(Likuma nosaukums 17.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
1. pants. Likuma mērķis
Šis likums reglamentē republikas pilsētas domes un novada domes (turpmāk — dome) deputātu tiesības un pienākumus (turpmāk — pilnvaras), kā arī garantijas, kas nodrošina šo pilnvaru realizāciju.
(17.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
2. pants. Deputāta pilnvaru laiks
Deputāta pilnvaras sākas ar jaunievēlētās domes pirmās sēdes dienu vai ar brīdi, kad Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 43.pantā noteiktajā kārtībā iepriekšējā deputāta vietā stājas nākamais kandidāts no attiecīgā saraksta.
Deputāta pilnvaras izbeidzas ar nākamā sasaukuma domes pirmās sēdes dienu vai ar pagaidu administrācijas izveidošanu atbilstoši Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 24.panta noteikumiem.
(17.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
3. pants. Deputāta pilnvaru izbeigšanās pirms termiņa
Deputāta pilnvaras izbeidzas pirms termiņa:
1) ar brīdi, kad dome ir pieņēmusi lēmumu par deputāta pilnvaru izbeigšanos sakarā ar deputāta personisku rakstveida iesniegumu par savu pilnvaru nolikšanu;
2) ar dienu, kad likumīgā spēkā ir stājies deputātu notiesājošs tiesas spriedums vai deputāts likumā noteiktajā kārtībā atzīts par rīcības nespējīgu;
3) ar dienu, kad likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru konstatēts fakts, ka deputāts ir ievēlēts, pārkāpjot Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā noteiktos ierobežojumus;
4) ar dienu, kad likumā noteiktajā kārtībā ir konstatēts fakts, ka deputāts nepieder pie Latvijas Republikas pilsoņu kopuma;
5) ar brīdi, kad dome, kuras sastāvā deputāts ievēlēts, ir anulējusi deputāta pilnvaras šā likuma 4. pantā paredzētajā gadījumā;
6) citos likumā paredzētajos gadījumos.
Ja deputāts savu pilnvaru laikā ievēlēts par Valsts prezidentu vai Saeimas deputātu vai ja viņš kļūst par prokuroru, tiesnesi vai profesionālā dienesta karavīru, viņa deputāta pilnvaras izbeidzas ar dienu, kad viņš stājies kādā no minētajiem amatiem.
Deputāts var iesniegt personisku rakstveida iesniegumu par savu pilnvaru nolikšanu jebkura iemesla dēļ.
Lēmums par deputāta pilnvaru izbeigšanos pirms termiņa sakarā ar viņa iesniegumu ir jāpieņem nākamajā domes sēdē, tiklīdz domes priekšsēdētājs ir saņēmis deputāta personisku rakstveida iesniegumu par savu pilnvaru nolikšanu. Ja šādu lēmumu dome nepieņem, attiecīgā deputāta pilnvaras izbeidzas ar dienu, kas seko attiecīgajai domes sēdes dienai.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000., 27.09.2007. un 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
3.1 pants. Deputāta pilnvaru nolikšana uz laiku
Domes deputātam, kurš iestājies Saeimas sastāvā uz laiku, kamēr Saeimas loceklis nolicis deputāta mandātu uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra vai valsts ministra amata pildīšanas laiku, ir pienākums nolikt deputāta pilnvaras uz Saeimas locekļa amata pildīšanas laiku.
Domes deputātam uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra vai valsts ministra amata pildīšanas laiku ir pienākums nolikt deputāta pilnvaras.
Domes deputātam uz grūtniecības, dzemdību un bērna kopšanas atvaļinājuma laiku, kā arī uz atvaļinājuma bērna tēvam, adoptētājam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu, laiku ir tiesības nolikt deputāta pilnvaras.
Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos domes deputāts iesniedz domes priekšsēdētājam iesniegumu par domes deputāta pilnvaru nolikšanu. Saņēmis iesniegumu par pilnvaru nolikšanu, domes priekšsēdētājs nekavējoties par to paziņo attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai un sniedz par to informāciju nākamajā domes sēdē. Attiecīgā domes deputāta pilnvaras izbeidzas ar brīdi, kad informācija par to sniegta domes sēdē.
Ja domes deputāts uz laiku nolicis deputāta pilnvaras, viņa vietā Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 43.pantā noteiktajā kārtībā stājas nākamais kandidāts.
Saeimas loceklis, kurš šajā pantā noteiktajā kārtībā nolicis domes deputāta pilnvaras, var tās atjaunot attiecīgās domes pilnvaru laikā pēc Saeimas deputāta pilnvaru izbeigšanās.
Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs vai valsts ministrs, kurš šajā pantā noteiktajā kārtībā nolicis domes deputāta pilnvaras, var tās atjaunot attiecīgās domes pilnvaru laikā, ja viņš atkāpjas no Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra vai valsts ministra amata vai ja atkāpjas Ministru kabinets. Tas attiecas arī uz gadījumu, kad Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs vai valsts ministrs atkāpjas individuāli vai kopā ar Ministru kabinetu sakarā ar Saeimas izteikto neuzticību.
Domes deputāts, kurš šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā nolicis domes deputāta pilnvaras, kā arī Saeimas loceklis, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs vai valsts ministrs iesniegumu par deputāta pilnvaru atjaunošanu iesniedz attiecīgās pašvaldības domes priekšsēdētājam nedēļas laikā no dienas, kad attiecīgi beidzies šā panta trešajā daļā minētais atvaļinājums vai viņš beidzis pildīt Saeimas locekļa vai attiecīgi Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra vai valsts ministra amata pienākumus.
Saņēmis iesniegumu par domes deputāta pilnvaru atjaunošanu, domes priekšsēdētājs nekavējoties par to paziņo attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai un sniedz par to informāciju nākamajā domes sēdē. Ar brīdi, kad informācija par to sniegta domes sēdē, izbeidzas šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā uzaicinātā deputāta pilnvaras un tiek atjaunotas deputāta pilnvaras domes deputātam, kurš tās bija nolicis uz laiku, kamēr atradās šā panta trešajā daļā minētajā atvaļinājumā vai pildīja Saeimas locekļa, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra vai valsts ministra amata pienākumus.
Ja kandidāts jau ir iestājies domes sastāvā šā panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā, viņš netiek aicināts iestāties domes sastāvā cita domes deputāta vietā, kurš noliek pilnvaras uz laiku šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētajā gadījumā.
Ja šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos pilnvaras nolikuši vairāki deputāti, kas ievēlēti no viena nosaukuma saraksta, tad, atjaunojot pilnvaras vienam no viņiem, pilnvaras izbeidzas tam deputātam, kurš no attiecīgā saraksta šā panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā domes sastāvā iestājies pēdējais.
(23.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2006. un 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
4. pants. Deputāta pilnvaru anulēšana
Dome var anulēt deputāta pilnvaras, ja deputāts vairāk nekā trīs reizes pēc kārtas bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies domes sēdē.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
5. pants. Deputāta tiesības domes sēdēs
Deputātam ir balsstiesības visos jautājumos, kurus izskata domes sēdēs.
Deputātam ir tiesības:
1) vēlēt visas institūcijas un amatpersonas, kas saskaņā ar likumu vai domes lēmumu ir jāievēlē attiecīgajā pašvaldībā;
2) tikt ievēlētam domes institūcijās un amatos, ja citos likumos nav noteikti ierobežojumi;
3) iesniegt priekšlikumus vai izteikt viedokli par domes izveidojamo institūciju sastāvu un atsevišķu amatpersonu kandidatūrām;
4) iesniegt priekšlikumus, izteikt piezīmes un iebildumus par sēdes darba kārtību, apspriežamo jautājumu būtību un izskatīšanas secību;
5) iesniegt lēmumu un citu dokumentu projektus, kā arī priekšlikumus par grozījumiem tajos;
6) piedalīties debatēs, uzdot jautājumus, sniegt uzziņas;
7) iesniegt priekšlikumus par balsošanas veidu;
8) pēc balsošanas izteikties par balsošanas motīviem;
9) ierosināt jautājumu par attiecīgās pašvaldības uzņēmumu vai iestāžu darba pārbaudīšanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
6. pants. Deputāta piedalīšanās domes institūciju darbā
Deputāts ar balsstiesībām piedalās tās domes institūcijas darbā, kuras sastāvā viņš ievēlēts. Ja deputāts nepiekrīt šīs institūcijas lēmumam, viņam ir tiesības domes sēdē izteikt savu atsevišķo viedokli.
Deputāts ar padomdevēja tiesībām var piedalīties arī to domes institūciju darbā, kuru sastāvā viņš nav ievēlēts.
Deputātam jāatturas no piedalīšanās lēmuma projekta sagatavošanā un lēmuma pieņemšanā, ja šim lēmumam ir individuāls likuma normu piemērošanas raksturs un šis lēmums tieši ietekmē viņa personiskās (ģimenes) tiesības un intereses.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
7. pants. Kārtība, kādā domes sēdē izskatāmi deputāta priekšlikumi un piezīmes
Sēdes vadītājam rakstveidā iesniegtos deputāta priekšlikumus un piezīmes reģistrē sēdes sekretārs.
Deputāta priekšlikumus un piezīmes izskata dome vai tās institūcijas vai arī tie tiek nosūtīti attiecīgo uzņēmumu, iestāžu un organizāciju amatpersonām.
Amatpersonas, kuras saņēmušas deputāta priekšlikumus un piezīmes, saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā tos izskata un par to izskatīšanas rezultātiem rakstveidā paziņo deputātam.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000., 27.09.2007. un 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
8. pants. Deputāta pienākumi domē
Deputātam domē ir pienākums:
1) piedalīties domes sēdēs, kā arī tās institūcijas sēdēs, kuras sastāvā viņš ievēlēts;
2) ievērot šā likuma, kā arī attiecīgās domes nolikuma un sēžu reglamenta prasības;
3) izpildīt domes, tās priekšsēdētāja un to institūciju vadītāju norādījumus un uzdevumus, kuru sastāvā deputāts ievēlēts.
Ja deputāts nevar ierasties uz domes sēdi vai attiecīgās institūcijas sēdi, viņam līdz sēdes sākumam par to jāpaziņo domes priekšsēdētājam vai tās institūcijas vadītājam, kuras sastāvā viņš ievēlēts.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. un 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
(Nodaļas nosaukums 17.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
9. pants. Deputāta tiesības
Deputātam savā vēlēšanu apgabalā ir tiesības:
1) būt klāt, kad valsts pārvaldes iestādēs izskata jautājumus, kas skar attiecīgās pašvaldības vai viņa vēlēšanu apgabala vēlētāju intereses;
2) domes vai tās institūciju uzdevumā pārbaudīt pašvaldības uzņēmumu un iestāžu darbu;
3) pieprasīt no valsts pārvaldes un pašvaldības iestāžu amatpersonām, valsts un pašvaldības uzņēmumu amatpersonām, kā arī uzņēmējsabiedrību vadītājiem mutvārdu vai rakstveida paskaidrojumus jautājumos, kas skar attiecīgās pašvaldības vai viņa vēlēšanu apgabala vēlētāju intereses;
4) iepazīties ar valsts pārvaldes un pašvaldības iestāžu, kā arī pašvaldības uzņēmumu dokumentāciju, kas skar attiecīgās pašvaldības intereses, ja tas ar likumu nav aizliegts;
5) iesniegt priekšlikumus un pieprasījumus uzņēmumu un iestāžu amatpersonām;
6) pieprasīt attiecīgajām amatpersonām, lai tās novērš likumpārkāpumus un sauc vainīgās personas pie likumā paredzētās atbildības;
7) rīkot tikšanos ar iedzīvotājiem;
8) realizēt pārējās šajā un citos likumos paredzētās deputāta tiesības.
Deputāts savas tiesības realizē bez īpaša pilnvarojuma, ja nepieciešams, — uzrādot deputāta apliecību.
Šā panta pirmās daļas 3.punktā minētos paskaidrojumus iesniedz 15 dienu laikā no deputāta pieprasījuma saņemšanas dienas. Par šā panta 5. un 6.punktā minēto pieprasījumu izskatīšanas rezultātiem deputātu informē saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā no deputāta pieprasījuma saņemšanas dienas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.09.2007. un 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
10. pants. Deputāta pienākumi savā vēlēšanu apgabalā
Deputātam savā vēlēšanu apgabalā ir pienākums:
1) piedalīties attiecīgās domes lēmumu izpildes kontrolēšanā;
2) izskatīt iedzīvotāju sūdzības un iesniegumus un sniegt atbildi likumā noteiktajā kārtībā un termiņā;
3) ne retāk kā reizi divos mēnešos rīkot iedzīvotāju pieņemšanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. un 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
11. pants. Iedzīvotāju pieņemšanas organizēšana
Deputāts var uzaicināt sava vēlēšanu apgabala teritorijā esošo uzņēmumu un iestāžu amatpersonas piedalīties iedzīvotāju pieņemšanā.
12. pants. Deputāta darbības apstākļu nodrošināšana
Lai deputāts varētu realizēt savas pilnvaras, pašvaldībai ir pienākums pašvaldības budžetā šim mērķim paredzēto līdzekļu ietvaros un domes noteiktajā kārtībā:
1) ierādīt deputāta darbam piemērotas telpas;
2) nodrošināt deputātus ar pašvaldības iestāžu rīcībā esošo transportlīdzekļu pakalpojumiem;
3) dot iespēju deputātam izmantot pašvaldības rīcībā esošos sakaru līdzekļus, skaitļošanas, pavairošanas un iespiešanas tehniku;
4) nodrošināt deputātu apmācību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. un 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
13. pants. Pašvaldības iestāžu un uzņēmumu pienākumi deputāta pilnvaru realizēšanai nepieciešamo apstākļu nodrošināšanā
Pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītājiem un citām amatpersonām deputāta vēlēšanu apgabala teritorijā ir pienākums:
1) ārpus kārtas pieņemt deputātu un sniegt viņam paskaidrojumus;
2) izsniegt deputātam viņa pilnvaru realizēšanai nepieciešamo dokumentu norakstus.
Šā panta pirmajā daļā minētos paskaidrojumus un dokumentu norakstus pašvaldību iestāžu un uzņēmumu vadītāji un citas amatpersonas deputātiem izsniedz saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā no deputāta pieprasījuma saņemšanas dienas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.09.2007. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2007.)
14. pants. Deputāta darbības materiālais nodrošinājums
Deputāts savas pilnvaras realizē no darba brīvajā laikā.
Uzņēmuma vai iestādes vadība nevar aizliegt deputātam realizēt pilnvaras arī darba laikā.
Ja pilnvaras nepieciešams realizēt darba laikā, deputātam par to savlaicīgi rakstveidā jāpaziņo tā uzņēmuma vai iestādes vadītājam, kurā viņš strādā.
Ja deputāts šajā likumā noteiktās pilnvaras realizē darba laikā, darba algu par šo laika posmu viņam var nemaksāt.
Par piedalīšanos domes institūciju sēdēs un par citu deputāta pienākumu pildīšanu deputāti saņem atlīdzību domes noteiktajā kārtībā un apmērā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.1997., 23.11.2000. un 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
15. pants. Deputāta darba tiesību aizsardzība
Ja deputātu, kurš ir atbrīvots no iepriekšējā darba sakarā ar ievēlēšanu algotā amatā domē, pēc tam, kad viņš līdz ar deputāta pilnvaru izbeigšanos ir beidzis pildīt šā amata pienākumus, divu nedēļu laikā nevar nodrošināt ar iepriekšējo darbu, tad attiecīgajai pašvaldībai viņam jāizmaksā kompensācija trīs amatalgu apmērā. Šāda kompensācija izmaksājama arī deputātam, kas atbilst šā panta trešās daļas nosacījumiem, ja viņu atbrīvo no amata sakarā ar tādu domes lēmumu, kurš netiek pamatots ar likumā vai vietējās pašvaldības nolikumā noteikto pienākumu, attiecīgās pašvaldības domes lēmumu, tiesas spriedumu nepildīšanu vai likumu vai Ministru kabineta noteikumu neievērošanu.
Deputātam, kurš ir bijis ievēlēts algotā domes amatā un beidzis pildīt šo amatu sakarā ar pašvaldību apvienošanos, ja viņam netiek piedāvāts līdzvērtīgs amats, no jaunizveidotās pašvaldības budžeta izmaksā pabalstu triju amatalgu apmērā.
Deputātam, kurš ievēlēts par domes priekšsēdētāju vai tādu priekšsēdētāja vietnieku, kurš ieņem algotu amatu, vai domes algotu amatpersonu, ir tiesības domes noteiktajā kārtībā saņemt:
1) amatalgu un piemaksas domes noteiktajā apmērā;
2) atvaļinājuma pabalstu amatalgas apmērā, aizejot ikgadējā atvaļinājumā;
3) pabalstu sakarā ar smagu nelaimes gadījumu, kā arī sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi vienas amatalgas apmērā;
4) pabalstu sakarā ar bērna piedzimšanu sešu amatalgu apmērā;
5) kompensāciju, kas sedz pusi no mācību maksas, ja viņš, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas;
6) kompensāciju ceļa izdevumu segšanai, ja viņš nedzīvo attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā;
7) atvaļinājumu bez amatalgas saglabāšanas, ja to ļauj darba apstākļi;
8) grūtniecības, dzemdību un bērna kopšanas atvaļinājumu, atvaļinājumu bērna tēvam, adoptētājam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu, piemērojot Darba likuma 153., 154., 155. un 156.panta noteikumus.
Par domes priekšsēdētāju vai tādu priekšsēdētāja vietnieku, kurš ieņem algotu amatu, vai par domes algotu amatpersonu ievēlēta deputāta nāves gadījumā viņa ģimene saņem vienreizēju pabalstu vienas amatalgas apmērā.
Par domes priekšsēdētāju vai tādu priekšsēdētāja vietnieku, kurš ieņem algotu amatu, vai par domes algotu amatpersonu ievēlētam deputātam ir tiesības uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu, kura ilgums ir četras kalendārās nedēļas, neieskaitot svētku dienas, un papildatvaļinājumu. Papildatvaļinājuma ilgumu darba dienās nosaka dome.
Uz laiku, kad deputāts nolicis pilnvaras, lai izmantotu šā panta trešās daļas 8.punktā minēto atvaļinājumu, bet ne ilgāk kā uz attiecīgās domes darbības laiku šim deputātam saglabājams darba ņēmēja statuss.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000., 16.06.2005., 22.06.2006. un 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
15.1 pants. Pabalsts pašvaldības domes vai padomes priekšsēdētājam vai viņa vietniekam
Tiesības saņemt ikmēneša pabalstu divu minimālo mēnešalgu apmērā (turpmāk — pabalsts) ir personai, kura pēc 1990.gada 4.maija vienā pašvaldībā bijusi pilsētas domes, vēlētas rajona padomes, novada domes vai pagasta padomes:
1) priekšsēdētājs divus sasaukumus;
2) priekšsēdētājs vienu sasaukumu un priekšsēdētāja vietnieks, kurš ieņēmis algotu amatu, citu sasaukumu;
3) tāds priekšsēdētāja vietnieks divus sasaukumus, kurš ieņēmis algotu amatu.
Pabalstu pašvaldība piešķir, pamatojoties uz attiecīgās personas iesniegumu, kuru iesniedz attiecīgajai pašvaldībai, ja persona atbilst visiem šādiem kritērijiem:
1) sasniegusi vecumu, kas ir vismaz par pieciem gadiem mazāks nekā vecums, kurā personai saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" rodas tiesības uz vecuma pensiju, vai persona atzīta par invalīdu;
2) nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu", izņemot zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieku, kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku (zvejnieku) saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs saimniecības vadītāja funkciju, ja attiecīgajā saimniecībā likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors);
3) nesaņem bezdarbnieka pabalstu saskaņā ar likumu "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam".
Ja personai vienlaikus ir tiesības uz šajā pantā noteikto pabalstu un invaliditātes pensiju, vecuma pensiju vai atlīdzību par darbspēju zaudējumu, tad izmaksā to pabalsta daļu, kas pārsniedz attiecīgi invaliditātes pensijas, vecuma pensijas vai atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmēru.
Personai, kas saņem pabalstu, ir pienākums ziņot pašvaldībai par tādu apstākļu iestāšanos, kuri izraisa pabalsta izmaksas samazināšanu vai pārtraukšanu. Pabalsts, kas saņemts, pārkāpjot šā panta noteikumus, atmaksājams pašvaldībai.
Pabalsta izmaksu pārtrauc, ja persona neatbilst šajā pantā noteiktajiem kritērijiem pabalsta piešķiršanai, kā arī gadījumā, ja persona izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs. Pabalsta izmaksu izbeidz sakarā ar tās personas nāvi, kurai pabalsts piešķirts.
Pašvaldība veic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai par personu, kurai ir piešķirts un tiek izmaksāts pabalsts un kura nav sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai neveic par laikposmu, kurā persona ir nestrādājošs invalīds. Par savlaicīgi neveiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām pensiju apdrošināšanai netiek aprēķināta nokavējuma nauda. Kārtību, kādā veicamas un atmaksājamas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai par personu, kura saņem pabalstu, un šo iemaksu apmēru, kā arī kārtību, kādā reģistrējams minēto personu valsts pensijas kapitāls, nosaka Ministru kabinets.
Pabalstu, kā arī izdevumus, kas saistīti ar pabalsta piešķiršanu un izmaksu un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu, finansē no tās pašvaldības budžeta līdzekļiem, kurā persona ieņēmusi šā panta pirmajā daļā minētos amatus, vai tā pašvaldība, kas ir attiecīgās pašvaldības saistību un tiesību pārņēmēja.
(27.09.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009. Grozījumi pantā stājas spēkā 31.07.2008. Sk. 17.07.2008. likuma norādi par spēkā stāšanos.)
16. pants. Ar deputāta darbību saistīto uzdevumu atlīdzināšana
Ja deputātam, realizējot savas pilnvaras, ir radušies izdevumi, tie atlīdzināmi tādā apmērā, kādu noteikusi attiecīgā dome.
Zaudējumus, kas radušies deputātam, pildot deputāta pienākumus, atlīdzina attiecīgā pašvaldība, ja likumos nav noteikta citāda zaudējumu atlīdzināšanas kārtība.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
17. pants. Deputāta atbrīvošana no iesaukšanas obligātajā militārajā dienestā
(Izslēgts ar 27.09.2007. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2007.)
18. pants. Deputāta apliecība un deputāta nozīme
Deputātam ir deputāta apliecība un deputāta nozīme, ko viņam izsniedz attiecīgā dome. Šo apliecību un nozīmi deputāts lieto visu savu pilnvaru laiku.
Deputāta apliecības un deputāta nozīmes paraugus nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)
2. Šis likums attiecas arī uz apvienotajā administratīvajā teritorijā izveidotās vienotās lēmējinstitūcijas — pilsētas domes vai pagasta padomes — deputātiem.
4. Šā likuma 3.1 pants stājas spēkā 2001. gada 11. martā.
(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.12.2000.)
5. Šā likuma 15.1 pants stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.
(27.09.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2007.)
6. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.septembrim izdod šā likuma 15.1 panta sestajā daļā minētos noteikumus.
(17.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009. Punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.07.2008. Sk. 17.07.2008. likuma norādi par spēkā stāšanos.)
7. Saskaņā ar šo likumu noteikto atlīdzību (amatalgu, piemaksas, pabalstus, kompensācijas) 2009.gadā nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”.
(12.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2009.)