Darbības ar dokumentu
1. pants. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa struktūra
1. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (turpmāk — nodoklis) ir nodoklis, ar ko apliek fiziskās personas gūtos ienākumus, un tas sastāv no:
1) algas nodokļa, ko par darbinieka gūtajiem ienākumiem aprēķina un maksā darba devējs;
2) patentmaksas, kas ir pašvaldību noteikts avansa maksājums par atsevišķu veidu saimnieciskās darbības veikšanu;
3) nodokļa par ienākumiem no saimnieciskās darbības, ja tie nav uzņēmumu ienākuma nodokļa objekts, un nodokļa no citiem ienākuma avotiem.
2. Nodoklis tiek aprēķināts un iemaksāts budžetā divējādā kārtībā: avansā, arī algas nodokļa un patentmaksas veidā, un rezumējošā kārtībā, sastādot gada ienākumu deklarāciju (turpmāk — deklarācija).
(31.05.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.1996. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)
2. pants. Nodokļa maksātāji
Nodokli maksā:
1) fiziskās personas, kas atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām" ir iekšzemes nodokļu maksātāji (turpmāk — arī rezidenti) un taksācijas periodā (kalendārajā gadā) ir guvuši ienākumus Latvijas Republikā un/vai ārvalstīs;
2) fiziskās personas, kas atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām" ir ārvalstu nodokļu maksātāji (turpmāk — arī nerezidenti) un taksācijas periodā ir guvuši ienākumus Latvijas Republikā;
3) fiziskās personas — individuālo uzņēmumu, arī zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašnieki, kas taksācijas periodā (kalendārajā gadā) ir guvuši ienākumus, kuri nav aplikti ar uzņēmumu ienākuma nodokli.
(31.05.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.1995.)
3. pants. Ar nodokli apliekamais objekts
1. Ar nodokli tiek aplikts iekšzemes nodokļa maksātāja (turpmāk — maksātājs) taksācijas perioda (kalendārā gada) apliekamo ienākumu apjoms. Algas nodokļa objekts ir maksātāja mēneša apliekamie ienākumi.
2. Iekšzemes nodokļa maksātāja gada (algas nodokļa maksātāja — mēneša) apliekamais ienākums ir viņa gada (mēneša) ienākums, izņemot šā likuma 9.pantā minētos neapliekamos ienākumus, no kuriem tiek atskaitīti:
1) šā likuma 10.pantā noteiktie attaisnotie izdevumi;
2) maksātāja gada (mēneša) neapliekamais minimums;
3) šā likuma 13.pantā noteiktie atvieglojumi.
3. Ārvalstu nodokļa maksātāja (nerezidenta) ar nodokli apliekamais ienākums ir:
1) ienākums no algota darba, ieskaitot darbu, kas veikts Latvijas Republikā tāda darba devēja labā, kurš nav Latvijas Republikas rezidents vai kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā, vai darbu, kas veikts ārpus Latvijas Republikas Latvijas Republikas darba devēja labā;
2) ienākums no profesionālās darbības, kas veikta Latvijas Republikas rezidentu vai nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību labā Latvijas Republikā vai ārpus tās;
3) ienākums no mākslinieku, sportistu vai treneru profesionālās darbības Latvijas Republikā neatkarīgi no tā, vai šo ienākumu saņem pats mākslinieks, sportists vai treneris, vai cita juridiskā vai fiziskā persona;
4) ienākums no pienākumu pildīšanas Latvijas Republikā reģistrētas uzņēmējsabiedrības padomē vai valdē;
5) ienākums no Latvijas Republikā reģistrētas līgumsabiedrības;
6) ienākums likvidācijas kvotas veidā no Latvijas Republikā reģistrētas uzņēmējsabiedrības likvidācijas — tādā apmērā, kādā tas pārsniedz izmaksājamo dividendi;
7) ienākums no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma izmantošanas;
71) ienākums no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteiktajā kārtībā;
8) ienākums no kustamā īpašuma izmantošanas Latvijas Republikā;
9) personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības ienākums no lauksaimnieciskās ražošanas;
10) dividendes saskaņā ar likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteikto likmi;
11) citi ienākumi, kas nav minēti šā likuma 9.pantā.
(31.05.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.1996. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)
4. pants. Nodokļa aprēķināšanas un ņemšanas veids
1. Nodokli aprēķina un budžetā iemaksā:
1) (maksātāja) algas nodokli — darba devējs;
2) no ienākumiem, kas noteikti šā likuma 17.panta desmitajā un divpadsmitajā daļā, — to izmaksātājs;
3) no šā likuma 1.panta pirmās daļas 3.punktā minētajiem ienākumiem, kā arī patentmaksu — maksātājs;
4) ja maksātāju nodarbina darba devējs — ārvalstu nodokļu maksātājs, algas nodokli — darba devējs vai pats maksātājs saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem;
5) tāda maksātāja algas nodokli, kura darbu apmaksā no Latvijas Republikai piešķirtajiem ārvalstu tehniskās palīdzības vai starptautisko finansu institūciju aizdevuma līdzekļiem, — darba devējs vai pats maksātājs saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.
2. Maksātājs, izņemot personas, kas minētas šā likuma 20.pantā, maksā nodokli atbilstoši deklarācijai rezumējošā kārtībā. Taksācijas gada laikā tiek izdarīti nodokļa avansa maksājumi.
3. Avansa maksājumu apmēru maksātājam, kas gūst ienākumus no individuālā darba, uzņēmuma līguma un uzņēmējdarbības, no kuras ienākumiem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.
(31.05.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)
5. pants. Ierobežojumi darba devējam
1. Darba devējam ir aizliegts nodarbināt personas, kas neiesniedz algas nodokļa grāmatiņu (turpmāk — arī grāmatiņa), algas nodokļa karti (turpmāk — karte) vai neuzrāda termiņuzturēšanās atļauju, kas izdota likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā un dod tiesības strādāt algotu darbu Latvijas Republikā (turpmāk — darba atļauja).
2. Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz steidzamu, īslaicīgu, vienreizēju darbu pildīšanu, par kuriem norēķins tiek izdarīts tūlīt pēc darbu izpildes. Šādā veidā vienu personu var nodarbināt ne vairāk kā 43 stundas mēnesī vai 10 stundas nedēļā.
(31.05.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.1995.)
6. pants. Ierobežojumi darbiniekam
Katram Latvijas Republikas pastāvīgajam iedzīvotājam var būt tikai viena grāmatiņa, kuru izsniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde vai pašvaldība pēc viņa dzīvesvietas. Ja persona ir nodarbināta vairākās darbavietās, tai finansu inspekcija (pašvaldība) līdz ar grāmatiņu izsniedz vienu vai vairākas kartes. Grāmatiņa vai karte ir jāiesniedz attiecīgi pamatdarba vietā vai papildu darba vietā. Darbinieks karti iesniedz, arī slēdzot darba līgumu. Grāmatiņu un karšu izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.01.1994., 31.05.1995., 19.12.1996. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)
7. pants. Maksātāja gada ienākums
Maksātāja gada ienākums ir visa taksācijas perioda (kalendārā gada) laikā iegūto naudas, naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu kopums.
(31.05.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.1995.)
8. pants. Gada apliekamā ienākuma avoti
1. Maksātāja gada apliekamo ienākumu veido ienākumi, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis, un pārējie šā panta trešajā daļā minētie ienākumi.
2. Pie ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem tiek pieskaitīta darba alga, prēmijas, vienreizēja un sistemātiska atlīdzība un citi ienākumi, ko darbinieks saņem uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata uzņēmējsabiedrībās, valsts uzņēmumos, iestādēs, organizācijās un no fiziskajām personām, kā arī atlīdzība par valsts dienesta pienākumu izpildi un ienākumi no darba līguma izpildes.
3. Pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti:
1) ienākumi no individuālā darba un uzņēmuma līguma;
2) ienākumi no individuālā uzņēmuma, arī no zemnieku vai zvejnieku saimniecības, ja tie nav uzņēmumu ienākuma nodokļa objekts;
3) ienākumi no līgumsabiedrības;
4) ienākumi, ko uzņēmējsabiedrības, uzņēmuma (iestādes, organizācijas) dalībnieki saņem uzņēmējsabiedrības, uzņēmuma (iestādes, organizācijas) likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā;
5) ienākumi no nekustamā īpašuma (ēku, ēku daļu, dzīvokļu, zemes) iznomāšanas vai izīrēšanas;
6) ienākumi no lietas (zemes, telpas) nodošanas tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam;
7) ienākumi no kustamās mantas iznomāšanas;
8) ienākumi no intelektuālā īpašuma un tiesībām uz to (autoratlīdzība, izpildītājatlīdzība; zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un viņu mantinieku honorāri);
9) no uzņēmējsabiedrībām, uzņēmumiem (iestādēm, organizācijām) saņemtie dāvinājumi;
10) pensijas neatkarīgi no to izmaksas avota;
11) citi ienākumi, kas nav minēti šā likuma 9.pantā.
(31.05.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.1996. un 20.11.1997. likumu, kas stājas spēkā 19.12.1997.)
9. pants. Ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi
1. Gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti šādi ienākumu veidi:
1) personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības un zemnieka saimniecības ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas, ja tie nepārsniedz 3000 latu gadā. Lauksaimnieciskā ražošana šā likuma izpratnē ir augkopības, lopkopības, iekšējo ūdeņu zivsaimniecības un dārzkopības produkcijas ražošana;
2) fiziskās personas — individuālā uzņēmuma īpašnieka — ienākums no individuālā uzņēmuma, kurš ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, un fiziskajām personām izmaksātās dividendes no uzņēmējsabiedrības ienākuma, izņemot dividendes no nerezidentiem un iekšzemes uzņēmumiem, kuriem nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, kā arī tiem uzņēmumiem, kuri izmanto likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" paredzētos atvieglojumus vai citos Latvijas Republikas likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides dividenžu deklarēšanas gadā vai iepriekšējā gadā;
3) ienākumi no noguldījumiem un depozītiem Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādēs, kā arī ienākumi no hipotekārajām ķīlu zīmēm;
4) apdrošināšanas atlīdzības, izņemot tās apdrošināšanas atlīdzības, kas izmaksātas pēc dzīvības, veselības un negadījuma apdrošināšanas līguma, kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba devējs (vai cits apdrošinājuma ņēmējs — juridiskā persona), pienākot apdrošināšanas līgumā paredzētajam līguma beigu termiņam vai laužot līgumu pirms termiņa;
5) izložu un azartspēļu laimesti, kuri nepārsniedz izdevumus, kas saistīti ar to iegūšanu, — Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
6) ienākumi no Latvijas valsts un pašvaldību parādzīmēm;
7) normatīvajos aktos noteiktie no budžeta izmaksājamie pabalsti, izņemot pārejošas darba nespējas pabalstus, normatīvajos aktos noteiktā atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu un atlīdzība par audžuģimenes pienākumu veikšanu, kas izmaksājama no budžeta, kā arī citi pabalsti, kas izmaksājami no Ministru kabineta noteiktajiem fondiem;
8) stipendijas, kas izmaksātas no budžeta, Ministru kabineta apstiprināta fonda līdzekļiem vai no to starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem, kurās līdzdalību ir apstiprinājis Ministru kabinets;
9) mantojuma rezultātā gūtais ienākums, izņemot autoratlīdzību (honorāru), kuru izmaksā autortiesību mantiniekiem, un no fiziskajām personām saņemtais dāvinājums;
10) konkursos un sacensībās saņemtās mantiskās un naudas balvas (prēmijas), kuru kopējā vērtība taksācijas gadā nepārsniedz 150 latu, un publiskos starptautiskos konkursos un starptautiskās sacensībās gūtās balvas un prēmijas, kuru kopējā vērtība gadā nepārsniedz 3000 latu, kā arī Baltijas asamblejas balvu laureātiem izmaksātā naudas prēmija;
11) uzturnauda (alimenti);
12) summas, kas uz tiesas sprieduma pamata saņemtas laulības šķiršanas sakarā;
13) atlīdzība likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā par kaitējumu darbaspēju zaudējuma gadījumā, kas saistīts ar sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu, kā arī apgādnieka zaudējuma sakarā;
14) darbinieka vai viņa radinieku (tuvinieku) nāves gadījumā darba devēja piešķirtais bēru pabalsts, kura vērtība nepārsniedz 150 latu;
15) palīdzība stihiskas nelaimes gadījumā vai citos ārkārtējos gadījumos, ja tā sniegta uz valsts vai pašvaldību pārvaldes institūciju lēmuma pamata;
16) kompensācijas izmaksas likumos un Ministru kabineta noteikto normu ietvaros, izņemot kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu;
17) ar Ministru kabineta lēmumu noteiktā apgāde natūrā, kā arī summas, kas izmaksātas šīs apgādes vietā;
18) atlīdzība par asiņu nodošanu un cita veida donorpalīdzību;
19) ienākumi no sava īpašuma pārdošanas, izņemot ienākumu no pārdošanai izgatavotu vai iegādātu izstrādājumu (mantas) pārdošanas, ienākumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no tāda nekustamā īpašuma, akciju un citu vērtspapīru pārdošanas, kas ir bijuši personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem, un ienākumu no personāla akciju atpirkšanas;
20) palīdzība, kas sniegta, pamatojoties uz arodbiedrības institūcijas lēmumu, no arodbiedrības naudas līdzekļiem, kuri veidojas no arodbiedrības biedru naudas maksājumiem un ārvalstu arodbiedrību ziedojumiem (dāvinājumiem);
21) kompensācija naudā, ko fiziskajai personai izmaksā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), pamatojoties uz nosacījumu, ka šī fiziskā persona taksācijas perioda (kalendārā gada) laikā iegādājas zināmu daudzumu preču attiecīgajā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā). Šis noteikums nav piemērojams gadījumos, kad fiziskā persona nav iegādāto preču galīgais patērētājs (veic šo preču tālākpārdošanu);
22) summas, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai;
23) bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Sorosa fonds — Latvija" projektu ietvaros izmaksātās stipendijas un atlīdzība, kura personai izmaksāta ārpus darba tiesiskajām attiecībām ar bezpeļņas organizāciju sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Sorosa fonds — Latvija".
2. Šā panta pirmās daļas 1., 10., 14. un 16.punktā minēto ienākumu, ja tie pārsniedz attiecīgās šajos punktos noteiktās summas (normas) lielumu, pārsnieguma summa tiek aplikta ar nodokli.
3. Šā panta pirmās daļas 2.punkta noteikumi nav attiecināmi uz nerezidentiem.
4. Šā panta pirmās daļas 8.punktā minētā stipendija ir vienreizēja vai sistemātiski ilgākā laika posmā izmaksāta naudas summa personai:
1) kura vispārēju vai izvēlētu izglītības (studiju) programmu apgūst izglītības iestādē vai patstāvīgi;
2) tās apgādībā esošo personu izglītības (studiju) programmas apgūšanas veicināšanai izglītības iestādē;
3) tās pētniecības darba vai radošā darba atbalstam.
5. Šā panta pirmās daļas 7.punkta izpratnē pabalsti ir arī saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem piešķirtie mūža granti valsts emeritētajiem zinātniekiem un Kultūrkapitāla fonda piešķirtās mūža stipendijas kultūras un mākslas darbiniekiem par nopelniem kultūras un mākslas attīstībā.
(31.05.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.02.1996., 19.12.1996., 20.11.1997., 25.11.1999. un 27.01.2000. likumu, kas stājas spēkā 23.02.2000. Sk. pārejas noteikumus un 27.01.2000. likuma piemērošanas kārtību.)
10. pants. Attaisnotie izdevumi
1. Pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti šādi maksātāja izdevumi:
1) nomaksātā sociālā nodokļa summa un valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi;
2) izdevumi par maksātāja un viņa ģimenes locekļu kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem apdrošināšanas sabiedrībām, kas izveidotas un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu. Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabinets;
3) summas, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodotas Latvijas Republikā reģistrētām sabiedriskajām kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijām un fondiem, reliģiskajām organizācijām un budžeta iestādēm, kam atbilstoši likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 20.pantam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piešķirta atļauja saņemt ziedojumus, bet šīs summas nedrīkst pārsniegt 20 procentus no apliekamā ienākuma lieluma;
4) zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru izdevumi, kuri saistīti ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu un par kuriem autori saņem autoratlīdzību (honorāru). Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabinets;
5) saskaņā ar likumu "Par privātajiem pensiju fondiem" izveidotajos privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas, kas nepārsniedz 10 procentus no personas gada apliekamā ienākuma (šā panta otrajā daļā — no mēneša bruto darba samaksas, kas ir kalendārā mēneša darba samaksa pirms to summu atskaitīšanas, par kurām saskaņā ar šo likumu atļauts samazināt darbinieka apliekamo ienākumu, kā arī pirms jebkuru ieturējumu izdarīšanas).
2. Pirms darbinieka ienākuma aplikšanas ar algas nodokli no mēneša ienākuma apjoma tiek atskaitīti šā panta pirmās daļas 1. un 5.punktā minētie maksājumi.
(31.05.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.1996. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)
11. pants. No saimnieciskās darbības gūtā apliekamā ienākuma noteikšana
1. Fiziskās personas ienākums no saimnieciskās darbības tiek aprēķināts kā šajā pantā noteikto ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība.
1.1 Par fiziskās personas saimniecisko darbību ir uzskatāma jebkura darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Saimnieciskā darbība ietver arī ar uzņēmuma līguma izpildi saistīto darbību, profesionālo darbību, nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, kā arī fiziskās personas īpašumā esoša individuālā uzņēmuma (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības) darbību.
1.2 Profesionālā darbība ir jebkura neatkarīga profesionālu pakalpojumu sniegšana ārpus darba tiesiskajām attiecībām, arī zinātniskā, literārā, pasniedzēja, aktiera, režisora, ārsta, zvērināta advokāta, zvērināta revidenta, zvērināta notāra, zvērināta mērnieka, zvērināta taksatora, mākslinieka, komponista, mūziķa, konsultanta, inženiera vai arhitekta darbība.
2. Ieņēmumos, kas gūti no saimnieciskās darbības, tiek ieskaitīti:
1) ieņēmumi no preču, darbu un pakalpojumu pārdošanas;
2) ieņēmumi no īpašuma un telpu iznomāšanas vai izīrēšanas;
3) summas, kas saņemtas soda naudas veidā.
3. Izdevumos, ja tie saistīti ar taksācijas gada ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības, tiek ieskaitīti:
1) izdevumi par iegādātām izejvielām, materiāliem, pusfabrikātiem, izstrādājumiem, par inventāru, kura vērtība nepārsniedz 100 latu, par precēm, kurināmo un enerģiju;
2) izdevumi, kas saistīti ar algotā darbaspēka izmantošanu likumdošanas aktos atļautajos gadījumos;
3) komandējumu, reklāmas, kancelejas, pasta, telegrāfa, teleksa, telefaksa, mārketinga un mākslas darbu taksācijas izdevumi;
4) pamatlīdzekļu nolietojums, ko aprēķina saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 13.pantu;
5) izdevumi, kas saistīti ar pamatlīdzekļu kārtējo remontu;
6) nomas un īres maksa;
7) nomaksātā sociālā nodokļa summa un valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi, kā arī obligātās apdrošināšanas prēmiju maksājumi un dzīvības, veselības un negadījuma apdrošināšanas prēmiju maksājumi par darbiniekiem atbilstoši Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumam, ja darbinieka apdrošināšanas līgums ir noslēgts uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem;
8) izdevumi par darbinieku izglītošanu un kvalifikācijas paaugstināšanu;
9) izmaksas par ražošanas rakstura darbiem un pakalpojumiem, ko veikuši citi uzņēmumi, organizācijas vai fiziskās personas, izņemot izmaksas kapitālieguldījumiem;
10) procentu maksa par banku kredīta izmantošanu, izņemot soda naudas maksājumus;
11) maksa par licenci;
12) zaudējumi tiesas noteiktajā apmērā, kuri nodarīti līgumpartneriem, neizpildot vai pienācīgi neizpildot savas saistības;
13) Latvijas Republikā noteikto nodokļu (izņemot iedzīvotāju ienākuma nodokli) un nodevu (izņemot valsts nodevu par prasības pieteikumu tiesā) maksājumi valsts vai pašvaldības budžetā;
14) drošības nauda meža atjaunošanas darbiem un meža atjaunošanas izmaksas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
15) citi izdevumi, kas saistīti ar saimniecisko darbību un nepieciešami tās nodrošināšanai, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.
4. Ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos netiek ieskaitīti izdevumi, kas atbilstoši likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 5.pantam nav uzskatāmi par tādiem izdevumiem, kas ir tieši saistīti ar saimniecisko darbību.
5. Maksātājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu uzskaiti nodokļa aprēķināšanas vajadzībām.
6. Zemnieku un zvejnieku saimniecību apliekamajā ienākumā netiek ietverti produkti (pašpatēriņš), ko savām vajadzībām izlietojis saimniecības īpašnieks un viņa ģimenes locekļi, kā arī personas, kuras ar saimniecības īpašnieku ir radniecībā līdz trešajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei.
7. Ieturot nodokli no metāllūžņu pārdošanas ienākumiem, pirms nodokļa aprēķināšanas no izmaksājamās summas atskaitāmi ar metāllūžņu sagatavošanu un pārdošanu saistītie izdevumi, piemērojot normu 15 procentu apmērā no izmaksājamās summas.
8. Kārtību, kādā kokmateriālu un augoša meža pārdošanas ienākumi apliekami ar nodokli, nosaka Ministru kabinets.
9. Fiziskās personas taksācijas gada saimnieciskās darbības zaudējumi, kas radušies sakarā ar to, ka taksācijas gada ieņēmumi ir mazāki nekā izdevumi un izmaksas, sedzami hronoloģiskā secībā no nākamo triju taksācijas gadu saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma. Ieņēmumu, kā arī izdevumu un izmaksu lielumu nosaka atbilstoši šā panta noteikumiem.
10. Ja fiziskās personas individuālais uzņēmums (arī zemnieka un zvejnieka saimniecība) ir reģistrēts un atrodas saskaņā ar likumu "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" noteiktā īpaši atbalstāmajā reģionā un par tā attīstības projekta atbilstību attiecīgā reģiona attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, šādas fiziskās personas taksācijas gada saimnieciskās darbības zaudējumi, kas radušies laika posmā, kad attiecīgajam reģionam ir īpaši atbalstāmā reģiona statuss, sedzami hronoloģiskā secībā no nākamo sešu taksācijas gadu saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma. Ieņēmumu, kā arī izdevumu un izmaksu lielumu nosaka atbilstoši šā panta noteikumiem.
11. Ja, aprēķinot fiziskās personas taksācijas gada saimnieciskās darbības ienākumu vai zaudējumu, no ieņēmumiem ir izslēgtas summas, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībai, fiziskajai personai nav tiesību piemērot šā panta devītās un desmitās daļas noteikumus.
(31.05.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.1996., 02.10.1997., 20.11.1997. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)
12. pants. Maksātāja gada neapliekamais minimums
1. Maksātāja gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta summa vienas personas gada neapliekamā minimuma apmērā. Gada neapliekamais minimums ir visu gada mēnešu neapliekamo minimumu summa. Mēneša neapliekamā minimuma apmēru nosaka Ministru kabinets.
2. Nerezidentiem neapliekamais minimums netiek piemērots.
3. Šajā pantā minēto neapliekamo minimumu nepiemēro personām, kurām piemēro šā likuma 13.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā paredzēto neapliekamo minimumu.
4. Maksātājam nepiemēro šajā pantā noteikto neapliekamo minimumu par to taksācijas gada daļu, kurā viņš ir bijis cita nodokļa maksātāja apgādībā un kurā šis nodokļa maksātājs ir izmantojis šā likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktos atvieglojumus.
(31.05.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.1996. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)
13. pants. Atvieglojumi maksātājam
1. Maksātājam paredzēti šādi atvieglojumi:
1) par katras šajā punktā minētās personas uzturēšanu, ja šai personai nav piešķirta pensija un tā nesaņem pensiju saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju — puses apmērā no šā likuma 12.panta pirmajā daļā noteiktā maksātāja gada neapliekamā minimuma vienam no apgādniekiem:
a) par nepilngadīgu bērnu,
b) par bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai,
c) par nestrādājošu laulāto,
d) par nestrādājošiem vecākiem un vecvecākiem,
e) par mazbērnu vai audzināšanā paņemtu bērnu, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus), arī tikmēr, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai,
f) par brāli, māsu, kas ir jaunāki par 18 gadiem, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku,
g) par apgādībā esošu personu apgādājamiem,
h) par personu, kuras labā pēc tiesas sprieduma no maksātāja tiek piedzīta uzturnauda (alimenti),
i) par maksātāju aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu;
2) personām, kurām pensija piešķirta līdz 1996.gada 1.janvārim atbilstoši likumam "Par valsts pensijām", neapliekamais minimums ir šīs pensijas apmērā;
3) personām, kurām piešķirta vai pārrēķināta pensija pēc 1996.gada 1.janvāra atbilstoši likumam "Par valsts pensijām" vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, neapliekamais minimums šīm pensijām ir 1200 latu gadā;
4) personām, kuras saskaņā ar likumiem ir atzītas par invalīdiem vai politiski represētām personām, nodokļu papildu atvieglojumu apmēru un to piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
2. Ja šā panta pirmajā daļā minētās personas gūst ienākumus, maksātājs tos uzrāda savā deklarācijā, izņemot šā panta trešajā daļā paredzētos gadījumus.
3. Šā panta pirmās daļas 1. punktā noteiktie atvieglojumi nav piemērojami, ja šajā punktā minētās personas patstāvīgi saņem ar nodokli apliekamos ienākumus, kas pārsniedz pusi no noteiktā neapliekamā minimuma, vai bezdarbnieka pabalstu (stipendiju) vai tās uztur kāda cita persona.
4. Nerezidentiem nav tiesību uz šajā pantā noteiktajiem nodokļa atvieglojumiem.
(31.05.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.1996., 20.11.1997. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)
14. pants. Maksātāja attaisnoto izdevumu un atvieglojumu pamatojums
1. Maksātāja tiesības uz attaisnoto izdevumu, ar saimnieciskās darbības veikšanu saistīto izdevumu un atvieglojumu izslēgšanu no apliekamā ienākuma pierādāmas dokumentāri, uzrādot attiecīgus dokumentus vai iesniedzot to norakstus.
2. Uz maksātāja iesniegto dokumentu pamata Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde ieraksta grāmatiņā atvieglojuma posteņus, bet darba devējs ņem vērā šā likuma 10.panta otrajā daļā noteiktos attaisnotos izdevumus. Par ierakstu pareizību ir solidāri atbildīgi darba devējs un maksātājs.
3. Ja maksātājs dokumentus, kas apstiprina attaisnotos izdevumus un atvieglojumus, pamatotu iemeslu dēļ nav laikus iesniedzis, tie saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes lēmumu tiek ņemti vērā attiecībā uz laiku no tiesību rašanās brīža, bet tas nedrīkst būt ilgāks par vienu iepriekšējo gadu.
4. Maksātāja dokumenti, kas apstiprina attaisnotos izdevumus, attiecas tikai uz taksācijas periodu (kalendāro gadu).
(31.05.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)
15. pants. Nodokļa likmes
1. Gada apliekamais ienākums, kas noteikts kā starpība starp maksātāja gada ienākuma summu un summu, kura aprēķināta saskaņā ar šā likuma 10., 12. un 13.panta noteikumiem, tiek aplikts ar nodokli atbilstoši šajā likumā noteiktajām likmēm.
2. Nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, ir 25 procenti. Algas nodokļa maksātājam nodokļa likme 25 procentu apmērā jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma.
3. (Izslēgta ar 19.12.1996. likumu.)
(31.05.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 01.01.1997.)
16. pants. Vērtības izteiksme
1. Ienākumi, attaisnotie izdevumi un izdevumi, kas izdarīti, veicot individuālo saimniecisko darbību, tiek noteikti Latvijas Republikas naudas vienībās. Ienākumi un izdevumi ārvalstu valūtā tiek pārrēķināti Latvijas Republikas naudas vienībās pēc Latvijas Bankas noteiktā oficiālā kursa, kas ir bijis spēkā ienākuma gūšanas vai izdevumu izdarīšanas dienā.
2. Naturālā (mantiskā) izteiksmē un pakalpojumu veidā gūtie ienākumi un izdarītie izdevumi tiek novērtēti naudas izteiksmē pēc tirgus cenām, kādas ir bijušas spēkā ienākuma gūšanas vai izdevumu izdarīšanas dienā.
17. pants. Algas nodokļa ieturēšana un maksāšana un nodokļa ieturēšana no ienākumiem, kuri nav saistīti ar darba attiecībām
1. Algas nodokļa ieturēšanu un maksāšanu (pārskaitīšanu budžetā) veic darba devējs, kas nodarbina darbinieku — (nodokļa) maksātāju.
2. Algas nodoklis tiek aprēķināts atbilstoši šā likuma 15.pantā noteiktajai likmei.
3. Ar algas nodokli apliekamais mēneša ienākums ir:
1) Latvijas Republikā dzīvojošām personām pamatdarba vietā (vietā, kur iesniegta grāmatiņa) — starpība starp kalendārā mēneša ienākumu un mēneša neapliekamā minimuma, šā likuma 10.panta otrajā daļā noteikto attaisnoto izdevumu un šā likuma 13.panta pirmajā daļā noteikto atvieglojumu summu;
2) Latvijas Republikas rezidentiem papildu darba vietā (vietā, kur ir iesniegta karte) — kalendārā mēneša ienākums, no kura atskaitīta par attiecīgo kalendāro mēnesi nomaksātā sociālā nodokļa (valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu) summa;
3) Latvijas Republikas nerezidentiem — kalendārā mēneša ienākums.
4. (Izslēgta ar 25.11.1999. likumu.)
5. Algas nodoklis iemaksājams budžetā reizi mēnesī, kad bankā tiek saņemta nauda iedzīvotāju ienākumu izmaksai. Darba devēji, kas iedzīvotāju ienākumus izmaksā no kases ieņēmumiem, nesaņemot naudu bankā, iemaksā algas nodokli budžetā nākamajā dienā pēc algas izmaksas.
6. Darba devējs par darbiniekam taksācijas periodā izmaksātajām summām, kā arī par atskaitītajām summām, aprēķināto un nomaksāto nodokli izdara attiecīgu ierakstu grāmatiņā vai kartē. Gadam beidzoties, darba devējs izdod darbiniekam, kā arī nosūta Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas paziņojumu par algas nodokli, kas samaksāts darba attiecību pastāvēšanas periodā; kopā ar paziņojumu par algas nodokli darba devējs nosūta arī maksātāja karti.
7. Paziņojums par algas nodokli tiek nogādāts adresātam ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārī, ja darba attiecības pastāvējušas līdz gada beigām. Ja darba attiecības izbeigušās pirms gada beigām, darba devējs grāmatiņā izdara ierakstu par algas nodokļa samaksāšanu un grāmatiņu izsniedz darbiniekam atlaišanas dienā. Darbinieka karti darba devējs kopā ar paziņojumu par algas nodokli nosūta Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas. Paziņojuma norakstu par algas nodokli darba devējs izsniedz darbiniekam, izbeidzoties darba attiecībām. Ja darbinieks tiek nodarbināts šā likuma 5.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā, darba devējs, izmaksājot atalgojumu, izsniedz viņam norakstu no paziņojuma par algas nodokli.
8. (Izslēgta ar 25.11.1999. likumu.)
9. Paziņojumu par algas nodokli Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde pēc darba devēja atrašanās vietas pārsūta Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc maksātāja dzīvesvietas, ja tā ir citā administratīvajā rajonā.
9.1 Šā likuma 4.panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minētais algas nodokļa maksātājs — fiziskā persona — no kalendāra mēneša darba samaksas aprēķināto nodokli ieskaita budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajā datumā.
10. No fiziskās personas ienākumiem, kurus izmaksā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), ārvalstu uzņēmumu (nerezidentu) pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes un organizācijas, ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā. Pie šādiem ienākumiem pieder:
1) autoratlīdzība (honorārs), arī atlīdzība par autora pārdotajiem lietišķās un dekoratīvās mākslas darbiem un tautas daiļamatniecības izstrādājumiem;
2) autoratlīdzība (honorārs), kuru izmaksā autortiesību mantiniekiem;
3) atlīdzība, kuru izmaksā sagādes un citas organizācijas par medījumu jēlādām, medījumiem un to gaļu, medību trofejām, zoobarību un citu savvaļā iegūto produkciju, izņemot savvaļas sēņu un ogu produkciju;
4) apdrošināšanas atlīdzība, kas saskaņā ar dzīvības, veselības un negadījuma apdrošināšanas līgumu, kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba devējs (vai cits apdrošinājuma ņēmējs — juridiskā persona), izmaksāta, pienākot apdrošināšanas līgumā paredzētajam līguma beigu termiņam vai laužot līgumu pirms termiņa;
5) pensijas;
6) metāllūžņu pārdošanas ienākumi;
7) ieņēmumi no saimnieciskās darbības, ko veic fiziskā persona, kurai nav izsniegts Valsts ieņēmumu dienesta apliecinājums par reģistrēšanos saimnieciskās darbības veicēja statusā, izņemot ieņēmumus no lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas;
8) dāvinājumi naudā un citās lietās;
9) slimības pabalsti;
10) izložu un azartspēļu laimesti, kuri pārsniedz 500 latu;
11) atmaksājamais pārmaksātais sociālais nodoklis (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) par ienākumiem, kas pārsniedz sociālajai apdrošināšanai pakļautos gada darba ienākumus;
12) dividendes, izņemot dividendes, par kurām nav jāmaksā nodoklis saskaņā ar šā likuma 9.panta pirmās daļas 2.punktu;
13) procentu ienākums, izņemot procentu ienākumu, par kuru nav jāmaksā nodoklis saskaņā ar šā likuma 9.panta pirmās daļas 3.punktu;
14) stipendijas, izņemot stipendijas, kuras saskaņā ar šā likuma 9.panta pirmās daļas 8.punktu nav apliekamas ar nodokli.
11. Uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, iestādes, organizācijas un ārvalstu uzņēmumu (nerezidentu) pastāvīgās pārstāvniecības izsniedz personām — nodokļa maksātājām — izmaksu apliecinošu dokumentu un nosūta paziņojumu Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas:
1) par personām izmaksātajiem ienākumiem, kas minēti šā panta desmitajā, divpadsmitajā un trīspadsmitajā daļā, un no tiem ieturēto nodokli — ne vēlāk kā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam;
2) par personām, neieturot nodokli, izmaksātajām summām — Ministru kabineta noteiktajā termiņā. Ministru kabinets nosaka apliecinājuma dokumentu izsniegšanas kārtību, kā arī ienākumus, par kuru izmaksu tie izsniedzami, un izņēmumus.
11.1 Ja šā panta vienpadsmitās daļas 1.punktā minētās ienākuma summas, kas saistītas ar maksātāja lauksaimniecisko ražošanu, taksācijas gada mēnesī nepārsniedz 50 latus, paziņojums par šo maksātāju nosūtāms par citu periodu pēc saskaņošanas ar Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi.
12. No šā likuma 3.panta trešās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punktā minētajiem ienākumiem ienākuma nodoklis tiek ieturēts ienākuma izmaksas vietā un iemaksāts budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 5.datumā.
13. Ja mēnesī izmaksātā ienākuma vai vienreizējās izmaksas apmērs ir trīs lati vai mazāks, to izmaksājot, nodoklis netiek ieturēts ienākuma izmaksas reizē. Ienākuma saņēmējs uzrāda šīs summas savā deklarācijā, ko iesniedz par taksācijas perioda (kalendārā gada) ienākumiem tam sekojošajā gadā. Ienākuma izmaksātājs par šo ienākumu nosūta ziņas Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei šā panta vienpadsmitajā daļā noteiktajā kārtībā.
14. Persona, kas veic profesionālo darbību kā mākslinieks, autors vai citas radošas profesijas pārstāvis, vai persona, kuras apgādībā ir trīs un vairāk nepilngadīgu bērnu un bērnu, kuri turpina izglītības iegūšanu līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, var lūgt Valsts ieņēmumu dienesta rajona nodaļu izsniegt tai apliecību par nodokļa neieturēšanu izmaksas vietā, ja šī persona apliecina Valsts ieņēmumu dienestam, ka tās kopējais apliekamais ienākums gadā sagaidāms mazāks nekā gada neapliekamais minimums saskaņā ar šā likuma 12.pantu un 13.pantā tai paredzēto atvieglojumu summa ar nosacījumu, ka ir ievēroti visi šā panta piecpadsmitajā daļā minētie noteikumi. Valsts ieņēmumu dienestam minētā apliecība šādā gadījumā ir jāizsniedz, ja prasītājam nav bijuši nodokļu likumdošanas aktu pārkāpumi.
15. Apliecības par nodokļa neieturēšanu tiek izsniegtas un atsauktas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. 10 dienu laikā kopš brīža, kad maksātāja ienākums pārsniedz gada apliekamo minimumu un šā likuma 13.pantā paredzēto atvieglojumu summu, vai kad maksātājs ir noslēdzis līgumu, no kura gūtie ienākumi pārsniedz gada neapliekamo minimumu un šā likuma 13.pantā paredzēto atvieglojumu summu, maksātājs par to paziņo Valsts ieņēmumu dienesta rajona (pilsētas) nodaļai. Ziņu slēpšanas gadījumā apliecību par nodokļa neieturēšanu Valsts ieņēmumu dienests atsauc un turpmāk šai personai neizsniedz.
16. Ja šā panta otrajā, trešajā un desmitajā daļā minētās izmaksas saņem persona, kurai izsniegta apliecība par nodokļa neieturēšanu, nodoklis par šiem maksājumiem nav jāietur un šis fakts jāatspoguļo dokumentos, kas iesniedzami Valsts ieņēmumu dienesta rajona (pilsētas) nodaļai saskaņā ar šā panta vienpadsmito daļu.
17. Neatkarīgi no jebkuriem šā likuma noteikumiem nodoklis ir jāietur pēc 25 procentu likmes no visiem maksājumiem vai izmaksām skaidrā naudā, ko Latvijas rezidenti — iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji — vai nerezidenti, kuriem saskaņā ar šo likumu ir jāiesniedz iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācija, izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus vai izmaksas skaidrā naudā šo personu pārstāvjiem vai trešo personu banku kontos.
18. Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības neieturēt nodokli no šā panta septiņpadsmitajā daļā minētajiem maksājumiem, ja to izmaksātājs pamatoti pierāda, ka minētie maksājumi netiek izdarīti ar nolūku samazināt šā maksātāja apliekamo ienākumu un nemaksāt vai samazināt Latvijā maksājamos nodokļus. Ja saskaņā ar šīs daļas noteikumiem tiek atļauts neieturēt nodokli, tad attiecībā uz maksājumiem ir piemērojami šā likuma noteikumi.
(31.05.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.02.1996., 19.12.1996., 02.10.1997., 20.11.1997., 25.11.1999. un 27.01.2000. likumu, kas stājas spēkā 23.02.2000. Sk. 27.01.2000. likuma piemērošanas kārtību.)
18. pants. Nodokļa aprēķināšana no saimnieciskās darbības ienākuma un tā maksāšana avansā
1. Līdz taksācijas gada 1.februārim vai mēnesi pēc saimnieciskās darbības uzsākšanas maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas dzīvesvietas aprēķinu par nodokļa avansa maksājumu lielumu taksācijas gadā, pamatojoties uz iepriekšējā gada ienākumu vai prognozējot paredzamo ienākumu. Ja maksāšanas periodā faktiskais ienākuma lielums mainās, maksātājs iesniedz precizētu nodokļa avansa maksājumu pārrēķinu. Personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības vai zemnieku saimniecības īpašnieka ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas avansa maksājumi tiek noteikti tādā apmērā, kas atbilst nodoklim no puses viņa iepriekšējā gada apliekamā ienākuma. Ja viņa ceturkšņa ienākumu apjoms ir uz pusi mazāks par ceturto daļu gadam noteiktā nodokļa avansa maksājumu apmēra, avansa maksājumu var pārcelt uz nākamo šā panta trešajā daļā paredzēto termiņu.
2. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde mēneša laikā, pamatojoties uz iesniegtajiem maksātāja aprēķiniem par avansa maksājumu lielumu un tās rīcībā esošajiem datiem, precizē avansa maksājumu lielumu un paziņojumu par to nosūta maksātājam.
3. Maksātājs patstāvīgi iemaksā budžetā aprēķinātos nodokļa avansa maksājumus par taksācijas gadu šādos termiņos: ne vēlāk kā 15.martā, ne vēlāk kā 15.maijā, ne vēlāk kā 15.augustā un ne vēlāk kā 15.novembrī — ikreiz ceturto daļu no nodokļa avansa summas, ja Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde nav noteikusi citādi.
4. Maksātāji, kuri saņem patentu individuālā darba veikšanai, līdz patenta saņemšanai samaksā patentmaksu.
5. No šā likuma 8.panta trešās daļas 4., 8. un 9. punktā minētajiem ienākumiem avansa maksājumi nav jāizdara.
6. Maksātājam aprēķinātais nodokļa avansa maksājuma apmērs samazināms par nodokļu summu, kas saskaņā ar šā likuma 17.panta desmitās daļas 6. un 7.punkta noteikumiem ieturēta un ieskaitīta budžetā. Pamats šādam samazinājumam ir paziņojums par ieturēto nodokli, kuru saskaņā ar šā likuma 17.panta noteikumiem maksātājs saņem no ienākuma izmaksātāja un iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei.
(31.05.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.1996. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)
19. pants. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas rezumējošā kārtība
1. Nodokļa aprēķināšanu un iemaksāšanu budžetā rezumējošā kārtībā veic maksātājs.
2. Atbilstoši šim likumam nodoklis tiek aprēķināts par gada apliekamā ienākuma kopējo apjomu, kuru nosakot saimnieciskās darbības zaudējumus nevar segt uz citu ienākumu veidu rēķina, un tas tiek atspoguļots deklarācijā. Deklarācijā tiek uzrādīti visi maksātāja taksācijas periodā (kalendārajā gadā) gūtie ienākumi, arī ar nodokli neapliekamie ienākumi, ja to kopējā summa pārsniedz gada neapliekamā minimuma apmēru.
3. Maksātājs ne vēlāk kā 15 dienu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas iemaksā budžetā aprēķinātā nodokļa summu, bet, ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 100 latus, maksātājs to var iemaksāt budžetā triju mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas, iemaksājot līdz katra deklarācijas iesniegšanas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam trešo daļu no šīs summas. Turklāt šī summa ir samazināma par to nodokļa daļu, kuru taksācijas gada laikā darba devēji samaksājuši kā algas nodokli vai pats maksātājs — kā avansu, arī kā patentmaksu vai kurš ieturēts no viņa ienākuma, izmaksājot viņam šā likuma 17.panta desmitajā daļā minētos ienākumus.
4. Ja rezumējošā kārtībā aprēķinātā summa pēc pārbaudes izrādās mazāka par avansā samaksāto, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde triju mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas atmaksā maksātājam radušos starpību.
4.1 Personai, kam rezumējošā kārtībā taksācijas gadam aprēķinātais nodoklis no saimnieciskās darbības, kuras veikšanai tā ir iegādājusies patentu, ir mazāks nekā samaksātā gada patentmaksa, šī starpība netiek atmaksāta.
5. Deklarācija ar tai pievienotajiem dokumentiem, kas apliecina nodokļa iemaksāšanu budžetā, iesniedzama Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc maksātāja dzīvesvietas ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1.aprīlī.
6. Deklarācijai ir pievienojami vai reizē ar to uzrādāmi un, ja nepieciešams, iesniedzami dokumenti, kas apliecina:
1) maksātāja tiesības uz atvieglojumiem;
2) taksācijas gada laikā izdarītos attaisnotos izdevumus;
3) kā avansu, arī kā algas nodokli un patentmaksu samaksāto nodokli;
4) nodokļa ieturēšanu no šā likuma 17.panta desmitajā daļā minētajiem ienākumiem;
5) ārvalstīs samaksāto nodokli.
7. Ja maksātājs taksācijas gada laikā ir mainījis dzīvesvietu, deklarācija jāiesniedz (jānosūta pa pastu) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc iepriekšējās dzīvesvietas.
8. Zemnieku saimniecība, ja tā bez lauksaimnieciskās ražošanas veic arī citu saimniecisko darbību, var aprēķināt kopējos ienākumus (sedzot lauksaimnieciskos zaudējumus no citiem ienākumiem). Šajā gadījumā nepiemēro 9.panta pirmās daļas 1.punktu.
(31.05.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.1996. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)
20. pants. Ienākumu deklarēšanas atvieglojumi
1. Iekšzemes nodokļa maksātājam, kas taksācijas gada laikā ir saņēmis Latvijas Republikā ienākumus, no kuriem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis, turklāt viņa saņemto šā likuma 9.panta pirmajā daļā minēto ar nodokli neapliekamo ienākumu kopējā summa nepārsniedz četrkāršotu taksācijas gadam noteikto neapliekamā minimuma apmēru, ir tiesības neiesniegt deklarāciju, ja šajā vai citos likumos nav noteikts citādi. Minētais nosacījums attiecināms arī uz gadījumiem, kad iekšzemes nodokļu maksātājs taksācijas gada laikā ir saņēmis tikai Latvijas Republikā ienākumus, no kuriem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis vai tikai šā likuma 9.panta pirmajā daļā minētos ar nodokli neapliekamos ienākumus, kuru kopējā summa nepārsniedz taksācijas gadam noteikto neapliekamo minimumu.
2. Ja iekšzemes nodokļa maksātājs šā likuma 19.panta piektajā daļā noteiktajā termiņā nav iesniedzis deklarāciju, šis fakts ir maksātāja apliecinājums tam, ka no viņa taksācijas gadā saņemtajiem ienākumiem nodoklis ir ieturēts pilnā apmērā. Ja Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir informācija, ka maksātājs taksācijas gada laikā ir saņēmis ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, deklarācijas neiesniegšanas gadījumā viņam piemēro šā likuma 32.1 pantā noteiktās sankcijas.
3. Ārvalstu nodokļa maksātājam (nerezidentam) deklarācija nav jāiesniedz, izņemot gadījumu, kad viņš saņem šā likuma 3.panta trešās daļas 5., 7., 7.1, 8., 9. un 10.punktā minētos ienākumus, kā arī 3.panta trešās daļas 1.punktā minēto ienākumu no algota darba tāda darba devēja labā, kurš nav Latvijas rezidents vai kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā.
(19.12.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)
21. pants. Kontrolējošā finansu iestāde
Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde pēc maksātāja dzīvesvietas:
1) pārbauda deklarācijā uzrādīto datu ticamību un pareizību;
2) veic iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas kontroli;
3) veic šā likuma 11. pantā minēto ieņēmumu un izdevumu pilnīguma un pareizības uzskaites kontroli.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.01.1994. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)
22. pants. Deklarācijas kontrolēšana un apliekamā ienākuma noteikšana uz aprēķinu pamata
1. Valsts ieņēmumu dienests pārbauda iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā uzrādītos datus, pamatojoties uz darba devēju (ienākuma izmaksātāju) paziņojumiem par izmaksātajām summām, ārvalstu nodokļu administrāciju sniegtajām ziņām, apsekošanas un pārbaužu rezultātiem, kā arī citu Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju par nodokļa maksātāja ienākumiem, īpašuma stāvokļa izmaiņām un izdevumiem.
2. Ja maksātājs iesniegtajā deklarācijā ir uzrādījis ienākumu apjomu, kas saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju ir mazāks par viņa izdevumu apjomu, Valsts ieņēmumu dienests nosaka ar nodokli apliekamo ienākumu un nodokļa summu uz aprēķinu pamata atbilstoši maksātāja īpašuma vērtības pieaugumam un Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajām ziņām par maksātāja darbību (arī maksātāja darījumiem un ieņēmumiem no saimnieciskās darbības).
3. Ja maksātāja deklarētie ienākumi vai Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajos pārskatos (paziņojumos) uzrādītie maksātāja ienākumi neatbilst viņa izdevumiem taksācijas gadā, Valsts ieņēmumu dienests rakstveidā brīdina maksātāju par šā panta otrajā daļā paredzēto nodokļa summas noteikšanu uz aprēķinu pamata un maksātājs Valsts ieņēmumu dienesta norādītajā termiņā iesniedz:
1) papildu deklarāciju (atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajai veidlapai) par ienākumiem, ieņēmumiem, naudas un citiem uzkrājumiem, īpašumiem un to vērtības maiņu (turpmāk — papildu deklarācija);
2) taksācijas gada ienākumu deklarāciju, ja tā nav iesniegta šajā likumā noteiktajā kārtībā;
3) taksācijas gada ienākumu deklarācijas precizējumu pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma.
4. Nosakot maksātāja īpašuma vērtību un tās pieaugumu, kā arī īpašuma palielinājumu pārbaudāmajā periodā, Valsts ieņēmumu dienests izmanto Uzņēmumu reģistra, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, zemesgrāmatu un citu valsts reģistru datus, kā arī maksātāja papildu deklarāciju kopā ar tai pievienotajiem attaisnojuma dokumentiem par maksātāja ienākumiem un izdevumiem. Par maksātāja pierādījumiem nodokļa summas apstrīdēšanai ir atzīstami tikai tie maksātāja ieņēmumu un izdevumu attaisnojuma dokumenti (iesniegtie dokumentu noraksti), kas uzrādīti (iesniegti) reizē ar gada ienākumu deklarāciju, deklarācijas precizējumu un papildu deklarāciju.
5. Valsts ieņēmumu dienests, precizējot maksātāja ienākumu lielumu, ir tiesīgs pieprasīt un bez maksas saņemt no visiem uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām (arī kredītiestādēm), ārvalstu uzņēmumu (nerezidentu) pastāvīgajām pārstāvniecībām, organizācijām, iestādēm un citām personām visu apliekamā ienākuma lieluma precizēšanai nepieciešamo informāciju par maksātāja darījumiem, ienākumiem, izmaksātajām summām, nodotajām vērtībām, īpašumiem un citām lietām. Iegūtā informācija ir konfidenciāla un izmantojama apliekamā ienākuma lieluma un maksājamā nodokļa apmēra precizēšanai, to ir aizliegts nodot citām personām, izņemot izmeklēšanas institūcijas un tiesas, kas iesniegušas pieprasījumus likumos noteiktajos gadījumos.
6. Ar maksātāja un viņa ģimenes personiskajām vajadzībām saistīto izdevumu novērtējumu Valsts ieņēmumu dienests nosaka, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes statistikas datus par attiecīgo periodu, ja vien maksātājs nevar pierādīt citu ar personiskajām vajadzībām saistīto izdevumu apmēru.
7. Budžetā maksājamo nodokļa summu un samaksas termiņus nosaka Valsts ieņēmumu dienesta lēmums, ko pieņem, pamatojoties uz pārbaudes datiem par attiecīgo taksācijas periodu.
8. Kārtību, kādā uz aprēķinu pamata Valsts ieņēmumu dienests nosaka apliekamā ienākuma lielumu, un kārtību un termiņu, kādā Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzama informācija par maksātāja ieņēmumiem, naudas uzkrājumiem un īpašumiem un to vērtības maiņu, nosaka Ministru kabinets.
(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)
23. pants. Deklarācijas koriģēšana
1. Ja iesniegtajā deklarācijā ir faktoloģiskas un/vai aprēķina neprecizitātes, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde izlabo pieļautās kļūdas un nosūta izlaboto deklarāciju maksātājam.
2. Maksātāja pienākums ir 30 dienu laikā no izlabotās deklarācijas saņemšanas dienas iemaksāt budžetā trūkstošo nodokļa summu un par to ziņot Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei.
3. Ja maksātājs rezumējošā kārtībā kļūdaini iemaksājis budžetā lielāku nodokļa summu, nekā likumā noteikts, kļūdaini iemaksātā summa ir saņemama atpakaļ, bet ne vairāk kā par trim gadiem.
4. Konstatējot likuma pārkāpumus, ienākumu nepilnīgu uzrādīšanu vai slēpšanu un citus pārkāpumus, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde sastāda aktu par pārkāpumu un piemēro likumos paredzētās sankcijas.
(31.05.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)
24. pants. Starpvalstu līgumu piemērošana
1. Ja starpvalstu līgums, kura dalībvalsts ir Latvijas Republika, paredz ienākuma aplikšanas kārtību, kas atšķiras no šajā likumā noteiktās kārtības, piemērojamas starpvalstu līguma normas.
2. Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošo personu ienākumi, kas gūti ārvalstīs, tiek aplikti ar nodokli Latvijas Republikā, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar noslēgtajiem starpvalstu līgumiem noteikta citāda aplikšanas kārtība.
3. Saskaņā ar šā likuma noteikumiem aprēķināto nodokli samazina par summu, kas ir vienāda ar ārvalstīs samaksāto nodokli, ja šī nodokļa samaksa ārvalstīs ir apliecināta ar ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātiem dokumentiem, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un ārvalstīs samaksātā nodokļa summa.
4. Šā panta trešajā daļā minētais samazinājums nedrīkst būt lielāks par summu, kas atbilstu Latvijā aprēķinātajam nodoklim par ārvalstī gūto ienākumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 01.01.1997.)
25. pants. Nodokļa maksāšanas vieta
1. Iekšzemes nodokļa maksātāja (rezidenta) nodokļa summa tiek iemaksāta budžetā, pamatojoties uz šā likuma 26.panta nosacījumiem.
2. Nodokļa summas, ko iemaksājušas šā likuma 2.panta 2.punktā minētās personas, tiek ieskaitītas pašvaldības budžetā pēc darba devēja (ienākuma izmaksātāja) vai nekustamā īpašuma atrašanās vietas.
(31.05.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)
26. pants. Nodokļa sadalīšana
1. Nodokļa summas (izņemot patentmaksas), no kurām atskaitītas šā likuma 19.panta ceturtajā daļā minētās summas, tiek ieskaitītas budžetā šādā sadalījumā:
1) 28,4 procenti - valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā;
2) 71,6 procenti - maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā un pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
2. Nodokļa summas ietver arī nodokļa parādu, nodokļa palielinājumu atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei, nokavējuma naudu un soda naudu par nodokļu likumu pārkāpumiem.
(19.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1997.)
27. pants. Pašvaldību pienākumi
1. Pašvaldībām ir pienākums veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu grāmatiņu un karšu izsniegšanu savas administratīvās teritorijas iedzīvotājiem, kā arī citus nodokļa iekasēšanai nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar to nodokļa maksātāju reģistrāciju, kuri gūst ienākumus no īpašuma vai uzņēmējdarbības, kā arī jautājumiem par šo nodokļa maksātāju ienākumu no īpašuma vai uzņēmējdarbības novērtēšanu.
2. Nodokļa administrēšanas funkciju sadalījumu starp Valsts ieņēmumu dienestu un pašvaldībām nosaka Ministru kabinets.
(31.05.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.1995.)
28. pants. Maksātāja pienākumi
Maksātāja pienākums ir:
1) šajā likumā noteiktajos termiņos un kārtībā sastādīt un iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas dzīvesvietas deklarāciju vai paziņojumu;
2) šajā likumā noteiktajos termiņos un kārtībā iemaksāt budžetā nodokli;
3) nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes pārstāvjiem iespēju iekļūt telpās un teritorijā, kas izmantota apliekamā ienākuma gūšanai;
4) uzskaitīt ienākumus un izdevumus, kas gūti vai izdarīti, veicot saimniecisko darbību, uzglabāt ienākumus un izdevumus apliecinošos dokumentus vismaz piecus gadus, bet gadījumos, kad nodokļu maksātājam saskaņā ar likumu tiek piemērots īpašs nodokļu režīms uz laiku, kas pārsniedz piecus gadus, — visu īpašā nodokļu režīma piemērošanas laiku, kā arī uzrādīt šos dokumentus vai iesniegt to kopijas Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc tās pieprasījuma;
5) uz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes koriģētās deklarācijas pamata iemaksāt budžetā trūkstošo nodokļa summu;
6) ziņot Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei par nolūku veikt saimniecisko darbību vai individuālo darbu un par gaidāmajiem ienākumiem no šīs darbības;
7) ziņot Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei par saimnieciskās darbības pārtraukšanu, mēneša laikā iesniedzot paziņojumu par ienākumiem, kas šajā periodā gūti no saimnieciskās darbības, un ar to gūšanu saistītajiem izdevumiem.
(31.05.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.1997. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)
29. pants. Darba devēja pienākumi
1. Darba devēja pienākums ir šajā likumā noteiktajos termiņos un kārtībā:
1) aprēķināt, ieturēt un iemaksāt budžetā algas nodokli no darbiniekam izmaksātajām summām, norādot maksātāja dzīvesvietu;
2) informēt darbinieku un kontrolējošo Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi pēc savas atrašanās vietas par taksācijas gadā darbiniekam izmaksātajām summām un no tām budžetā iemaksāto algas nodokli;
3) uzglabāt darba samaksas aprēķināšanu un izmaksu apliecinošus dokumentus likuma "Par grāmatvedību" 10.pantā noteikto termiņu;
4) par katru mēnesi aprēķinātajām, ieturētajām un budžetā ieskaitītajām nodokļa summām iesniegt pārskatu Valsts ieņēmumu dienesta nodaļai pēc savas atrašanās vietas ne vēlāk kā līdz tam sekojošā mēneša 15.datumam;
5) par nerezidentiem ieturēto nodokli no ienākumiem, no kuriem saskaņā ar šā likuma 17.panta divpadsmitās daļas noteikumiem ir jāietur nodoklis izmaksas vietā, iesniegt pārskatu līdz nākamā mēneša 15.datumam.
2. Pārskaitīt (ieskaitīt) budžetā nodokli no darba devēja līdzekļiem, neieturot to no darbinieka, ir aizliegts, izņemot nodokļa pamatparāda palielinājumu atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei un soda sankcijas, kas darba devējam jāmaksā par nodokļu likumu pārkāpumiem.
3. Šā un 31., 31.2, 32., 33. panta noteikumi attiecas arī uz personu - ienākuma izmaksātāju, kas izmaksā ienākumu, no kura saskaņā ar šo likumu vai citiem nodokļu likumiem ir jāietur nodoklis ienākuma izmaksas vietā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.01.1994., 19.12.1996. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)
29.1 pants. Valsts ieņēmumu dienesta pienākumi
Valsts ieņēmumu dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā, bet ne retāk kā reizi ceturksnī, sniedz informāciju pašvaldībām par pašvaldību budžetos ieskaitītajām iedzīvotāju ienākuma nodokļa summām no to teritorijā dzīvojošo fizisko personu — nodokļa maksātāju — ienākumiem.
(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000. Pants stājas spēkā 01.07.2000. Sk. pārejas noteikumus.)
30. pants. Maksātāja tiesības
Maksātājam ir šādas tiesības:
1) iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei motivētu prasību sadalīt taksācijas gadam noteikto apliekamo ienākumu pa iepriekšējiem gadiem, ja minētais ienākums gūts vairāku gadu darba rezultātā;
2) (izslēgts ar 25.11.1999. likumu);
3) pieprasīt Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas dzīvesvietas atmaksāt pārmaksāto vai rezumējošā kārtībā kļūdaini samaksāto nodokļa summu;
4) iepazīties ar Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes veikto pārbaužu aktiem, ciktāl šīs pārbaudes attiecas uz maksātāju;
5) pārsūdzēt likumdošanas aktos paredzētajā kārtībā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes lēmumus.
(31.05.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)
31. pants. Darba devēja (ienākuma izmaksātāja) atbildība par termiņā nesamaksāto nodokli
1. Ja darba devējs (ienākuma izmaksātājs) no darbinieka darba samaksas (personai izmaksājamā ienākuma) ieturēto nodokli šā likuma 17.panta piektajā daļā noteiktajā termiņā nav iemaksājis budžetā, viņš budžetā iemaksā nesamaksātā nodokļa (pamatparāds) summu, nesamaksātā nodokļa summas palielinājuma (pamatparāda palielinājums) naudu saskaņā ar šā panta otrās daļas noteikumiem un nokavējuma naudu atbilstoši šā panta trešās daļas noteikumiem.
2. Termiņā ieturētās, bet šā likuma 17.panta piektajā, desmitajā un divpadsmitajā daļā noteiktajā termiņā budžetā neiemaksātās nodokļa summas (pamatparāds) tiek palielinātas atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei visā kavējuma periodā par katru nokavēto nodokļa samaksas dienu.
3. Par termiņā ieturēto, bet šā likuma 17.panta piektajā, desmitajā un divpadsmitajā daļā noteiktajā termiņā budžetā neiemaksāto nodokļa summu (pamatparāds) tiek aprēķināta nokavējuma nauda no laikā nesamaksātā pamatparāda 0,05 procentu apmērā par katru nokavēto nodokļa samaksas dienu.
(19.12.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)
31.1 pants. Maksātāja atbildība par termiņā nesamaksāto nodokli
1. Ja maksātājs šā likuma 18.panta trešajā daļā noteiktajos termiņos neveic nodokļa avansa maksājumus, viņš papildus nokavētajam nodokļa maksājumam iemaksā budžetā nesamaksātās nodokļa summas palielinājumu (pamatparāda palielinājums) saskaņā ar šā likuma 31.panta otrās daļas noteikumiem un nokavējuma naudu atbilstoši šā likuma 31.panta trešās daļas noteikumiem.
2. Ja maksātājs šā likuma 19.panta trešajā daļā noteiktajā termiņā neiemaksā budžetā rezumējošā kārtībā aprēķināto nodokli, viņam, sākot ar nākamo maksājuma termiņam sekojošo dienu, ir aprēķināms nesamaksātās nodokļa summas palielinājums (pamatparāda palielinājums) saskaņā ar šā likuma 31.panta otrās daļas noteikumiem un nokavējuma nauda atbilstoši šā likuma 31.panta trešās daļas noteikumiem.
(19.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1997.)
31.2 pants. Darba devēja (ienākuma izmaksātāja) atbildība par nepilnīgu nodokļa ieturēšanu
1. Ja darba devējs (ienākuma izmaksātājs) līdz nodokļu administrācijas pārbaudei (pārbaudes pieteikšanai), pārkāpdams šā likuma prasības, nav ieturējis nodokli no visa personas apliekamā ienākuma un izmaksājis bez nodokļa ieturēšanas summas, no kurām atbilstoši šim likumam nodoklis ir ieturams izmaksas vietā, viņam ir jāsamaksā nodokļa iztrūkstošā summa un soda nauda nodokļa iztrūkstošās summas apmērā.
2. Ja darba devējs (ienākuma izmaksātājs) nav laikā ieturējis no darbinieka darba samaksas (personai izmaksājamā ienākuma) nodokli, kā arī ieturēto nodokļa summu nav iemaksājis budžetā, nesamaksātā nodokļa summas palielinājums (pamatparāda palielinājums) un nokavējuma nauda tiek aprēķināta par laika periodu, sākot ar nākamo dienu pēc dienas, kad nodoklis bija jāietur un jāiemaksā budžetā atbilstoši šā likuma 17.panta piektās, desmitās un divpadsmitās daļas noteikumiem.
3. Darba devējam (ienākuma izmaksātājam), ja viņš līdz nodokļu administrācijas pārbaudei (pārbaudes pieteikšanai) pats ir izdarījis nodokļa aprēķina precizējumu, ieturējis un iemaksājis budžetā nodokļa iztrūkstošo summu, nepiemēro šā panta pirmajā daļā noteikto soda naudu un šā panta otrajā daļā noteikto nokavējuma naudu, bet ne vairāk kā vienu reizi taksācijas gadā.
4. Darba devējs (ienākuma izmaksātājs) nesamaksāto (iztrūkstošo) nodokļa summu un soda naudu samaksā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts nodokļu administrācijas lēmums par to. Ja maksājumi šajā laikā nav veikti, par katru nokavēto maksājumu izdarīšanas dienu, sākot ar 31.dienu pēc nodokļu administrācijas lēmuma saņemšanas, tiek aprēķināts nesamaksātās (iztrūkstošās) nodokļa summas un soda naudas palielinājums atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei, nokavējuma nauda no nesamaksātās (iztrūkstošās) nodokļa summas un soda nauda.
(19.12.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)
31.3 pants. Maksātāja atbildība par apliekamā ienākuma samazināšanu
1. Ja maksātājs, pārkāpdams šā likuma prasības, nav aprēķinājis nodokli no visa apliekamā ienākuma, kas atbilstoši šim likumam ir apliekams ar nodokli, izņemot tos ienākumus, no kuriem nodoklis bija jāietur izmaksas vietā darba devējam vai citai personai, viņam ir jāsamaksā iztrūkstošā nodokļa summa un soda nauda iztrūkstošās nodokļa summas apmērā.
2. Maksātājs nesamaksāto (iztrūkstošo) nodokļa summu un soda naudu samaksā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts nodokļu administrācijas lēmums par to. Ja maksājumi šajā laikā nav veikti, par katru nokavēto maksājumu izdarīšanas dienu, sākot ar 31.dienu pēc nodokļu administrācijas lēmuma saņemšanas, tiek aprēķināts nesamaksātās (iztrūkstošās) nodokļa summas un soda naudas palielinājums atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei, nokavējuma nauda no nesamaksātās (iztrūkstošās) nodokļa summas un soda nauda.
3. Ja darba devējs (ienākuma izmaksātājs) taksācijas gada laikā nav ieturējis nodokli no maksātāja apliekamā ienākuma, no kura atbilstoši šā likuma noteikumiem tas bija jāietur ienākuma izmaksas vietā, ir pārtraucis savu darbību Latvijā, ir likvidēts vai citādu iemeslu dēļ nav atrodams, taksācijas gada iztrūkstošā nodokļa summa ir jāsamaksā pašam maksātājam, izņemot gadījumus, kad uzņēmums likvidēts atbilstoši likumdošanas aktu normām un nodokļu parādi dzēsti atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 25.pantam.
(19.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1997.)
32. pants. Darba devēja (ienākuma izmaksātāja) atbildība par citiem nodokļu likumu pārkāpumiem
1. Par šajā likumā paredzēto paziņojumu un karšu neiesniegšanu (nenosūtīšanu) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei darba devējam (ienākuma izmaksātājam) tiek uzlikta soda nauda 10 latu apmērā par katru likumā noteiktajā termiņā nenosūtīto dokumentu (vai par katru personu). Atkārtota šāda pārkāpuma gadījumā soda naudas apmērs tiek palielināts trīs reizes.
2. Par tādu personu nodarbināšanu, kuras nav iesniegušas grāmatiņu vai karti vai nav uzrādījušas darba atļauju, izņemot šā likuma 5.panta otrajā daļā paredzētos gadījumus, darba devējam tiek uzlikta soda nauda 100 latu apmērā par katru personu.
3. Par šā likuma 29.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto pārskatu neiesniegšanu darba devējam (ienākuma izmaksātājam) uzliek soda naudu 100 latu apmērā. Par katru personu, kurai kalendārā mēnesī tika izmaksāts ienākums un kura nav uzrādīta iesniegtajā pārskatā, darba devējam (ienākumu izmaksātājam) uzliek soda naudu piecu latu apmērā.
4. Ja darba devējs (ienākuma izmaksātājs) šā likuma 29.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktajā termiņā nav iesniedzis pārskatu par ieturēto nodokli no nerezidentiem izmaksātajiem ienākumiem, no kuriem ienākuma izmaksas vietā tas bija jāietur, viņam tiek uzlikta soda nauda 100 latu apmērā par katru neiesniegto pārskatu.
(19.12.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)
32.1 pants. Maksātāja atbildība par citiem likuma pārkāpumiem
1. Ja maksātājs, kuram atbilstoši šā likuma noteikumiem ir jāiesniedz deklarācija, neievēro deklarācijas iesniegšanas termiņu, viņam tiek uzlikta soda nauda šādos apmēros:
1) par deklarācijas iesniegšanu ar novēlošanos līdz 30 dienām — 10 latu;
2) pēc Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes atgādinājuma saņemšanas, ka deklarācija nav iesniegta 30 dienu laikā pēc deklarācijas iesniegšanas termiņa beigām:
a) ja deklarācija tiek iesniegta 30 dienu laikā, — 25 lati,
b) ja deklarācija tiek iesniegta pēc 30 dienām, — 50 latu;
3) par deklarācijas neiesniegšanu visa pēctaksācijas gada laikā — triju procentu apmērā no ienākuma summas, no kuras taksācijas gada laikā nav samaksāts nodoklis, bet ne mazāk kā 100 latu.
2. Ja maksātāja vainas dēļ grāmatiņa ir bojāta vai pazaudēta un ir nepieciešams izsniegt jaunu grāmatiņu, pirms grāmatiņas dublikāta izsniegšanas jāsamaksā soda nauda 10 latu apmērā. Soda nauda nav jāmaksā, ja maksātājs iesniedz attiecīgas valsts institūcijas izziņu par to, ka grāmatiņa ir zudusi vai bojāta stihiskā nelaimē vai citādā piespiedu kārtā.
(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)
33. pants. Termiņā nesamaksāto nodokļa maksājumu iekasēšana bezstrīda kārtībā
Termiņā nesamaksātās nodokļa summas piedzen bezstrīda kārtībā atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" noteikumiem.
(19.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1997.)
34. pants. Citu subjektu pienākumi un atbildība
1. Uzņēmējsabiedrībām, uzņēmumiem (organizācijām, iestādēm) un citām personām savas kompetences ietvaros ir pienākums, ja maksātājs, kas veic saimniecisko darbību, to pieprasa, izsniegt viņam maksātāja izdarīto izdevumu rakstveida apliecinājumu (kvīti).
2. Ja saņemts nepamatots atteikums izpildīt šā panta pirmajā daļā minēto prasību, Valsts ieņēmumu dienests uzliek vainīgajam administratīvo sodu.
3. Ja maksātājam izsniegts rakstveida apliecinājums par izdevumiem, kuri faktiski nav izdarīti, Valsts ieņēmumu dienests uzliek vainīgajam naudas sodu nepamatoti izsniegtajā dokumentā norādītās summas divkāršā apmērā.
(31.05.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.1995. Otrā daļa stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Sk. 31.05.1995. likuma Pārejas noteikumus.)
35. pants. Citu subjektu līdzdalība deklarācijas izpildīšanā
1. Maksātājam ir tiesības pilnvarot deklarācijas izpildīšanai zvērinātu revidentu.
2. Maksātājam ir pienākums iepazīstināt deklarācijas izpildītāju ar visiem viņa rīcībā esošajiem datiem, kas saistīti ar nodokļa aprēķināšanu. Minēto datu nodošanas fakts ir apliecināms ar datu nodošanas un pieņemšanas aktu, kuru paraksta maksātājs un deklarācijas izpildītājs.
3. Deklarācijas izpildītājs ir atbildīgs par nodokļa pareizu aprēķināšanu. Deklarācijas izpildītāja atbildības pakāpi nosaka nodošanas un pieņemšanas aktā minēto datu apjoms.
36. pants. Rajonu (republikas pilsētu) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes kompetence
Rajonu (republikas pilsētu) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes, kā ari šo iestāžu ierēdņu tiesības, pienākumus un atbildību regulē likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 34).
(14.01.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)
37. pants. Ienākuma nodokļa maksātāja kods
Visas Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošās personas, kas gūst ienākumus, tiek reģistrētas ienākuma nodokļa maksātāju reģistrā un tām tiek piešķirts nodokļa maksātāja kods, kas sastāv no personas koda un maksātāja dzīvesvietas koda.
Nodokļa maksātāja kods taksācijas gada laikā netiek mainīts. Ja maksātājs gada laikā maina dzīvesvietu, par to iepriekšējās dzīvesvietas Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde pēc Iedzīvotāju reģistra ziņām taksācijas gada beigās izdara nodokļa maksātāja koda izmaiņas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.01.1994. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)
38. pants. Dokumentārais nodrošinājums
1. Atsevišķu likuma normu piemērošanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi, kuros ietverta likuma normu interpretācija un skaidrojoši piemēri.
2. Šā likuma izpildes nodrošināšanai deklarācijas, pārskatu un paziņojumu veidlapas formu nosaka Ministru kabinets, bet metodiskos norādījumus nodokļa aprēķināšanai izstrādā un apstiprina Valsts ieņēmumu dienests likumā "Par valsts ieņēmumu dienestu" noteiktās kompetences ietvaros.
(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)
1. 1996.gada 19.decembrī izdarītie grozījumi likuma 19.panta otrajā daļā un 20.pantā piemērojami arī 1996.gada ienākumu deklarēšanai. Pensijas saņēmējam, ja tas 1996.gadā nav saņēmis citus ar nodokli neapliekamus ienākumus vai to kopējā summa nepārsniedz taksācijas gadam noteikto neapliekamā minimuma apmēru, piemērojot grozījumus likumā 20.pantā, ir tiesības neiesniegt deklarāciju.
2. Ministru kabinetam 15 dienu laikā pēc likuma izsludināšanas apstiprināt 1996.gada ienākumu deklarācijas veidlapu.
4. Persona, kura, pamatojoties uz likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 16.punkta 12.apakšpunktu, ir iesniegusi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai iesniegumu, kurā lūdz piešķirt pensiju no jauna, un kurai iepriekš saņemtā pensija ir jāatmaksā valsts pensiju speciālajā budžetā, iepriekš samaksātā nodokļa apmēru par 1997.—1999.gadu koriģē rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Iepriekš samaksātā nodokļa pārrēķinu veic šādā kārtībā:
1) par nodokli no 1997.gada ienākumiem — iesniedzot vai koriģējot 1997.gada ienākumu deklarāciju no 2000.gada 1.janvāra līdz 2000.gada 1.aprīlim;
2) par nodokli no 1998.gada ienākumiem — iesniedzot vai koriģējot 1998.gada ienākumu deklarāciju no 2001.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 1.aprīlim;
3) par nodokli no 1999.gada ienākumiem — iesniedzot vai koriģējot 1999.gada ienākumu deklarāciju no 2002.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 1.aprīlim.
(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)
5. Grozījumi likuma 9.panta pirmās daļas 19.punktā attiecībā uz ienākumu aplikšanu ar nodokli no to akciju un citu vērtspapīru pārdošanas, kas ir bijuši personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem, stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.
(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)
6. Likuma 29.1 pants stājas spēkā 2000.gada 1.jūlijā.
(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)
7. 9.panta piektās daļas noteikumus piemēro, sākot ar 1999.gadu.
(27.01.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.02.2000.)
Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
27.01.2000. likuma "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli""
piemērošanas kārtība:
"Likums piemērojams ar 2000.gada 1.janvāri."
 |
 |
 |
 |