Darbības ar dokumentu
1. pants. Rīgas pašvaldības jēdziens
Rīgas pašvaldība ir Latvijas Republikas tautas pašvaldības sastāvdaļa ar īpašām, galvaspilsētai raksturīgām iezīmēm. Rīgas pašvaldība ir pilsētas iedzīvotāju pašorganizēšanās sistēma viņu kopējo ekonomisko un sociālo jautājumu patstāvīgai risināšanai, cilvēka tiesību un brīvību realizēšanai, kā arī personas, pilsētas un valsts interešu saskaņošanai.
Rīgas pašvaldību realizē pilsētas administratīvās teritorijas robežās, un tā veido vienotu pašvaldības sistēmu.
2. pants. Rīgas pašvaldības institūcijas
Rīgas pašvaldības institūcijas ir:
— Rīgas Dome,
— Rīgas pilsētas Tautas deputātu padome (pilsētas padome),
— Rīgas rajonu un priekšpilsētu padomes (rajonu padomes),
— Rīgas pilsētas valde (pilsētas valde),
— Rīgas rajonu un priekšpilsētu valdes (rajonu valdes),
— Rīgas pilsētas un tās rajonu un priekšpilsētu revīzijas komisijas (pilsētas un rajonu revīzijas komisijas).
3. pants. Juridiskās personas tiesību piešķiršana Rīgas pašvaldības institūcijām
Rīgas pašvaldības institūcijām, izņemot pilsētas revīzijas komisiju un rajonu revīzijas komisijas, ir juridiskās personas tiesības. Tās ir tiesīgas piešķirt juridiskās personas tiesības savām struktūrvienībām.
4. pants. Rīgas pašvaldības institūciju darbības likumība
Savā darbībā Rīgas pašvaldības institūcijas ievēro Latvijas Republikas likumus, Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Padomes lēmumus un savas kompetences ietvaros organizē šo likumu un lēmumu izpildi un ir atbildīgas par to.
Nelikumīgu Rīgas pašvaldības institūcijas lēmumu aptur prokurors, iesniedzot protestu attiecīgajai pašvaldības institūcijai. Ja pašvaldības institūcija nelikumīgo lēmumu neatceļ vai nesaskaņo ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, prokuroram divu nedēļu laikā no dienas, kad pašvaldības institūcijai nosūtīts prokurora protests, jāgriežas tiesā.
Nelikumīgu Rīgas pašvaldības institūcijas lēmumu var apturēt arī Ministru kabinets, paziņojot par to attiecīgajai pašvaldības institūcijai un prokuroram. Ja pašvaldības institūcija nelikumīgo lēmumu neatceļ vai nesaskaņo ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, prokuroram divu nedēļu laikā no dienas, kad pašvaldības institūcijai nosūtīts prokurora protests, jāgriežas tiesā.
Lai pārbaudītu Rīgas pašvaldības institūciju lēmumu likumību, tie 10 dienu laikā pēc pieņemšanas jānosūta Ministru kabinetam, Rīgas Domes, pilsētas padomes un pilsētas valdes lēmumi — arī Rīgas pilsētas prokuratūrai, bet rajonu (priekšpilsētu) padomju un valžu lēmumi — attiecīgā rajona (priekšpilsētas) prokuratūrai.
Rīgas pilsētas prokurors var būt klāt jebkurā Rīgas Domes, pilsētas padomes un pilsētas valdes sēdē, bet rajonu (priekšpilsētu) prokurori — attiecīgā rajona (priekšpilsētas) padomes un valdes sēdē.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1993.)
5. pants. Rīgas pašvaldības institūciju lēmumu obligātums
Rīgas pašvaldības institūciju lēmumi, kas pieņemti to kompetences ietvaros, ir obligāti visiem Rīgas teritorijā izvietotajiem uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām, kā arī amatpersonām un fiziskajām personām.
Ja Rīgas Dome nepiekrīt tādu valsts nozīmes projektu realizācijai, kuri skar pilsētas iedzīvotāju intereses, jautājumu izlemj Saeimas noteiktajā kārtībā. Visi pilsētas teritorijā izvietotie uzņēmumi vai atsevišķas to struktūrvienības savus projektus attiecībā uz celtniecību, vietējo izejvielu un resursu izmantošanu, bīstamu un veselībai kaitīgu vielu ražošanu, pārvadāšanu un izmantošanu, kā arī darbību, kas ietekmē ekoloģisko un demogrāfisko situāciju vai citādi skar pilsētas iedzīvotāju intereses, īsteno ar attiecīgās Rīgas pašvaldības institūcijas piekrišanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1993.)
6. pants. Rīgas pašvaldības institūciju atbildība
Rīgas pašvaldības institūcijas ir atbildīgas par savu lēmumu likumību un lietderību. Strīdus, kuros tiek prasīts atjaunot juridisko un fizisko personu tiesības, kas pārkāptas Rīgas pašvaldības institūciju prettiesiskas rīcības vai bezdarbības rezultātā, izšķir tiesa. Kaitējumu, ko radījuši Rīgas pašvaldības institūciju nelikumīgi lēmumi, prettiesiska rīcība vai bezdarbība, šīs institūcijas atlīdzina pilnā apmērā.
7. pants. Rīgas pašvaldības institūciju un amatpersonu statuss
Rīgas pašvaldības institūciju, to struktūrvienību vadītāju un viņu vietnieku, kā arī pašvaldības uzņēmumu un iestāžu vadītāju un viņu vietnieku amata pienākumu pildīšana nav savienojama ar citu algotu darbu, izņemot zinātnisko, pedagoģisko vai radošo darbu.
Šā panta pirmajā daļā minētās amatpersonas, kā arī pilsētas valdes un rajonu valžu locekļi nevar būt to banku, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu (izņemot pašvaldību bankas un uzņēmumus) pārvaldes vai revīzijas institūciju locekļi, kas saņem attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļus vai pasūtījumus.
No bankām, uzņēmējsabiedrībām vai uzņēmumiem, kas saņem attiecīgās pašvaldības līdzekļus vai pasūtījumus (izņemot pašvaldības bankas vai uzņēmumus), šajā pantā minētās amatpersonas tieši vai ar laulāto, vecāku, bērnu, brāļu vai māsu starpniecību nevar saņemt nekāda veida atalgojumu vai ienākumus.
Bankās, uzņēmējsabiedrībās vai uzņēmumos, kas saņem attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļus vai pasūtījumus, šajā pantā minētajām amatpersonām nevar piederēt kapitāla daļas (akcijas un pajas).
Šajā pantā minētajām amatpersonām divas reizes gadā, kā arī divas nedēļas pēc tam, kad tās uzsākušas pildīt savus amata pienākumus, ir jāiesniedz Galvenajai valsts finansu inspekcijai deklarācija, kurā jānorāda:
— amatpersonām un viņu ģimenes locekļiem piederošie nekustamie īpašumi;
— amatpersonām un viņu ģimenes locekļiem piederošās kapitāla daļas (akcijas un pajas) bankās, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās;
—visi ienākumu avoti un ienākumu summas, ko amatpersonas un viņu laulātie, vecāki, bērni, brāļi vai māsas ieguvuši pārskata periodā .
Ja netiek pildīti šajā pantā paredzētie noteikumi, attiecīgās amatpersonas tiek atbrīvotas no ieņemamā amata kārtībā, kāda noteikta likuma 46. panta otrajā daļā.
(09.02.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.02.1993.)
8. pants. Rīgas pašvaldības institūciju darbības atklātums
Rīgas pašvaldības institūciju darbība ir atklāta. Iedzīvotājiem un masu informācijas līdzekļiem ir tiesības saņemt informāciju par pašvaldības institūciju darbības jautājumiem, kā arī iepazīties ar dokumentu saturu, kas glabājas Rīgas pašvaldības institūcijās.
9. pants. Rīgas Domes uzdevumi
Rīgas Dome ir augstākā Rīgas pašvaldības lēmējinstitūcija, kura Latvijas Republikas likumos noteiktās kompetences ietvaros un kārtībā koordinē Rīgas pašvaldības institūciju darbu un izlemj svarīgākos Rīgas attīstības jautājumus.
10. pants. Rīgas Domes sastāvs
Rīgas Domes sastāvā ir 60 deputāti (domnieki), no kuriem pilsētas padome ievēlē 30 domniekus, bet rajonu padomes — piecus domniekus katra.
Domes sastāvā nevar būt vairāk par pieciem pilsētas valdes locekļiem un diviem katra rajona valdes locekļiem.
11. pants. Rīgas Domes kompetence
Rīgas Dome:
1) ievēlē Rīgas Domes priekšsēdētāju, viņa vietnieku un Rīgas Domes sekretāru, kā arī atbrīvo viņus no amata;
2) ievēlē Rīgas Domes komisiju priekšsēdētājus un pēc viņu priekšlikuma apstiprina komisiju sastāvu;
3) apstiprina Rīgas Domes reglamentu;
4) atceļ pilsētas padomes un rajonu padomju nelietderīgus vai nelikumīgus lēmumus;
5) atceļ pilsētas padomes un rajonu padomju priekšsēdētāju nelietderīgus vai nelikumīgus rīkojumus;
6) pieņem lēmumu par pilsētas referenduma sarīkošanu Rīgā;
7) (izslēgts ar 21.10.1993. likumu);
8) reglamentē ienākumu sadali starp pilsētas padomes un rajonu padomju budžetiem un nosaka nodokļu atskaitījuma likmes pilsētas padomes budžetā un rajonu padomju budžetos, kā arī nosaka Rīgas Domes rezerves fonda lielumu un tā izlietošanas kārtību;
9) apstiprina Rīgas ekonomiskās, sociālās un kultūras attīstības un apkārtējās vides aizsardzības perspektīvās programmas;
10) apstiprina Rīgas pašvaldības īpašumā esošās un jaunuzceltās dzīvojamās platības un nedzīvojamā fonda sadales kārtību;
11) apstiprina Rīgas attīstības ģenerālplānu;
12) lemj par valsts nozīmes projektu realizēšanu pilsētas administratīvajā teritorijā;
13) lemj par kārtību, kādā nosakāma maksa par pilsētas zemi, vides piesārņošanu, dzīvojamo telpu īri un nedzīvojamo telpu nomu;
14) nosaka likumā paredzētajā kārtībā pilsētas nodevas un nodokļu apmērus, kā arī to maksāšanas kārtību;
15) lemj par Rīgas pašvaldības kredītiestāžu, apdrošināšanas un krājaizdevu sabiedrību izveidošanu;
16) apstiprina noteikumus šā likuma 13. pantā minētajos jautājumos un paredz administratīvo atbildību par to pārkāpšanu;
17) nosaka Rīgas simboliku un apstiprina nolikumu par to;
18) nosaka funkciju un pienākumu sadali starp pilsētas valdi un rajonu valdēm jautājumos, kuri nav noregulēti Latvijas Republikas likumos, Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Padomes lēmumos vai Ministru kabineta noteikumos.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1993.)
12. pants. Rīgas Domes attiecības ar pilsētas valdi un rajonu valdēm
Rīgas Domes lēmumi ir obligāti pilsētas valdei un rajonu valdēm, to izveidotajām iestādēm un uzņēmumiem.
Rīgas Dome:
1) kontrolē un uzrauga, kā pilsētas valde un rajonu valdes izpilda Rīgas Domes lēmumus;
2) atceļ pilsētas valdes un rajonu valžu nelietderīgus vai nelikumīgus lēmumus;
3) nosaka pilsētas valdes un rajonu valžu, kā arī to izveidoto pašvaldības iestāžu amatpersonu un citu darbinieku algu likmes.
Rīgas Dome pēc būtības var izlemt jebkuru jautājumu, kas ir pilsētas valdes vai rajonu valžu kompetencē.
13. pants. Rīgas Domes kompetence administratīvās atbildības noteikšanā
Rīgas Dome ir tiesīga apstiprināt noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tā nav noteikta Latvijas Republikas likumos, šādos jautājumos:
1) par pilsētas teritorijas apbūvi vai cita veida zemes izmantošanu;
2) par pilsētas zemes, mežu, ūdeņu un īpaši aizsargājamo dabas, vēstures un kultūras objektu aizsardzību un uzturēšanu;
3) par tirdzniecību un pakalpojumiem sabiedriskajās vietās;
4) par sabiedrisko kārtību;
5) par namu un to teritoriju, dzīvojamo telpu, sabiedrisko ēku un būvju uzturēšanu;
6) par pilsētas inženierkomunikāciju aizsardzību;
7) par pilsētas sanitārās tīrības uzturēšanu;
8) par reklāmu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošanu;
9) par pilsētas sabiedriskā transporta lietošanu;
10) par pilsētas teritorijas labiekārtošanu, zaļumstādījumu uzturēšanu un aizsardzību;
11) par mājdzīvnieku turēšanu pilsētas teritorijā;
12) par pasākumiem epidēmiju un epizootiju izplatīšanas novēršanai;
13) par pilsētas simbolikas izmantošanu;
14) par citiem likumā noteiktajiem jautājumiem.
Šajā pantā norādītie noteikumi izsludināmi vispārējai zināšanai, un tie stājas spēkā ne agrāk kā divas nedēļas pēc to publicēšanas, izņemot noteikumus cīņai ar stihiskajām nelaimēm, epidēmijām un epizootijām, kuri stājas spēkā nekavējoties. Noteikumu ievērošanu nodrošina pilsētas valde un rajonu valdes.
14. pants. Rīgas Domes sesijas
Rīgas Domes sesijas sasauc pēc vajadzības, bet ne retāk kā četras reizes gadā. Sesijas sasaukšanas laiku un vietu nosaka Rīgas Domes priekšsēdētājs.
15. pants. Rīgas Domes ārkārtas sesijas
Neatliekamu jautājumu risināšanai var sasaukt ārkārtas sesijas. Ārkārtas sesijas sasauc Rīgas Domes priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc pieprasījuma, ko parakstījuši ne mazāk ka pieci domnieki.
16. pants. Rīgas Domes sesiju darba kārtība
Rīgas Dome sesijās jautājumus apspriež, ja attiecīgo priekšlikumu iesniedz:
— Ministru kabinets,
— pilsētas vai rajona padome,
— pilsētas vai rajona valde,
— Rīgas Domes priekšsēdētājs,
— Rīgas domnieks.
Iesniegums par attiecīgā jautājuma izskatīšanu Rīgas Domes kārtējā sesijā iesniedzams Rīgas Domes priekšsēdētājam ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sesijas. Iesniegumam jāpievieno visi jautājuma izskatīšanai nepieciešamie materiāli.
Rīgas Domes sesijās apspriežamie jautājumi vispirms ir jāizskata attiecīgajās Rīgas Domes komisijās. Ja jautājums ir steidzams, Rīgas Dome var lemt par tā iekļaušanu darba kārtībā bez komisijas atzinuma.
Rīgas Domes darbības kārtību nosaka tās apstiprināts reglaments.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1993.)
17. pants. Rīgas Domes sesiju darba kārtības izziņošana
Rīgas Domes kārtējās sesijas darba kārtībā iekļautos jautājumus izziņo vismaz 10 dienas iepriekš, bet ar tiem saistītos materiālus domniekiem izsniedz ne vēlāk kā trīs dienas pirms sesijas.
Rīgas Domes ārkārtas sesijas darba kārtībā iekļautos jautājumus iepriekš var neizziņot, bet domniekiem jādod iespēja ārkārtas sesijas materiālus saņemt vismaz divas stundas pirms sesijas atklāšanas.
18. pants. Rīgas Domes sēžu atklātums
Rīgas Domes sēdes ir atklātas. Rīgas Domei ir tiesības izlemt, kuri jautājumi jzskatāmi slēgtās sēdēs. Rīgas Domes lēmumi visos gadījumos jādara zināmi sabiedrībai.
Uzstāties Rīgas Domes sēdēs ārpus kārtas ir tiesības Ministru prezidentam.
Rīgas Domes sēdēs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties uzaicinātās personas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1993.)
19. pants. Rīgas Domes sēžu protokoli un lēmumi
Rīgas Domes sēžu gaita tiek atspoguļota sēžu protokolos, kurus paraksta Rīgas Domes sekretārs.
Rīgas Domes lēmumus paraksta Rīgas Domes priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laika — priekšsēdētāja vietnieks.
Rīgas Domes lēmums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi, ja lēmumā vai šajā likumā nav noteikts citādi.
20. pants. Rīgas Domes priekšsēdētāja veto tiesības
Rīgas Domes priekšsēdētājs ir tiesīgs neparakstīt Rīgas Domes lēmumu un 10 dienu laikā pēc tā pieņemšanas sasaukt Rīgas Domes ārkārtas sesiju attiecīgā jautājuma atkārtotai izskatīšanai. Lēmums, kuru Rīgas Domes priekšsēdētājs nav parakstījis, stājas spēkā ar brīdi, kad Rīgas Dome atkārtoti to apstiprina.
21. pants. Rīgas Domes priekšsēdētājs
Rīgas Dome ar vairāk nekā pusi no domnieku balsu kopskaita uz savu pilnvaru laiku no domniekiem ievēlē Rīgas Domes priekšsēdētāju. Ja Rīgas Domes priekšsēdētājs neievēro Latvijas Republikas likumus, Latvijas Republikas Augstākās Padomes vai Ministru Padomes lēmumus, kā arī pieņemtos Saeimas lēmumus un Ministru kabineta noteikumus vai pienācīgi nepilda savus pienākumus, Rīgas Dome pēc ne mazāk kā piecu domnieku parakstīta iesnieguma saņemšanas ar vairāk nekā pusi no domnieku balsu kopskaita var viņu atbrīvot no amata.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1993.)
22. pants. Rīgas Domes priekšsēdētāja kompetence
Rīgas Domes priekšsēdētājs:
1) vada Rīgas Domes sēdes un atbild par to sagatavošanu, kā arī organizē Rīgas Domes lēmumu projektu sagatavošanu;
2) pārstāv Rīgas pašvaldību un Domi attiecībās ar juridiskajām un fiziskajām personām;
3) vada Rīgas Domes aparāta darbu, pieņem darbā un atlaiž no darba tā darbiniekus;
4) paraksta Rīgas Domes pieņemtos lēmumus un citus dokumentus;
5) sniedz Rīgas Domei pārskatus par savu darbību;
6) izdod pilnvaras, Rīgas Domes vārdā paraksta līgumus un citus juridiskus dokumentus, atver un slēdz norēķinu kontus bankās, rīkojas ar Rīgas Domes naudas līdzekļiem.
Rīgas Domes priekšsēdētājs savas kompetences ietvaros izdod rīkojumus.
23. pants. Rīgas Domes komisijas
Rīgas Dome no domniekiem ievēlē komisiju priekšsēdētājus, kuri izvirza Rīgas Domei apstiprināšanai attiecīgās komisijas sastāvu.
Komisiju sastāvā var ievēlēt arī pilsētas padomes un rajonu padomju deputātus, kuri nav domnieki.
Komisijas izskata un sagatavo jautājumus, kas ir Rīgas Domes kompetencē, kā ari kontrolē Rīgas Domes lēmumu izpildi.
Komisija ir tiesīga pieņemt lēmumus un dot atzinumus par jautājumiem, kas ir Rīgas pašvaldības institūciju kompetencē. Komisija pieņem lēmumus ar balsojušo vairākumu, ja balsošanā piedalās vairāk nekā puse no komisijas locekļiem. Iestādēm un uzņēmumiem, uz kuriem attiecas komisiju lēmumi, 10 dienu laikā tie jāizskata un jādod uz tiem atbilde.
24. pants. Pilsētas padomes un rajonu padomju uzdevumi
Pilsētas padome un rajonu padomes ir Rīgas pašvaldības institūcijas, kuru kompetenci nosaka tikai šā likuma 25. un 26. pants.
25. pants. Pilsētas padomes kompetence
Pilsētas padome:
1) ievēlē pilsētas padomes priekšsēdētāju, kurš pilda arī pilsētas valdes priekšsēdētāja pienākumus, padomes priekšsēdētāja vietnieku un padomes sekretāru, kā arī atbrīvo viņus no amata;
2) ievēlē pilsētas valdi, kā arī groza tās sastāvu;
3) ievēlē padomes komisijas, kā arī groza to sastāvu un apstiprina komisiju priekšsēdētājus;
4) ievēlē pilsētas revīzijas komisiju, kā arī groza tās sastāvu;
5) pēc pilsētas padomes priekšsēdētāja priekšlikuma var iecelt pilsētas izpilddirektoru, kā arī atbrīvot viņu no amata;
6) ievēlē Rīgas domniekus un atsauc viņus;
7) apstiprina pilsētas padomes reglamentu;
8) realizē likumdošanas iniciatīvas tiesības;
9) izskata deputātu pieprasījumus;
10) izlemj jautājumus, kas saistīti ar deputātu neaizskaramību;
11) apstiprina pilsētas padomes budžetu un noklausās pilsētas valdes pārskatu par tā izpildi;
12) atceļ pilsētas valdes nelikumīgus lēmumus.
26. pants. Rajona padomes kompetence
Rajona padome:
1) ievēlē rajona padomes priekšsēdētāju, kurš pilda arī rajona valdes priekšsēdētāja pienākumus, priekšsēdētāja vietnieku un padomes sekretāru, kā arī atbrīvo viņus no amata;
2) ievēlē rajona valdi, kā arī groza tās sastāvu:
3) ievēlē padomes komisijas, kā arī groza to sastāvu un apstiprina komisiju priekšsēdētājus;
4) ievēlē rajona revīzijas komisiju, kā arī groza tās sastāvu;
5) pēc rajona padomes priekšsēdētāja priekšlikuma var iecelt rajona izpilddirektoru, kā ari atbrīvot viņu no amata;
6) ievēlē Rīgas domniekus un atsauc viņus;
7) apstiprina rajona padomes reglamentu;
8) (izslēgts ar 21.10.1993. likumu);
9) izskata deputātu pieprasījumus;
10) izlemj jautājumus, kas saistīti ar deputātu neaizskaramību;
11) apstiprina rajona padomes budžetu un noklausās rajona valdes pārskatu par tā izpildi;
12) atceļ rajona valdes nelikumīgus lēmumus.
Rajona padome izskata ari jautājumus, kuru izlemšanu likums tieši nodevis rajona padomes kompetencē.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.1993. un 21.03.1993. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1993.)
27. pants. Pilsētas padomes un rajonu padomju sesijas
Lai realizētu šā likuma 25. un 26. pantā noteikto kompetenci, pilsētas padomes un rajonu padomju sesijas pēc vajadzības sasauc attiecīgās padomes priekšsēdētājs, kurš nosaka sesijas sasaukšanas vietu un laiku.
Sesijās apspriežamie jautājumi vispirms ir jāizskata attiecīgajās pilsētas padomes vai rajonu padomju komisijās.
28. pants. Pilsētas padomes un rajonu padomju sesiju darba kārtība
Pilsētas padomes un rajonu padomju sesiju darba kārtību nosaka attiecīgās padomes priekšsēdētājs. Sesijā iekļautos darba kārtības jautājumus izziņo vismaz 10 dienas iepriekš, bet ar tiem saistītos materiālus deputātiem izsniedz ne vēlāk kā trīs dienas pirms sesijas.
Pilsētas padomes un rajonu padomju sesijas ir atklātas, un to lēmumi ir jādara zināmi sabiedrībai.
Pilsētas padomes un rajonu padomju sesijās ar padomdevēja tiesībām var piedalīties uzaicinātās personas.
Pilsētas padomes un rajonu padomju sesiju gaita tiek atspoguļota sēžu protokolos, kurus paraksta attiecīgās padomes sekretārs. Pilsētas padomes un rajonu padomju lēmumus paraksta attiecīgās padomes priekš' sēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā — priekšsēdētāja vietnieks.
29. pants. Pilsētas padomes un rajonu padomju priekšsēdētāji
Pilsētas padome un rajonu padomes ar vairāk nekā pusi no attiecīgās padomes deputātu balsu kopskaita uz savu pilnvaru laiku no deputātiem ievēlē padomes priekšsēdētāju.
Ja padomes priekšsēdētājs neievēro Latvijas Republikas likumus, Latvijas Republikas Augstākās Padomes vai Ministru Padomes lēmumus, kā arī pieņemtos Saeimas lēmumus un Ministru kabineta noteikumus vai pienācīgi nepilda savus pienākumus, padome pēc ne mazāk ka desmitas dalās attiecīgās padomes deputātu parakstīta iesnieguma saņemšanas ar vairāk nekā pusi no attiecīgās padomes deputātu balsu kopskaita var viņu atbrīvot no amata.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1993.)
30. pants. Pilsētas padomes un rajonu padomju priekšsēdētāju kompetence
Pilsētas padomes un rajonu padomju priekšsēdētāji:
1) vada padomes un valdes sēdes un atbild par to sagatavošanu;
2) pārstāv padomi un valdi attiecībās ar juridiskajām un fiziskajām personām;
3) koordinē padomes komisiju darbu;
4) paraksta padomes un valdes pieņemtos lēmumus un citus dokumentus;
5) ziņo pilsētas padomei vai rajona padomei par valdes izstrādāto budžeta projektu un tās vārdā sniedz pārskatu par budžeta izpildi;
6) izdod pilnvaras, padomes un valdes vārdā paraksta līgumus un citus juridiskus dokumentus, atver un slēdz norēķinu kontus bankās, rīkojas ar padomes un valdes līdzekļiem.
Padomes priekšsēdētājs savas kompetences ietvaros izdod rīkojumus.
31. pants. Pilsētas padomes un rajonu padomju darba nodrošināšana
Pilsētas padomes un rajonu padomju ^darbību finansē no attiecīgā budžeta, un to darbību nodrošina attiecīgās valdes aparāta darbinieki.
32. pants. Balsošanas noteikumi
Rīgas Dome, pilsētas padome un rajonu padomes visus jautājumus izlemj ar balsojušo balsu vairākumu, taču tas nedrīkst būt mazāks par trešdaļu no attiecīgās institūcijas locekļu kopskaita, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
Balsošana parasti ir atklāta. Aizklāti par jebkuru jautājumu balso, ja to pieprasa ne mazāk kā pieci domnieki vai desmitā daļa no attiecīgās padomes deputātiem vai arī ja aizklātu balsošanu paredz šis likums.
33. pants. Vēlēšanu noteikumi
Domniekus, Rīgas Domes priekšsēdētāju, viņa vietnieku un sekretāru, pilsētas padomes priekšsēdētāju un rajonu padomju priekšsēdētājus, viņu vietniekus un sekretārus, pilsētas valdes un rajonu valžu locekļus, kā arī revīzijas komisijas ievēlē un atsauc, aizklāti balsojot.
Aizklāti balsojot, pilsētas padome un rajonu padomes pieņem lēmumu jautājumos, kas saistīti ar deputātu neaizskaramību.
Par ievēlētu ir uzskatāms kandidāts, kurš saņēmis visvairāk balsu, bet ne mazāk par trešdaļu no attiecīgās institūcijas locekļu balsu kopskaita, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
Ja vēlēšanās neviens no vairākiem kandidātiem nesaņem ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tiek rīkota balsošana par kandidātu, kurš saņēmis visvairāk balsu. Ja arī viņš nesaņem ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tiek rīkota jauna kandidātu izvirzīšana un balsošana šajā pantā noteiktajā kārtībā.
Ja divi kandidāti saņem vienādu balsu skaitu, tiek rīkota atkārtota balsošana. Ja arī tad neviens no kandidātiem nesaņem ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tiek rīkota jauna kandidātu izvirzīšana un balsošana šajā panta noteiktajā kārtībā.
34. pants. Pilsētas valdes un rajonu valžu uzdevumi
Pilsētas valde ir Rīgas pašvaldības izpildinstitūcija, kas atbild par Latvijas Republikas likumos, Latvijas Republikas Augstākās Padomes, Ministru Padomes un Rīgas Domes lēmumos noteikto funkciju realizēšanu visā pilsētas administratīvajā teritorijā.
Rajona valde ir Rīgas pašvaldības izpildinstitūcija, kas atbild par Latvijas Republikas likumos, Latvijas Republikas Augstākās Padomes, Ministru Padomes un Rīgas Domes lēmumos noteikto funkciju realizēšanu sava rajona administratīvajā teritorijā.
35. pants. Pilsētas valdes un rajonu valžu sastāvs
Pilsētas valdes un rajonu valžu locekļu skaitu nosaka attiecīgā padome. Valdes sastāvā ir padomes priekšsēdētājs, viņa vietnieks un attiecīgās padomes ievēlēti deputāti. Valdes sastāvā var ievēlēt ari personas, kas nav deputāti, bet to skaits nedrīkst pārsniegt trešdaļu no valdes locekļu kopskaita. Ja padome ir iecēlusi izpilddirektoru, arī viņš iekļaujams valdes sastāvā.
Pilsētas valdes sēdēs ar padomdevēja tiesībām piedalās arī rajonu padomju priekšsēdētāji un izpilddirektori.
36. pants. Rajonu valžu attiecības ar pilsētas valdi
Rajonu valžu funkcijas ir nošķirtas no pilsētas valdes funkcijām un tās nedublē.
37. pants. Pilsētas valdes funkcijas
Pilsētas valde:
1) pārvalda pilsētas valdes pārziņā nodoto Rīgas pašvaldības īpašumu;
2) izstrādā un iesniedz apstiprināšanai pilsētas padomei pilsētas budžeta projektu un pārskatu par budžeta izpildi;
3) rīkojas ar pilsētas finansu resursiem;
4) izveido iedzīvotāju ūdensapgādes, notekūdeņu attīrīšanas, atkritumu savākšanas un pārstrādes sistēmu pilsētā, kā arī uztur un ekspluatē to;
5) būvē, uztur un remontē pilsētā tiltus un transporta inženierbūves, ielas, ceļus un ietves;
6) nodrošina ielu un laukumu braucamās daļas, kā arī ceļu tīrīšanu;
7) izveido un uztur sabiedriskā transporta sistēmu pilsētā, nosaka tā maršrutus;
8) nodrošina lidostu un ostu darbību, veicina to attīstību;
9) izrīko, uztur un ekspluatē pilsētas gāzes saimniecību;
10) iekārto un uztur Rīgas teritorijā esošos pašvaldības zaļumsaimniecības objektus;
11) pārzina pilsētas valdei nodotās Rīgas pašvaldības kultūras un sporta iestādes un objektus;
12) pārzina pilsētas valdei nodotas Rīgas pašvaldības veselības aizsardzības un izglītības iestādes;
13) nodrošina Rīgas teritorijā esošo ūdeņu un mežu racionālu izmantošanu;
14) izveido un uztur civilās aizsardzības dienestu pilsētā, gādā par stihisku nelaimju un dabas katastrofu seku likvidēšanu;
15) uztur dzimtsarakstu arhīvu un veic atsevišķu civilstāvokļa aktu reģistrāciju;
16) organizē pieminekļu uzstādīšanu un novākšanu un piemiņas vietu iekārtošanu;
17) iekārto un uztur kapsētu saimniecību;
18) nodrošina pilsētas elektrotīklu ekspluatāciju un remontu;
19) ieceļ pilsētas valdes izveidoto pašvaldības uzņēmumu vadītājus, kā arī atbrīvo viņus no amata;
20) atceļ nelietderīgus vai nelikumīgus izpilddirektora rīkojumus;
21) realizē Rīgas Domes noteiktās pilnvaras pilsētas referenduma sarīkošanā;
22) izskata iesniegumus par demonstrāciju, sapulču, mītiņu un ielu gājienu rīkošanu, kā arī nodrošina sabiedrisko kārtību šajos pasākumos;
23) lemj par ceļu, laukumu, parku un citu pilsētas sabiedrisko vietu nosaukumiem;
24) pārzina vides aizsardzības jautājumus;
25) organizē pilsētas ārējos sakarus;
26) izpilda citos Latvijas Republikas likumos, Latvijas Republikas Augstākās Padomes, Ministru Padomes un Rīgas Domes lēmumos noteiktās funkcijas.
Rīgas Dome nosaka, kuri pilsētas administratīvajā teritorijā esošie nekustamā īpašuma objekti un kuras Rīgas pašvaldības kultūras, sporta, izglītības un veselības aizsardzības iestādes nododamas pilsētas valdes pārziņā.
Visu šā panta pirmajā daļā paredzēto funkciju realizācija tiek finansēta no pilsētas budžeta, un šo funkciju izpildei pilsētas valde izveido pašvaldības uzņēmumus un iestādes, kā arī to pārvaldīšanas sistēmu.
38. pants. Rajona valdes funkcijas
Rajona valde:
1) pārvalda rajona valdes pārziņā nodoto Rīgas pašvaldības īpašumu;
2) izstrādā un iesniedz apstiprināšanai rajona padomei rajona budžeta projektu un pārskatu par budžeta izpildi;
3) rīkojas ar rajona finansu resursiem;
4) uztur un izīrē rajona teritorijā esošo Rīgas pašvaldības dzīvojamo fondu;
5) uztur un iznomā rajona teritorijā esošo Rīgas pašvaldības nedzīvojamo fondu;
6) ierīko un uztur rajona kvartālu iekšējās apgaismošanas tīklus;
7) organizē rajona teritorijā esošo ietvju tīrīšanu;
8) pārzina rajona valdei nodotās Rīgas pašvaldības sporta, kultūras, veselības aizsardzības un izglītības iestādes un objektus;
9) uztur rajona dzimtsarakstu iestādes;
10) uztur rajona municipālās policijas iestādes;
11) organizē iedzīvotāju sociālo aprūpi;
12) izveido Rīgas pašvaldības tirdzniecības, sadzīves pakalpojumu, sabiedriskās ēdināšanas un citus uzņēmumus, kā arī ieceļ šo uzņēmumu vadītājus un atceļ viņus no amata;
13) likuma noteiktajā kārtībā izšķir adopcijas, aizbildnības un aizgādnības jautājumus;
14) atceļ nelietderīgus vai nelikumīgus izpilddirektora rīkojumus un pavēles;
15) izpilda citos Latvijas Republikas likumos, Latvijas Republikas Augstākās Padomes, Ministru Padomes un Rīgas Domes lēmumos noteiktās funkcijas.
Rīgas Dome nosaka, kuri attiecīgā rajona administratīvajā teritorijā esošie nekustamā īpašuma objekti un kuras Rīgas pašvaldības sporta, kultūras, izglītības un veselības aizsardzības iestādes nododamas attiecīgā rajona valdes pārziņā.
Visu šā panta pirmajā daļā paredzēto funkciju realizācija tiek finansēta no attiecīgā rajona budžeta, un šo funkciju izpildei rajona valde izveido pašvaldības uzņēmumus un iestādes, kā arī to pārvaldīšanas sistēmu.
39. pants. Pilsētas valdes un rajonu valžu darbība
Pilsētas valdes un rajonu valžu sēdes pēc vajadzības sasauc, kā arī vada attiecīgās padomes priekšsēdētājs.
Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas no valdes locekļiem.
Valdes lēmums ir pieņemts, ja par to nobalsojis klātesošo valdes locekļu vairākums.
Valdes lēmumus paraksta padomes priekšsēdētājs, bet valdes sēžu protokolus — sekretārs.
40. pants. Izpilddirektori
Pilsētas saimniecības un rajonu saimniecību pārvaldīšanai attiecīgā padome var iecelt izpilddirektoru.
Izpilddirektora funkcijas nosaka attiecīgā valde.
41. pants. Pilsētas revīzijas komisijas un rajonu revīzijas komisiju uzdevumi
Budžeta izpildes gada pārskata, ieņēmumu un izdevumu tāmes, pašvaldību institūciju, iestāžu un uzņēmumu, kā arī to amatpersonu finansiālās un saimnieciskās darbības kontrolei pilsētas padome no deputātiem ievēlē pilsētas revīzijas komisiju, bet rajonu padomes — rajonu revīzijas komisijas.
42. pants. Pilsētas revīzijas komisijas un rajonu revīzijas komisiju sastāvs
Par revīzijas komisiju locekļu skaitu lemj padome, kas attiecīgo revīzijas komisiju vēlē, taču tam jābūt ne mazākam par trim cilvēkiem, ieskaitot priekšsēdētāju.
Revīzijas komisijas locekļi nevar būt pilsētas valdes vai rajonu valžu locekļi, padomju komisiju locekļi, kā arī pašvaldību institūciju, iestāžu un uzņēmumu amatpersonas, kuru darbību kontrolē revīzijas komisija.
Revīzijas komisijas darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes apstiprināto «Nolikumu par rajona, pilsētas, pilsētas rajona un pagasta Tautas deputātu padomes revīzijas komisiju»..
Rīgas pašvaldības institūciju, rīgas domes priekšsēdētāja, pilsētas padomes priekšsēdētaja un rajonu padomju priekšsēdētāju atcelšanas kārtība
43. pants. Atcelšanas ierosināšana
Ja Rīgas pašvaldības institūcijas pēc ievēlēšanas nav pildījušas vai ir atkārtoti pārkāpušas likumus, Ministru Padomes lēmumus vai Ministru kabineta noteikumus, Ministru kabinets vai Latvijas Republikās ģenerālprokurors var ierosināt Saeimā izskatīt jautājumu par Rīgas pilsētas attiecīgās pašvaldības institūcijas atlaišanu.
Ja Rīgas Domes priekšsēdētājs, pilsētas padomes priekšsēdētājs vai rajonu (priekšpilsētu) padomju priekšsēdētāji vai viņu vietnieki pēc ievēlēšanas nav pildījuši vai ir atkārtoti pārkāpuši likumus, Ministru Padomes lēmumus vai Ministru kabineta noteikumus, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par Rīgas pilsētas pašvaldības institūcijas attiecīgās amatpersonas atcelšanu.
(MK 10.01.1994. noteikumu redakcijā, kas stājas spēkā 10.01.1994.)
44. pants. Rīgas Domes, pilsētas padomes un rajonu padomju atcelšana
Saeima, pieņemot lēmumu par Rīgas Domes atcelšanu, nosaka jaunu Domes vēlēšanu termiņu.
Saeima, pieņemot lēmumu par pilsētas vai rajona padomes atcelšanu:
1) nosaka jaunu vispārēju pilsētas padomes vai rajona padomes vēlēšanu termiņu;
2) uzdod līdzšinējai pilsētas (rajona) valdei vai pēc Ministru kabineta priekšlikuma ieceltajai pilsētas (rajona) pagaidu valdei pildīt šā likuma 38. pantā (39. pantā) paredzētos pienākumus.
Jaunas vispārējas pilsētas vai rajona tautas deputātu vēlēšanas tiek rīkotas likumā noteiktajā kārtībā.
Jaunas vispārējas pilsētas vai rajona tautas deputātu vēlēšanas netiek rīkotas, ja līdz deputātu pilnvaru termiņa beigām ir palicis mazāk nekā gads.
Ar brīdi, kad stājas spēkā lēmums par pilsētas vai rajona padomes atcelšanu, izbeidzas arī attiecīgās padomes deputātu pilnvaras, izņemot to deputātu pilnvaras, kuri ievēlēti Rīgas Domē.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1993.)
45. pants. Valdes vai revīzijas komisijas atcelšana
Saeima, neatceļot pilsētas vai rajona padomi, šā likuma 43. pantā noteiktajā kārtībā var pieņemt lēmumu par attiecīgās valdes vai revīzijas komisijas atcelšanu. Šajā gadījumā Saeima, ievērojot šā likuma noteikumus, ieceļ jaunu pilsētas vai rajona valdi vai jaunu revīzijas komisiju.
Valdi vai revīzijas komisiju, ko iecēlusi Saeima, attiecīgā pilsētas vai rajona padome nav tiesīga atcelt.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1993.)
46. pants. Rīgas pašvaldības amatpersonu atcelšanas kārtība
Ja Ministru kabinets saskaņā ar 43. panta otro daļu ir pieņēmis lēmumu par Rīgas pilsētas pašvaldības institūcijas attiecīgās amatpersonas atcelšanu, tad Ministru kabinets uzdod Rīgas Domei vai attiecīgajai padomei noteiktā kārtībā ievēlēt jaunu amatpersonu. Līdz jaunas amatpersonas .ievēlēšanai Ministru kabinets var iecelt amatpersonas vietas izpildītāju.
Ja Rīgas pašvaldības institūciju, to struktūrvienību, kā arī pilsētas un rajonu (priekšpilsētu) pašvaldību uzņēmumu un iestāžu amatpersonas, veicot savus darba pienākumus, nav pildījušas vai atkārtoti ir pārkāpušas Latvijas Republikas likumus, augstākās valsts varas institūcijas vai valdības lēmumus, institūcija (amatpersona), attiecīgo amatpersonu iecēlusi (ievēlējusi), pieņem lēmumu par tās atbrīvošanu no ieņemamā amata. Ja pašvaldības institūcija (amatpersona) šādu lēmumu nepieņem rajona (priekšpilsētas) vai pilsētas prokurors var griezties tiesā, pieprasot attiecīgās amatpersonas atbrīvošanu no amata.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.02.1993., 21.10.1993. likumu un MK 10.01.1994. noteikumiem, kas stājas spēkā 10.01.1994.)
47. pants. Rīgas pašvaldības īpašums
Rīgas pašvaldības īpašumā var būt zeme, ūdeņi, zemes dzīles, meži un citi dabas resursi, kā arī citi īpašuma objekti.
Rīgas pašvaldība iegūst un atsavina īpašumu Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā. Rīgas Dome nosaka, kura Rīgas pašvaldības institūcija ir tiesīga atsavināt Rīgas pašvaldībai piederošu kustamo un nekustamo īpašumu.
Rīgas pašvaldības īpašums ir vienots, un tas atrodas pilsētas valdes un rajonu valžu pārvaldīšanā. Rīgas Dome nosaka, kuri Rīgas pašvaldības nekustamā īpašuma objekti atrodas pilsētas valdes un kuri — rajonu valžu pārvaldīšanā.
Zeme, kas atrodas Rīgas administratīvajā teritorijā, tiek piešķirta lietošanā Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.
48. pants. Rīgas pašvaldības pirmpirkuma tiesības
Rīgas pašvaldībai ir pirmpirkuma tiesības likumā noteiktajā kārtībā iegūt savā īpašumā nekustamo mantu, kas atrodas pilsētas teritorijā un var tikt izmantota pašvaldības vajadzībām. Jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu izlemj pilsētas valde vai rajonu valdes Rīgas Domes noteiktajā kārtībā.
49. pants. Rīgas pašvaldības budžeti
Rīgas pašvaldības budžetu veido rajonu padomju budžeti, pilsētas padomes budžets un Rīgas Domes rezerves fonds. To ieņēmumu daļa veidojas Latvijas Republikas likumos un Domes lēmumos noteiktajā kārtībā.
50. pants. Nodokļu atskaitījumu noteikšana
Pilsētas padomes budžeta projektu un rajonu padomju budžetu projektus sagatavo attiecīgās valdes un iesniedz Rīgas Domes Budžeta komisijai.
Rīgas Domes Budžeta komisija tiek izveidota šā likuma 23. pantā noteiktajā kārtībā, ar nosacījumu, ka visas tautas deputātu padomes pārstāv vienāds deputātu skaits.
Rīgas Domes Budžeta komisija izstrādā priekšlikumus par nodokļu atskaitījumu likmēm katras padomes budžetam un atskaitījumiem Rīgas Domes rezerves fondā, ņemot vērā izpildi iepriekšējā budžeta periodā, ieņēmumu un izdevumu plānus.
51. pants. Rīgas pašvaldības budžetu neaizskaramība
Rīgas pašvaldības budžetu līdzekļus nevar atsavināt.
Ja pēc augstāko valsts varas un pārvaldes institūciju lēmuma tiek paplašinātas Rīgas pašvaldības institūciju funkcijas un tas ir saistīts ar izdevumu palielināšanos, šīm valsts varas un pārvaldes institūcijām ir jākompensē papildu izdevumi vai jānosaka Rīgas pašvaldībai jauni ienākumu avoti.
52. pants. Rīgas pašvaldības budžetu ieņēmumi
Rīgas pašvaldības budžetu ieņēmumus veido:
1) uzņēmumu, organizāciju, iestāžu un iedzīvotāju nodokļu maksājumi, kuri Rīgas teritorijā izdarāmi saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem;
2) pilsētas nodevas un maksājumi, ko pilsētas valde un rajonu valdes iekasē savas kompetences ietvaros;
3) pašvaldības uzņēmējdarbības rezultātā gūtās peļņas daļa, kas saskaņā ar uzņēmuma statūtiem nododama pašvaldībai;
4) maksājumi par apkārtējās vides piesārņošanu un postīšanu;
5) naudas sodi;
6) Ministru kabineta noteiktā maksa par darbiniekiem, kurus iesaista darbā no citām valstīm un Latvijas administratīvajām teritorijām;
7) valsts budžeta dotācijas, kā arī subsīdijas mērķprogrammu finansēšanai, atmaksātās izsniegto aizdevumu summas, bet, ja nepieciešams, arī banku kredīti un budžetu aizdevumi.
Dotācijas un subsīdijas netiek grozītas, un tās izsniedz neatkarīgi no budžeta izpildes rezultātiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.1993. likumu, kas stājas spēkā 24.11.1993.)
53. pants. Kases apgrozības līdzekļi
Papildus budžetos paredzētajiem izdevumiem no budžetu līdzekļu atlikuma veidojami kases apgrozības līdzekļi, kurus gada laikā var izmantot kases pagaidu iztrūkuma segšanai, taču tie atjaunojami tajā pašā gadā tādos apmēros, kādi noteikti, apstiprinot budžetus.
54. pants. Rīgas pašvaldības fondi
Pilsētas padomes un rajonu padomju budžetos var izveidot valžu rezerves fondus, kuri nedrīkst pārsniegt divus procentus no attiecīgās padomes budžeta izdevumu daļas.
Pilsētas un rajona pasākumu finansēšanai pilsētas valde un rajonu valdes var dibināt fondus, kuru līdzekļi veidojas no:
1) juridisko un fizisko personu brīvprātīgām iemaksām;
2) vietēja rakstura aizņēmuma obligāciju realizācijas ieņēmumiem;
3) mērķrakstura naudas un mantu loterijām.
Pārskatu par rezerves un citu fondu izlietošanu valdes iesniedz attiecīgajai padomei vienlaikus ar budžeta pārskatu.
Neparedzētu Rīgas pašvaldības izdevumu segšanai, kā arī pilsētas padomes budžeta un rajonu padomju budžetu līdzsvarošanai tiek izveidots Rīgas Domes rezerves fonds. Šo fondu Rīgas Dome veido, nosakot atskaitījumus no visu padomju budžetiem, kuri apstiprināmi nākamajam budžeta periodam, un šie atskaitījumi nedrīkst pārsniegt četrus procentus no attiecīgās padomes budžeta ieņēmumu daļas.
Rīgas Domes valūtas fonda veidošanas kārtību un apjomu nosaka ar Domes lēmumu.
Rīgas Domes priekšsēdētājs katra budžeta perioda beigās sniedz pārskatu Domei par finansu līdzekļu izlietojumu.
55. pants. Pilsētas valdes un rajonu valžu tiesības finansu resursu izlietošanā
Pilsētas valdei un rajonu valdēm savu finansu resursu ietvaros ir tiesības:
1) noteikt papildu atvieglojumus un pabalstus maznodrošinātām personām un ģimenēm, veciem cilvēkiem un invalīdiem, kā arī personām, kuras cietušas stihiskās un citās nelaimēs;
2) sniegt finansiālu palīdzību sabiedriskās pašpārvaldes institūcijām;
3) ieguldīt līdzekļus saimnieciska rakstura pasākumos, kā arī izsniegt aizdevumus.
56. pants. Rīgas pašvaldības budžetu izpilde
Pilsētas padomes budžeta izpildi nodrošina pilsētas valde, bet rajonu budžetu izpildi — attiecīgā rajona valde.
57. pants. Tiesības veidot sabiedriskās pašpārvaldes institūcijas
Rīgas pastāvīgie iedzīvotāji var veidot teritoriālas sabiedriskās pašpārvaldes institūcijas — mikrorajonu, ielu vai namu komitejas.
58. pants. Sabiedriskās pašpārvaldes institūciju juridiskais statuss
Sabiedriskās pašpārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un darbības noteikumi tiek fiksēti Rīgas Domes apstiprinātā nolikumā.
Sabiedriskās pašpārvaldes institūcijām var būt juridiskās personas tiesības.
Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I.DAUDIŠS
 |
 |
 |
 |