Darbības ar dokumentu

LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā «Par reliģiskajām organizācijām»

Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

Izdarīt Latvijas Republikas 1990. gada 11. septembra likumā «Par reliģiskajām organizācijām» («Latvijas Republikas Augstākas Padomes un Valdības Ziņotājs», 1990, Nr. 40) šādus grozījumus un papildinājumus:

1. Izteikt 4. un 5. pantu šādā redakcijā:

«4. pants. Reliģiskās organizācijas

Reliģiskās organizācijas ir Latvijas Republikas pastāvīgo iedzīvotāju brīvprātīgas apvienības, kuras tiek izveidotas uz reliģiskās pārliecības pamata, lai apmierinātu un nodrošinātu savu locekļu reliģiskās intereses un vajadzības.

Netradicionālās reliģiskās organizācijas ir tādas organizācijas, kuras atdalījušās no pasaules reliģiju konfesijām un nacionālajām reliģijām vai kuru mācība, dogmatiskās nostādnes, reliģiskās ceremonijas un organizatoriskā uzbūve nav pietiekami skaidri identificējamas ar kādu no tām.

Par reliģiskajām konfesijām uzskatāmi vēsturiski izveidojušies pasaules reliģiju paveidi, kā arī nacionālās reliģijas, kurām ir sava mācība (svētie raksti, dogmatika), reliģisko ceremoniju un organizatoriskās uzbūves tradīcijas.

Par reliģisko draudzi uzskatāma vienas konfesijas vai netradicionālās reliģiskās organizācijas ticīgo apvienība, kas piedalās kopīgā reliģisko ceremoniju norisē, veido vienu (singulāru) organizatorisku struktūru un ir lokalizēta noteiktā apdzīvotajā vietā.

Reliģisko draudzi izveido pilngadīgi Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji, ja viņu nav mazāk par desmit. Draudzi pārstāv tās ievēlēta pārvaldes institūcija.

Par reliģisko centru uzskatāma vienas konfesijas izveidota reliģisko organizāciju pārvaldes institūcija Latvijas Republikas mērogā. Vienai konfesijai var būt viens šāds centrs, kuru izveido attiecīgā konfesija tās noteiktajā kārtībā, un tas darbojas, pamatojoties uz saviem statūtiem (satversmi, nolikumu).

Reliģiskajiem centriem ir tiesības izveidot klosterus, mācību iestādes, misijas, biedrības vai citas reliģiska rakstura organizācijas, kas darbojas, pamatojoties uz saviem statūtiem (satversmi, nolikumu), kuri reģistrēti Reliģijas lietu departamentā.

Reliģiskās organizācijas saskaņā ar saviem statūtiem (satversmi, nolikumu) ievēlē, ieceļ un atbrīvo garīgo personālu.

Reliģiskās organizācijas, kuru centri atrodas ārvalstīs, vadās pēc to kanoniskajiem statūtiem (satversmes, nolikuma), ja ar to netiek pārkāpti Latvijas Republikas likumdošanas akti.

Latvijas Republikas attiecības ar reliģisko organizāciju centriem, kuri atrodas ārvalstīs, šis likums neregulē. Tās tiek kārtotas uz savstarpējas vienošanās pamata.

5. pants. Reliģisko organizāciju tiesiskais statuss

Iesniegumu par reliģiskās draudzes, reliģiskā centra vai citas reliģiskās organizācijas statūtu (satversmes, nolikuma) reģistrāciju tās dibinātājs iesniedz Reliģijas lietu departamentam. Statūtos (satversmē, nolikumā) jānorāda: attiecīgās reliģiskās organizācijas attieksme pret Latvijas Republikas likumdošanas aktiem, organizācijas izveidošanas kārtība, struktūra un darbības vieta, mērķis un uzdevumi, pamatmācība, organizācijas un tās locekļu tiesības un pienākumi, organizācijas līdzekļi, likvidēšanas un tās rezultātā palikušās mantas izmantošanas kārtība. Statūtos organizācija var regulēt arī citus jautājumus. Reliģijas lietu departamentam mēneša laikā jāizskata iesniegums un jāpieņem attiecīgs lēmums.

Ja draudze atzīst savu piederību pie kādas Latvijas Republikā funkcionējošas konfesijas (reliģiskā centra), tas tiek norādīts draudzes iesniegumā un to apstiprina attiecīgās konfesijas (reliģiskā centra) vadība. Ja draudze nevēlas iekļauties kādā no jau esošajiem centriem, tā var darboties autonomi, norādot to savos statūtos (satversmē, nolikumā).

Netradicionālajām reliģiskajām organizācijām, kas pirmo reizi uzsāk darbību Latvijas Republikā, statūtus (satversmi, nolikumu) Reliģijas lietu departaments var reģistrēt ne agrāk kā trīs gadus pēc to iesniegšanas.

Jautājumu par jaunu reliģisko centru statūtu (satversmes, nolikuma) reģistrāciju Reliģijas lietu departaments izlemj pēc Latvijas Republikas Augstākās Padomes Reliģijas lietu konsultatīvās padomes ieteikuma.

No brīža, kad statūti (satversme, nolikums) reģistrēti Reliģijas lietu departamentā, reliģiskā draudze, reliģiskais centrs vai cita reliģiskā organizācija iegūst juridiskās personas statusu.

Reliģiskajām draudzēm, kuru statūti (satversme, nolikums) nav reģistrēti likumā noteiktajā kārtībā, ir tiesības darboties (noturēt dievkalpojumus, rīkot reliģiskos rituālus un ceremonijas, veikt žēlsirdības un labdarības darbu) saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

Atteikt reģistrēt reliģiskās draudzes, reliģiskā centra vai citas reliģiskās organizācijas statūtus (satversmi, nolikumu) var tikai tad, ja tie ir pretrunā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

Ja statūtu (satversmes, nolikuma) reģistrācija tiek atteikta, motivēts lēmums rakstveidā jādara zināms to iesniedzējam mēneša laikā.

Atteikumu reģistrēt reliģiskās draudzes, reliģiskā centra vai citas reliģiskās organizācijas statūtus (satversmi, nolikumu) var pārsūdzēt tautas tiesā.»

2. Papildināt 2. panta pirmo daļu pēc vārdiem «Valstij un tās institūcijām» ar vārdiem «kā arī sabiedriskajām un citām organizācijām» un pēdējo daļu - ar vārdiem «kā arī veselība».

3. Papildināt 3. panta otro daļu ar teikumu: «Ticības mācības pasniegšana ir vienīgi attiecīgo reliģisko konfesiju kompetencē.»

4. Likums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1991. gada 13. jūnijā