Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) mobilizācija — mērķtiecīgi plānoti un sagatavoti valsts militārās un civilās aizsardzības pasākumi valsts apdraudējuma novēršanai vai tā seku likvidācijai, izmantojot noteiktus cilvēku, materiālos un finanšu resursus;
2) mobilizācijas pieprasījums — dokuments, kurā izteikta prasība pēc mobilizācijas, izvirzīts mobilizācijas uzdevums, pienākums un kurš izsaka Nacionālo bruņoto spēku un valsts civilās aizsardzības sistēmas vajadzības pēc mobilizācijas resursiem valsts apdraudējuma gadījumā;
3) atliktās piegādes — preces, materiāli un pakalpojumi, kuru nepieciešamība tiek iepriekš plānota un par kuru piegādi un sniegšanu tiek noslēgti attiecīgi līgumi, bet kuri reāli tiek saņemti vienīgi mobilizācijas gadījumā;
4) (izslēgts ar 27.03.2024. likumu);
5) (izslēgts ar 27.03.2024. likumu);
6) (izslēgts ar 27.03.2024. likumu).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.2004., 19.12.2019. un 27.03.2024. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2024.)
2. pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir noteikt tiesiskos un organizatoriskos pamatus Nacionālo bruņoto spēku un valsts civilās aizsardzības sistēmas mobilizācijas sagatavošanai un īstenošanai, valsts un pašvaldību institūciju, privāto tiesību juridisko personu, kā arī fizisko personu pienākumus un atbildību mobilizācijas jautājumos.
(27.03.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.04.2024.)
3.pants. Mobilizācijas resursi un veidi
(1) Mobilizācija aptver Nacionālos bruņotos spēkus, valsts civilās aizsardzības sistēmu un tautsaimniecību.
(2) Latvijas pilsoņi un nepilsoņi (turpmāk — iedzīvotāji), valsts (arī ārvalstīs esošie), pašvaldību un privāto tiesību juridisko personu materiālie un finanšu līdzekļi veido mobilizācijas resursus. Ja nepieciešams, kā mobilizācijas resursus var izmantot arī iedzīvotājiem piederošos materiālos līdzekļus.
(3) Mobilizācijas veidi ir šādi:
1) vispārēja mobilizācija tiek izsludināta izņēmuma stāvokļa vai kara gadījumā, pakļaujot visus mobilizācijas resursus un izmantojot tos valsts aizsardzības vajadzībām mobilizācijas plānos noteiktajā apjomā;
2) daļēja mobilizācija tiek izsludināta ārkārtējā situācijā vai izņēmuma stāvoklī, ierobežoti iesaistot mobilizācijas resursus valsts apdraudējuma novēršanā vai tā seku likvidācijā;
3) vietēja mobilizācija tiek izsludināta ārkārtējā situācijā noteiktā administratīvajā teritorijā;
4) zemessargu un rezerves karavīru mobilizācija tiek izsludināta, lai nodrošinātu Valsts aizsardzības plānā un Valsts aizsardzības operatīvajā plānā noteikto uzdevumu izpildi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2006., 19.12.2019. un 20.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2021.)
4.pants. Mobilizācijas sagatavošana un īstenošana
(1) Mobilizāciju sagatavo un īsteno saskaņā ar Nacionālās drošības likumu, šo likumu un Ministru kabineta normatīvajiem aktiem.
(2) Mobilizācijas sagatavošana ietver:
1) mobilizāciju reglamentējošo normatīvo aktu izstrādi;
2) mobilizācijas plānu un citu Ministru kabineta noteikto dokumentu izstrādi;
3) mobilizācijas vadības sistēmas sagatavošanu darbam mobilizācijas gadījumā;
4) valsts un pašvaldību institūciju sagatavošanu darbam mobilizācijas gadījumā;
5) Nacionālo bruņoto spēku un civilās aizsardzības formējumu sagatavošanu mobilizācijai;
6) Nacionālo bruņoto spēku un civilās aizsardzības formējumu mobilizācijai nepieciešamo mobilizācijas resursu izveidošanu;
7) valsts materiālo rezervju izveidošanu, uzkrāšanu, saglabāšanu un atjaunošanu;
8) katastrofu medicīnas sistēmas, neatliekamās medicīniskās palīdzības un medikamentu nodrošinājuma sistēmas sagatavošanu darbam mobilizācijas gadījumā;
9) plašsaziņas līdzekļu sagatavošanu darbam mobilizācijas gadījumā;
10) mobilizācijas gatavības pārbaudes un mobilizācijas mācības;
11) mobilizācijas speciālistu mācības un kvalifikācijas paaugstināšanu;
12) starptautisko sadarbību mobilizācijas plānošanas un sagatavošanas jautājumos;
13) aizsardzības industrijas attīstības atbalsta politikas izstrādi;
14) aizsardzības industrijas attīstības atbalsta reglamentējošo normatīvo aktu izstrādi;
15) aizsardzības industrijas attīstības atbalsta pasākumu sagatavošanu un īstenošanu;
16) zemessargu pakļaušanu paaugstinātas gatavības režīmam.
(3) Mobilizācijas īstenošana ietver:
1) valsts un pašvaldību institūciju pārkārtošanu darbam valsts apdraudējuma gadījumā;
2) Nacionālo bruņoto spēku un civilās aizsardzības formējumu mobilizāciju;
3) pasākumus tautsaimniecības pārorientēšanai no miera laika apstākļiem uz darbu valsts apdraudējuma gadījumā;
4) iedzīvotāju normētu apgādi ar pārtiku, rūpniecības un medicīniskajām precēm, nodrošināšanu ar neatliekamo medicīnisko palīdzību, sakaru, transporta un citiem pakalpojumiem valsts apdraudējuma gadījumā;
5) Nacionālo bruņoto spēku, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu nodrošināšanu ar energoresursiem valsts apdraudējuma gadījumā;
6) plašsaziņas līdzekļu darba nodrošināšanu valsts apdraudējuma gadījumā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2006., 16.09.2010., 19.12.2019. un 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)
5.pants. Starptautiskā sadarbība mobilizācijas jautājumos
Latvijas Republika starptautisko sadarbību mobilizācijas jautājumos īsteno, pamatojoties uz vispāratzītiem starptautiskajiem valsts un cilvēku drošības un aizsardzības principiem un ievērojot starptautiskos līgumus un citus starptautiskus normatīvos aktus.
6.pants. Mobilizācijas vadības sistēma
(1) Mobilizācijas vadības sistēma ir valsts aizsardzības vadības sistēmas sastāvdaļa.
(2) Mobilizācijas vadības sistēma nodrošina Nacionālo bruņoto spēku, valsts civilās aizsardzības sistēmas un tautsaimniecības mobilizācijas vadību valsts apdraudējuma gadījumā.
(3) Mobilizācijas vadības sistēmā ir trīs līmeņi:
1) valsts līmenis;
2) Nacionālo bruņoto spēku un valsts civilās aizsardzības sistēmas līmenis;
3) pašvaldību līmenis.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2005.)
7.pants. Mobilizācijas vadības struktūra
(1) Mobilizācijas plānošanai, sagatavošanai un īstenošanai valsts un pašvaldību institūcijās var izveidot mobilizācijas struktūrvienības vai norīkot mobilizācijas darbiniekus.
(2) Mobilizācijas plānošanā, sagatavošanā un īstenošanā iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu, mobilizācijas struktūrvienību un mobilizācijas darbinieku uzdevumus, pilnvaras un pienākumus, kā arī darbības principus miera laikā un valsts apdraudējuma gadījumā nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.2004. un 11.05.2006. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2006.)
8.pants. Mobilizācijas vai demobilizācijas izsludināšana
(1) Lēmumu par mobilizācijas vai demobilizācijas izsludināšanu pieņem un mobilizāciju vai demobilizāciju izsludina Ministru kabinets. Ja Ministru prezidents konstatē, ka Ministru kabinets nevar sanākt stundas laikā, lai pieņemtu lēmumu par mobilizācijas izsludināšanu un izsludinātu mobilizāciju, viņš pieņem lēmumu par mobilizācijas izsludināšanu un izsludina mobilizāciju.
(2) Mobilizācija tiek izsludināta, izmantojot visu veidu sakaru un plašsaziņas līdzekļus.
(3) Par mobilizācijas vai demobilizācijas izsludināšanu Ministru prezidents divdesmit četru stundu laikā rakstveidā paziņo Saeimai.
Mobilizācijas plānošanas,
sagatavošanas un īstenošanas reglamentēšana,
valsts un pašvaldību institūciju kompetence mobilizācijas jautājumos
(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2006. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2006.)
9.pants. Mobilizācijas plānošanas, sagatavošanas un īstenošanas reglamentēšana
Lai reglamentētu mobilizācijas plānošanu, sagatavošanu un īstenošanu, Ministru kabinets izdod šādus noteikumus:
1) (izslēgts ar 20.05.2021. likumu);
2) par mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu veidošanas kārtību un finansējumu, nosakot:
a) mobilizējamos civilās aizsardzības formējumus, to uzdevumus un materiāltehniskā nodrošinājuma paraugnormas, kā arī ministriju kompetenci civilās aizsardzības formējumu materiāltehniskajā nodrošinājumā,
b) mācību nodrošinājumu un organizāciju,
c) mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu izveides un attīstības finansēšanas kārtību,
d) mobilizācijas kārtību valsts apdraudējuma gadījumā,
e) valsts un pašvaldību institūciju un privāto tiesību juridisko personu uzdevumus un pienākumus civilās aizsardzības formējumu mobilizācijas gadījumā;
3) par mobilizācijai nepieciešamajām institucionālajām struktūrām, materiālo un finanšu resursu plānošanu un izmantošanu, nosakot:
a) mobilizācijas plānošanai, sagatavošanai un īstenošanai nepieciešamās struktūrvienības valsts un pašvaldību institūcijās, to uzdevumus un pienākumus,
b) mobilizācijai nepieciešamo materiālo un finanšu resursu plānošanas un izmantošanas kārtību,
c) valsts un pašvaldību institūciju un privāto tiesību juridisko personu uzdevumus un pienākumus mobilizācijai nepieciešamo materiālo un finanšu resursu plānošanā un izmantošanā;
4) par mobilizācijas plāniem, nosakot:
a) mobilizācijas plānu un plānošanas sistēmu,
b) mobilizācijas plānošanas apjomu valsts un pašvaldību institūcijās un plānošanas koordinācijas kārtību,
c) mobilizācijas plānu apstiprināšanas un precizēšanas kārtību,
d) mobilizācijas plānu dokumentu veidlapu paraugus;
5) par atliktajām piegādēm, nosakot:
a) materiālo resursu un pakalpojumu veidus atlikto piegāžu vajadzībām,
b) atlikto piegāžu plānošanas un izpildes kārtību;
6) par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pārtiku valsts apdraudējuma gadījumā, nosakot:
a) normas iedzīvotāju nodrošināšanai ar pārtiku valsts apdraudējuma gadījumā,
b) nodrošinājuma ar pārtiku plānošanas, kā arī pārtikas izsniegšanas un izsniegšanas kontroles kārtību valstī,
c) valsts un pašvaldību institūciju uzdevumus un pienākumus iedzīvotāju nodrošināšanai ar pārtiku valsts apdraudējuma gadījumā;
61) par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības precēm valsts apdraudējuma gadījumā, nosakot:
a) tās pirmās nepieciešamības preces, ar kurām nodrošināmi iedzīvotāji valsts apdraudējuma gadījumā,
b) nodrošinājuma ar pirmās nepieciešamības precēm plānošanas, kā arī pirmās nepieciešamības preču izsniegšanas un izsniegšanas kontroles kārtību valstī,
c) valsts un pašvaldību institūciju uzdevumus un pienākumus iedzīvotāju nodrošināšanā ar pirmās nepieciešamības precēm;";
7) par Nacionālo bruņoto spēku, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu nodrošināšanu ar energoresursiem valsts apdraudējuma gadījumā, nosakot:
a) kārtību apgādei ar gāzi un elektroenerģiju,
b) degvielas rezervju apjomu, to veidošanas, uzturēšanas un atjaunošanas kārtību,
c) mobilizācijas pieprasījumu plānošanas, izpildes un izpildes kontroles kārtību nodrošināšanai ar degvielu,
d) valsts un pašvaldību institūciju uzdevumus un pienākumus Nacionālo bruņoto spēku, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu nodrošināšanā ar degvielu;
8) (izslēgts ar 20.05.2004. likumu);
9) par neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu un pretepidēmijas pasākumiem, medikamentu nodrošinājuma sistēmas sagatavošanu un darbu valsts apdraudējuma gadījumā, nosakot:
a) neatliekamās medicīniskās palīdzības apjomu iedzīvotājiem un Nacionālo bruņoto spēku karavīriem un tās sniegšanas organizāciju,
b) pretepidēmijas pasākumu plānošanas un izpildes kārtību,
c) medikamentu nodrošinājuma sistēmas sagatavošanas un darba kārtību valsts apdraudējuma gadījumā,
d) valsts, pašvaldību un privāto ārstniecības iestāžu uzdevumus un pienākumus neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā un pretepidēmijas pasākumu veikšanā valsts apdraudējuma gadījumā;
10) par hidrometeoroloģisko dienestu darbību valsts apdraudējuma gadījumā, nosakot:
a) hidrometeoroloģisko dienestu darba plānošanu,
b) hidrometeoroloģisko dienestu darba kārtību valsts apdraudējuma gadījumā;
11) par mobilizācijas pieprasījumiem, nosakot:
a) mobilizācijas pieprasījumu plānošanas kārtību,
b) mobilizācijas pieprasījumā noteiktā uzdevuma izpildes un izpildes kontroles kārtību,
c) sakarā ar mobilizācijas pieprasījuma izpildi radušos izdevumu un zaudējumu aprēķināšanas, kā arī izdevumu un zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību,
d) kārtību, kādā nodrošināma mobilizācijas pieprasījumu noteikšanas likumība,
e) mobilizācijas pieprasījumu dokumentu veidlapu paraugus;
12) par pasta, radio, televīzijas un citu plašsaziņas līdzekļu darba nodrošināšanu valsts apdraudējuma gadījumā, nosakot:
a) pasta nepārtraukta darba nodrošināšanas kārtību valsts apdraudējuma gadījumā,
b) radio, televīzijas un citu plašsaziņas līdzekļu nepārtraukta darba nodrošināšanas kārtību valsts apdraudējuma gadījumā;
13) par mobilizācijas gatavības pārbaudēm un mobilizācijas mācībām, nosakot:
a) mobilizācijas gatavības pārbaužu un mobilizācijas mācību plānošanas, sagatavošanas un norises kārtību,
b) mobilizācijas gatavības pārbaužu un mobilizācijas mācību rezultātu izvērtēšanas kritērijus,
c) mobilizācijas gatavības pārbaužu un mobilizācijas mācību plānu dokumentu veidlapu paraugus,
d) mobilizācijas mācībās iesaistāmo tautsaimniecības resursu normas;
14) (izslēgts ar 27.03.2024. likumu).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.2004., 11.05.2006., 16.09.2010., 19.12.2019., 20.05.2021. un 27.03.2024. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2024.)
10.pants. Valsts un pašvaldību institūciju kompetence mobilizācijas jautājumos
(1) Valsts un pašvaldību institūciju kompetence mobilizācijas jautājumos tiek noteikta šādi:
1) Ministru kabinets koordinē mobilizācijas sistēmas darbību valsts apdraudējuma gadījumā;
2) Aizsardzības ministrija plāno, sagatavo un vada Nacionālo bruņoto spēku mobilizāciju valsts apdraudējuma gadījumā;
3) Iekšlietu ministrija plāno, sagatavo un vada civilās aizsardzības formējumu mobilizāciju valsts apdraudējuma gadījumā;
4) Ekonomikas ministrija plāno, sagatavo un vada tautsaimniecības mobilizāciju valsts apdraudējuma gadījumā.
(2) Nacionālo bruņoto spēku, civilās aizsardzības formējumu un tautsaimniecības nozaru mobilizācijas plānošanā, sagatavošanā un īstenošanā iesaistīto citu valsts un pašvaldību institūciju kompetenci nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2006. un 20.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2021.)
10.1 pants. Sadarbība ar aizsardzības industrijas nevalstiskajām organizācijām
(Izslēgts ar 27.03.2024. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2024.)
Valsts un pašvaldību institūciju,
privāto tiesību juridisko personu,
kā arī iedzīvotāju pienākumi mobilizācijas sagatavošanā un īstenošanā
(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2006. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2006.)
11.pants. Valsts un pašvaldību institūciju un privāto tiesību juridisko personu pienākumi
(1) Valsts un pašvaldību institūcijām un privāto tiesību juridiskajām personām, kurām ir noteikti mobilizācijas pieprasījumi, ir šādi pienākumi:
1) pildīt mobilizācijas pieprasījumus;
2) atbilstoši savai kompetencei izstrādāt mobilizācijas plānus.
(2) Mobilizācijas izsludināšanas gadījumā, pildot mobilizācijas pieprasījumus, valsts un pašvaldību institūcijām un privāto tiesību juridiskajām personām ir pienākums nodot Nacionālo bruņoto spēku vienību un civilās aizsardzības formējumu turējumā mobilizācijas pieprasījumā noteikto īpašumu. Pēc demobilizācijas izsludināšanas minēto īpašumu atdod tā īpašniekam. Īpašniekam atlīdzina faktiskos zaudējumus, kas nodarīti īpašumam. Zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību pēc demobilizācijas izsludināšanas nosaka Ministru kabinets.
(3) Privāto tiesību juridiskajām personām nav tiesību atteikties pildīt mobilizācijas pieprasījumus, ja tie atbilst attiecīgajam darbības profilam vai ir iespējama darbības pārprofilēšana. Izdevumus un zaudējumus, kas radušies, pildot mobilizācijas pieprasījumus, sedz no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(4) Valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī privāto tiesību juridiskajām personām ir pienākums sniegt mobilizācijas plānošanai nepieciešamo informāciju.
(5) Aizsardzības industrijas attīstības atbalstu organizē un īsteno saskaņā ar Aizsardzības industrijas likumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.2004., 11.05.2006. un 27.03.2024. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2024.)
12.pants. Iedzīvotāju pienākumi
(1) Iedzīvotājiem ir šādi pienākumi:
1) Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas gadījumā izpildīt Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienību izsniegtajās pavēstēs noteikto;
2) izpildīt pašvaldības rīkojumus attiecīgajā administratīvajā teritorijā valsts civilās aizsardzības sistēmas mobilizācijas gadījumā.
(2) Mobilizācijas izsludināšanas gadījumā, pildot mobilizācijas pieprasījumus, iedzīvotājiem ir pienākums nodot Nacionālo bruņoto spēku vienību un civilās aizsardzības formējumu turējumā mobilizācijas pieprasījumā noteikto īpašumu. Pēc demobilizācijas izsludināšanas minēto īpašumu atdod tā īpašniekam vai (īpašnieka nāves gadījumā) viņa mantiniekiem. Īpašniekam vai (īpašnieka nāves gadījumā) viņa mantiniekiem atlīdzina faktiskos zaudējumus, kas nodarīti īpašumam. Zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību pēc demobilizācijas izsludināšanas nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.11.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)
13. pants. Pilsoņu iesaukšana aktīvajā dienestā
Latvijas pilsoņu — rezerves karavīru un rezervistu — iesaukšana aktīvajā dienestā mobilizācijas gadījumā notiek saskaņā ar Militārā dienesta likumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Zemessargu mobilizācija notiek Latvijas Republikas Zemessardzes likumā noteiktajā kārtībā.
(20.05.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2021. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 03.11.2022. Sk. pārejas noteikumu)
14.pants. Iedzīvotāju mobilizācija civilās aizsardzības formējumos un civilās aizsardzības pasākumu veikšanai
(1) Mobilizācijai civilās aizsardzības formējumos un civilās aizsardzības pasākumu veikšanai ir pakļauti iedzīvotāji, kuri nav pakļauti mobilizācijai Nacionālajos bruņotajos spēkos un Valsts robežsardzē saskaņā ar mobilizācijas uzdevumu. Mobilizācijai nav pakļautas šā likuma 14.1 panta pirmajā un otrajā daļā minētās personas.
(2) Mobilizācijai civilās aizsardzības formējumos ir pakļauti atsevišķu amatu un profesiju darbspējīgie iedzīvotāji atbilstoši formējuma darbības profilam.
(3) (Izslēgta ar 20.05.2004. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.2004. un 20.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2021.)
14.1 pants. Izņēmumi pilsoņu iesaukšanai aktīvajā dienestā un iedzīvotāju mobilizācijai civilās aizsardzības formējumos un civilās aizsardzības pasākumu veikšanai
(1) Šā likuma 13. un 14. pantā minētajai mobilizācijai nav pakļautas šādas personas:
1) Valsts prezidents un Valsts prezidenta kancelejas amatpersona;
2) Saeimas deputāts;
3) Saeimas Administrācijas ģenerālsekretārs un Saeimas Prezidija noteikta amatpersona;
4) Eiropas Parlamenta deputāts;
5) Eiropas Savienības komisārs;
6) Ministru kabineta loceklis;
7) ministrijas valsts sekretārs;
8) Valsts kancelejas direktors;
9) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors;
10) Valsts kases pārvaldnieks;
11) tiesībsargs;
12) Latvijas Bankas prezidents, prezidenta vietnieks un padomes loceklis;
13) valsts kontrolieris un Valsts kontroles padomes loceklis;
14) (izslēgts ar 27.03.2024. likumu);
15) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un padomes loceklis;
16) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājs un padomes loceklis;
17) Satversmes tiesas tiesnesis;
18) Augstākās tiesas tiesnesis;
19) apgabaltiesas tiesnesis;
20) rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis;
21) ģenerālprokurors un prokurors, kas norīkots darbam karatiesā;
22) advokāts, kas norīkots darbam karatiesā;
23) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālajām dienesta pakāpēm un darbinieks;
24) valsts drošības iestādes amatpersona un darbinieks;
25) Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs darbinieks;
26) pašvaldības deputāts;
27) pašvaldības izpilddirektors;
28) pašvaldības policijas darbinieks;
29) ostas policijas darbinieks;
30) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersona un darbinieks.
(2) Ministru kabinets atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura var lemt par mobilizācijas izņēmumu attiecināšanu uz citām valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām, darbiniekiem vai publisko un privāto tiesību subjektu amatpersonām un darbiniekiem, kas iesaistīti valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumu veikšanā vai nodrošina kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu pakalpojumu darbības nepārtrauktību.
(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā šā panta otrajā daļā minētajām personām piemēro izņēmumus pilsoņu iesaukšanai aktīvajā dienestā un iedzīvotāju mobilizācijai civilās aizsardzības formējumos un civilās aizsardzības pasākumu veikšanai, kā arī kārtību, kādā Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienību informē par šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajām personām.
(20.05.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.03.2024. likumu, kas stājas spēkā 24.04.2024.)
15.pants. Mobilizācijas gatavības pārbaudes
(1) Lai noteiktu valsts un pašvaldību institūciju, Nacionālo bruņoto spēku, valsts civilās aizsardzības sistēmas un tautsaimniecības gatavību mobilizācijai, tiek plānotas un organizētas mobilizācijas gatavības pārbaudes bez mobilizācijas izsludināšanas.
(2) Mobilizācijas gatavību pārbaudīt ir tiesības:
1) Ministru prezidentam — visā valsts teritorijā vai tās daļā;
2) ministriem (valsts ministriem) — viņu padotībā esošajās iestādēs, komercsabiedrībās un attiecīgās nozares mobilizācijas plānos iekļautajās iestādēs, kā arī privāto tiesību juridisko personu mobilizācijas gatavību;
3) pašvaldību vadītājiem — attiecīgās pašvaldības iestādēs, kā arī pašvaldības administratīvās teritorijas mobilizācijas plānos iekļauto privāto tiesību juridisko personu mobilizācijas gatavību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2006. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2006.)
16.pants. Mobilizācijas mācības
(1) Lai sagatavotos mobilizācijai un apmācītu mobilizācijas īstenošanā iesaistīto personālu, tiek plānotas un organizētas mobilizācijas mācības.
(2) Mobilizācijas mācību plānošana un organizēšana ir ministriju un pašvaldību, kā arī citu Ministru kabineta noteikto iestāžu kompetencē.
(3) Ministru kabinets izdod rīkojumu par 72 stundu kaujas gatavības pārbaudi, nosakot tās rīkošanas laikposmu, kas nepārsniedz 30 dienas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2006. un 06.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 03.11.2022.)
17.pants. Zaudējumu kompensācija
Mobilizācijas gatavības pārbaudei pakļautajām vai mobilizācijas mācībās iesaistītajām valsts un pašvaldību iestādēm, privāto tiesību juridiskajām personām, kā arī iedzīvotājiem nodarītos zaudējumus sedz no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2006. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2006.)
18.pants. Atbildība par likuma pārkāpšanu
Par izvairīšanos no mobilizācijas, mobilizācijas darbību tīšu kavēšanu, mobilizācijas pieprasījumu tīšu neizpildīšanu vainīgās personas saucamas pie atbildības saskaņā ar likumu.
Grozījums šā likuma 13. pantā par tā izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Latvijas Republikas Zemessardzes likumā, kas paredz zemessargu mobilizācijas kārtību.
(20.05.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2021.)
(26.11.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2003.)
Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 30.maijā.
Saeimas priekšsēdētājs J.Straume
 |
 |
 |
 |