Darbības ar dokumentu

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"

Izdarīt likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs,1993, 22./23. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23. nr.; 1995, 8. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

"1.pants. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa struktūra

1. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (turpmāk - nodoklis) ir nodoklis, ar ko apliek fiziskās personas gūtos ienākumus, un tas sastāv no:

1) algas nodokļa, ko par darba ņēmēja gūtajiem ienākumiem aprēķina un maksā darba devējs;

2) patentmaksas, kas ir pašvaldību noteikts avansa maksājums par atsevišķu veidu saimnieciskās darbības veikšanu;

3) nodokļa par ienākumiem no uzņēmējdarbības, ja tie nav uzņēmumu ienākuma nodokļa objekts, no individuālā darba (turpmāk - saimnieciskā darbība), no īpašuma un citiem avotiem.

2. Nodoklis tiek aprēķināts un iemaksāts budžetā divējādā kārtībā: avansā, arī algas nodokļa un patentmaksas veidā, un rezumējošā kārtībā, sastādot gada ienākumu deklarāciju (turpmāk - deklarācija)."

2. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

"2.pants. Nodokļa maksātāji

Nodokli maksā:

1) fiziskās personas, kas atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām" ir iekšzemes nodokļu maksātāji (turpmāk - arī rezidenti) un taksācijas periodā (kalendārajā gadā) ir guvuši ienākumus Latvijas Republikā un/vai ārvalstīs;

2) fiziskās personas, kas atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām" ir ārvalstu nodokļu maksātāji (turpmāk - arī nerezidenti) un taksācijas periodā ir guvuši ienākumus Latvijas Republikā;

3) fiziskās personas - individuālo uzņēmumu, arī zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašnieki, kas taksācijas periodā (kalendārajā gadā) ir guvuši ienākumus, kuri nav aplikti ar uzņēmumu ienākuma nodokli."

3. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

"3.pants. Ar nodokli apliekamais objekts

1. Ar nodokli tiek aplikts iekšzemes nodokļa maksātāja (turpmāk - maksātājs) taksācijas perioda (kalendārā gada) apliekamo ienākumu apjoms. Algas nodokļa objekts ir maksātāja mēneša apliekamie ienākumi.

2. Iekšzemes nodokļa maksātāja gada (algas nodokļa maksātāja - mēneša) apliekamais ienākums ir viņa gada (mēneša) ienākums, izņemot šā likuma 9.pantā minētos neapliekamos ienākumus, no kuriem tiek atskaitīti:

1) šā likuma 10.pantā noteiktie attaisnotie izdevumi;

2) maksātāja gada (mēneša) neapliekamais minimums;

3) šā likuma 13.pantā noteiktie atvieglojumi.

3. Ārvalstu nodokļa maksātāja (nerezidenta) ar nodokli apliekamais ienākums ir:

1) ienākums no algota darba, ieskaitot darbu, kas veikts Latvijas Republikā tāda darba devēja labā, kurš nav Latvijas Republikas rezidents vai kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā, vai darbu, kas veikts ārpus Latvijas Republikas Latvijas Republikas darba devēja labā;

2) ienākums no neatkarīgiem profesionāliem pakalpojumiem, kas Latvijas Republikas rezidentiem vai nerezidentu pastāvīgajām pārstāvniecībām Latvijas Republikā sniegti Latvijas Republikā vai ārpus tās;

3) izpildītājmākslinieku, sportistu un treneru ienākums no viņu profesionālās darbības, kas veikta Latvijas Republikā;

4) ienākums no pienākumu pildīšanas Latvijas Republikā reģistrētas uzņēmējsabiedrības padomē vai valdē;

5) ienākums no Latvijas Republikā reģistrētas līgumsabiedrības;

6) ienākums likvidācijas kvotas veidā no Latvijas Republikā reģistrētas uzņēmējsabiedrības likvidācijas - tādā apmērā, kādā tas pārsniedz izmaksājamo dividendi;

7) ienākums no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma;

8) ienākums no kustamā īpašuma izmantošanas Latvijas Republikā."

4. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

"4.pants. Nodokļa aprēķināšanas un ņemšanas veids

1. Nodokli aprēķina un budžetā iemaksā:

1) (maksātāja) algas nodokli - darba devējs;

2) no ienākumiem, kas noteikti šā likuma 17.panta desmitajā un divpadsmitajā daļā, - to izmaksātājs;

3) no šā likuma 1.panta pirmās daļas 3.punktā minētajiem ienākumiem, kā arī patentmaksu - maksātājs.

2. Maksātājs, izņemot personas, kas minētas šā likuma 20.pantā, maksā nodokli atbilstoši deklarācijai rezumējošā kārtībā. Taksācijas gada laikā tiek izdarīti nodokļa avansa maksājumi.

3. Avansa maksājumu apmēru maksātājam, kas gūst ienākumus no individuālā darba, uzņēmuma līguma un uzņēmējdarbības, no kuras ienākumiem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem."

5. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

"5.pants. Ierobežojumi darba devējam

1. Darba devējam ir aizliegts nodarbināt personas, kas neiesniedz algas nodokļa grāmatiņu (turpmāk - arī grāmatiņa), algas nodokļa karti (turpmāk - karte) vai neuzrāda termiņuzturēšanās atļauju, kas izdota likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā un dod tiesības strādāt algotu darbu Latvijas Republikā (turpmāk - darba atļauja).

2. Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz steidzamu, īslaicīgu, vienreizēju darbu pildīšanu, par kuriem norēķins tiek izdarīts tūlīt pēc darbu izpildes. Šādā veidā vienu personu var nodarbināt ne vairāk kā 43 stundas mēnesī vai 10 stundas nedēļā."

6. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

"7.pants. Maksātāja gada ienākums

Maksātāja gada ienākums ir visa taksācijas perioda (kalendārā gada) laikā iegūto naudas, naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu kopums."

7. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

"8.pants. Gada apliekamā ienākuma avoti

1. Maksātāja gada apliekamo ienākumu veido ienākumi, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis, un pārējie šā panta trešajā daļā minētie ienākumi.

2. Pie ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis, tiek pieskaitīta darba alga, prēmijas, vienreizēja un sistemātiska atlīdzība un citi ienākumi, ko darba ņēmējs saņem uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata uzņēmējsabiedrībās, valsts uzņēmumos, iestādēs, organizācijās un no fiziskajām personām, kā arī atlīdzība par valsts dienesta pienākumu izpildi un ienākumi no darba līguma izpildes.

3. Pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti:

1) ienākumi no individuālā darba un uzņēmuma līguma;

2) ienākumi no individuālā uzņēmuma, arī no zemnieku vai zvejnieku saimniecības, ja tie nav uzņēmumu ienākuma nodokļa objekts;

3) ienākumi no līgumsabiedrības;

4) ienākumi, ko uzņēmējsabiedrības, uzņēmuma (iestādes, organizācijas) dalībnieki saņem uzņēmējsabiedrības, uzņēmuma (iestādes, organizācijas) likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā;

5) ienākumi no nekustamā īpašuma (ēku, ēku daļu, dzīvokļu, zemes) iznomāšanas vai izīrēšanas;

6) ienākumi no lietas (zemes, telpas) nodošanas tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam;

7) ienākumi no kustamās mantas iznomāšanas;

8) ienākumi no intelektuālā īpašuma un tiesībām uz to (autoratlīdzība, izpildītājatlīdzība; zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un viņu mantinieku honorāri);

9) no uzņēmējsabiedrībām, uzņēmumiem (iestādēm, organizācijām) saņemtie dāvinājumi;

10) citi ienākumi, kas nav minēti šā likuma 9.pantā."

8. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

"9.pants. Ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi

1. Gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti šādi ienākumu veidi:

1) personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības un zemnieka saimniecības ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas, ja tie nepārsniedz 3000 latu gadā. Lauksaimnieciskā ražošana šā likuma izpratnē ir augkopības, lopkopības, iekšējo ūdeņu zivsaimniecības un dārzkopības produkcijas ražošana;

2) fiziskajām personām izmaksātās dividendes no uzņēmējsabiedrības ienākuma, ja par šo ienākumu ir nomaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis, kā arī fiziskās personas - individuālā uzņēmuma īpašnieka ienākumi no tā uzņēmuma ienākuma, par kuru ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis;

3) ienākumi no noguldījumiem un depozītiem kredītiestādēs;

4) apdrošināšanas atlīdzības, izņemot tās apdrošināšanas atlīdzības, kas izmaksātas pēc dzīvības, veselības un negadījuma apdrošināšanas līguma, kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba devējs (vai cits apdrošinājuma ņēmējs - juridiskā persona), pienākot apdrošināšanas līgumā paredzētajam līguma beigu termiņam vai laužot līgumu pirms termiņa;

5) naudas un mantu loteriju, valsts un pašvaldību aizņēmumu un valsts kases saistību laimesti;

6) likumdošanas aktos noteiktās valsts pensijas un izmaksas no likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā reģistrētajiem pensiju fondiem;

7) normatīvajos aktos noteiktie pabalsti, kas izmaksāti no budžeta un Ministru kabineta noteiktajiem fondiem, izņemot pārejošas darba nespējas pabalstus, un normatīvajos aktos noteiktā atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu;

8) mācību iestāžu un Ministru kabineta apstiprināto fondu izmaksātās stipendijas;

9) mantojuma rezultātā gūtais ienākums, izņemot autoratlīdzību (honorāru), kuru izmaksā autortiesību mantiniekiem, un no fiziskajām personām saņemtais dāvinājums;

10) konkursos un sacensībās saņemtās mantiskās un naudas balvas (prēmijas), kuru kopējā vērtība taksācijas gadā nepārsniedz 150 latu, un publiskos starptautiskos konkursos gūtās balvas un prēmijas, kuru kopējā vērtība gadā nepārsniedz 3000 latu, kā arī Baltijas asamblejas balvu laureātiem izmaksātā naudas prēmija;

11 uzturnauda (alimenti);

12) summas, kas uz tiesas sprieduma pamata saņemtas laulības šķiršanas sakarā;

13) atlīdzība likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā par kaitējumu darbaspēju zaudējuma gadījumā, kas saistīts ar sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu, kā arī apgādnieka zaudējuma sakarā;

14) darbinieka vai viņa radinieku (tuvinieku) nāves gadījumā darba devēja piešķirtais bēru pabalsts, kura vērtība nepārsniedz 150 latu;

15) palīdzība stihiskas nelaimes gadījumā vai citos ārkārtējos gadījumos, ja tā sniegta uz valsts vai pašvaldību pārvaldes institūciju lēmuma pamata;

16) kompensācijas izmaksas Ministru kabineta noteikto normu ietvaros, izņemot kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu;

17) ar Ministru kabineta lēmumu noteiktā apgāde natūrā, kā arī summas, kas izmaksātas šīs apgādes vietā;

18) atlīdzība par asiņu nodošanu un cita veida donorpalīdzību;

19) ienākumi no sava īpašuma pārdošanas, izņemot ienākumus no pārdošanai izgatavotu un iegādātu izstrādājumu pārdošanas;

20) palīdzība, kas sniegta, pamatojoties uz arodbiedrības institūcijas lēmumu, no arodbiedrības naudas līdzekļiem, kuri veidojas no arodbiedrības biedru naudas maksājumiem un ārvalstu arodbiedrību ziedojumiem (dāvinājumiem);

21) kompensācija naudā, ko fiziskajai personai izmaksā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), pamatojoties uz nosacījumu, ka šī fiziskā persona taksācijas perioda (kalendārā gada) laikā iegādājas zināmu daudzumu preču attiecīgajā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā). Šis noteikums nav piemērojams gadījumos, kad fiziskā persona nav iegādāto preču galīgais patērētājs (veic šo preču tālākpārdošanu),

2. Šā panta pirmās daļas 1., 10., 14. un 16.punktā minēto ienākumu, ja tie pārsniedz attiecīgās šajos punktos noteiktās summas (normas) lielumu, pārsnieguma summa tiek aplikta ar nodokli."

9. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

"10.pants. Attaisnotie izdevumi

1. Pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti šādi maksātāja izdevumi:

1) nomaksātā sociālā nodokļa summa un valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi;

2) izdevumi par maksātāja un viņa ģimenes locekļu kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu un par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu. Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabinets;

3) summas, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodotas Latvijas Republikā reģistrētām sabiedriskajām kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijām un fondiem, reliģiskajām organizācijām un budžeta iestādēm, kam atbilstoši likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 20.pantam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piešķirta atļauja saņemt ziedojumus, bet šīs summas nedrīkst pārsniegt 20 procentus no apliekamā ienākuma lieluma;

4) zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru izdevumi, kuri saistīti ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu un par kuriem autori saņem autoratlīdzību (honorāru). Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabinets.

2. Pirms darba ņēmēja ienākuma aplikšanas ar algas nodokli no mēneša ienākuma apjoma tiek atskaitīti šā panta pirmās daļas 1.punktā minētie maksājumi."

10. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

"11.pants. No saimnieciskās darbības gūtā apliekamā ienākuma noteikšana

1. Fiziskās personas ienākums no saimnieciskās darbības (arī no uzņēmuma līguma un individuālā uzņēmuma, zemnieku vai zvejnieku saimniecības) tiek aprēķināts kā šajā pantā noteikto ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība.

2. Ieņēmumos, kas gūti no saimnieciskās darbības, tiek ieskaitīti:

1) ieņēmumi no preču, darbu un pakalpojumu pārdošanas;

2) ieņēmumi no īpašuma un telpu iznomāšanas vai izīrēšanas;

3) summas, kas saņemtas soda naudas veidā.

3. Izdevumos, ja tie saistīti ar šā ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības, tiek ieskaitīti:

1) izdevumi par iegādātām izejvielām, materiāliem, pusfabrikātiem, izstrādājumiem, par inventāru, kura vērtība nepārsniedz 100 latu, par precēm, kurināmo un enerģiju;

2) izdevumi, kas saistīti ar algotā darbaspēka izmantošanu likumdošanas aktos atļautajos gadījumos;

3) komandējumu, reklāmas, kancelejas, pasta, telegrāfa, teleksa, telefaksa, mārketinga un mākslas darbu taksācijas izdevumi;

4) pamatlīdzekļu nolietojuma (amortizācijas) summas, pamatojoties uz likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli";

5) izdevumi, kas saistīti ar pamatlīdzekļu kārtējo remontu;

6) nomas un īres maksa;

7) nomaksātā sociālā nodokļa summa un valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi, kā arī obligātās apdrošināšanas prēmiju maksājumi un dzīvības, veselības un negadījuma apdrošināšanas prēmiju maksājumi par darbiniekiem atbilstoši likumam "Par apdrošināšanu", ja darbinieka apdrošināšanas līgums ir noslēgts uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem;

8) izdevumi par darbinieku izglītošanu un kvalifikācijas paaugstināšanu;

9) izmaksas par ražošanas rakstura darbiem un pakalpojumiem, ko veikuši citi uzņēmumi, organizācijas vai fiziskās personas, izņemot izmaksas kapitālieguldījumiem;

10) procentu maksa par banku kredīta izmantošanu, izņemot soda naudas maksājumus;

11) maksa par licenci;

12) zaudējumi tiesas noteiktajā apmērā, kuri nodarīti līgumpartneriem, neizpildot vai pienācīgi neizpildot savas saistības;

13) Latvijas Republikā noteikto nodokļu (izņemot iedzīvotāju ienākuma nodokli) un nodevu (izņemot valsts nodevu par prasības pieteikumu tiesā) maksājumi valsts vai pašvaldības budžetā.

4. Ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos netiek ieskaitīti izdevumi, kas atbilstoši likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 5.pantam nav uzskatāmi par tādiem izdevumiem, kas ir tieši saistīti ar saimniecisko darbību.

5. Maksātājam jāveic likumdošanas aktos noteiktā ieņēmumu un ar ienākumu gūšanu saistīto izdevumu uzskaite. Maksātāja tiesības uz to, lai no apliekamā ienākuma tiktu izslēgti ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītie izdevumi, pierādāmas dokumentāri, uzrādot attiecīgus dokumentus vai iesniedzot to kopijas Valsts ieņēmumu dienesta rajona nodokļu inspekcijai.

6. Zemnieku un zvejnieku saimniecību apliekamajā ienākumā netiek ietverti produkti (pašpatēriņš), ko savām vajadzībām izlietojis saimniecības īpašnieks un viņa ģimenes locekļi, kā arī personas, kuras ar saimniecības īpašnieku ir radniecībā līdz trešajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei."

11. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

"12.pants. Maksātāja gada neapliekamais minimums

1. Maksātāja gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta summa vienas personas gada neapliekamā minimuma apmērā. Gada neapliekamais minimums ir visu gada mēnešu neapliekamo minimumu summa. Mēneša neapliekamā minimuma apmēru nosaka Ministru kabinets.

2. Nerezidentiem neapliekamais minimums netiek piemērots."

12. Izteikt 13.pantu šādā redakcijā:

"13.pants. Atvieglojumi maksātājam

1. Maksātājam paredzēti šādi atvieglojumi:

1) par katras šādas personas uzturēšanu, ja tā nesaņem šā likuma 9.panta pirmās daļas 6.punktā noteiktos ienākumus, izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju un sociālo pensiju bērniem invalīdiem līdz 16 gadu vecumam, - puses apmērā no maksātāja gada neapliekamā minimuma vienam no apgādniekiem:

a) par nepilngadīgu bērnu,

b) par bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai,

c) par nestrādājošu laulāto,

d) par nestrādājošiem vecākiem un vecvecākiem,

e) par mazbērnu vai audzināšanā paņemtu bērnu, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus), arī tikmēr, kamēr viņš turpina vispārējās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai,

f) par brāli, māsu, kas ir jaunāki par 18 gadiem, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku,

g) par apgādībā esošu personu apgādājamiem,

h) par personu, kuras labā pēc tiesas sprieduma no maksātāja tiek piedzīta uzturnauda (alimenti),

i) par maksātāju aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu;

2) papildu atvieglojumi:

a) I vai II grupas invalīdam - maksātāja gada (mēneša) neapliekamā minimuma apmērā, ja viņš nesaņem papildu atvieglojumu kā politiski represētā persona,

b) III grupas invalīdam - divu trešdaļu apmērā no maksātāja gada (mēneša) neapliekamā minimuma, ja viņš nesaņem papildu atvieglojumu kā politiski represētā persona,

c) politiski represētai personai - maksātāja gada neapliekamā minimuma apmērā.

2. Ja šā panta pirmajā daļā minētās personas gūst ienākumus, maksātājs tos uzrāda savā deklarācijā, izņemot šā panta trešajā daļā paredzētos gadījumus.

3. Šā panta pirmās daļas 1. punktā noteiktie atvieglojumi nav piemērojami, ja šajā punktā minētās personas patstāvīgi saņem ar nodokli apliekamos ienākumus, kas pārsniedz pusi no noteiktā neapliekamā minimuma, vai bezdarbnieka pabalstu (stipendiju) vai tās uztur kāda cita persona.

4. Nerezidentiem nav tiesību uz šajā pantā noteiktajiem nodokļa atvieglojumiem."

13. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

"14.pants. Maksātāja attaisnoto izdevumu un atvieglojumu pamatojums

1. Maksātāja tiesības uz attaisnoto izdevumu, ar saimnieciskās darbības veikšanu saistīto izdevumu un atvieglojumu izslēgšanu no apliekamā ienākuma pierādāmas dokumentāri, uzrādot attiecīgus dokumentus vai iesniedzot to norakstus.

2. Uz maksātāja iesniegto dokumentu pamata nodokļu inspekcija ieraksta grāmatiņā atvieglojuma posteņus, bet darba devējs ņem vērā šā likuma 10.panta otrajā daļā noteiktos attaisnotos izdevumus. Par ierakstu pareizību ir solidāri atbildīgi darba devējs un maksātājs.

3. Ja maksātājs dokumentus, kas apstiprina attaisnotos izdevumus un atvieglojumus, pamatotu iemeslu dēļ nav laikus iesniedzis, tie saskaņā ar nodokļu inspekcijas lēmumu tiek ņemti vērā attiecībā uz laiku no tiesību rašanās brīža, bet tas nedrīkst būt ilgāks par vienu iepriekšējo gadu.

4. Maksātāja dokumenti, kas apstiprina attaisnotos izdevumus, attiecas tikai uz taksācijas periodu (kalendāro gadu)."

14. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

"15.pants. Nodokļa likmes

1. Gada apliekamais ienākums, kas noteikts kā starpība starp maksātāja gada ienākuma summu un summu, kura aprēķināta saskaņā ar šā likuma 10., 12. un 13.panta noteikumiem, tiek aplikts ar nodokli atbilstoši šajā likumā noteiktajām likmēm.

2. Nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, ir 25 procenti. Algas nodokļa maksātājam nodokļa likme 25 procentu apmērā jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma.

3. Ja nodokļa maksātāja gada apliekamie ienākumi pārsniedz 60 000 latu, tad no 60 000 latu jāmaksā nodoklis pēc 25 procentu likmes, bet no pārsnieguma summas - pēc 10 procentu likmes."

15. Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

"17.pants. Algas nodokļa ieturēšana un maksāšana un nodokļa ieturēšana no ienākumiem, kuri nav saistīti ar darba attiecībām

1. Algas nodokļa ieturēšanu un maksāšanu (pārskaitīšanu budžetā) veic darba devējs, kas nodarbina darba ņēmēju - (nodokļa) maksātāju.

2. Algas nodoklis tiek aprēķināts atbilstoši šā likuma 15.pantā noteiktajai likmei.

3. Ar algas nodokli apliekamais mēneša ienākums ir:

1) Latvijas Republikā dzīvojošām personām pamatdarba vietā (vietā, kur iesniegta grāmatiņa) - starpība starp kalendārā mēneša ienākumu un mēneša neapliekamā minimuma, šā likuma 10.panta otrajā daļā noteikto attaisnoto izdevumu un šā likuma 13.panta pirmajā daļā noteikto atvieglojumu summu;

2) Latvijas Republikā dzīvojošām personām papildu darba vietā (vietā, kur iesniegta karte) - kalendārā mēneša ienākums;

3) personām, kurām Latvijas Republika nav pastāvīgā dzīvesvieta, - kalendārā mēneša ienākums.

4. Summu, kas aprēķināta kā starpība starp šā panta trešās daļas 3.punktā noteikto apliekamo ienākumu un summu, kas vienāda ar 20 mēneša neapliekamajiem minimumiem, personām, kurām Latvijas Republika nav pastāvīgā dzīvesvieta, apliek atbilstoši papildlikmei.

5. Algas nodoklis iemaksājams budžetā reizi mēnesī, kad bankā tiek saņemta nauda iedzīvotāju ienākumu izmaksai. Darba devēji, kas iedzīvotāju ienākumus izmaksā no kases ieņēmumiem, nesaņemot naudu bankā, iemaksā algas nodokli budžetā nākamajā dienā pēc algas izmaksas.

6. Darba devējs par darba ņēmējam taksācijas periodā izmaksātajām summām, kā arī par atskaitītajām summām, aprēķināto un nomaksāto nodokli izdara attiecīgu ierakstu grāmatiņā vai kartē. Gadam beidzoties, darba devējs izdod darba ņēmējam, kā arī nosūta nodokļu inspekcijai pēc savas atrašanās vietas paziņojumu par algas nodokli, kas samaksāts darba attiecību pastāvēšanas periodā; kopā ar paziņojumu par algas nodokli darba devējs nosūta arī maksātāja karti.

7. Paziņojums par algas nodokli tiek nogādāts adresātam ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārī, ja darba attiecības pastāvējušas līdz gada beigām. Ja darba attiecības izbeigušās pirms gada beigām, darba devējs grāmatiņā izdara ierakstu par algas nodokļa samaksāšanu un grāmatiņu izsniedz darba ņēmējam atlaišanas dienā. Darba ņēmēja karti darba devējs kopā ar paziņojumu par algas nodokli nosūta nodokļu inspekcijai pēc savas atrašanās vietas. Paziņojuma norakstu par algas nodokli darba devējs izsniedz darba ņēmējam, izbeidzoties darba attiecībām. Ja darba ņēmējs tiek nodarbināts šā likuma 5.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā, darba devējs, izmaksājot atalgojumu, izsniedz viņam norakstu no paziņojuma par algas nodokli.

8. Darba devējs iesniedz nodokļu inspekcijai pēc savas atrašanās vietas izziņu par summām, kas izmaksātas personām, kurām Latvijas Republika nav pastāvīgā dzīvesvieta, par atskaitījumiem, kas izdarīti no šīm summām, un samaksāto nodokli.

9. Paziņojumu par algas nodokli nodokļu inspekcija pēc darba devēja atrašanās vietas pārsūta nodokļu inspekcijai pēc maksātāja dzīvesvietas, ja tā ir citā administratīvajā rajonā.

10. Personu ienākumi, kurus izmaksā uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības (iestādes, organizācijas), ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, apliekami ar nodokli ienākumu izmaksas vietā. Pie šādiem ienākumiem pieder:

1) autoratlīdzība (honorārs), arī atlīdzība par autora pārdotajiem lietišķās un dekoratīvās mākslas darbiem un tautas daiļamatniecības izstrādājumiem;

2) autoratlīdzība (honorārs), kuru izmaksā autortiesību mantiniekiem;

3) atlīdzība, kuru izmaksā sagādes un citas organizācijas par medījumu jēlādām, medījumiem un to gaļu, medību trofejām, zoobarību un citu savvaļā iegūto produkciju;

4) apdrošināšanas atlīdzība, kas saskaņā ar dzīvības, veselības un negadījuma apdrošināšanas līgumu, kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba devējs (vai cits apdrošinājuma ņēmējs - juridiskā persona), izmaksāta, pienākot apdrošināšanas līgumā paredzētajam līguma beigu termiņam vai laužot līgumu pirms termiņa.

11. Uzņēmējsabiedrības, uzņēmumi (iestādes, organizācijas) par personām izmaksātajiem ienākumiem, kas minēti šā panta desmitajā, divpadsmitajā un trīspadsmitajā daļā, un no tiem ieturēto nodokli maksātājam izsniedz dokumentu un nosūta par to paziņojumu nodokļu inspekcijai pēc savas atrašanās vietas ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 15.datumam. Uzņēmējsabiedrības, uzņēmumi (iestādes, organizācijas) par summām, kas personām izmaksātas, neieturot no tām nodokli, ja šīs ienākuma summas saistītas ar personu saimniecisko darbību, nosūta paziņojumu nodokļu inspekcijai pēc savas atrašanās vietas ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 15.datumam.

12. Šā likuma 3.panta trešās daļas 1., 2., 3., 4. un 6.punktā minētie ienākumi tiek aplikti ar nodokli ienākuma izmaksas vietā.

13. Ja mēnesī izmaksātā ienākuma vai vienreizējās izmaksas apmērs ir trīs lati vai mazāks, to izmaksājot, nodoklis netiek ieturēts ienākuma izmaksas reizē. Ienākuma saņēmējs uzrāda šīs summas savā deklarācijā, ko iesniedz par taksācijas perioda (kalendārā gada) ienākumiem tam sekojošajā gadā. Ienākuma izmaksātājs par šo ienākumu nosūta ziņas nodokļu inspekcijai šā panta vienpadsmitajā daļā noteiktajā kārtībā.

14. Persona, kas veic profesionālo darbību kā mākslinieks, autors vai citas radošas profesijas pārstāvis, vai persona, kuras apgādībā ir trīs un vairāk nepilngadīgu bērnu un bērnu, kuri turpina izglītības iegūšanu līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, var lūgt Valsts ieņēmumu dienesta rajona nodaļu izsniegt tai apliecību par nodokļa neieturēšanu izmaksas vietā, ja šī persona apliecina Valsts ieņēmumu dienestam, ka tās kopējais apliekamais ienākums gadā sagaidāms mazāks nekā gada neapliekamais minimums saskaņā ar šā likuma 12.pantu un 13.pantā tai paredzēto atvieglojumu summa ar nosacījumu, ka ir ievēroti visi šā panta piecpadsmitajā daļā minētie noteikumi. Valsts ieņēmumu dienestam minētā apliecība šādā gadījumā ir jāizsniedz, ja prasītājam nav bijuši nodokļu likumdošanas aktu pārkāpumi.

15. Apliecības par nodokļa neieturēšanu tiek izsniegtas un atsauktas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. 10 dienu laikā kopš brīža, kad maksātāja ienākums pārsniedz gada apliekamo minimumu un šā likuma 13.pantā paredzēto atvieglojumu summu, vai kad maksātājs ir noslēdzis līgumu, no kura gūtie ienākumi pārsniedz gada neapliekamo minimumu un šā likuma 13.pantā paredzēto atvieglojumu summu, maksātājs par to paziņo Valsts ieņēmumu dienesta rajona (pilsētas) nodaļai. Ziņu slēpšanas gadījumā apliecību par nodokļa neieturēšanu Valsts ieņēmumu dienests atsauc un turpmāk šai personai neizsniedz.

16. Ja šā panta otrajā, trešajā un desmitajā daļā minētās izmaksas saņem persona, kurai izsniegta apliecība par nodokļa neieturēšanu, nodoklis par šiem maksājumiem nav jāietur un šis fakts jāatspoguļo dokumentos, kas iesniedzami Valsts ieņēmumu dienesta rajona (pilsētas) nodaļai saskaņā ar šā panta vienpadsmito daļu."

16. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

"18.pants. Nodokļa aprēķināšana no saimnieciskās darbības ienākuma un tā maksāšana avansā

1. Līdz taksācijas gada 1.februārim vai mēnesi pēc saimnieciskās darbības uzsākšanas maksātājs iesniedz nodokļu inspekcijai pēc savas dzīvesvietas aprēķinu par nodokļa avansa maksājumu lielumu taksācijas gadā, pamatojoties uz iepriekšējā gada ienākumu vai prognozējot paredzamo ienākumu. Ja maksāšanas periodā faktiskais ienākuma lielums mainās, maksātājs iesniedz precizētu nodokļa avansa maksājumu pārrēķinu. Personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības vai zemnieku saimniecības īpašnieka ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas avansa maksājumi tiek noteikti tādā apmērā, kas atbilst nodoklim no puses viņa iepriekšējā gada apliekamā ienākuma. Ja viņa ceturkšņa ienākumu apjoms ir uz pusi mazāks par ceturto daļu gadam noteiktā nodokļa avansa maksājumu apmēra, avansa maksājumu var pārcelt uz nākamo šā panta trešajā daļā paredzēto termiņu.

2. Nodokļu inspekcija mēneša laikā, pamatojoties uz iesniegtajiem maksātāja aprēķiniem par avansa maksājumu lielumu un tās rīcībā esošajiem datiem, precizē avansa maksājumu lielumu un paziņojumu par to nosūta maksātājam.

3. Maksātājs patstāvīgi iemaksā budžetā aprēķinātos nodokļa avansa maksājumus par taksācijas gadu šādos termiņos: ne vēlāk kā 15.martā, ne vēlāk kā 15.maijā, ne vēlāk kā 15.augustā un ne vēlāk kā 15.novembrī - ikreiz ceturto daļu no nodokļa avansa summas, ja nodokļu inspekcija nav noteikusi citādi.

4. Maksātāji, kuri saņem patentu individuālā darba veikšanai, līdz patenta saņemšanai samaksā patentmaksu, kas ir ienākuma nodokļa avansa maksājums.

5. No šā likuma 8.panta trešās daļas 4., 8. un 9.punktā minētajiem ienākumiem avansa maksājumi nav jāizdara."

17. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

"19.pants. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas rezumējošā kārtība

1. Nodokļa aprēķināšanu un iemaksāšanu budžetā rezumējošā kārtībā veic maksātājs.

2. Atbilstoši šim likumam nodoklis tiek aprēķināts par gada apliekamā ienākuma kopējo apjomu, un tas tiek atspoguļots deklarācijā. Deklarācijā tiek uzrādīti visi maksātāja taksācijas periodā (kalendārajā gadā) gūtie ienākumi, arī ar nodokli neapliekamie ienākumi.

3. Maksātājs ne vēlāk kā 15 dienu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas iemaksā budžetā aprēķinātā nodokļa summu, bet, ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 100 latus, maksātājs to var iemaksāt budžetā triju mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas, iemaksājot līdz katra mēneša 15.datumam trešo daļu no šīs summas. Turklāt šī summa ir samazināma par to nodokļa daļu, kuru taksācijas gada laikā darba devēji samaksājuši kā algas nodokli vai pats maksātājs - kā avansu, arī kā patentmaksu.

4. Ja rezumējošā kārtībā aprēķinātā summa pēc pārbaudes izrādās mazāka par avansā samaksāto, nodokļu inspekcija triju mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas atmaksā maksātājam radušos starpību. Šā likuma 20.panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos pēc saīsinātās ienākumu deklarācijas pārbaudes nodokļu inspekcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atmaksā maksātājam starpību starp laika posmā no kalendārā gada sākuma nomaksāto un aprēķināto nodokļa summu 30 dienu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas.

5. Deklarācija ar tai pievienotajiem dokumentiem, kas apliecina nodokļa iemaksāšanu budžetā, iesniedzama nodokļu inspekcijai pēc maksātāja dzīvesvietas ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1.aprīlī.

6. Deklarācijai ir pievienojami vai reizē ar to uzrādāmi un, ja nepieciešams, iesniedzami dokumenti, kas apliecina:

1) maksātāja tiesības uz atvieglojumiem;

2) taksācijas gada laikā izdarītos attaisnotos izdevumus;

3) kā avansu, arī kā algas nodokli un patentmaksu samaksāto nodokli.

7. Ja maksātājs taksācijas gada laikā ir mainījis dzīvesvietu, deklarācija jāiesniedz (jānosūta pa pastu) nodokļu inspekcijai pēc iepriekšējās dzīvesvietas."

18. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

"20.pants. Ienākumu deklarēšanas atvieglojumi

1. Tiesības neiesniegt deklarāciju ir šādām iedzīvotāju kategorijām:

1) personām, kuras ir jaunākas par 16 gadiem, ja tās negūst ar nodokli apliekamus ienākumus;

2) nerezidentiem (šā likuma 2.panta 2.punktā minētajām personām), izņemot personas, kuras guvušas šā likuma 8.panta trešās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 10. punktā minētos ienākumus;

3) personām, kuru gada ienākuma kopējais apjoms nepārsniedz gada neapliekamo minimumu.

2. Šā panta pirmās daļas 1. un 3.†punktā minētajām personām, izņemot personas, kuras ir jaunākas par 16 gadiem, jāiesniedz nodokļu inspekcijai pēc savas dzīvesvietas paziņojums par deklarācijas neiesniegšanu.

3. Tiesības iesniegt saīsinātu gada ienākumu deklarāciju ir:

1) personām, kuras guvušas ienākumus tikai kā darba ņēmējas;

2) personām, kuras guvušas tikai šā likuma 8.panta trešās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 10. punktā minētos ienākumus.

4. Tiesības iesniegt saīsinātu deklarāciju taksācijas gada laikā ir personām, kas saņem šā likuma 8.panta trešās daļas 8. punktā noteiktos ienākumus."

19. Izteikt 22.pantu šādā redakcijā:

"22.pants. Deklarācijas kontrolēšana

1. Nodokļu inspekcija pārbauda iesniegtajā deklarācijā uzrādītos datus, pamatojoties uz darba devēja paziņojumu par algas nodokli un nodokļa kartēm, ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu, apsekošanas, pārbaužu un citu inspekcijas rīcībā esošo informāciju.

2. Ja maksātājs iesniegtajā deklarācijā ir uzrādījis ienākumu apjomu, kas, pēc nodokļu inspekcijas novērtējuma, ir mazāks par viņa izdevumu apjomu, vai paziņojis par deklarācijas neiesniegšanu vai iesniedzis saīsināto deklarāciju saskaņā ar šā likuma 20.panta nosacījumiem, bet, pēc nodokļu inspekcijas novērtējuma, viņa izdevumu līmenis pārsniedz ienākumu apjomu, kas dod tiesības izmantot minētajā pantā noteiktos atvieglojumus attiecībā uz ienākumu deklarēšanu, nodokļu inspekcijai ir tiesības noteikt maksātājam nodokļa summu atbilstoši savam vērtējumam par to, cik lielam ienākumu līmenim atbilst analoģiska apjoma un rakstura izdevumi."

20. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

"23.pants. Deklarācijas koriģēšana

1. Ja iesniegtajā deklarācijā ir faktoloģiskas un/vai aprēķina neprecizitātes, nodokļu inspekcija izlabo pieļautās kļūdas un nosūta izlaboto deklarāciju maksātājam.

2. Maksātāja pienākums ir 30 dienu laikā no izlabotās deklarācijas saņemšanas dienas iemaksāt budžetā trūkstošo nodokļa summu un par to ziņot nodokļu inspekcijai.

3. Ja maksātājs rezumējošā kārtībā kļūdaini iemaksājis budžetā lielāku nodokļa summu, nekā likumā noteikts, kļūdaini iemaksātā summa ir saņemama atpakaļ, bet ne vairāk kā par trim gadiem.

4. Konstatējot likuma pārkāpumus, ienākumu nepilnīgu uzrādīšanu vai slēpšanu un citus pārkāpumus, nodokļu inspekcija sastāda aktu par pārkāpumu un piemēro likumos paredzētās sankcijas."

21. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

"25.pants. Nodokļa maksāšanas vieta

1. Iekšzemes nodokļa maksātāja (rezidenta) nodokļa summa tiek iemaksāta budžetā, pamatojoties uz šā likuma 26.panta nosacījumiem.

2. Nodokļa summas, ko iemaksājušas šā likuma 2.panta 2.punktā minētās personas, tiek ieskaitītas pašvaldības budžetā pēc darba devēja vai nekustamā īpašuma atrašanās vietas."

22. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

"26.pants. Nodokļa sadalīšana

1. Nodokļa summa tiek sadalīta starp maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetu un pašvaldību budžetu izlīdzināšanas fondu saskaņā ar likumu par ikgadējo valsts budžetu. Nodokļu parādu summas, atsavinātais ienākums, nokavējuma un soda naudas tiek ieskaitītas maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā.

2. Patentmaksa tiek ieskaitīta tās pašvaldības budžetā, kura izsniegusi patentu.

3. Šā likuma 19.panta ceturtajā daļā minētā starpība ir izmaksājama no tās pašvaldības budžeta, kurā ieskaitāmi nodokļa pamatmaksājumi."

23. Izteikt 27.pantu šādā redakcijā:

"27.pants. Pašvaldību pienākumi

1. Pašvaldībām ir pienākums veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu grāmatiņu un karšu izsniegšanu savas administratīvās teritorijas iedzīvotājiem, kā arī citus nodokļa iekasēšanai nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar to nodokļa maksātāju reģistrāciju, kuri gūst ienākumus no īpašuma vai uzņēmējdarbības, kā arī jautājumiem par šo nodokļa maksātāju ienākumu no īpašuma vai uzņēmējdarbības novērtēšanu.

2. Nodokļa administrēšanas funkciju sadalījumu starp Valsts ieņēmumu dienestu un pašvaldībām nosaka Ministru kabinets."

24. Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:

"28.pants. Maksātāja pienākumi

Maksātāja pienākums ir:

1) šajā likumā noteiktajos termiņos un kārtībā sastādīt un iesniegt nodokļu inspekcijai pēc savas dzīvesvietas deklarāciju vai paziņojumu;

2) šajā likumā noteiktajos termiņos un kārtībā iemaksāt budžetā nodokli;

3) nodrošināt nodokļu inspekcijas pārstāvjiem iespēju iekļūt telpās un teritorijā, kas izmantota apliekamā ienākuma gūšanai;

4) uzskaitīt ienākumus un izdevumus, kas gūti vai izdarīti, veicot saimniecisko darbību, uzglabāt izdevumus apliecinošos dokumentus un uzrādīt tos vai iesniegt to kopijas nodokļu inspekcijai pēc tās pieprasījuma;

5) uz nodokļu inspekcijas koriģētās deklarācijas pamata iemaksāt budžetā trūkstošo nodokļa summu;

6) ziņot nodokļu inspekcijai par nolūku veikt saimniecisko darbību vai individuālo darbu un par gaidāmajiem ienākumiem no šīs darbības;

7) ziņot nodokļu inspekcijai par saimnieciskās darbības pārtraukšanu, mēneša laikā iesniedzot paziņojumu par ienākumiem, kas šajā periodā gūti no saimnieciskās darbības, un ar to gūšanu saistītajiem izdevumiem."

25. Izteikt 30.pantu šādā redakcijā:

"30.pants. Maksātāja tiesības

Maksātājam ir šādas tiesības:

1) iesniegt nodokļu inspekcijai motivētu prasību sadalīt taksācijas gadam noteikto apliekamo ienākumu pa iepriekšējiem gadiem, ja minētais ienākums gūts vairāku gadu darba rezultātā;

2) pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas, kā arī šā likuma 20. panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos taksācijas perioda (kalendārā gada) laikā pieprasīt, lai nodokļu inspekcija kompensē pārmaksāto nodokļa summu;

3) pieprasīt, lai nodokļu inspekcija atmaksā rezumējošā kārtībā kļūdaini samaksāto nodokļa summu;

4) iepazīties ar nodokļu inspekcijas veikto pārbaužu aktiem, ciktāl šīs pārbaudes attiecas uz maksātāju;

5) pārsūdzēt likumdošanas aktos paredzētajā kārtībā nodokļu inspekcijas lēmumus."

26. Izteikt 31.pantu šādā redakcijā:

"31.pants. Nesamaksāto nodokļa summu piedziņas kārtība

1. Avansā ieturētais, bet budžetā laikā neiemaksātais vai neieturētais algas nodoklis ir piedzenams no darba devēja līdzekļiem divkāršā apmērā līdz ar soda naudu par maksājuma nokavēšanu.

2. Avansā lieki ieturētais nodoklis atmaksājams maksātājam ne vairāk kā par vienu gadu no brīža, kad atklāta nodokļa nepareizā ieturēšana.

3. Rezumējošā kārtībā kļūdaini aprēķinātais nodoklis ir atmaksājams vai piedzenams ne vairāk kā par trim pēdējiem gadiem.

4. Maksātājam, kas laikā nav iesniedzis deklarāciju, nodokļu inspekcija piesūta maksājuma paziņojumu, kurā nodokļa lielums noteikts saskaņā ar tās rīcībā esošajiem datiem par maksātāja apliekamo ienākumu vai arī saskaņā ar šā likuma 22.panta noteikumiem.

5. Laikā neieturētās vai budžetā neiemaksātās summas no darba devēja tiek iekasētas bezstrīda kārtībā.

6. Ja maksātājs nav laikā samaksājis nodokli, tiek piemērota piespiedu piedziņa likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā."

27. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

"32.pants. Maksātāja atbildība

1. Par apliekamā ienākuma objektu slēpšanu, kā arī par to, ka nav laikā iesniegti likumā noteiktie informācijas, uzskaites, pārskata vai kontroles dokumenti, un par izvairīšanos iesniegt likumā noteikto informāciju vai dokumentus maksātājs vai darba devējs tiek saukti pie atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

2. Faktiski gūtā apliekamā ienākuma slēpšanas gadījumā slēptais ienākums tiek atsavināts likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā un no maksātāja tiek piedzīta soda nauda slēptā apliekamā ienākuma apmērā, bet atkārtota pārkāpuma gadījumā - soda nauda divkāršā apmērā.

3. Par deklarācijas savlaicīgu neiesniegšanu no maksātāja tiek piedzīta soda nauda triju procentu apmērā no viņa gada apliekamā ienākuma.

4. Par nodokļa maksājumu nokavēšanu iekasē nokavējuma naudu - 0,3 procentus no nodokļa nesamaksātās summas par katru kavējuma dienu.

5. Ja maksātājs saņem apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši dzīvības, veselības vai negadījuma apdrošināšanas līgumam, kurš ir bijis noslēgts uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem, un saskaņā ar kuru ir izdarīti apdrošināšanas prēmiju maksājumi no ienākuma, kas nav bijis aplikts ar iedzīvotāju ienākuma un/vai uzņēmumu ienākuma nodokli, pirms līguma termiņa beigām vai laužot līgumu, viņam izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība tiek aplikta ar nodokli un viņam tiek uzlikta soda nauda nodokļa summas apmērā."

28. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

"33.pants. Darba devēja atbildība

1. Par ieturētā algas nodokļa savlaicīgu neiemaksāšanu (nepārskaitīšanu) budžetā darba devējs maksā nokavējuma naudu - 0,3 procentus no nodokļa summas par katru kavējuma dienu.

2. Par paziņojumu un karšu nenosūtīšanu nodokļu inspekcijai no darba devēja tiek piedzīta soda nauda 100 latu apmērā par katru nenosūtīto dokumentu.

3. Par tādu personu nodarbināšanu, kuras nav iesniegušas grāmatiņu vai karti vai nav uzrādījušas darba atļauju, izņemot šā likuma 5.panta otrajā daļā paredzētos gadījumus, darba devējam tiek uzlikta soda nauda 200 latu apmērā par katru personu."

29. Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

"34.pants. Citu subjektu pienākumi un atbildība

1. Uzņēmējsabiedrībām, uzņēmumiem (organizācijām, iestādēm) un citām personām savas kompetences ietvaros ir pienākums, ja maksātājs, kas veic saimniecisko darbību, to pieprasa, izsniegt viņam maksātāja izdarīto izdevumu rakstveida apliecinājumu (kvīti).

2. Ja saņemts nepamatots atteikums izpildīt šā panta pirmajā daļā minēto prasību, Valsts ieņēmumu dienests uzliek vainīgajam administratīvo sodu.

3. Ja maksātājam izsniegts rakstveida apliecinājums par izdevumiem, kuri faktiski nav izdarīti, Valsts ieņēmumu dienests uzliek vainīgajam naudas sodu nepamatoti izsniegtajā dokumentā norādītās summas divkāršā apmērā."

30. Aizstāt visā likuma tekstā vārdus "Latvijas Republikas valdība" ar vārdiem "Ministru kabinets".

31. Aizstāt visā likuma tekstā vārdus "kalendārais gads" ar vārdiem "taksācijas periods".

32. Aizstāt visā likuma tekstā vārdus "gada karte" ar vārdu "karte".

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinetam līdz šā gada 1.jūlijam iesniegt Saeimai likumprojektu par nodokļa maksātājam piederošā īpašuma (pēc stāvokļa uz 1996.gada 1.janvāri) deklarēšanu.

2. Lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kuri ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, 1995.gadā avansa maksājumi nav jāizdara. Nodoklis par 1995.gada laikā gūto ienākumu jānomaksā termiņā, kādu likums paredz atbilstoši nomaksas rezumējošai kārtībai.

3. Likuma 3.panta trešās daļas 5.punktā minētajiem ienākumiem netiek piemērota šajā likumā paredzētā aplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, kamēr nav izdarīti atbilstoši grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā".

4. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieturēšana no grūtniecības un pēcdzemdību atvaļinājuma pabalstiem tiek pārtraukta ar 1996.gada 1.janvāri.

5. Grozījumi likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 13.panta pirmajā daļā, kā arī trešajā daļā, kura nosaka ierobežojumu pirmās daļas 1.punkta piemērošanai, grozījumi 15.pantā stājas spēkā ar 1996.gada 1.janvāri.

6. Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 17.panta ceturtā daļa spēku zaudē ar 1996.gada 1.janvāri.

7. Ministru kabinetam 15 dienu laikā iesniegt Saeimai likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", kurā tiktu noteikta atbildība par likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 34.panta pirmajā daļā minēto prasību neizpildīšanu.

Likuma 34.panta otrā daļa stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 31.maijā.

   Valsts prezidents G. Ulmanis

Rīgā 1995. gada 20. jūnijā