Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2004. gada 22. aprīļa noteikumus Nr. 427 "Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība".

Ministru kabineta noteikumi Nr. 374

Rīgā 2001.gada 14.augustā (prot. Nr.38, 27.§)

Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli"
8.panta piekto daļu un 17.pantu

1. Noteikumi nosaka likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (turpmāk - likums) ietverto normu piemērošanas kārtību.

2. Likumā lietotais termins "prece" attiecināms arī uz elektroenerģiju, gāzi, siltumu, apkuri, tvaiku un ūdeni.

3. Piemērojot likuma 1.panta piekto punktu, ja ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona (turpmāk - apliekamā persona) savai saimnieciskajai darbībai iegādātās (to skaitā pašu ražotās) preces nodod saviem darbiniekiem bez atlīdzības, tas uzskatāms par pašpatēriņu. Piemēram, ja apliekamās personas saimnieciskā darbība ir trauku piegāde un šī persona uzdāvina traukus saviem darbiniekiem, tas uzskatāms par pašpatēriņu. Ja apliekamās personas saimnieciskā darbība ir pakalpojumu sniegšana (piemēram, apģērbu ķīmiskā tīrīšana) un šī persona bez atlīdzības iztīra apģērbu saviem darbiniekiem, tas uzskatāms par pašpatēriņu. Ja apliekamā persona, kuras saimnieciskā darbība ir apģērbu ķīmiskā tīrīšana, nopērk un uzdāvina saviem darbiniekiem traukus, tas nav uzskatāms par pašpatēriņu.

4. Likumā lietotais termins "priekšnodoklis" piemērojams arī pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - nodoklis) summai, kas:

4.1. norādīta muitas deklarācijā par precēm, kuras importē apliekamā persona;

4.2. norādīta nodokļa rēķinā, ko apliekamā persona ir izrakstījusi kā pakalpojuma saņēmēja saskaņā ar likuma 3.panta vienpadsmito daļu vai 4.panta desmito daļu;

4.3. izmaksāta kā kompensācija zemnieku saimniecībai saskaņā ar likuma 13.1 panta pirmo daļu (pamatojoties uz zemnieku saimniecības izrakstīto rēķinu vai pārstrādes uzņēmuma izsniegto attaisnojuma dokumentu).

5. Likuma 1.panta 11.punktā lietotais termins "budžeta institūcijas" nav attiecināms uz Uzņēmumu reģistrā reģistrētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām).

6. Preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas tirgus vērtību nosaka, secīgi izmantojot vai kombinējot šādas metodes:

6.1. pēc uzņēmuma iekšējās cenas (cena, par kādu apliekamā persona pārdod pašu ražoto preci vai sniedz pakalpojumus citām personām tajā pašā taksācijas periodā (ieskaitot vidējās atlaides));

6.2. pēc ārējās tirgus cenas (cena, par kādu citas apliekamās personas vienādos apstākļos pārdod analogu preci vai sniedz analogus pakalpojumus);

6.3. izmantojot izmaksu pieskaitīšanas metodi (aprēķinot saražotās un piegādātās preces vai sniegtā pakalpojuma pašizmaksu un apliekamās personas vai līdzīgu personu vidējo peļņas normu);

6.4. izmantojot tālākpārdošanas cenu metodi (izmantojot preces iegādes cenu, kas palielināta par apliekamās personas vai līdzīgu personu vidējo peļņas normu);

6.5. izmantojot muitas vērtību;

6.6. izmantojot preces vai pakalpojuma vidējo statistisko vērtību valstī;

6.7. izmantojot ekspertu novērtējumu;

6.8. ja radušās domstarpības, - izmantojot Darījumu novērtējuma komisijas atzinumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

7. Ja darījums veikts saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu", par tirgus vērtību uzskatāma pasūtījuma vērtība.

8. Ja preču piegādēm piemēro ieņēmumus samazinošās atlaides (to skaitā skonto, bonuss un rabats), preces tirgus vērtību nosaka, ievērojot atlaides apmēru.

9. Par maiņas darījumiem saskaņā ar likuma 1.panta 14.punktu uzskatāmi arī tādi preču vai pakalpojumu apmaiņas darījumi, ko apliekamās personas veic saskaņā ar savstarpēji noslēgtiem rakstiskiem līgumiem, kuros paredzēta daļēja samaksa naudā.

10. Likuma 1.panta 16.punkta "b", "c" un "d" apakšpunktā minētās ēkas vai būves uzskatāmas par nelietotu nekustamo īpašumu arī gadījumos, ja jaunuzcelto ēku vai būvi, vai tās daļu iznomā vai citādi izmanto līdz celtniecības darbu beigām vai ja ne ilgāk kā gadu pēc nodošanas ekspluatācijā to īrē, nomā vai izmanto citām vajadzībām.

11. Likuma 1.panta 16.punkta "c" apakšpunktā minētos terminus "renovācija", "rekonstrukcija" un "restaurācija" lieto Vispārīgo būvnoteikumu izpratnē.

12. Likuma izpratnē par nekustamo īpašumu nav uzskatāms dzelzceļa ritošais sastāvs (arī vagoni, lokomotīves un cisternas).

13. Likuma 1.panta 19.punktā minētais termins "lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumi" nav attiecināms uz sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) (to skaitā ēdnīcām, kafejnīcām, restorāniem), kā arī uz tirdzniecības uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas neveic lauksaimniecības produkcijas pārstrādi.

14. Piemērojot likuma 2.panta otro daļu, par apliekamiem darījumiem uzskatāmi arī darījumi, kurus veic pašnodarbinātās personas.

15. Piemērojot likuma 2.panta otro daļu, par apliekamu darījumu nav uzskatāma preču piegāde (tajā skaitā balvu piešķiršana) un pakalpojumu sniegšana potenciālajam pircējam bez atlīdzības, kas veikta reklāmas pasākumu (tajā skaitā degustāciju) ietvaros.

16. Par apliekamiem darījumiem nav uzskatāmi:

16.1. līgumsodi;

16.2. dotāciju un subsīdiju piešķiršana no valsts un pašvaldību budžeta.

17. Piemērojot likuma 2.panta ceturto daļu, valsts un pašvaldību dotācijas (subsīdijas), kas piešķirtas kā atlīdzība par apliekamiem darījumiem (izņemot mērķdotācijas sabiedriskā transporta dotēšanai un mērķsubsīdijas iekšzemes pārvadātājiem invalīdu un politiski represēto personu pārvadāšanai), iekļauj ar nodokli apliekamo darījumu vērtībā. Apliekamo darījumu vērtību nedrīkst samazināt par minēto valsts un pašvaldību dotāciju (subsīdiju) apmēru.

18. Ja likuma 2.panta trīspadsmitajā daļā minētā persona, sniedzot starpniecības pakalpojumus, piedalās tādu preču piegādē vai tādu pakalpojumu sniegšanā, kas nav apliekami ar nodokli saskaņā ar likuma 6.panta pirmo daļu, tad ar nodokli neapliek arī starpniecības pakalpojumu vērtību.

19. Likuma 2.panta piecpadsmitajā daļā minētā Ministru kabineta noteiktā kārtība piemērojama arī starpniecības pakalpojumiem, kurus lombardi sniedz ar nodokli neapliekamajām fiziskajām personām, pārdodot šo personu lombarda ķīlas.

20. Likuma 2.panta sešpadsmitā daļa piemērojama neatkarīgi no tā, vai ekspedīcijas pakalpojumu sniedzējs saņem no pasūtītāja pilnu samaksu vai tikai atlīdzību par ekspedīcijas pakalpojumu sniegšanu.

21. Likuma 2.panta divdesmitā daļa nav piemērojama preču garantijas remontam. Ievedot atpakaļ izremontētu preci vai neremontējamas preces vietā saņemtu citu analogu preci, nodoklis piemērojams saskaņā ar Muitas likumu.

22. Ja budžeta institūcija veic darījumus, kas nav minēti likuma 2.panta divdesmit otrajā daļā, tie ir apliekami ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā.

23. Piemērojot likuma 3.panta pirmās daļas 5.punkta "a" apakšpunktu, ārvalstu fiziskās vai juridiskās personas pilnvarotā Latvijas Republikas persona, kura iekšzemē veic apliekamus darījumus savā vārdā, reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamā persona saskaņā ar likuma 3.panta trešo daļu.

24. Piemērojot likuma 3.panta pirmās daļas 5.punkta "b" apakšpunktu, ja pilnvarotā persona iekšzemē veic apliekamus darījumus ārvalstu fiziskās vai juridiskās personas vārdā, tā reģistrē ārvalstu fizisko vai juridisko personu Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamo personu saskaņā ar likuma 3.panta desmito daļu.

25. Likuma 3.panta trešajā daļā minētais termins "personu ar līgumu vai norunu saistītas grupas" attiecināms uz līgumsabiedrībām vai personu grupām, kas darbojas uz līgumsabiedrību darbības principu pamata. Tas nozīmē, ka personas ir noslēgušas līgumu, kas paredz veikt kopīgas saimnieciskās darbības, piemēram, kopīgi iznomāt telpas, tehnoloģiskās iekārtas, tehniku.

26. Likuma 3.panta trešajā daļā minētie 12 mēneši nav saistīti ar kalendāra gadu, bet attiecināmi uz jebkuru 12 mēnešu periodu.

27. Ja zemnieku saimniecība neizpilda likuma 3.panta ceturtajā daļā minētos nosacījumus, tā reģistrējas kā apliekamā persona likuma 3.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

28. Ja persona sākusi iekasēt nodokli pirms tās reģistrācijas ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā (turpmāk - apliekamo personu reģistrs), iekasētais nodoklis iemaksājams valsts budžetā pilnā apmērā, neveicot priekšnodokļa atskaitījumus.

29. Apliekamā persona, kura vēlas izstāties no apliekamo personu reģistra saskaņā ar likuma 3.panta astoto daļu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu, kā arī sniedz informāciju par tiem pamatlīdzekļiem un preču materiālajām vērtībām, par kurām samaksātais nodoklis ir atskaitīts kā priekšnodoklis. Par pamatlīdzekļu atlikušo vērtību, kas uzskaitīta uzņēmuma finansu grāmatvedībā, aprēķināms nodoklis un iemaksājams budžetā. Aprēķinot budžetā maksājamā nodokļa apmēru par preču materiālajām vērtībām, atsevišķi nodala tās preču materiālās vērtības, kuras persona iegādājusies laikā no reģistrācijas dienas apliekamo personu reģistrā līdz dienai, kad tā iesniegusi Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par izstāšanos no apliekamo personu reģistra. Ja to nav iespējams izdarīt, budžetā iemaksājams nodoklis par visām atlikumā esošajām preču materiālajām vērtībām.

30. Likuma 4.panta otrā daļa nav attiecināma uz preču piegādēm, kas sākas un beidzas citā valstī, nešķērsojot Latvijas Republikas muitas teritoriju.

31. Piemērojot likuma 4.panta otrās daļas 2.punkta "b" apakšpunktu, preču piegādēm, kas sākas iekšzemē un beidzas Latvijas Republikas muitas teritorijā, kas nav iekšzeme, nodokļa 0 procentu likme piemērojama pēc preču īpašnieka maiņas.

32. Piemērojot likuma 4.panta trešo daļu, pakalpojumi, kuru sniegšanas vietu nosaka pēc pakalpojuma sniedzēja juridiskās adreses un kurus Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas apliekamās personas sniedz ārvalstīs vai Latvijas Republikas muitas teritorijā, kas likuma izpratnē nav iekšzeme, apliekami ar nodokļa 18 procentu likmi.

33. Piemērojot likuma 4.panta sesto daļu, ar regulārās satiksmes autobusiem ārvalstīs veikto starptautisko pasažieru pārvadājumu daļa apliekama ar nodokļa 0 procentu likmi, bet iekšzemē veikto pārvadājumu daļa - ar nodokļa 18 procentu likmi. Ar nodokli apliekamo pārvadājumu vērtību nosaka no kopējā maršruta garuma proporcionāli maršruta garumam iekšzemes teritorijā. Ja ir nodrošināta pārvadājuma vērtības faktiskā uzskaite par iekšzemē un ārvalstīs sniegto transporta pakalpojumu vērtību, minētā proporcija nav jāaprēķina.

34. Šo noteikumu 33.punkts piemērojams arī starptautiskajiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem.

35. Ja starptautiskos pasažieru pārvadājumus ar neregulārās satiksmes vai pasūtījuma autobusiem veic apliekamās personas, maksa par sniegto transporta pakalpojumu daļu iekšzemē (tas ir, par autobusu nogādāšanu klientam un citiem pakalpojumiem), kā arī pasažieru pārvadājumu vērtība maršruta daļā līdz valsts robežai un no robežas līdz atpakaļceļa galapunktam apliekama ar nodokļa 18 procentu likmi šādā kārtībā:

35.1. ja pārvadājumu vērtību nosaka atkarībā no nobrauktā attāluma, ar nodokļa 18 procentu likmi apliekamo pārvadājumu vērtību nosaka proporcionāli iekšzemē nobrauktajam attālumam no kopējā maršruta garuma;

35.2. ja pārvadājumu vērtību nosaka atkarībā no ceļā pavadītā laika, ar nodokļa 18 procentu likmi apliekamo pakalpojuma vērtību nosaka proporcionāli iekšzemē ceļā pavadītajam laikam no kopējā ceļā pavadītā laika, pieņemot, ka vidējais kustības ātrums Latvijas Republikas teritorijā ir 50 kilometru stundā.

36. Likuma normas nav piemērojamas Uzņēmumu reģistrā nereģistrētu un ar nodokli neapliekamu personu sniegtajiem tranzīta pasažieru pārvadājumiem, kuri tiek veikti, šķērsojot Latvijas Republikas muitas teritoriju bez pieturvietām pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai.

37. Transporta pakalpojumiem - starptautiskajiem auto un dzelzceļa kravu pārvadājumiem, kā arī kravas ekspedīcijas pakalpojumiem, kas tieši saistīti ar preču importa piegādēm -, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu un noformējot starptautisko kravu pārvadājumu pavadzīmi (tajā skaitā CMR, starptautisko dzelzceļa transporta pavadzīmi), kurā norādītā kravas saņemšanas vieta ir Latvijas Republikā, nodokļa 0 procentu likmi piemēro visai pakalpojumu vērtībai līdz starptautiskajā transporta pavadzīmē norādītajam galapunktam (saņēmējam).

38. Preču importa piegādēs transporta pakalpojumu vērtību saskaņā ar Muitas likumu iekļauj preču muitas vērtībā. Par transporta pakalpojumu vērtības iekļaušanu preču muitas vērtībā ir atbildīgs muitas deklarācijā norādītais preču importētājs.

39. Nodokļa 18 procentu likmi piemēro transporta pakalpojumam - kravu pārvadājumam, kas nav saistīts ar Latvijas Republikas robežas šķērsošanu, tajā skaitā kravu pārvadājumam, kas:

39.1. sākas un beidzas iekšzemē;

39.2. sākas iekšzemē un beidzas Latvijas Republikas muitas teritorijā, kas likuma izpratnē nav iekšzeme;

39.3. sākas Latvijas Republikas muitas teritorijā, kas likuma izpratnē nav iekšzeme, un beidzas iekšzemē;

39.4. notiek starp divām Latvijas Republikas muitas teritorijām, kas likuma izpratnē nav iekšzeme (brīvās zonas, muitas noliktavas).

40. Ja auto vai dzelzceļa kravu pārvadājumiem tiek noformētas vairākas transporta pavadzīmes, nodoklis par katru pārvadājuma daļu piemērojams kā par atsevišķu pakalpojumu saskaņā ar šiem noteikumiem.

41. Likuma 4.panta septītās daļas 3.punkts piemērojams arī šķīrējtiesu darbībai.

42. Likuma 4.panta septītās daļas 4.punktā lietotais termins "datu apstrāde" attiecināms arī uz datoru programmatūras izstrādāšanu (tajā skaitā uz datu bāzes veidošanu, uzturēšanu un atjaunošanu).

43. Piemērojot likuma 4.panta septītās daļas 7.punktu, nodokli nosaka:

43.1. iznomājot nekustamo īpašumu, - saskaņā ar likuma 4.panta piekto daļu;

43.2. iznomājot transportlīdzekļus, - saskaņā ar likuma 4.panta trešo daļu.

44. Piemērojot likuma 4.panta septītās daļas 8.punktu, par telekomunikāciju pakalpojumiem uzskata tādus pakalpojumus, kas nodrošina pilnīgu vai daļēju visu veidu signālu (to skaitā skaņu, attēlu, rakstītu tekstu) pārraidi, kā arī tiesību nodošanu vai piešķiršanu šādu pakalpojumu sniegšanai.

45. Ja likuma 4.panta septītās daļas 8.punktā minētie pakalpojumi tiek sniegti Latvijas Republikā reģistrētai fiziskai vai juridiskai personai, tie apliekami ar nodokļa 18 procentu likmi. Ja telekomunikāciju pakalpojumi tiek sniegti Latvijas Republikā nereģistrētai fiziskai vai juridiskai personai, tie apliekami ar nodokļa 0 procentu likmi. Savstarpējiem norēķiniem ar ārvalstu sakaru operatoriem attiecīgās likuma normas nav piemērojamas.

46. Likuma 4.panta septītajā daļā minētie pakalpojumi, kurus iekšzemē reģistrētās apliekamās personas sniedz personām, kuru juridiskā adrese vai pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikas muitas teritorija, kas likuma izpratnē nav iekšzeme, apliekami ar nodokļa 18 procentu likmi.

47. Piemērojot likuma 4.panta astoto daļu, ārvalstu preču ražotāju oficiālie pārstāvji Latvijas Republikā, kuri sniedz šo preču garantijas remonta pakalpojumus, izrakstot garantijas devējam nodokļa rēķinu par sniegtajiem garantijas pakalpojumiem, piemēro nodokļa 0 procentu likmi.

48. Likuma 6.panta pirmās daļas 3.punkts nav piemērojams apsardzes un citu darbinieku ēdināšanas pakalpojumiem labošanas darbu iestādēs un ieslodzījuma vietās.

49. Likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts piemērojams arī maksai par interešu izglītību vispārizglītojošās skolās, arodskolās, vidējās speciālās skolās vai augstskolās valsts, pašvaldību vai valsts akreditēto privāto mācību iestāžu skolēniem, audzēkņiem vai studentiem.

50. Likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts nav piemērojams tiem izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem, kuri nav tieši saistīti ar izglītības procesu (piemēram, maksas kursiem personām, kuras nav skolēni, audzēkņi vai studenti).

51. Likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts piemērojams arī:

51.1. sporta skolu sniegtajiem mācību un sporta pakalpojumiem sporta skolu audzēkņiem;

51.2. dalības maksai par bērnu uzturēšanos atpūtas un sporta nometnēs;

51.3. maksai par speciāli organizētām treniņu nodarbībām bērniem līdz 18 gadu vecumam (piemēram, maksai par peldēšanas apmācību).

52. Maksa par treniņu nodarbībām pieaugušajiem (piemēram, peldēšanu, vingrošanu) apliekama ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā.

53. Ēdināšanas pakalpojumi nav apliekami ar nodokli, ja tos sniedz pati izglītības iestāde saviem audzēkņiem un darbiniekiem. Ja šos pakalpojumus izglītības iestādē sniedz citas apliekamās personas, tie apliekami ar nodokli.

54. Likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts piemērojams arī Valsts administrācijas skolas sniegtajiem un organizētajiem mācību pakalpojumiem valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem.

55. Likuma 6.panta pirmās daļas 6.punkts piemērojams arī kopiju izgatavošanai no bibliotēkas fondā esošajām grāmatām un citiem dokumentiem, kā arī tematiskajiem pasākumiem, bibliogrāfiskajiem, informatīvajiem un citiem līdzīgiem pakalpojumiem.

56. Likuma 6.panta pirmās daļas 8.punkts piemērojams teātra, kino, cirka izrāžu un citu likuma 6.panta 8.punktā minēto kultūras pasākumu ieejas biļetēm.

57. Likuma 6.panta pirmās daļas 8.punktā minētais termins "sporta sarīkojumi" attiecināms uz sporta sacensību vai sporta svētku apmeklējumiem.

58. Likuma 6.panta pirmās daļas 8.punktā minētais termins "sarīkojumi kultūras iestādēs" nav attiecināms uz kultūras iestāžu telpu nomu, komercizstāžu, gadatirgu un tamlīdzīgu pasākumu organizēšanu, kā arī uz sabiedriskās ēdināšanas un citiem pakalpojumiem.

59. Likuma 6.panta pirmās daļas 9.punkts piemērojams arī tām zāļu izejvielām, kuras neražo Latvijas Republikā un kuras ieved konkrēti zāļu ražotāji saskaņā ar Labklājības ministrijas apstiprinātiem un ar Finansu ministriju saskaņotiem sarakstiem. Izejvielas, materiāli un citas preces, ko zāļu ražotāji iepērk Latvijā, apliekamas ar nodokli, izņemot likuma 6.panta pirmajā daļā minētās preces.

60. Likuma 6.panta pirmās daļas 9.punktā minēto preču eksportam piemērojama nodokļa 0 procentu likme.

61. Likuma 6.panta pirmās daļas 9.punktā minētais termins "medicīnas pakalpojumi" attiecināms arī uz ēdināšanas pakalpojumiem slimnīcā vai sociālās un medicīniskās rehabilitācijas institūcijā, ja tie iekļauti kopējā maksā par slimnieka uzturēšanos slimnīcā vai sociālās un medicīniskās rehabilitācijas institūcijā.

62. Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 9.punktu, ar nodokli neapliek arī maksu par sociālās un medicīniskās rehabilitācijas institūciju uzturzīmēm. Ja papildus uzturzīmes vērtībā iekļautajiem pakalpojumiem minētās iestādes sniedz arī citus pakalpojumus, kuri nav iekļauti Labklājības ministrijas apstiprinātā un ar Finansu ministriju saskaņotā medicīnas pakalpojumu, medikamentu un medicīnas preču sarakstā (piemēram, sabiedriskās ēdināšanas, viesnīcu, automašīnu maksas stāvvietu pakalpojumus), minētie pakalpojumi apliekami ar nodokli.

63. Likuma 6.panta pirmās daļas 11.punkts nav piemērojams:

63.1. ar azartspēļu organizēšanu nesaistītiem pakalpojumiem azartspēļu namos (piemēram, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem vai preču piegādēm);

63.2. spēļu automātu iegādei, remontam un tamlīdzīgiem pakalpojumiem;

63.3. pakalpojumiem, kas saistīti ar bērnu spēļu automātu iegādi, uzturēšanu un lietošanu.

64. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuriem ir tiesības nodarboties ar azartspēļu namu izveidošanu un azartspēļu organizēšanu, ar nodokli neapliek laimestus, loterijas biļetes, maksu par ieeju spēļu namos un tiesībām spēlēt un derībās noteikto likmju vērtību.

65. Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 11.punktu, mantu loterijas ar nodokli neapliek. Nodoklis, kas samaksāts, mantu iegādājoties, nav atskaitāms kā priekšnodoklis, bet iekļaujams mantas kopējā vērtībā.

66. Likuma 6.panta pirmās daļas 12.punkts piemērojams apbedīšanas pakalpojumiem (to skaitā mirušā transportēšanai ar specializēto transportu, zārku, kremācijas urnu, sēru vainagu izgatavošanai un sēru lenšu noformēšanai pēc individuālā pasūtījuma, kapu rakšanai, apbedīšanas aģentu un izvadītāju pakalpojumiem).

67. Ja zārki, kremācijas urnas un sēru vainagi ir izgatavoti tirdzniecībai, to pārdošana apliekama ar nodokļa 18 procentu likmi.

68. Likuma 6.panta pirmās daļas 12.punktā minētais termins "reliģiskie un rituālie pakalpojumi" piemērojams reliģiska rakstura ceremonijām (to skaitā laulībām, laulību jubilejām, kristībām, bērēm).

69. Likuma 6.panta pirmās daļas 12.punkts piemērojams preču (to skaitā sveču, ikonu, krustiņu, garīgās literatūras) izplatīšanai baznīcā pret ziedojumiem reliģisko un rituālo pakalpojumu nodrošināšanai, ja to veic reliģiskā organizācija.

70. Ja šo noteikumu 69.punktā minētās preces pārdod tirdzniecības vietās, tās apliekamas ar nodokļa 18 procentu likmi.

71. Likuma 6.panta pirmās daļas 12.punkts nav piemērojams kapu kopšanai, kapu pieminekļu un piemiņas plākšņu izgatavošanai un uzstādīšanai, bēru viesiem sniegtajiem transporta, ēdināšanas un foto pakalpojumiem un ar apbedīšanu saistīto preču piegādēm.

72. Ja likuma 6.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 8. un 12.punktā minētās iestādes vai organizācijas veic saimniecisko darbību (tajā skaitā iznomā telpas, sniedz maksas sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus, kopē pasūtītāja dokumentus, nodarbojas ar preču piegādi), šie darījumi apliekami ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā.

73. Likuma 6.panta pirmās daļas 14.punkts piemērojams arī mācību iestāžu audzēkņu vai studentu īres maksājumiem par mācību iestāžu dienesta viesnīcu īri.

74. Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 14.punktu, pēc dzīvojamās mājas pilnas privatizācijas dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumi apliekami ar nodokļa 18 procentu likmi, ja šos pakalpojumus sniedz apliekamās personas. Ja šos pakalpojumus kooperatīvā sabiedrība sniedz saviem biedriem, tie nav apliekami ar nodokli.

75. Likuma 6.panta pirmās daļas 14.punkts nav attiecināms uz mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem.

76. Šo noteikumu 74.punkts nav attiecināms uz iedzīvotāju maksājumiem par apkuri, siltā un aukstā ūdens piegādi, kanalizāciju, atkritumu izvešanu.

77. Iegādātās vai importētās preces un saņemtie pakalpojumi, kas nepieciešami, lai veiktu likuma 6.panta pirmās daļas 16.punktā minētos zinātniskos pētījumus, nav atbrīvoti no nodokļa samaksas. Samaksātā nodokļa summa iekļaujama zinātniskā pētījuma kopējā vērtībā.

78. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta "a" apakšpunktā minētie termini "parāda piedzīšana" un "prasību tiesību cesija" piemērojami pakalpojumiem, kas saistīti ar parādu piedzīšanu no debitoriem, un cesijas darījumiem atbilstoši kredītu un aizdevumu līgumiem, kā arī galvojumiem un garantijām, bet nav piemērojami tādu parādu piedzīšanai vai cesijas darījumiem, kas radušies, ja nav apmaksāti rēķini par piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem.

79. Prasību tiesību cesijas gadījumā ar nodokli nav apliekama summa, kuru cesionārs iekasē (piedzen) no parādnieka, un cesionāra cedentam izmaksātā kompensācijas summa, kas saistīta ar prasību tiesību cesiju atbilstoši kredītu un aizdevumu līgumiem, kā arī galvojumiem un garantijām. Kompensācijas summa, kuru cesionārs izmaksā cedentam, cedējot prasību tiesības, kas radušās, ja nav samaksāti rēķini par piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem, ir apliekama ar nodokli.

80. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta "b" apakšpunkts piemērojams arī tiem kredītiestāžu pakalpojumiem, kas saistīti ar klientu konsultēšanu finansu jautājumos (piemēram, par kredītu saņemšanu un izsniegšanu, vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu).

81. Kredītiestāžu sniegtais pakalpojums - parakstu parauggrāmatiņu apstiprināšana, kas tiek veikta bankas vārdā, - atbrīvojams no nodokļa.

82. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta "b" apakšpunkts piemērojams arī pasta norēķinu sistēmas pakalpojumiem, ko sniedz Latvijas pasts.

83. Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta "c" apakšpunktu, monētas, banknotes un vērtspapīri, kam ir vēsturiska un numismātiska vērtība un kas iegādāti kolekcionēšanas nolūkos, kā arī no dārgmetāla izgatavotas monētas, kuras neizmanto norēķinos, tiek uzskatītas par precēm un apliktas ar nodokli. Ja monētas pārdod par cenu, kas neatbilst to nominālvērtībai (piemēram, jubilejas monētas), nodoklis iekasējams pilnā apmērā likumā noteiktajā kārtībā.

84. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta "c" apakšpunkts piemērojams arī pakalpojumiem, kas saistīti ar maksājumu karšu izsniegšanu un apkalpošanu.

85. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta "d" apakšpunktā lietotais termins "ieguldījumi kapitālā" attiecināms uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību daļām, kooperatīvo un paju sabiedrību pajām, ieguldījumiem akciju sabiedrību pamatkapitālā, ieguldījumiem līgumsabiedrību kapitālā, kā arī uz tiesībām uz ārvalstu uzņēmumu kapitāla daļām vai ienākumu sadali, ja tās nav fiksētas akciju vai obligāciju veidā.

86. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta "d" apakšpunktā lietotais termins "vērtspapīri" piemērojams akcijām, obligācijām, vekseļiem, ķīlu zīmēm, privatizācijas sertifikātiem un citiem vērtspapīriem, ko likumos noteiktajā kārtībā izlaiž valsts, pašvaldības, kā arī uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) vai fiziskās personas un kas to turētājam dod tiesības uz ienākumu.

87. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkts nav attiecināms uz seifu izīrēšanas un inkasācijas pakalpojumiem.

88. Likuma 6.panta pirmās daļas 19.punkts piemērojams neatkarīgi no tā, vai konsulāros pakalpojumus sniedz Latvijas Republikas vai ārvalstu konsulārās iestādes.

89. Likuma 6.panta pirmās daļas 20.punkts nav piemērojams preču piegādēm un pakalpojumiem, kas saistīti ar likumā minētās literatūras un izdevumu ražošanu, izņemot tipogrāfiju pakalpojumus.

90. Pārdodot mazumtirdzniecībā likuma 6.panta pirmās daļas 9., 15., 18. un 20.punktā minētās preces, ar nodokli neapliek tirdzniecības uzcenojumu, kā arī starpniecības pakalpojumu vērtību par loterijas biļešu, teātra, kino un citu ar nodokli neapliekamo biļešu izplatīšanu.

91. Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 22.punkta "a" apakšpunktu, atbrīvojums no nodokļa nav piemērojams dzīvojamo māju uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem, kurus kooperatīvās sabiedrības biedriem sniedz citas apliekamās personas, kā arī dzīvojamo māju uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem, kurus kooperatīvā sabiedrība sniedz citām fiziskajām un juridiskajām personām, kas nav šīs kooperatīvās sabiedrības biedri.

92. Par likuma 6.panta pirmās daļas 23.punktā minēto pirmo pārdošanu uzskatāma tāda nekustamā īpašuma pārdošana, kas veikta pirmo reizi gada laikā pēc nodošanas ekspluatācijā. Nekustamā īpašuma pārdošana pēc privatizācijas netiek uzskatīta par nelietota nekustamā īpašuma pirmo pārdošanu.

93. Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 23.punktu, par nekustamo īpašumu uzskatāma arī zeme un celtnes uz tās, ēkas, būves, ilggadīgie stādījumi, lietas, kas atrodas ilgstošā saistībā ar zemi (piemēram, sliedes, tilti, ceļi, komunikācijas, cisternas, kuras ir iebūvētas zemē un nav pārvietojamas), laukumi kempingiem, autostāvvietām un sporta laukumi.

94. Likuma 6.panta pirmās daļas 23.punkts attiecināms arī uz nekustamā īpašuma daļas (tajā skaitā dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu) pārdošanu.

95. Likuma 6.panta pirmās daļas 25.punkts nav piemērojams celtniecības un montāžas darbiem, kas saistīti ar ugunsdrošības iekārtu uzstādīšanu, kā arī minēto iekārtu un citu ar ugunsdrošības pasākumiem saistītu preču piegādēm. Ar nodokli neapliek ugunsdrošības iekārtu uzturēšanas un apkopes pakalpojumus, celtniecības un citu materiālu ugunsbīstamības pakāpes noteik™anas pakalpojumus un ugunsdrošības apmācības pakalpojumus, ko veic likuma 6.panta pirmās daļas 25.punktā minētās organizācijas.

96. Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 26.punktu, no nodokļa atbrīvojama arī ar nodokli neapliekamo masu informācijas līdzekļu abonēšana un piegāde abonentiem, ko veic Latvijas pasts un abonēšanas centri.

97. Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 27.punktu, uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kurš no pašvaldības saņēmis licenci skolēnu pārvadāšanai, ar nodokli neapliek tikai to transporta pakalpojumu daļu, kuru pilnībā sedz no pašvaldības budžeta.

98. Šo noteikumu 97.punkts nav piemērojams biļetēm par pārvadāšanu sabiedriskajā transportā (tajā skaitā skolēnu mēnešbiļetēm).

99. Likuma 6.panta pirmās daļas 27.punktā minētais termins "speciāli licencēti pārvadātāji" piemērojams saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 15.pantu.

100. Likuma 6.panta trešā daļa piemērojama arī preču ievešanai brīvajās zonās.

101. Piemērojot likuma 6.panta trešo daļu, ar nodokli neapliek preces, ko ieved tie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuri normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saņēmuši muitas iestāžu atļaujas konkrēto muitas procedūru veikšanai.

102. Ievedot Latvijas Republikā preces, kurām piemēro muitas procedūru "ievešana uz laiku", ar nodokli neapliek tās preces, kurām saskaņā ar Muitas likumu piemēro pilnu atbrīvojumu no muitas maksājumiem. Ievestajām precēm, kurām piemēro daļējo atbrīvojumu no muitas maksājumiem, nodoklis piemērojams saskaņā ar Muitas likumu.

103. Likuma 7.panta pirmās daļas 2.punkts piemērojams arī trešo personu (piemēram, muitas brokeru, principālu, subekspeditoru, noliktavu īpašnieku, jūras ostu, lidostu) sniegtajiem pakalpojumiem, ja par attiecīgo eksporta vai tranzīta kravu apkalpošanu ir noslēgts līgums ar kravas pārvadātāju vai ekspeditoru.

104. Likuma 7.panta pirmās daļas 2.punkts piemērojams arī starptautiskiem auto un dzelzceļa kravu pārvadājumiem, kas tieši saistīti ar preču eksportu un tranzītu, ja ir noformēta starptautiskā kravu pārvadājumu pavadzīme (tajā skaitā CMR, starptautiskā dzelzceļa transporta pavadzīme) un ja tie ir veikti, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu.

105. Preču eksporta gadījumā nodokļa 0 procentu likmi piemēro visai kravu pārvadājumu vērtībai no kravas iekraušanas vietas Latvijas Republikas muitas teritorijā līdz kravas izkraušanas vietai citā valstī saskaņā ar starptautisko kravu pārvadājumu pavadzīmi.

106. Preču tranzīta gadījumā nodokļa 0 procentu likmi piemēro visai kravu pārvadājumu vērtībai no kravas iekraušanas vietas, kas norādīta starptautiskajā kravu pārvadājumu pavadzīmē, līdz kravas izkraušanas vietai, iekļaujot Latvijas Republikā veikto pārvadājumu daļu.

107. Uzņēmumu reģistrā nereģistrētu un ar nodokli neapliekamu personu veiktajiem starptautiskajiem tranzīta kravu pārvadājumiem likuma normas nav piemērojamas.

108. Nodokļa 0 procentu likme piemērojama transporta pakalpojumiem, kas saistīti ar tranzīta kravu pārvadājumiem, šķērsojot Latvijas Republikas muitas teritoriju, un ko sniedz apliekamās personas neatkarīgi no tā, kur atrodas vai ir reģistrēts kravas nosūtītājs un saņēmējs, arī ja tranzīta kravas saņēmējs ir Latvijas transporta un ekspedīcijas uzņēmums, kas pēc kravas uzglabāšanas muitas noliktavā organizē kravas tālāku piegādi ārpus Latvijas Republikas muitas teritorijas.

109. Tranzīta kravu pārvadājumos transporta līdzekļa maiņa vai kravas pārkraušana veicama tikai muitas kontrolē (piemēram, muitas noliktavā). Tranzīta kravas ievešana muitas noliktavā un izvešana no tās noformējama ar muitas deklarāciju.

110. Tranzīta kravu pārvadājumos nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu apstiprina starptautiskie kravas transporta pavaddokumenti (to skaitā CMR, starptautiskā dzelzceļa transporta pavadzīme, konosaments, gaisa pārvadājuma pavadzīme vai muitas deklarācija ar atzīmi par kravas izvešanu no muitas zonas tranzīta pārvadājuma turpināšanai).

111. Likuma 7.panta pirmās daļas 4.punkts piemērojams arī administratīvo dokumentu piegādēm (to skaitā TIR grāmatiņām, starptautisko pārvadājumu atļaujām un preču izcelsmes sertifikātiem), kas saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem tiek izmantoti starptautiskajos kravu pārvadājumos ar autotransportu.

112. Piemērojot likuma 7.panta piekto daļu, par eksportu apliecinošiem dokumentiem izmanto muitas deklarācijas (vai to kopijas) ar atzīmi, ka preces izvestas ārpus Latvijas Republikas muitas teritorijas, kā arī:

112.1. līgumus, kas noslēgti ar ārvalstu fiziskajām vai juridiskajām personām;

112.2. starptautiskās preču transporta pavadzīmes;

112.3. preču specifikācijas;

112.4. dokumentus, kas apliecina samaksu par preču eksportu.

113. Lai apliecinātu preču eksportu, katrā konkrētā gadījumā bez šo noteikumu 112.punktā minētajiem dokumentiem var izmantot citus dokumentus, kuri viennozīmīgi un nepārprotami apliecina, ka preces ir izvestas no Latvijas Republikas muitas teritorijas.

114. Eksportu apliecinošie dokumenti, kurus apliekamā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā, noformējami normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uz tās apliekamās personas vārda, kura eksportē preces. Minētos dokumentus var noformēt arī uz ekspeditora vai starpnieka (eksportētāja) vārda, taču šajā gadījumā tos var izmantot kā eksportu apliecinošos dokumentus tikai tad, ja ir iespējams pierādīt eksporta faktu.

115. Piemērojot likuma 8.panta pirmo un otro daļu, saņemot atlīdzību par precēm vai pakalpojumiem avansā, nodokļa rēķinā norādītais nodoklis maksājams budžetā tajā taksācijas periodā, kad saņemts avanss.

116. Piemērojot likuma 8.panta pirmo un otro daļu, apliekamā persona aprēķina un maksā nodokli budžetā arī par tām preču piegādēm vai pakalpojumiem, kas sniegti bez atlīdzības, ja likumā nav noteikts citādi.

117. Likuma 8.panta otrā daļa piemērojama celtniecības pakalpojumiem ar brīdi, kad tiek parakstīts nodošanas un pieņemšanas akts par būvdarbu izpildi vai saņemts avanss materiālu iegādei vai citām vajadzībām, kas saistītas ar celtniecības pakalpojumu sniegšanu.

118. Piemērojot likuma 8.panta pirmo un otro daļu, sarunu priekšapmaksas kartes, braukšanas biļetes (talona), mēnešbiļetes un dāvanu kartes cenā ir iekļauts nodoklis, kuru ieskaita valsts budžetā likumā noteiktajā kārtībā tajā taksācijas periodā, kad karte vai biļete pārdota lietotājam.

119. Ja valsts vai pašvaldības institūcija, kura ir reģistrējusies kā apliekamā persona, nodod pamatlīdzekļus šīs institūcijas struktūrvienībām vai citai valsts vai pašvaldības institūcijai bez atlīdzības (no bilances uz bilanci), nodokļa rēķins nav jāizraksta. Ja pamatlīdzekļi tiek nodoti uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), to piegāde apliekama ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā.

120. Ja apliekamajai personai ir filiāles, kuras nav reģistrētas kā patstāvīgas apliekamās personas, un starp šīm filiālēm tiek veiktas ražošanas starpproduktu piegādes un sniegti pakalpojumi ražošanas procesa tālākai nodrošināšanai, nodokļa rēķins nav jāizraksta.

121. Piemērojot likuma 8.panta trešo daļu, zemnieku saimniecības - apliekamās personas - pastāvīgi uzskaita pašu ražoto preču pašpatēriņu un taksācijas perioda beigās izraksta nodokļa rēķinu, veic nodokļa aprēķinu un atspoguļo to nodokļa deklarācijā. Pašu ražotās produkcijas izlietošana ražošanas procesa tālākai nodrošināšanai zemnieku saimniecībā (piemēram, pašu ražotās lopbarības izlietošana) nav uzskatāma par pašpatēriņu.

122. Piemērojot likuma 8.panta ceturto daļu, ja nodokļa rēķinā ietverti gan ar nodokli apliekami, gan neapliekami darījumi, to vērtība jānorāda atsevišķi.

123. Piemērojot likuma 8.panta piekto daļu, ja uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) - apliekamās personas - īpašumu pēc tiesas lēmuma pārdod likvidators, administrators vai tiesu izpildītājs, tas izraksta nodokļa rēķinu uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vārdā.

124. Piemērojot likuma 8.panta piekto daļu, ja fiziskā persona, kura bija reģistrējusies kā apliekamā persona, ir mirusi un mantojuma pārvaldīšanai mantinieks vai tiesas iecelts aizgādnis turpina saimniecisko darbību mantojuma atstājēja vietā, tas izraksta nodokļa rēķinus savā vārdā un izmanto mantojuma atstājēja apliekamās personas reģistrācijas numuru līdz stājās spēkā likumīgo mantinieku mantojuma tiesības.

125. Ja netiek ievērotas likuma 8.panta piektajā daļā noteiktās prasības un nodokļa summa tiek iekasēta, bet netiek iemaksāta budžetā pilnā apmērā, piemērojamas likuma 15.panta ceturtajā daļā noteiktās sankcijas.

126. Piemērojot likuma 8.panta sesto daļu, apliekamajai personai, iegādājoties preces vai saņemot pakalpojumus no citas apliekamās personas, ir tiesības pieprasīt nodokļa rēķinu par apliekamiem darījumiem.

127. Ja apliekamā persona izraksta nodokļa rēķinu saskaņā ar likuma 4.panta desmito daļu, pakalpojuma sniedzēja apliekamās personas numurs nav jānorāda.

128. Piemērojot likuma 8.panta sestās daļas 1.punktu, zvērināti notāri un zvērināti advokāti, kuri ir reģistrējušies apliekamo personu reģistrā kā fiziskās personas, izrakstot nodokļa rēķinu par sniegtajiem notāra vai advokāta pakalpojumiem, uzrāda pastāvīgo dzīvesvietu vai zvērinātu notāru (advokātu) biroja adresi, kas reģistrēta apliekamo personu reģistrā.

129. Piemērojot likuma 8.panta sesto daļu, par nodokļa rēķiniem izmantojami arī preču pavadzīmes-rēķini, faktūrrēķini un elektronisko kases aparātu čeki, kuros preču nosūtītāja (saņēmēja) vai pakalpojuma sniedzēja (saņēmēja) juridiskās adreses vietā norādīta preču iekraušanas (izkraušanas) vai pakalpojuma sniegšanas (saņemšanas) vietas adrese.

130. Piemērojot likuma 8.panta septīto daļu, lai čeku kopā ar kvīti varētu izmantot par nodokļa rēķinu, uz kvīts norāda čeka numuru, kvīti izraksta divos eksemplāros, no kuriem pirmo saņem preces pircējs (pakalpojuma saņēmējs), bet otrais eksemplārs paliek pie preču piegādātāja (pakalpojuma sniedzēja). Kvīti izraksta preču piegādātājs (pakalpojuma sniedzējs) pēc pircēja (pakalpojuma saņēmēja) pieprasījuma.

131. Piemērojot likuma 8.panta astoto daļu, ierakstu čekā izdara preču piegādātājs (pakalpojuma sniedzējs), apliecinot to ar parakstu un spiedogu, kurā norādīts piegādātāja (pakalpojuma sniedzēja) nosaukums.

132. Likuma 9.panta otrajā daļā minētā summa (1800 latu) ir pirmstaksācijas gadā aprēķinātā budžetā maksājamā nodokļa summa.

133. Likuma 9.panta otrā daļa nav piemērojama, ja pirmstaksācijas gadā aprēķinātā priekšnodokļa summa pārsniedz 1800 latu.

134. Piemērojot likuma 9.panta otro daļu, apliekamajai personai var mainīt taksācijas periodu taksācijas gadam, ja tā līdz taksācijas gada 31.janvārim iesniegusi Valsts ieņēmumu dienesta rajona (pilsētas) nodaļā iesniegumu par taksācijas perioda maiņu un norādījusi pirmstaksācijas gadā aprēķināto nodokļa summu.

135. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, apliekamajai personai, veicot priekšnodokļa atskaitījumus, ir pienākums pārliecināties, vai nodokļa rēķinu izsniegusi apliekamā persona. Šādu informāciju var saņemt Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajās iestādēs vai publiski pieejamajā apliekamo personu reģistrā.

136. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, ja nodokļa rēķinā par sniegtajiem pakalpojumiem norādītā nodokļa summa samaksāta daļēji, kā priekšnodoklis atskaitāma samaksātā nodokļa daļa.

137. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, kā priekšnodoklis atskaitāms arī nodoklis par nodokļa rēķinā norādītajām precēm un pakalpojumiem, par kuriem samaksa veikta avansā.

138. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, kā priekšnodoklis atskaitāms arī nodoklis, kas norādīts nodokļa rēķinā par iegādātajām precēm un ko apliekamā persona samaksājusi par saņemtajiem pakalpojumiem savas administratīvās darbības nodrošināšanai (piemēram, par darba vietas aprīkojumu, dzeramā ūdens iegādi), kā arī reklāmas pasākumu veikšanai.

139. Nodokļa rēķinā norādītais nodoklis par precēm un samaksātais nodoklis par pakalpojumiem apliekamās personas darbinieku atpūtai, ēdināšanai, veselības uzlabošanai un izklaides pasākumiem nav atskaitāms kā priekšnodoklis.

140. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 2.punktu, ja nodoklis budžetā ir samaksāts vienā taksācijas periodā, bet preces ieved citā taksācijas periodā, samaksātais nodoklis atskaitāms kā priekšnodoklis tajā taksācijas periodā, kad preces izlaistas brīvam apgrozījumam.

141. Ja muitas maksājumus uz Latvijas Republikas robežas preču saņēmēja vārdā veic trešā persona (piemēram, muitas brokeris), tad preču saņēmējs, ja tas ir apliekamā persona, samaksāto nodokli var atskaitīt kā priekšnodokli, ja tā grāmatvedības uzskaitē ir dokumenti, kas apliecina nodokļa samaksu par preču importu un kuros kā preču pasūtītājs vai importētājs ir norādīts preču saņēmējs. Par šādiem dokumentiem uzskatāma muitas deklarācija un nodokļa samaksu apliecinošs dokuments ar muitas deklarācijas identifikācijas datiem.

142. Par likuma 10.panta pirmās daļas 1. un 3.punktā minētajiem ārvalstīs veiktajiem darījumiem, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē, uzskatāmi arī muitas noliktavās un brīvajās zonās veiktie darījumi.

143. Likuma 10.panta pirmās daļas 4.punktā minētā Ministru kabineta noteiktā kārtība piemērojama arī tām apliekamajām personām, kuru pamatdarbība ir šo pamatlīdzekļu noma (piemēram, automobiļu noma).

144. Piemērojot likuma 10.panta otro daļu, elektroniskā kases aparāta čekam kā nodokļa rēķina samaksu apliecinošam dokumentam pielīdzināmi arī kases orderi, darījumu apliecinošās kvītis un bankas termināla čeki kopā ar elektronisko kases aparātu čekiem.

145. Piemērojot likuma 10.panta otro daļu, maksājumu dokumentu un nodokļa rēķinu identifikācijai izmantojams nodokļa rēķina numurs, tā izrakstīšanas datums, maksājamās un pārskaitītās summas, kā arī apliekamās personas veiktie grāmatojumi.

146. Piemērojot likuma 10.panta otro daļu, ja norēķini tiek veikti elektroniskā veidā ar bankas starpniecību, nodokļa rēķina samaksa apliecināma ar uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) maksājuma uzdevumu, kas nosūtīts bankai elektroniski, un bankas konta izrakstu, kas apliecināts ar elektronisko parakstu.

147. Preču importa gadījumā nodokļa samaksu apliecina abi likuma 10.panta trešajā daļā minētie dokumenti.

148. Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 2.punktu, apliekamā persona Valsts ieņēmumu dienestā reģistrē:

148.1. iegādāto, uzcelto, rekonstruēto, renovēto vai restaurēto nekustamo īpašumu, par kura iegādi vai celtniecības darbiem samaksātais nodoklis ir pilnīgi vai daļēji atskaitīts kā priekšnodoklis;

148.2. nelietotu nekustamo īpašumu, ja minētais nekustamais īpašums iegādāts saskaņā ar nomas pirkuma (līzinga) līgumu.

149. Lai nodrošinātu likuma 10.panta ceturtās daļas 2.punkta izpildi, apliekamā persona, sākot ar taksācijas gadu, kurā iegādāts vai nodots ekspluatācijā nekustamais īpašums, un turpmākajos desmit gados, iesniedzot nodokļa gada deklarāciju, informē Valsts ieņēmumu dienestu par nekustamā īpašuma izmantošanu apliekamiem un neapliekamiem darījumiem attiecīgajā taksācijas gadā.

150. Ja nekustamais īpašums tiek pārdots vai izmantots neapliekamu darījumu veikšanai lielākā apmērā nekā norādīts, reģistrējot minēto darījumu saskaņā ar šo noteikumu 148.punktu, budžetā atmaksā atskaitītā priekšnodokļa summu par neamortizēto īpašuma vai īpašuma daļas vērtību, kas noteikta saskaņā ar uzņēmuma finansu grāmatvedību, un vienlaikus informē par to Valsts ieņēmumu dienestu, iesniedzot nodokļa deklarāciju par attiecīgo taksācijas periodu.

151. Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 2.punktu, ja nekustamais īpašums izmantots tikai apliekamiem darījumiem, tad par šī īpašuma iegādi, celtniecību, renovāciju, rekonstrukciju vai restaurāciju atskaitītā priekšnodokļa korekcija nav jāveic. Priekšnodoklis koriģējams tikai par to nekustamā īpašuma daļu, kas izmantota gan apliekamu, gan neapliekamu darījumu veikšanai saskaņā ar likuma 10.panta devīto vai desmito daļu.

152. Piemērojot likuma 10.panta sesto daļu, ja apliekamā persona veic mantisku ieguldījumu apliekamās personas kapitālā, ieguldītājs nezaudē tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumiem.

153. Piemērojot likuma 10.panta desmito daļu, veikto apliekamo darījumu vērtība ir apliekamās personas piegādāto preču, sniegto pakalpojumu un pašpatēriņa vērtību summa. Veikto apliekamo darījumu vērtībā netiek ieskaitīta importēto preču vērtība un to pakalpojumu vērtība, par kuriem apliekamā persona samaksājusi nodokli kā pakalpojumu saņēmēja.

154. Apliekamā persona, kas saņēmusi valsts vai pašvaldību dotācijas (subsīdijas), var atskaitīt priekšnodokli tikai par tām precēm un pakalpojumiem, kas izmantoti apliekamo darījumu veikšanai. Ja nav nodrošināta atsevišķa preču un pakalpojumu uzskaite ar nodokli apliekamo un neapliekamo darījumu veikšanai, priekšnodoklis aprēķināms, piemērojot likuma 10.panta desmitajā daļā noteikto proporciju, kopējā darījumu vērtībā iekļaujot saņemto dotāciju (subsīdiju) summu.

155. Piemērojot likuma 10.panta desmito daļu, ja valsts bezpeļņas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas televīzija" un valsts bezpeļņas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas radio" nav nodrošināta atsevišķa to preču un pakalpojumu uzskaite, kas tiek izmantoti tikai apliekamo darījumu veikšanai, atskaitāmais priekšnodoklis aprēķināms, izmantojot proporciju, kurā skaitītājā ir veikto apliekamo darījumu vērtība (bez nodokļa), bet saucējā - kopējā veikto darījumu vērtība (bez nodokļa) un saņemto dotāciju summa.

156. Likuma 10.panta desmitajā daļā minēto proporciju aprēķinos nav iekļaujamas mērķdotācijas sabiedriskā pasažieru transporta dotēšanai un mērķsubsīdijas iekšzemes pārvadātājiem invalīdu un politiski represēto personu pārvadāšanai.

157. Piemērojot likuma 11.panta pirmo daļu, ja nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņš ir sestdienā, svētdienā vai svētku dienā, par iesniegšanas termiņa pēdējo dienu uzskatāma pirmā darbdiena pēc sestdienas, svētdienas vai svētku dienas.

158. Piemērojot likuma 11.panta sesto daļu, apliekamā persona, kura gada laikā ir veikusi gan ar nodokli apliekamus, gan neapliekamus darījumus, pirms gada deklarācijas iesniegšanas pārrēķina darījumu proporciju (atbilstoši likuma 10.panta devītajai, desmitajai un vienpadsmitajai daļai) kopumā par gadu un, ja nepieciešams, koriģē atskaitāmā priekšnodokļa apmēru, un iemaksā nodokli budžetā līdz pēctaksācijas gada 1.maijam.

159. Piemērojot likuma 12.panta astoto daļu, saimniecisko darījumu uzskaite veicama par katru maiņas darījumu atsevišķi. Ja apliekamā persona vienā taksācijas periodā veic maiņas darījumus bez norēķiniem naudā, nodokļa rēķinā norādītais nodoklis iegrāmatojams kā aprēķinātais nodoklis, kurš iemaksājams budžetā, bet pēc preču saņemšanas - kā priekšnodoklis, par kura summu samazināms budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs. Minētajā gadījumā nodokļa rēķinā norādītās nodokļa summas nav jāmaksā.

160. Piemērojot likuma 12.panta astoto daļu, par ieskaita darījuma brīdi uzskatāms brīdis, kad tiek salīdzinātas un dokumentāri apliecinātas (piemēram, ar vienošanās protokolu) abu pušu izrakstītajos nodokļa rēķinos norādītās ieskaitāmās summas, un notiek savstarpējo saistību dzēšana. Ar šo brīdi nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas uzskatāmas par samaksātām. Ieskaits notiek par to vienas puses preču vai pakalpojumu vērtības daļu, kuru sedz otras puses preču vai pakalpojuma vērtība.

161. Ja maiņas vai ieskaita darījumā samaksa daļēji veikta naudā, šo noteikumu 159. un 160.punktā noteiktā priekšnodokļa atskaitīšanas kārtība piemērojama tikai par to darījuma daļu, kas veikta bez norēķiniem naudā.

162. Piemērojot likuma 12.panta devīto daļu, apliekamās personas, kas noslēgušas ieskaita līgumu par periodu, kas ir garāks par gadu, reģistrē darījumu tajā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē, kurā tās ir reģistrējušās kā apliekamās personas.

163. Par šo noteikumu 162.punktā minēto Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē reģistrēto darījumu izpildes gaitu apliekamās personas savstarpēji izraksta nodokļa rēķinus par periodu līdz katra taksācijas gada 30.jūnijam un 31.decembrim, kā arī ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc tam, kad beidzies noslēgtā līguma darbības laiks.

164. Šo noteikumu 163.punktā noteiktajā kārtībā izrakstītie nodokļa rēķini iekļaujami attiecīgā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā. Nodoklis par šo taksācijas periodu samazināms par priekšnodokļa summu, kas norādīta no ieskaita līguma partnera saņemtajā nodokļa rēķinā. Minētajos gadījumos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas nav jāmaksā.

165. Piemērojot likuma 12.panta desmito daļu, pārmaksāto nodokli pēc apliekamās personas pieprasījuma var novirzīt citu nodokļu samaksai (izņemot muitas maksājumus) vai citu obligāto maksājumu veikšanai, ievērojot šādu maksājumu kārtību:

165.1. valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

165.2. nodokļu, nodevu un citi obligātie maksājumi valsts budžetā;

165.3. nodokļu, nodevu un citi obligātie maksājumi pašvaldību budžetos.

166. Pārmaksāto nodokli var novirzīt šo noteikumu 165.punktā minēto maksājumu veikšanai, ja ir saņemtas un pārbaudītas nodokļa deklarācijas par iepriekšējiem taksācijas periodiem.

167. Piemērojot likuma 12.panta divpadsmitās daļas 1.punktu, nodokļu un citu obligāto maksājumu parādi sedzami, ievērojot šo noteikumu 165.punktā noteikto maksājumu veikšanas kārtību.

168. Likuma 12.panta divpadsmitās daļas 4.punkts piemērojams arī pārmaksātā nodokļa novirzīšanai nodokļu, nodevu vai citu obligāto maksājumu veikšanai vai parādu segšanai.

169. Likuma 12.1 pantā minētā nodokļa atmaksāšanas kārtība attiecināma uz autotransporta līdzekļos izmantojamās visu veidu degvielas (tajā skaitā benzīna, dīzeļdegvielas, naftas gāzes) iegādi.

170. Piemērojot likuma 13.1 panta pirmo daļu, kompensācija izmaksājama tikai par zemnieku saimniecību pašu ražotu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju, piemēram, par pienu (nevis par biezpienu vai krējumu), lopiem (dzīviem vai kautķermeņiem), graudiem (nevis miltiem).

171. Likuma 13.1 panta pirmā daļa nav piemērojama zemnieku saimniecību nodotajai savāktajai savvaļā augošajai produkcijai (piemēram, ogām, augiem, sēnēm).

172. Piemērojot likuma 13.2 panta trešo daļu, kokmateriālu transporta pakalpojumiem, kurus sniedz valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš", noformējama dzelzceļa pārvadājuma pavadzīme, un nodoklis piemērojams likumā noteiktajā vispārējā kārtībā.

173. Piemērojot likuma 14.panta pirmo daļu, ja uzņēmuma īpašumu pārdod vairākām personām, ar nodokli neapliek to īpašuma daļu, kura tiek ieguldīta tajā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā), kas ir privatizētā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) tiesību un saistību pārņēmēja. Atsevišķi pārdotās preces, pamatlīdzekļi vai materiāli apliekami ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā.

174. Likuma 14.panta sesto daļu piemēro arī gadījumos, ja apliekamās personas īpašumu pārdod administrators vai likvidators.

175. Likuma 15.panta trešo daļu piemēro arī gadījumos, ja apliekamā persona sniedz ar nodokli apliekamus pakalpojumus darījumos ar kokmateriāliem.

176. Likuma 15.panta ceturto daļu piemēro arī gadījumos, ja personas, kuras nav reģistrējušās kā apliekamās personas, ir izsniegušas nodokļa rēķinu un iekasējušas nodokli (izņemot likumā un šajos noteikumos minētos gadījumus) vai citādi izmantojušas apliekamās personas tiesības. Šī norma attiecināma arī uz zemnieku saimniecībām - apliekamajām personām -, ja tās ir izmantojušas ar nodokli neapliekamo personu tiesības saņemt likuma 13.1 panta pirmajā daļā minēto kompensāciju.

177. Šo noteikumu 74.punktā minētie dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumi apliekami ar nodokļa 18 procentu likmi pēc viena gada no dienas, kad pieņemts lēmums par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", bet ne ātrāk kā no 2002.gada 1.janvāra.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Finansu ministrs G.Bērziņš

Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 6.septembri.

06.09.2001