1.pants. Teritorijas plānojuma jēdziens
Teritorijas plānojums ir ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments vai plānošanas dokumentu kopums, kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kurā atbilstoši plānošanas līmenim un plānojuma veidam rakstveidā un grafiski attēlota teritorijas pašreizējā un noteikta plānotā (atļautā) izmantošana un šīs teritorijas izmantošanas aprobežojumi.
(27.01.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.03.2005.)
2.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir veicināt ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību valstī, izmantojot efektīvu teritorijas plānošanas sistēmu.
3.pants. Teritorijas plānošanas principi.
Teritorijas plānojuma izstrādē ievēro šādus teritorijas plānošanas principus:
1) ilgtspējības principu, kas nodrošina esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, dabas un kultūras mantojuma attīstību un saglabāšanu;
2) interešu saskaņotības principu, kas nodrošina, ka teritorijas plānojumu izstrādā saskaņā ar citiem teritorijas plānojumiem un šajā plānojumā saskaņo valsts, plānošanas reģionu, pašvaldību un privātās intereses;
3) daudzveidības principu, kas nodrošina, ka teritorijas plānojuma izstrādē tiek ņemta vērā dabas, kultūrvides, cilvēku un materiālo resursu un saimnieciskās darbības daudzveidība;
4) detalizācijas principu, kas nodrošina, ka teritorijas plānošana nacionālajā, plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību līmenī tiek paredzēta ar atšķirīgu detalizācijas pakāpi;
5) konkurences principu, kas nodrošina, ka teritorijas plānojums rada vienlīdzīgus priekšnoteikumus uzņēmējdarbībai;
6) nepārtrauktības un pēctecības principu, kas nodrošina, ka, mainoties spēkā esošajam plānojuma pamatojumam, teritorijas plānojums tiek grozīts, saglabājot tās teritorijas plānojuma daļas, kuru pamatojums nav mainījies;
7) atklātības principu, kas nodrošina, ka teritorijas plānojums tiek izstrādāts, iesaistot sabiedrību un nodrošinot informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)
4.pants. Teritorijas plānošanas uzdevumi
Teritorijas plānošanas uzdevumi ir šādi:
1) izvērtēt valsts, plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritorijas attīstības potenciālu un noteikt tā izmantošanai nepieciešamās prasības un aprobežojumus;
2) radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai un investīciju piesaistei;
3) iekļauties kaimiņvalstu un Eiropas Savienības teritorijas plānošanas pasākumos;
4) radīt priekšnoteikumus vides kvalitātes un teritorijas racionālas izmantošanas nodrošināšanai, rūpniecisko un vides risku novēršanai;
5) garantēt tiesības izmantot un attīstīt nekustamo īpašumu saskaņā ar teritorijas plānojumu;
6) veicināt pakalpojumu pieejamību un optimālu transporta sistēmas funkcionēšanu;
7) saglabāt dabas un kultūras mantojumu, ainavas un bioloģisko daudzveidību, kā arī paaugstināt kultūrainavas un apdzīvoto vietu kvalitāti.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.2005. un 13.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)
5.pants. Teritorijas plānošanas līmeņi un dokumenti
Teritorijas plānošanu, izstrādājot savstarpēji saskaņotus teritorijas plānojumus, īsteno šādos plānošanas līmeņos:
1) nacionālajā līmenī — Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija, kurā ietilpst telpiskās attīstības perspektīva;
2) plānošanas reģiona līmenī — plānošanas reģiona teritorijas plānojumā ir noteiktas plānošanas reģiona teritorijas attīstības iespējas, virzieni un aprobežojumi;
3) (izslēgts ar 13.11.2008. likumu);
4) vietējās pašvaldības līmenī — vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un detālplānojumā ir noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas attīstības iespējas, virzieni un aprobežojumi, grafiski attēlota vietējās pašvaldības teritorijas pašreizējā un noteikta plānotā (atļautā) izmantošana, kā arī detalizētas augstāka līmeņa teritorijas plānojumos noteiktās prasības, teritorijas un objekti.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.2005., 13.11.2008. un 25.02.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2010.)
6.pants. Teritorijas plānošanas kārtība
(1) Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija attiecas uz visu valsts teritoriju. To izstrādā atbilstoši Attīstības plānošanas sistēmas likumam, šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem.
(2) Plānošanas reģiona teritorijas plānojums attiecas uz visu plānošanas reģiona teritoriju. To izstrādā saskaņā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kā arī izvērtējot robežojošo plānošanas reģionu teritorijas plānojumus un plānošanas reģionā ietilpstošo vietējo pašvaldību teritorijas plānojumus.
(3) (Izslēgta ar 13.11.2008. likumu.)
(4) Vietējās pašvaldības teritorijas plānojums attiecas uz visu vietējās pašvaldības teritoriju. To izstrādā, ievērojot:
1) tā plānošanas reģiona attīstības programmu un teritorijas plānojumu, kurā ietilpst attiecīgā pašvaldība;
2) to vietējo pašvaldību politikas plānošanas dokumentus un teritorijas plānojumus, ar kurām robežojas attiecīgā vietējā pašvaldība;
3) attiecīgās vietējās pašvaldības politikas plānošanas dokumentus.
(5) Ja vietējās pašvaldības teritorijas plānojums nepietiekami nosaka konkrētu zemes vienību teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumus, tos nosaka detālplānojumā. Detālplānojums ir vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas daļas plānojums, to izstrādā vietējās pašvaldības domes lēmumā noteiktai teritorijai un apstiprina pēc vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma stāšanās spēkā, ievērojot vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu.
(6) Teritorijas plānojums, vietējās pašvaldības teritorijas plānojums un detālplānojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad lēmums par pašvaldības saistošo noteikumu izdošanu publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
(7) Izstrādājot zemāka līmeņa teritorijas plānojumu, ievēro spēkā esošo augstāka līmeņa teritorijas plānojumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2003., 27.01.2005., 13.11.2008. un 25.02.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2010.)
7.pants. Publisko institūciju kompetence teritorijas plānošanā
(1) Ministru kabinets attiecībā uz teritorijas plānošanu veic šādas funkcijas:
1) (izslēgts ar 25.02.2010. likumu);
2) (izslēgts ar 10.04.2003. likumu);
3) nosaka teritorijas plānojuma sastāvdaļas, šā plānojuma sagatavošanas, sabiedriskās apspriešanas, spēkā stāšanās, grozīšanas, apturēšanas, likumības izvērtēšanas un ievērošanas pārraudzības kārtību;
4) nosaka atbildīgo ministriju, kura veic šajā likumā minētās funkcijas;
5) nosaka nacionālās nozīmes lauksaimniecības teritorijas un to izmantošanas nosacījumus.
(2) Nacionālā reģionālās attīstības padome attiecībā uz teritorijas plānošanu veic šādas funkcijas:
1) izvērtē Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas atbilstību teritorijas plānošanas jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām;
2) izvērtē plānošanas reģionu teritorijas plānojumu atbilstību Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai un teritorijas plānošanas jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām.
(3) Atbildīgā ministrija attiecībā uz teritorijas plānošanu veic šādas funkcijas:
1) metodiski vada, pārrauga un koordinē teritorijas plānojumu izstrādi;
2) sadarbībā ar valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām izstrādā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju;
21) nodrošina sabiedrības līdzdalību Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādes procesā;
3) izvērtē plānošanas reģionu teritorijas plānojumu atbilstību Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai un teritorijas plānošanas jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām un ierosina nepieciešamās izmaiņas, ja teritorijas plānojums neatbilst šā likuma, citu normatīvo aktu un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas prasībām;
31) izvērtē vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu atbilstību normatīvajiem aktiem, ja tas nepieciešams šā likuma 7.1 pantā minēto darbību veikšanai;
4) uztur Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritorijas plānošanas datu bāzi un arhīvu;
5) piešķir valsts mērķdotācijas teritorijas plānojumu izstrādei;
6) veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.
(4) Plānošanas reģiona attīstības padome attiecībā uz teritorijas plānošanu veic šādas funkcijas:
1) vada un nodrošina attiecīgā plānošanas reģiona teritorijas plānojuma un tā grozījumu izstrādi un īstenošanu;
2) apstiprina izstrādāto plānošanas reģiona teritorijas plānojumu un tā grozījumus;
3) ierosina grozījumus Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā;
4) nodrošina sabiedrības līdzdalību plānošanas reģiona teritorijas plānojuma izstrādes procesā;
5) līdz kārtējā gada 1.februārim sniedz atbildīgajai ministrijai informāciju par plānošanas reģiona teritorijas plānojuma izstrādi un ievērošanu;
6) izvērtē vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma atbilstību normatīvo aktu prasībām, plānošanas reģiona un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas prasībām un ierosina nepieciešamās izmaiņas, ja teritorijas plānojums neatbilst šā likuma, citu normatīvo aktu un reģiona vai Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas prasībām.
(5) (Izslēgta ar 13.11.2008. likumu.)
(6) Vietējā pašvaldība attiecībā uz teritorijas plānošanu veic šādas funkcijas:
1) vada, uzrauga un nodrošina attiecīgās vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma, detālplānojuma un to grozījumu izstrādi un īstenošanu;
2) apstiprina vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālplānojumus un to grozījumus kā saistošos noteikumus;
3) ierosina grozījumus plānošanas reģiona teritorijas plānojumā;
4) sadarbojas ar citām vietējām pašvaldībām kopīgu teritorijas plānojumu izstrādei;
5) nodrošina sabiedrības līdzdalību vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas procesā;
6) līdz kārtējā gada 1.februārim sniedz atbildīgajai ministrijai informāciju par vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2003., 27.01.2005., 08.11.2007., 13.11.2008., 25.02.2010. un 02.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 11.09.2010.)
7.1 pants. Nelikumīgu pašvaldības saistošo noteikumu apturēšana
(1) Nelikumīgus domes izdotos saistošos noteikumus, ar kuriem apstiprināts teritorijas plānojums vai detālplānojums, vai kādas šo noteikumu daļas darbību vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs aptur likumā "Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.
(2) Ja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs aptur saistošos noteikumus, ar kuriem apstiprināts teritorijas plānojums vai detālplānojums, kādā to daļā, viņš rīkojumā norāda, kuri teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu punkti un grafiskās daļas sadaļas ir atceļamas kā nelikumīgas.
(29.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.2008. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
8.pants. Sabiedriskās apspriešanas organizēšana
(1) Atbildīgā ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē sabiedrības līdzdalību nacionālā līmeņa teritorijas plānošanas procesā.
(2) Lai nodrošinātu plānošanas reģiona teritorijas plānojuma sabiedrisko apspriešanu, attiecīgā plānošanas reģiona attīstības padome:
1) publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informāciju par šā plānošanas reģiona teritorijas plānojuma un tā grozījumu izstrādes uzsākšanu, sabiedriskās apspriešanas kārtību, vietu un termiņiem, kur un kad var iepazīties ar plānošanas reģiona teritorijas plānojumu un tā grozījumiem un iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes;
2) organizē sabiedrības līdzdalību šā plānošanas reģiona teritorijas plānošanas procesā.
(3) (Izslēgta ar 13.11.2008. likumu.)
(4) Lai nodrošinātu vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma sabiedrisko apspriešanu, attiecīgā vietējā pašvaldība:
1) publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vietējā laikrakstā informāciju par šīs vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un tā grozījumu izstrādes uzsākšanu, sabiedriskās apspriešanas kārtību, vietu un termiņiem, kur un kad var iepazīties ar šīs vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un tā grozījumiem un iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes;
2) organizē sabiedrības līdzdalību šīs vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas procesā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.2008. un 25.02.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2010.)
9.pants. Fizisko un juridisko personu tiesības piedalīties teritorijas plānojumu apspriešanā
(1) Ikvienai fiziskajai un juridiskai personai ir tiesības iepazīties ar spēkā esošajiem un sabiedriskajai apspriešanai nodotajiem teritorijas plānojumiem, piedalīties to sabiedriskajā apspriešanā, izteikt un aizstāvēt savu viedokli un iesniegt priekšlikumus.
(2) Ikviena fiziskā un juridiskā persona ir tiesīga noteiktā termiņā iesniegt rakstveida priekšlikumus un atsauksmes par teritorijas plānojumiem un saņemt rakstveida atbildi par tiem.
10.pants. Pārskats par teritorijas plānošanas procesu
(Izslēgts ar 25.02.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2010.)
11.pants. Teritorijas plānošanas finansēšana pašvaldību līmenī
(1) Izdevumi teritorijas plānošanai ir pašvaldības nepieciešamie izdevumi, un tos paredz pašvaldības budžetā.
(2) Teritorijas plānošanas veicināšanai valsts budžetā kārtējam gadam tiek paredzēta valsts mērķdotācija līdzfinansējumam plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādei.
(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādei.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)
12.pants. Detālplānojuma izstrādes finansēšana
(1) Detālplānojuma izstrādi finansē:
1) vietējā pašvaldība;
2) fiziskā vai juridiskā persona.
(2) Ja detālplānojuma izstrādi ierosina vietējā pašvaldība, izdevumus tā izstrādei paredz vietējās pašvaldības budžetā.
(3) Ja detālplānojuma izstrādi ierosina fiziskā vai juridiskā persona un šis ierosinājums atbilst teritorijas plānojumam, pašvaldība slēdz līgumu par detālplānojuma izstrādi. Līgumā par detālplānojuma izstrādi iekļaujamos nosacījumus, kā arī detālplānojuma izstrādes un finansēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(27.01.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.03.2005.)
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Teritorijas attīstības plānošanas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.).
2. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no šā likuma spēkā stāšanās dienas ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1) Ministru kabineta 1999.gada 25.maija noteikumi nr.187 "Kārtība, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas pašvaldību teritorijas attīstības plānu izstrādāšanai";
2) (izslēgts ar 10.04.2003. likumu).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2003. likumu, kas stājas spēkā 14.05.2003.)
2.1 Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumi nr.423 "Noteikumi par teritorijas plānojumiem", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
(10.04.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.05.2003.)
3. Likuma 6.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos teritorijas plānojumus izstrādā un apstiprina līdz 2007.gada 31.decembrim.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2003., 27.01.2005., 29.03.2007. un 25.02.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2010.)
5. Pašvaldības sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izvērtē savu teritorijas plānojumu atbilstību normatīvo aktu prasībām un neatbilstības gadījumā pieņem lēmumu par grozījumiem teritorijas plānojumā vai uzsāk jauna teritorijas plānojuma izstrādi. Pašvaldības nosūta attiecīgos lēmumus atbildīgajai ministrijai.
6. Pārejas noteikumu 2.1 punkts piemērojams ar 2002.gada 26.decembri.
(10.04.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.05.2003.)
7. Ja vietējai pašvaldībai nav spēkā esoša teritorijas plānojuma, detālplānojumu izstrādā, pamatojoties uz spēkā esošā rajona pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu.
(27.01.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.03.2005.)
8. Pārejas noteikumu 7.punkts piemērojams līdz 2004.gada 31.decembrim.
(27.01.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.03.2005.)
9. Detālplānojumus, kuru izstrāde uzsākta līdz 2004.gada 20.augustam un kuri ir par pamatu pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumu izdarīšanai detālplānojumā ietvertajā teritorijā, izņemot Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslu, izstrādā un apstiprina līdz 2005.gada 1.oktobrim.
(27.01.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.03.2005.)
10. Detālplānojumus, kuru izstrāde uzsākta, pamatojoties uz spēkā esošajā rajona pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu, izstrādā un apstiprina līdz 2005.gada 31.decembrim.
(27.01.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.03.2005.)
11. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.maijam izstrādā un apstiprina šā likuma 12.panta trešajā daļā minētos noteikumus.
(27.01.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.03.2005.)
12. Pēc 2008.gada 1.janvāra atbildīgā ministrija izvērtē to vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu atbilstību normatīvajiem aktiem, par kuru galīgo redakciju ministrija ir sniegusi atzinumu.
(08.11.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.02.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2010.)
13. Triju mēnešu laikā pēc jaunizveidotās novada domes pirmās sēdes novada dome apstiprina ar saistošajiem noteikumiem novada pašvaldības teritorijā ietilpstošo bijušo vietējo pašvaldību (novada teritoriālo vienību) teritorijas plānojumus un detālplānojumus. Līdz teritorijas plānojumu un detālplānojumu apstiprināšanai ir spēkā novadu veidojošo bijušo vietējo pašvaldību saistošie noteikumi par teritorijas plānojumu un detālplānojumu apstiprināšanu.
(13.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)
14. Ja vietējā pašvaldība uzsākusi teritorijas plānojuma vai tā grozījumu izstrādi pirms novada izveidošanas, teritorijas plānojuma vai tā grozījumu izstrādi pabeidz novada pašvaldība un apstiprina ar novada domes saistošajiem noteikumiem, ja līdz tam laikam nav stājies spēkā novada pašvaldības teritorijas plānojums.
(13.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)
15. Rajona pašvaldību saistošie noteikumi, ar kuriem apstiprināts rajona teritorijas plānojums, zaudē spēku 2009.gada 1.augustā.
(13.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009. Punkts stājas spēkā 01.07.2009. Sk. 13.11.2008. likuma spēkā stāšanās laiku nosakošo normu.)
16. Rajona pašvaldība līdz 2009.gada 1.augustam nodod rajona teritorijas plānojumu (tajā skaitā kartogrāfisko materiālu un ietekmes uz vidi stratēģiskā novērtējuma vides pārskatu) plānošanas reģionam teritorijas plānojumā ietvertās informācijas izmantošanai teritorijas turpmākas plānošanas procesā.
(13.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009. Punkts stājas spēkā 01.07.2009. Sk. 13.11.2008. likuma spēkā stāšanās laiku nosakošo normu.)
17. Viena mēneša laikā pēc visu attiecīgajā plānošanas reģionā ietilpstošo rajonu teritorijas plānojumu saņemšanas plānošanas reģiona attīstības padome pieņem lēmumu par plānošanas reģiona teritorijā ietilpstošo rajonu teritorijas plānojumu iekļaušanu plānošanas reģiona teritorijas plānojumā pielikumu veidā.
(13.11.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009. Punkts stājas spēkā 01.07.2009. Sk. 13.11.2008. likuma spēkā stāšanās laiku nosakošo normu.)