Darbības ar dokumentu
Skatīt Ministru kabineta 2011. gada 18. janvāra noteikumus Nr. 44 "Kārtība, kādā novērtējama pārtikā lietojamo aromatizētāju atbilstība klasifikācijas un kvalitātes prasībām".
Rīgā 1998.gada 14.aprīlī (prot. Nr.19 12.§)
1. Noteikumos lietotie termini:
1.1. aromatizētājs — aromatizējoša viela, aromatizējošs preparāts, apstrādes vai kūpināšanas aromatizētājs vai to maisījums, ko lieto, lai uzlabotu pārtikas smaržu un garšu;
1.2. aromatizējoša viela — noteikta ķīmiska viela ar aromatizētāja īpašībām;
1.3. aromatizējošs preparāts — koncentrēts vai nekoncentrēts produkts ar aromatizētāja īpašībām, kas nav noteikta ķīmiska viela un kuru iegūst fizikāla (destilācija, ekstrakcija ar šķīdinātāju), fermentatīva vai mikrobioloģiska procesa rezultātā no neapstrādāta vai tradicionālā veidā apstrādāta (kaltēšana, termi s ka apstrāde, fermentācija) augu vai dzīvnieku izcelsmes produkta;
1.4. apstrādes aromatizētājs — produkts, ko iegūst, karsējot sastāvdaļu maisījumu (ne ilgāk kā 15 minūtes temperatūrā, kas nepārsniedz 180°C), kuram var nebūt aromatizētāja īpašību, bet vismaz viena tā sastāvdaļa satur slāpekli (aminogrupu) un otra ir reducējošs cukurs;
1.5. kūpināšanas aromatizētājs — produkts, ko lieto tradicionālos pārtikas kūpināšanas procesos;
1.6. starptautiskie (E) numuri pārtikas piedevām — atļauto pārtikas piedevu Latvijā atzītie starptautiskie numuri.
2. Šie noteikumi nosaka obligātās nekaitīguma prasības aromatizētāju lietošanai pārtikā, lai nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu cilvēka veselībai un dzīvībai, kā arī videi.
3. Aromatizētāju sastāvā var būt pārtikas produkti, kā arī citas pārtikas ražošanā izmantojamas vielas, kas nepieciešamas:
3.1. kā piedevas aromatizējošu vielu glabāšanai un izmantošanai;
3.2. aromatizētāju šķīdināšanai un atšķaidīšanai;
3.3. aromatizētāju iegūšanai (apstrādes palīglīdzekļi).
4. Aromatizējošas vielas iegūst:
4.1. fizikāla (destilācija, ekstrakcija ar šķīdinātāju), fermentatīva vai mikrobioloģiska procesa rezultātā no neapstrādāta vai tradicionālā veidā apstrādāta (kaltēšana, termiska apstrāde, fermentācija) augu vai dzīvnieku izcelsmes produkta;
4.2. ķīmiskas sintēzes vai ķīmiskas izdalīšanas procesa rezultātā, un to ķīmiskais sastāvs ir identisks vielai, kura dabiski atrodas šo noteikumu 4.1.apakšpunktā minētajā augu vai dzīvnieku izcelsmes produktā;
4.3. ķīmiskas sintēzes rezultātā, un to ķīmiskais sastāvs nav identisks vielai, kura dabiski atrodas šo noteikumu 4.1.apakšpunktā minētajā augu vai dzīvnieku izcelsmes produktā.
5. Šie noteikumi neattiecas uz:
5.1. pārtiku, kas patērējama neapstrādātā veidā vai atjaunojama sākotnējā formā (atjaunojot mitruma saturu);
5.2. vielām, kurām piemīt tikai salda, skāba vai sāļa garša;
5.3. augu vai dzīvnieku izcelsmes produktiem ar aromātiskām īpašībām, ja tos neizmanto tikai kā aromatizētājus.
6. Aromatizētāju ražotāji un izplatītāji nodrošina šādu prasību izpildi:
6.1. aromatizētāji nesatur nevienu elementu vai vielu toksiski bīstamā daudzumā;
6.2. arsēna saturs aromatizētājā nepārsniedz 3 mg/kg, svina saturs — 10 mg/kg, kadmija saturs — 1 mg/kg un dzīvsudraba saturs — 1 mg/kg;
6.3. patēriņam sagatavotā pārtikā, kurā izmantots aromatizētājs, 3,4-benzopirēna saturs nepārsniedz 0,03 mg/kg.
7. Maksimālās devas vielām, kas radušās no aromatizētājiem un citām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām, patēriņam sagatavotā pārtikā nosaka saskaņā ar pielikumu.
8. Šo noteikumu 7.punktā minētās vielas nedrīkst pievienot pārtikai vai aromatizētājiem, bet tās var dabiski atrasties pārtikā vai arī nonākt pārtikā kopā ar aromatizētājiem, kas iegūti no dabīgām izejvielām.
9. Aromatizētāju atļauts izplatīt vairumtirdzniecībā, ja uz tā iesaiņojuma vai taras ir šāda neizdzēšama un skaidri salasāma informācija:
9.1. ražotāja vai importētāja nosaukums un juridiskā adrese;
9.2. preces tirdzniecības nosaukums (norāde "aromatizētājs" vai specifisks aromatizētāja nosaukums vai apraksts);
9.3. norāde "lietošanai pārtikā" vai norāde uz pārtikas veidu, kuram paredzēts aromatizētājs;
9.4. aromatizētāju uzskaitījums masas samazināšanās secībā, ņemot vērā šādu aromatizētāju klasifikāciju:
9.4.1. dabīgas aromatizējošas vielas, ja tās atbilst šo noteikumu 4.1.apakšpunktā noteiktajām prasībām;
9.4.2. dabīgām identiskas aromatizējošas vielas, ja tās atbilst šo noteikumu 4.2.apakšpunktā noteiktajām prasībā m;
9.4.3. sintētiskas aromatizējošas vielas, ja tās atbilst šo noteikumu 4.3.apakšpunktā noteiktajām prasībām;
9.4.4. aromatizējoši preparāti;
9.4.5. apstrādes aromatizētāji;
9.4.6. kūpināšanas aromatizētāji;
9.5. ja aromatizētāji ir maisījumā ar aromatizējošo vielu glabāšanas un izmantošanas piedevām vai ar šķīdināšanai un atšķaidīšanai izmantojamiem produktiem, masas samazināšanās secībā norāda:
9.5.1. aromatizētājus, kas klasificēti atbilstoši šo noteikumu 9.4.apakšpunktam;
9.5.2. citas vielas un starptautiskos (E) numurus pārtikas piedevām saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par pārtikas preču marķēšanu;
9.6. ja kādas vielas daudzums pārtikā ir limitēts, norāde par attiecīgās vielas maksimālo devu vai informācija, kas dod iespēju patērētājam novērtēt pārtikas produktu atbilstību normatīvajiem aktiem;
9.7. norāde, kas identificē nosūtāmo kravu;
9.8. neto daudzums masas vai tilpuma vienībās.
10. Pārtikas aromatizētāju atļauts realizēt mazumtirdzniecībā, ja uz etiķetes ir šāda neizdzēšama un skaidri salasāma informācija:
10.1. ražotāja vai importētāja nosaukums un juridiskā adrese;
10.2. preces tirdzniecības nosaukums (norāde "aromatizētājs" vai specifisks aromatizētāja nosaukums vai apraksts);
10.3. norāde "lietošanai pārtikā" vai norāde uz pārtikas veidu, kuram paredzēts aromatizētājs;
10.4. minimālais derīguma termiņš;
10.5. īpaši uzglabāšanas un lietošanas noteikumi, ja tādi ir nepieciešami;
10.6. lietošanas instrukcija, ja tāda ir nepieciešama;
10.7. neto daudzums masas vai tilpuma vienībās;
10.8. ražošanas partija;
10.9. ja aromatizētāji ir maisījumā ar aromatizējošo vielu glabāšanas un izmantošanas piedevām vai ar šķīdināšanai un atšķaidīšanai izmantojamiem produktiem, masas samazināšanās secībā norāda:
10.9.1. aromatizētājus, kas klasificēti atbilstoši šo noteikumu 9.4.apakšpunktam;
10.9.2. citas vielas un starptautiskos (E) numurus pārtikas piedevām saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par pārtikas preču marķēšanu.
11. Norādi "dabīgs" drīkst lietot tikai attiecībā uz tiem aromatizētājiem, kuri iegūti fizikāla, fermentatīva vai mikrobioloģiska procesa rezultātā no neapstrādāta vai tradicionālā veidā apstrādāta (kaltēšana, termiska apstrāde, fermentācija) augu vai dzīvnieku izcelsmes produkta atbilstoši šo noteikumu 1.3. un 4.1.apakšpunktam.
12. Informāciju, kas norādīta šo noteikumu 9.4., 9.5. un 9.6.apakšpunktā, konkrētajai nosūtāmajai produkta kravai var uzrādīt tikai tirdzniecības dokumentos. Tādā gadījumā uz nosūtāmā produkta iesaiņojuma vai taras labi saredzamā vietā jābūt norādei "paredzēts tikai pārtikas ražošanai". Kravu drīkst realizēt tikai pēc dokumentu saņemšanas.
12.1 Prasības kūpināšanas aromatizētāju lietošanai pārtikā noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 10.novembra Regulā (EK) Nr. 2065/2003 par kūpināšanas aromatizētājiem, ko izmanto vai kas ir paredzēti izmantošanai pārtikas produktos vai uz tiem (turpmāk — regula Nr. 2065/2003).
(MK 25.07.2006. noteikumu Nr.615 redakcijā)
12.2 Pārtikas un veterinārais dienests pilda atbildīgās iestādes funkcijas atbilstoši regulas Nr. 2065/2003 7.panta 2.punktam.
(MK 25.07.2006. noteikumu Nr.615 redakcijā)
13. Aromatizētāju lietošanu pārtikā uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests.
(MK 25.07.2006. noteikumu Nr.615 redakcijā)
14. Par šo noteikumu pārkāpumiem vainīgās personas saucamas pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
16. Līdz 2001.gada 1.jūlijam Latvijā atļauts realizēt pārtikas aromatizētājus, kuru marķējums neatbilst šo noteikumu 9. un 10.punkta prasībām, bet atbilst to normatīvo aktu un normatīvtehnisko dokumentu prasībām, kuri bija spēkā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim, ja tiek ievēroti Ministru kabineta noteikumi par pārtikas preču marķēšanu.
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1988.gada 22.jūnija Direktīvas 88/388 par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aromatizētājiem, ko izmanto pārtikā un izejmateriālos to ražošanai.
Labklājības ministrs V.Makarovs
Nr. p.k. | Vielas nosaukums | Maksimālā deva (mg/kg) | Izņēmumi
|
1 | 2 | 3 | 4 |
1.
| Agarskābe
| 20
| 100 mg/kg — alkoholiskos dzērienos un pārtikā, kuras sastāvā ir sēnes
|
2.
| Alfa-tujons un beta-tujons
| 0,5
| 5 mg/kg — alkoholiskos dzērienos ar alkohola saturu līdz 25 tilpuma procentiem |
10 mg/kg — alkoholiskos dzērienos ar alkohola saturu, lielāku par 25 tilpuma procentiem | |||
25 mg/kg — pārtikā, kuras sastāvā ir salvijas | |||
35 mg/kg — rūgtos alkoholiskos dzērienos | |||
3. | Aloīns | 0,1 | 50 mg/kg — alkoholiskos dzērienos |
4. | Berberīns | 0,1 | 10 mg/kg — alkoholiskos dzērienos |
5. | Beta-asarons | 0,1 | 1 mg/kg — alkoholiskos dzērienos un uzkodu garšvielās |
6.
| Ciānūdeņradis
| 1
| 50 mg/kg — nugā, marcipānā, to aizstājējos vai līdzīgos produktos |
100 mg/dm3 simtprocentīga alkohola — alkoholiskos dzērienos | |||
5 mg/kg — kauleņaugļu konservos | |||
7.
| Hipericīns
| 0,1
| 10 mg/kg — alkoholiskos dzērienos |
1 mg/kg — konditorejas izstrādājumos | |||
8.
| Kumarīns
| 2
| 10 mg/kg — karameļu konditorejas izstrādājumos |
50 mg/kg — košļājamā gumijā | |||
10 mg/kg — alkoholiskos dzērienos | |||
9.
| Kvazīns
| 5
| 10 mg/kg — tablešu veida konditorejas izstrādājumos |
50 mg/kg — alkoholiskos dzērienos | |||
10.
| Pulegons
| 25
| 100 mg/kg — visos dzērienos |
250 mg/kg — ar piparmētrām aromatizētos dzērienos | |||
350 mg/kg — ar piparmētrām aromatizētos konditorejas izstrādājumos | |||
11.
| Safrols un izosafrols
| 1
| 2 mg/kg — alkoholiskos dzērienos ar alkohola saturu līdz 25 tilpuma procentiem |
5 mg/kg — alkoholiskos dzērienos ar alkohola saturu, lielāku par 25 tilpuma procentiem | |||
15 mg/kg — pārtikā, kuras sastāvā ir muskatrieksti un žāvētas muskatriekstu mizas | |||
12.
| Santonīns
| 0,1
| 1 mg/kg — alkoholiskos dzērienos ar alkohola saturu, lielāku par 25 tilpuma procentiem |
 |
 |
 |
 |