Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1. pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) reliģiskā darbība — nodošanās reliģijai vai ticībai, piekopjot kultu, izpildot reliģiskas vai rituālas ceremonijas un sludinot mācību;
2) reliģiskās konfesijas (turpmāk — konfesijas) — pasaules reliģiju virzieni, kam ir savs ticības apliecinājums, mācība un dogmatika, kā arī kulta tradīcijas;
3) reliģisko organizāciju amatpersonas — šo organizāciju vēlēto institūciju (padomes, valdes un revīzijas komisijas) locekļi, kā arī garīgais personāls;
4) reliģisko organizāciju garīgais personāls (turpmāk — garīgais personāls) — arhibīskaps, bīskaps, mācītājs, priesteris, diakons, rabīns un citi;
5) rituāla priekšmeti — priekšmeti un lietas, kas nepieciešamas reliģiskās organizācijas reliģiskās darbības veikšanai un tās nodrošināšanai;
6) kristīgās ticības mācība — noteiktu kristīgo konfesiju uzskatu, dogmu un priekšstatu sistēma;
7) ticības mācība — noteiktu reliģisko uzskatu, dogmu un priekšstatu sistēma;
8) kapelāni — garīgais personāls, kas veic amata pienākumus soda izciešanas vietās, Nacionālo bruņoto spēku formējumos, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un citur, kur nav pieejama parastā garīdznieka aprūpe;
9) reliģisko organizāciju kalpojošais personāls (turpmāk — kalpojošais personāls) — fiziskās personas, kas nav garīgais personāls vai reliģisko organizāciju darbinieki un kas uz labas gribas pamata un aicinājuma vadīti bez atlīdzības piedalās reliģisko organizāciju darbības mērķu īstenošanā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.06.1996., 19.02.1998., 15.06.2000., 24.03.2022. un 17.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2024.)
2. pants. Likuma mērķis
(1) Reliģisko organizāciju likums, ievērojot Latvijas Republikas Satversmi, kā arī starptautiskos līgumus par cilvēktiesībām reliģijas jomā, regulē sabiedriskās attiecības, kas veidojas, īstenojot apziņas brīvību un veicot reliģisko organizāciju darbību.
(2) Likuma mērķis ir garantēt Latvijas iedzīvotājiem tiesības uz reliģijas brīvību, kas ietver tiesības brīvi noteikt savu attieksmi pret reliģiju, individuāli vai kopā ar citiem pievērsties kādai reliģijai vai nepievērsties nevienai no tām, brīvi mainīt savu reliģisko vai citu pārliecību, veikt reliģisko darbību, kā arī paust savu reliģisko pārliecību, ievērojot spēkā esošos likumdošanas aktus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2000.)
3. pants. Reliģiskās organizācijas jēdziens
(1) Reliģiskās organizācijas ir šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrētās draudzes, reliģiskās savienības (baznīcas), diecēzes un nodaļas.
(2) Draudzē uz brīvprātības principa pamata apvienojas vienas reliģijas vai konfesijas ticīgie, lai noteiktā apdzīvotajā teritorijā veiktu reliģisko darbību, kā arī cita veida darbību, ievērojot spēkā esošos likumdošanas aktus.
(3) Reliģiskā savienība (baznīca) apvieno šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrētās vienas konfesijas draudzes.
(4) Diecēze ir attiecīgās konfesijas kanoniskajos noteikumos paredzēta reliģiskās savienības (baznīcas) organizatoriskās struktūras teritoriāli administratīva vienība, kuru pārvalda bīskaps.
(5) Nodaļa ir attiecīgās reliģiskās savienības (baznīcas) statūtos (satversmē, nolikumā) paredzēta atsevišķu draudžu izveidota reliģiskās savienības (baznīcas) organizatoriskās struktūras vienība ar atsevišķu pārvaldības kārtību un pārvaldes institūciju.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.1998. un 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 21.04.2022.)
4. pants. Iedzīvotāju līdztiesība neatkarīgi no viņu attieksmes pret reliģiju
(1) Tieša vai netieša iedzīvotāju tiesību ierobežošana vai priekšrocību radīšana iedzīvotājiem, kā arī jūtu aizskaršana vai naida celšana sakarā ar viņu attieksmi pret reliģiju ir aizliegta. Par šā noteikuma pārkāpšanu vainīgās personas saucamas pie atbildības likumos noteiktajā kārtībā.
(2) Nevienai personai savas reliģiskās pārliecības dēļ nav tiesību neievērot likumus.
(3) Norāde par attieksmi pret reliģiju vai par konfesionālo piederību valsts izsniegtajos personas dokumentos netiek fiksēta.
(4) Valsts un pašvaldību institūcijām, sabiedriskajām organizācijām, kā arī uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām aizliegts no saviem darbiniekiem un citām personām prasīt ziņas par viņu attieksmi pret reliģiju vai par konfesionālo piederību.
5. pants. Valsts un reliģisko organizāciju attiecību pamati
(1) Latvijas Republikā valsts ir atdalīta no baznīcas. Valsts institūcijām ir laicīgs raksturs, un reliģiskās organizācijas valsts funkcijas veic tikai likumos paredzētajos gadījumos.
(2) Likumā paredzētās reliģisko organizāciju tiesības aizsargā valsts. Valstij un pašvaldībām un to institūcijām, kā arī sabiedriskajām un citām organizācijām nav tiesību iejaukties reliģisko organizāciju reliģiskajā darbībā.
(3) Valsts atzīst vecāku un aizbildņu tiesības audzināt savus bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību.
(4) (Izslēgta ar 07.06.1996. likumu)
(5) Valsts un reliģisko organizāciju attiecības kārto Tieslietu ministrija, kas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei nodrošina valsts politikas izstrādi, koordināciju un īstenošanu reliģijas lietās un pārzina ar valsts un reliģisko organizāciju attiecībām saistītos jautājumus. Tieslietu ministrijas izveidotā struktūrvienība, kura kārto reliģisko lietu jautājumus, pēc reliģisko organizāciju lūguma sniedz tām nepieciešamās konsultācijas un palīdzību.
(6) Reliģisko organizāciju darbības atbilstību normatīvajiem aktiem uzrauga tiesībaizsardzības iestādes un informē Tieslietu ministriju par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem reliģisko organizāciju darbībā.
(7) Valsts un reliģisko savienību (baznīcu) attiecības var regulēt speciāli likumi.
(8) Garīgo lietu padome ir konsultatīva institūcija, kuras personālsastāvu nosaka un nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Garīgo lietu padomes darbības mērķis ir veicināt un pilnveidot valsts un reliģisko organizāciju sadarbību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.06.1996., 15.06.2000., 12.09.2002., 18.12.2008., 29.10.2009. un 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 21.04.2022.)
6. pants. Reliģiskās organizācijas un izglītība
(1) Ikvienam ir tiesības apgūt ticības mācību gan individuāli, gan kopā ar citiem reliģisko organizāciju mācību iestādēs.
(2) Valsts un pašvaldību skolās kristīgās ticības mācību var mācīt personām, kuras rakstveidā izteikušas vēlēšanos to apgūt. Nepilngadīgās personas iesniegumu par vēlēšanos apgūt kristīgās ticības mācību iesniedz ar vecāku vai aizbildņu rakstveida piekrišanu. Ja nepilngadīgā persona ir jaunāka par 14 gadiem, tās vietā iesniegumu iesniedz šīs personas vecāki vai aizbildņi.
(3) Kristīgās ticības mācību māca pēc Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātas mācību programmas evaņģēliski luteriskās, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku un baptistu konfesiju pedagogi, ja skolā ir vismaz 10 skolēnu, kuri vēlas apgūt attiecīgās kristīgās konfesijas mācību. Pedagogus izvirza konfesijas vadība, un tos atestē Izglītības un zinātnes ministrija.
(4) Valsts un pašvaldību pārziņā esošajās nacionālo minoritāšu skolās, ievērojot skolēnu un viņu vecāku vai aizbildņu vēlēšanos, Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā kārtībā var pasniegt arī attiecīgajai nacionālajai minoritātei raksturīgās ticības mācību.
(5) Kristīgās ticības mācības un ētikas mācīšana tiek finansēta no valsts budžeta.
(07.06.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.1998. likumu, kas stājas spēkā 20.03.1998.)
7. pants. Reliģisko organizāciju izveidošanas kārtība
(1) Draudzes dibinātāju vidū jābūt ne mazāk kā 20 Latvijas pilsoņiem vai personām, kuras ir reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā un sasniegušas 18 gadu vecumu. Vienai personai ir tiesības būt tikai par vienas draudzes dibinātāju. Iestāties draudzē un tajā darboties ir tiesības ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Jaunieši līdz 18 gadu vecumam draudzē var iestāties tikai ar vecāku vai aizbildņu rakstveida atļauju.
(2) Desmit (vai vairāk) vienas konfesijas draudzes, kas ir reģistrētas Latvijas Republikā, var izveidot reliģisko savienību (baznīcu).
(3) (Atzīta par spēkā neesošu no 27.04.2018. ar Satversmes tiesas 26.04.2018. spriedumu)
(4) Diecēzi var izveidot reliģiskā savienība (baznīca), pieņemot par to attiecīgu lēmumu.
(5) Nodaļu var izveidot vismaz divas draudzes, ja reliģiskās savienības (baznīcas) un draudžu statūtos (satversmē, nolikumā) tāda ir paredzēta.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.06.1996., 19.02.1998., 15.06.2000., 12.09.2002. likumu, Satversmes tiesas 26.04.2018. spriedumu un 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 21.04.2022.)
7.1 pants. Reliģisko organizāciju iestādes
(1) Šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrētās reliģiskās organizācijas savos statūtos paredzēto reliģiskās darbības mērķu sasniegšanai var veidot iestādes, kurām nav peļņas iegūšanas nolūka un rakstura: garīgā personāla mācību iestādes, klosterus, misijas, diakonijas iestādes un tamlīdzīgas iestādes.
(2) Reliģiskās organizācijas iestāde darbojas saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un saviem statūtiem (satversmi, nolikumu), kurus apstiprina attiecīgā reliģiskā organizācija.
(3) Reliģiskās organizācijas iestādi dibina, reorganizē vai likvidē, ja tās dibinātājs reliģiskās organizācijas statūtos (satversmē, nolikumā) noteiktajā kārtībā pieņem attiecīgu lēmumu.
(19.02.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.03.1998.)
8.pants. Reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrācija
(1) Reliģiskās organizācijas un to iestādes reģistrē reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā (turpmāk — reģistrs). Reģistru kārto Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (turpmāk — reģistra iestāde).
(2) Pirms reliģiskās organizācijas vai tās iestādes reģistrēšanas reģistra iestāde lūdz Tieslietu ministrijas atzinumu par reliģiskās organizācijas vai tās iestādes statūtos (satversmē, nolikumā) norādīto darbības mērķu un uzdevumu atbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī par to, vai reliģiskās organizācijas darbība (mācība) nevar apdraudēt cilvēka tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, valsts drošību, sabiedrības drošību vai kārtību, labklājību un tikumību.
(3) Reliģisko organizāciju vai tās iestādi reģistrē, izdarot reģistrā ierakstu par reliģiskās organizācijas vai tās iestādes reģistrāciju.
(4) (Atzīta par spēkā neesošu no 27.04.2018. ar Satversmes tiesas 26.04.2018. spriedumu)
(5) (Izslēgta ar 24.03.2022. likumu)
(6) (Izslēgta ar 24.03.2022. likumu)
(18.12.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.2014. likumu, Satversmes tiesas 26.04.2018. spriedumu un 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 21.04.2022.)
9.pants. Reģistra iestādei iesniedzamie dokumenti
(1) Reliģiskās organizācijas pilnvarota persona pieteikumam par draudzes reģistrāciju pievieno:
1) statūtus (satversmi, nolikumu);
2) draudzes dibinātāju sarakstu (personas vārds, uzvārds, personas kods (ja tāda nav, — dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi) un paraksts);
3) sapulces protokolu par draudzes nodibināšanu, statūtu (satversmes, nolikuma) apstiprināšanu, vadības un revīzijas komisijas sastāvu (personas vārds, uzvārds, personas kods (ja tāda nav, — dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi), amata nosaukums), kā arī par amatpersonām, kuras tiesīgas pārstāvēt šo reliģisko organizāciju (personas vārds, uzvārds, personas kods (ja tāda nav, — dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi)), un par pilnvaroto personu (personas vārds, uzvārds, personas kods (ja tāda nav, — dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi)), kura tiesīga parakstīt pieteikumu par draudzes reģistrāciju un statūtus (satversmi, nolikumu). Sapulces protokolu paraksta sapulces vadītājs, protokolētājs un vismaz viens sapulces dalībnieks;
4) (izslēgts ar 30.01.2014. likumu).
(2) Reliģiskās organizācijas pilnvarota persona pieteikumam par reliģiskās savienības (baznīcas) vai nodaļas reģistrāciju pievieno:
1) statūtus (satversmi, nolikumu);
2) draudžu — reliģiskās savienības (baznīcas) vai nodaļas dibinātāju — sarakstu, kuru apstiprina draudžu vadītāji;
3) protokolu par reliģiskās savienības (baznīcas) vai nodaļas nodibināšanu, tās pārvaldes institūcijām, vadības un revīzijas komisijas sastāvu (personas vārds, uzvārds, personas kods (ja tāda nav, — dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi), amata nosaukums), kā arī par amatpersonām, kuras tiesīgas pārstāvēt šo reliģisko organizāciju (personas vārds, uzvārds, personas kods (ja tāda nav, — dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi)), un par pilnvaroto personu (personas vārds, uzvārds, personas kods (ja tāda nav, — dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi)), kura tiesīga parakstīt pieteikumu par reliģiskās savienības (baznīcas) vai nodaļas reģistrāciju un tās statūtus (satversmi, nolikumu). Sapulces protokolu paraksta sapulces vadītājs, protokolētājs un vismaz viens sapulces dalībnieks;
4) (izslēgts ar 30.01.2014. likumu).
(3) Reliģiskās organizācijas pilnvarota persona pieteikumam par diecēzes reģistrāciju pievieno:
1) statūtus (satversmi, nolikumu);
2) reliģiskās savienības (baznīcas) lēmumu par diecēzes izveidošanu;
3) informāciju par vadības sastāvu (personas vārds, uzvārds un personas kods (ja tāda nav, — dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi)), kā arī par amatpersonām, kuras tiesīgas pārstāvēt diecēzi (personas vārds, uzvārds, personas kods (ja tāda nav, — dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi)), un par pilnvaroto personu (personas vārds, uzvārds, personas kods (ja tāda nav, — dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi)), kura tiesīga parakstīt pieteikumu par diecēzes reģistrāciju un tās statūtus (satversmi, nolikumu);
4) (izslēgts ar 30.01.2014. likumu).
(4) Reliģiskās organizācijas pilnvarota persona pieteikumam par garīgā personāla mācību iestādes, klostera, misijas vai diakonijas iestādes reģistrāciju pievieno:
1) statūtus (satversmi, nolikumu);
2) reliģiskās savienības (baznīcas), diecēzes vai nodaļas lēmumu par garīgā personāla mācību iestādes, klostera, misijas, diakonijas iestādes izveidošanu;
3) informāciju par amatpersonu, kura ir tiesīga pārstāvēt reliģiskās organizācijas iestādi (personas vārds, uzvārds un personas kods (ja tāda nav, — dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi)), un par pilnvaroto personu (personas vārds, uzvārds, personas kods (ja tāda nav, — dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi)), kura tiesīga parakstīt pieteikumu par šīs reliģiskās organizācijas iestādes reģistrāciju un statūtus (satversmi, nolikumu);
4) (izslēgts ar 30.01.2014. likumu).
(5) (Izslēgta ar 24.03.2022. likumu)
(6) Reliģiskās organizācijas pilnvarota persona pieteikumam par vadības vai revīzijas komisijas sastāva, kā arī reliģisko organizāciju pārstāvēt tiesīgo amatpersonu sastāva izmaiņu reģistrāciju pievieno reliģiskās organizācijas statūtos (satversmē, nolikumā) noteiktajā kārtībā pieņemto lēmumu par izmaiņām vadības vai revīzijas komisijas sastāvā, kā arī to amatpersonu sastāvā, kuras ir tiesīgas pārstāvēt reliģisko organizāciju, norādot personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, amata nosaukumu.
(7) Reliģiskās organizācijas iestādes pilnvarota persona pieteikumam par reliģiskās organizācijas iestādi pārstāvēt tiesīgās amatpersonas maiņas reģistrāciju pievieno reliģiskās organizācijas vai tās iestādes statūtos (satversmē, nolikumā) noteiktajā kārtībā pieņemto lēmumu par tās amatpersonas maiņu, kura ir tiesīga pārstāvēt reliģisko organizāciju, norādot personas vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi), amata nosaukumu.
(8) Reliģiskās organizācijas vai tās iestādes pilnvarota persona pieteikumam par statūtu (satversmes, nolikuma) grozījumu reģistrāciju pievieno:
1) reliģiskās organizācijas vai tās iestādes statūtos (satversmē, nolikumā) noteiktajā kārtībā pieņemto lēmumu par grozījumiem statūtos (satversmē, nolikumā);
2) statūtu (satversmes, nolikuma) tekstu jaunajā redakcijā;
3) (izslēgts ar 30.01.2014. likumu).
(9) Par reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrāciju, pārreģistrāciju un statūtu (satversmes, nolikuma) grozījumu reģistrāciju maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(10) Pieteikumā norādītās ziņas par draudzes piederību reliģiskajai savienībai (baznīcai), diecēzei vai nodaļai apliecina attiecīgās reliģiskās savienības (baznīcas), diecēzes vai nodaļas vadība, iesniedzot par to attiecīgu iesniegumu.
(11) Ja draudze ir valstī reģistrētās reliģiskās savienības (baznīcas), diecēzes vai nodaļas sastāvā, draudze pieteikumam par tās reorganizāciju, izslēgšanu vai izstāšanos no reliģiskās savienības (baznīcas) vai nodaļas pievieno reliģiskās savienības (baznīcas), diecēzes vai nodaļas vadības iesniegumu, kas apliecina, ka attiecīgas darbības atbilst reliģiskās savienības (baznīcas), diecēzes vai nodaļas statūtos (satversmē, nolikumā) noteiktajai kārtībai, ja šāda kārtība to statūtos (satversmē, nolikumā) ir paredzēta. Pieteikumam pievieno draudzes statūtus jaunā redakcijā, kā arī draudzes sapulces protokolu par statūtu jaunās redakcijas apstiprināšanu un par pilnvaroto personu, kura tiesīga parakstīt pieteikumu un statūtus. Sapulces protokolu paraksta sapulces vadītājs, protokolētājs un vismaz viens sapulces dalībnieks.
(18.12.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.01.2014. un 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 21.04.2022.)
9.1 pants. Reģistrā iekļaujamās ziņas
(1) Reģistrā iekļauj šādas ziņas par reliģisko organizāciju:
1) nosaukumu;
2) tiesisko formu (draudze, reliģiskā savienība (baznīca), diecēze, nodaļa);
3) konfesionālo piederību;
31) ziņas par reliģisko savienību (baznīcu), diecēzi vai nodaļu, kuras sastāvā ir draudze;
4) darbības mērķi;
5) datumu, kad pieņemts lēmums par dibināšanu;
6) darbības teritoriju;
7) juridisko adresi (vadības atrašanās vietu);
8) vadības institūcijas locekļu vārdu, uzvārdu, personas kodu, kā arī amatpersonas, kuras ir tiesīgas pārstāvēt reliģisko organizāciju;
9) reģistrācijas numuru (vienoto vienpadsmitzīmju reģistrācijas kodu);
10) (izslēgts ar 24.03.2022. likumu);
11) ziņas par darbības izbeigšanu, darbības atjaunošanu, izslēgšanu no reģistra, maksātnespēju un reorganizāciju;
12) ziņas par administratora iecelšanu maksātnespējas lietā, norādot administratora vārdu, uzvārdu, personas kodu un prakses vietas adresi;
13) ieraksta izdarīšanas datumu;
14) citas ziņas, ja to tieši paredz likums.
(2) Reģistrā ieraksta šādas ziņas par reliģiskās organizācijas iestādi:
1) nosaukumu;
2) tiesisko formu (garīgā personāla mācību iestāde, klosteris, misija, diakonijas iestāde);
3) darbības mērķi;
4) datumu, kad pieņemts lēmums par dibināšanu;
5) ziņas par reliģisko organizāciju, kas dibina iestādi (nosaukums, reģistrācijas numurs);
6) juridisko adresi (atrašanās vietu);
7) tās amatpersonas vārdu, uzvārdu un personas kodu, kura ir tiesīga pārstāvēt reliģiskās organizācijas iestādi;
8) reģistrācijas numuru;
9) ziņas par darbības izbeigšanu, izslēgšanu no reģistra, maksātnespēju un reorganizāciju;
10) ziņas par administratora iecelšanu maksātnespējas lietā, norādot administratora vārdu, uzvārdu, personas kodu un prakses vietas adresi;
11) ieraksta izdarīšanas datumu;
12) citas ziņas, ja to tieši paredz likums.
(18.12.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 21.04.2022. Sk. pārejas noteikumu 10. punktu)
9.2 pants. Reliģiskās organizācijas vai tās iestādes reģistrācijas apliecība
(Izslēgts ar 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 21.04.2022.)
10. pants. Reliģisko organizāciju statūti (satversme, nolikums)
(1) Reliģisko organizāciju statūtos (satversmē, nolikumā) norādāms:
1) reliģiskās organizācijas nosaukums un konfesionālā piederība, turklāt nosaukumam nepārprotami jāatšķiras ne tikai no likumos noteiktajā kārtībā valstī reģistrēto un reģistrācijai pieteikto reliģisko organizāciju un to iestāžu nosaukuma, bet arī no citos reģistra iestādes vestajos reģistros reģistrēto un reģistrācijai pieteikto subjektu nosaukumiem; nosaukums nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par reliģiskās organizācijas tiesisko formu, darbības mērķi un veidu; nosaukums nedrīkst maldināt par draudzes piederību pie reliģiskās savienības (baznīcas), ja draudze nav likumā noteiktajā kārtībā reģistrētās reliģiskās savienības (baznīcas) sastāvā;
11) reliģiskās organizācijas piederība reliģiskajai savienībai (baznīcai), diecēzei vai nodaļai, ja tāda ir;
2) reliģiskās organizācijas saistības savā darbībā ievērot Latvijas Republikas Satversmi un likumus;
3) mācība (Svētie raksti, dogmatika un konfesionālās īpatnības), reliģisko ceremoniju formas, reliģiskās darbības mērķi un uzdevumi;
4) reliģiskās organizācijas pārvaldes struktūra, vadības institūcijas un revīzijas institūcijas ievēlēšanas kārtība, to kompetence;
5) reliģiskās organizācijas darbības teritorija un vadības atrašanās vieta;
6) draudzes locekļu iestāšanās un izstāšanās kārtība, viņu tiesības un pienākumi;
7) reliģiskās organizācijas tiesības, pienākumi, tās manta un finansu līdzekļi;
8) reliģiskās organizācijas reorganizācijas, likvidēšanās kārtība un likvidēšanās rezultātā palikušā īpašuma turpmāka izmantošana.
(2) Ar statūtiem (satversmi, nolikumu) reliģiskās organizācijas var regulēt arī citus iekšējās dzīves jautājumus.
(3) (Izslēgta ar 24.03.2022. likumu)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.1998., 15.06.2000., 29.10.2009. un 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 21.04.2022.)
12. pants. Reliģisko lietu pārvaldes priekšnieka lēmuma pārsūdzēšana
(Izslēgts ar 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2008.)
13. pants. Reliģisko organizāciju tiesības
(1) Reliģiskās organizācijas ar to reģistrācijas brīdi iegūst juridiskās personas statusu. Garīgā personāla mācību iestādes, klostera, misijas un diakonijas iestādes juridisko statusu nosaka reliģiskā savienība (baznīca), diecēze vai nodaļa.
(2) Tikai reģistrētajām reliģiskajām savienībām (baznīcām), diecēzēm vai nodaļām ir tiesības izveidot garīgā personāla mācību iestādes, klosterus, misijas un diakonijas iestādes.
(3) Tikai reģistrētajām reliģiskajām organizācijām un to izveidotajām iestādēm ir tiesības savās veidlapās un zīmogos lietot reliģisko organizāciju nosaukumus un simboliku.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.1998. un 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 21.04.2022.)
14. pants. Reliģisko organizāciju darbība
(1) Reliģiskās organizācijas savu garīgo personālu ievēlē vai ieceļ amatā un atbrīvo no amata saskaņā ar statūtiem (satversmi, nolikumu), bet citus darbiniekus pieņem darbā un atbrīvo no darba saskaņā ar darba likumdošanas aktiem. Kalpošanas attiecības ar kalpojošo personālu tiek nodibinātas uz vienošanās pamata, kas gadījumos, kad kalpojošajam personālam tiek atlīdzināti ar kalpošanu saistītie izdevumi, noformējama rakstveidā.
(2) Reliģiskās organizācijas darbojas, pamatojoties uz attiecīgās konfesijas kanoniskajiem noteikumiem un saviem statūtiem (satversmi, nolikumu).
(21) Reliģiskajai organizācijai savā darbībā aizliegts vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt vai izplatīt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, ja to nepildīšana apdraud valsts drošību, sabiedrības drošību vai kārtību, sludināt vardarbību vai terorismu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, propagandēt karu, veikt darbības, kas vērstas uz nacionālā, etniskā, rasu, reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu, slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus.
(3) Reliģisko darbību publiskās vietās var veikt tikai reliģiskās organizācijas ar pašvaldību piekrišanu. Veicot reliģisko darbību, nedrīkst pārkāpt sabiedriskās kārtības noteikumus.
(4) Ārvalstu garīdzniekus vai misionārus reliģiskās darbības veikšanai Latvijas Republikā var uzaicināt tikai reliģiskās organizācijas, noformējot viņiem uzturēšanās atļaujas likumos noteiktajā kārtībā.
(5) Reliģisko darbību slimnīcās, pansionātos, soda izciešanas vietās, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Nacionālo bruņoto spēku formējumos reliģiskās organizācijas var veikt, ja to vēlas tajos esošās personas. Paredzētā pasākuma laiks un vieta jāsaskaņo ar attiecīgo iestāžu administrāciju. Reliģisko organizāciju darbība Nacionālo bruņoto spēku formējumos notiek, ievērojot Aizsardzības ministrijas izstrādātos noteikumus. Kapelāni Latvijas Republikā darbojas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par kapelānu dienestu.
(6) Reliģisko organizāciju un ticīgo darbība ir ierobežojama tikai tajos gadījumos, kad tiek pārkāpta Latvijas Republikas Satversme un likumi.
(7) Reliģiskās organizācijas katru gadu ne vēlāk kā 1.martā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniedz Tieslietu ministrijai pārskatu par savu darbību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.1998., 15.06.2000., 18.12.2008., 24.03.2022. un 17.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 07.11.2024.)
15.pants. Reliģisko organizāciju saimnieciskā darbība
(1) Reliģiskajām organizācijām ir tiesības veikt saimniecisko darbību. Ja reliģiskās organizācijas ieņēmumi no saimnieciskās darbības kalendārā gada laikā 500 reizes pārsniedz minimālo mēnešalgu, kuru valdība noteikusi attiecīgajam laika posmam, šai organizācijai jādibina savs uzņēmums, kas jāreģistrē saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.
(2) (Izslēgta ar 24.03.2022. likumu)
(3) Reliģiskās organizācijas un tās uzņēmuma tiesiskās attiecības regulē spēkā esošie likumdošanas akti, kā arī šīs organizācijas statūti (satversme, nolikums) vai atsevišķs līgums.
(4) Ieņēmumi no saimnieciskās darbības rezultātā gūtās peļņas izlietojami reliģiskās organizācijas statūtos (satversmē, nolikumā) paredzētajiem mērķiem saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.
(5) Reliģiskās organizācijas kārto grāmatvedību, sastāda pārskatus un maksā nodokļus saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 21.04.2022.)
16. pants. Reliģisko organizāciju īpašums
(1) Reliģisko organizāciju īpašumā var būt kustamā un nekustamā manta. Tiesības rīkoties ar nekustamo mantu ir vienīgi reliģisko organizāciju vadības institūcijām, ja statūtos (satversmē, nolikumā) nav noteikta cita kārtība.
(2) Ja Latvijas Republikā reģistrētas reliģiskās organizācijas garīgais centrs atrodas ārvalstī, tam nevar piederēt šīs organizācijas nekustamais īpašums, kā arī manta, kas atzīta par kultūras pieminekli.
(3) Dievnamus, mākslas un citas vērtības, kuras atzītas par kultūras pieminekļiem, reliģiskās organizācijas uztur atbilstoši likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" noteiktajām prasībām.
(4) Dievnamus un rituāla priekšmetus aizliegts ieķīlāt, un uz tiem nevar vērst piedziņu pēc kreditoru pieprasījuma.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.1998. likumu, kas stājas spēkā 20.03.1998.)
17. pants. Reliģisko organizāciju likvidēšanās un reorganizācijas kārtība
(1) Draudzes, reliģiskās savienības (baznīcas) un nodaļas likvidē vai reorganizē to statūtos (satversmē, nolikumā) noteiktajā kārtībā.
(2) Diecēzes darbība izbeidzas, ja reliģiskā savienība (baznīca), kas ir tās dibinātāja, statūtos (satversmē, nolikumā) noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par tās darbības izbeigšanu.
(3) Lēmumu par reliģiskās organizācijas vai tās iestādes likvidēšanu, darbības izbeigšanu vai reorganizāciju paziņo reģistra iestādei ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas.
(4) Draudze, kura izstājas no kādas reliģiskās savienības (baznīcas) vai nodaļas, saglabā draudzes statusu un iesniedz reģistra iestādei pieteikumu, ievērojot šā likuma 9. panta prasības.
(5) Ja reliģiskā organizācija, kura ir pieņēmusi lēmumu par darbības izbeigšanu, nolemj atjaunot savu darbību, tai par pieņemto lēmumu jāpaziņo reģistra iestādei.
(6) Ja reliģiskā organizācija, kura ir pieņēmusi lēmumu par likvidēšanos vai reorganizāciju un izslēgta no reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistra, nolemj atjaunot savu darbību, tai ir jāreģistrējas atbilstoši šā likuma prasībām.
(7) (Izslēgta ar 18.12.2008. likumu.)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.1998., 15.06.2000., 12.09.2002., 18.12.2008., 29.10.2009. un 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 21.04.2022.)
18.pants. Reliģisko organizāciju un to iestāžu darbības izbeigšanas pamats
(1) Reliģiskā organizācija vai tās iestāde izbeidz darbību:
1) ar reliģiskās organizācijas statūtos (satversmē, nolikumā) noteiktajā kārtībā pieņemto lēmumu;
2) ja reliģiskajā savienībā (baznīcā) apvienoto draudžu skaits kļuvis mazāks par šā likuma 7.panta otrajā daļā noteikto un gada laikā nav palielināts līdz šajā likumā noteiktajam;
21) pamatojoties uz reģistra iestādes lēmumu;
3) ar tiesas nolēmumu;
4) uz cita likumā vai statūtos (satversmē, nolikumā) noteiktā pamata.
(2) Reliģiskās organizācijas darbību, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, var izbeigt:
1) ja tā ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, citiem normatīvajiem aktiem vai statūtiem (satversmi, nolikumu);
2) ja reliģiskā organizācija aicina citus neievērot likumu;
3) ja reliģiskā organizācija ar savu darbību (mācību) apdraud demokrātisko valsts iekārtu, valsts drošību, sabiedrības drošību vai kārtību, kā arī citu personu veselību un tikumību;
4) citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.
(3) Pieteikumu tiesā var iesniegt ģenerālprokurors.
(4) (Izslēgta ar 24.03.2022. likumu)
(5) Tiesa, ņemot vērā reliģiskās organizācijas izdarītā pārkāpuma smagumu un sekas, kā arī izvērtējot reliģiskās organizācijas darbības mērķi un darbību kopumā, var izteikt brīdinājumu reliģiskajai organizācijai, neizbeidzot tās darbību.
(6) Tiesa, vērtējot reliģiskās organizācijas iestādes izdarīto pārkāpumu, ņem vērā reliģiskās organizācijas iestādes izveidošanas mērķi un izvērtē arī tās reliģiskās organizācijas darbības atbilstību normatīvajiem aktiem, kura ir dibinājusi minēto iestādi.
(18.12.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 21.04.2022.)
18.1 pants. Reliģiskās organizācijas darbības izbeigšana, pamatojoties uz reģistra iestādes lēmumu
(1) Reliģiskās organizācijas darbību var izbeigt, pamatojoties uz reģistra iestādes lēmumu, ja:
1) reliģiskās organizācijas vadības institūcijām ilgāk par sešiem mēnešiem nav pārstāvības tiesību un reliģiskā organizācija sešu mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādīto trūkumu;
2) reliģiskā organizācija nav sasniedzama tās juridiskajā adresē un sešu mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādīto trūkumu;
3) reliģiskā organizācija nav izpildījusi šā likuma 14. panta septītajā daļā noteikto un viena mēneša laikā pēc atkārtota rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav iesniegusi Tieslietu ministrijai šā likuma 14. panta septītajā daļā minēto pārskatu par savu darbību, un Tieslietu ministrija ir informējusi par to reģistra iestādi.
(2) Reģistra iestādes lēmums par reliģiskās organizācijas darbības izbeigšanu stājas spēkā brīdī, kad tas ir paziņots adresātam. Reģistra iestāde izdara ierakstu reģistrā par reliģiskās organizācijas darbības izbeigšanu pēc tam, kad reģistra iestādes lēmums par reliģiskās organizācijas darbības izbeigšanu ir kļuvis neapstrīdams.
(3) Ja reliģiskā organizācija pieder pie valstī reģistrētās reliģiskās savienības (baznīcas), diecēzes vai nodaļas, reģistra iestāde rakstveida brīdinājumu par reliģiskās organizācijas darbības izbeigšanu nosūta arī reliģiskās savienības (baznīcas), diecēzes vai nodaļas vadībai.
(4) Ja reliģiskās organizācijas darbība izbeigta, pamatojoties uz reģistra iestādes lēmumu, reliģiskās organizācijas likvidācija notiek reliģiskās organizācijas statūtos (satversmē, nolikumā) noteiktajā kārtībā.
(24.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.04.2022.)
19. pants. Reliģiskās organizācijas darbības izbeigšanas sekas
(1) Ar dienu, kad likumīgā spēkā stājas tiesas nolēmums par reliģiskās organizācijas darbības izbeigšanu vai kad ir pieņemts šīs organizācijas lēmums par likvidēšanos vai reorganizāciju, reliģiskajai organizācijai tās statūtos (satversmē, nolikumā) noteiktajā kārtībā jāpieņem lēmums par tās īpašuma tiesību pārņemšanu. Ja īpašuma tiesību pārņēmēja nav, īpašumu pārņem valsts.
(2) Ja reliģiskās organizācijas darbība tiek izbeigta, tā Darba likumā noteiktajā kārtībā izbeidz darba attiecības ar visiem reliģiskajā organizācijā strādājošiem darbiniekiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2002. likumu, kas stājas spēkā 10.10.2002.)
1. Tām reliģiskajām draudzēm, savienībām (baznīcām) un klosteriem, kuri Tieslietu ministrijā reģistrēti pirms šā likuma spēkā stāšanās, juridiskais statuss netiek mainīts.
2. Visām jau pastāvošajām reliģiskajām organizācijām neatkarīgi no to reģistrācijas laika jāsaskaņo savi statūti (satversme, nolikums) ar šo likumu līdz 1998.gada 1.maijam un, ja nepieciešams, atbilstoši likuma prasībām:
1) jāpārstrādā un jāpieņem statūti (satversme, nolikums);
2) jāpārveido struktūra un jāizveido vadības un revīzijas institūcijas;
3) jāgroza nosaukums, nosaukuma saīsinājums un simbolika.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.06.1996., 27.02.1997. un 19.02.1998. likumu, kas stājas spēkā 20.03.1998.)
3. Šajā likumā paredzētās reliģisko savienību (baznīcu) tiesības ir attiecināmas arī uz Dievturu sadraudzi un Rīgas ebreju reliģisko draudzi.
5. Tieslietu ministrija publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" to reliģisko organizāciju sarakstu, kuras šā likuma pārejas noteikumu 2.punktā noteiktajā termiņā nav saskaņojušas savus statūtus (satversmi, nolikumu) ar šo likumu. Tieslietu ministrija izslēdz reliģisko organizāciju no reģistra, ja tai nav parādu valsts un pašvaldību budžetos un triju mēnešu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas nav saņemti pieteikumi no personām, kurām ir prasījumi pret attiecīgo reliģisko organizāciju. No reģistra izslēgtās reliģiskās organizācijas reģistrācijas apliecība, veidlapas un zīmogi uzskatāmi par nederīgiem.
(19.02.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.03.1998.)
6. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par reliģiskajām organizācijām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 40.nr.) un likums "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par reliģiskajām organizācijām"" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 29./30.nr.).
7. Līdz 2000.gada 1.septembrim Reliģisko lietu pārvalde uzsāk darbību.
(15.06.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2000.)
8. Līdz šā likuma 9.panta devītajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 30.martam piemērojami Ministru kabineta 2000.gada 15.februāra noteikumi Nr.57 “Noteikumi par reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrācijas valsts nodevu”.
(18.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2008.)
9. Reliģisko lietu pārvaldes funkciju pārņemšanu (izņemot reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistra vešanu) nosaka Ministru kabinets laikā līdz 2011.gada 30.decembrim.
(18.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2008.)
10. Grozījumi šā likuma 9.1 pantā par reģistra ierakstu papildināšanu ar ierakstu par nodaļu un ierakstu par draudzes piederību pie reliģiskās savienības (baznīcas), diecēzes vai nodaļas ir piemērojami, sākot ar 2024. gada 1. martu.
(24.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.04.2022.)
 |
 |
 |
 |