Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka, ar kādiem tehniskajiem līdzekļiem aprīko darba vietas uz ceļiem (turpmāk – darba vietas).

(MK 05.05.2009. noteikumu Nr.394 redakcijā)

2. Darba vietas aprīkošanu ar tehniskajiem līdzekļiem nodrošina persona, kas veic ceļu būvniecības, remonta, kā arī citus darbus uz ceļiem (turpmāk – darbu veicējs), to saskaņojot ar ceļa pārvaldītāju un valsts akciju sabiedrību “Latvijas Valsts ceļi” (turpmāk – Latvijas Valsts ceļi).

(MK 05.05.2009. noteikumu Nr.394 redakcijā)

3. Noteikumu izpildi kontrolē ceļa pārvaldītājs un Latvijas Valsts ceļi.

(MK 05.05.2009. noteikumu Nr.394 redakcijā)

4. Par noteikumu prasību neizpildīšanu darbu veicējs atbild likumā noteiktajā kārtībā.

5. Darba vietas aprīkojums ir atkarīgs no:

5.1. tā ceļa grupas, uz kura ierīko darba vietu;

5.2. darba veikšanas ilguma;

5.3. darba vietas novietojuma uz ceļa.

6. Darba vietas aprīkojuma parametru izvēle ir atkarīga no ceļa apstākļiem un satiksmes raksturojuma.

7. Darba vietas aprīkojumu un darba vietas izmērus (garumu un platumu) izvēlas tā, lai pēc iespējas mazāk ietekmētu normālu satiksmes norisi un garantētu satiksmes drošību.

8. Darba vietas aprīkojumu izvēlas atbilstoši ceļu iedalījumam šādās grupās:

8.1. ceļi apdzīvotās vietās (6.nodaļa);

8.2. ceļi bez sadalošās joslas ārpus apdzīvotām vietām (7.nodaļa);

8.3. ceļi ar sadalošo joslu ārpus apdzīvotām vietām (8.nodaļa).

9. Atkarībā no darbu izpildes ilguma darba vietas iedala šādās grupās:

9.1. ilgstošo darbu vietas;

9.2. īslaicīgo darbu vietas.

10. Ilgstošo darbu vietās darbi noris ilgāk par diennakti. Strādāt var gan gaišajā, gan tumšajā diennakts laikā. Nepieciešamo darba vietas aprīkojumu un satiksmes ierobežojumus uz ceļa saglabā arī diennakts tumšajā laikā.

11. Īslaicīgo darbu vietās darbi noris ne ilgāk par vienu diennakti. Strādā tikai diennakts gaišajā laikā, izņemot šo noteikumu 12.punktā minētos gadījumus. Satiksmes ierobežojumus uz ceļa diennakts tumšajā laikā nesaglabā (neatkarīgi no tā, vai darbs nākamajā dienā tiek turpināts).

12. Īslaicīgo darbu vietas diennakts tumšajā laikā iekārto:

12.1. ja tas ir nepieciešams normālas satiksmes atjaunošanai, likvidējot ceļu satiksmes negadījuma vai inženierkomunikāciju avārijas sekas, kā arī veicot citus darbus;

12.2. ja gaišajā diennakts laikā lielās satiksmes intensitātes dēļ nevar garantēt satiksmes dalībnieku un darba vietā strādājošo drošību.

13. Īslaicīgo darbu vietas iedala:

13.1. īslaicīgo stacionāro darbu vietās, kuru novietojums darbu izpildes laikā nemainās;

13.2. īslaicīgo mobilo darbu vietās, kurās darba mehānisms (mehānismi) darbu izpildes laikā pārvietojas pa ceļu.

14. Darba vietas no satiksmei izmantojamās brauktuves daļas atdala ar darba vietu aprīkojuma tehniskajiem līdzekļiem, kuru uzstādīšanas principi atbilstoši ceļa grupai, darbu raksturam un izpildes ilgumam minēti šo noteikumu 6., 7. un 8.nodaļā.

15. Darba vietas minimālais nepieciešamais aprīkojums atkarībā no ceļa grupas, darbu izpildes ilguma un darba vietas izvietojuma uz ceļa ir noteikts šo noteikumu 1., 2., 3. un 4.pielikumā minētajās shēmās. Šīs shēmas darbu veicējs ņem vērā, aprīkojot konkrētas darba vietas.

(MK 05.05.2009. noteikumu Nr.394 redakcijā)

16. Lai saņemtu atļauju uzsākt darbu uz ceļiem, darbu veicējs izstrādā un saskaņo darba vietas aprīkojuma shēmu atbilstoši šo noteikumu 3.2.apakšnodaļas prasībām. Darba vietas aprīkojuma shēmā tiek ietvertas arī satiksmes organizēšanai nepieciešamās norādes.

17. Darba vietas aprīkojuma shēmas sastādīšana un saskaņošana nav nepieciešama:

17.1. likvidējot avāriju, ja darbi nav jāveic ilgāk par trim diennaktīm;

17.2. veicot darbus, kuru dēļ satiksme jāierobežo ne ilgāk par stundu;

17.3. veicot ceļa uzturēšanas darbus.

18. Šo noteikumu 17.punktā minētajos gadījumos izvēlas ceļa grupai, darbu izpildes ilgumam un darba vietas novietojumam uz ceļa atbilstošu darba vietas aprīkojuma shēmu (1., 2., 3. un 4.pielikums).

19. Šo noteikumu 17.1. un 17.2.apakšpunktā minētajos gadījumos darbu veicējs par darbu sākšanu informē ceļa pārvaldītāju un Latvijas Valsts ceļus, kā arī organizācijas, kuru darbība tiks traucēta.

(Grozīts ar MK 05.05.2009. noteikumiem Nr.394)

20. Darbu veicējam ir tiesības regulēt satiksmi darbu veikšanas laikā, ja rodas neparedzēti apstākļi, kurus ar darba vietas aprīkojuma shēmā esošajiem tehniskajiem līdzekļiem nav iespējams nekavējoties novērst (piemēram, maiņvirziena kustības optimāla organizēšana sastrēgumu stundās, īslaicīgu apbraukšanas virzienu norādīšana gar kādas tehnoloģiskas operācijas vietu).

21. Darba vietas aprīkojuma shēmā norāda:

21.1. precīzu darba vietas atrašanos uz ceļa (ceļa posma);

21.2. veicamo darbu veidu;

21.3. darbu veikšanas termiņus;

21.4. esošās ceļa zīmes, to izmantošanu darba vietas aprīkojumā;

21.5. ceļa posma shematisku plānu, ietverot darba vietas novietojumu un uzrādot nepieciešamā darba vietas aprīkojuma tehniskos līdzekļus, izvietojumu, uzstādīšanas un noņemšanas kārtību. Shematisko plānu sastāda saskaņā ar tipisko situāciju piemēriem (1., 2., 3. un 4.pielikums) un, ja nepieciešams, koriģē atbilstoši konkrētajiem apstākļiem;

21.6. ja nepieciešams apbraukšanas ceļš, — tā novietojumu un aprīkojumu;

21.7. ja nepieciešami luksofori, — to signālu veidu un darba režīmus;

21.8. satiksmes organizēšanas izmaiņas pēc darba laika beigām vai brīvdienās, kā arī citos gadījumos;

21.9. ziņas par darbu veicēju (firmas nosaukums un adrese, par darba vietas aprīkojumu atbildīgās personas uzvārds, amats un tālruņa numurs).

22. Darba vietas aprīkojuma shēmu saskaņo:

22.1. ar Latvijas Valsts ceļiem — darbiem, kas paredzēti uz galvenajiem, pirmās vai otrās šķiras valsts autoceļiem;

22.2. ar ceļa pārvaldītāju un Latvijas Valsts ceļiem — darbiem, kas paredzēti uz pašvaldību, uzņēmumu un māju ceļiem.

(Grozīts ar MK 05.05.2009. noteikumiem Nr.394)

23. Darba vietas aprīkojuma shēmu darbu veicējs saskaņo ne vēlāk kā divas dienas pirms darbu sākuma. Atkāpes no saskaņotās shēmas nav atļautas. Ja rodas nepieciešamība shēmu labot, to saskaņo atkārtoti.

24. Par darba vietas aprīkojuma shēmas pieejamību darba vietā darbu veikšanas laikā, par darba vietas aprīkojuma shēmas realizāciju un darba vietas aprīkojuma uzturēšanu kārtībā atbild persona, kas tieši vada darbu izpildi (vai par aprīkojuma uzturēšanu atbildīgā persona, kas minēta darba vietas aprīkojuma shēmā), un darbu veicējs.

25. Ceļa posmu, kur darbu veikšanas laikā ir paredzēti satiksmes ierobežojumi, kā arī speciāli izbūvētu apbraucamo ceļu (ja tāds nepieciešams) satiksmei drošā stāvoklī uztur darbu veicējs.

26. Ja paredzēts ilgstošs darbs, par būtiskām izmaiņām satiksmes organizēšanā (piemēram, ceļa slēgšana, augstuma vai slodzes ierobežojumi) darbu veicējs ne vēlāk kā nedēļu pirms darbu sākšanas informē sabiedrību plašsaziņas līdzekļos.

(MK 05.05.2009. noteikumu Nr.394 redakcijā)

27. Pēc darbu beigšanas darbu veicējs noņem attiecīgo aprīkojumu, par to paziņo ceļu pārvaldītājam un Latvijas Autoceļu direkcijas pārstāvim un ceļa pārvaldītāja noteiktajā kārtībā, sastādot aktu, nodod ceļa posmu ceļa pārvaldītājam satiksmei drošā stāvoklī.

28. Ja darbi tiek pārtraukti uz laiku, kas ir ilgāks par 14 kalendāra dienām, darbu veicējs kopīgi ar ceļa pārvaldītāju sastāda aktu par ceļa posma pagaidu nodošanu ceļa pārvaldītājam satiksmei drošā stāvoklī un informē par to Latvijas Autoceļu direkciju.

29. Ja darba vietas zonai pievienojas cits ceļš (turpmāk — ceļa pievienojums), satiksmi organizē šādi:

29.1. ja darba vietu iespējams apbraukt, ceļa pievienojumu slēdz visā platumā, uzstādot barjeru ar 912.vertikālo ceļa apzīmējumu atbilstoši Latvijas valsts standartam (turpmāk – LVS) 85 “Ceļa apzīmējumi”;

29.2. ja darba vietu nav iespējams apbraukt, satiksmi uz ceļa pievienojuma iekļauj kopējā satiksmes plūsmā. Satiksmi organizē tāpat kā uz ceļa, kur notiek darbi. Ja nepieciešams, darba vietas garennorobežojumu pretī ceļa pievienojuma vietai papildina ar aizsargelementiem.

(Grozīts ar MK 05.05.2009. noteikumiem Nr.394)

30. Ja darba vietas zonā atrodas nobrauktuves uz atsevišķām mājām vai uzņēmumiem, tajās speciāli papildu pasākumi satiksmes organizēšanai nav nepieciešami.

31. Uz ceļa, kas pievienojas darba vietas zonai, uzstāda 118.ceļa zīmi kopā ar 809., 810., 811.papildzīmi, ja tā nepieciešama.

32. Darba vietā izmantotos ceļu būvniecības un uzturēšanas transportlīdzekļus un mehānismus (turpmāk — darba mašīnas) aprīko vismaz ar četrām signālplāksnītēm, ko piestiprina vertikāli pie darba mašīnas vistālāk izvirzītajām daļām priekšpusē un aizmugurē.

33. Signālplāksnītes ir 0,14 m platas un vismaz 0,28 m augstas. Signālplāksnīšu pārklājuma materiālam izmanto 2.klases gaismu atstarojošu virsmu atbilstoši LVS EN 12899-1:2002 “Vertikāli nostiprinātas stacionāras ceļa zīmes. 1.daļa: Stacionāras ceļa zīmes”. Signālplāksnīšu apzīmējums ir sarkanas un baltas svītras 45° leņķī ar kāpumu darba mašīnas ass virzienā. Svītru platums ir 0,1 m (1.pielikuma 9.zīmējums).

(Grozīts ar MK 05.05.2009. noteikumiem Nr.394)

34. Ja darba mašīnai nepieciešams pārvietoties arī šķērsvirzienā (90° leņķī pret braukšanas virzienu), tad uz tās sānu virsmām uzstāda papildu signālplāksnītes atbilstoši šo noteikumu 32. un 33.punkta nosacījumiem.

35. Uz katras darba mašīnas darba vietā un darbu veikšanas laikā ieslēdz vismaz vienu visiem satiksmes dalībniekiem redzamu mirgojošu vai rotējošu oranžu (dzeltenu) bākuguni. Lietojot pārvietojamo ceļa zīmju vairogu, tā augšējā malā ieslēdz vismaz divas mirgojošas bākugunis.

36. Beidzot strādāt, darba mašīnas novieto speciāli paredzētā vietā (laukumā) ārpus ceļa zemes klātnes robežām.

37. Strādājošie virs darba apģērba valkā oranžas brīdinājuma vestes vai virsjakas saskaņā ar LVS EN 471:1994 "Augstas redzamības brīdinājuma apģērbs".

38. Darba vietas aprīkojumam izmantojamos tehniskos līdzekļus iedala šādās grupās:

38.1. ceļa zīmes un luksofori;

38.2. ceļa pagaidu apzīmējumi;

38.3. norobežojošie elementi;

38.4. brīdinājuma ierīces.

39. Aprīkojuma tehniskie līdzekļi atbilst šādiem nosacījumiem:

39.1. tehniskie līdzekļi nedrīkst būt bojāti, to sniegtā informācija ir labi saredzama un saprotama neatkarīgi no klimatiskajiem apstākļiem gan gaišajā, gan tumšajā diennakts laikā;

39.2. tehnisko līdzekļu konstrukcijas ir noturīgas pret nejaušas slodzes iedarbību, izturīgas un transportējamas;

39.3. tehnisko līdzekļu nostiprinājums pie atbalsta elementiem ir nodrošināts tā, lai nepieļautu novirzīšanos no paredzētā stāvokļa.

40. Aprīkojuma tehnisko līdzekļu uzstādīšana un demontāža notiek šādā kārtībā:

40.1. aprīkojot darba vietu, vispirms uzstāda ceļa zīmes, sākot ar tām, kas no darba vietas atrodas vistālāk, pēc tam uzstāda luksoforus, tad norobežojošos elementus un izveido ceļa horizontālos pagaidu apzīmējumus;

40.2. pēc darbu beigšanas vispirms likvidē ceļa horizontālos pagaidu apzīmējumus, tad demontē norobežojošos elementus, pēc tam luksoforus un ceļa zīmes;

40.3. pēc darbu beigšanas atjauno bijušo ceļa aprīkojumu un, ja nepieciešams, to koriģē atbilstoši jaunajiem apstākļiem.

41. Ceļa zīmes un luksoforus uzstāda uz pastāvīgiem vai pagaidu balstiem.

42. Ceļa zīmju izmērus, tehniskās prasības, lietošanas un uzstādīšanas noteikumus izvēlas atbilstoši LVS 77-1 “Ceļa zīmes. 1.daļa: Ceļa zīmes”, LVS 77-2 “Ceļa zīmes. 2.daļa: Uzstādīšanas noteikumi” un LVS 77-3 “Ceļa zīmes. 3.daļa: Tehniskās prasības” prasībām, ievērojot satiksmes organizēšanas specifiku darba vietas zonā. Iespējamas atkāpes no LVS prasībām attiecībā uz ceļa zīmes pamatnes materiālu, ja tas veicina ceļa zīmju operatīvu izvietošanu.

(MK 05.05.2009. noteikumu Nr.394 redakcijā)

43. Aizliegts lietot ceļa zīmes, kuru atstarošanas spējas vai iekšējā apgaismojuma īpašības neatbilst LVS EN 12899-1:2002 “Vertikāli nostiprinātas stacionāras ceļa zīmes. 1.daļa: Stacionāras ceļa zīmes”. Ceļa zīmju atstarojošo īpašību raksturojums ir tāds pats vai augstāks nekā visā ceļa posmā lietotajām zīmēm.

(MK 05.05.2009. noteikumu Nr.394 redakcijā)

44. Veicot darbus, satiksmes drošību garantē ar iespējami mazu ceļa zīmju skaitu, ieviešot tikai pamatotus satiksmes ierobežojumus.

45. Ceļa zīmes uzstāda atbilstoši šādiem nosacījumiem:

45.1. uz viena balsta uzstāda ne vairāk kā divas ceļa zīmes ar nepieciešamajām papildzīmēm;

45.2. veicot ilgstošos darbus, ceļa zīmes pirms un aiz darba vietas uzstāda uz pastāvīgiem balstiem. Posmā no darba vietas sākuma līdz beigām ceļa zīmes var uzstādīt uz pagaidu balstiem;

45.3. veicot īslaicīgos darbus, ceļa zīmes var uzstādīt uz pagaidu balstiem, piestiprināt pie pārvietojamā ceļa zīmju vairoga vai transportlīdzekļa aizmugurē (1.pielikuma 7. un 8.zīmējums);

45.4. uz stacionāra balsta piestiprinātas ceļa zīmes apakšmala brauktuves virsmai nedrīkst atrasties tuvāk par 1,5 m ārpus apdzīvotām vietām un tuvāk par 2,0 m apdzīvotās vietās;

45.5. uz pagaidu balsta vai transportlīdzekļa aizmugurē piestiprinātas ceļa zīmes apakšmala brauktuves virsmai nedrīkst atrasties tuvāk par 0,6 m;

45.6. visas ceļa zīmes, kas regulē satiksmi darbu veikšanas laikā, uzstāda tieši pirms darbu sākšanas. Ja tas nav iespējams, uzstādītās ceļa zīmes līdz darbu sākšanai aizklāj ar blīvu, necaurspīdīgu, neatstarojošu materiālu;

45.7. darbu izpildes laikā noņem vai aizklāj tās ceļa zīmes, kuru informācija ir pretrunā ar pagaidu ceļa zīmju informāciju;

45.8. satiksmes ierobežojumus atceļ tūlīt pēc darbu beigām. Ceļa zīmes, kas ierobežo satiksmi tikai darbu veikšanas laikā un neattiecas uz vispārējo satiksmes drošību, aizklāj tūlīt pēc darbu beigšanas (nedēļas nogalē, darba dienas beigās). Lieto papildzīmes, kas norāda ceļa zīmju darbības laiku.

(Grozīts ar MK 05.05.2009. noteikumiem Nr.394)

46. Organizējot satiksmi darba vietas zonā, ceļa zīmes uzstāda šādā secībā:

46.1. vispirms kustības virzienā uzstāda 118.ceļa zīmi, ārpus apdzīvotām vietām to atkārtoti uzstāda 50 m pirms darba vietas sākuma (par darba vietas sākumu un beigām pieņem attiecīgi kustības virzienā pirmo un pēdējo šķērsnorobežojuma elementu);

46.2. starp šo noteikumu 46.1.apakšpunktā minētajām ceļa zīmēm uzstāda pārējās ceļa zīmes, kas informē par bīstamības raksturu un ierobežojumiem darba vietas zonā;

46.3. 20 m aiz darba vietas beigām uzstāda 330.ceļa zīmi;

46.4. ja satiksme katrā virzienā tiek organizēta vismaz pa divām braukšanas joslām un pretējā virziena brauktuves atdala sadalošā josla, ceļa zīmes uzstāda abās brauktuves pusēs (ceļa zīmju izvietojums norādīts 1., 2., 3. un 4.pielikuma shēmās).

47. Organizējot satiksmi darba vietas zonā, saskaņā ar LVS 370 “Ceļu satiksmes regulēšanas luksofori” uzstāda:

47.1. 1., 2., 3. vai 4.veida luksoforus, lai organizētu pārmaiņus divvirzie­nu satiksmi pa vienu braukšanas joslu. Luksoforiem atļautais braukšanas signāla fāzes garums nedrīkst būt ilgāks par trim minūtēm. Šajā gadījumā 929.ceļa apzīmējums (stoplīnija) nav nepieciešams;

47.2. 1., 2. vai 3.veida luksoforus apbraukšanas ceļu posmos pirms krus­tojumiem, ja tas nepieciešams satiksmes intensitātes dēļ;

47.3. 4.veida luksoforus uz ceļiem ar sadalošo joslu pirms vietām, kur satiksme tiek pārvadīta uz pretējā virziena brauktuvi, ja tādēļ var būt apdraudēta satiksmes drošība.

(MK 05.05.2009. noteikumu Nr.394 redakcijā)

48. Ilgstošo darbu vietā lieto 947. un 948.horizontālo ceļa apzīmējumu atbilstoši LVS 85 “Ceļa apzīmējumi”.

(Grozīts ar MK 05.05.2009. noteikumiem Nr.394)

49. Ceļa pagaidu apzīmējumus lieto:

49.1. vietās, kur baltas krāsas ceļa apzīmējumi neatbilst darba vietā paredzētajam satiksmes organizēšanas veidam;

49.2. braukšanas joslu apzīmēšanai brauktuves sašaurinājumu vietās;

49.3. brauktuves malu apzīmēšanai, pārvadot satiksmi uz pretējā virziena brauktuvi.

50. Pēc darbu beigām ceļa pagaidu apzīmējumus likvidē. Ja nepieciešams, atjauno iepriekšējos baltas krāsas ceļa apzīmējumus.

51. Norobežojošos elementus uzstāda, lai norobežotu darba vietu un par to brīdinātu transportlīdzekļu vadītājus.

52. Darba vietas norobežošanai lieto:

52.1. ceļa vertikālos apzīmējumus — vadstatņus (Nr.908, 909), barjeras (Nr.910, 911 un 912), vadkonusus (Nr.913), ko izgatavo un uzstāda atbilstoši LVS 85 “Ceļa apzīmējumi”. Šie elementi ir pārklāti ar gaismu atstarojošu materiālu, kura atstarojošo īpašību raksturojums nedrīkst būt zemāks kā visā ceļa posmā lietotajām zīmēm;

52.2. palīgbarjeru (1.pielikuma 5.zīmējums);

52.3. pārvietojamos ceļa zīmju vairogus vai speciāli aprīkotas darba mašīnas (1.pielikuma 7. un 8.zīmējums);

52.4. aizsargierīces.

(Grozīts ar MK 05.05.2009. noteikumiem Nr.394)

53. Vadstatņus lieto ilgstošo darbu vietās garennorobežojumu un šķērsnorobežojumu veidošanai brauktuves zonā. Vadstatņus aizliegts lietot garennorobežojumu un šķērsnorobežojumu veidošanai uz ietves vai starp ietvi un brauktuvi.

54. Uzstādot vadstatņus, ievēro šādus nosacījumus:

54.1. veidojot garennorobežojumu un šķērsnorobežojumu, vadstatņus uzstāda virknē citu aiz cita tā, lai slīpo svītru kritums būtu vērsts uz satiksmei izmantojamās brauktuves daļas pusi. Vadstatņa plāksni novieto 90° leņķī pret brauktuves asi. Lieto vienpusīgus vadstatņus. Ja uz brauktuves atrodas arī pretēja virziena braukšanas josla, kas nav atdalīta ar ceļa horizontālo apzīmējumu, uzstāda tikai divpusīgus vadstatņus;

54.2. veidojot šķērsnorobežojumu, ne mazāk kā trīs vadstatņus novieto šaurā leņķī pret brauktuves malu;

54.3. veidojot garennorobežojumu, vadstatņus novieto paralēli brauktuves asij;

54.4. vadstatņu uzstādīšanas attālumi konkrētiem garennorobežojumu un šķērsnorobežojumu gadījumiem noteikti šo noteikumu 6., 7. un 8. nodaļā;

54.5. virs vadstatņiem uzstāda dzeltenas (oranžas) nepārtraukti degošas signālugunis atbilstoši šo noteikumu 71.punkta prasībām.

55. Barjeras lieto apdzīvotās vietās ilgstošo un īslaicīgo darba vietu šķērsnorobežošanai brauktuves zonā.

56. Uzstādot barjeras, ievēro šādus nosacījumus:

56.1. barjeras ar 910. un 911.ceļa apzīmējumu lieto, lai norobežotu šķērsvirzienā satiksmei slēgtu braukšanas joslu vai tās daļu. Barjeras uzstāda tā, lai slīpo svītru kritums būtu vērsts uz satiksmei izmantojamās brauktuves daļas pusi. Barjeras galā (satiksmei izmantojamās brauktuves daļas pusē) uzstāda vadstatni. Dubulto barjeru (divas plāksnes viena zem otras) lieto paaugstinātas bīstamības apstākļos (piemēram, pirms vietām, kur pagaidu ietve iziet uz brauktuves);

56.2. barjeru ar 912.ceļa apzīmējumu lieto, lai norobežotu šķērsvirzienā visā platumā satiksmei slēgtu brauktuvi;

56.3. virs barjerām uzstāda signālugunis atbilstoši šo noteikumu 71.punkta prasībām.

57. Vadkonusus lieto īslaicīgo darbu vietās garennorobežojumu un šķērsnorobežojumu veidošanai uz brauktuves un ietvēm.

58. Uzstādot vadkonusus, ievēro šādus nosacījumus:

58.1. vadkonusa minimālais augstums ir 0,3 m, uz ceļiem ar sadalošo joslu — 0,75 m. Vadkonusu brīdinošais apzīmējums ir horizontālas sarkanas un baltas svītras;

58.2. veidojot garennorobežojumu, vadkonusus novieto virknē citu aiz cita paralēli brauktuves asij;

58.3. veidojot šķērsnorobežojumu, vismaz trīs vadkonusus novieto šaurā leņķī pret brauktuves malu;

58.4. vadkonusu uzstādīšanas attālumi noteikti šo noteikumu 6., 7. un 8.nodaļā.

59. Darba vietas ietvju zonā garennorobežojumu un šķērsnorobežojumu veido ar palīgbarjerām (1.pielikuma 5.zīmējums). Palīgbarjeras informējošā daļa ir no 0,1 m līdz 0,15 m augsta signālplāksne ar sarkanām un baltām vertikālām svītrām no atstarojoša materiāla. Apdzīvotās vietās uz brauktuves starp garennorobežojumu un šķērsnorobežojumu vadstatņiem var papildus novietot palīgbarjeras.

60. Pārvietojamos ceļa zīmju vairogus (1.pielikuma 7.zīmējums) lieto brauktuves šķērsnorobežojuma veidošanai, veicot īslaicīgos darbus.

61. Uzstādot pārvietojamos ceļa zīmju vairogus, ievēro šādus nosacījumus:

61.1. pārvietojamā ceļa zīmju vairoga izmēri ir 2,8 m x 2,0 m, vairoga apmales platums — 0,40 m. Apmales brīdinošais apzīmējums ir sarkanas un baltas svītras 45° leņķī ar kāpumu vairoga ass virzienā, svītras platums — no 0,2 m līdz 0,25 m. Pārklājuma materiāls ir no II klases gaismu atstarojošas virsmas;

61.2. pie vairoga piestiprinātas apakšējās ceļa zīmes apakšmala brauktuves virsmai nedrīkst atrasties tuvāk par 0,6 m;

61.3. darba laikā vairoga augšējā daļā ieslēdz mirgojošas oranžas (dzeltenas) signālugunis;

61.4. pārvietojamo ceļa zīmju vairogu nostiprina:

61.4.1. uz pavadošā transportlīdzekļa vai tā piekabes;

61.4.2. uz darba mašīnas;

61.5. pārvietojamo ceļa zīmju vairogu lietošana noteikta šo noteikumu 6., 7., 8.nodaļā un 1., 2., 3. un 4.pielikuma shēmās.

62. Veidojot brauktuves šķērsnorobežojumu īslaicīgajiem darbiem, lieto speciāli aprīkotu darba mašīnu (transportlīdzekli) (1.pielikuma 8.zīmējums) un izmanto šādu speciālu aprīkojumu:

62.1. vertikālos signālapzīmējumus (atbilstoši šo noteikumu 32., 33. un 34.punkta prasībām);

62.2. aizmugurē piestiprinātu 118. un 410.ceļa zīmi vai 411.ceļa zīmi. Piestiprinātas ceļa zīmes apakšmala brauktuves virsmai nedrīkst atrasties tuvāk par 0,6 m.

63. Uz speciāli aprīkotas darba mašīnas (transportlīdzekļa) uzstāda vismaz vienu visiem satiksmes dalībniekiem redzamu mirgojošu vai rotējošu oranžu (dzeltenu) bākuguni, ko ieslēdz darba laikā (braucot uz darba vietu vai no tās, bākuguni izslēdz).

64. Papildus iepriekš minētajiem norobežojošajiem elementiem darba vietās, kas no satiksmes drošības viedokļa ir sevišķi bīstamas (piemēram, cita ceļa pievienojums darba vietai, vaļēja būvbedre tuvu braukšanas joslām, slikti pārredzams ceļa posms), lieto aizsargierīces. Aizsargierīces samazina transportlīdzekļu sadursmes iespēju ar strādniekiem, darba mašīnām vai objektiem, kas atrodas darba vietā.

65. Darba vietā lieto šādas aizsargierīces:

65.1. ceļa būvēm paredzētas metāla, koka, plastmasas un cita materiāla aizsargbarjeras;

65.2. piemērotas konstrukcijas betona vai dzelzsbetona blokus;

65.3. materiālus ar amortizējošām īpašībām (piemēram, smilšu vaļņus, riepas, mucas).

66. Aizsargierīču augstums ir no 0,8 m līdz 1,0 m. Uz aizsargierīču augšējās malas ik pēc 1,0 m vertikāli piestiprina 0,04 m platu un 0,18 m augstu baltas krāsas atstarojošu elementu ar II klases gaismu atstarojošu virsmu.

67. Brīdinājuma ierīces uzstāda papildus norobežojošajiem elementiem satiksmes drošības paaugstināšanai. Ar brīdinājuma ierīcēm nedrīkst aizvietot norobežojošos elementus.

68. Darba vietas aprīkojumam lieto šādas brīdinājuma ierīces:

68.1. ceļa vertikālos apzīmējumus, kas neietilpst darba vietās lietojamo ceļa apzīmējumu grupā;

68.2. signāllentes;

68.3. signālugunis;

68.4. brīdinājuma plakātus.

69. Ceļa vertikālos apzīmējumus — gabarītzīmes, šķēršļa plāksnes, virziena plāksnes — lieto, lai brīdinātu par satiksmes ierobežojumiem darba vietā. Tos izvēlas atbilstoši LVS 85 “Ceļa apzīmējumi” prasībām.

(Grozīts ar MK 05.05.2009. noteikumiem Nr.394)

70. Lietojot signāllentes, ievēro šādus nosacījumus:

70.1. blīva polimēru materiāla signāllentes ar sarkanām un baltām svītrām lieto kā papildu brīdinājuma un optiskās orientācijas līdzekli apdzīvotās vietās;

70.2. signāllentes platums ir 0,1 m (aptuveni), sarkano un balto posmu garums — 0,2 m. Signāllenti starp norobežojošajiem elementiem nostiprina horizontāli tā, lai sarkanie un baltie posmi būtu saskatāmi visā platumā;

70.3. signāllentes novelk starp vadstatņiem, norobežojot brauktuvi no darba vietas (attālums starp lentes stiprinājuma vietām nedrīkst pārsniegt 10 m), vai starp palīgbarjerām, atdalot ietvi no darba vietas (attālums starp lentes stiprinājuma vietām nedrīkst pārsniegt 4,0 m). Signāllentes nostiprina uz norobežojošajiem elementiem vai uz speciāliem atbalsta elementiem darba vietas pusē vismaz divās kārtās, no kurām zemākā nostiprināta ne zemāk par 0,5 m, bet augstākā – ne zemāk par 1,0 m virs zemes;

70.4. ar signāllentēm var apzīmēt materiālu krautnes vai būvmašīnu novietojuma vietas (ārpus ceļa zemes klātnes robežām) pēc darba laika.

(Grozīts ar MK 05.05.2009. noteikumiem Nr.394)

71. Lietojot signālugunis uz norobežojošajiem elementiem ilgstošo un īslaicīgo darbu vietas apzīmēšanai, ievēro šādus nosacījumus:

71.1. ilgstošo darbu vietā signālugunis uzstāda uz šķērsnorobežojumiem un garennorobežojumiem šādā kārtībā:

71.1.1. slēdzot brauktuvi visā platumā, uz šķērsnorobežojuma barjeras uzstāda vismaz piecas sarkanas nepārtraukti degošas signālugunis. Attālums starp signālugunīm nedrīkst būt lielāks par 1 m;

71.1.2. slēdzot vienu braukšanas joslu vai to daļēji sašaurinot, uz šķērsnorobežojuma elementiem (barjeras vai vadstatņiem) uzstāda vismaz trīs dzeltenas (oranžas) nepārtraukti degošas signālugunis, turklāt katrā barjeras galā uzstāda pa vienai signālugunij. Slēdzot vairākas braukšanas joslas, virs katras slēgtās braukšanas joslas uz barjeras uzstāda trīs signālugunis;

71.1.3. garennorobežojumam taisnā posmā uz katra otrā vadstatņa uzstāda dzeltenu (oranžu) nepārtraukti degošu signāluguni, bet līknē – uz katra vadstatņa;

71.2. īslaicīgo darbu vietā uz darba mašīnas vai uz pārvietojamā ceļa zīmju vairoga lieto oranžas (dzeltenas) mirgojošas bākugunis. Uz vadkonusiem var uzstādīt dzeltenas mirgojošas vai nepārtraukti degošas signālugunis;

71.3. šķērsnorobežojuma apzīmēšanai ārpus apdzīvotām vietām var lietot signālugunis ar šādu darbības režīmu — uz šķērsnorobežojuma uzstādītās ugunis iedegas viena pēc otras (sākot no brauktuves malas virzienā uz brauktuves vidu) un pēc tam visas reizē nodziest;

71.4. signālugunīm izmanto darba mašīnu vai darba vietu aprīkošanai paredzētus gaismas elementus.

(Grozīts ar MK 05.05.2009. noteikumiem Nr.394)

72. Brīdinājuma plakātu uzstāda pirms ilgstošo darbu vietas (ja darbi ilgst vairāk par vienu kalendāra mēnesi), ievērojot šādus nosacījumus:

72.1. uz brīdinājuma plakāta ir 118.ceļa zīmes attēls un uzraksts "Uzmanību! Uz ceļa strādā", plakāta apakšējā daļā norāda tās organizācijas nosaukumu, tālruņa numuru un adresi, kura veic darbus;

72.2. brīdinājuma plakātam ir dzeltens fons, izmēri — 2,20 m x 1,50 m. Plakāta fons un 118.ceļa zīmes attēls ir no I klases gaismu atstarojošas virsmas ar melnu uzrakstu (burtu augstums ir 0,2 m plakāta augšējā daļā un 0,1 m — apakšējā daļā);

72.3. brīdinājuma plakāta malas attālums no brauktuves malas nedrīkst būt mazāks par 1 m. Plakāta uzstādīšanas attālums no darba vietas noteikts šo noteikumu 6., 7. un 8.nodaļā.

(Grozīts ar MK 05.05.2009. noteikumiem Nr.394)

73. Organizējot satiksmi ilgstošo darbu vietā, ievēro šādus nosacījumus:

73.1. ja ierobežotais brauktuves platums ir pietiekams, saglabā esošo braukšanas joslu skaitu (2.pielikuma 1. un 4.shēma). Braukšanas joslu minimālie platumi minēti šo noteikumu 74.punktā;

73.2. ja brauktuves platums ir pietiekams tikai vienai braukšanas joslai, pārbauda, vai ir iespējams organizēt pārmaiņus divvirzienu satiksmi pa vienu braukšanas joslu (saskaņā ar šo noteikumu 75.punktu). Ja tas nav iespējams, vienā virzienā satiksmi organizē pa apbraukšanas ceļu (saskaņā ar šo noteikumu 76.punktu);

73.3. ja brauktuvi slēdz visā platumā, satiksmi organizē pa apbraukšanas ceļu;

73.4. ja slēdz viena virziena brauktuvi (vai visas viena virziena braukšanas joslas uz brauktuves ar vairākām braukšanas joslām katrā virzienā), satiksmi pārvada uz pretējā virziena brauktuvi vai braukšanas joslām (2.pielikuma 6. un 7.shēma);

73.5. neatkarīgi no satiksmes organizēšanas veida vispirms nodrošina sabiedrisko pasažieru transportlīdzekļu kustību;

73.6. krustojumā darba vietu norobežo ar barjerām (visos braukšanas virzienos), ja nepieciešams, uzstāda aizsargierīces;

73.7. ierīkojot darba vietu uz ceļa, kur maksimālais atļautais braukšanas ātrums pārsniedz 50 km/h, satiksmi organizē saskaņā ar šo noteikumu 7. vai 8.nodaļas prasībām un attiecīgajām shēmām.

74. Nosakot braukšanas joslu platumu, ņem vērā šādus nosacījumus:

74.1. izvēlas šādu braukšanas joslu platumu:

74.1.1. ne mazāk par 2,75 m — vispārējos gadījumos;

74.1.2. ne mazāk par 2,60 m —, ja darba vieta nav garāka par 50 metriem;

74.1.3. ne mazāk par 2,25 m —, ja braukšanas josla paredzēta tikai vieglajiem automobiļiem (uzstāda 310.ceļa zīmi);

74.2. ja vismaz 20 % no satiksmē iesaistītajiem transportlīdzekļiem ir platāki par 2,5 m, braukšanas joslu platumu palielina;

74.3. divvirzienu satiksmei pa divām braukšanas joslām kopējais brauktuves platums ir vismaz 5,50 m;

74.4. pārmaiņus divvirzienu satiksmei pa vienu braukšanas joslu braukšanas joslas platums ir vismaz 2,75 m;

74.5. attālums starp braukšanas joslas malu un darba vietas garennorobežojumu ir vismaz 0,25 m.

75. Pārmaiņus divvirzienu satiksmi pa vienu braukšanas joslu organizē ar ceļa zīmēm (2.pielikuma 2.shēma) vai ar luksoforiem (2.pielikuma 3.shēma):

75.1. satiksmes organizēšana ar ceļa zīmēm atļauta uz ceļiem ar vienu braukšanas joslu katrā braukšanas virzienā:

75.1.1. ja darba vietas garums, ieskaitot šķērsnorobežojumus, nepārsniedz 50 m;

75.1.2. ja brauktuves posms, pa kuru notiek pārmaiņus divvirzienu satiksme pa vienu braukšanas joslu, un pretējā gala iebrauktuve ir labi pārredzama;

75.2. ja kāds no šo noteikumu 75.1.apakšpunkta nosacījumiem nav izpildāms, satiksmi regulē ar luksoforiem vai satiksmi vienā virzienā novirza pa apbraukšanas ceļu (2.pielikuma 8.shēma);

75.3. pārmaiņus divvirzienu satiksme pa vienu braukšanas joslu nav atļauta:

75.3.1. ja ceļam katrā virzienā ir vairāk par vienu braukšanas joslu;

75.3.2. uz ceļiem, pa kuriem notiek tramvaju satiksme.

(Grozīts ar MK 05.05.2009. noteikumiem Nr.394)

76. Pa apbraukšanas ceļu satiksmi organizē šo noteikumu 73.2., 73.3. un 75.2.apakšpunktā minētajos gadījumos, ievērojot šādus nosacījumus:

76.1. apbraukšanai izvēlas tādus ceļus, kas ļauj apbraukt darba vietu pa īsāko maršrutu un ko var tehniski piemērot plānotajam transportlīdzekļu daudzumam;

76.2. pirms satiksmes novirzīšanas pa apbraukšanas ceļu pārbauda, vai ietves un gājēju pārejas apbraukšanas posmā garantē gājēju drošību pieaugošās satiksmes intensitātes apstākļos.

77. Tiek noteikts šāds maksimālais atļautais braukšanas ātrums:

77.1. gar darba vietu — ne lielāks par 50 km/h. Ātruma samazinājumu paredz tikai vietās, kur ar 323.ceļa zīmi atļauts par 50 km/h lielāks braukšanas ātrums;

77.2. gar darba vietu, kur var būt apdraudēti gājēji vai darba vietā strādājošie, — ne lielāks par 30 km/h.

78. Ceļa zīmes uzstāda, ievērojot šādus nosacījumus:

78.1. 50 līdz 60 m pirms darba vietas uzstāda 118.ceļa zīmi. Ja konkrētie apstākļi traucē 118.ceļa zīmes redzamību, ceļa zīmi atkārtoti uzstāda tieši pirms darba vietas. Pārējās nepieciešamās ceļa zīmes uzstāda 20 līdz 30 m pirms darba vietas;

78.2. ne tālāk kā 100 m pirms darba vietas uzstāda brīdinājuma plakātu.

79. Darba vietas norobežošanai izmanto šādus garennorobežojumus un šķērsnorobežojumus:

79.1. garennorobežojumu ierīko, ievērojot šādus nosacījumus:

79.1.1. garennorobežojumu veido ar vadstatņiem, ko uzstāda paralēli brauktuves asij ne tālāk kā 10 m vienu no otra. Starp garennorobežojumu vadstatņiem kā papildu brīdinošu elementu var novilkt signāllenti. Bīstamās vietās papildus vadstatņiem uzstāda aizsargierīces;

79.1.2. ceļu pievienojumu vietās, iebraukšanas un izbraukšanas vietās vai vietās, kur jānovērš gājēju kustība caur darba vietu, starp vadstatņiem papildus uzstāda palīgbarjeras. Uz palīgbarjerām tieši pret ceļa pievienojumu var uzstādīt signālugunis;

79.1.3. ietvi no darba vietas, kas ierīkota uz brauktuves, garenvirzienā norobežo ar palīgbarjerām, starp kurām novelk signāllenti;

79.1.4. starp garennorobežojuma vadstatņu rindu un darbu veikšanas vietu paredz vismaz 0,3 m platu drošības joslu;

79.2. šķērsnorobežojumu ierīko, ievērojot šādus nosacījumus:

79.2.1. šķērsnorobežojumu novieto taisnā vai šaurā leņķī pret brauktuves malu. Šķērsnorobežojuma veids ir atkarīgs no brīvā ceļa posma garuma, kur novieto šķērsnorobežojumu. Uz ceļiem ar vairāk nekā vienu braukšanas joslu katrā virzienā šķērsnorobežojumu parasti novieto šaurā leņķī pret brauktuves malu;

79.2.2. lai ierīkotu šķērsnorobežojumu taisnā leņķī pret brauktuves malu, barjeru uzstāda vismaz 2 m attālumā no darbu veikšanas vietas. Barjeras galā (satiksmei izmantojamās brauktuves daļas pusē) uzstāda vadstatni;

79.2.3. lai ierīkotu šķērsnorobežojumu šaurā leņķī, uzstāda vismaz trīs vadstatņus ar to uzstādīšanas posma platuma un garuma attiecību (turpmāk — slīpumu) 1:3 līdz 1:2 pret brauktuves malu. Slīpuma izvēle atkarīga no tā ceļa posma garuma, kur novieto šķērsnorobežojumu. Vadstatņus uzstāda ne tālāk kā 2 m vienu no otra. Starp šķērsnorobežojumu vadstatņiem ir atļauts novilkt papildu brīdinošu elementu — signāllenti;

79.2.4. norobežojot vairākas viena virziena braukšanas joslas, joslu skaitu samazina pakāpeniski (šķērsvirzienā norobežo katru braukšanas joslu atsevišķi, un starp norobežojumiem paredz taisnu pārejas posmu);

79.2.5. ja darba vieta atrodas brauktuves vidū, šķērsnorobežojumā papildus vadstatņiem vai barjerai uzstāda aizsargelementus (2.pielikuma 4.shēma);

79.3. pārvadot satiksmi uz pretēja virziena brauktuvi (braukšanas joslām), pretēja virziena satiksmes plūsmas pārejas posmos atdala ar šaurā leņķī novietotu vienpusīgu vadstatņu rindām, paredzot starp tām iespējami lielu drošības joslu (2.pielikuma 6. un 7.shēma). Ja vietas trūkuma dēļ starp abu virzienu braukšanas joslām iespējams novietot tikai vienu vadstatņu rindu, lieto divpusīgus vadstatņus;

79.4. slēdzot brauktuvi visā platumā, darba vietu šķērsvirzienā norobežo ar barjeru brauktuves platumā, ko novieto 20 m pirms darbu vietas. Sevišķi bīstamos gadījumos (piemēram, tilta remonts, būvbedre) barjeru nostiprina smilšu aizsargvalnī;

79.5. signāluguņu novietojums uz norobežojuma elementiem noteikts šo noteikumu 2.pielikumā (shēmas).

(Grozīts ar MK 05.05.2009. noteikumiem Nr.394)

80. Darba vietu uz ietves ierīko, ievērojot šādus nosacījumus:

80.1. gājēju pārvietošanos gar darba vietu organizē šādi:

80.1.1. ja ietves platums pēc šķērsnorobežojumu uzstādīšanas ir pietiekams, izmanto sašaurinātu ietves daļu (2.pielikuma 10.shēma);

80.1.2. ja izmantot ietvi nav iespējams, ierīko pagaidu ietvi uz brauktuves (2.pielikuma 9.shēma);

80.1.3. ja nav iespējams turpināt ietvi gar darba vietu, gājēju plūsmu novirza pa gājēju pāreju uz pretējo ietvi;

80.1.4. vietās, kur pagaidu ietve šķērso grāvi, tranšeju u.tml., uzstāda pagaidu gājēju tiltiņu ar margām;

80.2. ietves platums nedrīkst būt mazāks par 1,5 m. Pagaidu ietves platumu atļauts samazināt līdz 1 m, ja gājēju plūsmas maksimālā intensitāte nav lielāka par 300 cilvēkiem stundā un pagaidu ietves garums nav lielāks par 10 m;

80.3. pagaidu gājēju celiņus un gājēju pārejas aprīko ar visām nepieciešamajām ceļa zīmēm;

80.4. darba vietu uz ietves garenvirzienā un šķērsvirzienā norobežo ar palīgbarjerām;

80.5. starp norobežojuma elementiem un darbu veikšanas vietu paredz 0,15 m platu drošības joslu.

(Grozīts ar MK 05.05.2009. noteikumiem Nr.394)

81. Organizējot satiksmi īslaicīgo darbu vietā, ievēro šādus nosacījumus:

81.1. satiksmi organizē pēc vienkāršotiem noteikumiem, lietojot viegli pārvietojamus norobežojošos elementus un ceļa zīmes;

81.2. atļauts izmantot arī ilgstošo darbu vietas aprīkojumu un piemērot ilgstošo darbu vietas aprīkošanas nosacījumus;

81.3. maksimālais braukšanas ātrums gar darba vietu nedrīkst pārsniegt 50 km/h. Ātruma samazinājumu līdz 30 km/h paredz tikai tad, ja tas nepieciešams gājēju vai darba vietā strādājošo drošībai.

(Grozīts ar MK 05.05.2009. noteikumiem Nr.394)

82. Darba vietu norobežo šādi:

82.1. īslaicīgo stacionāro darbu vietā, ja tā nav garāka par 20 m, šķērsnorobežojumam izmanto vadkonusus. Uzstāda vismaz trīs vadkonusus slīpumā 1:3 līdz 1:2 pret brauktuves malu ne tālāk kā 2 m citu no cita (2.pielikuma 11.shēma);

82.2. ja satiksmes intensitāte ir lielāka par 3000 automobiļiem diennaktī, darba vietu šķērsvirzienā norobežo ar pārvietojamo ceļa zīmju vairogu vai ar speciāli aprīkotu transportlīdzekli (2.pielikuma 12.shēma);

82.3. īslaicīgo mobilo darbu vietā šķērsnorobežojumu veido pārvietojamais ceļa zīmju vairogs, kas piestiprināts pie darba mašīnas (transportlīdzekļa), vai speciāli aprīkots transportlīdzeklis;

82.4. pārbaudot apakšzemes komunikāciju skatakas, 10 līdz 15 m pirms darbu veikšanas vietas uzstāda vismaz vienu 118.ceļa zīmi uz pārvietojama statīva (statīvu izmanto arī par norobežojumu);

82.5. veicot īslaicīgos darbus tumšajā diennakts laikā, darba vietu šķērsvirzienā norobežo ar pārvietojamo ceļa zīmju vairogu, speciāli aprīkotu transportlīdzekli vai ilgstošo darbu vietai paredzētajiem šķērsnorobežojumiem, nodrošinot tiem atbilstošu apgaismojumu;

82.6. īslaicīgo stacionāro darbu vietā garennorobežojumam lieto vadkonusus, ko uzstāda paralēli brauktuves asij ne tālāk kā 5 m citu no cita. Īslaicīgo mobilo darbu vietā garennorobežojumus var neuzstādīt.

83. Ceļa zīmes uzstāda, ievērojot šādus nosacījumus:

83.1. 50 m pirms stacionāras darba vietas, kuras šķērsnorobežojums veidots no vadkonusiem, uzstāda 118.ceļa zīmi;

83.2. lietojot pārvietojamo ceļa zīmju vairogu, 118.ceļa zīmi uzstāda tikai tad, ja pārvietojamais ceļa zīmju vairogs nav skaidri saskatāms no 50 m attāluma;

83.3. uz ceļa pievienojuma uzstāda 118.ceļa zīmi kopā ar 809., 810. vai 811.papildzīmi.

84. Veicot mērniecības darbus, ievēro šādus nosacījumus:

84.1. veicot mērniecības darbus uz brauktuves, darba vietu norobežo ar vadkonusiem (atbilstoši šo noteikumu 82.punktam), bet, ja satiksmes intensitāte ir lielāka par 5000 automobiļiem diennaktī, darba vietu šķērsvirzienā norobežo ar pavadošo transportlīdzekli, kas aprīkots ar pārvietojamo ceļa zīmju vairogu vai ar 118. un 410., 411., 412.ceļa zīmi un mirgojošu vai rotējošu oranžu (dzeltenu) bākuguni;

84.2. ja, mainoties satiksmes intensitātei vai citiem nosacījumiem, mērniecības darbu veicēju drošība ar šo noteikumu 84.1.apakšpunktā minētajiem pasākumiem vairs netiek garantēta, darbus pārtrauc.

85. Darba vietu uz ietves ierīko, ievērojot šādus nosacījumus:

85.1. darba vietu garenvirzienā un šķērsvirzienā norobežo ar palīgbarjerām vai vadkonusiem. Ieteicams uzstādīt vienu signāluguni uz katra šķērsnorobežojuma elementa;

85.2. ja paredzēto darbu ilgums nepārsniedz stundu, darba vietu var norobežot tikai šķērsvirzienā, uzstādot 118.ceļa zīmi vai palīgbarjeru 5–10 m attālumā no darba vietas.

86. Organizējot satiksmi ilgstošo darbu vietā, ievēro šādus nosacījumus:

86.1. ja ierobežotā brauktuves platuma dēļ ir iespējams, saglabā esošo braukšanas joslu skaitu (3.pielikuma 1. un 2.shēma). Braukšanas joslu minimālie platumi minēti šo noteikumu 87.punktā. Ja nepieciešams, uz nomales ierīko pagaidu braukšanas joslu, attiecīgi izveidojot tās segumu;

86.2. ja brauktuves platums ir pietiekams tikai vienai braukšanas joslai, pārbauda, vai ir iespējams organizēt pārmaiņus divvirzienu satiksmi pa vienu braukšanas joslu (saskaņā ar šo noteikumu 88.punku). Ja tas nav iespējams, vienā virzienā satiksmi organizē pa apbraukšanas ceļu (saskaņā ar šo noteikumu 89.punktu);

86.3. ja brauktuvi slēdz visā platumā, satiksmi organizē pa apbraukšanas ceļu;

86.4. ierīkojot darba vietu uz ceļa bez sadalošās joslas, šo noteikumu 6.nodaļas prasības un attiecīgās shēmas piemēro šādos gadījumos:

86.4.1. ja maksimālais braukšanas ātrums ceļa posmā jau iepriekš noteikts 50 km/h;

86.4.2. ja darba vieta atrodas tieši blakus ietvei;

86.4.3. ja nepieciešami speciāli pasākumi gājēju pārvietošanās organizēšanai.

87. Nosakot braukšanas joslu platumu, ņem vērā šādus nosacījumus:

87.1. izvēlas šādu braukšanas joslu platumu:

87.1.1. ne mazāk par 2,75 m — divvirzienu satiksmei pa divām braukšanas joslām (kopējais brauktuves platums ir vismaz 5,50 m);

87.1.2. no 3,0 līdz 3,5 m — pārmaiņus divvirzienu satiksmei pa vienu braukšanas joslu. Ja satiksmi regulē ar luksoforiem, joslas platumu var samazināt līdz 2,75 m;

87.2. attālums starp braukšanas joslas malu un darba vietas garennorobežojumu ir vismaz 0,25 m.

(Grozīts ar MK 05.05.2009. noteikumiem Nr.394)

88. Pārmaiņus divvirzienu satiksmi pa vienu braukšanas joslu organizē ar ceļa zīmēm (3.pielikuma 3.shēma) vai ar luksoforiem (3.pielikuma 4.shēma):

88.1. satiksmes organizēšana ar ceļa zīmēm atļauta uz ceļiem ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā:

88.1.1. ja darba vietas garums, ieskaitot šķērsnorobežojumus, nepārsniedz 50 m;

88.1.2. ja brauktuves posms, pa kuru notiek pārmaiņus divvirzienu satiksme pa vienu braukšanas joslu, un pretējā gala iebrauktuve ir labi pārredzama;

88.1.3. ja satiksmes intensitāte nav lielāka par 500 automobiļiem stundā;

88.2. ja kāds no šo noteikumu 88.1.apakšpunkta nosacījumiem nav izpildāms, satiksmi regulē ar luksoforiem vai satiksmi vienā virzienā novirza pa apbraukšanas ceļu.

(Grozīts ar MK 05.05.2009. noteikumiem Nr.394)

89. Pa apbraukšanas ceļu satiksmi organizē šo noteikumu 86.2., 86.3. un 88.2.apakšpunktā minētajos gadījumos, ievērojot šādus nosacījumus:

89.1. apbraukšanai izvēlas tādus ceļus, kas ļauj apbraukt darba vietu pa īsāko maršrutu un ko var tehniski piemērot paredzamajam transportlīdzekļu daudzumam;

89.2. ja šādu ceļu nav vai to izmantošana ir ekonomiski neizdevīga, izbūvē speciālu apbraukšanas ceļu (3.pielikuma 5.shēma).

90. Gar darba vietu tiek noteikts šāds maksimālais atļautais braukšanas ātrums:

90.1. ja darba vieta atrodas uz ceļa nomales, — 70 km/h;

90.2. ja darba vieta vai tās daļa atrodas uz brauktuves, — 50 km/h;

90.3. ja var būt apdraudēti gājēji vai darba vietā strādājošie, — 30 km/h.

(Grozīts ar MK 05.05.2009. noteikumiem Nr.394)

91. Ceļa zīmes uzstāda, ievērojot šādus nosacījumus:

91.1. 150 līdz 200 m attālumā no darba vietas uzstāda 118.ceļa zīmi uz viena balsta kopā ar 323.ceļa zīmi, 50 līdz 60 m attālumā no darba vietas 118.ceļa zīmi uzstāda atkārtoti, starp abām 118.ceļa zīmēm uzstāda nepieciešamās brīdinājuma, aizlieguma un citas zīmes;

91.2. novirzot satiksmi pa apbraukšanas ceļu, 150 līdz 200 m pirms tā sākuma uzstāda 729.ceļa zīmi;

91.3. ja darbi ilgst vairāk par vienu mēnesi, 400 līdz 500 m pirms darba vietas uzstāda brīdinājuma plakātu (1.pielikuma 6.zīmējums).

(MK 05.05.2009. noteikumu Nr.394 redakcijā)

92. Darba vietas norobežošanai izmanto garennorobežojumu un šķērsnorobežojumu, ievērojot šādus nosacījumus:

92.1. daļēji slēdzot brauktuvi, satiksmei izmantojamo brauktuves daļu gan šķērsvirzienā, gan garenvirzienā no darba vietas norobežo ar vadstatņiem;

92.2. garennorobežojumam vadstatņus uzstāda paralēli brauktuves asij 20 m attālumā citu no cita. Ja darba vieta ir garāka par 300 m, attālumu var palielināt līdz 50 m;

92.3. starp garennorobežojuma vadstatņu rindu un darba vietas robežu paredz vismaz 0,5 m platu drošības joslu;

92.4. šķērsnorobežojumam vadstatņus uzstāda ne tālāk kā 6,0 m attālumā citu no cita:

92.4.1. darba vietas sākumā — slīpumā 1:10 pret brauktuves malu;

92.4.2. darba vietas beigās — slīpumā 1:3 pret brauktuves malu;

92.5. slēdzot brauktuvi visā platumā, darba vietu šķērsvirzienā norobežo ar barjeru, ko novieto 20 m pirms darbu vietas. Sevišķi bīstamos gadījumos (piemēram, tilta remonts, būvbedre) barjeru nostiprina smilšu aizsargvalnī vai aiz barjeras novieto aizsargelementu;

92.6. signāluguņu novietojums uz norobežojuma elementiem noteikts 3.pielikumā (shēmas).

93. Organizējot satiksmi īslaicīgo darbu vietā, ievēro šādus nosacījumus:

93.1. satiksmi organizē pēc vienkāršotiem noteikumiem, lietojot viegli pārvietojamus norobežojošos elementus un ceļa zīmes;

93.2. atļauts izmantot arī ilgstošo darbu vietas aprīkojumu un piemērot ilgstošo darbu vietas aprīkošanas nosacījumus;

93.3. maksimālā braukšanas ātruma samazinājumu līdz 50 km/h paredz tikai tad, ja tas nepieciešams gājēju vai darba vietā strādājošo drošībai.

(Grozīts ar MK 05.05.2009. noteikumiem Nr.394)

94. Darba vietu norobežo šādi:

94.1. ja satiksmes intensitāte nav lielāka par 5000 automobiļiem diennaktī, īslaicīgo stacionāro darbu vietas šķērsnorobežojumam var izmantot vadkonusus. Darba vietas garums nedrīkst pārsniegt 50 m, un satiksmei izmantojamās brauktuves platums gar darba vietu ir vismaz 5,5 m. Šķērsnorobežojumam uzstāda vismaz trīs vadkonusus slīpumā 1:3 līdz 1:2 pret brauktuves malu ne tālāk kā 2 m citu no cita (3.pielikuma 6.shēma);

94.2. ja satiksmes intensitāte ir lielāka par 5000 automobiļiem diennaktī, darba vietu šķērsvirzienā norobežo ar pārvietojamo ceļa zīmju vairogu vai ar speciāli aprīkotu darba mašīnu (transportlīdzekli) (3.pielikuma 7.shēma);

94.3. īslaicīgo mobilo darbu vietā šķērsnorobežojumu veido pārvietojamais ceļa zīmju vairogs, kas piestiprināts pie darba mašīnas (transportlīdzekļa), vai speciāli aprīkots transportlīdzeklis. Veidojot horizontālos ceļa apzīmējumus, pārvietojamo ceļa zīmju vairogu piestiprina pie pavadošā transportlīdzekļa (3.pielikuma 9.shēma);

94.4. veicot īslaicīgos darbus tumšajā diennakts laikā, darba vietu šķērsvirzienā norobežo ar speciāli aprīkotu darba mašīnu (transportlīdzekli) vai ilgstošo darbu vietai paredzētajiem šķērsnorobežojumiem, nodrošinot tiem atbilstošu apgaismojumu;

94.5. īslaicīgo stacionāro darbu vietu garennorobežojumam lieto vadkonusus, ko uzstāda paralēli brauktuves asij ne tālāk kā 5 m citu no cita. Īslaicīgo mobilo darbu vietā garennorobežojumus var neuzstādīt.

(Grozīts ar MK 05.05.2009. noteikumiem Nr.394)

95. Ceļa zīmes uzstāda, ievērojot šādus nosacījumus:

95.1. 150 m pirms darba vietas, kuras šķērsnorobežojums veidots no vadkonusiem, uzstāda 118.ceļa zīmi;

95.2. lietojot pārvietojamo ceļa zīmju vairogu, 118.ceļa zīmi uzstāda tikai tad, ja pārvietojamais ceļa zīmju vairogs nav skaidri saskatāms no 200 m attāluma;

95.3. veicot mobilos darbus, 118.ceļa zīmi uzstāda ne tālāk par 1000 m no darbu veikšanas vietas, ja starp zīmi un darba vietu nav krustojumu. Ja krustojums ir, zīmi uzstāda arī pēc krustojuma.

(Grozīts ar MK 05.05.2009. noteikumiem Nr.394)

96. Veicot mērniecības darbus, ievēro šādus nosacījumus:

96.1. veicot mērniecības darbus uz brauktuves, darba vietu norobežo ar vadkonusiem (atbilstoši šo noteikumu 94.punktam), bet, ja satiksmes intensitāte ir lielāka par 5000 automobiļiem diennaktī, darba vietu šķērsvirzienā norobežo ar pavadošo transportlīdzekli, kas aprīkots ar pārvietojamo ceļa zīmju vairogu, vai ar speciāli aprīkotu darba mašīnu (transportlīdzekli);

96.2. ja, mainoties satiksmes intensitātei vai citiem nosacījumiem, mērniecības darbu veicēju drošība ar šo noteikumu 96.1.apakšpunktā minētajiem pasākumiem vairs netiek garantēta, darbus pārtrauc.

97. Organizējot satiksmi ilgstošo darbu vietā, ievēro šādus nosacījumus:

97.1. ja ierobežotā brauktuves platuma dēļ ir iespējams, saglabā esošo braukšanas joslu skaitu (4.pielikuma 1., 2. un 4.shēma). Ja nepieciešams, uz nomales nostiprinātās daļas ierīko pagaidu braukšanas joslu. Braukšanas joslu minimālie platumi minēti šo noteikumu 98.punktā;

97.2. braukšanas joslu skaitu nav ieteicams samazināt, ja satiksmes intensitāte vienā virzienā pārsniedz:

97.2.1. 1500 automobiļu stundā uz ceļiem ar divām braukšanas joslām katrā virzienā;

97.2.2. 3000 automobiļu stundā uz ceļiem ar trim braukšanas joslām katrā virzienā;

97.3. ja nav iespējams saglabāt joslu skaitu uz brauktuves, kā arī ja viena virziena brauktuvi slēdz visā platumā, atkarībā no satiksmes un ceļa apstākļiem:

97.3.1. satiksmi pārvada uz pretējā virziena brauktuvi;

97.3.2. satiksmi organizē pa apbraukšanas ceļu.

98. Nosakot braukšanas joslu platumu, ņem vērā šādus nosacījumus:

98.1. izvēlas šādu braukšanas joslu platumu:

98.1.1. ne mazāk par 3,25 m, ja braukšanas josla paredzēta visu veidu transportlīdzekļu satiksmei;

98.1.2. ne mazāk par 2,5 m, ja braukšanas josla paredzēta tikai vieglo automobiļu satiksmei;

98.2. attālums starp braukšanas joslas malu un darba vietas garennorobežojumu ir vismaz 0,25 m.

99. Satiksmi pārvada uz pretējā virziena brauktuvi, ievērojot šādus nosacījumus:

99.1. atkarībā no brauktuves platuma un satiksmes intensitātes satiksmi uz pretējā virziena brauktuvi var pārvadīt pa vienu vai divām braukšanas joslām;

99.2. pārvadot satiksmi uz pretējā virziena brauktuvi, nav ieteicams gar darba vietu atstāt vienu braukšanas joslu;

99.3. pirms sadalošās joslas šķērsošanas vietas ieteicams paredzēt 150 līdz 200 m garu pārejas posmu ar iepriekš sašaurinātu brauktuvi (4.pielikuma 5.shēma);

99.4. ja, pārbraucot sadalošo joslu, izveidotais ceļš ir nelīdzens, uzstāda 112.ceļa zīmi;

99.5. starp pretēja virziena braukšanas joslām ieteicams izveidot vismaz 0,25 m platu drošības joslu.

100. Pa apbraukšanas ceļu satiksmi organizē šo noteikumu 97.3.apakšpunktā minētajos gadījumos, ievērojot šādus nosacījumus:

100.1. satiksmi novirza pa apbraukšanas ceļu, izmantojot esošās nobrauktuves;

100.2. satiksmes dalībniekus laikus brīdina par slēgto ceļa posmu, uzstādot jaunus virziena rādītājus vai precizējot esošos.

101. Tiek noteikts šāds maksimālais atļautais braukšanas ātrums:

101.1. 70 km/h — gar darba vietu;

101.2. 50 km/h — šādos gadījumos:

101.2.1. ja ceļa segums satiksmei paredzētajā zonā ir sliktā stāvoklī;

101.2.2. ja ceļa garenkritums posmā, kur atrodas darba vieta, pārsniedz četrus procentus;

101.3. 30 km/h — sevišķi bīstamās darba vietās (piemēram, pirms pagaidu vai remontējamiem tiltiem, ja tuvu brauktuves malai atrodas būvbedre).

102. Ceļa zīmes uzstāda, ievērojot šādus nosacījumus:

102.1. 150 līdz 200 m attālumā no darba vietas vai no pirmā norobežojošā elementa, kas ievada brauktuves sašaurinājumu, uzstāda 118.ceļa zīmi (ja nepieciešams, 118.ceļa zīmi uzstāda citā attālumā kopā ar 801.papildzīmi). 50 līdz 60 m attālumā no darba vietas 118.ceļa zīmi uzstāda atkārtoti;

102.2. ceļu posmos, kur maksimālais atļautais braukšanas ātrums pārsniedz 90 km/h, ar 323.ceļa zīmi ātrumu ierobežo vispirms līdz 90 km/h, pēc tam līdz 70 km/h;

102.3. ja darbi ilgst vairāk par vienu mēnesi, 200 līdz 250 m pirms pirmās 118.ceļa zīmes uzstāda brīdinājuma plakātu (1.pielikuma 6.zīmējums).

(MK 05.05.2009. noteikumu Nr.394 redakcijā)

103. Darba vietas norobežošanai izmanto garennorobežojumu un šķērsnorobežojumu, ievērojot šādus nosacījumus:

103.1. daļēji slēdzot brauktuvi, satiksmei izmantojamo brauktuves daļu no darba vietas šķērsvirzienā un garenvirzienā norobežo ar vadstatņiem. Vadstatņus lieto, arī norobežojot iepriekšēju brauktuves sašaurinājumu vai apzīmējot pagaidu braukšanas joslu malas;

103.2. garennorobežojumam vadstatņus uzstāda paralēli brauktuves asij ne tālāk kā 20 m attālumā citu no cita. Ja ir paaugstināta bīstamība (nepietiekama redzamība, satiksmes pārvadīšana uz pretēja virziena brauktuvi u.tml.), attālumu samazina līdz 10 m;

103.3. ja darba vieta ir garāka par 300 m, garennorobežojuma vadstatņu uzstādīšanas attālumu var palielināt līdz 50 m;

103.4. starp garennorobežojuma vadstatņu rindu un darba vietas robežu paredz vismaz 0,5 m platu drošības joslu;

103.5. sevišķi bīstamās darba vietās (piemēram, būvbedre tuvu brauktuves malai, tilta remonts, nobrauktuvju pievienojuma vietas pret garennorobežojumu) papildus garennorobežojuma vadstatņiem ieteicams uzstādīt aizsargelementus;

103.6. šķērsnorobežojuma vadstatņus uzstāda ne tālāk kā 10 m attālumā citu no cita:

103.6.1. darba vietas sākumā — slīpumā 1:20 pret brauktuves malu;

103.6.2. darba vietas beigās — slīpumā 1:10 pret brauktuves malu;

103.6.3. starp šķērsnorobežojuma beigām un darba vietas sākumu paredz 75 m garu drošības jeb brīvo zonu (1., 2., 3. un 4.pielikuma shēmas);

103.7. norobežojot viena virziena vairākas braukšanas joslas, to skaitu samazina pakāpeniski (šķērsvirzienā norobežo katru brauktuvi atsevišķi un starp slēgtajām braukšanas joslām paredz pārejas posmu aptuveni 100 m garumā) (4.pielikuma 7.shēma);

103.8. signāluguņu novietojums uz norobežojuma elementiem noteikts šo noteikumu 4.pielikumā (shēmas).

104. Organizējot satiksmi īslaicīgo darbu vietā, ievēro šādus nosacījumus:

104.1. satiksmi organizē pēc vienkāršotiem noteikumiem, lietojot viegli pārvietojamus norobežojošos elementus un ceļa zīmes;

104.2. atļauts izmantot arī ilgstošo darbu vietas aprīkojumu un piemērot ilgstošo darbu vietas aprīkošanas nosacījumus.

105. Darba vietu norobežo šādi:

105.1. darba vietu šķērsvirzienā norobežo ar pārvietojamo ceļa zīmju vairogu, ko uzstāda vismaz 50 m attālumā no darbu veikšanas vietas (4.pielikuma 8.shēma). Veicot īslaicīgos stacionāros darbus, vairogu novieto nekustīgi. Veicot īslaicīgos mobilos darbus, vairogu piestiprina pie pavadošā transportlīdzekļa;

105.2. īslaicīgos darbus uz nomales var veikt bez pavadošā transportlīdzekļa, pārvietojamo ceļa zīmju vairogu piestiprinot pie darba mašīnas (transportlīdzekļa). Darba vietas norobežošanai var lietot arī speciāli aprīkotu transportlīdzekli;

105.3. veicot īslaicīgos darbus tumšajā diennakts laikā, darba vietu šķērsvirzienā norobežo ar pārvietojamo ceļa zīmju vairogu vai ilgstošo darbu vietai paredzētajiem šķērsnorobežojumiem, nodrošinot tiem atbilstošu apgaismojumu;

105.4. garennorobežojumam lieto 0,75 m augstus vadkonusus, ko uzstāda paralēli brauktuves asij ne tālāk kā 10 m citu no cita.

106. Ja pārvietojamais ceļa zīmju vairogs nav skaidri saskatāms no 200 m attāluma, uzstāda 734.ceļa zīmes ar bultu attēlu, kas norāda pārkārtošanos.

107. Tiek noteikts šāds maksimālais atļautais braukšanas ātrums:

107.1. darba vietas zonā — 90 km/h;

107.2. paaugstinātas bīstamības apstākļos (nepietiekama redzamība, apdraudēti darba vietā strādājošie) maksimālo braukšanas ātrumu samazina līdz 70 km/h.

108. Darba vietu uz ceļa ar trim braukšanas joslām katrā virzienā aprīko un satiksmi organizē šādi:

108.1. satiksmi novirza tikai gar vienu darba vietas pusi. Veicot darbus uz vidējās braukšanas joslas, ar pārvietojamajiem ceļa zīmju vairogiem slēdz vienu malējo un vidējo joslu. Vairogus novieto 200 m attālumā citu no cita (4.pielikuma 9.shēma);

108.2. atļauts novirzīt satiksmi gar darba vietu pa vienu braukšanas joslu, ja satiksmes intensitāte nav lielāka par 1500 automobiļiem stundā. Ja satiksmes intensitāte ir lielāka, darba vietas apbraukšanai izmanto nostiprināto nomali.

109. Šo noteikumu 71.punktā noteiktās prasības par signāluguņu lietošanu darba vietu šķērsnorobežojumos attiecībā uz otrās šķiras ceļiem, pašvaldību, uzņēmumu, māju ceļiem un ielām stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri, izņemot gadījumu, ja darba vieta tiek ierīkota uz maģistrālās ielas, uz tilta, pa kuru atļauta satiksme, ja darba vietā tiek slēgta brauktuve visā platumā un (vai) darba vietā izveidota būvbedre (ceļa pārrakums).

110. Šo noteikumu 5.3.apakšnodaļā noteiktās prasības par ceļa pagaidu apzīmējumu lietošanu darba vietā attiecībā uz galvenajiem un pirmās šķiras valsts autoceļiem, kā arī attiecībā uz ielām, kurās satiksme organizēta pa četrām vai vairāk braukšanas joslām abos virzienos, kā arī pa divām un vairāk joslām vienā virzienā, stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri, izņemot gadījumu, ja darba vietas tiek ierīkotas uz ceļu posmiem ar sadalošo joslu.

111. Šo noteikumu 5.3.apakšnodaļā noteiktās prasības par ceļa pagaidu apzīmējumu lietošanu darba vietā attiecībā uz ielām, kur braukšanas joslas platums vienāds ar vai lielāks par 3,5 m, stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri, izņemot šo noteikumu 110.punktā minētos gadījumus.