombas vai aizzīmogojuma bojāšanā vainīgā persona atbild likumā noteiktajā kārtībā.
15. pants. Amatpersona (institūcija), kurai ir tiesības dot rīkojumu (pieņemt lēmumu) par uzņēmuma darbības apturēšanu un kurai ir kļuvis zināms par normatīvu pārkāpumu, bet kura nav brīdinājusi uzņēmumu vai nav devusi rīkojumu par tā darbības apturēšanu, atbild, kā arī atlīdzina zaudējumus likumā noteiktajā kārtībā.
16. pants. Zaudējumi, kas uzņēmumam radušies tā darbības nepamatotas apturēšanas dēļ, atlīdzināmi likumā noteiktajā kārtībā.
1. Ja Ministru kabinets līdz Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās dienai nav pieņēmis lēmumu par šā likuma 10.pantā minētās amatpersonas rīkojuma (lēmuma) apturēšanu, administratīvās lietas materiāli nosūtāmi tiesai pēc Administratīvā procesa likumā noteiktās piekritības, par to rakstveidā informējot iesniedzēju un citus administratīvā procesa dalībniekus, ja tie tika aicināti izteikt savu viedokli. Šajā gadījumā persona, kas apstrīdējusi šā likuma 10.pantā minētās amatpersonas rīkojumu (lēmumu), ir atbrīvota no valsts nodevas (Administratīvā procesa likuma 124.panta pirmā daļa) samaksas.
2. Grozījumi likuma 11.pantā [par rīkojuma (lēmuma) apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību] stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanos.
Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
 |
 |
 |
 |