Darbības ar dokumentu

Rīga, 2025

Satura rādītājs

Saīsinājumu saraksts

I. Kopsavilkums

II. Esošās situācijas raksturojums skolēnu ēdināšanas jomā

1. Skolēnu ēdināšanas starptautiskie aspekti

2. Skolēnu ēdināšanas sistēma Latvijā

III. Identificētās problēmas un risinājumi skolēnu ēdināšanas jomā

1. Nepilnības esošajā skolēnu ēdināšanas finansēšanas modelī

2. Iespējamā rīcība un pasākumi situācijas uzlabošanai atbilstoši darba grupā risināmiem darbības virzieniem

3. Skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveides ieguldījums tās ilgtspējīgā attīstībā

IV. Mērķis un īstenojamie pasākumi

I. Kopsavilkums

Rīcības plāns skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidošanai Latvijā 2025.–2027. gadam (turpmāk – plāns) ir īstermiņa plānošanas dokuments, kas sagatavots pēc Zemkopības ministrijas (turpmāk – ZM) iniciatīvas, lai informētu Ministru kabinetu par esošo situāciju skolēnu ēdināšanas jomā un nepieciešamajiem pasākumiem šīs sistēmas pilnveidošanai, kā arī lai izpildītu ar Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojumu Nr. 55 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" apstiprināto Valdības rīcības plāna 24.3. pasākumu: "..veicinot vietējo produktu (arī bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas) lielāku pārstāvību zaļajos publiskajos iepirkumos (turpmāk – ZPI), ieviestas konceptuālas izmaiņas skolu ēdināšanas sistēmā, maksimāli veicinot produktu īsās piegādes ķēdes un veselīgu vietējo produktu lietošanu ikdienas uzturā."

Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) ir pieņemta izaugsmes stratēģija "Eiropas zaļais kurss". Tās mērķis ir ES pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisija 2050. gadā samazinātos līdz nullei un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa.¹ Viena no "Eiropas zaļā kursa" sastāvdaļām ir 2020. gada 20. maijā Eiropas Komisijas publicētā stratēģija "No lauka līdz galdam" (turpmāk – Stratēģija), kas vērsta uz to, lai virzītos uz veselīgāku un ilgtspējīgāku ES pārtikas sistēmu, Eiropas iedzīvotājiem nodrošinot veselīgu, pēc cenas pieejamu un ilgtspējīgu pārtiku, ierobežojot klimata pārmaiņas, aizsargājot vidi un saglabājot bioloģisko daudzveidību, radot taisnīgu ekonomisko atdevi piegādes ķēdē, izvēršot bioloģisko lauksaimniecību un mazinot pārtikas zudumus un izšķērdēšanu.²

Skolēnu ēdināšanas sistēmai ir nenovērtēts potenciāls, un tā var nozīmīgi veicināt "Eiropas zaļā kursa" mērķu sasniegšanu, sniedzot arī ieguldījumu daudzos valstij svarīgos aspektos – sabiedrības un vides veselībai ilgtermiņā, kā arī ekonomikas un valsts pašnodrošinājuma ar pārtiku stiprināšanai.

Skolēnu ēdināšanas sistēmā piedalās ļoti daudz personu – bērni un jaunieši, viņu vecāki, lauksaimnieki un pārtikas ražotāji, pašvaldības, izglītības iestādes, ēdināšanas uzņēmumi un pavāri, uztura speciālisti, zinātnieki u. c., kuru iesaiste ir nepieciešama, lai skolās izveidotu veselīgu un ilgtspējīgu ēdināšanas sistēmu.

Patlaban skolēnu ēdināšana Latvijā ir izkliedēta un fragmentāri vadīta. Ar skolēnu ēdināšanu saistītie jautājumi, tostarp par uztura normām, finansējumu, ZPI, tiek izskatīti vairākās ministrijās un to pārraudzības (pakļautības) iestādēs bez vienotas koordinācijas, tāpēc neveidojas komplekss skatījums uz šīs jomas attīstību un netiek pietiekami izmantots tās potenciāls bērnu veselības un uztura paradumu un vietējo ražotāju attīstības veicināšanā.

Ievērojot iepriekšminēto, ZM kā vadošā iestāde lauksaimniecības jomā ir uzņēmusies iniciatīvu, lai kopā ar citām valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām pilnveidotu Latvijas skolēnu ēdināšanas sistēmu, tā īstenojot mērķi – nodrošināt skolēnus ar veselīgu un garšīgu maltīti, kas pagatavota primāri no vietējiem ilgtspējīgiem produktiem, vienlaikus padziļinot skolēnu ēdināšanā iesaistīto pušu izpratni par veselīgu uzturu, ēšanas kultūru un ilgtspējīgu dzīvesveidu.

Šajā nolūkā ar zemkopības ministra 2023. gada 30. novembra rīkojumu Nr. 157 "Par darba grupas izveidi skolu ēdināšanas koncepcijas izstrādei" tika izveidota darba grupa (turpmāk – darba grupa) koncepcijas izstrādei par īstenojamiem pasākumiem, lai ieviestu pārmaiņas Latvijas skolēnu ēdināšanas sistēmā, veicinot īso pārtikas piegādes ķēžu izmantošanu. Darba grupas darbs tika organizēts par šādiem jautājumiem:

1) pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumu sistēmu, tostarp ZPI kvalitātes kritērijiem;

2) vietējo pārtikas ražotāju potenciālu skolu nodrošināšanai ar pārtikas produktiem;

3) izglītības satura sasaisti ar ilgtspējīga un veselīga uztura jautājumiem;

4) uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem;

5) pārtikas atkritumu samazināšanas iespējām skolēnu ēdināšanā;

6) skolēnu ēdināšanas veicināšanas pasākumiem.

Darba grupai ir notikušas daudzas sanāksmes un diskusijas, un tika panākta vienošanās par īstenojamajiem pasākumiem skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidošanai.

Plānā ir izklāstīta esošā situācija skolēnu ēdināšanā un, ievērojot darba grupā identificētās problēmas, sniegti priekšlikumi ēdināšanas sistēmas pilnveidei. Kopumā jāsecina, ka ir daudz risināmu jautājumu Latvijas skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidei, lai skolēni saņemtu sabalansētu un garšīgu maltīti, kas pagatavota no vietējiem ilgtspējīgiem produktiem, un vienlaikus padziļinātu izpratni par pareizu uzturu, ēšanas kultūru un ilgtspējīgu dzīvesveidu.

Plānā atspoguļotā situācija sniedz ieskatu galvenajos aspektos, kuros vajadzīga tūlītēja rīcība, taču, attīstoties izglītības procesam un pārtikas sistēmām, kas arvien mērķtiecīgāk vērstas uz ilgtspēju, ir konstatējama nepieciešamība pēc vienota koordinācijas mehānisma skolēnu ēdināšanas sistēmas attīstībai ilgtermiņā, kā arī to apzināto pasākumu ieviešanai un uzraudzībai, kuri vērsti uz skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidošanu.

Plāna rīcības virzieni:

1) pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumu sistēma, tostarp ZPI kvalitātes kritēriji;

2) vietējo pārtikas ražotāju potenciāls skolu nodrošināšanai ar pārtikas produktiem;

3) izglītības satura sasaiste ar ilgtspējīga un veselīga uztura jautājumiem;

4) uztura normas izglītības iestāžu izglītojamiem;

5) skolēnu ēdināšanas veicināšanas pasākumi.

Plāns paredz, ka ZM paspārnē būtu jāizveido Skolēnu ēdināšanas padome, iekļaujot tajā Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM), ZM, Veselības ministrijas (turpmāk – VM), Finanšu ministrijas (turpmāk – FM), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) un citu skolēnu ēdināšanas sistēmā iesaistīto institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, lai koordinētu plānā paredzēto pasākumu ieviešanu, veicinot skolēnu ilgtspējīgas ēdināšanas sistēmas attīstību ilgtermiņā.

Gan atbildīgās, gan līdzatbildīgās institūcijas plānā ietvertos pasākumus (rīcības) īstenos par esošo finansējumu (valsts budžeta līdzekļiem, pašvaldību finansējumu, ES fondu finansējumu), ņemot vērā likumā "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" paredzēto finansējumu, kā arī ievērojot turpmākajiem gadiem ierobežotos valsts budžeta resursus atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 15. aprīļa sēdē apstiprinātajam Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.–2028. gadam 2025. gada Progresa ziņojumam, kurā 2026.–2028. gadam prognozēta negatīva fiskālā telpa, un Ministru kabineta 2025. gada 27. marta rīkojumā Nr. 179 "Par likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" sagatavošanas grafiku"" paredzēto, ka valdības noteiktās budžeta prioritātes 2026.–2028. gadam ir aizsardzība un demogrāfija.

Lai novērtētu plānoto pasākumu lietderīgumu, ZM 2028. gadā sagatavos informatīvo ziņojumu par plāna gala ietekmes izvērtējumu, pamatojoties uz plāna īstenošanā iesaistīto institūciju sniegto informāciju par plānā paredzēto pasākumu izpildes gaitu un rezultātiem.

Tā kā plāns paredz īstenot pasākumus, kuros saimnieciskās darbības veicējiem varētu tikt piešķirts publiskais finansējums, kas potenciāli varētu būt kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, plānā paredzētos pasākumus izstrādājot detalizētāk, tie tiks izvērtēti atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta pazīmēm un ieviesti, ievērojot attiecīgo komercdarbības atbalsta regulējumu (ja attiecināms).

II. Esošās situācijas raksturojums skolēnu ēdināšanas jomā

1. Skolēnu ēdināšanas starptautiskie aspekti

Starptautiskā mērogā ar skolēnu ēdināšanu saistītiem jautājumiem tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. Lai gan tiek īstenotas dažāda līmeņa valstiskas un sabiedriskas iniciatīvas un pasākumi, bērnu liekā svara un aptaukošanās problēma kļūst arvien aktuālāka, tāpēc gan ES, gan starptautiskajās organizācijās tiek īpaši uzsvērts, ka skolas vide ir nozīmīga skolēnu veselīgu ēšanas paradumu un pietiekamas fiziskās aktivitātes veicināšanai, lai samazinātu liekā svara un aptaukošanās attīstības risku skolēniem. Piemēram, Pasaules Veselības organizācija īsteno stratēģijas un rīcību veselīga uztura jomā, lai uzturā tiktu ierobežota arī kalorijām bagātu pārtikas produktu lietošana (pārtika ar lielu cukura vai tauku daudzumu) un gaļas patēriņš, veicinot dzeramā ūdens, dārzeņu, augļu un ogu, pilngraudu produktu, kā arī pākšaugu patēriņu.³

Piemēri pasaulē rāda, ka bērnus jau no mazotnes var radināt pie vietējas izcelsmes veselīgas pārtikas, veidojot "veselīgu bērnības garšu", kas jauno paaudzi pavadīs turpmākajā dzīvē, jo nepieciešamība ikdienas uzturā lietot veselīgus vietējas izcelsmes produktus būs kļuvusi par ieradumu un pamatvajadzību.

Luksemburgas Sociālekonomiskā pētniecības institūta pētījumā⁴, kurā tika vērtētas esošās skolēnu ēdināšanas sistēmas ES dalībvalstīs (sk. 1. tabulu), kā arī bezmaksas maltīšu sociālekonomiskais ieguvums, tika secināts, ka papildus tūlītējam uzturvērtības ieguvumam no bezmaksas skolēnu maltītēm ir vēl šādas priekšrocības:

• izmaksu samazināšana mājsaimniecībām ar bērniem;

• bērnu veselības uzlabošana un liekā svara un aptaukošanās attīstības riska samazināšana;

• iespēja bērniem mācīties par veselīgu un pilnvērtīgu pārtiku un veicināt veselīgu uztura paradumu veidošanos;

• skolas apmeklējuma veicināšana un mācību pārtraukšanas samazināšana;

• skolēnu koncentrēšanās spēju un līdz ar to – mācīšanās un tās rezultātu uzlabošanās skolā.

1. tabula. Skolēnu ēdināšanas veids

Tomēr šajā pētījumā arī secināts, ka ES trūkst pārliecinošu statistikas datu, lai pierādītu skolēnu ēdināšanas priekšrocības, un tas apgrūtina politikas veidošanu un lēmumu pieņemšanu.

2021. gada 14. jūnijā Eiropas Nodarbinātības un Sociālās politikas ministru padome vienojās par "Eiropas garantiju bērniem". Tā ir ES apņemšanās samazināt bērnu nabadzību un sociālās atstumtības risku, pārraujot nabadzības apli. Šajā nolūkā valstis apņemas nodrošināt iespējas visiem bērniem, kam nepieciešama palīdzība, sekmējot viņu piekļuvi kvalitatīviem pamatpakalpojumiem – pirmsskolas un pamatskolas izglītībai, veselīgai maltītei skolā, veselības aprūpei, veselīgam uzturam un pienācīgam mājoklim.

Savukārt attiecībā uz ES atbalsta programmu augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēs Eiropas Parlaments 2023. gada 9. maijā pieņēma rezolūciju⁵, uzsverot vairākus jautājumus, kam dalībvalstīm un Eiropas Komisijai jāpievērš uzmanība:

• veselīgu produktu izplatīšana (piemēram, izplatīt produktus ar samazinātu sāls, cukura un tauku saturu );

• birokrātijas samazināšana;

• bioloģiskās pārtikas īpatsvara palielināšana;

• lokāli ražotās pārtikas īpatsvara palielināšana, vietējo veselīgas ēšanas paradumu ievērošana.

Arī Latvija ir spērusi soļus, lai iekļautos starptautiskajos procesos, kas ir saistīti ar skolēnu ēdināšanu. Ministru kabinetā 2023. gada 13. jūlijā tika izskatīts ZM sagatavotais informatīvais ziņojums "Par Latvijas Republikas pievienošanos Skolu ēdināšanas koalīcijai"⁶, atbalstot Latvijas iekļaušanos koalīcijā. Skolu ēdināšanas koalīcijai pievienojušās 90 valstis un vairākas starptautiskās organizācijas⁷. 2023. gada oktobrī arī Latvija pievienojās Skolu ēdināšanas koalīcijai. Tas ļaus iegūt citu valstu pieredzi par veselīgas un uzturvielām bagātas skolēnu ēdināšanas programmas izveidi un praktisku ieviešanu.

2023. gada nogalē ZM sadarbībā ar skolēnu ēdināšanā tieši iesaistītajām ministrijām – VM, IZM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kas no 2024. gada 1. jūlija pārdēvēta par Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) – sagatavoja saistību dokumentu Latvijas dalībai Skolu ēdināšanas koalīcijā⁸, vienojoties par īstenojamajiem darbiem skolēnu ēdināšanas uzlabošanai.

Saistību dokumentā ir ietverti galvenie darbības virzieni skolēnu ēdināšanas jomā:

1) iegūsim precīzākus datus par galvenajiem pieprasījuma un piedāvājuma kvantitatīvajiem un kvalitātes rādītājiem skolu ēdināšanas sistēmā. Pēc šo datu iegūšanas sarunās ar visām iesaistītajām pusēm noteiksim izmērāmus rezultātus Latvijas virzībai uz Skolu ēdināšanas koalīcijas mērķiem;

2) veicināsim sezonālo produktu izvēli;

3) organizēsim dialogu ar pašvaldībām, skolām, lauksaimnieku un pārtikas ražotāju organizācijām par to produktu ražošanu, kuru piedāvājums neapmierina pieprasījumu, īpaši dārzeņu un gaļas sektorā, kā arī aktīvāku iesaistīšanos ZPI;

4) izvērtēsim un uzlabosim skolu ēdināšanas sistēmas ietekmi uz vidi, palielinot vietējās izcelsmes pārtikas, īpaši ar paaugstinātām kvalitātes prasībām, piegādi skolu ēdināšanai un samazināsim pārtikas atkritumus un zudumus;

5) atbalstīsim visas skolu ēdināšanas procesā iesaistītās puses, lai efektīvāk organizētu bērnu ēdināšanu ar sadarbību visos ķēdes posmos, īpaši ar lauksaimniekiem, pārtikas uzņēmumiem, ēdinātājiem un vecākus pārstāvošām organizācijām;

6) veicināsim izglītības satura sasaisti ar ilgtspējīga un veselīga uztura jautājumiem.

2. Skolēnu ēdināšanas sistēma Latvijā

Latvijas sabiedrībā ir aktuāli jautājumi, kas saistīti ar neveselīgas pārtikas patēriņu, it īpaši jauniešu vidū. Pētījumu rezultāti liecina, ka palielinās to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir liekais svars. Piemēram, pētījumā "Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījums Latvijā, 2022./2023. mācību gads" secināts, ka Latvijā ir vērojama negatīva tendence septiņus un deviņus gadus vecu izglītojamo mērķgrupās, jo arvien mazāk bērniem ir normāla ķermeņa masa. Piektajai daļai (20,8 %) pirmklasnieku ir liekā ķermeņa masa un aptaukošanās, kā arī saglabājas liels to trešās klases skolēnu īpatsvars, kuriem ir liekā ķermeņa masa un aptaukošanās, – 25,4 %.

Satraucošs ir arī fakts, ka vecāku viedoklis par savu bērnu ķermeņa masu būtiski atšķiras no ķermeņa masas indeksa, kas aprēķināts pēc mērītajiem antropometriskajiem datiem. Vecāki nepietiekami novērtē un neizprot savu bērnu aptaukošanās problēmu.⁹

Vienlaikus Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas publicētajā pārskatā "Latvija: Valsts veselības pārskats 2023" secināts, ka ar dzīvesveidu saistīti un vides riska faktori ir cēlonis teju pusei visu nāves gadījumu Latvijā. Vairāk nekā divas piektdaļas (43 %) no visiem nāves gadījumiem Latvijā 2019. gadā varētu būt saistīti ar dzīvesveida un vides riska faktoriem, un tas ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju (39 %). Dzīvesveida riska faktori ietver uztura paradumu izraisītus apdraudējumus, tabakas smēķēšanu, alkoholisko dzērienu lietošanu un mazu fizisko aktivitāti. Ceturtā daļa no visiem 2019. gadā reģistrētajiem nāves gadījumiem (6600 nāves gadījumu) bija saistāmi ar uztura paradumiem – šis rādītājs ir daudz lielāks nekā ES vidējais rādītājs (17 %).¹⁰

Minēto iemeslu dēļ būtu nepieciešams veicināt veselīgu uztura paradumu veidošanos, līdztekus domājot par vides ilgtspējas jautājumiem.¹¹

Veselīgs un sabalansēts uzturs ir svarīga bērna ikdienas sastāvdaļa, lai nodrošinātu visas bērna augšanai un attīstībai nepieciešamās uzturvielas. Mūsdienās nozīmīga problēma ir bērnu neveselīgi ēšanas paradumi. Nereti ģimenēs maz tiek runāts par veselīgu, pilnvērtīgu uzturu un nepieciešamajām uzturvielām, kas nepieciešamas bērna augšanai un attīstībai.

Rezultāti, kas iegūti 2023. gada maijā ZM, Lauku atbalsta dienesta (turpmāk – LAD) un SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" (turpmāk – LLKC) īstenotajā aptaujā par bērnu ēšanas paradumiem "Bērnības garša nākotnei" (piedalījās 2535 skolēni), liecina, ka bērniem pārsvarā nav svarīga produktu izcelsme un produktu ražotājs: 55 % aptaujas dalībnieku tas nav svarīgi, bet 20,4 % nezina, vai tas ir svarīgi.

Tendence ir satraucoša, jo, kā zināms, vietējai (reģionālajai) pārtikai ir vairāki pozitīvie aspekti – ekonomiskais (nauda paliek vietējiem ražotājiem, attīstās lauku saimniecības un uzņēmumi), sociālais (veicina nodarbinātību, stiprina vietējo sabiedrību), kulturālais (kultūras un nacionālais mantojums, lauku ainava), vides (īsākas pārtikas ķēdes, ilgtspējīgāka saimniekošana (tostarp bioloģiskā), veselības un drošības (valsts pašnodrošinājums ar pārtiku).

Lai veicinātu veselīgu paradumu veidošanos, būtiska nozīme ir izglītībai, tostarp veselīga uztura paradumu apguvei jau no bērnības. Ja bērns jau no agra vecuma apgūst veselīga uztura pamatprincipus un galda kultūru, kā arī iepazīst jaunas garšas, tiek sekmēts, ka viņš arī pieaudzis vairāk vēlēsies izmēģināt un iekļaut savā uzturā jaunus veselīgus produktus, paplašinot savu ikdienas ēdienkarti un uzņemot veselīgu un daudzveidīgu uzturu.

Pašlaik jau daudzas Latvijas skolas pašas ir iesaistījušās dažādās veselīga dzīvesveida popularizēšanas programmās, kā, piemēram, programmā "Piens un augļi skolai", ar kuru tiek īstenota ES atbalsta programma augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēs (turpmāk – programma "Piens un augļi skolai"). Arī ar Ekoskolu kustības starpniecību tiek popularizēts ilgtspējīgas un apkārtējai videi saudzīgas pārtikas patēriņš, kas iekļauj arī skolēnus izglītojošus pasākumus, kuru mērķis ir samazināt pārtikas atkritumus skolēnu ēdināšanas programmā.

Tas liecina par skolu izglītības sistēmas potenciālu Latvijā veselīga uztura un dzīvesveida popularizēšanai, lai bērniem skolās veidotu attieksmi pret veselīgu dzīvesveidu un sabalansētu, pilnvērtīgu uzturu.

Latvijas pētnieki ir īstenojuši vairākus pētījumus, kuru rezultāti publicēti starptautiskos žurnālos un kuri ir tieši saistīti ar skolēnu ēdināšanu, piemēram, vairāki Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes^{12, 13, 14} un pētnieciskās organizācijas "Baltic studies centre"^{15, 16} pētījumi.

Latvijā ir notikuši arī citi šajā dokumentā neminēti semināri, diskusijas, konferences un notikumi, kas tieši vai netieši attiecas uz skolēnu ēdināšanas uzlabošanu kā vienu no pārtikas sistēmas ilgtspējas attīstības iespējām, tostarp LLKC rīkotie pasākumi ZM finansētajā Valsts lauku tīklā¹⁷, pašvaldību, ministriju, plānošanas reģionu vai nevalstisko organizāciju rīkotie pasākumi. Latvijā tiek īstenoti arī vairāki starptautiski projekti (tostarp Interreg^{18, 19}), lai uzlabotu skolēnu ēdināšanas sistēmu un veicinātu tās pārveidi. Ir svarīgi nodrošināt informācijas apriti, lai notiktu projektos iegūto rezultātu un instrumentu tālāka nodošana plašākai sabiedrībai.

2.1. Skolēnu ēdināšanai piešķirtās valsts dotācijas plānošana un uzraudzība

Latvijā skolēnu ēdināšana tiek finansēta no trīs pamatavotiem – valsts budžeta, pašvaldību budžeta un vecāku iemaksām. Izglītības procesā iesaistīto iestāžu atbildība izglītojamo ēdināšanas jomā noteikta Izglītības likumā²⁰.

2. tabula. Izglītojamo skaits pa klašu grupām izglītības iestādēs, kurās īsteno vispārējās pamata un vidējās izglītības programmas, 2023./2024. m. g.

IZM kompetencē ir ne vien izglītības programmu saturs, bet arī valsts piešķirtās dotācijas plānošana (finansējuma apmēra aprēķini un to sadalījums) un uzraudzība izglītojamo ēdināšanas nodrošināšanai izglītības iestādēs.

Pašlaik ir spēkā Ministru kabineta 2019. gada 10. decembra noteikumi Nr. 614 "Kārtība, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos līdzekļus izglītojamo ēdināšanai" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 614), kuros noteikta kārtība, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos līdzekļus to izglītojamo ēdināšanai, kuri klātienē apgūst pamatizglītības programmas 1., 2., 3. un 4. klasē, kā arī valsts budžeta līdzekļu apmēru vienam izglītojamam dienā.

Vairāku gadu laikā valsts piešķirto budžeta līdzekļu apmērs ir ticis mainīts: no 2022. gada 1. septembra vienam izglītojamam valsts izglītības iestādēs tika piešķirti 2,15 EUR dienā, bet pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs – 1,075 EUR dienā.

Aktīvi iesaistoties ZM un VM, 2022. gadā sākās virzība jautājumā par līdzfinansējuma apmēra palielināšanu viena izglītojamā ēdināšanai dienā, lai pieaugošo pārtikas produktu cenu pieauguma, inflācijas ietekmes u. c. faktoru dēļ bērniem izglītības iestādēs nodrošinātu kvalitatīvu un uzturvielām bagātu ēdienu atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, it īpaši attiecībā uz augstākas kvalitātes produktu (bioloģiski audzētu un nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu) iegādi.

ZM sadarbībā ar ēdinātājiem 2022. gadā sagatavoja un iesniedza IZM aprēķinus par faktiskajiem izdevumiem viena 1.–4. klases izglītojamā ēdināšanai – 3,09 EUR. Sagatavotie aprēķini bija par pamatu, lai 2022. gada vasarā sadarbības sanāksmē tiktu panākta vienošanās par valsts un pašvaldību finansējuma palielināšanu 1.–4. klases izglītojamo ēdināšanai no 2022. gada 1. septembra, vienām pusdienām atvēlot 2,15 EUR, bet no 2023. gada – 3,09 EUR. Panāktā vienošanās tika apstiprināta ar 2023. gada 27. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem MK noteikumos Nr. 614. Atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" apakšprogrammā "01.07.00 Dotācija brīvpusdienu nodrošināšanai 1., 2., 3. un 4. klases izglītojamiem" apstiprinātais kopējais finansējums 2024. gadam bija 22 050 785,00 EUR.

Izglītības likuma 59. panta 3.¹ daļā noteikts, ka pašvaldības piedalās to izglītojamo ēdināšanas izmaksu segšanā, kuri attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajās izglītības iestādēs (izņemot valsts izglītības iestādēs) klātienē apgūst pamatizglītības programmas 1., 2., 3. un 4. klasē, viena izglītojamā ēdināšanai dienā līdzekļus no pašvaldības budžeta paredzot ne mazākā apmērā, kā tos nodrošina valsts.

Savukārt saskaņā ar MK noteikumu Nr. 614 8. punktu izglītības iestādes direktors neizmantotos valsts budžeta līdzekļus ir tiesīgs izlietot 5., 6., 7., 8. un 9. klases izglītojamo ēdināšanai.

Pašlaik katra pašvaldība no sava budžeta līdzekļiem atbilstoši konkrētām vajadzībām un iespējām nodrošina ēdināšanas pakalpojuma segšanu pārējām klašu grupām. Saskaņā ar Latvijas Pašvaldību savienības (turpmāk – LPS) sniegto informāciju, 2023. gadā stājoties spēkā nosacījumam, ka pašvaldība piedalās to izglītojamo ēdināšanas izmaksu segšanā, kuri attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajās izglītības iestādēs (izņemot valsts izglītības iestādēs) klātienē apgūst pamatizglītības programmas 1., 2., 3. un 4. klasē, daudzas pašvaldības samazināja to esošās programmas brīvpusdienu nodrošināšanai 5.–12. klases grupās.

Saskaņā ar Latvijas Ēdinātāju asociācijas (turpmāk – LĒA) sniegto informāciju 5.–12. klases grupā vidēji 15–20 % bērnu ir kāds no sociālajiem statusiem (maznodrošināts, ar īpašām vajadzībām, no daudzbērnu ģimenes), turklāt jau pašlaik ir pašvaldības, kas pilnībā (Jūrmala, Sigulda, Saulkrasti, Salaspils u. c.) vai daļēji (Rīga, Daugavpils, Liepāja, Valmiera, Bauska, Alūksne, Ropaži, Olaine u. c.) subsidē pusdienas visiem skolēniem.

2.2. Uztura normas

Latvijas izglītības iestādēs skolēnu ēdināšana tiek nodrošināta saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 13. marta noteikumiem Nr. 172 "Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem"²¹ (turpmāk – MK noteikumi Nr. 172) un Ministru kabineta 2002. gada 27. decembra noteikumiem Nr. 610 "Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm"²².

VM ir kompetentā iestāde par MK noteikumos Nr. 172 minēto uzturvielu normu noteikšanu izglītojamajiem un veselīga uztura ieteikumu izstrādi. VM un Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – SPKC) tīmekļvietnē ir pieejami veselīga uztura ieteikumi dažādām iedzīvotāju grupām, tostarp jauniešiem un bērniem, kā arī paraugēdienkartes ēdināšanai izglītības iestādēs.

VM 2021. gadā sadarbībā ar SPKC, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu, kā arī Latvijas Diētas un Uztura Speciālistu asociācijas (turpmāk – LDUSA) pārstāvjiem pārskatīja un aktualizēja veselīga uztura ieteikumus bērniem no 2 līdz 10 gadiem²³ un veselīgus uztura ieteikumus pusaudžiem un jauniešiem no 11 līdz 18 gadiem²⁴ (turpmāk – Ieteikumi). Ievērojot šos Ieteikumus, VM 2022. gadā arī pārskatīja MK noteikumu Nr. 172 prasības, tostarp noteikto pārtikas produktu daudzumu nedēļas ēdienkartē.

Skolēna ēdienkartes galvenais rādītājs ir atbilstība veselīga uztura principiem. MK noteikumos Nr. 172 noteiktas konkrētas prasības uztura normām, kas ierobežo, piemēram, neveselīgu produktu, sāls daudzuma un garšas pastiprinātāju izmantošanu bērnu ēdināšanā. Šo noteikumu prasību ievērošanu uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – PVD).

MK noteikumu Nr. 172 2. pielikuma 7. punktā paredzēts, ka vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo kompleksajā ēdienkartē katru nedēļu iekļaujami produkti šādā daudzumā: vismaz 240 g (neto) liesas gaļas vai zivs (fileja), izņemot veģetārajā ēdienkartē, vismaz 225 g (neto) kartupeļu, vismaz 500 g piena, skābpiena produktu vai ar piena olbaltumvielām bagātu produktu (biezpiens, siers), vismaz 700 g (neto) dārzeņu (izņemot kartupeļus) un augļu vai ogu, no tiem vismaz 250 g svaigā veidā. Tas nozīmē, ka būtībā ir dota pietiekami liela izvēles brīvība ēdienkaršu izveidei.

VM izstrādā veselības nozares politiku, kā arī organizē, koordinē un uzrauga tās īstenošanu. VM ir izstrādājusi Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam (turpmāk – SVP 2027)²⁵, kurš ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments un kura mērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot veselīgi nodzīvoto mūžu, mazinot priekšlaicīgu mirstību un samazinot nevienlīdzību veselības jomā.

Plānā paredzētie pasākumi netieši var sniegt ieguldījumu šādu SVP 2027 politikas rezultatīvo rādītāju sasniegšanā:

1) to pusaudžu (11, 13 un 15 g. v.) procentuālais īpatsvars, kuri vismaz reizi dienā uzturā lieto dārzeņus;

2) to pusaudžu (15 g. v.) procentuālais īpatsvars, kam ir lieka ķermeņa masa vai aptaukošanās;

3) to skolēnu (7 g. v.) procentuālais īpatsvars, kam ir lieka ķermeņa masa vai aptaukošanās.

Minētie rādītāji tiks analizēti padziļināti SVP 2027 īstenošanas gala novērtējumā 2028. gadā.

Savukārt VM izveidotajā Uztura padomē daudzi apspriestie, ierosinātie un vēlāk pieņemtie normatīvo aktu grozījumi ir svarīgi arī skolēnu ēdināšanā, piemēram, regulējums pārtikas produktu tirdzniecībai izglītības iestādēs, uztura normas un veselīga uztura ieteikumi bērniem un jauniešiem u. c. Tā kā Uztura padomē piedalās plašu interešu loku pārstāvošas personas un dažādu specialitāšu pārstāvji, tai ir liela nozīme veselības jomas speciālistu un pārtikas ražotāju interešu līdzsvarošanā.

Tāpat jau vairākus gadus darbojas VM tīmekļvietne "ES par veselību"²⁶, kurā pieejama noderīga informācija par Eiropas Sociālā fonda projektā īstenotajiem pasākumiem, tostarp veselīga uztura jomā.

Savukārt ZM paspārnē izveidotajā Pārtikas nozares padomē²⁷ ir norisinājušās diskusijas par VM sagatavotajiem priekšlikumiem, lai pilnveidotu MK noteikumus Nr. 172 par uztura normām.

2.3. Skolu apgāde ar pārtiku

2.3.1. ZPI pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos

Finanšu ministrija (turpmāk – FM) ir atbildīga par valsts politikas veidošanu publisko iepirkumu jomā un sadarbībā ar tās pārraudzībā esošo iestādi – Iepirkumu uzraudzības biroju (turpmāk – IUB) – īsteno šo politiku.

Kopš 2017. gada 1. marta Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) 19. panta otrajā daļā paredzēts, ka Ministru kabinets nosaka ZPI principus, prasības un to piemērošanas kārtību, preču, pakalpojumu un būvdarbu grupas, kurām piemēro ZPI prasības, piedāvājuma izvērtēšanas kritērijus, kā arī iepirkuma līguma izpildes noteikumus un kontroles kārtību.

Latvijā ir pieņemta ZPI politika pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos. Par ZPI politikas attīstību Latvijā atbildīga ir VARAM. Pamatojoties uz PIL noteikto deleģējumu, VARAM sagatavoja Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumus Nr. 353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 353). VARAM ir izdevusi ZPI piemērošanas vadlīnijas pārtikas precēm un ēdināšanas pakalpojumiem²⁸, nodrošina apmācību par zaļo iepirkumu un metodisku atbalstu iepirkumu organizētājiem, kā arī aktuālās informācijas publicitāti un sagatavo gadskārtēju ZPI īstenošanas novērtējumu.

Pašlaik valsts un pašvaldību organizētajos pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos tiek piemēroti MK noteikumos Nr. 353 noteiktie kritēriji, kas cita starpā paredz nacionālās pārtikas kvalitātes shēmai un bioloģiskās lauksaimniecības shēmai atbilstošu produktu iekļaušanu piedāvājumā. MK noteikumos Nr. 353 arī noteikti piešķiramie vērtēšanas kritēriju punkti par produktiem vai produktu grupu, kurā iekļauti produkti ar mazāku ietekmi uz vidi, lai salīdzinātu, novērtētu un izvēlētos saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu.

Ja piedāvājumi ir līdzvērtīgi, neatkarīgi no iepirkumā piemērotā piedāvājuma izvēles kritērija iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķir pretendentam, kura piedāvājumā ir vairāk produktu ar samazinātu ietekmi uz vidi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām ZPI prasībām, tostarp pārtikas kvalitātes shēmām, un paredzēts, cik vien iespējams, īsāks piegādes attālums.

ZPI kvalitātes prasības tiek ievērotas ar produktiem, kas atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas (turpmāk – NPKS) norādēm "Zaļā karotīte" un "Bordo karotīte", kā arī bioloģiskās lauksaimniecības (turpmāk – BL) vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas (turpmāk – LPIA) prasībām.

Lai veicinātu videi saudzīgāku produktu noietu, MK noteikumos Nr. 353 bioloģiski ražoti produkti ir izdalīti kā atsevišķa grupa, uz kuru attiecas obligāta ZPI prasība, nosakot, ka ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm ražots piens un kefīrs jāiegādājas vismaz 50 % apjomā (no 2022. gada 1. janvāra), bet graudaugu pārstrādes produkti – 20 % apjomā no produktu masas vai vērtības, savukārt vismaz 45 % no noteiktas pārtikas produktu grupas masas vai vērtības ir jāatbilst NPKS prasībām.

Pēdējos gados ir novērojama pozitīva tendence ZPI piemērošanā: ZPI īpatsvars pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu kategorijā 2022. un 2021. gadā veidoja vairāk nekā 90 % no kopējiem šīs jomas iepirkumiem. Jāpiebilst, ka 2022. gadā bija novērojama būtiska kopējā pārtikas un ēdināšanas iepirkuma palielināšanās Latvijā – nedaudz virs 40 % (202 milj. EUR) salīdzinājumā ar 2021. gadu (120 milj. EUR).

ZM uzskata, ka to galvenokārt ir veicinājuši pašreizējie labvēlīgie nosacījumi kvalitatīvu vietējo produktu, tostarp bioloģisko produktu, noieta veicināšanai valsts un pašvaldības iestāžu iepirkumos un līdz šim sniegtais valsts atbalsts NPKS un tās produktu, kā arī bioloģisko produktu ražošanas un pārstrādes, tostarp kvalitātes shēmu produktu atpazīstamības, veicināšanai.

Tādējādi MK noteikumos Nr. 353 noteiktie kritēriji attiecībā uz pārtikas produktu kvalitāti veicina vietējās, it īpaši bioloģiskās, produkcijas īpatsvara palielināšanos ZPI, taču būtu jāturpina īstenot pasākumus, kas vērsti uz aktīvāku vietējo pārtikas ražotāju iesaistīšanu iepirkumos.

Kopš 2018. gada 1. janvāra valsts un pašvaldību iestāžu iepirkumu līgumos noteikto prasību izpildi attiecībā uz pārtikas produktu kvalitātes atbilstību ZPI kritērijiem kontrolē PVD, pamatojoties uz Pārtikas aprites uzraudzības likumā noteikto deleģējumu un MK noteikumiem Nr. 353. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 353 18. punktam pārbaudes par piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu atbilstību ZPI līgumā noteiktajiem kritērijiem un normatīvo aktu prasībām tiek plānotas un veiktas izlases kārtībā, ņemot vērā Valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora noteikto minimālo pārbaužu skaitu, kā arī pēc pasūtītāja vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma. Pārbaudēs tiek izvērtēta uzņēmumā uz vietas esošo ZPI iegādāto produktu atbilstība līguma tehniskajā specifikācijā noteiktajiem kritērijiem, tostarp atbilstība NPKS ("Zaļā karotīte" un "Bordo karotīte"), BL vai LPIA prasībām.

Konstatējot neatbilstības, PVD inspektori uzņēmumiem izskaidro noteikumu prasības un pārrunā konstatētās neatbilstības ar iestādes vadību un ēdināšanas uzņēmumu darbiniekiem, kā arī pēc nepieciešamības saskaņo izpildes termiņu šo neatbilstību novēršanai. Līgumi par ZPI ir pušu vienošanās, tāpēc PVD nevar piemērot sodu, ja šī vienošanās tiek pārkāpta. Sodu PVD var piemērot tikai tad, ja tiek konstatēti pārkāpumi pārtikas apritē.

Savulaik, 2016. gadā, lai nodrošinātu efektīvu un sekmīgu ZPI līgumu prasību izpildes kontroles kārtību, ZM rosināja Pārtikas aprites un uzraudzības likumā paredzēt arī piegādātāju atbildību par PVD konstatētajiem pārkāpumiem ZPI līgumu izpildes procesā. ZM ierosinājums, kas paredzēja, ka PVD amatpersonas ir tiesīgas uzsākt administratīvo lietvedību un piemērot atbilstošus sodus, tika izskatīts Tieslietu ministrijas Administratīvās atbildības likuma pastāvīgajā darba grupā, bet neguva atbalstu. Ierosinājuma noraidījums tika pamatots ar to, ka civiltiesiskajai atbildībai starp līgumslēdzējām pusēm ir jābūt noteiktai savstarpējā līgumā un PVD šādā gadījumā nav tiesības piemērot sodus.

2.3.2. Programma "Piens un augļi skolai"

ZM saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumiem Nr. 485 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēm" īsteno programmu "Piens un augļi skolai", tā sniedzot ieguldījumu veselīga uztura paradumu veidošanā un svaigu produktu patēriņa veicināšanā, bērnu un viņu ģimenes locekļu izglītošanā par veselīga uztura un dzīvesveida nozīmi, par lauksaimniecisko ražošanu un ar to saistītiem aspektiem, vides aizsardzību u. tml.

Programma "Piens un augļi skolai" tiek finansēta gan no ES, gan Latvijas budžeta. Lielāko daļu jeb 65 % finansējuma, lai bērniem Latvijā būtu iespējams izdalīt bezmaksas produktus programmā, nodrošina Latvijas budžets, – 2 888 889 EUR gadā. Programma "Piens un augļi skolai" ar pašreizējiem nosacījumiem darbojas no 2017./2018. mācību gada, apvienojot divas iepriekšējas atsevišķas atbalsta programmas – "Skolas piens" (darbojās no 2004. līdz 2017. gadam) un "Augļi skolai" (darbojās no 2010. līdz 2017. gadam).

Viens no programmas "Piens un augļi skolai" pamatelementiem ir svaigu augļu un dārzeņu un pasterizēta piena izdale bez maksas 1.–9. klases skolēniem un pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem noteiktā periodā.

Tāpat programmā "Piens un augļi skolai" tiek īstenoti dažādi papildu izglītojoši un publicitātes pasākumi, kā, piemēram, konkursi, aptaujas, semināri, izglītojošu un informatīvu materiālu sagatavošana u. c.

Pēc LAD datiem, programmā "Piens un augļi skolai" kopš 2004./2005. mācību gada izdalītas 44 832 tonnas piena un izmaksāts atbalsts 32,6 milj. EUR apmērā un kopš 2010./2011. mācību gada izdalītas 10 672 tonnas augļu un dārzeņu un izmaksāts atbalsts 15,4 milj. EUR apmērā (sk. 3. tabulu).

3. tabula. Dati par programmu "Piens un augļi skolai"

Valsts budžeta finansējums skolu apgādes programmai nav mainījies jau gadiem. Pēdējo reizi valsts budžeta piešķīrums piena izdalei tika pārskatīts 2014. gadā, papildus piešķirot 500 000 EUR, savukārt augļiem un dārzeņiem tas nav mainījies kopš programmas uzsākšanas 2010. gadā. Turklāt līdz 2019./2021. mācību gadam (ieskaitot) bezmaksas produktus bērniem varēja izdalīt visu mācību gadu (pienu) vai vismaz līdz februārim–martam (vietējos augļus un dārzeņus, kurus sezonālās pieejamības dēļ ilgāk izdalīt faktiski nav iespējams), bet kopš 2021./2022. mācību gada situācija ir būtiski pasliktinājusies no finansējuma viedokļa. Gan Covid-19 pandēmijas ietekmē, gan kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī lauksaimniecības un pārtikas ražošanas resursu cenas ilgstoši un nepārtraukti palielinājās, un šis bija bezprecedenta kāpums. Lai reaģētu uz šīm tendencēm, skolu apgādes programmā vairākkārt bija jāpalielina atbalsta likmes, nepieļaujot programmas pārtraukšanu izglītības iestādēs, taču šie soļi ikreiz saīsināja periodu, kurā produktus var izdalīt. Produktu izdales periods ir atkarīgs no konkrētā produkta cenas attiecīgajā brīdī: jo lielāka cena, jo īsāks produktu izdales periods.

Tādējādi pašreizējais skolu apgādes programmas budžets vairs nav pietiekams, lai nodrošinātu produktu izdalīšanu visā izdales periodā saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto. Tā kā viens no skolu apgādes programmas mērķiem ir jau bērnībā radināt pie svaigu, veselīgu produktu lietošanas uzturā, pie pārtikas produktu pamatgaršām un skolu programmas pamatā ir tieši produktu izdalīšana bērniem, izdales perioda saīsināšanās negatīvi ietekmē skolu programmas mērķu sasniegšanu. Turklāt uzņēmējiem nav paredzamības – nav noteiktības par finansējuma pieejamību, bet tas mazina programmas pievilcību un interesi tajā piedalīties.

Pēc ZM aplēsēm, lai atrisinātu izveidojušos problēmu un skolu apgādes programmā nodrošinātu iespēju atjaunot piena, augļu un dārzeņu izdalīšanu visa izdales perioda garumā (augļiem un dārzeņiem – atkarībā no to sezonālās pieejamības), no valsts budžeta skolu apgādes programmai papildus nepieciešams finansējums 4 453 698 EUR gadā, tostarp 1 955 695 EUR piena izdalei un 2 498 003 EUR augļu un dārzeņu izdalei.

Ministru kabinets 2024. gada 16. jūlijā izskatīja un pieņēma ZM sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu no 2025. gada valsts un Eiropas Savienības atbalsta programmai skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu" (24-TA-1194), ar ko valdība tiek informēta par nepieciešamību programmas turpmākai efektīvai īstenošanai no valsts budžeta piešķirt papildu finanšu līdzekļus. Ievērojot Ministru kabineta 2024. gada 16. jūlija sēdes protokollēmuma (protokola Nr. 29 85.§) 2. punktā noteikto, jautājums par papildu finansējumu skolu apgādes programmas īstenošanai nepieciešamā apmērā 2025. gadam un turpmāk ik gadu tiks risināts, pārskatot Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammu izdevumus vai rodot papildu finansējuma avotus un attiecīgi sagatavojot fiskāli neitrālus priekšlikumus programmas finansēšanai.

Ar Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra sēdē pieņemto lēmumu (prot. Nr. 38 2.§ 16.2.1. apakšpunkts) skolu apgādes programmas īstenošanai 2025. gadam ZM budžeta programmā 64.10.00 "Izdevumi Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) projektu un pasākumu īstenošanai (2023–2027)" ir piešķirts papildu valsts budžeta finansējums 3 860 327 EUR apmērā (izdevumi subsīdijām un dotācijām).

2.4. Izglītības saturs

Ar Latvijas attīstības plānošanas sistēmas starpniecību valstī tiek ieviesti Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) ilgtspējīgas attīstības mērķi. 2022. gada ziņojumā ANO par ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu izskaidrots progress un plānotie darbi saistībā ar apakšmērķiem, tostarp ar 2. mērķi "Izskaust badu, panākt pārtikas nodrošinājumu un uzlabotu uzturu, veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecību", ar kuru ir cieši saistīti pārtikas un veselīga uztura jautājumi obligātajā izglītības saturā.

Latvijas sabiedrībai ir aktuāls gan nepilnvērtīga uztura risks, gan veselības apdraudējumi, kas saistīti ar neveselīgas pārtikas patēriņu. Šie apdraudējumi pastiprinās, īpaši jauniešu vidū. Pētījumu rezultāti liecina, ka arvien vairāk ir iedzīvotāju ar lieko svaru, tāpēc būtu jāievieš veselīgi un no vides viedokļa ilgtspējīgāki uztura paradumi. Ilgtspējīgu un videi saudzīgu lauksaimniecības produktu ražošana ir atkarīga no izmaksām, kā arī pieprasījuma gan vietējā, gan pasaules tirgū. Viens no Latvijas mērķiem ir palielināt bioloģiskās lauksaimniecības platības, bet turpmāk jāsekmē arī nišas produktu ražošana un to iekļūšana tirgū un mazo un vidējo saimniecību attīstība, vienlaikus uzlabojot lauku dzīves vides kvalitāti.²⁹

Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam³⁰ norādīts, ka starptautiskā kontekstā Latvijas izglītības attīstības mērķi ir saskaņojami ar ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Dokumentā ir noteikts 17 ilgtspējīgas attīstības mērķu. 4. mērķis "Nodrošināt iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību un veicināt mūžizglītības iespējas" paredz, ka līdz 2030. gadam nodrošināma kvalitatīvas izglītības pieejamība vienlīdzīgi meitenēm un zēniem, līdzvērtīgas izglītības iespējas pilsētās un laukos, kvalitatīvas pirmsskolas izglītības pieejamība jau agrīnā vecumā, kvalitatīvas un atbilstošas profesionālās izglītības un mūsdienīgu prasmju apguves pieejamība, kvalitatīvas augstākās izglītības pieejamība gan jauniešiem, gan pieaugušajiem, kvalificētu pedagogu skaita palielināšana, tādu mūsdienīgu izglītības iestāžu attīstība, kuru izveidē tiek ņemtas vērā izglītojamo īpašās vajadzības, kā arī visu veidu izglītībā un mācībās nodrošināms integrēts mācību saturs, kas veicina izpratni par ilgtspējīgu attīstību un ilgtspējīgu dzīvesveidu, cilvēktiesībām, dzimumu līdztiesību, par miera un nevardarbības kultūru, globālo pilsoniskumu un kultūras daudzveidību un tās nozīmi ilgtspējīgā attīstībā.

Tādējādi iekļaujoša un kvalitatīva izglītība tiek uzskatīta ne tikai par vienu no programmas mērķiem, bet arī par līdzekli un veidu, kā ANO dalībvalstis var sasniegt visus 17 programmas mērķus.

Tātad mācību saturā ir svarīgi iekļaut ne vien veselīga uztura, bet arī ilgtspējas jautājumu.

III. Identificētās problēmas un risinājumi skolēnu ēdināšanas jomā

Pēdējo gadu laikā ZM eksperti ir organizējuši vairākus forumus par ilgtspējīgu pārtiku un skolēnu ēdināšanas sistēmu kā neizmantotu potenciālu īso pārtikas piegādes ķēžu sistēmas attīstībai un arī paši piedalījušies šādos forumos.

2021. gada 11. augustā ANO Pārtikas sistēmu samita laikā LLKC organizēja nacionālo dialogu par pārtikas sistēmām un tajās nepieciešamajām izmaiņām līdz 2030. gadam "Izturētspējīgi Latvijas lauki pārtikai un nākamajām paaudzēm". Pasākumu ar ievaduzrunu atklāja valsts prezidents Egils Levits. Dialogā pulcējās vairāk nekā 100 dažādu jomu ekspertu, lai sagatavotu vienotu Latvijas nostāju. Tā laikā tika diskutēts par bērnu ēdināšanu, nākotnes problēmām un reģionu attīstības iespējām, kā arī tika organizēta starpministriju darba grupa, kurā piedalījās ministri un parlamentārie sekretāri no deviņām ministrijām.

2023. gadā ZM ierosināja visaptverošu dialogu par ēdināšanas sistēmas transformēšanas iespējām Latvijā, pieaicinot skolēnu ēdināšanas sistēmā visciešāk iesaistīto ministriju (IZM, VARAM, VM) un iestāžu (IUB, PVD u. c.) speciālistus, kā arī pašvaldību vadītājus, šādā veidā attīstot Latvijas kolektīvo spēju vadīt būtiskas pārmaiņas.

2023. gada 10. maijā Siguldā norisinājās ZM organizēta plaša diskusija "Bērnu ēdināšanas sistēmas transformēšana Latvijā", kuras laikā pārstāvji no Latvijas pašvaldībām, izglītības iestādēm, lauksaimnieku un pārtikas ražotāju nevalstiskajām organizācijām un valsts institūcijām, kā arī uzņēmēji, kas nodrošina ēdināšanas pakalpojumus izglītības iestādēs, diskutēja par nepieciešamību mainīt bērnu pašreizējo ēdināšanas sistēmu. Diskusijā tika apzināta pašreizējā situācija pārtikas ZPI sistēmā, spriests par katras iesaistītās personas lomu un uzdevumiem sistēmas transformācijā, kā arī meklēts kopīgs redzējums un identificēti pirmie soļi sistēmas tālākai attīstībai.

Savukārt 2023. gadā no 22. līdz 25. maijam tika organizēta pieredzes apmaiņas vizīte Somijā, lai iepazītos ar Somijas skolēnu ēdināšanas sistēmu izglītības iestādēs. Pieredzes apmaiņas braucienā delegācija tikās ar politikas veidotājiem, universitāšu, lauksaimnieku konsultāciju uzņēmuma un pašvaldību pārstāvjiem, kā arī ar pārtikas ražošanas un pārstrādes sektora uzņēmējiem.

Lai izstrādātu skolēnu ēdināšanas koncepciju, ZM darba grupa kopā ar līdz šim skolēnu ēdināšanas procesā tieši iesaistītajām personām noskaidroja būtiskākās problēmas skolēnu ēdināšanas jomā un identificēja iespējamo rīcību un pasākumus situācijas uzlabošanai.

Darba grupā dažādos formātos kopumā norisinājās 25 diskusijas, kurās vairāk nekā 30 darba grupas locekļu no skolēnu ēdināšanas sistēmā iesaistītajām valsts pārvaldes iestādēm un nevalstiskajām organizācijām vienojās par kopīgiem pasākumiem sistēmas pilnveidošanai.

Identificētās problēmas skolēnu ēdināšanas jomā un to iespējamie risinājumi ir izvērsti aprakstīti tālāk. Problēmu un to risinājumu kopsavilkums ir ietverts šī plāna IV sadaļā.

1. Nepilnības esošajā skolēnu ēdināšanas finansēšanas modelī

Patlaban visiem skolēniem izglītības iestādēs Latvijā nav vienādas iespējas saņemt garšīgu, siltu, veselīgu, kvalitatīvu un uzturvielām bagātu maltīti ik dienu, jo pašvaldībām ir atšķirīga iespēja nodrošināt līdzvērtīgu finansējuma apmēru visās klašu grupās. Tas bieži vien ir atkarīgs no pašvaldības finansiālā nodrošinājuma un tās redzējuma skolēnu ēdināšanas jautājumā.

Pašlaik katra pašvaldība skolēnu ēdināšanu organizē atšķirīgi, it īpaši saistībā ar brīvpusdienu nodrošināšanu pēc 4. klases, un tas nozīmē, ka katrā pašvaldībā, veidojot savu modeli un sistēmu, tiek patērēti lieli resursi. No finanšu ietilpības viedokļa, pārtikas un ēdināšanas iepirkumi pašvaldībās ir vieni no mazākajiem, taču no procesa organizācijas viedokļa – vieni no sarežģītākajiem. Tāpat ir novērojama liela ēdināšanas modeļu dažādība: ēdinātājs, ēdnīca skolā, ēdināšanas modeļi – porcijas vai bufete.

Daļēja 1.–4. klases finansējuma pārlikšana uz pašvaldību budžetu no 2019. gada samazināja to klašu skaitu, kurām pašvaldības nodrošināja brīvpusdienas.

Saskaņā ar LĒA sniegto informāciju un aplēsēm attiecībā uz skolēnu pusdienu finansējumu, ja finansēšanas grozā ietvertu vairāk klašu un palielinātu izmantoto resursu efektivitāti, skolēnu pusdienu cenu būtu iespējams samazināt, pamatojoties uz šādiem aspektiem:

1) vienots finansēšanas modelis lielākam klašu skaitam dotu iespēju ieviest pašapkalpošanās principu. Pašapkalpošanās ieviešana ir atkarīga no skolas mācību darba organizācijas un ēdnīcas tehniskajām iespējām, taču, to ieviešot, iespējams būtiski samazināt pārtikas atkritumus;

2) vairāku klašu ēdināšana samazina dažu resursu (telpu, darbaspēka, saimniecisko un amortizācijas izdevumu) izmaksas uz vienu bērnu;

3) vienots finansēšanas modelis samazina sistēmas administrēšanas izmaksas.

Darba grupā tika akcentēts jautājums saistībā ar atbalstu bērnu ēdināšanai pirmsskolās un vispārizglītojošās skolās pēc 4. klases. Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu valsts un pašvaldības kopīgi maksā tikai par 1.–4. klases bērnu ēdināšanu, taču tālākajā izglītības posmā situācija diemžēl krasi mainās, jo ne visas pašvaldības savās prioritātēs paredz papildu atbalsta sniegšanu skolēniem pēc 4. klases, tostarp no daudzbērnu ģimenēm, nodrošinot ēdināšanu. Bērnu vecāki ne vienmēr var nodrošināt savam bērnam pēc 4. klases iespēju iegādāties kvalitatīvas pusdienas, tāpēc daļai skolēnu pēc 4. klases rodas grūtības saņemt pilnvērtīgu ēdienu, un tas var ietekmēt skolēnu spēju kvalitatīvi iesaistīties izglītības procesā.

Risinājums: sagatavot priekšlikumus esošā skolēnu ēdināšanas finansēšanas modeļa uzlabošanai, izvērtējot iespējas turpmākajos gados pakāpeniski paplašināt bezmaksas vai daļēji valsts un pašvaldību līdzfinansētu pusdienu saņēmēju loku vismaz līdz 9. klasei, lai bērniem izglītības iestādēs būtu vienlīdzīgas iespējas saņemt kvalitatīvu un uzturvielām bagātu ēdienu, kas pagatavots no paaugstinātas kvalitātes pārtikas produktiem.

2. Iespējamā rīcība un pasākumi situācijas uzlabošanai atbilstoši darba grupā risināmiem darbības virzieniem

1. virziens
"Pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumu sistēma, tostarp ZPI kvalitātes kritēriji"

Konstatētie problēmjautājumi un iespējamie risinājumi

1.1. Nepietiekami ambiciozas prasības attiecībā uz vietējās pārtikas apjomu iepirkumā

1) ZPI regulējumā ietvertās pārtikas kvalitātes prasības nav pietiekami ambiciozas, lai iepirkumos nodrošinātu lielāku vietējo produktu pārstāvību. Pašlaik obligātās prasības ir izvirzītas tikai bioloģiskā piena un graudaugu, kā arī NPKS produktu iepirkumam.

Piemēram, saskaņā ar Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (turpmāk – LBLA) sniegto informāciju bioloģiskās produkcijas noieta stimulēšanai būtu iespējams kāpināt bioloģiskās produkcijas īpatsvaru piena produktu grupā un graudaugu produktu grupā, kā arī papildināt obligāto bioloģisko produktu klāstu ar tādām produktu grupām kā tēja, sula, dārzeņi, ogas un augļi. LBLA uzskata, ka šādu izmaiņu ieviešana (primāri par bioloģisko pienu) būtu visātrākais un vienkāršākais risinājums, lai veicinātu bioloģisko produktu nonākšanu skolu virtuvēs.

Risinājums: izdarīt grozījumus normatīvajā regulējumā, pakāpeniski palielinot pārtikas kvalitātes shēmās (NPKS, BL un LPIA) iekļauto produktu īpatsvaru atbilstoši vietējā tirgus gatavībai.

2) ZPI regulējumā pārāk liels īpatsvars atvēlēts cenai (ne lielāks kā 50 %) un pārāk mazs – ZPI kritērijiem (ne mazāks kā 35 %) saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvērtēšanā.

Risinājums: noteikt mazāku cenas un lielāku ZPI kritēriju īpatsvaru saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvērtēšanā (nepieciešami grozījumi normatīvajā regulējumā).

3) Trūkst politiskā signāla (gribas), ka publiskajos iepirkumos priekšroka dodama vietējiem produktiem.

Tā kā valstī nav vienotas nostādnes par vietējo produktu izmantošanu veselīga uztura nodrošināšanai izglītības iestādēs, arī pašvaldības savās stratēģijās gandrīz nemaz neiekļauj mērķus un principus, kas veicinātu vietējo produktu izmantošanu iepirkumos (piemēram, akcentējot  ilgtspējīgu praksi, paaugstinātus standartus u. c.).

Vienlaikus ir identificēta problēma, ka iepirkumu izsludināšana nesaskan ar lauksaimnieku ražošanas ciklu: bieži vien iepirkumi tiek izsludināti laikā, kad lauksaimnieki jau vāc ražu vai gatavojas tās novākšanai, tāpēc informāciju par produktu nepieciešamību uzzina novēloti.

Risinājums: aicināt pašvaldības savās stratēģijās iekļaut mērķus un principus, kas veicina vietējo produktu izmantošanu iepirkumos veselīga uztura nodrošināšanai izglītības iestādēs (piemēram, akcentējot  ilgtspējīgu praksi, paaugstinātus standartus u. c.).

1.2. Liels birokrātiskais slogs iepirkumu speciālistiem

Pašvaldību iepirkumu speciālisti, organizējot pārtikas piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumus, bieži vien saskaras ar dažādiem sarežģījumiem ZPI kritēriju piemērošanā, jo lielākoties trūkst zināšanu par iepirkumu organizēšanu un līdz ar to – ZPI kritēriju korektu piemērošanu. Tāpat iepirkuma dokumentācija bieži vien ir pārāk apjomīga, lai ražotājs būtu ieinteresēts iesaistīties iepirkumos. Katra pašvaldība iegulda lielu darbu, gatavojot savu dokumentāciju. Vienlaikus pasūtītājiem ir sarežģīts piegādātāju nomaiņas process pašvaldībās (rodas slogs iepirkuma dokumentācijā izvirzīto prasību dēļ), ja uzvarētājs kādu iemeslu pēc nevar piegādāt vai nepiegādā produktus.

Tādējādi iepirkuma dokumentācija netiek sagatavota pietiekami kvalitatīvi, kā to paredz attiecīgie ZPI noteikumi.

Piemēram, saskaņā ar MK noteikumu Nr. 353 prasībām pasūtītājam pārtikas produktu piegādes līgumā ir jāparedz tehniskajā specifikācijā noteikto prasību izpildes kontroles mehānisms, tostarp nosakot atbildīgās personas par kontroli un iekšējās kontroles kritērijus, kā arī nepieciešamās procedūras piegādes izmaiņu saskaņošanai un atbildība par līguma prasību neizpildi līguma darbības laikā. Tomēr bieži vien iepirkuma veicēji līgumos neparedz tehniskajā specifikācijā noteikto ZPI prasību izpildes kontroles mehānismu vai arī kritēriju soda sankciju piemērošanai situācijās, kad netiek pildīti līguma nosacījumi.

Galvenokārt tas ir skaidrojams ar to, ka vēl nav izstrādāti iepirkuma standartlīguma projekti, kas saturētu visu normatīvajos aktos prasīto informāciju.

Risinājumi:

1) sagatavot vadlīnijas iepirkuma veicējiem ("Iepirkumu ceļvedis ilgtspējīgiem pārtikas piegāžu un ēdināšanas pakalpojumiem") par to, kā jāveido iepirkums (process, kā ZPI kritēriji jāietver iepirkumā), tostarp paredzot šādus aspektus:

a) vienotu pieeju par kontroli atbildīgo personu noteikšanā;

b) lielāku elastību pārtikas produktu iepirkumos, piemēram, dodot iespēju slēgt līgumus ar vairākiem ražotājiem vienlaikus un, ja nepieciešams, nomainīt ražotājus;

c) iepirkumu līgumu un specifikāciju standartizāciju pārtikas iepirkumos, ietverot iespēju pasūtītājam kritērijus pielāgot konkrētajai situācijai. Šādu līguma paraugu varētu izmantot tās iestādes, kurās nav pietiekamas kapacitātes līguma izstrādei;

2) sistemātiskāk izglītot pašvaldību iepirkumu speciālistus, lai uzlabotu viņu zināšanas par iepirkumu veidošanu un ZPI kritēriju piemērošanu.

1.3. Nepietiekama līgumu prasību kontrole no pasūtītāju puses

Viena no nozīmīgākajām problēmām ir nepietiekama ZPI līgumos noteikto kvalitātes prasību kontrole no pasūtītāja puses. Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 353 pasūtītājam (pašvaldībai, izglītības iestādei u. c.) pārtikas produktu piegādes līguma tehniskajā specifikācijā ir jāparedz noteikto prasību izpildes kontroles mehānisms, nosakot arī atbildīgās personas par kontroli, iekšējās kontroles kritērijus, nepieciešamās procedūras piegādes izmaiņu saskaņošanai un atbildību par līguma prasību neizpildi tā darbības laikā.

Pēc PVD sniegtās informācijas par 2023. gadā veiktajām pārbaudēm ZPI līguma nosacījumu izpildes kontrolei, saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 353 2023. gadā notika 2947 pārbaudes (2022. gadā – 2333), no kurām 44,4 % (2022. gadā – 49,2 %) konstatēta produktu neatbilstība ZPI līgumā noteiktajām paaugstinātas kvalitātes prasībām.

Savukārt no 2023. gadā pārbaudītā 48 481 produkta (2022. g. – 21 164) iepirkuma līgumā noteiktajām NPKS, BL vai LPIA prasībām neatbilda 7,5 % (2022. g. – 8,7 %), tostarp

• maize, milti, graudaugu produkti – pārbaudīts 14 101 produkts, no tiem neatbilstoši 6,4 % (2022. g. – 7,4 %);

• piens un piena produkti – 10 454, no tiem neatbilstoši 4,0 % (2022. g. – 6,6 %);

• augļi, ogas, dārzeņi, kartupeļi – 7250, no tiem neatbilstoši 9,4 % (2022. g. – 12,4 %);

• gaļa un gaļas produkti – 6257, no tiem neatbilstoši 6,5 % (2022. g. – 8,4 %);

• olas – 1819, no tiem neatbilstošas 18,0 % (2022. g. – 22,5 %);

• zivju produkti – 622, no tiem neatbilstoši 2,9 % (2022. g. – 3,8 %);

• citi, piemēram, ievārījumi, konservēti dārzeņi, medus, sulas – 7978, no tiem neatbilstoši – 11,4 % (2022. g. – 8,0 %).

Pašvaldību pārstāvji ir informējuši, ka produktu saņēmēji bieži vien nevar gūt pārliecību, no kurienes ir tikuši piegādāti nefasēti dārzeņi un augļi, tāpēc būtu jānodrošina, lai uz produktiem tiek norādīts ražotājs.

Pašlaik šos produktus iespējams izsekot pēc pavaddokumentiem, rēķiniem un līgumiem, bet, ja produkts pie vairumtirgotāja ir iepakots, vairumtirgotāja rēķinos var nebūt uzrādīts produkta ražotājs (audzētājs). Ja augļi un dārzeņi ir iepakoti, marķējumā jānorāda augļu un dārzeņu izcelsmes valsts, ražotājs (audzētājs) vai iepakotājs un (vai) izplatītājs. Tas nozīmē, ka iespējams norādīt tikai izplatītāju, kas var būt Latvijas vairumtirgotājs, bet ražotājs vai audzētājs var būt arī no citas valsts. Būtu nepieciešams īstenot pasākumus, lai pavaddokumentos un marķējumā būtu informācija par audzētāju. Tas ļautu iepirkuma procesā iesaistītajām personām un atbildīgajām iestādēm kontrolēt un pārbaudīt, vai saimniecībā pietiekamā platībā tiek audzēti šādi dārzeņi, augļi un ogas.

Arī Agroresursu un ekonomikas institūta pētījumā "Paaugstinātas kvalitātes pārtikas produktu potenciāls ZPI"³¹ (2022) norādīts, ka valsts un pašvaldību iestādēs kontroles procedūras par piegādāto preču atbilstību NPKS, BL vai LPIA kvalitātes prasībām galvenokārt ir saistāmas ar dokumentārām pārbaudēm un preču fizisku apskati (iepakojums, preču bojājumi, marķējums), taču reālas atvestās produkcijas izsekojamības pārbaudes un atbilstības noteikšana NKPS, BL vai LPIA notiek reti vai arī nemaz. Viens no pētnieku ieteikumiem ir pastiprināt kontroles, lai nodrošinātu pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu kvalitāti atbilstoši līguma prasībām, tostarp ieviešot izsekojamības kodus preču piegādes pavadzīmēs, lai izvairītos no neatbilstošas kvalitātes produktu piegādes un sertifikātu viltošanas.

Savukārt, piemēram, izsekojamības un līgumu kontroles uzlabošanai LBLA priekšlikums ir iekļaut skolēnu ēdināšanu bioloģiskās ēdināšanas sertifikācijas shēmā, šādu obligātu prasību ietverot MK noteikumos Nr. 353 un vienlaikus atvieglojot bioloģiskās ēdināšanas sertificēšanas prasības.

Risinājumi:

1) iepirkumu uzraudzības pilnveidošana (kontroles mehānismu un sankciju pilnveidošana), izvērtējot iespējas ieviest vienotu īso pārtikas piegādes ķēžu un iepirkumu izsekojamības (piemēram, kvadrātkodu) digitālu sistēmu pārtikas produktu izsekojamības nodrošināšanai publiskajos iepirkumos;

2) iepirkumu speciālistu izglītošana. Izglītošanai un apmācībai ir liela nozīme, lai pasūtītājs ne tikai formāli, bet arī praktiski dzīvē ieviestu ZPI prasības – stingrāk kontrolētu pasūtījuma izpildi un vērstos pret līguma saistību nepildītāju, kā to nosaka MK noteikumi Nr. 353.

1.4. Vienveidīga pieeja iepirkuma metožu izmantošanā

Patlaban Latvijā diezgan kūtri tiek izmantotas jaunas iepirkuma metodes, jo tiek uzskatīts, ka tās ir sarežģītas, kā arī trūkst zināšanu par šo sistēmu izmantošanu praksē.

Dinamisko iepirkumu sistēmu var izmantot kā ēdināšanas pakalpojumu, tā arī pārtikas produktu iepirkšanai. Dinamiskā iepirkumu sistēma gan nav risinājums, lai novērstu pilnīgi visas problēmas, tomēr ir vairāki ieguvumi un, iespējams, būtiskākais ir birokrātiskā sloga samazināšana. Līdz šim Eiropā šis modelis tiek izmantots maz, tomēr vērojama aizvien plašāka tā izmantošanas tendence. Tā kā dinamiskā iepirkumu sistēma tiek izmantota standarta produktiem un pakalpojumiem (bieži lietojamiem un tirgū plaši pieejamiem pakalpojumiem), šīs metodes piemērošanai būtu nepieciešams standartizēt iepirkuma prasības.

Risinājums: rīkot informatīvus seminārus un īstenot izmēģinājuma projektu jaunu iepirkuma metožu, piemēram,  dinamiskās iepirkumu sistēmas, plašākas izmantošanas veicināšanai vietējās pārtikas  iegādē.

Izšķiroša nozīme izmēģinājuma projekta īstenošanā būs pašiem pasūtītājiem, kuru rīcībā ir visa informācija par vajadzībām un to apjomu, standarta prasībām un citiem apstākļiem projekta veiksmīgai norisei.

2. virziens
"Vietējo pārtikas ražotāju potenciāls skolu nodrošināšanai ar pārtikas produktiem"

Paaugstinātas kvalitātes produktiem ir piešķirtas salīdzinošas priekšrocības dalībai ZPI (MK noteikumi Nr. 353), lai valsts un pašvaldības iestāžu iepirkumos veicinātu ilgtspējīgo produktu iekļaušanu un noietu.

Paaugstinātas kvalitātes produkti

1. NPKS produkti

2023. gada beigās starp NPKS produktiem bija plašs labi atpazīstamu pārtikas produktu klāsts, kopumā to bija 931, tajā skaitā 616 produktu, kas marķēti ar norādi "Zaļā karotīte", un 315 produktu ar "Bordo karotīti".

2023. gada beigās NPKS bija iesaistījušies 193 uzņēmumi, no kuriem 138 ir "Zaļās karotītes" produktu ražotāji un 55 uzņēmumi – "Bordo karotītes" produktu ražotāji.

2. BL produkti

Bioloģiskās lauksaimniecības reģistrēto operatoru skaits līdz 2023. gadam bija salīdzinoši stabils: 2023. gadā bija 4453 bioloģiskās lauksaimniecības operatori, no kuriem 3904 nodarbojās ar primārās produkcijas ražošanu. Operatoru skaits 2024. gadā samazinājās par nepilniem 12 %, un šī samazinājuma iemesli galvenokārt ir paaudžu maiņa, saimnieciskās darbības pārtraukšana, bioloģiskās produkcijas tirgus (cenas) krišanās, kā arī nevēlēšanās uzņemties jaunas piecu gadu saistības.

Pamatojoties uz PVD sniegto informāciju, 2025. gada 1. janvārī bioloģiskās lauksaimniecības primārās produkcijas ražotāju skaits nedaudz palielinās, pakāpjoties līdz 3396 saimniecībām, kas ir vidēji 6,4 % no visām lauku saimniecībām.

2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu ir palielinājies graudu pārstrādes un cietes ražošanas produkcijas apjoms, sasniedzot 28 742 tonnas, kā arī gaļas un gaļas produktu ražošana, sasniedzot 5479 tonnas, bet nedaudz samazinājies augļu, ogu, dārzeņu un kartupeļu pārstrādes apjoms (3451 tonna). Palielinājies arī piena un piena produktu pārstrādes apjoms, sasniedzot 3626 tonnas. Uzņēmumu skaits gaļas, graudu malšanas produktu, augļu, ogu, dārzeņu un kartupeļu pārstrādes un cietes ražošanā un lopbarības ražošanas nozarēs ir samazinājies, toties palielinājies maizes, mīklas izstrādājumu, dzērienu ražošanas un piena produktu ražošanas nozarēs. Informācija par 2024. gadā saražotās pārstrādātās produkcijas apjomu būs pieejama pēc 2025. gada jūlija.

3. LPIA sistēmas produkti

Atbilstoši Valsts augu aizsardzības dienesta (turpmāk – VAAD) apkopotajai informācijai 2023. gadā bija 476 lauksaimniecības kultūraugu audzētāji (saimniecības), kas izmanto integrētās audzēšanas metodi, apsaimniekojot 16 580 hektāru lielas augļu un dārzeņu platības.

Dārzeņi 2023. gadā integrēti tika audzēti 62,3 % no visas kopējās dārzeņu stādījumu platības, bet augļukoki un ogulāji (tostarp zemenes) – 25,9 % no visas kopējās augļukoku un ogulāju stādījumu platības (sk. 4. tabulu).

4. tabula. LPIA sistēmā reģistrētās saimniecības un to platība

Konstatētie problēmjautājumi un iespējamie risinājumi

2.1. Paaugstinātas kvalitātes produkti, it īpaši bioloģiskā produkcija, pārsvarā ir dārgāki nekā konvencionāli ražota produkcija

Tā kā vietējā, sevišķi bioloģiskā, produkcija pārsvarā ir dārgāka, ne visas skolas vai pašvaldības to var atļauties. Tas nozīmē, ka būtu jāizvērtē iespēja paredzēt atsevišķu atbalstu bioloģisko un citu paaugstinātas kvalitātes produktu sadārdzinājuma daļējai kompensēšanai.

Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā 2023.–2027. gadam (turpmāk – KLP SP 2023.–2027. gadam) paredzēts atbalsts kvalitātes shēmām un sadarbībai (tostarp noliktavu veidošanai, loģistikas nodrošināšanai).

Igaunijā  ir  ieviests atbalsts, kas palīdz daļēji kompensēt bioloģiskās pārtikas sadārdzinājuma papildu izmaksas izglītības iestādēm. Arī Lietuvā ir ieviests atbalsts, lai veicinātu atbilstoši valsts pārtikas kvalitātes sistēmai ražotu bioloģisko un pārtikas produktu izmantošanu pirmsskolas izglītības iestādēs. Igaunijā ar zemkopības ministra rīkojumu (spēkā stāšanās datums 12.07.2022.) ir apstiprināts atbalsta pasākums "Atbalsts bioloģiskās pārtikas un bioloģisko sastāvdaļu saturošas pārtikas nodrošināšanai izglītības iestādēs", kas vērsts uz bioloģiskās pārtikas nodrošināšanu pirmsskolas vecuma bērniem un vispārizglītojošo skolu audzēkņiem, un tas palīdz daļēji kompensēt bioloģiskās pārtikas sadārdzinājuma papildu izmaksas izglītības iestādēm. Atbalsta budžets 2022. gadā bija paredzēts 673 500 EUR apmērā.³²

Lietuvā ar lauksaimniecības ministra 2019. gada rīkojumu ir apstiprināts atbalsta pasākums "Atbalsta noteikumi atbilstoši valsts pārtikas kvalitātes sistēmai ražotu bioloģisko un pārtikas produktu patēriņa veicināšanai pirmsskolas izglītības iestādēs", lai veicinātu to bioloģisko un pārtikas produktu izmantošanu pirmsskolas izglītības iestādēs, kuri ražoti atbilstoši valsts pārtikas kvalitātes sistēmai. Atbalsts no valsts budžeta līdzekļiem tiek sniegts pirmsskolas izglītības iestādēm, kā arī daudzfunkcionālajiem centriem un bērnu izglītības iestādēm, kas strādā arī ar pirmsskolas vai pirmsskolas izglītības programmām un apņemas ēdināt bērnus ar pārtiku, kura ražota saskaņā ar kvalitātes sistēmām.³³

KLP SP 2023.–2027. gadam paredzētās atbalsta intervences LA18 "Pārtikas kvalitātes shēmas" īstenošanai atvēlēti 12 milj. EUR. Atbalsta mērķis ir veicināt lauksaimniecības produktu ražotāju un pārtikas apritē iesaistīto pārstrādes uzņēmumu iesaistīšanos pārtikas kvalitātes shēmās, tā sekmējot kvalitatīvu pārtikas produktu ražošanu, apstrādi un pārstrādi un to nokļūšanu mazumtirdzniecībā. Atbalsta ieviešanai tika sagatavoti Ministru kabineta 2023. gada 12. decembra noteikumi Nr. 746 "Atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē "Pārtikas kvalitātes shēmas""³⁴.

Risinājums: izmantot ES un valstī paredzētos atbalsta instrumentus ražotājiem:

1) ieviest Latvijā sistēmu vietējo produktu (BL, NPKS) atbalstam, ja tie tiek iepirkti skolēnu ēdināšanai, izstrādājot jaunu normatīvo regulējumu vai izdarot grozījumus esošajā regulējumā kvalitātes shēmu atbalstam;

2) atbalstīt efektīvu reģionālo noliktavu izveidi dārzeņu un citu pārtikas produktu uzglabāšanai ar pārstrādes un pirmapstrādes iespējām.

2.2. Nepietiekama informācija par iepirkumos nepieciešamo ZPI prasībām atbilstošu produktu daudzumu un pieejamību

Pašlaik netiek saražots pietiekams ZPI prasībām atbilstošu produktu, īpaši dārzeņu un gaļas, daudzums, kas būtu nepieciešams publiskos iepirkumos.

Tāpat pašlaik trūkst reāllaikā pieejamu digitālo datu sistēmas modelēšanai un uzraudzībai (piemēram, par nepieciešamo produktu daudzumu, kartēts skolu tīkls ar skolēniem pa vecumu grupām) un nav arī pieejama statistikas informācija par vietējās pārtikas īpatsvaru iepirkumos, tostarp skolēnu ēdināšanas sistēmā.

Lai lauksaimniekus motivētu vairāk ražot nepieciešamos produktus, ir svarīgi laikus sniegt informāciju par pieprasījuma daudzumu pa produktu veidiem un skolām konkrētā teritorijā 3–5 gadu periodā, tostarp atsevišķi izdalot nacionālās pārtikas kvalitātes shēmai, bioloģiskās lauksaimniecības shēmai vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas nosacījumiem atbilstošo produktu daudzumu.

Risinājumi:

1) motivēt lauksaimniekus un pārtikas ražotājus iesaistīties skolēnu ēdināšanas sistēmā un viņus informēt par šādu iespēju;

2) prognozēt nepieciešamo produktu daudzumu 3–5 gadu periodā pa teritoriālajām vienībām, lai ražotājiem būtu iespēja laikus plānot ražošanas apjomu. Tikai prognozējama ilgtermiņa sadarbība un noslēgtās vienošanās lauksaimniekam dotu drošību, lai mainītu ražošanas tehnoloģijas, saimniekošanas metodes vai kultūras, kas atbilst ZPI prasībām.

2.3. Pašvaldībās visiem bērniem netiek nodrošināta iespēja saņemt līdzvērtīgu maltīti

Pašlaik katra pašvaldība izstrādā savu ēdienkarti un tās izstrādē tiek ņemti vērā dažādi aspekti, piemēram, virtuvju aprīkojums, pieejamais finansējums, produktu pieejamība un iepirkums, ēdiena pasniegšanas iespējas, bērnu vēlmes, pavāra prasmes u. c.

Tāpat ēdienkartes tiek veidotas tā, lai primāri ievērotu MK noteikumu Nr. 172 prasības, nepietiekamu uzsvaru liekot uz vietējo produktu iekļaušanu. Tas norāda, ka jautājums par skolas maltīšu līdzvērtīgumu dažādās pašvaldībās ir risināms kompleksi, apzinot visus ietekmes faktorus.

SPKC ir izstrādājis paraugēdienkartes izglītības iestāžu izglītojamajiem, un tās ir publicētas SPKC tīmekļvietnē³⁵, taču šo paraugēdienkaršu izmantošana nav obligāta. Tās ir izstrādātas, lai atvieglotu sabiedrisko institūciju (ne tikai skolu) ēdināšanas pakalpojumu un ēdienkartes plānošanu, kā arī lai sniegtu idejas jaunu, mūsdienīgu un dažādu maltīšu iekļaušanai iestādes ēdienkartē, veicinot veselīgus uztura paradumus. Paraugos izmantota modernāka pieeja, iespēju robežās ņemot vērā bērnu un jauniešu vēlmes un viedokli par to, kurus pārtikas produktus, kāda veida ēdienu un dzērienus skolēni vēlētos, tā veicinot arī lielāku iespēju, ka bērni šīs maltītes apēdīs un uzņems dienā nepieciešamo uzturvielu daudzumu. Paraugēdienkartēm ir ieteikuma raksturs, un tajās jau pašlaik ir ņemta vērā produktu sezonalitāte un integrēti vietējas izcelsmes pārtikas produkti, taču tās nav aktualizētas atbilstoši pēdējo MK noteikumu Nr.172 grozījumiem.

SPKC, lai noskaidrotu paraugēdienkaršu aktualizēšanas nepieciešamību, aptaujāja izglītības iestāžu ēdinātājus. Aptaujas rezultāti norāda, ka no aptaujātajiem ēdinātājiem, lai gan tie ir labi informēti (78 %) par SPKC izstrādātajām paraugēdienkartēm, tostarp par to saturu un atrašanās vietu, tās izmanto tikai 17 %. Ņemot vērā aptaujas datus un regulāros grozījumus normatīvajā regulējumā, kā arī paraugēdienkaršu izstrādes un aktualizācijas salīdzinoši lielās izmaksas, pašlaik paraugēdienkaršu aktualizēšana nav izmaksu efektīvs pasākums. Tomēr standartizēta paraugēdienkarte varētu veicināt līdzvērtīgu maltīšu nodrošināšanu visiem bērniem.

Tādēļ būtu nepieciešams izvērtēt nepieciešamību izstrādāt vienotas standarta ēdienkartes (piemēram, pamatojoties uz SPKC izstrādātajām paraugēdienkartēm), iekļaujot tajās vairāk vietējo produktu, kas ļautu precīzāk prognozēt nepieciešamo produktu daudzumu, proti, vienam bērnam nepieciešamo produktu grozu gadam.

Risinājums: izstrādāt skolēnu ilgtspējīgas ēdināšanas organizēšanas vadlīnijas un izvērtēt iespējas izstrādāt vienotas standarta ēdienkartes (piemēram, pamatojoties uz SPKC izstrādātajām paraugēdienkartēm).

2.4. Nepietiekama sadarbība pārtikas produktu piedāvājuma sagatavošanā (kooperācijas vai citas apvienošanās formas veicināšana)

Centralizētos iepirkumus ir iespējams dalīt daļās arī pēc vajadzības (piemēram, piegādes vietas), dodot iespēju piedalīties arī maziem un vidējiem uzņēmumiem. Centralizētie (lielie) iepirkumi un vienlaikus kooperatīvu nepietiekamība ierobežo lauksaimnieku un pārtikas ražotāju iespējas piedalīties lielos iepirkumos.

KLP SP ir paredzēts atbalsts pārtikas īso piegādes ķēžu veidošanai, tostarp ZPI nodrošināšanai (KLP SP intervence LA20 "Sadarbība pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšanai un piedāvājuma nodrošināšanai"), intervences īstenošanai atvēlot 16 milj. EUR. Mērķis ir veicināt vietējās produkcijas ilgtspējīgu patēriņu un kopīgu piedāvājumu veidošanu, tā radot lielāku iespēju nodrošināt vietējo ražotāju izaudzētu un pārstrādātu kvalitatīvu pārtikas produktu pieejamību arī sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietās (kafejnīcās, restorānos, izglītības, sociālās aprūpes, ārstniecības iestādēs u. c.) un vienlaikus veicinot vietējo ražotāju iespējas realizēt saražoto produkciju.

Apzinoties kooperācijas un kopsadarbības nozīmi, KLP SP 2023.–2027. gada periodam ietverta ES atbalsta shēma atzītu ražotāju organizāciju darbībai, lai mudinātu ražotājus savstarpēji sadarboties un kopīgi tirgot savus produktus. Par saņemto atbalstu atzītās ražotāju organizācijas īsteno investīcijas un darbības saistībā ar ražošanas plānošanu, attiecināmo produktu kvalitātes uzlabošanu un vides aizsardzību, kā arī citas intervences.

Lai varētu īstenot apstiprinātās darbības programmas un saņemt ES atbalstu, ražotāju organizācijai ir jāiegūst atzītas ražotāju organizācijas statuss un jāsagatavo darbības programma.

Augļu un dārzeņu ražotāju organizāciju darbībai kopumā visam periodam KLP SP 2023.–2027. gadam ir paredzēti 2,9 milj. EUR. Augļu un dārzeņu ražotāju organizāciju pamatdarbība ir saistīta ar tās biedru piedāvājuma koncentrāciju un to produktu piedāvājumu tirgū. Pašlaik Latvijā darbojas piecas atzītas augļu un dārzeņu ražotāju organizācijas, kas apvieno 54 profesionālos augļu, ogu un dārzeņu audzētājus. Šajā plānošanas periodā tiks sniegts atbalsts ražotāju organizācijām, lai tās varētu īstenot savas darbības programmas ne tikai augļu un dārzeņu, bet arī piena, cūkgaļas, liellopu gaļas, graudaugu un pākšaugu nozarē. Atzītām ražotāju organizācijām citās nozarēs visam plānošanas periodam ir paredzēts finansējums 4 milj. EUR apmērā.

Ministru kabineta 2023. gada 25. aprīļa noteikumi Nr. 203 "Ražotāju organizāciju atzīšanas un atbalsta piešķiršanas kārtība" nosaka ražotāju organizācijas atzīšanas kritērijus, atzīšanas un tās atsaukšanas kārtību, darbības nosacījumus un kontroles kārtību, iestādi, kas atzīst un kontrolē ražotāju organizācijas, kārtību, kādā ražotāju organizācijām piešķir atbalstu, kā arī šī atbalsta administrēšanas un uzraudzības kārtību.

Lai veicinātu kooperāciju lauksaimniecības nozarē, stiprinot lauksaimnieku nozīmi pārtikas ražošanas ķēdē, KLP SP 2023.–2027. gadam ir paredzēts atbalsts kooperatīvu izveidei (LA9 "Ražotāju grupu un organizāciju izveide"). Atbalsta kopējais publiskais finansējums ir 1,5 milj. EUR. Tā mērķis ir ražošanas procesa un saražotās produkcijas pielāgošana tirgus prasībām, preču sagatavošana pārdošanai, kā arī pārdošanas centralizācijas un piegādes nodrošināšana, vienotu prasību izstrāde attiecībā uz ražošanas informāciju, īpaši attiecībā uz ražas novākšanu un pieejamību, uzņēmējdarbības un tirgvedības prasmju attīstīšana un inovatīvu procesu organizēšana un veicināšana.

Savukārt saistībā ar investīciju atbalstu intervencē LA4.1.1. "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" atbilstīgām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvām sabiedrībām ir iespējams pretendēt uz atbalstu ieguldījumiem konkurētspējas stiprināšanā (11,3 milj. EUR), tā stiprinot esošās kooperatīvās sabiedrības un veicinot jaunu kooperatīvo sabiedrību attīstību, īpaši nozarēs, kurās ir vāja kooperācija. Sevišķi nepieciešams stiprināt mazo un vidējo saimniecību kooperāciju, jo tām ir grūti nodrošināt atbilstību noieta tirgus prasībām, bet ar apvienošanos kooperatīvajās sabiedrības tiek veicināta lauku saimniecību ražošanas izmaksu samazināšana, piedāvājuma koncentrēšana, piekļuve tirgiem un ražīguma celšana.

Risinājums: jāievieš KLP SP paredzētie pasākumi, kas veicinās vietējo ražotāju apvienošanos, lai nodrošinātu

• iepirkumam nepieciešamo apjomu un sortimentu, tā plānošanu;

• vietējo ražoto preču piegādi no viena, nevis 5–10 dažādiem piegādātājiem;

• atvērtību un elastību jaunu piegādātāju iesaistīšanā;

• labāku produktu izsekojamību;

• iespēju produktus kvalitatīvi uzglabāt un veikt to pirmapstrādi;

• samazinātus izdevumus, ražotājam piegādājot preci vienam kooperatīvam;

• samazinātus izdevumus, organizējot kopīgu skolu apgādes loģistiku;

• pirmapstrādi un pārstrādi, kas veicina ēdiena gatavošanas procesā radīto atkritumu daudzuma samazināšanu, tā optimizējot virtuves darbu u. c.

2.5. Pasūtītājiem trūkst vienotu informācijas avotu par vietējiem produktiem un to pieejamību

Pasūtītājiem un ēdinātājiem ir grūti atrast uzticamus pārtikas produktu piegādātājus, kas nodrošinātu nemainīgas kvalitātes produktu pastāvīgu piegādi. 

2.5.1. Elektronisko iepirkumu sistēmas attīstība

Atbilstoši PIL un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā noteiktajai kārtībai valsts un pašvaldību iestādes iepirkumiem izmanto Elektronisko iepirkumu sistēmu (turpmāk – EIS). Tās darbību no 2009. gada 1. jūnija nodrošina Valsts reģionālās attīstības aģentūra³⁶, kas no 2024. gada 1. septembra reorganizēta par Valsts digitālās attīstības aģentūru (turpmāk – VDAA). VDAA nodrošina centralizētu iepirkuma procedūru rīkošanu un iepirkuma līgumu (vispārīgo vienošanos) slēgšanu par preču un pakalpojumu piegādi EIS e-pasūtījumu apakšsistēmas lietotājiem. Atbilstoši centralizēto iepirkumu procedūru rezultātiem EIS piegādātājiem dod iespēju vienā vai vairākos Latvijas Republikas piegādes reģionos piedāvāt preces EIS reģistrētajiem pircējiem par cenām, kas nepārsniedz attiecīgo centralizēto konkursu piedāvājumos norādīto. Turklāt EIS paredz vairākus mehānismus, kuru mērķis ir arī šaura profila uzņēmumiem dot iespēju veiksmīgi piedāvāt savas preces un pakalpojumus, piemēram, iespēja EIS piedāvāt preces tikai kādā atsevišķā iepirkuma priekšmeta daļā vai tikai vienu preci vienā iepirkuma priekšmeta daļā.³⁷

Patlaban no pārtikas preču kataloga iespējams iegādāties preces, kurām ir vidējs vai ilgs uzglabāšanas termiņš, un veidot uzkrājumus, tā ka nav vajadzīgi regulāri ikdienas pasūtījumi.

Svarīgi piebilst, ka EIS izmanto visas iestādes, kas atbilst pasūtītāja statusam PIL un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē. Tādējādi EIS dod iespēju iegādāties pārtikas produktus tikai valsts iestādēm, pašvaldībām un pašvaldību iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām, taču to nevar izmantot komersanti, kas darbojas ēdināšanas jomā. Pašreizējā situācijā izglītības iestādēs ēdināšana lielākoties tiek nodrošināta ārpakalpojumā, iestādēm slēdzot līgumu ar iepirkumā tiesības ieguvušo ēdināšanas pakalpojuma komersantu.

Risinājums: attīstīt EIS sistēmas produktu katalogu, to papildinot ar atsauci uz vienoto īso pārtikas piegādes ķēžu un iepirkumu izsekojamības digitālo sistēmu. Pārtikas piegādes ķēžu un iepirkumu izsekojamības digitālajā sistēmā vienuviet būtu pieejami tie pārtikas produkti, ko pasūtītāji saņemtu tieši no ražotāja pēc pārtikas piegādes iepirkuma.

2.5.2. Virtuālais katalogs un zīmols "Novada garša"

Saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu LLKC ir privāta kapitālsabiedrība, kuras daļas pieder tās dibinātājiem – ZM (99,32 % kapitāla daļu), kas ir valstij piederošo kapitāla daļu turētāja, un biedrībai "Latvijas Zemnieku federācija" (0,68 % kapitāla daļu).

LLKC darbojas visā Latvijas teritorijā, un tam ir 26 reģionālie biroji, kas īsteno darbības komercsabiedrībai izvirzīto mērķu izpildei. LLKC darbība galvenokārt ir saistīta ar tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, un tā arī īsteno komercdarbību, brīvā tirgū sniedzot pakalpojumus tādās jomās, kurās tirgus nav spējīgs apmierināt sabiedrības intereses un sistemātiski rodas pakalpojumu nepietiekamība.

LLKC ir liela nozīme valstij stratēģiski svarīgā tautsaimniecības nozarē – lauksaimniecības nozares attīstības veicināšanā, nodrošinot LLKC deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi:

• saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 30. septembra noteikumu Nr. 599 "Noteikumi par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (turpmāk – ELFLA), Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī par valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku un zivsaimniecības attīstībai finansējuma administrēšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā" 20.1. apakšpunktu LLKC deleģēts nodrošināt tehnikas un iekārtu cenu vērtēšanas ekspertu komisijas darbību, lai noteiktu tehnikas un iekārtu vienību izmaksu standarta likmi un iekļautu Tehnikas un iekārtu katalogā, tādējādi vienkāršojot projektu faktisko izmaksu uzskaiti un mazinot administratīvo slogu gan projektu vērtētājiem, gan uzņēmējiem (lauksaimniekiem);

• saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 4. aprīļa noteikumiem Nr. 195 "Lauku saimniecību uzskaites datu tīkla izveidošanas, uzturēšanas un darbības kārtība" LLKC pārziņā ir grāmatvedības datu vākšana no 1000 saimniecībām Saimniecību uzskaites datu tīkla nodrošināšanai. Šajā sadarbībā saimniekiem tiek iegūta atgriezeniskā saite ekonomiskajai analīzei un salīdzinājumam ar līdzīgas nozares un lieluma saimniecību grupu. Datu analīze un to turpmāka izmantošana lēmumu pieņemšanā un plānošanā ir viena no LLKC galvenajām kompetencēm, turklāt LLKC sniedz atbilstošos pakalpojumus 26 reģionālajos konsultāciju birojos visā Latvijas teritorijā;

• saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumiem Nr. 798 "Kultūraugu ražības prognozēšanas un bruto seguma aprēķināšanas kārtība" LLKC prognozē kultūraugu ražību un aprēķina bruto segumu par augkopības kultūru un lauksaimniecības dzīvnieku grupām. Šos pienākumus LLKC īsteno kopš 1994. gada, veicot bruto segumu aprēķinus par 212 dažādām kultūru un dzīvnieku audzēšanas tehnoloģijām. Tas dod iespēju LLKC nodrošināt kvalificētu ekspertīzi un konsultāciju atbalstu dažādu nozaru uzņēmējiem;

• ievērojot Ministru kabineta 2023. gada 31. janvāra noteikumu Nr. 50 "Kārtība, kādā administrē un uzrauga Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2023.–2027. gada plānošanas periodā" 11.1. apakšpunktā noteikto, LLKC uztur lauku saimniecību pārvaldības sistēmu. Lauku saimniecību pārvaldības sistēma "Mans lauks" nodrošina integrāciju ar Zemkopības ministrijas datu reģistriem, lai lauksaimniekiem mazinātu administratīvo slogu.

Ņemot vērā LLKC kompetenci, reģionālo pārklājumu un ciešo sadarbību ar lauksaimniekiem un ražotājiem, iestāde ne tikai ir atbildīga par platformas darbu, bet arī pilda nozīmīgu lauksaimnieku informēšanas, apmācības un popularizēšanas darbu (atbalsta funkciju). Vienlaikus izceļams ir LLKC darbs un pieredze iepirkumu jomā, ieguldījums dažādu platformu attīstībā, nozares pārzināšana, kā arī pieredze citu valsts funkciju izpildē.

LLKC ir radījis virtuālo katalogu un zīmolu "Novada garša", lai veicinātu Latvijā ražotu pārtikas produktu atpazīstamību un sekmētu to virzīšanu tirgū. Katalogs tika publiskots 2019. gadā, un tajā atrodama informācija par gandrīz 1000 saimniecībām visā Latvijā.

Īstenojot projektu Nr. 21-00-S0INV06-000001 "Digitālās platformas izstrāde informēšanai par lauksaimniecības produktu pieejamību", 2021. gadā virtuālajam katalogam ar spēcīgu informatīvo un sadarbību veicinošu funkciju tika pievienota darījuma platforma "E-tirgus" – izveidots un ar uzskaites sistēmu "Mans lauks" savienots noliktavas bloks, radīts darījumu un maksāšanas komponents, dodot iespēju B2C un B2B klientiem iegādāties pārtikas produktus elektroniski, kā arī nodrošināta lietotāju reģistrācijas datu validācija un cita veida funkcionalitāte.

2023. gadā tika apstiprināts projekts Nr. 23-00-S0INZ01-000001 "Digitālās platformas izmantošanas iespēju attīstība un paplašināšana visā pārtikas ķēdē", kura mērķis ir pilnveidot digitālo platformu www.novadagarsa.lv, lai lauksaimniecības produktu un pārtikas ražotājiem paplašinātu tās izmantošanas iespējas konkurētspējas stiprināšanai visā pārtikas ķēdē.

Patlaban katalogs ir brīvprātīgs, un informācijas atjaunošana vēl arvien prasa daudz manuāla darba. Tā kā pārtikas ražotāji un pārstrādātāji ir gan fiziskas, gan juridiskas personas, lai īso pārtikas piegādes ķēdes dalībnieku un produktu reģistrs būtu pilnīgs, nepieciešama pilnīga informācija par abiem subjektiem no PVD, VAAD, LAD³⁸, Uzņēmumu reģistra (turpmāk – UR), Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) u. c. nepieciešamajiem reģistriem. Pašlaik īso pārtikas piegādes ķēdes dalībnieku un produktu reģistrā (vēl norisinās programmēšanas darbi) ir iekļauta informācija tikai par juridiskajām personām, jo publiski ir pieejami to reģistrācijas numuri.

Projekta īstenošanā un īso pārtikas piegādes ķēdes dalībnieku un produktu reģistra veidošanā izmantojamie datu avoti atbilstības pārbaudes servisam:

• PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrs, kurā pieejami dati par reģistrētajiem subjektiem (fiziskām un juridiskām personām) un objektiem, kuros notiek darbības, kā arī objektos reģistrētajiem darbības veidiem atbilstoši PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu darbības veidu klasifikatoram.

Publiski pieejamajā daļā ir juridisko personu reģistrācijas numuri, bet trūkst fizisko personu reģistrācijas numuru, tāpēc LLKC piešķiramas tiesības apstrādāt fizisko personu reģistrācijas numurus no šī paša datu avota.

• Latvijas Uzņēmumu reģistrā pieejama informācija par juridiskās personas reģistrācijas statusu (vai nav maksātnespējas, likvidācijas procesa), informācija par to, vai juridiskā persona nav iekļauta sankcionēto reģistrā, un to fizisko personu saraksts (valde, prokūristi), kuras var pārstāvēt uzņēmumu. Lai šo informāciju iegūtu, juridiskām personām nepieciešams norādīt tikai uzņēmuma reģistrācijas numuru, tāpēc pašlaik pieejamā informācija no Uzņēmumu reģistra ir pietiekama.

• VID publiskajā datubāzē pieejama informācija par nodokļu maksātāja reģistrācijas statusu, nodokļu parādu esamību un VID reģistrētajām struktūrvienībām. Lai šo informāciju iegūtu, juridiskām personām nepieciešams norādīt uzņēmuma nosaukumu un reģistrācijas numuru, bet fiziskām personām – vārdu un uzvārdu un fiziskās personas reģistrācijas kodu (personas kodu). Tas nozīmē, ka pašlaik pieejamā informācija no VID publiskās datubāzes ir pietiekama.

• Bioloģisko lauksaimnieku reģistrā³⁹ pieejama informācija par fiziskajai vai juridiskajai personai izsniegto aktīvo bioloģiskās ražošanas operatora sertifikātu. Lai šo informāciju iegūtu, fiziskām un juridiskām personām nepieciešams norādīt operatora nacionālo identifikatoru – personas kodu vai reģistrācijas numuru. Pašlaik ir pieejami visi bioloģisko lauksaimnieku reģistrā reģistrētie subjekti, bet bez fizisko personu reģistrācijas numuriem, tāpēc LLKC jāpiešķir tiesības apstrādāt fizisko personu reģistrācijas numurus no šī paša datu avota.

• VAAD Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā pieejama informācija par attiecīgās fiziskās vai juridiskās personas esību šajā reģistrā. Lai šo informāciju iegūtu, fiziskām un juridiskām personām nepieciešams norādīt personas kodu vai reģistrācijas numuru. Pašlaik ir pieejami visi VAAD reģistrā reģistrētie subjekti, bet bez fizisko personu reģistrācijas numuriem, tāpēc LLKC jāpiešķir tiesības apstrādāt fizisko personu reģistrācijas numurus no šī paša datu avota.

• PVD Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktu un to ražotāju reģistrā pieejama informācija par attiecīgās fiziskās vai juridiskās personas esību šajā reģistrā. Lai šo informāciju varētu ielasīt, fiziskām un juridiskām personām nepieciešams norādīt personas kodu vai reģistrācijas numuru. Pašlaik ir pieejami visi šajā reģistrā reģistrētie subjekti, bet bez fizisko personu reģistrācijas numuriem, tāpēc LLKC jāpiešķir tiesības apstrādāt fizisko personu reģistrācijas numurus no šī paša datu avota.

Attīstāma esošā www.novadagarsa.lv platforma sasaistē ar sistēmu "Mans lauks", kas ietver informācijas aprites, saražotā uzskaites (virtuālā noliktava), darījumu un sadarbības nodrošināšanu starp vietējā pārtikas sistēmā iesaistītajiem – pārtikas patērētājiem un mājsaimniecībām, uzņēmumiem un lauksaimniekiem, pārtikas ražotājiem (arī mājražotājiem), ēdināšanas uzņēmumiem (ēdnīcām, kafejnīcām, restorāniem u. c.), kooperatīvajām sabiedrībām, maziem vietējās pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumiem, tūrisma uzņēmumiem un valsts iestādēm, kurās tiek organizēts pārtikas vai ēdināšanas pakalpojumu zaļais iepirkums.

Ievērojot iepriekšminēto, ir nepieciešams izveidot un uzturēt vienotu īso pārtikas piegādes ķēžu un iepirkumu izsekojamības digitālu sistēmu, kuras darbības nodrošināšanai LLKC tiks deleģēta valsts pārvaldes funkcija MK noteikumos Nr. 353.

Paredzēts, ka zaļā publiskā iepirkuma normatīvajā regulējumā tiks nostiprināta vienotā īso pārtikas piegādes ķēžu un iepirkumu izsekojamības digitālā sistēma kā valsts informācijas sistēma un LLKC kā šīs sistēmas turētājs.

Tāpat būtu jāparedz nodrošinājums ar pilnvarām (sadarbībai ar PVD, LAD⁴⁰, VAAD, VID, UR u. c.) un finansējums savstarpēji integrētas informācijas sistēmas izveidei uz esošo sistēmu bāzes, lai tā ietvertu pārtikas elektronisko iepirkumu sistēmu, izsekojamības sistēmu (tostarp saražotās produkcijas partiju reģistru) u. c.

Vienota īso pārtikas piegādes ķēžu un iepirkumu izsekojamības digitālā sistēma tiks attīstīta uz LLKC "Novada garša" platformas bāzes no ZM budžeta.

Ar vienotas īso pārtikas piegādes ķēžu un iepirkumu izsekojamības digitālās sistēmas nostiprināšanu zaļajā publiskā iepirkuma regulējumā ēdinātājiem tiktu noteikts pienākums ēdināšanas pakalpojumā izmantot produktus no šīs sistēmas, ja šie produkti sistēmā būs pieejami nepieciešamajā daudzumā un kvalitātē. Tas ēdinātājiem dotu iespēju ne tikai atlasīt produktus pēc kritērijiem, ievērojot saistības, ko tie uzņēmušies pret pasūtītāju, tostarp attiecībā uz NPKS, BL, LPIA prasībām atbilstošiem produktiem, bet arī ļautu nodrošināt produktu izsekojamību, mazināt administratīvo slogu tiem lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem, kas piedalās ZPI.

Ieviešot centralizētu izsekojamības un validācijas platformu, tiks nodrošināta vienota piekļuve informācijai par pārtikas produktu kvalitātes atbilstību zaļā iepirkuma kritērijiem, tostarp par nepieciešamajiem sertifikātiem. Tādējādi tiks novērsta nepieciešamība katrā iepirkumā atsevišķi iesniegt apliecinājumus un sertifikātus, jo šo informāciju būs iespējams automātiski iegūt un pārbaudīt no kompetento iestāžu reģistriem (piemēram, NPKS, BL, LPIA u. c.). Ražotājiem tiks dota iespēja iesniegt savu produktu sarakstus pēc cenu aptaujas bez piedāvājuma veidlapas aizpildīšanas, parakstīšanas un nosūtīšanas. Tāpat netiks prasīta sertifikātu iesniegšana, jo to pārbaude notiks sistēmā.

Pasūtītājiem būs iespēja atteikties no manuālas cenu aptaujas dokumentācijas sagatavošanas un izsūtīšanas. Tā vietā sistēmā būs iespējams atlasīt atbilstošus produktus, pamatojoties uz noteiktiem kritērijiem, piemēram, produkta veidu, sertifikātu esamību, attālumu no piegādes vietas, cenu u. c.

Tāpat tiks nodrošināta arī produktu rezervācijas funkcionalitāte, kas ir īpaši būtiska pārtikas ražošanas plānošanā. Šāda iespēja pašlaik nav pieejama nevienā no esošajām sistēmām. Rezervācijas iespēja ļaus ražotājiem laikus plānot nepieciešamā produkcijas apjoma ražošanu (pašlaik mēdz būt situācijas, kad iepirkums tiek izsludināts brīdī, kad lauksaimnieks jau ir saplānojis savu sortimentu un daudzumu nākamajam gadam, tāpēc ir ļoti grūti pārorientēties, jo ir iepirktas sēklas u. c. nepieciešamais).

Attiecībā uz ēdināšanas iepirkumiem būs iespēja piedāvājumos ietvert hipersaites uz produktu groziem. Tas ļaus pasūtītājam pārliecināties par produktu atbilstību, t. i., vai konkrētajiem produktiem ir nepieciešamie sertifikāti, vai ražotājs ir identificēts un atrodas noteiktā attālumā, ko sistēma aprēķina automātiski, pamatojoties uz reģistrācijas datiem.

Līdz ar vienotas īso pārtikas piegādes ķēžu un iepirkumu izsekojamības digitālās sistēmas ieviešanu tiks atcelta nepieciešamība ēdinātājiem pievienot ražotāju apliecinājumus par piegādēm pēc uzvaras konkursā, kā arī likvidēta prakse, kad informācija par līguma slēgšanu ar konkrēto piegādātāju nesasniedz ražotāju un netiek iepirkts iepriekš saskaņotais daudzums. Tā vietā sadarbība starp ražotāju un ēdinātāju tiks fiksēta sistēmā, nosakot konkrētu daudzumu un darījumu faktu. Tas veicinātu gan pārskatāmu sadarbību, gan faktisku apņemšanos produktu iegādē un piegādē.

Pašlaik katrā izglītības iestādē, pirmsskolas izglītības iestādē vai sociālās aprūpes centrā tiek nodarbināti darbinieki, kuru pārziņā ir regulāra iepirkuma prasību izpildes uzraudzība. Bieži vien šie pienākumi ir uzticēti darbiniekiem, kuru pamatpienākumi ir citi (piemēram, medicīnas māsām). Viņiem jāpārbauda pavadzīmes, jāanalizē iepirkuma dokumentācija un jākonstatē, vai ēdinātājs nodrošina paaugstinātas kvalitātes vietējo pārtiku, kā prasīts iepirkuma dokumentācijā.

Ieviešot vienoto īso pārtikas piegādes ķēžu un iepirkumu izsekojamības digitālo sistēmu, šī informācija būs elektroniski pieejama, t. i., būs iespējams precīzi identificēt produktu piegādātājus un darījumu faktu. Tādējādi tiks samazināta personāla noslodze, kas saistīta ar dokumentu izpēti un apstrādi. Tāpat visa līguma darbības laikā pasūtītājam būs iespēja tiešsaistē sekot līdzi tam, vai ēdinātājs izpilda iepirkuma nosacījumus. Tā tiks radīts vienkāršs uzraudzības un kontroles mehānisms un samazināta nepieciešamība pēc manuālas informācijas pieprasīšanas un analīzes, kā tas bieži notiek pašlaik.

Tāpat iepirkumu speciālistiem tiks nodrošināta unikāla funkcija tiešsaistē pārbaudīt līguma izpildi jebkurā laikā. Tas ievērojami uzlabos uzraudzības kapacitāti un ļaus identificēt iespējamus līguma pārkāpumus. Tas ir īpaši nozīmīgs aspekts arī attiecībā uz nākotnes iepirkumu sagatavošanas procesu.

Tāpat vienotas īso pārtikas piegādes ķēžu un iepirkumu izsekojamības digitālās sistēmas ieviešana ļautu samazināt slogu uzraudzības un kontroles institūcijām, nodrošinot vajadzīgo dokumentu un procesu pārskatīšanas pieejamību pēc iespējas vairāk elektroniski.

Saistībā ar ietekmi uz konkurenci vienotas īso pārtikas piegādes ķēžu un iepirkumu izsekojamības digitālas sistēmas ieviešana un nostiprināšana ZPI normatīvajā regulējumā, samazinot administratīvo slogu lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem un palielinot produktu izsekojamību, paplašinās un veicinās vienlīdzīgu piekļuvi iepirkumu procesam ikvienam tirgus dalībniekam, kas ražo paaugstinātas kvalitātes pārtikas produktus.

Izstrādājamā pārtikas produktu izsekojamības rīka pamata (minimāli) nepieciešamā funkcionalitāte tiks nodrošināta bez maksas jebkuram sistēmas lietotājam – gan pasūtītājiem, gan ražotājiem, gan ēdinātājiem. Brīva, atklāta un neierobežota piekļuve platformas katalogam būs jebkuram pārtikas ražotājam, kas ir atbilstošs pārtikas kvalitātes shēmas dalībnieks. Reģistrācija sistēmā būs bez maksas un tehniski vienkārša – aizņems ne vairāk kā 10 minūšu. Paredzēts, ka ikviens jaunais dalībnieks platformā tiks verificēts un apstiprināts vienas darbdienas laikā.

Tātad šādas sistēmas izmantošana produktu un darījumu izsekojamībai ēdināšanas pakalpojumu publiskajos iepirkumos neierobežos piekļuvi tirgum vai konkurenci, jo nevienam īsās piegādes ķēdes principiem atbilstošam komersantam netiks liegta iespēja piedalīties iepirkumā vai realizēt savu produkciju pasūtītājiem, tostarp ēdinātājiem. Visiem tirgus dalībniekiem tiks piemēroti vienlīdzīgi nosacījumi, un vienīgā prasība būs reģistrēšanās un darījumu fiksēšana sistēmā.

Lai gan gaidāms, ka sistēmas izmantošana prasīs ražotājiem noteiktu resursu ieguldījumu, kas saistīts ar datu ievadīšanu, šīs izmaksas kompensēs potenciālie ieguvumi no ražošanas apjoma pieauguma un stabilākas sadarbības ar ēdinātājiem.

Tāpat sistēmas ieviešana neradīs ierobežojumus vai šķēršļus ēdinātāju jau pastāvošajai sadarbībai ar ražotājiem, ja vien attiecīgais ražotājs jau ir reģistrēts kā konkrētās pārtikas kvalitātes shēmas dalībnieks. Tādējādi tiks nodrošināta sadarbības nepārtrauktība un vienlaikus arī lielāka caurredzamība un efektivitāte produktu izsekojamībā un iepirkumu līgumu izpildē.

Risinājumi:

1) stiprināt ražotāju sadarbību, izmantojot KLP SP 2023.–2027. gadam paredzētos atbalstus;

2) sagatavot priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos vienotas īso pārtikas piegādes ķēžu un iepirkumu izsekojamības digitālās sistēmas ieviešanai, tostarp paredzot pienākumu ēdināšanas pakalpojumā izmantot pārtikas produktus no vienotas īso pārtikas piegādes ķēžu un iepirkumu izsekojamības digitālās sistēmas.

ZM sagatavotu un iesniegtu VARAM priekšlikumus ZPI regulējuma pilnveidošanai MK noteikumos Nr. 353 attiecībā uz vienotas īso pārtikas piegādes ķēžu un iepirkumu izsekojamības digitālās sistēmas ieviešanu, savukārt MK noteikumos Nr. 353 izdarāmo grozījumu tālāko virzību nodrošinātu VARAM;

3) izstrādāt vienotu īso pārtikas piegādes ķēžu un iepirkumu izsekojamības (piemēram, kvadrātkodu) digitālu sistēmu un īstenot izmēģinājuma projektus sistēmas darbības testēšanai;

4) izvērtēt iespējas pārskatīt atbalsta piešķiršanas kritērijus vietējiem produktiem, lai veicinātu to pārstāvību vienotas īso pārtikas piegādes ķēžu un iepirkumu izsekojamības (piemēram, kvadrātkodu) digitālajā sistēmā, tā sekmējot vietējo produktu noietu publiskajos iepirkumos;

5) attīstīt EIS pārtikas produktu katalogu pasūtītājiem, kam nepieciešams pārtikas piegādes iepirkums.

2.6. Nepietiekamas ražotāju zināšanas par HoReCa prasībām

Vietējie ražotāji bieži vien nespēj nodrošināt produktus skolām atbilstoši HoReCa prasībām un standartiem. Ne viss saražotais atbilst HoReCa izvirzītajām papildu prasībām, piemēram, noteiktas šķirnes, pirmapstrāde, piegādes tara, higiēnas un nekaitīguma prasības, kā arī produktu marķēšana, izsekojamība utt.

Tam par pamatu bieži vien ir zināšanu trūkums, turklāt ražotāji nepievērš pietiekamu uzmanību tirgus izpētei. Tāpat vietējā produkcija bieži vien ir dārgāka, tāpēc citu ES valstu produkcijas cena ir konkurētspējīgāka.

ZPI ir stratēģisks instruments augstas kvalitātes produktu iepirkšanai, to tikai ir prasmīgi jāprot izmantot. Pašlaik vairāk nekā 90 % iepirkumu tiek iepirkts tieši ēdināšanas pakalpojums. Lai gan tas atvieglo vietējo ražotāju nokļūšanu skolu virtuvēs, tomēr ir svarīgi arī atvieglot ražotāju piesaisti ēdinātājam un veicināt ražotāju izpratni par sadarbības specifiku ar HoReCa.

Risinājums: īstenot pasākumus vietējo ražotāju izglītošanai par sadarbības specifiku ar HoReCa, tā ne vien uzlabojot ražošanas efektivitāti, bet arī veicinot resursu efektīvāku izmantošanu un konkurētspēju. Šāds atbalsts ļautu ražotājiem pielāgoties situācijai un nodrošināt produktus skolām atbilstoši HoReCa prasībām un standartiem.

2.7. Nepietiekamas zināšanas par vietējās izcelsmes produktiem

2.7.1. Ēdienkaršu sastādītāju un pavāru izglītošana par vietējo produktu daudzveidību un izmantošanu

Pavāriem bieži vien trūkst zināšanu par atsevišķiem vietējiem produktiem, piemēram, grūbām, zaļajiem griķiem, pilngraudu miltiem, un to izmantošanu garšīgas un veselīgas skolēnu maltītes pagatavošanai. Ražotāji paši ir gatavi iesaistīties apmācībā par to, kā šos produktus izmantot ēdienkartēs un maltītēs, lai sezonālie produkti tiktu vairāk iekļauti ēdienkartēs un importa produkti aizstāti ar vietējiem produktiem.

Risinājums: apmācība pavāriem, ēdienkaršu sastādītājiem un darbiniekiem, kuriem jāpieņem lēmumi par produktu iepirkumiem, lai paplašināt produktu daudzveidību ar vietējiem produktiem, kas pašlaik tiek izmantoti retāk.

2.7.2. Sabiedrības izglītošana par vietējās pārtikas nozīmi

Sabiedrības (tostarp bērnu) izglītošana ir nozīmīga, jo vairāku aptauju rezultāti rāda, ka iedzīvotājiem nav svarīga produktu izcelsme un produktu ražotājs.^{41, 42} Skolēniem, skolotājiem, vecākiem, kā arī par iepirkumu un tā īstenošanas kontroli atbildīgajiem darbiniekiem ir nepieciešams skaidrot vietējās pārtikas nozīmi, tās priekšrocības un ieguvumus gan veselības, gan vides jomā. Tas veicinātu lielāku vecāku iesaistīšanos un interesi, lai gan skolās, gan pašu mājsaimniecībās pēc iespējas vairāk tiktu izmantoti vietējie produkti.

Risinājums: skolēnu ēdināšanas sistēmā iesaistīto personu – skolēnu, skolotāju, vecāku u. c. – izglītošana par vietējās pārtikas nozīmi.

3. virziens
"Izglītības satura sasaiste ar ilgtspējīga un veselīga uztura jautājumiem"

Veselības izglītība kā starpdisciplinārs temats ir integrēts Valsts pamatizglītības standartā skolēniem sasniedzamajos rezultātos, kas noteikti dabaszinību, sociālās un pilsoniskās, kā arī tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes mācībās. Skolēni apgūst veselīga un pilnvērtīga uztura pamatprincipus, zināšanas par galvenajām uzturvielu grupām un pārtikas produktu uzturvērtību, izvērtē savus ēšanas paradumus, mācās sastādīt veselīgu ēdienkarti atbilstoši savai fiziskajai aktivitātei, kā arī gatavo veselīgus ēdienus pēc paša vai skolotāja sastādītas ēdienkartes.

Konstatētie problēmjautājumi un iespējamie risinājumi

3.1. Mācību saturā nav pietiekami ietverti jautājumi par ilgtspējīgu lauksaimniecību un pārtikas ražošanu, bioloģisko lauksaimniecību, kultūraugu ģenētisko un bioloģisko daudzveidību

Risinājums: aktualizēt mācību priekšmetu programmas, papildinot tās ar tematiem par ilgtspējīgu lauksaimniecību un pārtikas ražošanu, bioloģisko lauksaimniecību, kultūraugu ģenētisko un bioloģisko daudzveidību. Tas ļautu uzlabot skolēnu izpratni par ilgtspējīgu pārtikas ražošanu.

3.2. Nepietiekama kvalitatīvu mācību materiālu kopuma pieejamība, lai to izmantotu izglītības satura nodrošināšanā vai plašākos pasākumos skolēnu izglītības pieredzes pilnveidošanai. Pašlaik pieejamie mācību materiāli ir sadrumstaloti, pieejami dažādu organizāciju tīmekļvietnēs, un iesaistītajiem par to ir maz informācijas.

Pedagogiem un arī pārējiem interesentiem ir pieejama vietne www.mape.gov.lv, kurā publicēti visi projektā "Skola 2030" radītie materiāli, kā arī Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk – VIAA)⁴³ sadarbības partneru veidotie materiāli. VIAA atbalsta materiālu ievietošanu un aktualizēšanu šajā vietnē, jo tajā ir iespēja apkopot visu informāciju un veicināt tās popularitāti ne tikai pedagogu vidū, bet arī starp skolēniem un vecākiem un sabiedrībā kopumā. Svarīgi ņemt vērā, ka sagatavotajiem materiāliem ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem un to publicēšanas kārtību nosaka VIAA vadlīnijas materiālu ievietošanai mācību plānošanas e-vidē MAPE.

Tādējādi būtu jānodrošina, lai kopējā portālā skolām www.mape.gov.lv tiktu vienuviet apkopoti jau pieejamie materiāli, kā arī tas regulāri papildināts ar jauniem materiāliem. Tas ļautu pedagogiem iegūt plašāku kvalitatīvu materiālu kopumu, ko iespējams izmantot izglītības satura nodrošināšanā vai papildu nodarbībās.

Risinājums: izstrādāt un uzturēt materiālus par ilgtspējīgas pārtikas ražošanas tematiem to iekļaušanai izglītības saturā, nodrošinot pedagogiem un citiem interesentiem kvalitatīvu materiālu par ilgtspējīgi ražota uztura (visos tā posmos) jautājumiem pieejamību vienuviet portālā skolām www.mape.gov.lv.

3.3. Trūkst informācijas par lauksaimnieku, ražotāju un NVO piedāvājumu izglītības iestādēm saistībā ar ilgtspējīgas produktu ražošanas popularizēšanu

Līdzdalība un katra cilvēka iesaistīšanās ir ļoti svarīga mācību procesa uzlabošanai. Būtu organizējamas praktiskas nodarbības, lai izskaidrotu ilgtspējīgas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas procesus, tā jēgpilni papildinot mācību saturu. Arī to varētu uzņemties ražotāju organizācijas, īstenojot valsts mēroga projektus. Tas varētu būt papildu piedāvājums, t. i., rīkot pasākumus izglītības iestādēs viņu telpās vai arī mācību ekskursijas uz pārtikas ražotnēm un lauku saimniecībām. Savukārt saimniecību (ražotāju) motivācijai varētu piešķirt, piemēram, papildu punktus atbalsta pasākumos.

Risinājums: iepazīstināt skolēnus ar produktu ražošanas procesu no lauka līdz galdam, organizējot praktiskas darbnīcas vai produktu dienas izglītības iestādēs (piedāvājums izglītības iestādēm), lai skolēni pārzinātu un pazītu Latvijas ražotāju produktus, izprastu to nozīmi uzturā un apzinātos vajadzību mazināt pārtikas atkritumus.

3.4. Nepietiekama pieejamība pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveidei par lauksaimniecību, vietējiem, tostarp bioloģiskiem, produktiem, lauksaimniecisko ražošanu u. c. tematiem

Papildinot mācību saturu ar jauniem tematiem, ir svarīgi, lai arī paši pedagogi varētu izglītoties par šiem tematiem un pēc tam iegūtās zināšanas kvalitatīvi nodot tālāk skolēniem. Tas nozīmē, ka nepieciešams uzlabot pedagogu izpratni un zināšanas par lauksaimniecību, par vietējiem produktiem, bioloģiskiem produktiem, lauksaimniecisko ražošanu u. c. tematiem.

Risinājums: izstrādāt programmu, organizēt un piedāvāt seminārus un meistarklases pedagogiem par ilgtspējīgu lauksaimniecību un pārtikas ražošanu, bioloģisko lauksaimniecību, bioloģisko daudzveidību, veselīgu uzturu un dzīvesveidu, lai atbalstītu pedagogus.

3.5. Nepietiekama plašākas publikas, tostarp skolēnu, vecāku u. c., izglītošana par aktuāliem tematiem skolēnu ēdināšanā

Informācija sociālajos tīklos skolas vecuma bērniem no 12 gadiem vai jaunāko bērnu vecākiem par aktuāliem tematiem – ilgtspējīgu pārtikas ražošanu, veselīgu uzturu, Latvijā ražotiem produktiem, pārtikas izšķērdēšanas mazināšanu u. c. – būtu atraktīvs papildu instruments zināšanu uzlabošanai un nostiprināšanai. Pašlaik sociālajos tīklos aktīvs ir LLKC īstenots konkurss "Šodien laukos", kas akcentē lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības jautājumus, tostarp par pārtikas produktu ražošanu. Tāpat ļoti aktīvi sociālajos tīklos darbojas programma "Piens un augļi skolai".

Risinājums: organizēt pasākumus sociālajos tīklos skolas vecuma bērnu izglītošanai par veselīgu uzturu un aktuāliem tematiem skolēnu ēdināšanā. Tas veicinātu skolēnu zināšanas par Latvijas ražotāju produktiem, to atpazīstamību, kā arī zināšanas par pārtikas kvalitātes zīmēm, produktu uzturvērtību un nepieciešamību mazināt pārtikas atkritumus.

3.6. Darbaspēka trūkums un arī darbinieku nepietiekama sagatavotība darbam skolēnu ēdināšanas jomā

Pašlaik skolēnu ēdināšanas jomā aktuāla problēma ir darbaspēka trūkums un arī darbinieku nepietiekama sagatavotība darbam publiskajā ēdināšanā, tāpēc nepieciešams organizēt izglītības iestāžu ēdinātāju un pavāru tālākizglītības pasākumus un regulāru apmācību, kā arī dažādus motivācijas pasākumus skolu pavāriem.

Laba iniciatīva skolas pavāra profesijas prestiža celšanai ir LDUSA organizētais Skolu pavāru konkurss, kas notiek jau vairākus gadus (tostarp sadarbībā ar LLKC), un tas būtu attīstāms arī turpmāk.

Risinājumi:

1) organizēt skolu pavāru apmācību, piemēram, nacionālās virtuves pavāru apmācību, papildu apmācību par vietējiem produktiem, meistarklases;

2) organizēt pasākumus pavāriem par veselīga uztura gatavošanu izglītības iestādēs.

4. virziens
"Uztura normas izglītības iestāžu izglītojamiem"

Konstatētie problēmjautājumi un iespējamie risinājumi

4.1. MK noteikumos Nr. 172 noteiktās normas ir dažādi interpretējamas

Darba grupā ir konstatēta nepieciešamība pārskatīt MK noteikumus Nr. 172, lai tos vienkāršotu un padarītu mazāk interpretējamus, tā radot vienotu izpratni skolu ēdinātājiem un atvieglojot noteikumu prasību piemērošanu praksē.

Ievērojot darbā grupā noskaidrotos priekšlikumus, tika nolemts tos izvērtēt un lemt par nepieciešamajiem grozījumiem noteikumos.

Risinājums: VM organizēt diskusijas ar iesaistītajām personām par uztura normu precizēšanu, kā arī izvērtēt priekšlikumus un nepieciešamību izdarīt grozījumus MK noteikumos Nr. 172.

4.2. Nepietiekami labās prakses un optimālas ēdināšanas procesa organizēšanas piemēri

Spēkā esošajos normatīvajos aktos atsevišķas iekļautās prasības ir grūti uztveramas un bieži vien dažādi interpretējamas.

Pašlaik nav pieejams vienots materiāls, kurā būtu izskaidrots viss skolēnu ēdināšanas process no iepirkuma līdz atkritumu apsaimniekošanai, sniedzot piemērus labajai praksei un optimālai ēdināšanas procesa organizēšanai. Vienlaikus skolotājiem un izglītības nodrošināšanā iesaistītajam personālam ir liela nozīme šajā procesā, un viņiem jābūt daļai no tā.

Risinājums: izstrādāt skolēnu ilgtspējīgas ēdināšanas organizēšanas vadlīnijas, kas noderētu par palīginstrumentu normatīvā regulējuma optimālai ievērošanai.

Vadlīnijās iekļautajai informācijai jābūt viegli uztveramai un izglītojošai (ar skaidrojumiem, fotogrāfijām, piemēriem), lai atvieglotu skolēnu ēdināšanā iesaistīto darbinieku praktisko darbu. ZM būtu nepieciešams organizēt ekspertu darba grupu, kas strādātu pie skolēnu ilgtspējīgas ēdināšanas organizēšanas vadlīnijām.

5. virziens
"Pārtikas atkritumu samazināšanas iespējas skolēnu ēdināšanā"

ANO Ilgtspējīgās attīstības 12.3. mērķis paredz līdz 2030. gadam uz pusi samazināt pārtikas atkritumu daudzumu uz vienu iedzīvotāju gan mazumtirdzniecībā, gan patēriņā, kā arī samazināt pārtikas zudumu ražošanas un piegādes ķēdēs, tostarp zudumu pēc ražas novākšanas.

Pārtikas atkritumi ir vides, finansiāla un arī ētiska problēma. Pārtikas saražošana, piegāde un radīto atkritumu pārstrāde veido piekto līdz pat trešo daļu no sabiedrības patēriņa radītās slodzes uz vidi (20–30 %). Daļa no saražotās pārtikas – Eiropā vidēji 30 % – nonāk atkritumos, kas paši par sevi rada piesārņojumu, jo, nepietiekami apstrādāti, tie bojājas, izdalot metānu un citas gāzes un tā kaitējot klimatam. Izmetot ēdienu, tiek izšķērdēts ne tikai pats produkts, bet arī resursi, kas tikuši izmantoti pārtikas ražošanā, – ūdens, enerģija un ieguldītie finanšu līdzekļi. Tāpat tiek nelietderīgi izmantots cilvēku darbs un zemes platības, kurās tiek iegūtas vajadzīgās izejvielas. Līdz ar atkritumos nonākušās pārtikas daudzuma samazināšanu tiek samazināta arī tās ražošanas un radīto atkritumu noglabāšanas izraisītā slodze uz vidi. Par bērnu ēdināšanu maksā valsts, pašvaldība un bērnu vecāki. Izmetot sagatavoto ēdienu, tiek radīti nelietderīgi finanšu izdevumi, no kuriem iespējams izvairīties, ja skolēnu ēdināšana tiek organizēta pareizi.

Kompleksi izskatot skolēnu ēdināšanas jautājumu, secināts, ka pārtikas atkritumu samazināšanas jautājums nevar tikt atrauts no ēdināšanas organizēšanas. Atkritumi ir visa procesa pēdējais posms, un tas ir atkarīgs no tā, cik raiti viss ir noticis jau līdz ēšanai un galda novākšanai. Samazinot izmestās pārtikas daudzumu, ne vien tiek radīts finansiāls ieguvums, bet arī samazināta negatīvā ietekme uz vidi. Tāpat bērni tiek radināti pie atbildīgas attieksmes pret vidi, līdzcilvēkiem, dabas resursiem, pārtikas un citiem patēriņa produktiem.

Konstatētais problēmjautājums un iespējamie risinājumi

Izglītības iestādēs joprojām veidojas pārāk daudz pārtikas atkritumu

Rīgas pašvaldības skolās īstenotā pētījumā par ēdienu pārpalikumiem "StratKIT projektā"⁴⁴ secināts, ka ēdienu pārpalikumi veido ap 8–10 % no pusdienām, pieņemot, ka pusdienu daudzums vidēji ir 600 g (zupa, pamatēdiens un salāti).

Risinājumi:

1) izstrādāt skolēnu ilgtspējīgas ēdināšanas organizēšanas vadlīnijas, tostarp par pārtikas atkritumu samazināšanas iespējām.

Vadlīnijās sniedzami priekšlikumi skolēnu ēdināšanas organizēšanai tādā veidā, kas ļauj samazināt pārtikas atkritumus. Piemēram, iestādēs, kurās tiek īstenota pamatizglītības un vidējās izglītības programma, prioritārā secībā var izvēlēties ēdienu izsniegšanas modeli:

• pašapkalpošanās līnijas modeli, kurā ēdiens ir novietots uz pašapkalpošanās līnijas un izglītojamais pats sev var servēt maltīti;

• ja pamatoti nav iespējas izvēlēties pašapkalpošanās līnijas modeli, tad ēdienu var izsniegt pie ēdienu izdales līnijas;

• ja pamatoti nav iespējas izvēlēties ēdienu izsniegšanu pie ēdienu izdales līnijas, tad risinājums ir kopgaldi, kad ēdiens tiek servēts kopējos traukos (6–8 izglītojamiem) un izvietots uz galda.

Iestādēs, kurās tiek īstenota pirmsskolas izglītības programma, ēdienu servē kopējos traukos, kurus izvieto uz galdiem (4–6 izglītojamiem) vai arī izsniedz iestādes darbiniekam, kas to nogādā uz iestādes grupas telpām.

ZM būtu organizējama ekspertu darba grupa, kas izstrādātu skolēnu ilgtspējīgas ēdināšanas organizēšanas vadlīnijas, tostarp par pārtikas atkritumu samazināšanas iespējām;

2) organizēt izglītības iestādēs izpratnes veidošanas (komunikācijas) vai izglītošanas kampaņas, lai informētu un izglītotu par pārtikas izšķērdēšanas jautājumiem.

6. virziens
"Skolēnu ēdināšanas veicināšanas pasākumi"

ZM ik gadu piešķir valsts atbalstu, lai veicinātu nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas, bioloģiskās lauksaimniecības shēmas, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmas izmantošanu, kā arī attiecīgo produktu atpazīstamību.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 25. februāra noteikumiem Nr. 126 "Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu lauksaimniecībai"⁴⁵ atbalsts 2025. gadā ietver finansējumu 125 000 EUR apmērā šādiem pārtikas kvalitātes shēmu atbalsta pasākumiem:

• 50 000 EUR – NPKS, kā arī attiecīgo produktu atpazīstamības veicināšanai;

• 50 000 EUR – bioloģiskās lauksaimniecības shēmas, kā arī attiecīgo produktu atpazīstamības veicināšanai;

• 20 000 EUR – aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmas veicināšanai, kā arī attiecīgo produktu atpazīstamības veicināšanai;

• 5000 EUR – aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmas produkta reģistrācijai.

Tāpat programmā "Piens un augļi skolai" katru gadu tiek īstenoti papildu izglītojoši un informatīvi pasākumi, kas paredzēti un pielāgoti konkrētām vecuma vai mērķauditorijas grupām, vērsti uz konkrētiem programmas aptvertiem aspektiem utt. Šo pasākumu klāstā ir konkursi, dažāda veida materiāli, aptaujas u. c. Katru gadu tiek īstenoti dažādi pasākumi. Kopējais finansējums mācību gadā šādiem pasākumiem ir līdz 100 000 EUR. Piemēram, 2023./2024. mācību gadā programmā tika īstenoti šādi pasākumi:

• pirmsskolās – stādu audzēšanas konkurss (telpās, praktiska darbošanās);

• pamatskolas vecāko klašu bērniem un viņu ģimenes locekļiem – pasākumi sociālajos tīklos, informācija par programmu un tās mērķiem, pieredzes stāsti;

• pamatskolas jaunāko klašu bērniem – praktisko darbu konkurss;

• sižeti TV ("Māmiņu klubs"), informācija un reklāma dažādos pasākumos, e-klasē u. tml.;

• programmas mājaslapas uzturēšana;

• dalība ZM organizētos pasākumos.

Kaut gan jau tiek īstenots daudz izglītojošu un informatīvu pasākumu dažādām sabiedrības mērķauditorijām, darba grupā tika konstatēts, ka nav vienota skolēnu ēdināšanas veicināšanas pasākumu plāna, tāpēc vairākas nozares organizācijas un valsts iestādes, veidojot informatīvus un izglītojošos pasākumus, darbojas individuāli un fragmentāri.

Risinājums: izstrādāt vienotu komunikāciju plānu visam gadam, iekļaujot konkrētus pasākumus un norādot finansējuma avotus to īstenošanai.

3. Skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveides ieguldījums tās ilgtspējīgā attīstībā

Pilnveidotai skolēnu ēdināšanas sistēmai, kas ietver garšīgas, siltas, veselīgas, kvalitatīvas un uzturvielām bagātas maltītes nodrošināšanu no vietējiem ilgtspējīgi ražotiem produktiem un skolēnu izglītošanu par pilnvērtīgu uzturu, ir vairāki nozīmīgi sociālekonomiskie un vides ieguvumi.

• Vietējās ekonomikas stimulēšana

Pilnveidota skolēnu ēdināšanas sistēma ietver vietējās pārtikas iegādi skolēnu ēdināšanas vajadzībām, tā radot ekonomiskas iespējas vietējiem lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem. Tas stimulēs ekonomisko izaugsmi lauku teritorijās, radīs darbavietas un stiprinās vietējos pārtikas piegādes tīklus.

Vietējās pārtikas ražošanai ir svarīga nozīme sava reģiona ekonomikā – tā nodrošina darbu un iztikas līdzekļus, rada nodokļu ieņēmumus reģionā un palielina tā ekonomisko neatkarību. Tā, piemēram, 2015. gadā LLKC Tukuma novadā veiktā pētījumā⁴⁶, kura mērķis bija identificēt pašvaldību ieguvumus, ja pašvaldību publiskajos pārtikas iepirkumos maksimāli tiek palielināta vietējā teritorijā ražotās produkcijas daļa, tika secināts, ka lielākais ekonomiskais ieguvums pašvaldībām šādos gadījumos ir ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un naudas līdzekļu daudzuma, kas tiek tērēts vietējās pašvaldības teritorijā. Tajā pašā laikā nozīmīgs pašvaldības ieguvums ir tās teritorijā dzīvojošie iedzīvotāji, kuriem tiek nodrošinātas darbavietas vietējos pārtikas ražošanas vai dārzeņu un augļu audzēšanas uzņēmumos.

Vietējā pārtika un arvien lielākais pieprasījums pēc tās paplašina patērētāju izvēles iespējas attiecībā uz pārtiku, stiprina primārās ražošanas dzīvotspēju, izmantojot jaunas tirgus iespējas, pievieno vērtību tirdzniecībai, ēdināšanas sektoram un tūrismam, veicina ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, informācijas pieejamību par vietējiem produktiem, kā arī atbildīgu pārtikas ražošanas praksi.

• Pārtikas ķēdes darbības uzlabošana

Vietējās pārtikas izvēle saīsina pārtikas ķēdi.

• Vides aizsardzība un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana

Vietējā pārtika parasti tiek ražota un pārstrādāta tuvu patērētājiem, un tas savukārt nozīmē mazākus transporta izdevumus un emisijas. Līdz ar to mazinās piesārņojums un ietekme uz vidi. Turklāt vietējā pārtika tiek audzēta un ražota atbilstoši vietējiem klimatiskajiem apstākļiem, veicinot bioloģisko daudzveidību. Tas palīdz saglabāt vietējās ekosistēmas un aizsargāt unikālos augus un dzīvniekus.

• Pārtikas atkritumu un zuduma mazināšana

Skolēnu, skolotāju, pavāru un virtuves darbinieku informēšana un izglītošana par izmestās pārtikas ietekmi uz vidi veicinās pārtikas atkritumu un zudumu mazināšanos. Svarīgi ir nodrošināt, lai pusdienas būtu siltas un garšīgas, tā novēršot pusdienu nonākšanu atkritumos. Samazinot izmestās pārtikas daudzumu, tiks gūts finansiāls ietaupījums un samazināta cilvēku ēšanas paradumu negatīvā ietekme uz vidi.

Tāpat bērni tiks radināti pie atbildīgas attieksmes pret vidi, līdzcilvēkiem, dabas resursiem, pārtikas un citiem patēriņa produktiem.

• Sociālais taisnīgums un iekļaušana

Skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveide un paplašināšana var veicināt sociālo taisnīgumu, nodrošinot veselīgas maltītes pieejamību visiem skolēniem neatkarīgi no to sociālās situācijas.

• Uzlabota skolēnu akadēmiskā veiktspēja

Sabalansēta uztura nodrošināšana var uzlabot kognitīvo funkciju un koncentrēšanās spējas skolēniem, tā kopumā sekmējot labāku akadēmisko veiktspēju.

• Veselīgāka sabiedrība

Pārdomāti izstrādāta skolēnu ēdināšanas programma var palīdzēt risināt nepietiekama un nepilnvērtīga uztura radītas veselības problēmas skolas vecuma bērniem, veicinot veselīgāku sabiedrību, samazinot veselības aprūpes izmaksas un uzlabojot kopējo labklājību.

Pilnveidota skolēnu ēdināšanas sistēma ne tikai palīdzētu risināt uztura vajadzības, bet arī veicinātu ilgtermiņa sociālekonomisko attīstību ar ieguldījumu cilvēkresursos, veselību un sociālu iekļaušanu un taisnīgumu un ļautu sasniegt vairākus nozīmīgus rezultātus, kas pozitīvi ietekmētu gan skolēnu veselību un to akadēmisko sniegumu, gan ekonomiku un sabiedrību kopumā:

1) uzlabota un pilnīgota pārtikas produktu izcelsmes izsekojamība;

2) nodrošināta piekļuve informācijai par skolēnu ēdināšanai nepieciešamo produktu daudzumu;

3) stiprināta kooperācija un īsās pārtikas piegādes ķēdes;

4) palielināta ražotāju dalība pārtikas kvalitātes shēmās;

5) veicināts vietējās, tostarp bioloģiski sertificētās, produkcijas noiets;

6) palielināta vietējo produktu atpazīstamība.

IV. Mērķis un īstenojamie pasākumi