Darbības ar dokumentu
1. pants. Latvijas Banka ir Latvijas Republikas centrālā banka.
Latvijas Banka ir pilntiesīga autonoma valsts iestāde. Tai ir nošķirta valsts manta, zīmogs (spiedogs) ar Latvijas Republikas lielā valsts ģerboņa attēlu un bankas nosaukumu "Latvijas Banka". Latvijas Bankas pārvalde atrodas Rīgā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)
2. pants. Latvijas Banku dibina ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu.
Latvijas Banka ir Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniece.
Latvijas Banka savā darbībā ievēro likumus, Līgumu par Eiropas Savienības darbību (turpmāk — Līgums), kā arī citus valstu centrālo banku darbību regulējošos tiesību aktus atbilstoši Līgumam un tā 4.protokolam "Par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem" (turpmāk — Statūti).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2006. un 10.01.2013. likumu, kas stājas spēkā 06.02.2013.)
3. pants. Latvijas Bankas galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti. Nekaitējot galvenajam mērķim, Latvijas Banka atbalsta Eiropas Savienības vispārējo ekonomikas politiku atbilstoši Līguma 127.panta 1.punktam.
Latvijas Banka piedalās Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumu izpildē atbilstoši Līgumam un Statūtiem.
(10.01.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.02.2013. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 1.punktu)
4. pants. Latvijas Banka, ievērojot Līguma, Statūtu un šā likuma normas, ir tiesīga:
1) piešķirt aizdevumus un ņemt aizņēmumus;
2) pieņemt un izvietot noguldījumus;
3) veikt darījumus ar finanšu instrumentiem un dārgmetāliem, kā arī citas darbības finanšu tirgos;
4) atvērt kontus, pieņemt un izpildīt maksājuma rīkojumus un veikt maksājuma rīkojumu tīrvērti (klīringu);
5) emitēt euro banknotes un monētas, tās apstrādāt, mainīt, izņemt no apgrozības, kā arī izsniegt un pieņemt tās no kredītiestādēm;
6) noteikt statistisko datu vākšanas, statistikas pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas prasības.
(10.01.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.02.2013. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 1.punktu)
5. pants. Latvijas Banka tur un pārvalda savas ārējās rezerves, ievērojot Statūtu normas.
Valdība Latvijas Bankā glabā ārvalstu valūtas līdzekļus. Latvijas Banka, saņemot konkrētas valdības pilnvaras, var darboties kā valdības finanšu aģents banku darījumos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2005. un 10.01.2013. likumu, kas stājas spēkā 06.02.2013. Grozījumi pantā stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 1.punktu)
6. pants. Latvijas Banka ir Saeimas un Ministru kabineta konsultante naudas politikas un citos ar Latvijas Bankas uzdevumu veikšanu saistītos jautājumos.
Latvijas Bankai ir tiesības saņemt no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un citām valsts un valsts pārvaldes institūcijām savu uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju.
(01.06.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 27.12.2005.)
7. pants. Latvijas Banka sadarbojas ar Eiropas Centrālo banku, Eiropas Savienības dalībvalstu un ārvalstu centrālajām bankām un citām finanšu institūcijām.
Latvijas Bankai ir tiesības, saņemot Eiropas Centrālās bankas piekrišanu, iekļauties starptautiskajās monetārajās institūcijās Statūtu 6.2.panta izpratnē. Latvijas Banka var piedalīties citu starptautisko finanšu institūciju darbībā, kas atbilst tās mērķiem un uzdevumiem, ievērojot Līguma un Statūtu normas.
(10.01.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.02.2013. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 1.punktu)
9. pants. Latvijas Banka līdzdarbojas maksājumu sistēmu raitas darbības veicināšanā atbilstoši Līguma un Statūtu normām.
(10.01.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.02.2013. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 1.punktu)
10. pants. Latvijas Banka ir tiesīga pārbaudīt tās apstiprināto noteikumu un normatīvo norādījumu izpildi. Pārbaudes Latvijas Bankas uzdevumā veic tās pilnvarotas personas.
(01.06.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2001.)
11. pants. Latvijas Banka izsniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām, izņemot kredītiestādes, atļaujas (licences) ārvalstu valūtas pirkšanai un pārdošanai komercdarbības veidā.
Latvijas Banka ir tiesīga anulēt izsniegtās atļaujas (licences), ja tiek pārkāpta tās noteiktā ārvalstu valūtas pirkšanas un pārdošanas kārtība.
Valsts nodevas apmēru par atļaujas (licences) izsniegšanu ārvalstu valūtas pirkšanai un pārdošanai komercdarbības veidā nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1997., 01.06.2000. un 01.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 27.12.2005.)
12. pants. Latvijas Banka savu uzdevumu veikšanai drīkst atvērt kontus Latvijas valdībai, kredītiestādēm, starptautiskajām organizācijām, Eiropas centrālo banku sistēmas dalībniekiem un citiem finanšu tirgus dalībniekiem.
Valdībai atvērtajos kontos Latvijas Banka uzglabā valsts budžeta un speciālo fondu līdzekļus un veic budžeta līdzekļu pārskaitījumus bez maksas.
Latvijas Republikas Finanšu ministrija ir tiesīga jebkurā laikā saņemt ziņas par valsts budžeta līdzekļiem, kā arī pārbaudīt to izlietojumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1997. un 01.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 27.12.2005.)
13. pants. Latvijas Banka, tās prezidents, prezidenta vietnieks un padomes locekļi neprasa un nepieņem norādījumus no Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu valdībām, Eiropas Savienības institūcijām un citām nacionālajām, ārvalstu vai starptautiskajām institūcijām un to struktūrām, un šajā pantā minētās valdības, institūcijas un to struktūras nav tiesīgas dot norādījumus Latvijas Bankas prezidentam, prezidenta vietniekam un padomes locekļiem vai citādā veidā mēģināt viņus ietekmēt saistībā ar viņu amata pienākumu izpildi atbilstoši Līguma 130.pantam.
Latvijas Banka ir neatkarīga savu lēmumu pieņemšanā un to praktiskajā realizēšanā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1997., 20.06.2002. un 10.01.2013. likumu, kas stājas spēkā 06.02.2013.)
14. pants. Latvijas Bankai var būt komercsabiedrības, kas nepieciešamas bankas uzdevumu veikšanai, darbinieku kvalifikācijas celšanai un darbības nodrošināšanai.
Latvijas Banka nevar piedalīties komercdarbībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 27.12.2005.)
15. pants. Latvijas Banka sagatavo finanšu pārskatus atbilstoši Eiropas Centrālo banku sistēmai saistošajiem Eiropas Centrālās bankas tiesību aktiem par grāmatvedību un finanšu pārskatiem un saskaņā ar Latvijas Bankas padomes noteiktajām prasībām. Finanšu pārskatus apstiprina Latvijas Bankas padome.
Latvijas Bankas padome apstiprina gada pārskatu.
(10.01.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2021.)
LATVIJAS BANKAS KAPITĀLS UN PEĻŅAS SADALE
(Nodaļas nosaukums 04.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.11.1999.)
18. pants. Latvijas Bankas pamatkapitāls ir 100 miljonu euro.
(Otrā daļa izslēgta ar 20.06.2002. likumu.)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1997., 20.06.2002. un 10.01.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014. Grozījumi pirmajā daļā stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 1.punktu)
18.1 pants. Latvijas Banka 15 dienu laikā pēc tam, kad Latvijas Bankas padome apstiprinājusi gada pārskatu un pēc iepriekšējos gados uzkrāto zaudējumu segšanas, ja tādi ir, ieskaita valsts pamatbudžetā Valsts kases norādītajā kontā:
1) pārskata gadā gūtās peļņas daļu, kas aprēķināta, reizinot pārskata gadā gūto peļņu ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteikto uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi (nepiemērojot minētajā likumā noteikto ar nodokli apliekamās bāzes palielinošu koeficientu);
2) maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu 50 procentu apmērā no pārskata gadā gūtās peļņas.
Latvijas Bankas padomei, apstiprinot gada pārskatu, ir tiesības pieņemt lēmumu par šajā pantā minētā maksājuma procentu apmēra samazināšanu par valsts kapitāla izmantošanu, ja tas nepieciešams Latvijas Bankas rezerves kapitāla palielināšanai saistībā ar finanšu riskiem, kuriem Latvijas Banka pakļauta tās uzdevumu izpildē. Latvijas Banka par šādu lēmumu nekavējoties informē Saeimu un Latvijas Republikas Finanšu ministriju.
(25.10.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.10.2009., 10.01.2013. un 21.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 11.12.2019.)
19. pants. Pēc šā likuma 18.1 pantā minēto atskaitījumu izdarīšanas Latvijas Bankas peļņas atlikums ieskaitāms rezerves kapitālā. Rezerves kapitālu veido iespējamo zaudējumu segšanai. Tā zaudējumu daļa, kuras segšanai rezerves kapitāla nepietiek, sedzama no pamatkapitāla.
(20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2002.)
21. pants. Latvijas Banku pārvalda bankas padome. Bankas padomes sastāvā ir 6 cilvēki: bankas prezidents, viņa vietnieks un 4 padomes locekļi.
Bankas padomi vada bankas prezidents vai viņa vietnieks.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2016. un 08.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2021.)
22. pants. Latvijas Bankas prezidentu pēc ne mazāk kā desmit deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.
Bankas prezidenta vietnieku un padomes locekļus pēc Latvijas Bankas prezidenta ierosinājuma apstiprina amatā Saeima.
Latvijas Bankas prezidenta, viņa vietnieka un padomes locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Ja Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks vai kāds no padomes locekļiem atstāj amatu pirms termiņa, viņa vietā Saeima ievēlē attiecīgi jaunu Latvijas Bankas prezidentu, viņa vietnieku vai padomes locekli uz piecu gadu pilnvaru termiņu. Viena un tā pati persona var būt par Latvijas Bankas prezidentu, viņa vietnieku vai padomes locekli ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Pirms šā panta trešajā daļā noteiktā termiņa Saeima var atbrīvot Latvijas Bankas prezidentu, viņa vietnieku un padomes locekli no amata tikai tad, ja:
1) ir saņemts viņa personīgs iesniegums par atkāpšanos no amata;
2) viņš ir izdarījis smagu pārkāpumu vai vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi pienākumu veikšanai, Statūtu 14.2. panta izpratnē;
3) (izslēgts ar 21.11.2019. likumu).
Šā panta ceturtās daļas 2.punktā minētajā gadījumā Saeima var lemt par Latvijas Bankas prezidenta, viņa vietnieka un padomes locekļa atbrīvošanu no amata pēc tam, kad ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums.
Latvijas Bankas prezidents Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt Statūtu 14.2.pantā noteiktajā kārtībā. Latvijas Bankas prezidenta vietnieks un padomes loceklis Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1997., 20.06.2002., 19.04.2012., 10.01.2013. un 21.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 11.12.2019. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)
23.1 pants. Latvijas Bankas noteikumus un iekšējos normatīvos aktus izdod Latvijas Bankas padome.
Latvijas Bankas padome, ievērojot Eiropas Centrālās bankas tiesību aktu regulējumu, var:
1) izveidot komiteju, kuru pilnvaro izdot administratīvos aktus:
a) skaidrās naudas aprites jomā (tai skaitā pieņemt lēmumus par šā likuma 34. panta otrajā daļā minēto naudaszīmju izņemšanu no apgrozības un bojāto naudaszīmju aizstāšanu un par šā likuma 34. panta trešās daļas otrajā teikumā minēto skaidrās naudas apstrādes un laišanas otrreizējā apgrozībā aizliegšanu),
b) ārvalstu valūtas pirkšanas un pārdošanas jomā (tai skaitā šā likuma 11. panta pirmajā un otrajā daļā minētos lēmumus par atļaujas (licences) izsniegšanu un anulēšanu);
2) pilnvarot Latvijas Bankas padomes locekli vai darbinieku pieņemt lēmumus saistībā ar kredītiestāžu skaidrās naudas darījumiem Latvijas Bankā un maksājumu sistēmu darbības un monetārās politikas īstenošanas jomā.
Šā panta otrās daļas 1. punktā minēto komiteju sastāvā iekļauj Latvijas Bankas padomes locekļus vai darbiniekus. Latvijas Bankas padome nosaka katras komitejas sastāvu, uzdevumus un darba organizāciju. Komiteja ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse tās locekļu. Komiteja lēmumus pieņem ar sēdes dalībnieku balsu vairākumu.
(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)
24. pants. Bankas padomes sēdes ir tiesīgas, ja tajās piedalās vairāk nekā puse padomes locekļu, ieskaitot bankas prezidentu un viņa vietnieku, padome izšķir visus jautājumus ar klātesošo balsu vairākumu. Ja balsu skaits ir vienāds, izšķiroša ir sēdes vadītāja balss. Bankas padomes sēdes sasauc pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi ceturksnī.
26. pants. Latvijas Bankas padome Latvijas Bankas vārdā pieņem lēmumus, kas nepieciešami Latvijas Bankas uzdevumu izpildei, tai skaitā piedaloties Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumu izpildē.
(Otrā daļa izslēgta ar 01.06.2000. likumu)
Bankas padome izskata un apstiprina bankas gada budžetu, nosakot, ka visi bankas izdevumi sedzami no bankas ieņēmumiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. un 10.01.2013. likumu, kas stājas spēkā 06.02.2013. Pirmās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 1.punktu)
27. pants. Latvijas Bankas prezidents vada Latvijas Bankas administratīvo darbu un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Latvijas Banku. Atsevišķu Latvijas Bankas administratīvā darba vadīšanas jautājumu īstenošanu Latvijas Bankas prezidents var nodot Latvijas Bankas padomes loceklim vai struktūrvienības vadītājam.
(08.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2021.)
28. pants. Latvijas Bankas prezidents vada bankas padomi un atbild par tās darba sekmīgu organizāciju.
Bankas prezidents pieņem darbā un atbrīvo no darba Latvijas Bankas darbiniekus.
Bankas prezidents pārstāv Latvijas Banku attiecībās ar citām bankām, valsts un pašvaldību iestādēm Latvijā, starptautiskajām finanšu un kredīta organizācijām.
Latvijas Bankas prezidents var piedalīties Latvijas Republikas valdības sēdēs.
Ja Latvijas Bankas prezidents atbrīvots no amata vai beidzies viņa pilnvaru laiks, līdz jauna Latvijas Bankas prezidenta apstiprināšanai Latvijas Bankas prezidenta pienākumus pilda viņa vietnieks. Latvijas Bankas prezidenta prombūtnes laikā Latvijas Bankas prezidenta pienākumus pilda viņa vietnieks. Latvijas Bankas prezidenta un viņa vietnieka prombūtnes laikā Latvijas Bankas prezidenta pienākumus pilda (tai skaitā vada Latvijas Bankas padomi) Latvijas Bankas prezidenta norīkots Latvijas Bankas padomes loceklis.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2005., 10.01.2013. un 08.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2021.)
29.1 pants. Latvijas Bankas padome izveido revīzijas komiteju ar vismaz trim locekļiem, kuru vairākums ir neatkarīgi savu profesionālo pienākumu izpildē. Revīzijas komiteja pārrauga Latvijas Bankas finanšu pārskatu sagatavošanu un iekšējās kontroles sistēmas darbību, kā arī Latvijas Bankas iekšējā audita un ārējo revidentu darbību.
Latvijas Bankas padome izdod iekšējo normatīvo aktu, kurā nosaka revīzijas komitejas darbību.
(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)
30. pants. Latvijas Bankas padomes locekļu (tai skaitā Latvijas Bankas prezidenta un viņa vietnieka) un Latvijas Bankas darbinieku atlīdzības sistēmas noteikšana, Latvijas Bankas padomes locekļu (tai skaitā Latvijas Bankas prezidenta un viņa vietnieka) darba samaksas noteikšana, kā arī Latvijas Bankas struktūras apstiprināšana ir Latvijas Bankas padomes kompetencē.
Latvijas Bankas padomes locekļu (tai skaitā Latvijas Bankas prezidenta un viņa vietnieka) darba samaksas izmaksai, izdevumu atlīdzināšanai, ieturējumiem no darba samaksas un to ierobežojumiem, darba laikam un atpūtas laikam, kā arī darba aizsardzības pasākumiem piemēro attiecīgās Darba likuma un Darba aizsardzības likuma normas, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.
(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)
31. pants. Latvijas Bankas prezidenta, prezidenta vietnieka un padomes locekļu amatu savienošanas ierobežojumus un viņu pienākumus interešu konflikta novēršanā nosaka likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".
(20.06.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2021.)
33. pants. Latvijas Bankas prezidentam, prezidenta vietniekam, padomes locekļiem un darbiniekiem nav tiesību izpaust informāciju, kas ir ierobežotas pieejamības informācija un ko viņi ieguvuši, pildot amata pienākumus vai darba uzdevumus, personām, kurām nav tiesību iegūt šādu informāciju. Šis aizliegums ir spēkā arī pēc pilnvaru termiņa vai darba attiecību izbeigšanās.
(20.06.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2021.)
34. pants. Latvijas Banka emitē euro banknotes atbilstoši Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas tiesību aktiem. Latvijas Banka organizē un īsteno euro apgrozības monētu un euro piemiņas un kolekcijas monētu dizaina izveidi, izgatavošanu un piegādi, kā arī emitē tās, ievērojot Eiropas Centrālās bankas apstiprinātu euro monētu emisijas daudzumu un atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktu normām.
Latvijas Banka euro banknotes un monētas apstrādā, izņem no apgrozības un aizstāj bojātās naudaszīmes ar derīgām atbilstoši Eiropas Savienības, tai skaitā Eiropas Centrālās bankas, tiesību aktiem.
Latvijas Banka, ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktus, nosaka prasības euro skaidrās naudas apstrādes iekārtām un euro banknošu apstrādes kvalitātes prasības, kā arī reģistrācijas un pārskatu iesniegšanas prasības komersantiem, kas nodarbojas ar skaidrās naudas apstrādi un laišanu otrreizējā apgrozībā. Latvijas Banka ir tiesīga šīs daļas pirmajā teikumā minētajam komersantam aizliegt veikt skaidrās naudas apstrādi un laišanu otrreizējā apgrozībā, ja tas neievēro Eiropas Savienības, tai skaitā Eiropas Centrālās bankas, un Latvijas Bankas tiesību aktos noteiktās prasības euro skaidrās naudas apstrādei.
(10.01.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.02.2013. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 1.punktu)
35. pants. Latvijas Bankai ir tiesības darboties Latvijas, Eiropas Savienības dalībvalstu un ārvalstu finanšu tirgos, veicot darījumus ar finanšu instrumentiem un dārgmetāliem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1997., 01.12.2005. un 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 11.07.2006.)
36. pants. Lai sasniegtu mērķus un izpildītu uzdevumus, Latvijas Bankai ir tiesības pret adekvātu nodrošinājumu veikt kreditēšanas operācijas ar kredītiestādēm un citiem finanšu tirgus dalībniekiem. Latvijas Bankai nav tiesību piešķirt aizdevumus un pirkt parāda vērtspapīrus atbilstoši Līguma 123.pantam un Statūtu 21.pantam.
(10.01.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.02.2013.)
38. pants. Finanšu tirgus dalībnieki, uz kuriem attiecas Eiropas Centrālās bankas noteiktās obligāto rezervju prasības, tur kontā Latvijas Bankā obligātās rezerves atbilstoši Statūtu normām un Eiropas Centrālās bankas noteiktajam apjomam un kārtībai.
Latvijas Banka atbilstoši Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas tiesību aktiem maksā finanšu tirgus dalībniekiem maksu par obligāto rezervju turēšanu kontā Latvijas Bankā, seko obligāto rezervju prasību izpildei un īsteno pasākumus, kas nepieciešami obligāto rezervju prasību izpildes nodrošināšanai, tai skaitā izpilda lēmumus par sankciju piemērošanu vai veic citas ar sankciju piemērošanu saistītas darbības.
(10.01.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.02.2013. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 1.punktu)
STATISTIKA UN ANALĪTISKIE UZDEVUMI
(Nodaļas nosaukums 10.01.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.02.2013.)
39. pants. Latvijas Banka vāc, glabā un apstrādā statistiskos datus, kā arī izstrādā, apkopo, analizē un izplata statistisko informāciju, lai nodrošinātu Latvijas Bankas uzdevumu izpildi, tai skaitā atbalstītu Eiropas Centrālās bankas darbību Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumu izpildei nepieciešamās statistiskās informācijas apkopošanā atbilstoši Eiropas Savienības, tai skaitā Eiropas Centrālās bankas, tiesību aktu prasībām.
Latvijas Banka nosaka statistikas pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību, iesniegšanas termiņu, kā arī personas, kam ir pienākums iesniegt statistikas pārskatus attiecībā uz monetāro un finanšu statistiku, banknošu statistiku, maksājumu un maksājumu sistēmu statistiku, finanšu stabilitātes statistiku, maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistiku, kā arī citu statistiku, kas nepieciešama šā panta pirmajā daļā minēto uzdevumu izpildes nodrošināšanai.
(10.01.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.02.2013. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 1.punktu)
40. pants. Latvijas Banka statistisko informāciju, kas vākta vienīgi statistiskiem nolūkiem, izplata tādā veidā, kas neļauj tieši vai netieši identificēt statistikas pārskatu iesniegušo personu vai jebkuru citu fizisko vai juridisko personu.
Latvijas Bankai, ievērojot Eiropas Savienības, tai skaitā Eiropas Centrālās bankas, tiesību aktu prasības, ir tiesības apmainīties ar konfidenciālu statistisko informāciju ar šādām iestādēm:
1) Eiropas Centrālo banku un Eiropas Savienības dalībvalstu centrālajām bankām, ja šāda informācija nepieciešama Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumu izpildei;
2) Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un citām Eiropas Savienības institūcijām, ja šāda informācija nepieciešama to uzdevumu izpildei un ir saņemts pamatots pieprasījums;
3) Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, ja šāda informācija nepieciešama Latvijas Bankas, Eiropas Centrālo banku sistēmas vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzdevumu izpildei;
4) Latvijas Republikas Centrālo statistikas pārvaldi un Eiropas Savienības dalībvalstu centrālajām statistikas iestādēm, ja šāda informācija nepieciešama Eiropas Centrālo banku sistēmas vai Eiropas Savienības Statistikas biroja Eurostat kompetencē esošās Eiropas statistikas sagatavošanai, ievērojot Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Savienības Statistikas biroja Eurostat prasības konfidenciālas statistiskās informācijas apmaiņai.
(10.01.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.02.2013. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 1.punktu)
40.1 pants. Latvijas Banka statistiskos datus iegūst tieši no šā likuma 39. panta otrajā daļā minētajām personām vai netieši no administratīvajiem datu avotiem (reģistriem, datubāzēm, informācijas sistēmām un citiem informācijas avotiem).
(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)
40.2 pants. Administratīvā datu avota turētājam ir pienākums Latvijas Bankai sniegt statistiskos datus pēc Latvijas Bankas pamatota pieprasījuma. Statistiskos datus no publisko personu (tai skaitā no komercreģistra iestādes) administratīvajiem datu avotiem un to privātpersonu administratīvajiem datu avotiem, kurām deleģēti vai ar pilnvarojumu nodoti valsts pārvaldes uzdevumi, Latvijas Bankai sniedz bez maksas.
Latvijas Banka pieprasījumā par statistisko datu izsniegšanu no administratīvā datu avota norāda pieprasījuma tiesisko pamatu, statistisko datu apjomu, izsniegšanas veidu un šajā likumā noteiktās statistisko datu un statistiskās informācijas aizsardzības prasības.
(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)
40.3 pants. Latvijas Banka statistiskos datus izmanto tikai šajā likumā noteikto Latvijas Bankas uzdevumu izpildes nodrošināšanai.
Latvijas Banka fizisko personu datus nekavējoties pēc to saņemšanas, pārbaudes un savienošanas ar citiem statistiskajiem datiem anonimizē, izņemot gadījumus, kad fizisko personu dati joprojām ir nepieciešami, lai nodrošinātu nepieciešamo statistisko informāciju Latvijas Bankas uzdevumu veikšanai. Latvijas Banka identificējošos datus glabā šķirti no anonimizētajiem statistiskajiem datiem.
(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)
41. pants. Atbilstoši Līguma 127.panta 5.punktam un Statūtu 3.3.pantam Latvijas Banka palīdz kompetentajām iestādēm sekmīgi īstenot politiku, kas attiecas uz kredītiestāžu konsultatīvo uzraudzību un finanšu sistēmas stabilitāti.
Lai sasniegtu mērķus un izpildītu uzdevumus, Latvijas Banka pēta un analizē finanšu tirgus un tautsaimniecības attīstību Latvijā, citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un ārvalstīs.
(10.01.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.02.2013. Pirmā daļa stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 1.punktu)
42. pants. Latvijas Bankas apstiprinātie noteikumi un normatīvie norādījumi par kredītiestāžu darbību regulējošajām prasībām, kredītiestāžu darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas un komercsabiedrību pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību publicējami oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", un tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.
(01.06.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2005. un 10.01.2013. likumu, kas stājas spēkā 06.02.2013.)
LATVIJAS BANKAS FIZISKĀS DROŠĪBAS NODROŠINĀŠANA
(Nodaļa 22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2017.)
42.1 pants. Latvijas Bankas fizisko drošību nodrošina Latvijas Bankas struktūrvienība — Latvijas Bankas Aizsardzības pārvalde (turpmāk — Aizsardzības pārvalde). Aizsardzības pārvaldes pamatuzdevumi ir nodrošināt Latvijas Bankas objektu aizsardzību pret fiziskiem apdraudējumiem, veikt ar Latvijas Bankas objektu fizisko drošību saistīto risku analīzi un īstenot drošības pasākumus.
Papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem pamatuzdevumiem Aizsardzības pārvalde pilda arī citus uzdevumus, kas tai noteikti Latvijas Bankas iekšējos normatīvajos aktos.
Latvijas Bankas objekti šā likuma izpratnē ir Latvijas Bankas kustamā manta un nauda, nekustamie īpašumi, darbinieki, amatpersonas un Latvijas Bankas nekustamajos īpašumos esošās personas, kā arī citas personas un objekti, kuru aizsardzību pret fiziskiem apdraudējumiem nepieciešams nodrošināt Latvijas Bankas rīkoto pasākumu un veikto naudas pārvadājumu ietvaros.
Latvijas Banka skaidrās naudas pārvadājuma un nekustamā īpašuma fiziskās drošības nodrošināšanā ir tiesīga iesaistīt Nacionālos bruņotos spēkus, ievērojot Nacionālo bruņoto spēku likumā noteikto.
(22.12.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2022.)
42.2 pants. Lai nodrošinātu Aizsardzības pārvaldes pamatuzdevumu pildīšanu, Latvijas Banka ir tiesīga:
1) iegādāties, glabāt, realizēt un savā darbībā izmantot un pielietot ieročus, tai skaitā visu kategoriju šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un gāzes pistoles (revolverus), to munīciju un speciālos līdzekļus;
2) pieprasīt ziņas no Sodu reģistra, lai pārliecinātos par to, vai fiziskā persona, kura pretendē uz Aizsardzības pārvaldes darbinieka amatu vai ieņem šo amatu, atbilst šā likuma 42.3 panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5.punktā un otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktajām prasībām;
3) pieprasīt ziņas no Ieroču reģistra, lai pārliecinātos par to, vai fiziskā persona, kura pretendē uz Aizsardzības pārvaldes darbinieka amatu vai ieņem šo amatu, atbilst šā likuma 42.3 panta otrās daļas 3., 6. un 7.punktā noteiktajām prasībām;
4) pieprasīt ziņas no Valsts policijas, lai pārliecinātos par to, vai fiziskā persona, kura pretendē uz Aizsardzības pārvaldes darbinieka amatu vai ieņem šo amatu, atbilst šā likuma 42.3 panta otrās daļas 4. un 5.punktā noteiktajām prasībām;
5) pieprasīt ziņas no valsts drošības iestādēm, lai pārliecinātos par to, vai fiziskā persona, kura pretendē uz Aizsardzības pārvaldes darbinieka amatu vai ieņem šo amatu, atbilst šā likuma 42.3 panta otrās daļas 5.punktā noteiktajām prasībām.
Latvijas Banka iegādājas un realizē ieročus, tai skaitā šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un gāzes pistoles (revolverus), to munīciju un speciālos līdzekļus saskaņā ar Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumu. Latvijas Bankas padome nosaka:
1) Aizsardzības pārvaldes valdījumā esošo ieroču un speciālo līdzekļu glabāšanas, nēsāšanas, izmantošanas un pielietošanas kārtību;
2) speciālo līdzekļu veidus, kurus ir tiesīgs pielietot Aizsardzības pārvaldes darbinieks, pildot darba pienākumus.
(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2017.)
42.3 pants. Uz Aizsardzības pārvaldes darbinieka amatu var pretendēt un Aizsardzības pārvaldē var tikt nodarbināta persona, kura atbilst šādām prasībām:
1) tā ir Latvijas Republikas pilsonis, un tās izglītība, profesionālā pieredze, zināšanas, prasmes, tai skaitā valsts valodas prasmes, fiziskā sagatavotība, veselības stāvoklis un psiholoģiskās īpašības atbilst attiecīgā Aizsardzības pārvaldes darbinieka amata profesionālās kvalifikācijas prasībām un veicamajiem darba pienākumiem;
2) tā nav sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);
3) tā nav saukta pie kriminālatbildības, izņemot gadījumu, kad persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata;
4) tā nav notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda;
5) tā nav administratīvi sodīta par alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem, par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, no narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes vai par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, vai arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, izņemot gadījumu, kad pagājis gads pēc administratīvā soda izpildes.
Uz Aizsardzības pārvaldes darbinieka amatu, kura pienākumu pildīšanai izsniedzams šaujamierocis vai lielas enerģijas pneimatiskais ierocis, var pretendēt un attiecīgajā amatā var tikt nodarbināta persona, kura atbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām un šādām papildu prasībām:
1) tā nav kriminālprocesā atzīta par aizdomās turēto nozieguma izdarīšanā;
2) tā nav administratīvi sodīta par sīko huligānismu vai par maznozīmīga miesas bojājuma tīšu nodarīšanu, izņemot gadījumu, kad pagājis gads pēc administratīvā soda izpildes;
3) tai nav ierobežotas (atņemtas uz laiku) ieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas tiesības vai tiesības nodarboties ar komercdarbību ieroču aprites jomā, izņemot gadījumu, kad attiecīgo tiesību ierobežojuma termiņš ir beidzies;
4) Valsts policijai nav pamatotu ziņu, ka persona ieroci var pielietot ļaunprātīgi, apdraudēt sevi, sabiedrisko kārtību vai drošību;
5) Valsts policijai vai valsts drošības iestādēm nav ziņu, kas apliecina personas piederību pie aizliegta militarizēta vai bruņota grupējuma, biedrības, nodibinājuma, politiskās partijas vai citas aizliegtas organizācijas;
6) tai nav diagnosticēti psihiski traucējumi, alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība vai uzvedības traucējumi, kas dod pamatu apšaubīt personas spēju ievērot ieroču aprites nosacījumus;
7) tai nav fizisku trūkumu, kuru dēļ persona nav spējīga lietot šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci;
8) tai ir deklarēta (reģistrēta) dzīvesvieta;
9) tā ir sasniegusi 21 gada vecumu.
(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2017.)
42.4 pants. Aizsardzības pārvaldes darbinieks, pildot darba pienākumus, atbilstoši savai kompetencei ir tiesīgs:
1) pārbaudīt personu apliecinošus dokumentus personām, kuras vēlas iekļūt vai atrodas Latvijas Bankas objektā, kā arī lūgt, lai Latvijas Bankas objektā esoša persona labprātīgi uzrāda personīgās mantas, transportlīdzekli vai kravu un tās atbilstību apstiprinošus dokumentus;
2) pieprasīt, lai persona izbeidz prettiesisko darbību vai citu rīcību, kas traucē Aizsardzības pārvaldes darbiniekam pildīt savus darba pienākumus, ievēro Latvijas Bankas objektā noteikto kārtību, vai atkarībā no tās veiktajām darbībām lūgt attiecīgo personu atstāt Latvijas Bankas objektu un izraidīt šo personu no Latvijas Bankas objekta, ja tā nepakļaujas lūgumam un turpina pārkāpt Latvijas Bankas objektā noteikto kārtību;
3) aizturēt personu, par kuru pastāv aizdomas, ka tā izdarījusi likumpārkāpumu, līdz tās nodošanai Valsts policijai;
4) lietot fizisku spēku, glabāt, nēsāt un pielietot darba pienākumu veikšanai izsniegtās gāzes pistoles (revolverus) un speciālos līdzekļus, ievērojot šā likuma 42.6 pantā paredzētos nosacījumus un noteikto kārtību;
5) nēsāt, pielietot un izmantot dienesta šaujamieročus, ievērojot šā likuma 42.5 pantā paredzētos nosacījumus un noteikto kārtību.
(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2017.)
42.5 pants. Aizsardzības pārvaldes darbinieks, pildot darba pienākumus, ir tiesīgs pielietot dienesta šaujamieroci kā galējo līdzekli, lai:
1) aizsargātu Latvijas Bankas objektu no uzbrukuma, kas reāli apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai var nodarīt ievērojamu mantisko zaudējumu, tai skaitā gadījumos, kad nepieciešams atbrīvot apbruņotu personu prettiesiski ieņemtu Latvijas Bankas objektu vai atvairīt grupveida vai tādu uzbrukumu Latvijas Bankas objektam, kurā pielieto ieroci vai priekšmetu, ar kuru tiek apdraudēta cilvēka dzīvība vai veselība;
2) novērstu nelikumīgu mēģinājumu vardarbīgi atņemt dienesta šaujamieroci;
3) aizturētu personu, kura pārsteigta, izdarot noziedzīgu nodarījumu Latvijas Bankas objektā vai pret Latvijas Bankas objektu, ja šī persona izrāda pretošanos;
4) apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus Latvijas Bankas objektam un nav citas iespējas to apturēt, kā arī padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kas apdraud Latvijas Bankas objektu.
Pirms dienesta šaujamieroča pielietošanas brīdina par nodomu to darīt, izdarot brīdinājuma šāvienu. Bez brīdinājuma dienesta šaujamieroci drīkst pielietot, ja uzbrukums ir pēkšņs vai uzbrukumā tiek pielietots ierocis, priekšmets, ar kuru tiek apdraudēta cilvēka dzīvība vai veselība, kaujas tehnika, jebkura veida mehāniskais transportlīdzeklis, vai aizturamā persona pretojas, pielietojot ieroci vai priekšmetu, ar kuru tiek apdraudēta citas personas dzīvība vai veselība.
Aizliegts pielietot vai izmantot dienesta šaujamieročus vietās, kur to pielietošanas vai izmantošanas dēļ var ciest personas, pret kurām šaujamierocis nav vērsts.
Aizsardzības pārvaldes darbinieks ir tiesīgs izmantot dienesta šaujamieroci, lai izdarītu brīdinājuma šāvienu, dotu trauksmes signālu, izsauktu palīdzību vai aizbaidītu dzīvnieku, kas apdraud Latvijas Bankas objektu.
Aizsardzības pārvaldes darbiniekam ir tiesības izvilkt dienesta šaujamieroci un sagatavot to šaušanai, ja viņš uzskata, ka konkrētajā situācijā nav izslēgta šaujamieroča pielietošana vai izmantošana.
Visos dienesta šaujamieroču pielietošanas un izmantošanas gadījumos Aizsardzības pārvaldes darbiniekam ir pienākums darīt visu iespējamo, lai garantētu citu personu drošību, saglabātu pēc iespējas neskartu notikuma vietu, kā arī, ja nepieciešams, nekavējoties nodrošinātu pirmās palīdzības sniegšanu un neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanu.
Par katru dienesta šaujamieroča pielietošanas gadījumu Aizsardzības pārvaldes darbinieks nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, ziņo Valsts policijai.
(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2017.)
42.6 pants. Ja likumpārkāpējs ar savu prettiesisko darbību rada reālus draudus Latvijas Bankas objektam, Aizsardzības pārvaldes darbinieks pēc mutvārdos izteikta brīdinājuma par fiziska spēka, speciālā līdzekļa vai gāzes pistoles (revolvera) pielietošanu drīkst to pielietot, lai atvairītu uzbrukumu, atbrīvotu apbruņotu personu prettiesiski ieņemtu Latvijas Bankas objektu, izbeigtu cita veida prettiesisku darbību un aizturētu likumpārkāpēju. Aizturēto personu nekavējoties nodod policijas iestādei.
Bez mutvārdos izteikta brīdinājuma fizisku spēku, speciālo līdzekli vai gāzes pistoli (revolveri) drīkst pielietot, ja likumpārkāpums ir saistīts ar pēkšņu uzbrukumu vai vardarbīgu ielaušanos.
Ja nepieciešams, aizturētajai personai, pret kuru pielietots fizisks spēks, speciālais līdzeklis vai gāzes pistole (revolveris), nodrošina pirmās palīdzības sniegšanu un neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanu. Ja fiziska spēka, gāzes pistoles (revolvera) vai speciālo līdzekļu pielietošanas rezultātā persona ir ievainota vai iestājusies personas nāve, Aizsardzības pārvaldes darbinieks nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, ziņo Valsts policijai.
(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2017.)
43. pants. Latvijas Bankas uzraudzību veic Saeima.
Latvijas Bankas gada finanšu pārskatu revīziju veic Eiropas Centrālās bankas padomes ieteikti un Eiropas Savienības Padomes apstiprināti neatkarīgi ārējie revidenti. Likumības un lietderības revīzijas Latvijas Bankā veic Valsts kontrole, ievērojot šā likuma 13.panta noteikumus. Valsts kontrole neveic Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumu revīziju, kā arī neierobežo šajā pantā minēto neatkarīgo ārējo revidentu revīziju Latvijas Bankā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1997. un 10.01.2013. likumu, kas stājas spēkā 06.02.2013. Otrās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 1.punktu)
1. Lai nodrošinātu Latvijas Bankas tiesisko integrāciju Eurosistēmā, grozījumi šā likuma 3., 4., 5., 7., 9. un 15.pantā, 18.panta pirmajā daļā, 18.1 pantā, 26.panta pirmajā daļā, 34., 38., 39. un 40.pantā, 41.panta pirmajā daļā un 43.panta otrajā daļā stājas spēkā datumā, ar kuru Eiropas Savienības Padome saskaņā ar Līguma 140.panta 2.punktu Latvijas Republikai atceļ izņēmuma statusu.
(Sk. Eiropas Savienības Padomes 2013.gada 9.jūlija lēmumu 2013/387 par euro ieviešanu Latvijā 2014.gada 1.janvārī)
2. Triju darbdienu laikā pēc datuma, ar kuru Eiropas Savienības Padome saskaņā ar Līguma 140.panta 2.punktu Latvijas Republikai atceļ izņēmuma statusu, Latvijas Banka daļu rezerves kapitāla ieskaita pamatkapitālā, palielinot to līdz šā likuma 18.panta pirmajā daļā noteiktajam apmēram.
3. Ministru kabinets līdz 2020. gada 31. oktobrim iesniedz Saeimai likumprojektu par Latvijas Banku, kurā nosaka tās pārvaldes struktūru un darbību un paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanu Latvijas Bankai, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.
(21.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.12.2019.)
4. Grozījumu šā likuma 22. panta trešajā daļā attiecībā uz tās izteikšanu jaunā redakcijā piemēro ar brīdi, kad Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks vai padomes loceklis atstāj amatu, beidzoties šā likuma 22. panta trešajā daļā (līdzšinējā redakcijā) noteiktajam sešu gadu pilnvaru laikam, vai, ja Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks vai kāds no padomes locekļiem atstāj amatu, pirms beidzies sešu gadu termiņš, — ar brīdi, kad viņa vietā Saeima ievēlē attiecīgi jaunu Latvijas Bankas prezidentu, viņa vietnieku vai padomes locekli uz piecu gadu pilnvaru termiņu. Līdzšinējais Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks vai padomes loceklis savus amata pienākumus turpina pildīt līdz sešu gadu pilnvaru laika beigām vai līdz brīdim, kad Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata saskaņā ar šā likuma 22. panta ceturto daļu.
(21.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.12.2019.)
5. Grozījumi šā likuma 23. panta pirmajā daļā attiecībā uz Latvijas Bankas valdi četru cilvēku sastāvā stājas spēkā 2020. gada 1. martā.
(21.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.12.2019.)
6. Ar citos normatīvajos aktos lietoto nosaukumu "Latvijas Bankas valde" saprot nosaukumu "Latvijas Bankas padome" un ar vārdu savienojumu "Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs, viņa vietnieks vai Latvijas Bankas valdes loceklis" — vārdu savienojumu "Latvijas Bankas padomes loceklis".
(08.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2021.)
7. Latvijas Bankas padome šā likuma 29.1 pantā minēto revīzijas komiteju izveido līdz 2022. gada 31. janvārim.
(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)
8. Latvijas Bankas padome sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomi līdz 2021. gada 31. decembrim izveido komisiju Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanai Latvijas Bankai (turpmāk — pievienošanas komisija). Pievienošanas komisijā uz paritātes pamata iekļauj Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvjus. Pievienošanas komisiju vada Latvijas Bankas amatpersona. Pievienošanas komisijas vadītāja vietnieks ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersona. Pievienošanas komisijas lietvedību nodrošina Latvijas Banka.
(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)
9. Pievienošanas komisija izstrādā un īsteno plānu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanai Latvijas Bankai (turpmāk — pievienošanas plāns). Pievienošanas plānu apstiprina Latvijas Bankas padome sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomi ne vēlāk kā līdz 2022. gada 28. februārim. Pievienošanas plānā nosaka kārtību, kādā tiek pārņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas manta, lietvedība un arhīvs, finanšu aktīvi, tiesības un saistības. To Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pamatfunkcijas īstenojošo darbinieku sarakstu, kuri tiek pārcelti darbā Latvijas Bankā, sagatavo pievienošanas komisija, ņemot vērā Latvijas Bankas padomes apstiprināto Latvijas Bankas struktūru un Latvijas Bankas amatu vietas.
(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)
10. Īstenojot pievienošanas plānu, Latvijas Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 26. panta 1. punktu ir kopīgi pārziņi attiecībā uz personas datu apstrādi pievienošanas plānā paredzēto uzdevumu izpildei.
(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)
11. Īstenojot pievienošanas plānu, Latvijas Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina pievienošanas procesā saņemtās informācijas glabāšanu, izmantošanu un aizsardzību atbilstoši attiecīgo normatīvo aktu prasībām.
(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)
12. Latvijas Banka, sākot ar 2022. gada 1. janvāri, pārņem no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzdevuma — sabiedrības finanšu pratības un ekonomikas zināšanu apguves veicināšana — izpildi.
(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)
13. Latvijas Banka ir tiesīga sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tās uzdevumu izpildei nepieciešamos atbalsta funkciju pakalpojumus, slēdzot sadarbības līgumu, kurā nosaka sniedzamo pakalpojumu veidus un apjomu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija atlīdzina Latvijas Bankai ar minēto pakalpojumu sniegšanu saistītos izdevumus atbilstoši sadarbības līgumā noteiktajam.
(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)
14. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pamatfunkcijas īstenojošie darbinieki tiek pārcelti darbā Latvijas Bankā atbilstoši pievienošanas komisijas sagatavotajam to darbinieku sarakstam, kuri tiek pārcelti darbā Latvijas Bankā.
(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)
15. Latvijas Banka ne vēlāk kā līdz 2022. gada 31. oktobrim noslēdz darba līgumus ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbiniekiem, kuri tiek pārcelti darbā Latvijas Bankā, ievērojot šādus nosacījumus:
1) darba līgums stājas spēkā ar 2023. gada 1. janvāri;
2) darba līgumā darba alga tiek noteikta atbilstoši Latvijas Bankas atlīdzības sistēmai, bet ne zemāka par attiecīgajam darbiniekam Finanšu un kapitāla tirgus komisijā noteikto darba algu;
3) darbiniekam tiek saglabātas tiesības uz neizmantoto atvaļinājumu;
4) darbinieka darba stāžā Latvijas Bankā ieskaita darba stāžu Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.
(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)
16. Latvijas Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija sedz tos izdevumus saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanu Latvijas Bankai, kuri attiecīgajai iestādei rodas līdz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanai Latvijas Bankai.
(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)
17. Latvijas Banka konsultējas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konsultatīvo finanšu un kapitāla tirgus padomi par konsultatīvās finanšu tirgus padomes, kas tiks izveidota uz Latvijas Bankas likuma pamata, kompetencē esošajiem jautājumiem.
(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)
Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I.DAUDIŠS
 |
 |
 |
 |