Tiesību akts: spēkā esošs
Tiesību akts zaudēs spēku 2027. gada 1. janvārī.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam
I nodaļa
Budžeta ietvars 2024., 2025. un 2026. gadam

1. pants. Ar šā likuma sagatavošanu un ar valsts budžetu saistīto lēmumu pieņemšanu un rīcību īsteno Fiskālās disciplīnas likumā noteiktos fiskālās politikas principus un šādus vidēja termiņa budžeta politikas prioritāros attīstības virzienus:

1) drošība;

2) veselība;

3) izglītība.

2. pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta prognoze 2015. gada salīdzināmajās cenās 2024. gadam 29 945 000 000 euro apmērā, 2025. gadam 30 822 000 000 euro apmērā un 2026. gadam 31 723 000 000 euro apmērā. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta pieauguma tempa prognoze 2024. gadam 2,5 procenti, 2025. gadam 2,9 procenti un 2026. gadam 2,9 procenti. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta prognoze faktiskajās cenās 2024. gadam 45 524 000 000 euro apmērā, 2025. gadam 48 338 000 000 euro apmērā un 2026. gadam 51 122 000 000 euro apmērā.

3. pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā iekšzemes kopprodukta prognoze 2015. gada salīdzināmajās cenās 2024. gadam 30 329 000 000 euro apmērā, 2025. gadam 31 025 000 000 euro apmērā un 2026. gadam 31 726 000 000 euro apmērā. Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā iekšzemes kopprodukta pieauguma tempa prognoze 2024. gadam 2,5 procenti, 2025. gadam 2,3 procenti un 2026. gadam 2,3 procenti.

4. pants. Vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķis atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai, kas noteikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija regulu (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (turpmāk — Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēma Eiropas Savienībā), 2024. gadā ir -0,5 procenti no iekšzemes kopprodukta, 2025. gadā -0,5 procenti no iekšzemes kopprodukta un 2026. gadā -0,5 procenti no iekšzemes kopprodukta.

5. pants. Noteikt, ka no vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķa tiek izslēgti šādi izdevumi:

1) vienreizējie izdevumi ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem;

2) vienreizējie izdevumi energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazināšanas pasākumiem;

3) vienreizējie izdevumi valsts aizsardzībai un iekšējai drošībai:

a) investīcijām valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzija" darbības nepārtrauktības nodrošināšanai valsts ārējā apdraudējuma gadījumā,

b) valsts ārējās robežas infrastruktūras izveidei un nostiprināšanai un investīcijām valsts drošības iestāžu stiprināšanā,

c) valsts aizsardzības spēju stiprināšanai,

d) speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei,

e) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo — katastrofu pārvaldības centru izbūvei,

f) iedzīvotāju nodrošināšanai ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējuma gadījumā,

g) kiberdrošības stiprināšanai,

h) Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes struktūrvienību nodrošināšanai ar atbilstošām telpām;

4) vienreizējie izdevumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam Latvijā;

5) vienreizējie izdevumi Ukrainas atbalstam;

6) valsts aizsardzības bāzes izdevumu pieaugums pret iepriekšējo gadu 100 procentu apmērā. Pirmajā gadā pēc pieauguma 80 procentu apmērā, otrajā gadā pēc pieauguma 60 procentu apmērā, trešajā gadā pēc pieauguma 40 procentu apmērā un ceturtajā gadā pēc pieauguma 20 procentu apmērā.

6. pants. Vispārējās valdības budžeta bilance atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai, neieskaitot fiskālā nodrošinājuma rezervi, 2024. gadā ir -2,8 procenti no iekšzemes kopprodukta, 2025. gadā -2,3 procenti no iekšzemes kopprodukta un 2026. gadā -0,9 procenti no iekšzemes kopprodukta.

7. pants. Noteikt valsts budžeta finansiālās bilances apjomu un maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu 2024., 2025. un 2026. gadam saskaņā ar šā likuma 1. pielikumu.

8. pants. Noteikt valsts budžeta ieņēmumu prognozes 2024., 2025. un 2026. gadam saskaņā ar šā likuma 1. un 2. pielikumu.

9. pants. Noteikt, ka 2024., 2025. un 2026. gadā izlīdzinātos izdevumus nosaka faktiski attiecīgajā gadā prognozēto izdevumu apjomā.

10. pants. Noteikt izlīdzinātos izdevumus 2024. gadā 2 679 995 535 euro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātos izdevumus 1 619 696 896 euro, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātos izdevumus 701 747 453 euro un valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus 358 551 186 euro.

11. pants. Noteikt izlīdzinātos izdevumus 2025. gadā 2 793 261 803 euro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātos izdevumus 1 632 289 520 euro, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātos izdevumus 667 158 597 euro un valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus 493 813 686 euro.

12. pants. Noteikt izlīdzinātos izdevumus 2026. gadā 2 521 171 498 euro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātos izdevumus 1 444 920 993 euro, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātos izdevumus 581 196 819 euro un valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus 495 053 686 euro.

13. pants. Noteikt, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve 2024., 2025. un 2026. gadam ir 0,1 procents no iekšzemes kopprodukta.

14. pants. Noteikt, ka koriģētie maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi 2024., 2025. un 2026. gadam tiek aprēķināti saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma bilances nosacījumu un papildus Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajiem gadījumiem tiek precizēti atbilstoši izmaiņām to izdevumu apjomā, kas tiek izslēgti no vispārējās valdības budžeta bilances mērķa saskaņā ar šā likuma 5. pantu.

15. pants. Noteikt koriģētos maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus 2024. gadā 13 589 620 468 euro, 2025. gadā 13 735 896 259 euro un 2026. gadā 14 126 585 442 euro.

16. pants. Noteikt maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei 2024., 2025. un 2026. gadam saskaņā ar šā likuma 3. pielikumu.

17. pants. (1) Ikgadējais pašvaldību kopējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums 2024. gadā ir 198 733 808 euro, tajā skaitā 23 595 550 euro Rīgas valstspilsētas pašvaldībai projekta "Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu" mērķu sasniegšanai. 2025. un 2026. gadā kopējais ikgadējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums ir 118 138 258 euro. Sagatavojot likumu par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam, ikgadējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums tiek precizēts.

(2) Noteikt, ka 2024., 2025. un 2026. gadā galvenā aizņēmumu prioritāte ir aizņēmumi Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, aizņēmumi Eiropas Atveseļošanas fonda finansēto projektu īstenošanai, aizņēmumi Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai un aizņēmumi jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanai, lai mazinātu pašvaldībā reģistrēto bērnu rindu uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs.

(3) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajam aizņēmumu palielinājumam, sagatavojot likumu par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam, tiek noteikts ikgadējais finanšu resursu apmērs Rīgas valstspilsētas pašvaldības obligāciju emitēšanai.

18. pants. Noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem 2024., 2025. un 2026. gadā ir šāds: pašvaldību budžetiem — 75 procenti un valsts budžetam — 25 procenti.

19. pants. Noteikt, ka vispārējās valdības sektorā iekļautās valsts kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 12. pielikumu, 2025. un 2026. gadā drīkst pārsniegt 5 000 000 euro tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana. Kapitāla daļu turētājs nodrošina šā nosacījuma izpildi un, ja nepieciešama Ministru kabineta piekrišana, līdz likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas grafikā noteiktajam termiņam iesniedz Ministru kabinetam attiecīgu ziņojumu.

20. pants. Noteikt, ka vispārējās valdības sektorā iekļautās pašvaldību kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 12. pielikumu, 2025. un 2026. gadā drīkst pārsniegt 5 000 000 euro tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana, ja vien attiecīgā pašvaldība nenodrošina, ka tās un visu tās institūciju, kas iekļautas vispārējās valdības sektorā, kopējā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci tiek prognozēta neitrāla vai pozitīva un par to ir saņemts Finanšu ministrijas atzinums. Kapitāla daļu turētājs nodrošina šā nosacījuma izpildi un, ja nepieciešama Ministru kabineta piekrišana, līdz likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas grafikā noteiktajam termiņam iesniedz Finanšu ministrijai attiecīgu ziņojumu, kuru Finanšu ministrija tālāk virza izskatīšanai Ministru kabinetā.

21. pants. Noteikt, ka informācija par vispārējās valdības sektorā iekļauto kapitālsabiedrību faktisko un prognozēto ietekmi uz vispārējās valdības izdevumiem, ieņēmumiem, budžeta bilanci un parādu ir publiski pieejama un Finanšu ministrija to iekļauj šā likuma paskaidrojumos.

22. pants. Lai nodrošinātu virssaistību neitrālu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros, virssaistības tiek kompensētas no Eiropas Savienības fondu finansējuma līdz plānošanas perioda beigām atbilstoši Ministru kabineta lēmumam.

23. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvenergo" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2024. gadā (par 2023. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 199 261 737 euro, 2025. gadā (par 2024. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 129 231 450 euro un 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 129 375 751 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

24. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2024. gadā (par 2023. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 138 855 098 euro un 2025. gadā (par 2024. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 58 574 208 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

25. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2024. gadā (par 2023. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 10 117 120 euro un 2025. gadā (par 2024. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 10 391 040 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

26. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvijas Loto" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2024. gadā (par 2023. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 7 882 333 euro, 2025. gadā (par 2024. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 6 111 480 euro un 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 6 113 400 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

27. pants. Noteikt, ka valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2024. gadā (par 2023. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 9 786 822 euro, 2025. gadā (par 2024. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 4 258 288 euro un 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) 64 procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 4 420 605 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

II nodaļa
Valsts budžets 2024. gadam

28. pants. Apstiprināt valsts budžetu 2024. gadam ieņēmumos 14 497 467 199 euro apmērā saskaņā ar šā likuma 1. un 2. pielikumu.

29. pants. Apstiprināt valsts budžetu 2024. gadam izdevumos 16 216 831 575 euro apmērā saskaņā ar šā likuma 1., 3., 4. un 5. pielikumu.

30. pants. (1) Apstiprināt mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 617 052 664 euro apmērā, tajā skaitā:

1) pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu, pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 469 140 318 euro apmērā saskaņā ar šā likuma 6. un 7. pielikumu;

2) pašvaldību speciālo pirmsskolas izglītības grupu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus, 71 175 863 euro apmērā saskaņā ar šā likuma 8. pielikumu;

3) pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 75 770 089 euro apmērā saskaņā ar šā likuma 9. pielikumu;

4) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 966 394 euro apmērā saskaņā ar šā likuma 10. pielikumu.

(2) Ministru kabinetam, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajos pielikumos noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.

(3) Ministru kabinetam, pamatojoties uz Kultūras ministrijas sniegto informāciju, ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 4. punktā minētajā pielikumā noteikto finansējuma sadalījumu pa pašvaldībām.

(4) Noteikt, ka pašvaldības tām piešķirto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ir tiesīgas izmantot atlaišanas pabalstu izmaksai pedagogiem, kas zaudē darbu izglītības iestāžu likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā, ja reorganizācija vai likvidācija ir pabeigta ne vēlāk kā līdz 2024. gada 31. augustam.

31. pants. Apstiprināt valsts budžeta dotāciju pašvaldībām 43 552 539 euro apmērā, tajā skaitā:

1) pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 35 921 931 euro apmērā;

2) pašvaldībām par iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros (par vienu iemītnieku 8748 euro), kuri tajos ievietoti līdz 1998. gada 1. janvārim, 603 612 euro apmērā. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pašvaldībām piešķir valsts budžeta dotāciju;

3) budžeta dotāciju 7 026 996 euro apmērā, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, piešķiršanai pašvaldībām, kurām izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību ir zemāki par 90 procentiem no vidējiem izlīdzinātiem ieņēmumiem, nodrošinot šīs starpības samazināšanu par 30 procentiem.

32. pants. Apstiprināt valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu saskaņā ar šā likuma 11. pielikumu.

33. pants. Noteikt maksimālo valsts parādu 2024. gada beigās nominālvērtībā 19 300 000 000 euro, ņemot vērā Valsts kases administrētajiem aizņēmumiem un valsts parāda vērtspapīriem piesaistīto atvasināto finanšu instrumentu valūtas rezultātu.

34. pants. Valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai segtu uz valsts budžetu attiecināmās valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistības 2024. gadā, ir novērtētas 672 640 euro apmērā.

35. pants. Noteikt valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu 135 723 529 euro apmērā, kas neietver šā likuma 36. pantā noteikto pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu, ja aizņēmumi tiek ņemti no valsts budžeta.

36. pants. (1) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 198 733 808 euro apmērā.

(2) No šā panta pirmajā daļā minētā palielinājuma noteikt pašvaldību aizņēmumu palielinājumu 175 138 258 euro apmērā:

1) Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, tajā skaitā kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldību līdzfinansējumu Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, ar aizņēmuma apmēru, kas nepārsniedz projekta attiecināmo izmaksu kopsummu;

2) Eiropas Atveseļošanas fonda finansēto projektu īstenošanai ar aizņēmuma apmēru, kas ne vairāk kā par 10 procentiem pārsniedz projekta Eiropas Atveseļošanas fonda finansējuma kopsummu, un pievienotās vērtības nodokļa izmaksām;

3) Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai ar aizņēmuma apmēru, kas nepārsniedz projekta attiecināmo izmaksu kopsummu;

4) jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecības vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanas investīciju projektiem, mazinot bērnu rindu uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs, un pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras investīciju projektiem, ievērojot šādus nosacījumus:

a) pašvaldības budžeta ikgadējais līdzfinansējums, sākot ar 2024. gadu, nav mazāks par 10 procentiem un ikgadējais aizņēmuma apmērs nav lielāks par 90 procentiem no pašvaldības kopējām projekta izmaksām attiecīgajā gadā,

b) pašvaldības budžeta līdzfinansējums veikts līdz aizņēmuma izmaksu pieprasījuma iesniegšanai vai vienlaikus ar aizņēmuma izmaksu,

c) ir sniegts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pozitīvs atzinums par projekta atbilstību apstiprinātajiem vērtēšanas kritērijiem,

d) aizņēmuma pieprasījums pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras investīciju projektam iesniegts ne vēlāk kā līdz 2024. gada 1. septembrim;

5) izglītības iestādes investīciju projektu īstenošanai ilgtspējīgas pamatizglītības un vidējās izglītības funkcijas īstenošanai, kā arī skolu tīkla sakārtošanai, ievērojot šādus nosacījumus:

a) pašvaldības budžeta ikgadējais līdzfinansējums, sākot ar 2024. gadu, nav mazāks par 10 procentiem un ikgadējais aizņēmuma apmērs nav lielāks par 90 procentiem no pašvaldības kopējām projekta izmaksām attiecīgajā gadā,

b) pašvaldības budžeta līdzfinansējums veikts līdz aizņēmuma izmaksu pieprasījuma iesniegšanai vai vienlaikus ar aizņēmuma izmaksu,

c) ir sniegts Izglītības un zinātnes ministrijas pozitīvs atzinums par projekta atbilstību apstiprinātajiem vērtēšanas kritērijiem,

d) aizņēmuma pieprasījums iesniegts ne vēlāk kā līdz 2024. gada 1. septembrim;

6) transporta iegādei skolēnu pārvadāšanai, ievērojot šādus nosacījumus:

a) pašvaldības budžeta ikgadējais līdzfinansējums, sākot ar 2024. gadu, nav mazāks par 10 procentiem un ikgadējais aizņēmuma apmērs nav lielāks par 90 procentiem no pašvaldības kopējām projekta izmaksām attiecīgajā gadā,

b) aizņēmuma pieprasījums iesniegts ne vēlāk kā līdz 2024. gada 1. septembrim;

7) ceļu būvniecības projektiem, tajā skaitā projektā paredzēto inženiertīklu būvniecībai, ievērojot šādus nosacījumus:

a) pašvaldības budžeta ikgadējais līdzfinansējums, sākot ar 2024. gadu, nav mazāks par 15 procentiem un ikgadējais aizņēmuma apmērs nav lielāks par 85 procentiem no pašvaldības kopējām projekta izmaksām attiecīgajā gadā,

b) pašvaldības budžeta līdzfinansējums veikts līdz aizņēmuma izmaksu pieprasījuma iesniegšanai vai vienlaikus ar aizņēmuma izmaksu,

c) ir sniegts Satiksmes ministrijas atzinums par projekta atbilstību apstiprinātajiem vērtēšanas kritērijiem, izņemot par būvprojektā paredzēto, bet ceļa funkcijā neiekļauto inženiertīklu būvniecību,

d) aizņēmuma pieprasījums iesniegts ne vēlāk kā līdz 2024. gada 1. septembrim;

8) katras pašvaldības ne vairāk kā četriem noteiktiem prioritāriem investīciju projektiem, ievērojot šādus nosacījumus:

a) Rīgas valstspilsētas pašvaldībai kā galvaspilsētai kopējā aizņēmumu summa 6 000 000 euro apmērā, pārējām pašvaldībām kopējā aizņēmumu summa 1 500 000 euro apmērā,

b) pašvaldības budžeta ikgadējais līdzfinansējums, sākot ar 2024. gadu, nav mazāks par 15 procentiem un ikgadējais aizņēmuma apmērs nav lielāks par 85 procentiem no pašvaldības kopējām projekta izmaksām attiecīgajā gadā,

c) pašvaldības budžeta līdzfinansējums veikts līdz aizņēmuma izmaksu pieprasījuma iesniegšanai vai vienlaikus ar aizņēmuma izmaksu,

d) pašvaldība 2024. gadā neapgūto aizņēmuma daļu nodrošina no pašvaldības 2025. gada budžeta līdzekļiem un projekta vai tā daļas pilnīgu pabeigšanu līdz 2025. gada 31. decembrim,

e) aizņēmumu neattiecina uz pašvaldības budžeta līdzfinansējuma daļas nodrošināšanu šajā un trešajā daļā minētajos investīciju projektos,

f) ir sniegts domes lēmums, kas apliecina attiecīgā projekta atbilstību pašvaldības attīstības programmai un lietderīgu investīciju īstenošanu pašvaldības autonomās funkcijas nodrošināšanai;

9) iekšējās drošības investīciju projektu īstenošanai — policijas infrastruktūras izveidei un uzlabošanai, ievērojot šādus nosacījumus:

a) pašvaldības budžeta ikgadējais līdzfinansējums, sākot ar 2024. gadu, nav mazāks par 15 procentiem un ikgadējais aizņēmuma apmērs nav lielāks par 85 procentiem no pašvaldības kopējām projekta izmaksām attiecīgajā gadā,

b) pašvaldības budžeta līdzfinansējums veikts līdz aizņēmuma izmaksu pieprasījuma iesniegšanai vai vienlaikus ar aizņēmuma izmaksu,

c) ir sniegts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pozitīvs atzinums par projekta atbilstību pašvaldības attīstības programmai un projekta nepieciešamību pašvaldības autonomās funkcijas ilgtspējīgai nodrošināšanai,

d) aizņēmuma pieprasījums iesniegts ne vēlāk kā līdz 2024. gada 1. septembrim;

10) piešķirto vidējā termiņa aizņēmumu izmaksai atbilstoši noslēgtajiem aizdevuma līgumiem;

11) budžeta un finanšu vadībai ar atmaksas termiņu līdz trim gadiem no aizdevuma līguma noslēgšanas dienas.

(3) No šā panta pirmajā daļā minētā palielinājuma noteikt pašvaldību aizņēmumu palielinājumu 23 595 550 euro Rīgas valstspilsētas pašvaldībai projekta "Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu" mērķu sasniegšanai.

(4) Noteikt pašvaldību sniegto galvojumu kopējo palielinājumu 56 914 872 euro apmērā pašvaldību kapitālsabiedrību aizņēmumiem investīciju projektu īstenošanai, kā arī pašvaldību kapitālsabiedrību aizņēmumiem no valsts budžeta kurināmā iegādei ar aizdevuma atmaksas termiņu līdz diviem gadiem un ar atlikto pamatsummas maksājumu līdz vienam gadam no aizdevuma līguma noslēgšanas dienas.

(5) Pašvaldība sniegto galvojumu savas kapitālsabiedrības aizņēmumam dzīvojamo īres māju būvniecībai, atjaunošanai, pārbūvei vai jaunuzceltu, atjaunotu vai pārbūvētu dzīvojamo īres māju iegādei saistībās (aizņēmumu, galvojumu un citu ilgtermiņa saistību apmērā pret 2024. gada plānotajiem pamatbudžeta ieņēmumiem bez valsts budžeta transfertiem noteikta mērķa finansēšanai, tajā skaitā bez valsts budžeta transfertiem Eiropas Savienības un citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem projektiem noteiktu mērķu (izdevumu) finansēšanai, un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā) iekļauj 75 procentu apmērā no galvotās aizņēmuma summas.

(6) Pašvaldība var saņemt aizņēmumu vai sniegt galvojumu gadījumos, kad pašvaldības saistību (aizņēmumu, galvojumu un citu ilgtermiņa saistību) apmērs kādā no saistību izpildes gadiem pārsniedz 20 procentus no 2024. gada plānotajiem pamatbudžeta ieņēmumiem bez valsts budžeta transfertiem noteikta mērķa finansēšanai, tajā skaitā bez valsts budžeta transfertiem Eiropas Savienības un citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem projektiem noteiktu mērķu (izdevumu) finansēšanai, un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, ar nosacījumu, ka aizņēmums tiek ņemts vai galvojums tiek sniegts Eiropas Savienības finansējuma un valsts budžeta dotācijas priekšfinansēšanas nodrošināšanai šā panta otrās daļas 1. un 2. punktā minētajiem investīciju projektiem, un pašvaldības dome ir apliecinājusi, ka tā spēs pildīt savas saistības un veikt maksājumus, kuriem iestājies atmaksas termiņš.

(7) Noteikt, ka pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības atbilstoši likuma "Par pašvaldību budžetiem" 22. pantam, izņemot saistības:

1) līdz pieciem gadiem pašvaldību autonomo funkciju nodrošināšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem, datortehnikas, sakaru un citas biroja tehnikas iegādei;

2) ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai;

3) šā panta otrajā un trešajā daļā minēto investīciju projektu īstenošanai;

4) Publiskās un privātās partnerības likumā noteiktajā kārtībā akceptēto publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanai.

(8) Finanšu ministram ir tiesības mainīt valsts budžeta aizdevumu un pašvaldību aizņēmumu kopējos palielinājumus un, ja nepieciešams, noteikt aizņēmuma palielinājumu likumā "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" noteikto pasākumu izpildei, nepārsniedzot šo palielinājumu kopsummu un par prioritāriem nosakot aizņēmumus Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem projektiem un Eiropas Atveseļošanas fonda finansētiem projektiem.

37. pants. Attiecībā uz pašvaldībām, kuras ir nonākušas finanšu grūtībās un kurās atbilstoši likumam "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" nav vēl uzsākts finanšu stabilizācijas process, Ministru kabinetam ir tiesības lemt par nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem, tajā skaitā par nepieciešamo valsts budžeta aizdevumu uzņemto saistību izpildei šā likuma 36. pantā noteiktā pašvaldību aizņēmumu kopējā palielinājuma ietvaros.

38. pants. Valsts kase, pamatojoties uz pašvaldības iesniegumu, veic grozījumus noslēgtajos valsts aizdevuma līgumos, samazinot 2024. gadā plānotos pamatsummas maksājumus ne vairāk kā par aizdevuma procentu maksājuma pieaugumu, kas veidojas starp 2023. gada aizdevuma procentu kopsummu un 2024. gada aizdevuma procentu kopsummu, attiecīgi precizējot aizdevuma atmaksas grafiku, ievērojot šādus nosacījumus:

1) pašvaldība ir iesniegusi domes lēmumu par grozījumiem aizdevuma atmaksas grafikā līdz 2024. gada 1. martam;

2) aizdevuma atlikums nav mazāks par 10 000 euro;

3) atlikušais termiņš līdz aizdevuma atmaksas beigu termiņam pārsniedz divus gadus.

39. pants. (1) Noteikt, ka prognozētie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetos ir 1 976 035 200 euro.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozēto ieņēmumu procentuālais sadalījums pa ceturkšņiem tiek noteikts šādā apmērā: I ceturksnī — 21 procents, II ceturksnī — 23 procenti, III ceturksnī — 28 procenti, IV ceturksnī — 28 procenti.

(3) Finanšu ministrija izvērtē šā panta pirmajā daļā minēto faktisko iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izpildi par iepriekšējo ceturksni salīdzinājumā ar prognozēto atbilstoši šā panta otrajā daļā minētajam procentuālajam sadalījumam. Ja tiek konstatēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu neizpilde par ceturksni (no gada sākuma), tad, pamatojoties uz finanšu ministra rīkojumu, to kompensē no valsts pamatbudžetā ieskaitāmās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas. Ja pašvaldībām tiek izmaksāta kompensācija, bet turpmākajā periodā prognoze tiek pārpildīta, Finanšu ministrijai ir tiesības izmaksātās kompensācijas apmērā veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pārpildes ieturēšanu un attiecināt to uz valsts pamatbudžetā ieskaitāmo iedzīvotāju ienākuma nodokli.

40. pants. (1) Lai nodrošinātu pašvaldību funkciju veikšanai sabalansētu naudas plūsmu, Valsts ieņēmumu dienests no attiecināto ieņēmumu konta līdzekļus 15 procentu apmērā no mēnesim prognozētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu apmēra ieskaita katra mēneša pirmajā, otrajā un trešajā nedēļā pašvaldību budžeta ieņēmumu sadales kontā Valsts kasē, un pēc vienotajā nodokļu kontā saņemto ieņēmumu attiecināšanas Valsts ieņēmumu dienests par veiktajiem maksājumiem attiecīgajā mēnesī samazina pašvaldību budžeta ieņēmumu sadales kontā pārskaitāmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa summu.

(2) Valsts kase pēc līdzekļu saņemšanas pašvaldību budžeta ieņēmumu sadales kontā attiecīgajā mēneša nedēļā pārskaita naudas līdzekļus pašvaldībām kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus, vienlaikus veicot iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, ieturot atbilstošās summas no pašvaldību budžetiem noteiktās iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījuma daļas un ieskaitot tās minētajā fondā.

41. pants. Noteikt, ka budžeta resora "62. Mērķdotācijas pašvaldībām" programmas 01.00.00 "Mērķdotācijas izglītības pasākumiem", programmas 05.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" un programmas 10.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldībām — pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" izpildītājs ir Izglītības un zinātnes ministrija.

42. pants. Noteikt, ka budžeta resora "62. Mērķdotācijas pašvaldībām" programmas 02.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" izpildītājs ir Kultūras ministrija.

43. pants. Noteikt, ka budžeta resora "64. Dotācija pašvaldībām" un budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmu izpildītājs ir Finanšu ministrija.

44. pants. (1) Noteikt, ka saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu":

1) sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu sadalījums 2024. gadā ir šāds: sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumos tiek ieskaitīti 97,10 procenti un pamatbudžeta ieņēmumos veselības apdrošināšanai — 2,90 procenti;

2) sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumu sadalei 2024. gadā piemēro šādus ieņēmumu īpatsvarus: valsts pensiju speciālajā budžetā — 72,04 procenti; nodarbinātības speciālajā budžetā — 4,35 procenti; darba negadījumu speciālajā budžetā — 2,24 procenti; invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā — 21,37 procenti.

(2) Ministru kabinetam ir tiesības mainīt šā panta pirmās daļas 2. punktā noteiktos sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu īpatsvarus, ja:

1) stājas spēkā normatīvie akti, kuriem ir finansiāla ietekme uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumiem;

2) gada laikā mainās pabalstu un pensiju saņēmēju skaits un pabalstu un pensiju vidējie apmēri un papildus nepieciešamos izdevumus nesedz kādā no speciālajiem budžetiem plānotais apropriācijas apmērs, nepārsniedzot sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam šajā likumā noteikto apropriācijas apmēru;

3) kādā no speciālajiem budžetiem faktiskie ieņēmumi no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu sadales nesasniedz plānoto apmēru un naudas līdzekļu atlikums gada sākumā nesedz finansējuma deficītu speciālā budžeta pakalpojumu izmaksām, nepārsniedzot sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam šajā likumā noteikto ieņēmumu no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu sadales apmēru.

45. pants. Maksa, kas tiek ieturēta no valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības par to piegādi saņēmēja dzīvesvietā, ir 2,39 euro. Ieturēto maksu par valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības piegādi saņēmēja dzīvesvietā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārskaita valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Pasts" no tā budžeta līdzekļiem, no kura tiek izmaksāta valsts pensija, pabalsts vai atlīdzība.

46. pants. Lai nodrošinātu resursu efektīvu izlietojumu, piesaistīto ekspertu vietā, ja nepieciešams, Fiskālās disciplīnas padome ārējos normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei ir tiesīga algot darbiniekus kārtējam gadam piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Fiskālās disciplīnas padome pielīdzināma budžeta iestādei Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē.

47. pants. Papildus Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajai Fiskālās disciplīnas padomes kompetencei Fiskālās disciplīnas padome veic Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija regulas (ES) Nr. 473/2013 par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs noteikto makroekonomisko prognožu apstiprināšanu.

48. pants. Aizsardzības ministrijas budžeta ietvaros sadarbībai ar starptautiskajām un nevalstiskajām organizācijām nepieciešamo finansējumu un tā izlietojumu, nodrošinot iesaisti starptautiskās un nacionālās drošības stiprināšanā, nosaka Ministru kabinets.

49. pants. Noteikt, ka saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu un Attīstības finanšu institūcijas likumu valsts 260 000 000 euro apmērā atbild par akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" izsniegtajām garantijām.

50. pants. Atļaut finanšu ministram palielināt apropriāciju Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 41.03.00 "Iemaksas starptautiskajās organizācijās" un veikt maksājumu Starptautiskajam Valūtas fondam, ja saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas iestāšanos Starptautiskajā Valūtas fondā" 5. pantu izdotās parādzīmes noteikumiem saņemts pieprasījums no Starptautiskā Valūtas fonda veikt maksājumu, un informēt par to Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.

51. pants. Atļaut finanšu ministram palielināt apropriāciju Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 41.03.00 "Iemaksas starptautiskajās organizācijās", lai Latvijas Republikas vārdā veiktu ieguldījuma iemaksu Pasaules Bankā, kas var tikt konvertēta Pasaules Bankas kapitāla daļās saskaņā ar atsevišķu lēmumu par Pasaules Bankas akciju kapitāla palielināšanu, ar mērķi nodrošināt Pasaules Bankas finansēšanas kapacitātes stiprināšanu, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

52. pants. Atļaut finanšu ministram palielināt apropriāciju Finanšu ministrijas budžetā, nepārsniedzot Starptautiskā Valūtas fonda piešķirto speciālo aizņēmuma tiesību asignējumu Latvijas Republikai, lai veiktu aizdevumu un ieguldījumu atbilstoši Starptautiskā Valūtas fonda priekšlikumiem par speciālo aizņēmuma tiesību tālāku aizdošanu un ieguldīšanu, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

53. pants. Atļaut finanšu ministram palielināt šajā likumā noteikto valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu Starptautiskā Valūtas fonda speciālo aizņēmuma tiesību aizdevumu apmērā, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi.

54. pants. Finanšu ministram, veicot apropriāciju pārdales ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ir tiesības veikt apropriācijas pārdali citiem mērķiem no prioritārajiem pasākumiem 2022.—2024. gadam, 2023.—2025. gadam un 2024.—2026. gadam piešķirtā finansējuma, ja tam nav negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci un ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.

55. pants. Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas izlieto tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētos līdzekļus, kas 2024. gadā nav izlietoti valsts īpašumā un valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2024. gada 31. decembrim ieskaita valsts budžetā. Valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" vai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" ir tiesības atsavināšanas izdevumu segšanai paredzētos valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus izlietot arī tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai un šajā daļā noteikto pārvaldīšanas darbību, kas tiek segtas no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem, priekšfinansēšanai.

56. pants. (1) Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" publiskas personas mantas — valsts nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 022 0022) Brīvības ielā 68, Rīgā — atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc faktisko atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas ieskaita valsts budžetā.

(2) Atļaut finanšu ministram palielināt Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammā 02.01.00 "Profesionālās izglītības programmu īstenošana" apropriāciju resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, piešķirot līdzekļus, lai nodrošinātu ar testamentu uzliktā pienākuma izpildi un novirzītu finansējumu profesionālās izglītības kompetences centra "Rīgas valsts tehnikums" trūcīgo un sekmīgo audzēkņu atbalstīšanai un infrastruktūras un materiāli tehniskā nodrošinājuma vajadzībām, ievērojot Rīgas valsts tehnikuma Attīstības un investīciju stratēģiju 2021.—2027. gadam, pēc tam, kad pieņemts Ministru kabineta lēmums par valsts nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 022 0022) Brīvības ielā 68, Rīgā, atsavināšanu un atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc faktisko atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas ieskaitīti valsts budžetā, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

57. pants. Atļaut finanšu ministram 2024. gadā pēc tam, kad pieņemts Ministru kabineta lēmums par Latvijas Universitātes — atvasinātas publiskas personas — nekustamo īpašumu attīstības plānu 2022.—2027. gadam, palielināt Izglītības un zinātnes ministrijai apropriāciju resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem Latvijas Universitātes izdevumiem Akadēmiskā centra Rakstu mājas Torņakalnā, Rīgā, būvniecības aizdevuma atmaksai atbilstoši Latvijas Universitātes 2019. un 2021. gadā augstskolas divu nekustamo īpašumu (Skanstes ielā 3 un Burtnieku ielā 1, Rīgā) atsavināšanas rezultātā valsts budžeta ieņēmumos ieskaitīto līdzekļu 1 991 740 euro apmēram, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

58. pants. Papildus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 16. pantā noteiktajam un atbilstoši institūcijā noteiktajai prēmēšanas kārtībai un kritērijiem var prēmēt, ja Valsts ieņēmumu dienesta, prokuratūras, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Finanšu izlūkošanas dienesta, Iekšējās drošības biroja, Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonu (darbinieku) tiešas darbības rezultātā atklāti un novērsti liela apjoma noziedzīgi nodarījumi valsts ieņēmumu un nodokļu administrēšanas jomā, kā arī valsts institūciju dienestā, kuri radījuši vai varēja radīt būtisku kaitējumu un kurus izdarījušas valsts amatpersonas, aizturētas kontrabandas kravas un aizliegtu priekšmetu ievešana un izvešana, novērsta būtiska noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un tā rezultātā ir palielinājušies valsts budžeta ieņēmumi vai tiek prognozēts būtisks šo ieņēmumu palielinājums, Ministru kabinets pieņem lēmumu par attiecīgo institūciju konkrēto amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un apropriācijas palielinājumam novirzāmo finansējuma apjomu. Finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju izdevumiem, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

59. pants. Ja 2024. gada sešu un deviņu mēnešu laikā ārvalstu filmu uzņemšanas rezultātā ir palielinājušies nodokļu ieņēmumi vai tiek prognozēts nodokļu ieņēmumu palielinājums, Ministru kabinets pieņem lēmumu par apropriācijas palielinājuma apjomu līdzfinansējumam ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā. Finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju izdevumiem līdzfinansējumam ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

60. pants. (1) Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 33.00.00 "Ekonomikas attīstības programma" ieskaitītie līdzekļi izmantojami atbalsta pasākumiem Latvijas uzņēmējiem jaunu eksporta tirgu apguvē un eksporta palielināšanā uz prioritāriem mērķa tirgiem, tūrisma veicināšanas un attīstības pasākumiem, mājokļa pieejamības un administrēšanas izmaksu segšanai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajiem mērķiem apropriācijas pārdale starp Ekonomikas ministriju un citiem budžeta resoriem tiek veikta kā transferta pārskaitījums.

61. pants. Ja dižpasākumu organizēšanas rezultātā tiek prognozēts nodokļu ieņēmumu palielinājums, Ministru kabinets pieņem lēmumu par apropriācijas palielinājuma apjomu līdzfinansējumam dižpasākumu organizēšanai. Finanšu ministram ir tiesības palielināt apropriāciju Ekonomikas ministrijai izdevumiem līdzfinansējumam dižpasākumu organizēšanai Latvijā, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

62. pants. Ja 2024. gadā faktiskie ieņēmumi no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kuri fiksēti ar valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" tehniskajiem līdzekļiem, pārsniedz šajā likumā plānoto apmēru un saistībā ar to palielinās valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" sagatavojamo un nosūtāmo lēmumu skaits un ar to saistītie valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" izdevumi, finanšu ministram ir tiesības atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, kas pieņemts, izskatot Iekšlietu ministrijas priekšlikumus, palielināt Iekšlietu ministrijai apropriāciju resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

63. pants. Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 09.00.00 "Valsts nozīmes reformas īstenošanai" noteikto apropriāciju 16 423 916 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.

64. pants. Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 10.00.00 "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana" noteikto apropriāciju 1 494 252 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam pasākumu plānam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.

65. pants. Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 11.00.00 "Demogrāfijas pasākumi" noteikto apropriāciju 1 000 000 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.

66. pants. (1) Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 12.00.00 "Finansējums veselības jomas pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" noteikto apropriāciju 7 418 597 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.

(2) Finanšu ministram ir tiesības palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju šā panta pirmajā daļā minētajā programmā ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem un palielināt šā likuma 33. pantā noteikto maksimālo valsts parādu 2024. gada beigās un paplašināt valdības rīcības pieļaujamās robežas valdības saistību izpildei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

(3) Lai nodrošinātu paredzēto valsts budžeta līdzekļu maksimāli efektīvu izlietošanu, finanšu ministram ir tiesības ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei no šā panta pirmajā daļā minētās programmas pārdalīto un noteiktajiem mērķiem neizmantoto finansējumu pārdalīt no ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes budžeta uz šā panta pirmajā daļā minēto programmu.

67. pants. (1) Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 15.00.00 "Finansējums energoapgādes izmaksu atbalsta pasākumu īstenošanai" noteikto apropriāciju 50 000 000 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei energoapgādes izmaksu atbalsta pasākumu īstenošanai, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.

(2) Finanšu ministram ir tiesības palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju šā panta pirmajā daļā minētajā programmā energoapgādes izmaksu atbalsta pasākumu īstenošanai un palielināt šā likuma 33. pantā noteikto maksimālo valsts parādu 2024. gada beigās un paplašināt valdības rīcības pieļaujamās robežas valdības saistību izpildei, ja apropriācijas palielinājums nerada negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci un ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

(3) Lai nodrošinātu paredzēto valsts budžeta līdzekļu maksimāli efektīvu izlietošanu, finanšu ministram ir tiesības ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei no šā panta pirmajā daļā minētās programmas pārdalīto un noteiktajiem mērķiem neizmantoto finansējumu pārdalīt no ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes budžeta uz šā panta pirmajā daļā minēto programmu.

68. pants. Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 16.00.00 "Finansējums Krievijas militārās agresijas ietekmes mazināšanas atbalsta instrumentiem" noteikto apropriāciju 25 000 000 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.

69. pants. (1) Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 17.00.00 "Finansējums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai" noteikto apropriāciju 70 000 000 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam pasākumu plānam atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2024. gadā, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.

(2) Finanšu ministram ir tiesības palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju šā panta pirmajā daļā minētajā programmā Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam pasākumu plānam atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2024. gadā un palielināt šā likuma 33. pantā noteikto maksimālo valsts parādu 2024. gada beigās un paplašināt valdības rīcības pieļaujamās robežas valdības saistību izpildei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

(3) Lai nodrošinātu paredzēto valsts budžeta līdzekļu maksimāli efektīvu izlietošanu, finanšu ministram ir tiesības ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei no šā panta pirmajā daļā minētās programmas pārdalīto un noteiktajiem mērķiem neizmantoto finansējumu pārdalīt no ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes budžeta uz šā panta pirmajā daļā minēto programmu.

70. pants. (1) Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" noteikto apropriāciju 365 129 661 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei ar valsts drošību saistītu pasākumu īstenošanai, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.

(2) Finanšu ministram ir tiesības palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju šā panta pirmajā daļā minētajā programmā ar valsts drošību saistītu pasākumu īstenošanai un palielināt šā likuma 33. pantā noteikto maksimālo valsts parādu 2024. gada beigās un paplašināt valdības rīcības pieļaujamās robežas valdības saistību izpildei šā likuma 5. panta 3. un 5. punktā noteikto pasākumu īstenošanai, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

(3) Lai nodrošinātu paredzēto valsts budžeta līdzekļu maksimāli efektīvu izlietošanu, finanšu ministram ir tiesības ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei no šā panta pirmajā daļā minētās programmas pārdalīto un noteiktajiem mērķiem neizmantoto finansējumu pārdalīt no ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes budžeta uz šā panta pirmajā daļā minēto programmu.

71. pants. Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 19.00.00 "Finansējums energoresursu un ēdināšanas izdevumu pieauguma kompensēšanai" noteikto apropriāciju 45 379 945 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.

72. pants. Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 20.00.00 "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana" noteikto apropriāciju 275 000 000 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.

73. pants. Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 21.00.00 "Finansējums vēlēšanu nodrošināšanai" noteikto apropriāciju 1 532 594 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.

74. pants. Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 22.00.00 "Valsts ārējās robežas drošības pasākumu nodrošināšana" noteikto apropriāciju 10 464 368 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.

75. pants. Noteikt, ka budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 23.00.00 "Valsts atbalsta programmas" noteikto apropriāciju 18 000 000 euro apmērā, tajā skaitā 12 000 000 euro apmērā vienreizējam mērķētam atbalstam kredītņēmējiem straujo procentu likmju pieauguma daļējai kompensēšanai, finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.

76. pants. Finanšu ministram ir tiesības ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm līdz 2024. gada 30. septembrim nepārdalīto šā likuma 63., 64., 65., 68., 71., 72., 73., 74. un 75. pantā minētajās budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmās, kā arī programmā 01.00.00 "Apropriācijas rezerve" noteikto apropriāciju pārdalīt uz programmu 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

77. pants. Valsts var sniegt vispārēju atbalstu Ukrainas sabiedrībai ar starptautisko finanšu institūciju vai Eiropas Savienības institūciju starpniecību, tajā skaitā sniegt tām galvojumu, aizdevumu vai grantu iemaksu. Finanšu ministrs Latvijas Republikas vārdā paraksta aizdevumu, galvojumu vai grantu līgumus ar starptautiskajām finanšu institūcijām vai Eiropas Savienības institūcijām par atbalstu Ukrainas sabiedrībai un izsniedz attiecīgo aizdevumu vai galvojumu vai veic grantu iemaksas un palielina gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto aizdevuma palielinājuma kopējo apjomu vai uz valsts budžetu attiecināmo valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistību apmēru, ja secīgi ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums par galvojumu vai aizdevumu izsniegšanu vai grantu iemaksu veikšanu, un Ministru kabinets ir atbalstījis attiecīgā aizdevuma, galvojuma vai grantu līguma projektu;

2) Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir izskatījusi un atbalstījusi Ministru kabineta lēmumu par galvojumu vai aizdevumu izsniegšanu vai grantu iemaksu veikšanu.

78. pants. Ja 2024. gadā faktiskie ieņēmumi no budžetā ieskaitāmās valsts nodevas par valsts valodas prasmes atestāciju profesionālo un amata pienākumu veikšanai pārsniedz šajā likumā plānoto apmēru, finanšu ministram ir tiesības palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši budžetā ieskaitītajai valsts nodevai par valsts valodas prasmes atestāciju profesionālo un amata pienākumu veikšanai, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

79. pants. Ja ir saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda finansiāla pabalsta avārijas un atjaunošanas operāciju finansēšanai pēc 2017. gada augustā notikušajiem plūdiem slēgšanu, Zemkopības ministrijai 2024. gadā iemaksāt Eiropas Savienības Solidaritātes fonda finansējuma neizmantoto daļu vispārējos valsts budžeta ieņēmumos. Atļaut finanšu ministram 2024. gadā palielināt Zemkopības ministrijai apropriāciju resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem vienotas informācijas sistēmas izveidei un pilnveidošanai, izmantojot jaunākos tehniskos risinājumus un digitalizācijas iespējas, īstenojot Eiropas Zaļā kursa mērķu ieviešanu, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu. Apropriācijas palielinājums nevar pārsniegt vispārējos valsts budžeta ieņēmumos iemaksātā Eiropas Savienības Solidaritātes fonda finansējuma apmēru.

80. pants. Lai nodrošinātu Latvijas Republikas dalību Starptautiskā Valūtas fonda kvotu palielināšanā atbilstoši Starptautiskā Valūtas fonda kvotu 16. vispārējam pārskatam, atļaut finanšu ministram palielināt Latvijas Republikas saistības pret Starptautisko Valūtas fondu un palielināt apropriāciju Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 41.03.00 "Iemaksas starptautiskajās organizācijās", lai apmaksātu Latvijas Republikas kvotas palielināšanu, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

81. pants. Atļaut finanšu ministram palielināt apropriāciju Finanšu ministrijai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktā atbalsta izmaksai kredītņēmējiem un administrēšanas izmaksu segšanai Valsts ieņēmumu dienestam, nepārsniedzot budžetā ieskaitāmās hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas apmēru, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

Likums stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2023. gada 9. decembrī.
Valsts prezidents E. Rinkēvičs
Rīgā 2023. gada 21. decembrī
Likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam"
1. pielikums
Valsts konsolidētais budžets
Likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam"
2. pielikums
Valsts budžeta ieņēmumi
Likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam"
3. pielikums
Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta kopsavilkums
Likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam"
4. pielikums
Valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām
Likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam"
5. pielikums
Valsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām
Likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam"
6. pielikums
Mērķdotācijas pašvaldībām - pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām
Likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam"
7. pielikums
Mērķdotācijas pašvaldībām - interešu izglītības programmu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām
Likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam"
8. pielikums
Mērķdotācijas pašvaldībām - pašvaldību speciālo pirmsskolas izglītības grupu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus
Likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam"
9. pielikums
Mērķdotācijas pašvaldībām - pašvaldības izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām
Likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam"
10. pielikums
Mērķdotācijas pašvaldību māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām
Likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam"
11. pielikums
Valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamais apjoms
Likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam"
12. pielikums
Veidlapa par vispārējās valdības sektorā iekļautās kapitālsabiedrības ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci aprēķinu
01.01.2024