Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
(Likuma nosaukums 08.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.2021.)
1. pants. Likuma mērķis
Šis likums reglamentē pašvaldības domes (turpmāk — dome) deputātu tiesības un pienākumus (turpmāk — pilnvaras), kā arī garantijas, kas nodrošina šo pilnvaru realizāciju.
(17.07.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2021.)
2. pants. Deputāta pilnvaru laiks
Deputāta pilnvaras sākas ar jaunievēlētās domes pirmās sēdes dienu vai ar brīdi, kad Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 43.pantā noteiktajā kārtībā iepriekšējā deputāta vietā stājas nākamais kandidāts no attiecīgā saraksta.
Deputāta pilnvaras izbeidzas ar nākamā sasaukuma domes pirmās sēdes dienu vai ar pagaidu administrācijas izveidošanu atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 24.panta noteikumiem.
(17.07.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2021.)
3. pants. Deputāta pilnvaru izbeigšanās pirms termiņa
Deputāta pilnvaras izbeidzas pirms termiņa:
1) ar brīdi, kad dome ir pieņēmusi lēmumu par deputāta pilnvaru izbeigšanos sakarā ar deputāta personisku rakstveida iesniegumu par savu pilnvaru nolikšanu;
2) ar dienu, kad likumīgā spēkā ir stājies deputātu notiesājošs tiesas spriedums vai spēkā stājies tiesas nolēmums, ar kuru tiesa deputātam ir nodibinājusi aizgādnību;
3) ar dienu, kad likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru konstatēts fakts, ka deputāts ir ievēlēts, pārkāpjot Pašvaldības domes vēlēšanu likumā noteiktos ierobežojumus;
4) ar dienu, kad likumā noteiktajā kārtībā ir konstatēts fakts, ka deputāts nepieder pie Latvijas vai Eiropas Savienības pilsoņu kopuma;
5) ar brīdi, kad deputāta pilnvaras ir anulētas šā likuma 4. pantā paredzētajos gadījumos;
6) citos likumā paredzētajos gadījumos.
Ja deputāts savu pilnvaru laikā ievēlēts par Valsts prezidentu vai Saeimas deputātu vai ja viņš kļūst par prokuroru, tiesnesi vai profesionālā dienesta karavīru, viņa deputāta pilnvaras izbeidzas ar dienu, kad viņš stājies kādā no minētajiem amatiem.
Deputāts var iesniegt personisku rakstveida iesniegumu par savu pilnvaru nolikšanu jebkura iemesla dēļ.
Lēmums par deputāta pilnvaru izbeigšanos pirms termiņa sakarā ar viņa iesniegumu ir jāpieņem nākamajā domes sēdē, tiklīdz domes priekšsēdētājs ir saņēmis deputāta personisku rakstveida iesniegumu par savu pilnvaru nolikšanu. Ja šādu lēmumu dome nepieņem, attiecīgā deputāta pilnvaras izbeidzas ar dienu, kas seko attiecīgajai domes sēdes dienai.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000., 27.09.2007., 17.07.2008., 22.01.2015., 08.04.2021. un 06.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 14.12.2023.)
3.1 pants. Deputāta pilnvaru nolikšana uz laiku
Domes deputātam, kurš iestājies Saeimas sastāvā uz laiku, kamēr Saeimas loceklis nolicis deputāta mandātu uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra amata pildīšanas laiku, ir pienākums nolikt deputāta pilnvaras uz Saeimas locekļa amata pildīšanas laiku.
Domes deputātam uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra amata pildīšanas laiku ir pienākums nolikt deputāta pilnvaras.
Domes deputātam uz grūtniecības, dzemdību un bērna kopšanas atvaļinājuma laiku, kā arī uz atvaļinājuma bērna tēvam, adoptētājam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu, laiku ir tiesības nolikt deputāta pilnvaras.
Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos domes deputāts iesniedz domes priekšsēdētājam iesniegumu par domes deputāta pilnvaru nolikšanu. Saņēmis iesniegumu par pilnvaru nolikšanu, domes priekšsēdētājs nekavējoties par to paziņo attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai un sniedz par to informāciju nākamajā domes sēdē. Attiecīgā domes deputāta pilnvaras izbeidzas ar brīdi, kad informācija par to sniegta domes sēdē.
Ja domes deputāts uz laiku nolicis deputāta pilnvaras, viņa vietā Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 43.pantā noteiktajā kārtībā stājas nākamais kandidāts.
Saeimas loceklis, kurš šajā pantā noteiktajā kārtībā nolicis domes deputāta pilnvaras, var tās atjaunot attiecīgās domes pilnvaru laikā pēc Saeimas deputāta pilnvaru izbeigšanās.
Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs, kurš šajā pantā noteiktajā kārtībā nolicis domes deputāta pilnvaras, var tās atjaunot attiecīgās domes pilnvaru laikā, ja viņš atkāpjas no Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra amata vai ja atkāpjas Ministru kabinets. Tas attiecas arī uz gadījumu, kad Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs atkāpjas individuāli vai kopā ar Ministru kabinetu sakarā ar Saeimas izteikto neuzticību.
Domes deputāts, kurš šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā nolicis domes deputāta pilnvaras, kā arī Saeimas loceklis, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs iesniegumu par deputāta pilnvaru atjaunošanu iesniedz attiecīgās pašvaldības domes priekšsēdētājam nedēļas laikā no dienas, kad attiecīgi beidzies šā panta trešajā daļā minētais atvaļinājums vai viņš beidzis pildīt Saeimas locekļa vai attiecīgi Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra amata pienākumus.
Saņēmis iesniegumu par domes deputāta pilnvaru atjaunošanu, domes priekšsēdētājs nekavējoties par to paziņo attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai un sniedz par to informāciju nākamajā domes sēdē. Ar brīdi, kad informācija par to sniegta domes sēdē, izbeidzas šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā uzaicinātā deputāta pilnvaras un tiek atjaunotas deputāta pilnvaras domes deputātam, kurš tās bija nolicis uz laiku, kamēr atradās šā panta trešajā daļā minētajā atvaļinājumā vai pildīja Saeimas locekļa, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra amata pienākumus.
Ja kandidāts jau ir iestājies domes sastāvā šā panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā, viņš netiek aicināts iestāties domes sastāvā cita domes deputāta vietā, kurš noliek pilnvaras uz laiku šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētajā gadījumā.
Ja šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos pilnvaras nolikuši vairāki deputāti, kas ievēlēti no viena nosaukuma saraksta, tad, atjaunojot pilnvaras vienam no viņiem, pilnvaras izbeidzas tam deputātam, kurš no attiecīgā saraksta šā panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā domes sastāvā iestājies pēdējais.
(23.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2006., 17.07.2008., 22.01.2015. un 08.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2021.)
4. pants. Deputāta pilnvaru anulēšana
Ja deputāts triju mēnešu laikā bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies vairāk nekā pusē no domes kārtējām sēdēm, tad viņa pilnvaras var anulēt dome vai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Ministrs var anulēt deputāta pilnvaras, ja neattaisnoto kavējumu dēļ vairākas domes kārtējās sēdes nevarēja notikt kvoruma trūkuma dēļ. Ja deputāta pilnvaras ir anulētas, viņa vietā stājas nākamais kandidāts Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 43. pantā noteiktajā kārtībā. Ja kandidāts septiņu dienu laikā neizsaka piekrišanu stāties tā deputāta vietā, kura pilnvaras ir anulētas, pašvaldības vēlēšanu komisija uzaicina nākamo kandidātu. Ja kandidāts stājas tā deputāta vietā, kura pilnvaras ir anulētas, bet bez attaisnojoša iemesla nepiedalās tuvākajā domes sēdē, domes sēdes vadītājs nekavējoties informē par to pašvaldības vēlēšanu komisiju un tā uzaicina nākamo kandidātu.
Deputāta pilnvaras var anulēt ar tiesas spriedumu, ja deputāta valsts valodas zināšanas neatbilst Ministru kabineta noteiktajam prasmes līmenim vai deputāts bez attaisnojoša iemesla nav ieradies uz valsts valodas lietojuma pārbaudi.
Ja Valsts valodas centrs likumā noteiktajā kārtībā konstatē, ka deputāta valsts valodas zināšanas neatbilst Ministru kabineta noteiktajam prasmes līmenim vai deputāts bez attaisnojoša iemesla nav ieradies uz valsts valodas lietojuma pārbaudi, Valsts valodas centram ir pienākums rakstveidā aicināt attiecīgo deputātu likumā noteiktajā kārtībā apgūt valsts valodu nepieciešamajā līmenī, kā arī informēt attiecīgās domes priekšsēdētāju.
Saņemot šā panta trešajā daļā minēto informāciju, deputātam ir pienākums sešu mēnešu laikā apgūt valsts valodu Ministru kabineta noteiktajā prasmes līmenī.
Pēc šā panta ceturtajā daļā noteiktā termiņa beigām viena mēneša laikā tiek veikta deputāta valsts valodas lietojuma pārbaude.
Ja deputāts bez attaisnojoša iemesla neierodas uz atkārtotu valsts valodas lietojuma pārbaudi vai arī tiek atkārtoti konstatēts, ka deputāta valsts valodas zināšanas neatbilst Ministru kabineta noteiktajam prasmes līmenim, Valsts valodas centram ir pienākums iesniegt rajona (pilsētas) tiesā pēc pašvaldības atrašanās vietas prasības pieteikumu par deputāta pilnvaru anulēšanu. Rajona (pilsētas) tiesas nolēmums, kā arī citi lēmumi, kurus tiesa pieņem, veicot procesuālās darbības iesniegtā pieteikuma vai ierosinātās lietas izskatīšanai, nav pārsūdzami.
Deputāta pilnvaras ir anulētas ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums par deputāta pilnvaru anulēšanu.
To dokumentu tiesiskumu, kurus iestādes pieņēmušas saskaņā ar šā panta trešo, ceturto un sesto daļu, ciktāl tas nepieciešams deputāta pilnvaru anulēšanai, izvērtē, izskatot šā panta sestajā daļā minēto prasības pieteikumu.
(23.09.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.02.2020. un 06.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 14.12.2023.)
4.1 pants. Deputāta pilnvaru apturēšana un deputāta aizvietošana uz laiku
Ja deputāts Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā piemērota procesuālā piespiedu līdzekļa vai veselības stāvokļa dēļ trīs mēnešus pēc kārtas nav piedalījies domes sēdēs, viņa pilnvaras var apturēt, pieņemot attiecīgu domes lēmumu, vai tās tiek apturētas, ja to pieprasa tā kandidātu saraksta iesniedzējs, no kura attiecīgais deputāts ievēlēts domē. Pēc kandidātu saraksta iesniedzēju iesnieguma saņemšanas domes priekšsēdētājs nākamajā domes sēdē par to informē deputātus, un attiecīgā deputāta pilnvaras ir apturētas ar šo brīdi. Ja kandidātu saraksta iesniedzēja iesniegumu neskata nākamajā domes sēdē, attiecīgā deputāta pilnvaras ir apturētas ar dienu, kas seko domes sēdes dienai. Par deputāta pilnvaru apturēšanu atbilstoši domes lēmumam vai kandidātu saraksta iesniedzēju iesniegumam domes priekšsēdētājs nekavējoties paziņo pašvaldības vēlēšanu komisijai. Uz deputāta pilnvaru apturēšanas laiku viņa vietā Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 43.pantā noteiktajā kārtībā stājas nākamais kandidāts.
Ja zūd šā panta pirmajā daļā minētais deputāta aizvietošanas pamats, aizvietotais domes deputāts nedēļas laikā iesniedz attiecīgās pašvaldības domes priekšsēdētājam iesniegumu par deputāta pienākumu pildīšanas atsākšanu.
Pēc tam kad domes priekšsēdētājs ir saņēmis iesniegumu par domes deputāta pienākumu pildīšanas atsākšanu, viņš nekavējoties par to paziņo attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai un informē deputātus nākamajā domes sēdē. Ar brīdi, kad sniegta informācija domes sēdē, izbeidzas šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā uzaicinātā deputāta pilnvaras un deputāta pienākumus atsāk pildīt aizvietotais domes deputāts.
Ja deputāts pirms šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu iestāšanās bijis domes priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks, viņš atsāk pildīt domes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumus, ja dome likumā “Par pašvaldībām” noteiktajā kārtībā nav viņu atbrīvojusi no amata.
(13.05.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2021.)
(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
5. pants. Deputāta tiesības domes sēdēs
Deputātam ir balsstiesības visos jautājumos, kurus izskata domes sēdēs.
Deputātam ir tiesības:
1) vēlēt visas institūcijas un amatpersonas, kas saskaņā ar likumu vai domes lēmumu ir jāievēlē attiecīgajā pašvaldībā;
2) tikt ievēlētam domes institūcijās un amatos, ja citos likumos nav noteikti ierobežojumi;
3) iesniegt priekšlikumus vai izteikt viedokli par domes izveidojamo institūciju sastāvu un atsevišķu amatpersonu kandidatūrām;
4) iesniegt priekšlikumus, izteikt piezīmes un iebildumus par sēdes darba kārtību, apspriežamo jautājumu būtību un izskatīšanas secību;
5) iesniegt lēmumu un citu dokumentu projektus, kā arī priekšlikumus par grozījumiem tajos pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā;
6) piedalīties debatēs, uzdot jautājumus, sniegt uzziņas;
7) (izslēgts ar 22.01.2015. likumu);
8) pēc balsošanas izteikties par balsošanas motīviem;
9) ierosināt jautājumu par attiecīgās pašvaldības kapitālsabiedrību vai iestāžu darba pārbaudīšanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008., 22.01.2015. un 13.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 11.03.2020.)
6. pants. Deputāta piedalīšanās domes institūciju darbā
Deputāts ar balsstiesībām piedalās tās domes institūcijas darbā, kuras sastāvā viņš ievēlēts. Ja deputāts nepiekrīt šīs institūcijas lēmumam, viņam ir tiesības domes sēdē izteikt savu atsevišķo viedokli.
Deputāts ar padomdevēja tiesībām var piedalīties arī to domes institūciju darbā, kuru sastāvā viņš nav ievēlēts.
(Trešā daļa izslēgta ar 22.01.2015. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. un 22.01.2015. likumu, kas stājas spēkā 25.02.2015.)
7. pants. Kārtība, kādā domes sēdē izskatāmi deputāta priekšlikumi un piezīmes
Sēdes vadītājam rakstveidā iesniegtos deputāta priekšlikumus un piezīmes reģistrē sēdes sekretārs.
Deputāta priekšlikumus un piezīmes izskata dome vai tās institūcijas vai arī tie tiek nosūtīti attiecīgo kapitālsabiedrību, iestāžu un organizāciju amatpersonām.
Institūcija, kura saņēmusi deputāta priekšlikumus un piezīmes, tos izskata un par izskatīšanas rezultātiem paziņo deputātam saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no to saņemšanas dienas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000., 27.09.2007., 17.07.2008., 22.01.2015. un 13.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 11.03.2020.)
8. pants. Deputāta pienākumi domē
Deputātam domē ir pienākums:
1) piedalīties domes sēdēs, kā arī tās institūcijas sēdēs, kuras sastāvā viņš ievēlēts;
2) ievērot šā likuma, kā arī attiecīgās domes nolikuma un sēžu reglamenta prasības;
3) izpildīt domes, tās priekšsēdētāja un to institūciju vadītāju norādījumus un uzdevumus, kuru sastāvā deputāts ievēlēts.
Ja deputāts nevar ierasties uz domes sēdi vai attiecīgās institūcijas sēdi, viņam līdz sēdes sākumam par to jāpaziņo domes priekšsēdētājam vai tās institūcijas vadītājam, kuras sastāvā viņš ievēlēts.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. un 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
(Nodaļas nosaukums 08.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.2021.)
9. pants. Deputāta tiesības
Deputātam savā vēlēšanu apgabalā ir tiesības:
1) būt klāt, kad valsts pārvaldes iestādēs izskata jautājumus, kas skar attiecīgās pašvaldības vai viņa vēlēšanu apgabala vēlētāju intereses;
2) domes vai tās institūciju uzdevumā pārbaudīt pašvaldības kapitālsabiedrību un iestāžu darbu;
3) pieprasīt no valsts un pašvaldības iestāžu amatpersonām, valsts un pašvaldības kapitālsabiedrību valdēm mutvārdu vai rakstveida paskaidrojumus jautājumos, kas skar attiecīgās pašvaldības vai viņa vēlēšanu apgabala vēlētāju intereses;
4) iepazīties ar valsts un pašvaldības iestāžu, kā arī pašvaldības kapitālsabiedrību dokumentāciju, kas skar attiecīgās pašvaldības intereses, ja tas ar likumu nav aizliegts;
5) iesniegt priekšlikumus un pieprasījumus kapitālsabiedrību un iestāžu amatpersonām;
6) pieprasīt attiecīgajām institūcijām, lai tās novērš likumpārkāpumus;
7) rīkot tikšanos ar iedzīvotājiem;
8) realizēt pārējās šajā un citos likumos paredzētās deputāta tiesības.
Deputāts savas tiesības realizē bez īpaša pilnvarojuma, ja nepieciešams, — uzrādot deputāta apliecību.
Šā panta pirmās daļas 3.punktā minētos paskaidrojumus iesniedz 10 darbdienu laikā no deputāta pieprasījuma saņemšanas dienas. Par šā panta 5. un 6.punktā minēto pieprasījumu izskatīšanas rezultātiem deputātu informē saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no deputāta pieprasījuma saņemšanas dienas.
Ja deputāts šā panta pirmās daļas 3., 4. un 5. punktā minēto informāciju pieprasījis no pašvaldības institūcijas vai pašvaldības kapitālsabiedrības, informāciju sniedz pašvaldības domes noteiktajā informācijas pieprasījumu uzskaites un aprites kārtībā.
Deputātam, saņemot informāciju, kuru viņš iegūst, pildot deputāta pienākumus, ir pienākums ievērot Informācijas atklātības likuma prasības attiecībā uz ierobežotas pieejamības informāciju un normatīvos aktus, kas nosaka fizisko personu datu apstrādi un aizsardzību.
Deputāts institūcijas atteikumu atbildēt uz iesniegumu vai informācijas pieprasījumu vai atbildes un informācijas nesniegšanu var pārsūdzēt Iesniegumu likumā un Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.09.2007., 17.07.2008., 22.01.2015. un 13.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 11.03.2020.)
10. pants. Deputāta pienākumi savā vēlēšanu apgabalā
Deputātam savā vēlēšanu apgabalā ir pienākums:
1) piedalīties attiecīgās domes lēmumu izpildes kontrolēšanā;
2) izskatīt iedzīvotāju sūdzības un iesniegumus un sniegt atbildi likumā noteiktajā kārtībā un termiņā;
3) ne retāk kā reizi divos mēnešos rīkot iedzīvotāju pieņemšanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. un 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
11. pants. Iedzīvotāju pieņemšanas organizēšana
Deputāts var uzaicināt sava vēlēšanu apgabala teritorijā esošo kapitālsabiedrību un iestāžu amatpersonas piedalīties iedzīvotāju pieņemšanā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2015. likumu, kas stājas spēkā 25.02.2015.)
12.pants. Deputāta darbības apstākļu nodrošināšana un atlīdzība par deputāta pienākumu pildīšanu
Lai deputāts varētu realizēt savas pilnvaras, pašvaldībai ir pienākums pašvaldības budžetā šim mērķim paredzēto līdzekļu ietvaros un domes noteiktajā kārtībā:
1) ierādīt deputāta darbam piemērotas telpas;
2) nodrošināt deputātus ar pašvaldības iestāžu rīcībā esošo transportlīdzekļu pakalpojumiem;
3) dot iespēju deputātam izmantot pašvaldības rīcībā esošos sakaru līdzekļus, skaitļošanas, pavairošanas un iespiešanas tehniku;
4) nodrošināt deputāta apmācību, kas likumā paredzēta kā obligāta, kā arī pēc deputāta pieprasījuma nodrošināt valsts valodas apmācību un citu nepieciešamo zināšanu apguvi.
Par deputāta pienākumu pildīšanu deputāts saņem atlīdzību, kas tiek noteikta atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000., 17.07.2008., 23.09.2010. un 22.01.2015. likumu, kas stājas spēkā 25.02.2015.)
13. pants. Pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību pienākumi deputāta pilnvaru realizēšanai nepieciešamo apstākļu nodrošināšanā
Pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību vadītājiem un citām amatpersonām deputāta vēlēšanu apgabala teritorijā ir pienākums:
1) ārpus kārtas pieņemt deputātu un sniegt viņam paskaidrojumus;
2) izsniegt deputātam viņa pilnvaru realizēšanai nepieciešamo informāciju.
Šā panta pirmajā daļā minētos paskaidrojumus un informāciju pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību vadītāji un citas amatpersonas deputātiem izsniedz saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no deputāta pieprasījuma saņemšanas dienas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.09.2007., 22.01.2015. un 13.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 11.03.2020.)
14.pants. Deputāta darba tiesiskās attiecības ar darba devēju
Deputāts drīkst savienot deputāta amatu ar citu amatu attiecīgajā pašvaldībā vai pie cita darba devēja, ja vien likumā nav noteikti amatu savienošanas ierobežojumi.
Darba devējs nevar aizliegt deputātam realizēt pilnvaras darba laikā.
Ja pilnvaras nepieciešams realizēt darba laikā, deputāts par to savlaicīgi rakstveidā paziņo darba devējam.
Ja deputāts šajā likumā noteiktās pilnvaras realizē darba laikā, darba algu par šo laika posmu viņam var nemaksāt.
(22.01.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.02.2015.)
15. pants. Deputāta darba tiesību aizsardzība
(Izslēgts ar 13.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2010.)
15.1 pants. Pabalsts pašvaldības domes vai padomes priekšsēdētājam vai viņa vietniekam
Tiesības saņemt ikmēneša pabalstu divu minimālo mēnešalgu apmērā (turpmāk — pabalsts) ir personai, kura laika posmā no 1990. gada 4. maija līdz 2021. gada 30. jūnijam bijusi pilsētas domes, vēlētas rajona padomes, novada domes vai pagasta padomes:
1) priekšsēdētājs divus sasaukumus vienā pašvaldībā;
2) priekšsēdētājs vienā pašvaldībā vienu sasaukumu un priekšsēdētāja vietnieks, kurš ieņēmis algotu amatu, šajā pašvaldībā citu sasaukumu;
3) priekšsēdētāja vietnieks, kurš ieņēmis algotu amatu, vienā pašvaldībā divus sasaukumus;
4) priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks vienā pašvaldībā vienu sasaukumu un priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks tādas pašvaldības domes darbības laikā, kura izveidojusies, attiecīgajai pašvaldībai apvienojoties ar citu pašvaldību;
5) priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks vienā pašvaldībā vienu sasaukumu un priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks vienu sasaukumu šajā pašvaldībā līdz dienai, kad tā apvienojusies ar citu pašvaldību.
Pabalstu pašvaldība piešķir, pamatojoties uz attiecīgās personas iesniegumu, kuru iesniedz attiecīgajai pašvaldībai, ja persona atbilst visiem šādiem kritērijiem:
1) sasniegusi vai ne vēlāk kā piecu gadu laikā sasniegs vecumu, kurā personai saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” rodas tiesības uz vecuma pensiju, vai atzīta par invalīdu;
2) nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu", izņemot zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieku, kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku (zvejnieku) saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs saimniecības vadītāja funkciju, ja attiecīgajā saimniecībā likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors);
3) nesaņem bezdarbnieka pabalstu saskaņā ar likumu "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam".
Ja personai vienlaikus ir tiesības uz šajā pantā noteikto pabalstu un invaliditātes pensiju, vecuma pensiju vai atlīdzību par darbspēju zaudējumu, tad izmaksā to pabalsta daļu, kas pārsniedz attiecīgi invaliditātes pensijas, vecuma pensijas vai atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmēru.
Personai, kas saņem pabalstu, ir pienākums ziņot pašvaldībai par tādu apstākļu iestāšanos, kuri izraisa pabalsta izmaksas samazināšanu vai pārtraukšanu. Pabalsts, kas saņemts, pārkāpjot šā panta noteikumus, atmaksājams pašvaldībai.
Pabalsta izmaksu pārtrauc, ja persona neatbilst šajā pantā noteiktajiem kritērijiem pabalsta piešķiršanai, kā arī gadījumā, ja persona izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs. Pabalsta izmaksu izbeidz sakarā ar tās personas nāvi, kurai pabalsts piešķirts.
Pašvaldība veic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai par personu, kurai ir piešķirts un tiek izmaksāts pabalsts un kura nav sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai neveic par laikposmu, kurā persona ir nestrādājošs invalīds. Par savlaicīgi neveiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām pensiju apdrošināšanai netiek aprēķināta nokavējuma nauda. Kārtību, kādā veicamas un atmaksājamas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai par personu, kura saņem pabalstu, un šo iemaksu apmēru, kā arī kārtību, kādā reģistrējams minēto personu valsts pensijas kapitāls, nosaka Ministru kabinets.
Pabalstu, kā arī izdevumus, kas saistīti ar pabalsta piešķiršanu un izmaksu un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu, finansē no tās pašvaldības budžeta līdzekļiem, kurā persona ieņēmusi šā panta pirmajā daļā minētos amatus, vai tā pašvaldība, kas ir attiecīgās pašvaldības saistību un tiesību pārņēmēja.
(27.09.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008., 13.05.2010. un 08.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2021.)
16. pants. Ar deputāta darbību saistīto uzdevumu atlīdzināšana
(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
17. pants. Deputāta atbrīvošana no iesaukšanas obligātajā militārajā dienestā
(Izslēgts ar 27.09.2007. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2007.)
18. pants. Deputāta apliecība un deputāta nozīme
Deputātam ir deputāta apliecība un deputāta nozīme, ko viņam izsniedz attiecīgā dome. Šo apliecību un nozīmi deputāts lieto visu savu pilnvaru laiku.
Deputāta apliecības un deputāta nozīmes paraugus nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
2. Šis likums attiecas arī uz apvienotajā administratīvajā teritorijā izveidotās vienotās lēmējinstitūcijas — pilsētas domes vai pagasta padomes — deputātiem.
4. Šā likuma 3.1 pants stājas spēkā 2001. gada 11. martā.
(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.12.2000.)
5. Šā likuma 15.1 pants stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.
(27.09.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2007.)
6. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.septembrim izdod šā likuma 15.1 panta sestajā daļā minētos noteikumus.
(17.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009. Punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.07.2008. Sk. 17.07.2008. likuma norādi par spēkā stāšanos.)
7. Saskaņā ar šo likumu noteikto atlīdzību (amatalgu, piemaksas, pabalstus, kompensācijas) 2009.gadā nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”.
(12.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2009.)
8. Šā likuma 4.panta otrās, sestās, septītās un astotās daļas noteikumi neattiecas uz deputātiem, kuri ievēlēti 2009.gada pašvaldību domju vēlēšanās. Lai nodrošinātu valsts valodas prasmes apguvi deputātiem, kuri ievēlēti 2009.gada pašvaldību domju vēlēšanās, piemērojami šā likuma 4.panta trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi.
(23.09.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2010.)
Likums Saeimā pieņemts 1994. gada 17. martā.
 |
 |
 |
 |