Darbības ar dokumentu
prezidents izsludina šādu likumu:
1. pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) glābšanas darbi — pasākumu kopums cilvēku glābšanai un videi vai materiālajām vērtībām bīstamo faktoru un to nodarītā kaitējuma mazināšanai;
2) meža objekts — Meža likuma 3. panta pirmajā daļā minētais objekts;
3) meža ugunsdzēsības darbi — ugunsgrēka vietas atklāšana, ierobežošana un likvidēšana meža objektā, kā arī uzraudzība pēc ugunsgrēka likvidācijas;
4) meža ugunsnedrošais periods — laikposms no kalendāra gada 1. aprīļa līdz 30. septembrim;
5) objekts — būve, tās daļa, tehnoloģiskā iekārta vai zemesgabals (teritorija), kas nav meža objekts;
6) ugunsdrošība — atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz ugunsgrēku novēršanu, sekmīgu dzēšanu un to seku mazināšanu;
7) ugunsdrošības prevencija — pasākumi, kas veicina ugunsdrošības prasību ievērošanu un pareizu rīcību ugunsgrēka gadījumā;
8) ugunsdzēsība — organizēta darbība ugunsgrēka likvidēšanai;
9) ugunsgrēks — degšana, kas nekontrolējami izplatās laikā un telpā vai vidē un var apdraudēt cilvēka veselību vai dzīvību, radīt materiālos zaudējumus vai nodarīt kaitējumu videi;
10) valsts ugunsdrošības uzraudzība — pasākumu kopums, kura mērķis ir uzraudzīt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu.
2. pants. Likuma mērķis un darbības joma
(1) Likuma mērķis ir uzlabot ugunsdrošību, samazināt ugunsgrēku skaitu, ugunsgrēkos bojāgājušo un cietušo skaitu, kā arī mazināt materiālos zaudējumus.
(2) Likums nosaka:
1) ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un organizāciju sistēmu un kompetenci, kā arī fizisko un juridisko personu pienākumus un tiesības efektīvai un sekmīgai ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu nodrošināšanai;
2) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm pienākumus, tiesības un tiesisko aizsardzību;
3) Valsts meža dienesta amatpersonu pienākumus un tiesības.
3. pants. Ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un organizācijas
(1) Valstī ir šādi ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un organizācijas:
1) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests;
2) Valsts meža dienests;
3) pašvaldību izveidotas ugunsdzēsības organizācijas;
4) komercsabiedrību izveidotas ugunsdzēsības un glābšanas organizācijas;
5) brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijas.
(2) Ministru kabinets nosaka:
1) kritērijus, prasības un kārtību ugunsdzēsības un glābšanas organizāciju izveidošanai, tām nepieciešamo ugunsdzēsības un glābšanas aprīkojumu, ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu veidus un skaitu, kā arī to ugunsdzēsēju skaitu, kuri izbrauc uz notikuma vietu ar vienu ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekli;
2) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam nepieciešamo ugunsdzēsības un glābšanas aprīkojumu, ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu veidus un skaitu;
3) ugunsdzēsējiem nepieciešamo izglītību vai apmācību, kā arī apmācības paraugprogrammas.
4. pants. Par ugunsdrošību atbildīgās personas
(1) Par ugunsdrošību objektā ir atbildīgs objekta īpašnieks (valdītājs) vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā.
(2) Iznomātā (izīrētā) vai lietošanā nodotā objektā par ugunsdrošību ir atbildīgs nomnieks (īrnieks) vai cits lietotājs, ja tas paredzēts līgumā.
(3) Vairākām personām iznomātā vai lietošanā nodotā objektā par tā koplietošanas apkures, ventilācijas un elektroapgādes sistēmu, ugunsdrošības inženiertehnisko sistēmu (ārējo un iekšējo ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmu, automātisko un neautomātisko ugunsaizsardzības sistēmu) un aprīkojuma ekspluatāciju atbilstoši ražotāja tehniskajos noteikumos un ugunsdrošību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām ir atbildīgs objekta īpašnieks (valdītājs) vai pārvaldnieks, ja tas paredzēts pārvaldīšanas līgumā.
(4) Par ugunsdrošību objektā, kurā notiek būvdarbi (turpmāk — būvobjekts), ir atbildīgs būvdarbu veicējs. Ja būvobjektā ir vairāki būvdarbu veicēji, atbildīgs ir galvenais būvdarbu veicējs.
(5) Par ugunsdrošību derīgo izrakteņu ieguves vietā ir atbildīgs tās īpašnieks (valdītājs) vai cits lietotājs, ja tas paredzēts līgumā, vai cita persona, kurai izsniegta licence vai atļauja derīgo izrakteņu ieguvei.
(6) Par ugunsdrošību meža objektā ir atbildīgs meža īpašnieks (valdītājs) vai cits lietotājs, ja tas paredzēts līgumā.
5. pants. Par ugunsdrošību atbildīgās personas pienākumi
(1) Par ugunsdrošību objektā atbildīgajai personai ir šādi pienākumi:
1) nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu;
2) nodrošināt iespēju veikt valsts ugunsdrošības uzraudzību;
3) sniegt ar ugunsdrošības jautājumiem saistīto informāciju, ja to pieprasa Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi;
4) sniegt objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējumam nepieciešamo informāciju atbilstoši šā likuma 13. pantam;
5) veikt ugunsdrošībai nozīmīgu inženiertehnisko sistēmu darbspējas pārbaudi, ja to pieprasa Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kas veic ugunsdrošības pārbaudi.
(2) Par ugunsdrošību būvobjektā un derīgo izrakteņu ieguves vietā atbildīgajai personai ir šādi pienākumi:
1) nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu;
2) nodrošināt iespēju veikt valsts ugunsdrošības uzraudzību;
3) sniegt ar ugunsdrošības jautājumiem saistīto informāciju, ja to pieprasa Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi;
4) veikt ugunsdrošībai nozīmīgu inženiertehnisko sistēmu darbspējas pārbaudi, ja to pieprasa Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kas veic ugunsdrošības pārbaudi.
(3) Par ugunsdrošību meža objektā atbildīgajai personai ir šādi pienākumi:
1) nodrošināt preventīvo pasākumu izpildi;
2) nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību un meža ugunsnedrošajam periodam noteikto prasību ievērošanu;
3) nodrošināt iespēju veikt valsts ugunsdrošības uzraudzību;
4) sniegt ar ugunsdrošības jautājumiem saistīto informāciju, ja to pieprasa Valsts meža dienesta amatpersona;
5) ugunsgrēka gadījumā pildīt ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja norādījumus;
6) uzraudzīt meža ugunsgrēka vietu pēc ugunsgrēka likvidācijas, ja meža objekts atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem;
7) ne retāk kā reizi kalendāra gadā izstrādāt un saskaņot ar Valsts meža dienestu meža ugunsdrošības plānu, ja meža īpašums atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem;
8) atlīdzināt Valsts meža dienestam izdevumus un zaudējumus, kas radušies, veicot meža ugunsgrēka vietas uzraudzību, ja par ugunsdrošību meža objektā atbildīgā persona neveica šīs daļas 6. punktā minēto pienākumu.
6. pants. Pienākumi un prasības ugunsdrošības jomā
(1) Fiziskajām personām ir šādi pienākumi:
1) ievērot normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības prasības un nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos;
2) atskanot ugunsgrēka trauksmes signālam vai pamanot ugunsgrēku objektā, nekavējoties evakuēties (izņemot gadījumu, kad fiziskajai personai kā objektā nodarbinātajam ir noteikti pienākumi atbilstoši ugunsdrošības instrukcijai un tos attiecīgajā situācijā ir iespējams veikt);
3) ja izcēlies ugunsgrēks:
a) ziņot par to Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, izmantojot vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru "112" vai mobilo lietotni "112 Latvija",
b) informēt ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāju par cilvēkiem, kuri atrodas vai varētu atrasties ugunsgrēka apdraudētajā vietā, par objekta ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietām un piebraukšanas ceļiem, kā arī par ugunsbīstamību, sprādzienbīstamību un citiem bīstamiem faktoriem;
4) meža objektā apturēt mehānisko transportlīdzekli pēc Valsts meža dienesta amatpersonas pieprasījuma.
(2) Ministru kabinets nosaka prasības, kas fiziskajām un juridiskajām personām jāievēro, lai novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas, neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas, tai skaitā meža ugunsnedrošajā periodā.
(3) Aizliegts evakuācijas ceļā novietot jebkādus priekšmetus, mēbeles vai iekārtas, ja tās samazina būvnormatīvos noteikto evakuācijas ceļa platumu. Aizliegts evakuācijai paredzētās durvis aprīkot ar aizdariem, aizbīdņiem, slēdzenēm un citām ierīcēm, kas liedz atvērt durvis triju sekunžu laikā un traucē cilvēku evakuāciju.
(4) Aizliegts dedzināt kūlu.
7. pants. Ugunsdrošības pakalpojumu sniegšana
(1) Ugunsdrošības pakalpojums ir:
1) ugunsdrošības instrukcijas izstrāde;
2) ugunsdrošības instruktāža;
3) ugunsdrošības praktisko nodarbību organizēšana;
4) ugunsdzēsības hidrantu un iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada pārbaude;
5) ugunsaizsardzības sistēmu tehniskā apkope un remonts;
6) elektroinstalācijas (tai skaitā zemējuma un zibensaizsardzības ierīces) pārbaude;
7) elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitātes pārbaude ar termokameru;
8) dūmvada, apkures ierīces un iekārtas, gāzes aparāta tehniskā stāvokļa pārbaude;
9) mehāniskās ventilācijas sistēmas tehniskā stāvokļa pārbaude;
10) mehāniskās ventilācijas sistēmas tīrīšana;
11) dabiskās ventilācijas kanāla tehniskā stāvokļa pārbaude;
12) dabiskās ventilācijas kanāla tīrīšana;
13) ugunsdzēsības aparātu apkope un uzpildīšana;
14) dūmvada tīrīšana;
15) evakuācijas plānu izstrāde;
16) izvērtēšana, vai objekta ugunsdrošības risinājumi atbilst ugunsdrošības prasībām.
(2) Ugunsdrošības pakalpojumus ir tiesīga sniegt persona, kurai ir atbilstoša profesionālā sagatavotība. Ministru kabinets nosaka ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo profesionālo sagatavotību, kā arī objektu veidus, uz kuriem attiecināma ugunsdrošības pakalpojumu izmantošana.
(3) Personai, kura sniedz ugunsdrošības pakalpojumu, ir pienākums:
1) sniegt ugunsdrošības pakalpojumu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;
2) sniegt patiesu un pilnīgu ar ugunsdrošības pakalpojumu saistīto informāciju, ja to pieprasa Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi;
3) slēgt pakalpojuma līgumu.
(Otrā daļa stājas spēkā 01.01.2027. Sk. pārejas noteikumu 4. punktu)
8. pants. Valsts ugunsdrošības uzraudzības veikšana objektos
(1) Valsts ugunsdrošības uzraudzību objektos (izņemot meža objektus) veic Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm.
(2) Valsts ugunsdrošības uzraudzību ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību, kā arī Nacionālo bruņoto spēku un valsts drošības iestāžu objektos Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi veic, pamatojoties uz attiecīgā objekta atbildīgās personas rakstveida iesniegumu.
9. pants. Ugunsdrošības pārbaudes objektā
(1) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm valsts ugunsdrošības uzraudzības ietvaros veic plānotās un neplānotās ugunsdrošības pārbaudes.
(2) Plānotās ugunsdrošības pārbaudes tiek veiktas saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsdrošības pārbaužu plānu.
(3) Neplānotās ugunsdrošības pārbaudes veic, pamatojoties uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta rakstveida lēmumu. Minēto lēmumu nesagatavo, ja ugunsdrošības pārbaude ierosināta uz objekta atbildīgās personas iesnieguma pamata.
10. pants. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi pienākumi un tiesības, veicot valsts ugunsdrošības uzraudzību
(1) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi ir šādi pienākumi:
1) iepriekš informēt objekta atbildīgo personu par plānotās ugunsdrošības pārbaudes veikšanu;
2) pirms ugunsdrošības pārbaudes uzsākšanas nosaukt objekta atbildīgajai personai vai tās pārstāvim savu uzvārdu un amatu un uzrādīt dienesta apliecību;
3) paziņot objekta atbildīgajai personai vai tās pārstāvim lēmumu par neplānoto ugunsdrošības pārbaudi;
4) rakstveidā paziņot objekta atbildīgajai personai par ugunsdrošības pārbaudes rezultātiem un uzdot novērst ugunsdrošības prasību pārkāpumus noteiktajā termiņā;
5) izsniegt atzinumu par atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām ugunsdrošības prasībām.
(2) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi ir šādas tiesības:
1) pārbaudīt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu objektā;
2) fotografējot un veicot audioierakstus un videoierakstus, fiksēt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumus un ar ugunsdrošības jautājumiem saistīto informāciju;
3) pieprasīt, lai objekta atbildīgā persona vai tās pārstāvis uzrāda personu apliecinošu dokumentu, kā arī pārstāvības dokumentu, ja ugunsdrošības pārbaudē piedalās objekta atbildīgās personas pārstāvis;
4) apturēt objekta ekspluatāciju vai būvdarbus atbilstoši šā likuma 11. pantā noteiktajai kārtībai;
5) pieprasīt un bez maksas saņemt ar ugunsdrošības jautājumiem saistīto informāciju;
6) pieprasīt, lai ugunsdrošības pārbaudes laikā tiek veikta ugunsdrošībai nozīmīgo inženiertehnisko sistēmu darbspējas pārbaude.
11. pants. Objekta ekspluatācijas vai būvdarbu apturēšana
(1) Pirms tiek pieņemts lēmums par objekta ekspluatācijas vai būvdarbu apturēšanu (turpmāk — lēmums par darbības apturēšanu), objekta atbildīgajai personai izsniedz brīdinājumu par objekta ekspluatācijas vai būvdarbu apturēšanu (turpmāk — brīdinājums par darbības apturēšanu), izņemot šā panta piektajā daļā minētos gadījumus.
(2) Brīdinājumā par darbības apturēšanu norāda konstatētos normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumus un nosaka termiņu pārkāpumu novēršanai, ievērojot tam nepieciešamo laiku:
1) ja pārkāpuma novēršanai nepieciešama objekta pārbūve, — no diviem līdz pieciem gadiem;
2) ja pārkāpuma novēršanai nepieciešama objekta vai tā inženiertehnisko sistēmu atjaunošana, — no gada līdz diviem gadiem;
3) citos gadījumos — no viena mēneša līdz vienam gadam un sešiem mēnešiem.
(3) Brīdinājumā par darbības apturēšanu norādīto pārkāpumu novēršanas termiņu var pagarināt uz laiku līdz diviem gadiem, ja saņemts pamatots iesniegums termiņa pagarināšanai.
(4) Ja brīdinājumā par darbības apturēšanu norādītie pārkāpumi noteiktajā termiņā nav novērsti, pieņem lēmumu par darbības apturēšanu.
(5) Lēmumu par darbības apturēšanu pieņem bez iepriekšēja brīdinājuma par darbības apturēšanu, ja:
1) konstatēti normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumi, kas rada tiešus ugunsgrēka izcelšanās draudus vai var apdraudēt cilvēka veselību vai dzīvību vai radīt materiālos zaudējumus, un ar šāda lēmuma izsniegšanu minētie draudi nekavējoties tiek novērsti;
2) atbildīgā persona trīs reizes nav nodrošinājusi ugunsdrošības pārbaudes veikšanu objektā.
(6) Par brīdinājumā par darbības apturēšanu vai lēmumā par darbības apturēšanu norādīto pārkāpumu novēršanu objekta atbildīgā persona rakstveidā informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.
(7) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi piecu darba dienu laikā pēc informācijas saņemšanas pārbauda, vai brīdinājumā par darbības apturēšanu vai lēmumā par darbības apturēšanu norādītie pārkāpumi ir novērsti, un, ja konstatē, ka:
1) brīdinājumā par darbības apturēšanu norādītie pārkāpumi ir novērsti vai nav novērsti, par to rakstveidā informē objekta atbildīgo personu;
2) lēmumā par darbības apturēšanu norādītie pārkāpumi ir novērsti, izsniedz lēmumu par darbības atjaunošanu.
(8) Lēmuma par darbības apturēšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma darbību.
12. pants. Vienotā ugunsdrošības un civilās aizsardzības platforma
(1) Vienotā ugunsdrošības un civilās aizsardzības platforma (turpmāk — platforma) ir valsts informācijas sistēma, kas nodrošina valsts ugunsdrošības uzraudzības darba organizēšanai, vadībai un kontrolei nepieciešamās informācijas un dokumentu apriti, objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma sagatavošanu, kā arī ugunsdrošības un civilās aizsardzības risku novērtēšanas instrumenta darbību.
(2) Platformas pārzinis ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.
(3) Ministru kabinets nosaka:
1) platformā iekļaujamo ziņu apjomu, ziņu iekļaušanas, izmantošanas un glabāšanas noteikumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu platformas darbību, kā arī piekļuvi platformā iekļautajām ziņām;
2) objektus, kuriem izņēmuma kārtā nav jāsniedz platformā informācija ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma sagatavošanai.
13. pants. Ugunsdrošības stāvokļa novērtējums
(1) Ugunsdrošības stāvokļa novērtējums ir platformas ģenerēts indikatīvs objekta ugunsdrošības riska līmenis, kas noteikts atkarībā no normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību un pienākumu izpildes attiecīgajā objektā un tajā notikušajiem ugunsgrēkiem.
(2) Objekta ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma sagatavošanai nepieciešamo informāciju objekta atbildīgā persona (izņemot šā likuma 4. panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētos tiesību subjektus, kā arī autoceļu (komplekso inženierbūvju) un par to zemes vienībām atbildīgās personas) katru gadu ne vēlāk kā līdz 31. decembrim iesniedz platformā tiešsaistes režīmā.
(3) Iznomātā (izīrētā) vai lietošanā nodotā objektā ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma sagatavošanai nepieciešamo informāciju platformā iesniedz nomnieks (īrnieks) vai cits lietotājs, ja tas paredzēts līgumā.
(4) Vairākām personām iznomātā vai lietošanā nodotā objektā ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma sagatavošanai nepieciešamo informāciju platformā iesniedz objekta īpašnieks (valdītājs) vai pārvaldnieks, ja ugunsdrošības prasību nodrošināšana paredzēta pārvaldīšanas līgumā.
(5) Daudzdzīvokļu objekta koplietošanas (kopīpašuma) daļu ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu iesniedz dzīvokļu īpašnieku kopība vai pārvaldnieks, ja ugunsdrošības prasību nodrošināšana paredzēta pārvaldīšanas līgumā.
(6) Daudzdzīvokļu objektā ietilpstoša dzīvokļa un viendzīvokļa objekta atbildīgā persona ugunsdrošības stāvokļa novērtējumu var iesniegt brīvprātīgi.
14. pants. Ugunsdzēsības un glābšanas darbu veikšana un vadīšana
(1) Ugunsdzēsības un glābšanas darbus vada Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, izņemot šā panta trešajā daļā un šā likuma 23. panta pirmajā daļā minētos gadījumus. Līdz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonu ierašanās brīdim ugunsdzēsības un glābšanas darbus veic šā likuma 3. panta pirmās daļas 2., 3., 4. vai 5. punktā minētie dienesti vai organizācijas.
(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsdzēsības un glābšanas darbus.
(3) Nacionālo bruņoto spēku militārajos poligonos ugunsdzēsības un glābšanas darbus vada Nacionālo bruņoto spēku amatpersona līdz brīdim, kad notikuma vietā (militārajā poligonā) ierodas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas, kuras pārņem ugunsdzēsības un glābšanas darbu vadīšanu.
(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veic un vada ugunsdzēsības un glābšanas darbus Nacionālo bruņoto spēku militārajos poligonos.
(5) Ugunsdzēsības vai glābšanas darbu veikšanas vietā personas pilda ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja rīkojumus.
(6) Nevienam nav tiesību iejaukties ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja darbībā un atcelt viņa likumīgos rīkojumus.
(7) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā uzskaita ugunsgrēkus un veiktos glābšanas darbus, kā arī apkopojamās informācijas apjomu un glabāšanas termiņu.
15. pants. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi tiesības, veicot ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja pienākumus objektā
(1) Lai apturētu un novērstu to, ka ugunsgrēks un ar to saistītie bīstamie faktori, kas apdraud fiziskās personas, materiālās vērtības un vidi, izplatās tālāk, vai lai likvidētu šķēršļus, kas traucē ugunsgrēka dzēšanu un glābšanas darbu veikšanu, ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītājs ir tiesīgs:
1) bez īpašnieka (valdītāja) piekrišanas dot rīkojumu:
a) iekļūt objektā vai meža objektā,
b) pārvietot, nojaukt vai iznīcināt būves un to daļas,
c) demontēt iekārtas,
d) pārvietot transportlīdzekļus,
e) cirst kokus,
f) bez maksas izmantot personu īpašumā (valdījumā) esošās ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietas,
g) bez atlīdzības iesaistīt personu īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošos tehniskos resursus objektā, kurā tiek veikti ugunsdzēsības un glābšanas darbi;
2) ar īpašnieku (valdītāju) piekrišanu izmantot ugunsdzēsības un glābšanas darbu veikšanā fizisko un juridisko personu kustamo un nekustamo īpašumu;
3) iesaistīt citus dienestus (piemēram, policiju, gāzes avārijas dienestu, elektrotīklu avārijas dienestu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Valsts vides dienestu) sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, ceļu satiksmes regulēšanā, evakuācijas organizēšanā vai citu neatliekamu pasākumu veikšanā ugunsdzēsības un glābšanas darbu veikšanas vietā;
4) pieprasīt ugunsdzēsības un glābšanas darbu veikšanai nepieciešamo ūdensceļu un autoceļu slēgšanu.
(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi izdevumi un zaudējumi, kas radušies, ugunsdzēsības vai glābšanas darbos iesaistot fizisko un juridisko personu resursus.
16. pants. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi tiesības, izpildot ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja rīkojumus
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, kura veic ugunsdzēsības un glābšanas darbus, izpildot ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja rīkojumus, ir tiesības:
1) iekļūt objektos, kuros izplatās vai var izplatīties bīstamie faktori vai kuros nepieciešams veikt glābšanas darbus;
2) evakuēt no objektiem cilvēkus, dzīvniekus vai materiālās vērtības;
3) ierobežot teritoriju, kurā tiek dzēsts ugunsgrēks vai tiek veikti glābšanas darbi.
17. pants. Ugunsdzēsības un glābšanas organizāciju tiesības
(1) Šā likuma 3. panta pirmās daļas 3., 4. vai 5. punktā minētās organizācijas, veicot ugunsdzēsības un glābšanas darbus, ir tiesīgas bez īpašnieka (valdītāja) piekrišanas:
1) iekļūt teritorijā vai meža objektā;
2) pārvietot un nojaukt inženierbūves un to daļas;
3) sniegt tehnisko palīdzību citiem dienestiem;
4) pārvietot transportlīdzekļus;
5) cirst kokus.
(2) Ugunsdzēsējs, veicot ugunsdzēsības un glābšanas darbus, neatbild par mantisko un fizisko kaitējumu, kas nodarīts, īstenojot šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām.
18. pants. Ugunsdzēsības un glābšanas darbi īpašos objektos
Īpašos objektos (diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ēkās, uz kuģiem, cietumos, citos īpašos objektos) ugunsdzēsības un glābšanas darbus veic, saskaņojot tos ar attiecīgā objekta vadītāju vai citu atbildīgo amatpersonu.
19. pants. Meža ugunsdrošības infrastruktūras objekts
(1) Meža ugunsdrošības infrastruktūras objekts ir meža objektā ierīkots meža autoceļš, ūdens ņemšanas vieta ar piekļuvi, caurteka, tilts, uguns novērošanas tornis un specializētā ugunsdzēsības transporta pārvietošanai piemērota kvartālstiga, mineralizēta josla, dabiskā brauktuve vai meliorācijas grāvja atbērtne.
(2) Ministru kabinets nosaka kritērijus meža ugunsdrošības infrastruktūras objektu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī kārtību, kādā tie reģistrējami Meža valsts reģistrā.
20. pants. Meža ugunsdzēsības stacija
(1) Meža ugunsdzēsības stacija ir meža ugunsdzēsības darbu veikšanas nodrošināšanai paredzēta Valsts meža dienesta organizatoriskā struktūrvienība, kurā ir tehniskā infrastruktūra — garāžas, meža ugunsdzēsības nodrošināšanai paredzētie transportlīdzekļi, tai skaitā operatīvie transportlīdzekļi, un ugunsdzēsības inventārs —, kā arī personāls, kura galvenais pienākums ir meža ugunsdzēsības darbu veikšana noteiktā apkalpes teritorijā vai atbilstoši norīkojumam.
(2) Ministru kabinets nosaka kritērijus meža ugunsdzēsības stacijas izveidei un ugunsgrēku dzēšanai nepieciešamo materiāltehnisko un cilvēkresursu nodrošinājumu.
21. pants. Ugunsdrošības uzraudzība meža objektā
(1) Meža objektos (izņemot Nacionālo bruņoto spēku militāros poligonus) valsts ugunsdrošības uzraudzību veic Valsts meža dienesta amatpersonas.
(2) Valsts meža dienesta amatpersonas meža objektā veic meža ugunsdrošības plāna izpildes un ugunsdrošības pārbaudes.
(3) Ministru kabinets nosaka meža ugunsdrošības plānā iekļaujamās informācijas saturu, šā plāna izstrādes kritērijus un kārtību, kādā tas saskaņojams ar Valsts meža dienestu, kā arī nosaka par ugunsdrošību atbildīgajai personai minimāli nepieciešamo aprīkojumu meža uzraudzībai pēc ugunsgrēka likvidācijas, ja meža īpašums atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem.
(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts meža dienests izstrādā uguns uzraudzības operatīvo plānu meža ugunsnedrošajam periodam, un šajā plānā iekļaujamās informācijas saturu.
(5) Meža ugunsgrēka vietas uzraudzību pēc ugunsgrēka likvidācijas veic par ugunsdrošību atbildīgā persona vai Valsts meža dienests, ja par ugunsdrošību atbildīgā persona nav sasniedzama vai atsakās šo pienākumu veikt. Ministru kabinets nosaka meža ugunsgrēka vietas uzraudzības kārtību un kārtību, kādā aprēķināmi un atlīdzināmi izdevumi, kas radušies Valsts meža dienestam, par ugunsdrošību atbildīgās personas vietā veicot meža ugunsgrēka vietas uzraudzību pēc ugunsgrēka likvidācijas.
(6) Ministru kabinets nosaka kārtību mežam nodarīto zaudējumu noteikšanai meža ugunsgrēka gadījumā.
(7) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi izdevumi un zaudējumi, kas radušies, meža ugunsgrēka dzēšanā vai glābšanas darbos iesaistot fizisko un juridisko personu resursus.
22. pants. Valsts meža dienesta amatpersonas pienākumi, tiesības un atbildība, veicot ugunsdrošības uzraudzību
(1) Valsts meža dienesta amatpersonai ir šādi pienākumi:
1) uzraudzīt, lai tiek nodrošināta ugunsdrošības prasību ievērošana;
2) pārtraukt ugunsdrošības normatīvo aktu pārkāpumus;
3) paziņot par ugunsdrošību atbildīgajai personai ugunsdrošības pārbaudes rezultātus;
4) izsniegt atzinumu par atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām ugunsdrošības prasībām.
(2) Valsts meža dienesta amatpersonai ir tiesības:
1) pārbaudīt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu;
2) veikt meža ugunsdrošības plānā norādīto meža ugunsdzēsībā izmantojamo meža ugunsdrošības infrastruktūras objektu pārbaudes;
3) lai nodrošinātu meža ugunsdzēsību, uzlikt par pienākumu noteiktā termiņā meža objektā ierīkot un uzturēt meža ugunsdrošības infrastruktūru atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;
4) pieprasīt un bez maksas saņemt informāciju no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra;
5) ja pastāv pamatotas aizdomas par meža ugunsdrošības normatīvo aktu pārkāpumu, apturēt meža zemē braucošos mehāniskos sauszemes transportlīdzekļus. Amatpersona, kura aptur transportlīdzekli, ir formas tērpā un ar atšķirības zīmēm;
6) lai nodrošinātu pierādījumu vākšanu un nostiprināšanu, veicot pārbaudes, reģistrēt personu identifikācijai nepieciešamos datus, izdarīt skaņu ierakstus, kā arī fotografēt un filmēt personas.
23. pants. Ugunsdzēsības un glābšanas darbu vadīšana meža objektā
(1) Meža objektā ugunsdzēsības un glābšanas darbus vada Valsts meža dienesta amatpersona. Līdz Valsts meža dienesta amatpersonu ierašanās brīdim ugunsdzēsības un glābšanas darbus veic šā likuma 3. panta pirmās daļas 1., 3., 4. vai 5. punktā minētie dienesti vai organizācijas.
(2) Ministru kabinets nosaka meža ugunsdzēsības darbus, kā arī Valsts meža dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sadarbības kārtību un kompetenču sadalījumu, tiem ugunsgrēka riska teritorijās veicot ugunsgrēka vietas ierobežošanas un ugunsgrēka likvidācijas darbus meža objektā.
24. pants. Valsts meža dienesta amatpersonas tiesības, veicot ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja pienākumus meža objektā
(1) Lai apturētu un novērstu to, ka ugunsgrēks un ar to saistītie bīstamie faktori, kas apdraud fiziskās personas, materiālās vērtības un vidi, izplatās tālāk, vai lai likvidētu šķēršļus, kas traucē ugunsgrēka dzēšanu un glābšanas darbu veikšanu, ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītājs ir tiesīgs:
1) bez īpašnieka (valdītāja) piekrišanas dot rīkojumu:
a) iekļūt objektā vai meža objektā,
b) pārvietot, nojaukt vai iznīcināt būves un to daļas,
c) pārvietot transportlīdzekļus un nojaukt barjeras uz ceļiem, kuras kavē nokļūšanu līdz ugunsgrēka vietai,
d) piekļūt personu īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajiem ūdens objektiem un tos izmantot,
e) apturēt mežsaimniecības un mežizstrādes darbus,
f) cirst kokus, ja tas nepieciešams uguns aizsargjoslas izveidei vai ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļa piekļuvei ugunsgrēka vietai, kā arī meža ugunsdzēsības infrastruktūras darbības nodrošināšanai ugunsgrēka gadījumā,
g) ierobežot transporta un personu pārvietošanos;
2) iesaistīt citas institūcijas sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, ceļu satiksmes regulēšanā, evakuācijas organizēšanā vai citu neatliekamu pasākumu veikšanā ugunsdzēsības un glābšanas darbu veikšanas vietā;
3) dot rīkojumus jebkurai personai, kas atrodas ugunsdzēsības un glābšanas darbu veikšanas vietā.
(2) Nedēļas laikā pēc ugunsgrēka likvidācijas Valsts meža dienests par koku ciršanu informē meža īpašnieku (valdītāju) vai citu lietotāju, ja tas paredzēts attiecīgā līgumā.
(3) Valsts meža dienesta amatpersonas neatbild par kaitējumu, kas nodarīts, īstenojot šajā pantā noteiktās tiesības un pienākumus.
25. pants. Profesionālā izglītība meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā
Profesionālo izglītību meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā īsteno akreditētas izglītības iestādes. Profesionālās izglītības saturu meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā saskaņo ar Valsts meža dienestu.
(Pants stājas spēkā 01.09.2027. Sk. pārejas noteikumu 5. punktu)
26. pants. Pašvaldību uzdevumi un tiesības ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā
(1) Pašvaldību uzdevumi ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā ir šādi:
1) organizēt ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi pašvaldības teritorijā;
2) nodrošināt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam piekļuvi pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas informācijas sistēmai;
3) atbilstoši iespējām nodrošināt ugunsgrēku dzēšanu;
4) atbilstoši iespējām nodrošināt ugunsdrošības prevenciju;
5) pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pieprasījuma informēt to par ārējās ugunsdzēsības ūdensapgādes vietu atrašanos pašvaldības teritorijā, bet, ja tiek izbūvētas ugunsdzēsības ūdensapgādes vietas, par to informēt triju mēnešu laikā.
(2) Ja pašvaldība nodrošina šā panta pirmās daļas 3. vai 4. punktā noteikto uzdevumu izpildi, tai ir tiesības slēgt ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu līgumu par sadarbību ugunsgrēku dzēšanā un ugunsdrošības prevencijā. Līgumā nosaka pašvaldībai veicamos pasākumus, to apjomu un izpildes kārtību, kā arī pušu pienākumus.
(3) Ja pašvaldība nodrošina šā panta pirmās daļas 3. vai 4. punktā noteikto uzdevumu izpildi, tad šos uzdevumus var veikt arī šā likuma 3. panta pirmās daļas 4. vai 5. punktā minētās organizācijas, slēdzot ar pašvaldību un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu trīspusēju līgumu vai slēdzot ar pašvaldību divpusēju līgumu par sadarbību ugunsgrēku dzēšanā un ugunsdrošības prevencijā. Līgumā norāda veicamos pasākumus, to apjomu un izpildes kārtību, kā arī pušu pienākumus.
27. pants. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbības principi
(1) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, pildot tam noteiktās funkcijas, aizsargā personu tiesības un likumīgās intereses ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības jomā neatkarīgi no šo personu pilsonības, sociālā, mantiskā un cita stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, vecuma, izglītības, valodas, politiskās, reliģiskās un citas pārliecības.
(2) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nepiedalās politisko vai starpnacionālo konfliktu un masu nekārtību novēršanas pasākumos (izņemot ar masu nekārtību novēršanu saistītus ugunsdzēsības un glābšanas darbus).
(3) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi aizliegts organizēt streikus un piedalīties tajos.
28. pants. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta starptautiskie sakari
(1) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uztur profesionālos sakarus ar citu valstu ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem un civilās aizsardzības organizācijām, kā arī atbilstoši kompetencei ir tiesīgs slēgt starptautiskās sadarbības līgumus ar citu valstu kompetentajām institūcijām.
(2) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests piedalās starptautisko ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības organizāciju darbībā.
(3) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, ievērojot starptautisko līgumu nosacījumus, atbilstoši kompetencei sadarbojas ar citu valstu kompetentajām institūcijām.
29. pants. Ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļa, ugunsgrēku dzēšanai paredzētā aprīkojuma un inventāra nodošana bezatlīdzības lietošanā vai atsavināšana, nododot bez atlīdzības pašvaldībai
(1) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Valsts meža dienests, ņemot vērā ugunsdrošības un civilās aizsardzības risku novērtēšanas rezultātus vai pamatojoties uz atsevišķiem riska kritērijiem, kā arī ņemot vērā pašvaldības līdzšinējo dalību ugunsgrēku dzēšanā, ir tiesīgs nodot bezatlīdzības lietošanā vai atsavināt, nododot bez atlīdzības ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekli vai ugunsgrēku dzēšanai paredzēto aprīkojumu un inventāru pašvaldībai, kura nodrošina ugunsdzēsības un glābšanas darbu veikšanu un ir informējusi dienestu par ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļa, ugunsgrēku dzēšanai paredzētā aprīkojuma un inventāra nepieciešamību šā likuma 26. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktā uzdevuma veikšanai.
(2) Nododot pašvaldībai bezatlīdzības lietošanā ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekli vai ugunsgrēku dzēšanai paredzēto aprīkojumu un inventāru, par to sastāda vienošanos. Vienošanos noslēdz uz termiņu, kas nav ilgāks par pieciem gadiem. Pašvaldība nodrošina ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļa vai ugunsgrēku dzēšanai paredzētā aprīkojuma un inventāra uzturēšanu, apkopi, atjaunošanu un remontu un sedz ar to saistītos izdevumus.
(3) Pašvaldība ir tiesīga no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts meža dienesta saņemto ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekli vai ugunsgrēku dzēšanai paredzēto aprīkojumu un inventāru nodot bezatlīdzības lietošanā šā likuma 26. panta trešajā daļā minētajām ugunsdzēsības un glābšanas organizācijām.
30. pants. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tiesības dāvināt (ziedot) mantu
(1) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ir tiesības dāvināt (ziedot) mantu, kas nav nepieciešama dienesta funkciju nodrošināšanai, ja tā ir nepieciešama šā likuma 3. panta pirmās daļas 5. punktā minētajām organizācijām vai kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, sporta, vides vai veselības aizsardzības vai sociālās palīdzības veicināšanai.
(2) Ministru kabinets nosaka kārtību un nosacījumus, ar kādiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests dāvina (ziedo) mantu.
31. pants. Starptautiskās palīdzības sniegšana un lūgšana valstīm, ar kurām Latvijas Republikai ir iekšējā robeža
(1) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ir tiesības sniegt palīdzību ugunsdzēsības un glābšanas darbu veikšanā pēc to valstu ugunsdzēsības un glābšanas dienestu lūguma, ar kurām Latvijas Republikai ir iekšējā robeža, iesaistot savus resursus ne ilgāk kā 24 stundas pēc lūguma saņemšanas, ja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vienlaikus saglabā spēju veikt savus pienākumus Latvijas Republikas teritorijā.
(2) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ir tiesības pēc lietderības un pamatotības izvērtēšanas lūgt palīdzību ugunsdzēsības un glābšanas darbu veikšanā to valstu ugunsdzēsības un glābšanas dienestiem, ar kurām Latvijas Republikai ir iekšējā robeža.
(3) Lēmumu par šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās palīdzības sniegšanu vai lūgšanu pieņem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona.
32. pants. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi nodrošināšana ar dzīvokli
Ja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi dienesta interesēs pārceļ uz citu apdzīvotu vietu, pašvaldība pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta lūguma var nodrošināt šo amatpersonu ar dzīvojamo telpu attiecīgajā teritorijā vai tās tuvumā.
33. pants. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi tiesiskā aizsardzība
(1) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi ir valsts amatpersona, kuras likumīgās prasības, kas izvirzītas, pildot dienesta pienākumus, ir obligātas visām fiziskajām un juridiskajām personām.
(2) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi ir valsts aizsardzībā. Tās veselību, dzīvību, godu un cieņu aizsargā valsts.
(3) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi neatbild par mantisko un fizisko kaitējumu, kas nodarīts, pildot dienesta pienākumus atbilstoši savām pilnvarām.
Administratīvie pārkāpumi ugunsdrošības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
34. pants. Ugunsdrošības prasību neievērošana
(1) Par ugunsdrošības prasību neievērošanu, ja tās rezultātā tiek traucēta cilvēku evakuācija, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
(2) Par ugunsdrošības prasību neievērošanu objektā, ja tās rezultātā izcēlies ugunsgrēks, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz astoņsimt sešdesmit naudas soda vienībām.
(3) Par kūlas dedzināšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no piecdesmit sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz astoņsimt sešdesmit naudas soda vienībām.
(4) Par ugunsdrošības prasību neievērošanu meža objektā, ja tās rezultātā izcēlies ugunsgrēks, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.
(5) Par ugunsdrošības prasību neievērošanu meža objektā, ja tās rezultātā meža ugunsnedrošajā periodā ir izcēlies ugunsgrēks, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
35. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
(1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 34. panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 34. panta trešajā daļā minēto administratīvo pārkāpumu veic Valsts policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vai pašvaldības policija.
(3) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 34. panta ceturtajā un piektajā daļā minētajiem pārkāpumiem līdz lietas izskatīšanai veic Valsts meža dienests vai pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Valsts meža dienests.
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23. nr.; 2003, 2., 13., 23. nr.; 2004, 9. nr.; 2005, 2., 14. nr.; 2006, 14. nr.; 2008, 3. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 21., 205. nr.; 2011, 58. nr.; 2012, 50. nr.; 2013, 142. nr.; 2019, 225. nr.; 2023, 54. nr.).
2. Ministru kabinets līdz 2027. gada 1. janvārim izdod šā likuma 3. panta otrajā daļā, 6. panta otrajā daļā, 7. panta otrajā daļā, 12. panta trešajā daļā, 14. panta otrajā, ceturtajā un septītajā daļā, 15. panta otrajā daļā, 19. panta otrajā daļā, 20. panta otrajā daļā, 21. panta trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā, 23. panta otrajā daļā un 30. panta otrajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 1. janvārim ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1) Ministru kabineta 2003. gada 11. novembra noteikumi Nr. 639 "Iestāžu, organizāciju un komercsabiedrību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu izveidošanas kārtība";
2) Ministru kabineta 2003. gada 9. decembra noteikumi Nr. 686 "Noteikumi par iestāžu, organizāciju, komercsabiedrību un pašvaldību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu funkcijām un tiesībām";
3) Ministru kabineta 2004. gada 3. augusta noteikumi Nr. 674 "Noteikumi par sprādzienbīstamiem, ugunsbīstamiem un īpaši svarīgiem objektiem, kuros izveidojami ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti";
4) Ministru kabineta 2006. gada 14. februāra noteikumi Nr. 118 "Kārtība, kādā valsts un pašvaldību institūcijas iesaistās mežu ugunsgrēku ierobežošanā";
5) Ministru kabineta 2008. gada 10. jūnija noteikumi Nr. 420 "Noteikumi par meža ugunsdzēsības darbiem un Valsts meža dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sadarbības kārtību, veicot meža ugunsgrēku ierobežošanas un likvidācijas darbus";
6) Ministru kabineta 2011. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 458 "Noteikumi par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ugunsgrēku dzēšanai un glābšanas darbiem nepieciešamajām iekārtām, speciālo un tehnisko aprīkojumu, kā arī tā normām";
7) Ministru kabineta 2012. gada 17. aprīļa noteikumi Nr. 279 "Noteikumi par ugunsgrēku un glābšanas darbu uzskaiti";
8) Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 238 "Ugunsdrošības noteikumi";
9) Ministru kabineta 2016. gada 17. maija noteikumi Nr. 297 "Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus".
3. Informāciju ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma sagatavošanai šā likuma 13. pantā minētā persona platformā sniedz:
1) no 2027. gada 1. janvāra — par valsts un pašvaldību objektiem;
2) no 2028. gada 1. janvāra — par pārējiem objektiem.
 |
 |
 |
 |