Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) sporta bāze — speciāla sportam būvēta vai piemērota būve, kā arī vide (laukumi, celiņi sporta nodarbībām, veselības takas u.tml.);
2) sporta darbinieks — fiziskā persona, kas darbojas sporta jomā, veicot izglītojošo, tiesneša, metodisko, sportistus vai sporta sacensības apkalpojošo, organizatorisko vai cita veida darbu;
3) (izslēgts ar 26.10.2006. likumu);
4) sporta izglītības iestāde — valsts, pašvaldību vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir sporta izglītības programmu īstenošana, vai komersants, kuram sporta izglītības programmu īstenošana ir viens no komercdarbības veidiem;
5) sporta izglītības programma — profesionālās ievirzes sporta izglītības programma vai interešu izglītības programma, kurā ietverts noteikts sporta izglītības saturs;
51) sporta pasākums — sporta sacensības, paraugdemonstrējumi vai jebkurš cits pasākums sporta jomā. Par sporta pasākumu nav uzskatāms sporta treniņš (nodarbība);
6) sporta sacensības — pasākums labāko sportistu vai komandu noteikšanai, kurš noris atbilstoši sacensību organizatora apstiprinātam sacensību nolikumam;
7) sporta speciālists — sporta darbinieks, kas vada sporta treniņus (nodarbības) vai kā citādi ir tieši iesaistīts sporta treniņu (nodarbību) nodrošināšanā;
8) sporta treniņš (nodarbība) — process prasmju, iemaņu un spēju iegūšanai, saglabāšanai un pilnveidošanai sportā;
9) sportists — fiziskā persona, kas nodarbojas ar sportu un piedalās sporta sacensībās;
10) sports — visu veidu individuālas vai organizētas aktivitātes fiziskās un garīgās veselības saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī panākumu gūšanai sporta sacensībās.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2004., 26.10.2006., 14.05.2009., 14.04.2016. un 24.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2018.)
2.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir noteikt sporta organizēšanas un attīstības vispārīgos un tiesiskos pamatus, sporta organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju savstarpējās attiecības un pamatuzdevumus sporta attīstībā un sporta finansēšanas pamatus, kā arī principus, kas ievērojami, iesaistoties starptautiskajā sporta kustībā.
3.pants. Sporta jomā ievērojamie pamatprincipi
Sporta jomā ievērojami šādi pamatprincipi:
1) vienlīdzības princips, kas paredz, ka ikvienam ir tiesības nodarboties ar sportu;
2) godīgas spēles princips, kas noteic, ka sporta izglītojošajā, organizatoriskajā un pārvaldības darbā jārūpējas par olimpisko ideālu un ētikas principu ievērošanu, kā arī jācīnās pret negodīgumu un dopinga lietošanu sportā, pret fizisku un morālu rupjību;
3) drošības princips, kas paredz, ka sporta pasākumi un sporta treniņi (nodarbības) noris drošā vidē un tos organizē un vada kvalificēti sporta darbinieki;
4) labas pārvaldības princips, kas paredz, ka sporta organizatoriskajā un pārvaldības darbā ir demokrātiskas pārvaldes struktūras, skaidri mērķi, taisnīgas procedūras, atklātība, sadarbība ar ieinteresētajām personām, efektīvs un ilgtspējīgs regulējums, kā arī skaidri pārraudzības un atbildības līmeņi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2018.)
4.pants. Sports izglītības iestādēs
(1) Sports izglītības iestādēs izglītojamiem nodrošina fizisko un garīgo spēju izkopšanu un attīstību, veido izpratni par aktīvu, veselīgu dzīvesveidu un sporta sacensību.
(2) Izglītības iestādēs izglītojamiem ar speciālām vajadzībām nodrošināma iespēja iesaistīties sporta nodarbībās atbilstoši viņu speciālajām vajadzībām.
(3) Pirmsskolas izglītības programmās tiek iekļautas sporta nodarbības.
(4) Izglītības iestādes dibinātājs nodrošina sporta bāzes un aprīkojuma pieejamību izglītojamiem.
(5) Izglītības iestāde veicina sporta nodarbību organizēšanu pēc obligātā mācību procesa beigām un ar savu sporta bāzi un aprīkojumu pirmām kārtām nodrošina savas iestādes izglītojamo ārpusstundu sporta nodarbības un tikai pēc tam citu personu sporta nodarbības.
(6) Ar izglītības un zinātnes ministra rīkojumu var apstiprināt vispārējo izglītības iestāžu specializāciju vienā vai vairākos sporta veidos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2006.)
5.pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence sporta jomā
(1) Izglītības un zinātnes ministrija pilda valsts pārvaldes funkcijas sporta nozarē.
(2) Izglītības un zinātnes ministrija sporta jomā:
1) īsteno vienotu valsts politiku;
2) izstrādā normatīvo aktu projektus;
3) īsteno mērķtiecīgu starptautisko sadarbību un nodrošina Latvijas pārstāvību starptautiskajās sporta organizācijās;
4) veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus.
(3) (Izslēgta ar 29.01.2009. likumu.)
(26.10.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2009. likumu, kas stājas spēkā 19.02.2009.)
6.pants. Citu nozaru ministriju kompetence sporta jomā
(1) Labklājības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:
1) atbalsta Latvijas Paralimpisko komiteju un tās izstrādātās programmas, kā arī veicina sportistu invalīdu aprūpes programmu īstenošanu;
2) izstrādā programmu izcilu Latvijas sporta veterānu atbalstam un nodrošina minētās programmas īstenošanu, ņemot vērā Latvijas Nacionālās sporta padomes atzinumu.
(2) Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:
1) nodrošina Iekšlietu ministrijas un tās iestāžu darbinieku vispārējo un speciālo profesionālo fizisko sagatavotību;
2) atbalsta valsts labāko sportistu — Iekšlietu ministrijas un tās iestāžu darbinieku — treniņu un sacensību iespējas;
3) atbalsta atsevišķus sporta veidus Iekšlietu ministrijas iestādēs pēc Latvijas Nacionālās sporta padomes ieteikuma.
(3) Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:
1) izstrādā programmas jauniešu fiziskās sagatavotības uzlabošanai;
2) nodrošina karavīru vispārējo un speciālo profesionālo fizisko sagatavotību;
3) atbalsta valsts labāko sportistu — karavīru — treniņu un sacensību iespējas;
4) atbalsta atsevišķus sporta veidus Aizsardzības ministrijas iestādēs pēc Latvijas Nacionālās sporta padomes ieteikuma.
(4) Tieslietu ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādā sporta programmas un nodrošina to īstenošanu ieslodzījuma vietās.
(5) Veselības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:
1) nodrošina ar nepilngadīgu sportistu un paaugstinātai fiziskai slodzei pakļautu bērnu fizisko attīstību un fizisko sagatavotību saistīto datu apkopošanu un analīzi;
2) organizē sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
3) īsteno 2005.gada 19.oktobra Starptautiskās konvencijas pret dopingu sportā un 1989.gada 16.novembra Eiropas Padomes Antidopinga konvencijas Nr.135 (turpmāk — antidopinga konvencijas) noteikumu ieviešanai nepieciešamos pasākumus;
4) (izslēgts ar 24.05.2018. likumu);
5) izstrādā sporta medicīnas programmas, to skaitā sportistu fiziskās rehabilitācijas programmas, un koordinē sporta medicīnas jautājumus valstī.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2004., 09.06.2005., 26.10.2006., 14.05.2009. un 24.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2018.)
7.pants. Pašvaldību kompetence sporta jomā
(1) Pašvaldības, veicinot veselīgu dzīvesveidu un sporta attīstību savā administratīvajā teritorijā, ir tiesīgas:
1) noteikt par sportu atbildīgo darbinieku vai institūciju;
2) būvēt un uzturēt sporta bāzes un nodrošināt tās ar nepieciešamo aprīkojumu;
3) sekmēt sporta organizāciju, tajā skaitā sporta klubu, veidošanos un darbību;
4) atbalstīt sporta speciālistu un citu sporta darbinieku tālākizglītību;
5) finansēt sporta sacensības;
6) finansēt licencētas sporta izglītības programmas un sporta pasākumus, ko īsteno to administratīvajā teritorijā esošie sporta klubi.
(2) Pašvaldības finansē licencētas sporta izglītības programmas to padotībā esošajās akreditētajās sporta izglītības iestādēs.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2006.)
8.pants. Darba devēju kompetence
(1) Darba devēji atbalsta darbinieku nodarbošanos ar sportu.
(2) Darba devēji ir tiesīgi organizēt darbiniekiem sporta sacensības, kā arī nodrošināt viņiem dalību citu personu organizētajās sacensībās.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2006.)
9.pants. Latvijas Nacionālā sporta padome
(1) Latvijas Nacionālā sporta padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kas piedalās valsts sporta politikas izstrādē, veicina sporta attīstību un sadarbību sporta jomā, kā arī lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz sportu. Latvijas Nacionālās sporta padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.
(2) Latvijas Nacionālo sporta padomi un tās priekšsēdētāju apstiprina Ministru kabinets. Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā ir aizsardzības ministrs, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, labklājības ministrs, veselības ministrs, izglītības un zinātnes ministra noteiktā par sportu atbildīgā augstākā valsts amatpersona, biedrības "Latvijas Olimpiskā komiteja" prezidents, biedrības "Latvijas Sporta federāciju padome" prezidents, biedrības “Latvijas Sporta veterānu (senioru) savienība” prezidents, biedrības “Latvijas Tautas sporta asociācija” prezidents, biedrības "Latvijas Pašvaldību savienība" vadītājs, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektors un biedrības "Latvijas Augstskolu sporta savienība" prezidents. Ministru kabinets Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā var iekļaut arī citus locekļus, bet ne vairāk kā trīs Ministru kabineta locekļus un trīs sporta federāciju vadītājus, ievērojot, ka papildus iekļauto Ministru kabineta locekļu skaitam un sporta federāciju vadītāju skaitam jābūt vienādam.
(21) Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā nedrīkst iekļaut sporta organizācijas amatpersonu, ja kompetentas valsts iestādes konstatējušas, ka tā neatbilst šā likuma 10. panta divpadsmitās daļas vai 10.1 panta pirmās daļas 5.1 punkta prasībām.
(3) Latvijas Nacionālā sporta padome:
1) piedalās valsts sporta politikas izstrādē;
2) izstrādā priekšlikumus valsts budžeta līdzekļu sadalei sporta jomā un iesniedz tos Izglītības un zinātnes ministrijai;
3) sniedz Ministru kabinetam priekšlikumus attiecībā uz naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā;
4) sniedz atzinumu par starptautisku sacensību (Olimpisko spēļu, pasaules un Eiropas čempionātu finālsacensību) rīkošanu Latvijā;
5) sniedz atzinumu par sporta bāzes atbilstību nacionālās sporta bāzes statusam;
6) (izslēgts ar 26.10.2006. likumu) ;
7) iesaka Aizsardzības ministrijai un Iekšlietu ministrijai sporta veidus, kas atbalstāmi šo ministriju iestādēs;
8) sniedz atzinumu Labklājības ministrijai par izcilu Latvijas sporta veterānu atbalsta programmu.
(4) Latvijas Nacionālās sporta padomes lēmumi ir pieejami ikvienai ieinteresētai personai.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2004., 09.06.2005., 26.10.2006., 14.05.2009. un 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 30.04.2022.)
10.pants. Sporta organizācijas
(1) Sporta organizācijas ir sporta klubi, sporta federācijas un citas šajā likumā minētās institūcijas.
(2) Sporta klubs ir biedrība, kurā apvienojušās fiziskās un juridiskās personas, lai īstenotu savas intereses noteiktā sporta veidā un veicinātu tā attīstību. Par sporta kluba biedru var būt arī sporta izglītības iestāde, kurai nav juridiskās personas statusa, ja tiek ievērots šā panta 3.1 daļā noteiktais. Sporta klubi var apvienoties sporta federācijā.
(3) Sporta federācija ir biedrība, kura sastāv no sporta klubiem un citām juridiskajām personām, kuru darbība ir saistīta ar noteiktu sporta veidu vai darbības jomu, un kuras mērķis ir vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā, kā arī pārstāvēt šo sporta veidu vai darbības jomu attiecīgajās starptautiskajās sporta organizācijās. Par sporta federācijas biedru var būt arī sporta izglītības iestāde, kurai nav juridiskās personas statusa, ja tiek ievērots šā panta 3.1 daļā noteiktais. Sporta federācija var pārstāvēt vairākus sporta veidus vai darbības jomas.
(31) Sporta izglītības iestāde, kurai nav juridiskās personas statusa, var būt par sporta kluba vai sporta federācijas biedru, ja ir saņemts attiecīgs tās dibinātāja pilnvarojums. Valsts dibinātai sporta izglītības iestādei attiecīgu pilnvarojumu apstiprina ar Ministru kabineta lēmumu, bet pašvaldības dibinātai sporta izglītības iestādei — ar pašvaldības domes lēmumu.
(4) Sporta federācijai ir tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā (attiecīgajos sporta veidos) vai darbības jomā valstī, kā arī pārstāvēt valsti attiecīgajā starptautiskajā sporta organizācijā, ja šī federācija ir atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(41) Latvijā atzītas sporta federācijas izdoti noteikumi, piemēram, sporta veida noteikumi, sporta darbinieku kvalifikācijas prasības, sporta sacensību norises noteikumi, ir publiski pieejami biedrības "Latvijas Sporta federāciju padome" mājaslapā internetā.
(5) Vienā sporta veidā vai darbības jomā var atzīt tikai vienu sporta federāciju.
(6) Latvijā atzīto sporta federāciju darbību koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno sporta organizācija — biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome".
(7) Latvijā atzīto sporta federāciju darbību Starptautiskās Olimpiskās komitejas apstiprinātajos olimpiskajos sporta veidos koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno sporta organizācija — biedrība "Latvijas Olimpiskā komiteja".
(8) Latvijā atzīto invalīdu sporta federāciju darbību Starptautiskajā Paralimpiskajā komitejā pārstāvētajos un citos invalīdu sporta veidos koordinē, invalīdu sporta intereses pārstāv un īsteno sporta organizācija — biedrība "Latvijas Paralimpiskā komiteja".
(9) Latvijas pašvaldību sadarbību sporta jomā koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība".
(10) Valsts labāko sportistu individuālajos olimpiskajos sporta veidos sagatavošanos dalībai olimpiskajās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskajās sporta sacensībās nodrošina specializēta sporta organizācija — sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Olimpiskā vienība".
(11) Studentu sportu Latvijā koordinē un tā kopīgās intereses pārstāv biedrība "Latvijas Augstskolu sporta savienība".
(12) Šā panta sestajā, septītajā, astotajā, desmitajā un vienpadsmitajā daļā minētās sporta organizācijas izpildinstitūcijas locekļa amatu nedrīkst ieņemt persona, kura ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks un kura ir bijusi LPSR Valsts drošības komitejas darbinieks vai informators likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" izpratnē.
(13) Kandidējot uz ievēlēšanu šā panta sestajā, septītajā, astotajā, desmitajā un vienpadsmitajā daļā minētās sporta organizācijas izpildinstitūcijas locekļa amatā, persona rakstveidā apliecina, ka uz to nav attiecināmi šā panta divpadsmitajā daļā noteiktie ierobežojumi, kā arī ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc ievēlēšanas amatā iesniedz attiecīgajai sporta organizācijai kompetentas valsts iestādes izziņu, kas apliecina, ka uz personu nav attiecināmi šā panta divpadsmitajā daļā noteiktie ierobežojumi. Totalitārisma seku dokumentēšanas centra izziņu nav nepieciešams pieprasīt par personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu pēc 1991. gada 21. augusta.
(26.10.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2009., 14.04.2016., 22.06.2017. un 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 30.04.2022.)
10.1 Sporta federācijas atzīšanas kritēriji un kārtība
(1) Sporta federācija tiek atzīta, ja tā atbilst šādiem kritērijiem:
1) sporta federācijas statūtos noteiktais darbības mērķis ir attiecīgā sporta veida (attiecīgo sporta veidu) vai darbības jomas attīstīšana valstī;
2) sporta federācijas pārstāvētajā sporta veidā (pārstāvētajos sporta veidos) vai darbības jomā tiek organizētas sporta sacensības;
3) sporta federācijas statūtos norādīts izpildinstitūcijas pilnvaru termiņš, kas nav garāks par četriem gadiem;
4) sporta federācijas biedri ir tikai juridiskās personas vai sporta izglītības iestādes, kurām nav juridiskās personas statusa;
5) sporta federācijas izpildinstitūcijas locekļi ir Latvijas pilsoņi;
51) sporta federācijas izpildinstitūcijas loceklis nav persona, kura ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks un kura ir bijusi LPSR Valsts drošības komitejas darbinieks vai informators likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" izpratnē;
6) sporta federācijā komersantu nav vairāk par pusi no kopējā sporta federācijas biedru skaita;
7) sporta federācija savā darbībā ievēro antidopinga konvenciju prasības;
8) informācija par sporta federāciju un tās rīkotajiem pasākumiem ir pieejama internetā.
(2) Lēmumu par sporta federācijas atzīšanu, atteikumu to atzīt vai lēmumu par atzītās sporta federācijas statusa atņemšanu pieņem biedrība “Latvijas Sporta federāciju padome”. Sporta federāciju atzīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(3) Informācija par atzītajām sporta federācijām tiek apkopota Atzīto sporta federāciju reģistrā. Atzīto sporta federāciju reģistra turētājs un pārzinis ir biedrība “Latvijas Sporta federāciju padome”. Atzīto sporta federāciju reģistrā iekļaujamās informācijas saturu un aktualizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(4) Atzīto sporta federāciju darbību sporta jomā kontrolē biedrība “Latvijas Sporta federāciju padome”. Kārtību, kādā tiek kontrolēta atzīto sporta federāciju darbība sporta jomā, nosaka Ministru kabinets.
(5) Biedrība “Latvijas Sporta federāciju padome”, pildot šā panta otrajā daļā minētos uzdevumus, ir tiesīga izdot administratīvos aktus.
(6) Biedrība “Latvijas Sporta federāciju padome”, pildot šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos uzdevumus, ir Izglītības un zinātnes ministrijas funkcionālajā pakļautībā.
(7) Lēmuma par sporta federācijas atzīšanu, atteikumu to atzīt vai lēmuma par atzītās sporta federācijas statusa atņemšanu pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(8) Kandidējot uz ievēlēšanu atzītas sporta federācijas izpildinstitūcijas locekļa amatā, persona rakstveidā apliecina, ka uz to nav attiecināmi šā panta pirmās daļas 5.1 punktā noteiktie ierobežojumi, kā arī ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc ievēlēšanas amatā iesniedz atzītajai sporta federācijai kompetentas valsts iestādes izziņu, kas apliecina, ka uz personu nav attiecināmi šā panta pirmās daļas 5.1 punktā noteiktie ierobežojumi. Totalitārisma seku dokumentēšanas centra izziņu nav nepieciešams pieprasīt par personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu pēc 1991. gada 21. augusta.
(29.01.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2017. un 28.04.2022. likumu, kas stājas spēkā 30.04.2022.)
10.2 Atzītās sporta federācijas statusa atņemšanas kārtība
Atzītās sporta federācijas statusu atņem, ja:
1) sporta federācijas darbība neatbilst šā likuma 10.1 pantā noteiktajiem kritērijiem;
2) sporta federācijas darbība neatbilst normatīvajiem aktiem sporta jomā un sporta federācijas statūtiem.
(29.01.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.02.2009.)
11.pants. Latvijas Olimpiskā komiteja
(1) Olimpisko kustību valstī vada un koordinē sporta organizācija — biedrība "Latvijas Olimpiskā komiteja".
(2) Biedrība "Latvijas Olimpiskā komiteja", kooperējot valsts, pašvaldību un savus finanšu līdzekļus, īsteno šādas programmas:
1) olimpiskās izglītības programmu;
2) olimpiskās kustības jaunatnes programmu;
3) olimpiskās kustības reģionālās attīstības programmu;
4) sporta veidu attīstības programmu;
5) programmu valsts labāko sportistu dalībai olimpiskajās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskajās un reģionālajās kompleksajās sacensībās.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2004. un 26.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2006.)
11.1 pants. Nacionālie antidopinga noteikumi
(1) Antidopinga jomu regulē antidopinga konvenciju noteikumi un Nacionālie antidopinga noteikumi. Ministru kabinets izdod Nacionālos antidopinga noteikumus.
(2) Nacionālie antidopinga noteikumi ietver dopinga definīciju, nosaka antidopinga noteikumu pārkāpumus, reglamentē to pierādīšanas kārtību un termiņus, rezultātu anulēšanu un sankcijas, kārtību un termiņus, kādos iesniedz un izskata pārsūdzības par antidopinga jomā iesaistīto institūciju pieņemtajiem lēmumiem, antidopinga jomā iesaistīto institūciju lēmumu atzīšanas kārtību un termiņus, ierobežojošos noteikumus sankciju piemērošanai, kā arī citus noteikumus atbilstoši antidopinga konvencijām.
(24.05.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2018.)
11.2 pants. Latvijas Antidopinga birojs
(1) Latvijas Antidopinga birojs:
1) nodrošina antidopinga konvenciju noteikumu un Nacionālo antidopinga noteikumu ievērošanu;
2) sagatavo un apstiprina ikgadējo dopinga kontroļu analīžu plānu un ikgadējo pārbaudāmo sportistu reģistru, kā arī ir tiesīgs veidot citus reģistrus, kas satur informāciju par sportistiem dopinga kontroļu plānošanas un veikšanas nolūkos, tai skaitā par sportistu atrašanās vietu;
3) nodrošina sporta sacensību un ārpussacensību dopinga kontroles laikā no sportistiem iegūto paraugu savākšanu un analīžu veikšanu Pasaules Antidopinga aģentūras akreditētā laboratorijā;
4) veic antidopinga noteikumu pārkāpumu pārbaudi un izmeklēšanu;
5) ja konstatē antidopinga noteikumu pārkāpumu, ir tiesīgs noteikt sportistam vai sporta darbiniekam pagaidu aizliegumu piedalīties sporta sacensībās, pildīt sporta darbinieka darba pienākumus vai veikt jebkādas citas darbības sporta jomā, izņemot individuālas fiziskās aktivitātes un dalību Latvijas Antidopinga biroja apstiprinātā izglītības vai rehabilitācijas programmā;
51) ja konstatē antidopinga noteikumu pārkāpumu, ir tiesīgs pieņemt lēmumu par sportista vai sporta darbinieka antidopinga noteikumu pārkāpumu. Šo lēmumu pieņemšanā nav piemērojams Administratīvā procesa likums;
52) ja konstatē antidopinga noteikumu pārkāpumu, ir tiesīgs slēgt vienošanos ar sportistu vai sporta darbinieku par antidopinga noteikumu pārkāpuma atzīšanu un noteikto sankciju piemērošanu;
6) ja konstatē antidopinga noteikumu pārkāpumu, vēršas Disciplinārajā antidopinga komisijā, izņemot gadījumus, kas minēti šā likuma 11.3 panta 2.1 un 2.2 daļā;
7) nodrošina Disciplinārās antidopinga komisijas, Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijas un Pārsūdzības komisijas lēmumu izpildes kontroli;
8) īsteno izglītojošus un pētnieciskus pasākumus antidopinga jomā;
9) veic personas datu, tai skaitā veselības datu, apstrādi atbilstoši personas datu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem, lai nodrošinātu antidopinga konvenciju noteikumu un Nacionālo antidopinga noteikumu izpildi;
10) veic citus antidopinga jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktos pasākumus.
(2) Latvijas Antidopinga birojs ir veselības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kurai tiek piešķirti finanšu līdzekļi darbības īstenošanai un kurai ir savs personāls.
(3) Sportists vai sporta darbinieks sūdzības par šā panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 6. punktā minētajiem Latvijas Antidopinga biroja pasākumiem var iesniegt starptautiskajā Sporta arbitrāžas tiesā vai Pasaules Antidopinga aģentūrā atbilstoši antidopinga konvenciju noteikumiem vai Nacionālajiem antidopinga noteikumiem. Sportists vai sporta darbinieks sūdzību par šā panta pirmās daļas 5. punktā minēto lēmumu var iesniegt izskatīšanai Disciplinārajā antidopinga komisijā. Disciplinārās antidopinga komisijas pieņemto lēmumu sportists vai sporta darbinieks ir tiesīgs pārsūdzēt Pārsūdzības komisijā vai starptautiskajā Sporta arbitrāžas tiesā, ja pārkāpums ir saistīts ar starptautiska līmeņa sportistu (sportists, kas piedalās starptautiskās sporta sacensībās) vai tā dalību starptautiskā sporta pasākumā, kā to noteikušas starptautiskās organizācijas atbilstoši antidopinga konvenciju noteikumiem vai Nacionālajiem antidopinga noteikumiem.
(4) Latvijas Antidopinga biroja lēmumus, kas pieņemti atbilstoši šā likuma 11.3 panta 2.1 daļai, var pārsūdzēt Pārsūdzības komisijā atbilstoši šā likuma 11.5 panta pirmajai daļai vai starptautiskajā Sporta arbitrāžas tiesā, ja lēmums ir pieņemts par starptautiska līmeņa sportistu vai ir saistīts ar dalību starptautiskā sporta pasākumā atbilstoši antidopinga konvenciju noteikumiem vai Nacionālajiem antidopinga noteikumiem. Šo sūdzību izskatīšanā nav piemērojams Administratīvā procesa likums.
(24.05.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.07.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.07.2021.)
11.3 pants. Disciplinārā antidopinga komisija
(1) Disciplinārā antidopinga komisija atbilstoši Nacionālajiem antidopinga noteikumiem, šā panta sestajā daļā minētajiem Ministru kabineta noteikumiem un šā likuma 11.2 panta pirmās daļas 5. un 6. punktā noteiktajam:
1) izskata sportista vai sporta darbinieka sūdzības par piešķirtā pagaidu aizlieguma noteikšanas pamatotību un pieņem lēmumu;
2) izskata antidopinga noteikumu pārkāpumus, pieņem lēmumu par tiem un par sportistam vai sporta darbiniekam piemērojamām soda sankcijām, izņemot gadījumus, kas minēti šā panta 2.1 un 2.2 daļā.
(11) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu pieņemšanā nav piemērojams Administratīvā procesa likums.
(2) Disciplinārajā antidopinga komisijā vēršas Latvijas Antidopinga birojs, ja ir konstatēts iespējams antidopinga noteikumu pārkāpums.
(21) Disciplinārā antidopinga komisija neizskata sportista vai sporta darbinieka antidopinga noteikumu pārkāpumu, ja sportists vai sporta darbinieks personīgi ir atteicies no lietas izskatīšanas tiesībām vai ja sportists vai sporta darbinieks lēmumā noteiktā termiņā atbilstoši Nacionālajiem antidopinga noteikumiem nav apstrīdējis Latvijas Antidopinga biroja konstatēto antidopinga noteikumu pārkāpumu un noteiktās sankcijas.
(22) Disciplinārā antidopinga komisija neizskata sportista vai sporta darbinieka antidopinga noteikumu pārkāpumu, ja Latvijas Antidopinga birojs ir noslēdzis vienošanos ar sportistu vai sporta darbinieku par antidopinga noteikumu pārkāpuma atzīšanu un noteikto sankciju piemērošanu.
(23) Ministru kabinets nosaka kārtību, nosacījumus un termiņus, kādos Latvijas Antidopinga birojs pieņem lēmumus par antidopinga noteikumu pārkāpumiem, slēdz vienošanos ar sportistu vai sporta darbinieku par antidopinga noteikumu pārkāpuma atzīšanu un piemēro sankcijas.
(3) Lai izskatītu šā panta pirmajā daļā minētos iespējamos antidopinga noteikumu pārkāpumus, Disciplinārā antidopinga komisija veic personas datu, tai skaitā veselības datu, apstrādi atbilstoši personas datu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem.
(4) Disciplinārās antidopinga komisijas lēmumi ir saistoši sportistiem, sporta organizācijām un sporta darbiniekiem. Sūdzības par Disciplinārās antidopinga komisijas lēmumiem Latvijas Antidopinga birojs, sportists vai sporta darbinieks var iesniegt Pārsūdzības komisijai vai starptautiskajā Sporta arbitrāžas tiesā atbilstoši antidopinga konvenciju noteikumiem vai Nacionālajiem antidopinga noteikumiem. Šo sūdzību izskatīšanā nav piemērojams Administratīvā procesa likums.
(5) Disciplināro antidopinga komisiju izveido Latvijas Antidopinga birojs, tās sastāvā iekļaujot vismaz piecas personas (tostarp juristu, ārstu, sporta darbinieku un sportistu), kuras spēj izskatīt lietas taisnīgi, objektīvi un neatkarīgi un kuras izvirza Latvijas Ārstu biedrība, biedrība "Latvijas Olimpiskā komiteja", biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome", specializētā sporta organizācija — sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Olimpiskā vienība" — un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Latvijas Antidopinga birojs izveido Disciplināro antidopinga komisiju, kā arī Disciplinārās antidopinga komisijas locekļu pilnvaru termiņu.
(6) Ministru kabinets nosaka kārtību un termiņus, kādos Latvijas Antidopinga birojs vēršas Disciplinārajā antidopinga komisijā, un kārtību un termiņus, kādos Disciplinārā antidopinga komisija izskata iespējamos antidopinga noteikumu pārkāpumus un pieņem par tiem lēmumus.
(24.05.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.07.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.07.2021.)
11.4 pants. Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisija
(1) Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisija izskata sportista iesniegto terapeitiskās lietošanas izņēmumu pieteikuma anketu un pieņem lēmumu par terapeitiskās lietošanas izņēmumu atļaujas piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt saskaņā ar šā panta sestās daļas noteikumiem. Šo lēmumu pieņemšanā nav piemērojams Administratīvā procesa likums.
(2) Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijā, iesniedzot terapeitiskās lietošanas izņēmumu pieteikuma anketu Latvijas Antidopinga birojam, vēršas sportists, kurš nav starptautiska līmeņa sportists un kuram, pamatojoties uz medicīniskām indikācijām, nepieciešams lietot zāles, kuru sastāvā ir aizliegtās vielas, kas iekļautas 2005. gada 19. oktobra Starptautiskās konvencijas pret dopingu sportā 1. pielikumā, vai nepieciešams lietot aizliegtās metodes, kas iekļautas minētajā dokumentā.
(3) Lai pieņemtu šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu, Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisija veic personas datu, tai skaitā veselības datu, apstrādi atbilstoši personas datu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem.
(4) Terapeitiskās lietošanas izņēmumu atļauja dod tiesības sportistam lietot šā panta otrajā daļā minētās aizliegtās vielas vai aizliegtās metodes medicīnisku iemeslu dēļ. Sūdzības par terapeitiskās lietošanas izņēmumu atļaujas neizsniegšanu var iesniegt Pārsūdzības komisijai atbilstoši antidopinga konvenciju noteikumiem vai Nacionālajiem antidopinga noteikumiem. Šo sūdzību izskatīšanā nav piemērojams Administratīvā procesa likums.
(41) Sportists vai Latvijas Antidopinga birojs var iesniegt Pasaules Antidopinga aģentūrai lūgumu pārskatīt attiecīgās starptautiskās sporta federācijas Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijas lēmumu neatzīt Latvijas Antidopinga biroja Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijas piešķirto terapeitiskās lietošanas izņēmumu atļauju.
(42) Sūdzību par Pasaules Antidopinga aģentūras lēmumu atcelt Latvijas Antidopinga biroja Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijas piešķirto terapeitiskās lietošanas izņēmumu atļauju sportists vai Latvijas Antidopinga birojs var iesniegt starptautiskajā Sporta arbitrāžas tiesā.
(5) Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisiju izveido Latvijas Antidopinga birojs. Atbilstoši 2005. gada 19. oktobra Starptautiskajā konvencijā pret dopingu sportā noteiktajām prasībām šīs komisijas sastāvā iekļauj vismaz trīs Latvijas Ārstu biedrības izvirzītus ārstus, kuri spēj izskatīt lietas taisnīgi, objektīvi un neatkarīgi. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Latvijas Antidopinga birojs izveido Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisiju, kā arī Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijas locekļu pilnvaru termiņu.
(6) Ministru kabinets nosaka kārtību un termiņus, kādos sportists iesniedz terapeitiskās lietošanas izņēmumu pieteikuma anketu, kā arī kārtību un termiņus, kādos Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisija pieņem lēmumu par terapeitiskās lietošanas izņēmumiem.
(24.05.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.07.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.07.2021.)
11.5 pants. Pārsūdzības komisija
(1) Pārsūdzības komisija atbilstoši antidopinga konvenciju noteikumiem un Nacionālajiem antidopinga noteikumiem izskata (izņemot gadījumus, kas ir saistīti ar starptautiska līmeņa sportistu vai dalību starptautiskā sporta pasākumā):
1) sportistu vai sporta darbinieku sūdzības par Disciplinārās antidopinga komisijas lēmumiem noteikt pagaidu aizliegumu piedalīties sporta sacensībās vai veikt jebkādas citas darbības sporta jomā, izņemot individuālas fiziskās aktivitātes un dalību Latvijas Antidopinga biroja apstiprinātā izglītības vai rehabilitācijas programmā;
2) sportistu sūdzības par Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijas lēmumiem nepiešķirt terapeitiskās lietošanas izņēmumu atļauju;
3) sūdzības par Disciplinārās antidopinga komisijas vai Latvijas Antidopinga biroja lēmumiem par antidopinga noteikumu pārkāpuma konstatēšanu, sankciju piemērošanu vai nepiemērošanu, kā arī lēmumiem, kuros antidopinga noteikumu pārkāpums nav konstatēts;
4) sūdzības par Latvijas Antidopinga biroja lēmumiem neturpināt antidopinga noteikumu pārkāpuma izskatīšanu pēc nelabvēlīgu dopinga kontroles analīžu rezultātu vai netipisku dopinga kontroles atradņu saņemšanas, kā arī pēc pārbaudes un izmeklēšanas veikšanas;
5) sūdzības par Disciplinārās antidopinga komisijas lēmumiem atcelt pagaidu aizliegumu vai par Latvijas Antidopinga biroja lēmumiem nenoteikt pagaidu aizliegumu, kā arī nenodrošināt sūdzības iesniegšanas un pārsūdzības tiesības sportistam un sporta darbiniekam pagaidu aizlieguma noteikšanas gadījumā;
6) sūdzības par Disciplinārās antidopinga komisijas vai Latvijas Antidopinga biroja lēmumiem, kad Latvijas Antidopinga birojam nav bijušas tiesības pieņemt lēmumus par antidopinga noteikumu pārkāpumiem un sankcijām;
7) sūdzības par Latvijas Antidopinga biroja lēmumiem nenodrošināt sportistam vai sporta darbiniekam tiesības slēgt vienošanos par antidopinga noteikumu pārkāpuma atzīšanu un sankciju piemērošanu, neatzīt citu antidopinga organizāciju pieņemtos lēmumus par saistošiem, kā arī pārtraukt antidopinga noteikumu pārkāpuma izskatīšanu citu iemeslu dēļ;
8) sūdzības par Disciplinārās antidopinga komisijas vai Latvijas Antidopinga biroja lēmumiem attiecībā uz sportistam vai sporta darbiniekam noteikto sankciju vai pagaidu aizlieguma neievērošanu;
9) sūdzības par Latvijas Antidopinga biroja lēmumiem saistībā ar sportista vai sporta darbinieka sniegtu būtisku palīdzību citu antidopinga noteikumu pārkāpumu atklāšanā;
10) sūdzības par Pasaules Antidopinga aģentūras lēmumiem nepiešķirt sportistam izņēmumu attiecībā uz paziņojuma sniegšanu sešus mēnešus pirms atgriešanās sportā, kā arī par Latvijas Antidopinga biroja lēmumiem attiecībā uz sportistam vai sporta darbiniekam noteikto sankciju pārskatīšanu atbilstoši antidopinga konvencijas noteikumiem.
(11) Sūdzības par Disciplinārās antidopinga komisijas vai Latvijas Antidopinga biroja lēmumiem, kas pieņemti par starptautiska līmeņa sportistiem vai ir saistīti ar dalību starptautiskā sporta pasākumā, sūdzības par Pasaules Antidopinga aģentūras lēmumiem, kuros noteikts atbildīgais par antidopinga noteikumu pārkāpuma pārbaudes un izmeklēšanas veikšanu atbilstoši šā likuma 11.2 panta pirmās daļas 4. punktam, kā arī sūdzības par to, ka Latvijas Antidopinga birojs ir atteicies no pārbaudes vai izmeklēšanas veikšanas vai pārbaudi un izmeklēšanu nav veicis saprātīgā termiņā pēc pārbaudes un izmeklēšanas nodošanas Latvijas Antidopinga birojam, ir iesniedzamas starptautiskajā Sporta arbitrāžas tiesā.
(2) Lai izskatītu šā panta pirmajā daļā minētās sūdzības, Pārsūdzības komisija veic personas datu, tai skaitā veselības datu, apstrādi atbilstoši personas datu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem.
(3) Pārsūdzības komisijas lēmumi ir saistoši sportistiem, sporta organizācijām un sporta darbiniekiem un nav pārsūdzami.
(4) Pārsūdzības komisiju izveido Ministru kabinets, tās sastāvā uz pilnvaru termiņu, kas nepārsniedz četrus gadus, iekļaujot vismaz piecas personas (tostarp juristu, ārstu, sporta darbinieku un sportistu), kuras spēj izskatīt lietas taisnīgi, objektīvi un neatkarīgi un kuras izvirza Latvijas Ārstu biedrība, biedrība "Latvijas Olimpiskā komiteja", biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome", specializētā sporta organizācija — sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Olimpiskā vienība" — un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. Viens un tas pats pārstāvis var tikt izvirzīts iekļaušanai Pārsūdzības komisijas sastāvā ne vairāk kā divus pilnvaru termiņus pēc kārtas. Iekļaušanai Pārsūdzības komisijas sastāvā neizvirza pārstāvi, kas ir iekļauts Disciplinārās antidopinga komisijas vai Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijas sastāvā.
(24.05.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.07.2021. likumu, kas stājas spēkā 09.07.2021.)
11.6 pants. Starptautisko sporta organizāciju un citu dalībvalstu antidopinga organizāciju pārsūdzības tiesību īstenošana
Pasaules Antidopinga aģentūra, Starptautiskā Olimpiskā komiteja, Starptautiskā Paralimpiskā komiteja, starptautiskās sporta organizācijas un citas dalībvalstu antidopinga organizācijas pārsūdzības tiesības par Latvijas Antidopinga biroja, Disciplinārās antidopinga komisijas un Pārsūdzības komisijas pieņemtajiem lēmumiem īsteno atbilstoši antidopinga konvencijām.
(06.07.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.07.2021.)
12.pants. Sporta bāzes
(1) Sporta bāzes tiek veidotas un uzturētas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju nodarboties ar sportu. Valsts vai pašvaldību īpašumā esošās sporta bāzes izmantojamas iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu sniegšanai sportā.
(2) Ministru kabinets sporta bāzei var piešķirt nacionālās sporta bāzes statusu likumā “Par nacionālās sporta bāzes statusu” noteiktajā kārtībā.
(3) Informāciju par valstī esošajām sporta bāzēm apkopo sporta bāzu reģistrā. Nacionālo sporta bāzu reģistrs ir sporta bāzu reģistra daļa. Sporta bāzu reģistru ved Izglītības un zinātnes ministrija. Sporta bāzu reģistrā iekļaujamās informācijas saturu un tās aktualizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 17.06.2009. Otrās daļas jaunā redakcija un trešā daļa stājas spēkā 01.08.2009. Sk. pārejas noteikumus.)
13.pants. Finanšu līdzekļi sportam
(1) Valsts budžeta līdzekļus sportam piešķir saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu.
(2) Finanšu līdzekļus sportam veido arī pašvaldību, juridisko un fizisko personu līdzekļi, sporta organizāciju līdzekļi un starptautisko sporta federāciju atskaitījumi.
(3) No valsts budžeta pirmām kārtām finansējams bērnu un jauniešu sports.
(4) Latvijā atzītajām sporta federācijām, kā arī biedrībai "Latvijas Olimpiskā komiteja", biedrībai "Latvijas Sporta federāciju padome" un biedrībai "Latvijas Paralimpiskā komiteja" ir tiesības saņemt finanšu līdzekļus no valsts budžeta. Kārtību un nosacījumus valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai minētajām sporta organizācijām nosaka Ministru kabinets.
(5) Valsts finansiāli nodrošina valsts izlases komandu sporta spēlēs sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un pasaules čempionātu un Olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(6) No valsts budžeta līdzfinansētajos sporta pasākumos jānorāda informācija, ka pasākums tiek atbalstīts no valsts budžeta. Kārtību, kādā norādāma informācija, ka pasākums tiek līdzfinansēts no valsts budžeta, kā arī informācijas saturu nosaka Ministru kabinets.
(7) Ja sportists, sporta organizācija vai sporta darbinieks nepilda šajā likumā, citos sporta jomu regulējošos normatīvajos aktos, antidopinga konvencijās vai līgumā par valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļu piešķiršanu noteiktos pienākumus, institūcija, kura piešķīrusi finanšu līdzekļus, izvērtē pārkāpuma raksturu un pieņem lēmumu par attiecīgajam sportistam, sporta organizācijai vai sporta darbiniekam piešķirto finanšu līdzekļu izmaksas pārtraukšanu un citu līgumā paredzēto sankciju piemērošanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003., 29.01.2004., 26.10.2006., 29.01.2009., 24.05.2018., 06.07.2021. un 07.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2024.)
14.pants. Naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā
(1) Latvijas sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošajiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajām sporta federācijām Ministru kabinets var piešķirt naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā.
(2) Kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2005.)
15.pants. Sporta pasākumu organizēšana
(1) Sporta pasākuma organizators var būt juridiskā persona, rīcībspējīga fiziskā persona, kā arī valsts vai pašvaldību iestādes.
(2) Sporta pasākuma organizators pasākuma norises vietā un laikā nodrošina sabiedrisko kārtību, medicīniskās palīdzības pieejamību, higiēnas, ugunsdrošības, drošības tehnikas un citu drošības noteikumu un normatīvo aktu ievērošanu.
(3) Sportistu, skatītāju un citu sporta pasākuma norisē iesaistīto personu pienākums ir ievērot sporta pasākuma organizatora norādījumus, vispārīgos sabiedriskās kārtības un drošības noteikumus, kā arī normatīvos aktus.
(4) Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā publiska sporta pasākuma organizators pasākuma rīkošanai saņem tās pašvaldības atļauju, kuras administratīvajā teritorijā paredzēta pasākuma norise, vai informē šo pašvaldību par pasākuma norises laiku un vietu.
(5) Sporta sacensības notiek saskaņā ar sacensību organizatora apstiprinātu sporta sacensību nolikumu, kurā obligāti norādāma šāda informācija:
1) sporta sacensību nosaukums, norises laiks un dienaskārtība;
2) sporta sacensību norises vieta un to raksturojošā informācija;
3) sporta sacensību organizators (juridiskajai personai — nosaukums un reģistrācijas numurs; fiziskajai personai — vārds, uzvārds) un kontaktinformācija;
4) par sporta sacensību organizēšanu atbildīgais sporta darbinieks (vārds, uzvārds) un kontaktinformācija;
5) sporta veids un sporta sacensību norises noteikumi, atbilstoši kuriem norisinās sporta sacensības;
6) informācija par sacensību norises vietas (trases) un sacensību galvenā tiesneša kvalifikācijas atbilstību šā panta sestās daļas noteikumiem — ja tiek rīkotas sporta sacensības autosportā, motosportā vai ūdens motosportā.
(6) Sporta sacensības autosportā, motosportā vai ūdens motosportā atļauts rīkot tikai licencētā pastāvīgā vai uz laiku ierīkotā attiecīgo sporta sacensību norises vietā (trasē) un attiecīgajā sporta veidā licencēta atbilstošas kategorijas galvenā tiesneša vadībā.
(7) Motosporta trases un tiesnešus licencē biedrība "Latvijas Motosporta federācija", autosporta trases un tiesnešus licencē biedrība "Latvijas Automobiļu federācija", ūdens motosporta trases un tiesnešus licencē biedrība "Latvijas Ūdens motosporta federācija". Ministru kabinets nosaka licencēšanas prasības un kārtību, kādā licencējamas trases un galvenie tiesneši attiecīgajā sporta veidā.
(14.04.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.05.2016. Sk. pārejas noteikumu 10. punktu)
15.1 pants. Manipulācijas ar sporta sacensībām
(1) Manipulācijas ar sporta sacensībām (turpmāk — manipulācijas) ir jebkāda darbība, kas vērsta uz sporta sacensību gaitas vai rezultāta neparedzamības pārkāpšanu.
(2) Manipulācijas ir aizliegtas.
(3) Sportistiem, sporta organizācijām, sporta darbiniekiem un sporta speciālistiem ir pienākums veikt visas manipulāciju novēršanai nepieciešamās darbības.
(28.01.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2016.)
16.pants. Piedalīšanās starptautiskajās sporta sacensībās
Sportisti un komandas starptautiskajās sporta sacensībās nacionālo simboliku izmanto normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot ar attiecīgo sporta federāciju. Nacionālās izlases komandas dalību starptautiskajās sporta sacensībās organizē attiecīgajā starptautiskajā sporta organizācijā pārstāvētā Latvijas sporta federācija.
16.1 pants. Aizliegums piedalīties sporta sacensībās
(1) Latvijas Republikā reģistrētām sporta spēļu komandām neatkarīgi no to juridiskā statusa ir aizliegts piedalīties:
1) Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas nacionālajos čempionātos un nacionālo kausu izcīņās;
2) sporta sacensībās tādās komandu sporta spēļu starptautiskajās līgās, kur vairāk nekā puse dalībnieku ir komandas no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas.
(2) Sportistiem un sporta darbiniekiem ir aizliegts piedalīties sporta sacensībās, kas norisinās Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā.
(3) Sportistus un sporta darbiniekus, kuri neievēro šā panta otrajā daļā noteikto aizliegumu, nedrīkst iekļaut valsts izlases sastāvā, kā arī sporta treniņu un sacensību izdevumu segšanai viņi nedrīkst saņemt valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļus.
(28.04.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.04.2022.)
17.pants. Olimpisko spēļu, pasaules un Eiropas čempionātu finālsacensību organizēšana
Olimpiskās spēles Latvijā organizē biedrība "Latvijas Olimpiskā komiteja", pasaules un Eiropas čempionātu finālsacensības — sporta federācijas, saskaņojot ar Latvijas Nacionālo sporta padomi. Olimpisko spēļu, pasaules un Eiropas čempionātu finālsacensību organizatoru pienākums ir pildīt Starptautiskās olimpiskās komitejas un starptautisko sporta federāciju prasības.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2006.)
17.1 pants. Aizliegums organizēt sporta sacensības
(1) Latvijas Republikā ir aizliegts organizēt šādas sporta spēļu komandu sporta sacensības:
1) Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas nacionālos čempionātus un nacionālo kausu izcīņas;
2) sporta sacensības tādās komandu sporta spēļu starptautiskajās līgās, kur vairāk nekā puse dalībnieku ir komandas no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas.
(2) Latvijas Republikā ir aizliegts organizēt komandu sporta spēļu valsts izlases (pieaugušo, jauniešu un junioru) (turpmāk šajā pantā — valsts izlase) sacensības, kurās piedalās Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas valsts izlases zem sava karoga vai neitrālā statusā.
(3) Latvijas Republikas komandu sporta spēļu valsts izlasēm aizliegts spēlēt pret Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas valsts izlasēm, ja tās piedalās sacensībās zem sava karoga vai neitrālā statusā.
(28.04.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.02.2024. likumu, kas stājas spēkā 27.02.2024.)
18.pants. Sportista tiesības un pienākumi
(1) Sportistam ir tiesības piedalīties sporta treniņos un sacensībās.
(2) Sportista pienākums ir ievērot starptautisko un Latvijā atzīto sporta federāciju noteikumus, sporta ētikas un godīgas spēles principus, antidopinga konvenciju noteikumus, kā arī normatīvos aktus.
(3) Sportists ir atbildīgs par savu veselības stāvokli, regulāru veselības pārbaužu veikšanu, savas veselības un dzīvības apdrošināšanu.
(4) Par nepilngadīgu sportistu veselības aprūpi, regulāru veselības pārbaužu veikšanu, veselības un dzīvības apdrošināšanu ir atbildīgi vecāki (personas, kas realizē aizgādības tiesības) un sporta speciālisti.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 14.04.2016. un 24.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2018.)
19.pants. Profesionāls sportists
Profesionāls sportists ir fiziskā persona, kas uz darba līguma pamata un par nolīgto samaksu gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās.
20.pants. Sporta darbinieka un sporta speciālista pienākumi
(1) Sporta darbinieks ievēro starptautisko un Latvijā atzīto sporta federāciju noteikumus, sporta ētikas un godīgas spēles principus, antidopinga konvenciju noteikumus, kā arī normatīvos aktus.
(2) (Izslēgta ar 24.05.2018. likumu)
(3) Kvalifikācijas prasības sporta pedagogiem, izņemot tos pedagogus, kuri īsteno sporta izglītības programmas, nosaka Izglītības likums. Sporta speciālistu sertifikāciju veic biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome". Sporta speciālistu sertifikācijas kārtību un prasības, kādām jāatbilst sporta speciālistam, lai iegūtu tiesības strādāt sporta jomā, nosaka Ministru kabinets.
(4) Sporta speciālistu sertifikācijas maksu nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 29.01.2009., 14.04.2016. un 24.05.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2018.)
21. pants. Sadarbība ar sporta aģentiem
(1) Sporta aģents ir sportista un sporta speciālista pārstāvis, kurš uz līguma pamata risina jautājumus, kas skar pārstāvamā sportista un sporta speciālista intereses sportā attiecībās ar trešām personām.
(2) Latvijas Republikā reģistrētām sporta organizācijām, Latvijas sportistiem un Latvijas sporta speciālistiem ir aizliegts sadarboties ar sporta aģentiem no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas.
(28.04.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.04.2022.)
1. Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no šā likuma spēkā stāšanās dienas ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1) Ministru kabineta 1996.gada 14.maija noteikumi nr.169 "Latvijas Nacionālās sporta padomes nolikums";
2) Ministru kabineta 2000.gada 15.februāra noteikumi nr.62 "Kārtība, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā" .
2. Sporta speciālistu sertifikācijas kārtība un prasības, kādām jāatbilst sporta speciālistam, lai iegūtu tiesības strādāt sporta jomā, stājas spēkā 2004.gada 1.septembrī.
3. Sporta pārvalde 2004.gada 1.janvārī uzsāk sporta federāciju atzīšanu, ievērojot šā likuma 10.panta trešās daļas noteikumus.
4. Latvijas Nacionālā sporta padome darbību uzsāk ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā likuma spēkā stāšanās.
5. Līdz jaunu šā likuma 10.panta ceturtajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.martam piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 9.septembra noteikumi Nr.505 "Sporta federāciju atzīšanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.11.2006.)
6. Līdz jaunu šā likuma 20.panta trešajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.martam piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 28.oktobra noteikumi Nr.593 "Sporta speciālistu sertifikācijas kārtība un prasības, kādām jāatbilst sporta speciālistam, lai iegūtu tiesības strādāt sporta jomā", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.11.2006.)
7. Grozījumi likuma 20.panta trešajā daļā par sporta speciālistu sertificēšanas deleģēšanu biedrībai "Latvijas Sporta federāciju padome" stājas spēkā 2007.gada 1.martā.
(26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.11.2006.)
8. Sporta federācija, kuru Sporta pārvalde ir atzinusi līdz šā likuma 10.1 panta spēkā stāšanās dienai, saglabā savu statusu līdz 2010.gada 31.decembrim. Ja sporta federācija vēlas saglabāt atzītās sporta federācijas statusu pēc 2010.gada 31.decembra, tā līdz 2010.gada 1.septembrim iesniedz attiecīgu iesniegumu biedrībai “Latvijas Sporta federāciju padome”. Ja sporta federācija līdz 2010.gada 1.septembrim nav iesniegusi iesniegumu biedrībai “Latvijas Sporta federāciju padome”, tā 2011.gada 1.janvārī zaudē atzītas sporta federācijas statusu.
(29.01.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.02.2009.)
9. Grozījumi šā likuma 1.panta 1.punktā par vārdu “vai tās daļa” izslēgšanu, 6.panta piektās daļas 5.punktā par tajā iekļautā uzskaitījuma papildināšanu ar sportistu fiziskās rehabilitācijas programmām, grozījumi 9.panta otrajā daļā par tās papildināšanu ar vārdiem “biedrības “Latvijas Sporta veterānu (senioru) savienība” prezidents, biedrības “Latvijas Tautas sporta asociācija” prezidents”, kā arī grozījumi 12.panta otrajā daļā par Ministru kabineta tiesībām noteikt sporta bāzei nacionālās sporta bāzes statusu un trešajā daļā par sporta bāzu reģistru un tā vešanas kārtību stājas spēkā 2009.gada 1.augustā.
(14.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.06.2009.)
10. Šā likuma 15.panta sestajā daļā noteiktā prasība par atļauju sporta sacensības autosportā, motosportā vai ūdens motosportā rīkot tikai licencētā attiecīgo sporta sacensību norises vietā (trasē) un attiecīgajā sporta veidā licencēta atbilstošas kategorijas galvenā tiesneša vadībā stājas spēkā 2016.gada 1.jūlijā. Licences, kuras attiecīgo sporta sacensību norises vietām (trasēm) un galvenajiem tiesnešiem līdz 2016.gada 30.jūnijam ir izsniegusi biedrība "Latvijas Motosporta federācija", biedrība "Latvijas Automobiļu federācija" un biedrība "Latvijas Ūdens motosporta federācija", ir spēkā līdz tajās norādītā derīguma termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2017.gada 31.decembrim.
(14.04.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.05.2016.)
11. Sporta izglītības iestāde, kura par sporta kluba vai sporta federācijas biedru uzņemta līdz šā likuma 10. panta 3.1 daļas spēkā stāšanās dienai, saglabā savas sporta kluba vai sporta federācijas biedra tiesības arī pēc minētā noteikuma spēkā stāšanās, izņemot gadījumu, kad sporta izglītības iestādes dibinātājs pieņēmis lēmumu par izglītības iestādes atsaukšanu no dalības sporta klubā vai sporta federācijā.
(22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2017.)
12. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2019. gada 30. jūnijam izdod šā likuma 11.1 pantā, 11.3 panta sestajā daļā un 11.4 panta sestajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai piemēro Pasaules Antidopinga kodeksā noteiktos principus, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(24.05.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2018.)
13. Valsts drošības dienests līdz 2022. gada 31. augustam veic pārbaudi attiecībā uz sporta organizāciju izpildinstitūciju locekļu atbilstību šā likuma 10. panta divpadsmitajā daļā un 10.1 panta pirmās daļas 5.1 punktā noteiktajam un sniedz attiecīgajai sporta organizācijai informāciju par pārbaudē konstatēto.
(28.04.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.04.2022.)
14. Ne vēlāk kā līdz 2022. gada 30. jūnijam šā likuma 10. panta divpadsmitajā daļā un 10.1 panta pirmās daļas 5.1 punktā minētā sporta organizācija pieprasa no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra izziņu par to, vai centra rīcībā vai Latvijas Nacionālajā arhīvā vai citās valsts glabātavās ir dokumenti, kas liecina, ka attiecīgās sporta organizācijas izpildinstitūcijas loceklis varētu būt bijis LPSR Valsts drošības komitejas darbinieks vai informators. Šādu izziņu nav nepieciešams pieprasīt par personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu pēc 1991. gada 21. augusta.
(28.04.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.04.2022.)
15. Ja atzīta sporta federācija pēc 2022. gada 1. oktobra neatbilst šā likuma 10.1 panta pirmās daļas 5. un 5.1 punktā noteiktajam, biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome" ir tiesīga pieņemt lēmumu par atzītās sporta federācijas statusa atņemšanu.
(28.04.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.04.2022.)
 |
 |
 |
 |