Darbības ar dokumentu

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka:

1.1. kārtību, kādā ūdensapgādes tīkli vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai, vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, tai skaitā prasības komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvei;

1.2. centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības;

1.3. sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramos noteikumus, kā arī tā slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas noteikumus;

1.4. brīvkrānu un ugunsdzēsības ierīču izmantošanas kārtību;

1.5. administratīvo atbildību par noteikumu pārkāpšanu.

2. Noteikumos ietvertie termini lietoti Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma un ar to saistīto normatīvo aktu izpratnē.

3. Noteikumos lietoto terminu skaidrojums:

3.1. avārija – ūdensvada vai kanalizācijas tīklu vai inženierbūvju bojājums, kura rezultātā ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas daļu nav iespējams ekspluatēt atbilstoši paredzētajam mērķim, tiek apdraudēta vai var rasties apdraudējums ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas drošībai;

3.2. avārijas remontdarbi – remontdarbi, kas tiek veikti, lai novērstu avāriju;

3.3. brīvkrāns – sabiedriska ūdens ņemšanas vieta;

3.4. centralizētās ūdens apgādes tīklu piederības robeža – sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajā maģistrālā ūdensvada tīkla daļā pie pēdējā aizbīdņa pirms Pakalpojumu lietotāja nekustamā īpašuma robežas, ja tīklu apkalpošanas robežu aktā pie līguma nav noteikts savādāk;

3.5. centralizēto kanalizācijas tīklu piederības robeža – sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajā centralizētajā sadzīves kanalizācijas tīkla daļā pie pēdējās skatakas pirms Pakalpojumu lietotāja nekustamā īpašuma robežas, ja tīklu apkalpošanas robežu aktā pie Pakalpojuma līguma nav noteikts savādāk;

3.6. objekts - nekustamais īpašums kā zeme, īpašuma objektu kopums vai atsevišķa būve, vai dzīvokļu īpašumu māja un atsevišķos īpašumos nesadalītu dzīvokļu māja, kurai ir pievads centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai;

3.7. objekta īpašnieks – persona, kura ir ieguvusi objekta īpašuma tiesības un atbilst Civillikumā vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, vai Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktajam īpašnieka jēdzienam;

3.8. objekta valdītājs – nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kadastra objekta īpašnieks, vai ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs, valsts dzīvojamās mājas valdītājs, kā arī citas publiskas personas iestāde vai publiskas personas kapitālsabiedrība, kuras valdījumā atrodas publiskas personas īpašumā esošs objekts;

3.9. Pakalpojumu lietotājs – nekustamā īpašuma īpašnieks (dzīvokļu īpašumu mājā – visi dzīvokļu īpašnieki) vai valdītājs, kurš saņem noteikta veida sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus, pamatojoties uz noslēgtu Pakalpojuma līgumu ar Pakalpojumu sniedzēju;

3.10. Pakalpojuma līgums – sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgums starp Pakalpojumu lietotāju un Pakalpojumu sniedzēju par noteikta veida sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas, lietošanas, uzskaites un norēķinu kārtību, kā arī abu pušu tiesībām, pienākumiem un atbildības robežām;

3.11. Pakalpojumu sniedzējs – komersants, kuram piešķirtas tiesības sniegt sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus visā Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) administratīvajā teritorijā;

3.12. pagaidu ūdensvada un kanalizācijas tīkli – tīkli, kuri izbūvēti būvniecības vajadzībām uz būvniecības laiku un kuri tiek demontēti līdz būvju pieņemšanai ekspluatācijā;

3.13. papildu maksa par piesārņojošo vielu attīrīšanu – Pakalpojumu sniedzēja pārvaldes institūcijas apstiprināta maksa Pakalpojumu lietotājam par notekūdeņos konstatēto virs noteiktās normas piesārņojošo vielu attīrīšanu, kas veicama papildus sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu maksājumiem;

3.14. patvaļīga (patvarīga) sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošana – darbība, kas veikta, apejot normatīvajā aktā noteikto kārtību, nekustamā īpašuma objekta un tajā esošo ūdensapgādes un/vai kanalizācijas tīklu pievienošanai Pakalpojumu sniedzēja ūdensapgādes un/vai kanalizācijas tīkliem, sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošana bez noslēgta līguma vai pēc tā darbības termiņa izbeigšanās, pēc sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma pārtraukšanas, komercuzskaites mēraparāta regulēšana, Pakalpojumu sniedzēja plombas noņemšana no komercuzskaites mēraparāta mezgla, ugunsdzēsības noslēgarmatūras vai hidranta, bez saskaņošanas ar Pakalpojumu sniedzēju;

3.15. pievienošanās vieta:

3.15.1. centralizētajam ūdensvadam – noslēgarmatūra, kura atrodas uz Pakalpojumu sniedzēja maģistrālā ūdensvada skatakā;

3.15.2. centralizētai kanalizācijai – ielas skataka, kurā nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja nekustamā īpašuma notekūdeņu novadīšanas cauruļvada izvads pievienots Pakalpojumu sniedzēja centralizētajiem kanalizācijas sistēmas tīkliem;

3.16. pievienošanās izmaksas – visas izmaksas, kas var rasties nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam sakarā ar pieslēgumu centralizētājiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem, un kuras ir saistītas ar pieslēguma nodrošināšanai nepieciešamajiem būvniecības ieceres dokumentu izstrādes un būvniecības darbiem, ko veic Pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar tā cenrādi vai cita nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja pieaicināta juridiskā vai fiziskā persona, kurai saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem ir tiesības veikt būvniecības darbus;

3.17. plānotie remontdarbi – remontdarbi, kas tiek veikti atbilstoši remontdarbu plānam;

3.18. ražošanas notekūdeņi – notekūdeņi, kas radušies uzņēmējdarbības vai ražošanas vietās un nav klasificējami kā sadzīves notekūdeņi vai lietus;

3.19. sadzīves notekūdeņi – notekūdeņi, kas radušies publiskās un dzīvojamās ēkās un pakalpojumu sniegšanas vietās dažādu fizioloģisko, higiēnas un sadzīves darbību dēļ;

3.20. segtie darbi – būvdarbi, kuru apjoma un kvalitātes kontroli pēc tiem sekojošo būvdarbu veikšanas nav iespējams izdarīt bez īpašiem pasākumiem vai papildu darba, kā arī finanšu un citu resursu piesaistīšanas;

3.21. tīklu apkalpošanas robežu akts – Pakalpojumu sniedzēja izgatavota un glabāta shēma par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas piederības robežu;

3.22. ūdens apmaiņa jeb kontrolēta notecināšana – mākslīga ūdens notecināšana ar noteiktu plūsmas ātrumu, lai veiktu ūdens apmaiņu ūdensvadā, kur ir nepietiekoša ūdens apmaiņa;

3.23. ūdensvada skalošana - profesionāla ūdensvadu attīrīšana no nogulsnēm, ar mērķi nodrošināt kvalitatīvu dzeramo ūdeni;

3.24. ūdens patēriņa starpība – starpība, kas veidojas starp dzīvojamās mājas komercuzskaites mēraparāta rādījumu un dzīvokļu īpašumos ar vai bez skaitītājiem noteikto ūdens patēriņu, ieskaitot arī avārijās un remontā nopludināto ūdens daudzumu;

3.25. ūdens patēriņa norma komercuzskaitei – ūdens patēriņa norma vienam iedzīvotājam (litri diennaktī) atbilstoši noteikumu 2. pielikumam.

4. Noteikumi ir saistoši visām fiziskām un juridiskām personām pašvaldības administratīvajā teritorijā un Pakalpojumu sniedzēja pārstāvjiem, kuri atbildīgi par ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanu pašvaldības administratīvajā teritorijā, ir atļauts veikt situācijas foto-/videofiksāciju ar atrašanās vietas atzīmi un laika zīmogu noteikumos noteikto pārbaužu un apsekošanas pilnvaru veikšanai, kā arī noformējot paredzētos aktus, pierādījumu nodrošināšanas nolūkā.

5. Noteikumi neattiecas uz lietus notekūdeņu novadīšanu kanalizācijas škirtsistēmā un uz decentralizētajiem kanalizācijas pakalpojumiem.

6. Nekustamā īpašuma pieslēgšana Pakalpojumu sniedzēja centralizētās ūdensapgādes sistēmai un/vai centralizētās kanalizācijas sistēmai tiek veikta par attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja finanšu līdzekļiem un ir obligāta norādītajos gadījumos:

6.1. izstrādājot detālplānojumu, ja nekustamais īpašums atrodas teritorijā, kas pašvaldības teritorijas plānojumā ir noteikta kā apbūves teritorija, kurā ir ierīkojama centralizētā ūdensapgādes sistēma un centralizētā kanalizācijas sistēma;

6.2. būvējot jaunbūves un pārbūvējot vai atjaunojot nekustamā īpašuma objektus, ja saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentiem ir paredzēta pieslēgšanās centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai;

6.3. esošiem nekustamā īpašuma objektiem, kuros ir ūdensapgādes sistēmas un kuru decentralizētā kanalizācijas sistēma neatbilst būves būtiskajām prasībām un rada kaitējumu apkārtējai videi, kas tiek konstatēts pašvaldības Būvvaldes būvinspektora atzinumā;

6.4. esošām ražošanas un sabiedriski nozīmīgām ēkām, ja pievienošanās vieta centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un/vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai ir līdz 3 km.

7. Pirms pievienošanās centralizētajai ūdensapgādes un/vai kanalizācijas sistēmai nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs, vēršas pie Pakalpojumu sniedzēja un saņem tehniskos noteikumus pieslēguma veikšanai strukturētu datu veidā vai augšupielādētus būvniecības informācijas sistēmā.

8. Gadījumos, kad pie nekustamā īpašuma īpašnieka zemesgabala robežas ir nodrošināta pieslēguma vieta nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs, iesniedzot Pakalpojumu sniedzējam aizpildītu tehnisko noteikumu saņemšanas pieprasījumu, papildus normatīvajos aktos noteiktajam pievieno:

8.1. norādi vai nekustamajā īpašumā ir vai nav meža zeme un vai plānotie darbi tiks veikti meža zemē;

8.2. rakstveida apliecinājumu, ka pirms rakšanas darbu uzsākšanas tiks saņemta visu nekustamā īpašuma kopīpašnieku piekrišana, kopīpašuma tiesību pastāvēšanas gadījumā vai rakšanas darbi tiks veikti saskaņā ar zemesgrāmatās reģistrētu nekustamā īpašuma lietošanas kārtības līgumu;

8.3. rakstveida apliecinājumu, ka nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs uzņemas visus riskus un materiālo zaudējumu segšanas pienākumu par nepatiesas informācijas sniegšanu un rakšanas darbu veikšanu bez rakšanas darbu atļaujas saņemšanas un ar to saistīto zaudējumu un kaitējuma nodarīšanu trešo personu likumiskajām interesēm un tiesībām;

8.4. rakstveida apliecinājumu, ka gadījumā, ja rakšanas darbi tiks paredzēti uz ielas vai Aizsargjoslu likumā noteiktajās objektu ekspluatācijas un drošības aizsargjoslās, pirms rakšanas darbu uzsākšanas tiks saņemta pašvaldības atļauja rakšanas darbu veikšanai;

8.5. citus dokumentus vai informāciju, kuru nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs uzskata par nepieciešamu tehnisko noteikumu sagatavošanai.

9. Ja nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam, pieprasot tehniskos noteikumus, ir parādu saistības par Pakalpojumu sniedzēja sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem citā vai esošajā nekustamajā īpašumā pašvaldības administratīvajā teritorijā, Pakalpojumu sniedzējs var atteikt izsniegt tehniskos noteikumus līdz minēto parādu saistību nokārtošanai.

10. Tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir divi gadi.

11. Nekustamā īpašuma ūdensapgādes ievada un kanalizācijas izvada pievienošanās vietas centralizētajai sistēmai izbūvi veic Pakalpojumu lietotājs saskaņā ar Pakalpojumu sniedzēja izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem un būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

12. Pirms rūpniecisko un publisko būvju (veikali, noliktavas, biroju telpas, auto mazgātuves u.c.) ūdens apgādes un/vai sadzīves kanalizācijas tīklu, ja to diametrs ir vienāds vai lielāks par 100 mm pievienošanai Pakalpojumu sniedzēja inženierkomunikācijām, nepieciešamo ūdensapgādes ievada un kanalizācijas izvada pieņemšana ekspluatācijā, ūdensvada tīklu hidraulisko pārbaudi, dezinfekciju, skalošanu, kanalizācijas cauruļvadu telemetrisko inspekciju (caurskati) veic Pakalpojumu lietotājs par saviem līdzekļiem atbilstoši būvnormatīvam, piedaloties Pakalpojumu sniedzēja pārstāvim.

13. Pēc nekustamā īpašuma ūdensapgādes ievada un/vai kanalizācijas izvada izbūves pabeigšanas nekustamā īpašuma īpašnieks Pakalpojumu sniedzējam iesniedz:

13.1. izbūvēto tīklu izpildmērījuma plānu saskaņā ar pašvaldībā noteiktām tā noformēšanas prasībām;

13.2. kanalizācijas pašteces tīkliem TV inspekcijas rezultātus tiem cauruļvadiem, kuru dn≥200 mm;

13.3. rakstveida apliecinājumu, ka nekustamajā īpašumā vietējais ūdens ņemšanas avots (urbums vai spice) nav pieslēgts kopējai (centralizētajai) objekta ūdens ņemšanas sistēmai;

13.4. rakstveida apliecinājumu, ka nekustamajā īpašumā uzkrātie lietus notekūdeņi, sniega kušanas notekūdeņi un/vai zemesgabala drenāžas notekūdeņi netiek novadīti centralizētajā kanalizācijas sistēmā;

13.5. aizpildītu iesniegumu par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojuma lietošanas līguma noslēgšanu.

14. Pēc ūdensvada un kanalizācijas būvniecības darbu pabeigšanas, un noteikumu 13. punktā norādītās dokumentācijas iesniegšanas, piedaloties Pakalpojumu sniedzēja pārstāvim, tiek sastādīts akts par objekta gatavību pievienošanai centralizētajai ūdensapgādes un/vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai un objekts tiek pievienots centralizētajai sistēmai.

15. Pēc nekustamā īpašuma izvada izbūves līdz centralizētās kanalizācijas sistēmas tīklam, nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja pienākums ir likvidēt viņa īpašumā esošās decentralizētās kanalizācijas būves un sistēmas, kuras tika izmantotas nekustamajā īpašumā radīto komunālo notekūdeņu uzkrāšanai un var radīt kaitējumu videi.

16. Ja nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs ir izpildījis noteikumu prasības un izbūve ir veikta atbilstoši Pakalpojumu sniedzēja izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem, apstiprinātajam būvprojektam un nav pieļautas nesaskaņotas atkāpes, Pakalpojumu sniedzējs:

16.1. uzliek verificētu komercuzskaites mēraparātu, kas ir Pakalpojumu sniedzēja īpašums, ar nepieciešamo aprīkojumu nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja izbūvētajā komercuzskaites mēraparāta mezglā, sastādot aktu par mēriekārtas un komercuzskaites mezgla uzstādīšanu, noplombēšanu un pieņemšanu ekspluatācijā;

16.2. sniedz atzinumu par būves atbilstību tehniskajiem noteikumiem, kura oriģināleksemplāru izsniedz Pakalpojumu lietotājam pēc sabiedrisko pakalpojumu piegādes līguma noslēgšanas.

17. Gadījumā, ja starp Pakalpojumu sniedzēju un Pakalpojumu lietotāju ir noslēgta rakstveida vienošanās par ūdenssaimniecības tīklu bezatlīdzības nodošanu vai pieņemšanu, noformē nodošanas – pieņemšanas aktu (katrai komunikācijai savs akts trijos eksemplāros), kam pievienojami zemāk norādītie dokumenti un informācija:

17.1. Jūrmalas Būvvaldē akceptēts būvprojekts un akts par būvju pieņemšanu ekspluatācijā vai norāde uz informācijas pieejamību Būvniecības informācijas sistēmā;

17.2. būvnieka sagatavots izpilduzmērījums – izbūvētā ūdensvada un/vai kanalizācijas tīkla inženiertopogrāfiskais uzmērījums, saskaņā ar pašvaldībā noteiktām noformēšanas prasībām;

17.3. segto darbu pieņemšanas akts/akti par būvdarbiem, kuru apjoma un kvalitātes kontroli nav iespējams izdarīt bez īpašiem pasākumiem vai papildu darba, kā arī finanšu un citu resursu piesaistīšanas (akti jāiesniedz par ūdensvada tīkliem, sadzīves kanalizācijas pašteces cauruļvadiem, sadzīves kanalizācijas spiedvadiem un kanalizācijas sūkņu stacijām tai skaitā arī ūdensvada un/vai sadzīves kanalizācijas spiedvada hidrauliskās pārbaudes akti);

17.4. aktu par ūdensvada tīklu skalošanu un dezinfekciju;

17.5. kreditētas laboratorijas izsniegtu testēšanas pārskatu par dzeramā ūdens kvalitāti (tikai ielas ūdens tīklam) un grunts sablīvēšanas testēšanas pārskatu;

17.6. veiktās kanalizācijas cauruļvadu TV inspekcijas digitālo materiālu un aktu;

17.7. grāmatvedības izziņu par ūdensvada un/vai kanalizācijas tīklu, kurus paredzēts nodot Pakalpojumu sniedzēja īpašumā, izmaksām un tehniskajiem rādītājiem (izbūves gads, garums, diametrs, materiāls);

17.8. dokumentus, kas apliecina apgrūtinājumu ierakstīšanu zemesgrāmatā, ja ūdensvada un /vai kanalizācijas tīkli un būves apgrūtina kādu nekustamo īpašumu;

17.9. aizpildītu iesniegumu par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanu.

18. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs izlemt, vai pieņemt valdījumā, īpašumā vai lietošanā ūdensapgādes un/vai kanalizācijas tīklus, attīrīšanas ietaises, sūkņu stacijas un kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas, kas iepriekš nav bijušas Pakalpojumu sniedzēja bilancē.

19. Pakalpojuma sniedzēja īpašumā netiek pārņemti:

19.1. ēku ūdensvada un kanalizācijas iekšējie tīkli;

19.2. dzīvojamās mājās iebūvētās ūdens spiediena paaugstināšanas stacijas;

19.3. ražotņu kanalizācijas un ūdensvadu tīklus, attīrīšanas ietaises, ūdens sūkņu stacijas un kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas;

19.4. dzīvojamo māju, jaunceltņu, jaunbūvētu māju, ciematu, rindu māju, kanalizācijas un ūdensvadu tīklus, attīrīšanas ietaises, ūdens sūkņu stacijas un kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas;

19.5. pagaidu centralizētie ūdensvada tīkli;

19.6. lietus ūdens novadīšanas sistēmas.

20. Nekustamā īpašumā izbūvētā ūdensvada izmantošana pirms būves pieņemšanas ekspluatācijā iespējama tikai saskaņā ar Pakalpojumu sniedzēja rakstveida piekrišanu, Pakalpojumu lietotājam ierīkojot komercuzskaites mēraparātu, saskaņā ar Pakalpojumu sniedzēja izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem.

21. Ja nepieciešams augstāks ūdens spiediens par normatīvos paredzēto, Pakalpojumu lietotājs par saviem līdzekļiem drīkst ierīkot vietējās ūdens spiediena paaugstināšanas iekārtas, saskaņojot rakstveidā to ar Pakalpojumu sniedzēju.

22. Ja ūdens padeve ēkā paredzēta no divām neatkarīgām ārējās ūdensapgādes sistēmām (piemēram: no vietējās akas vai urbuma un centralizētās ūdensapgādes sistēmas), to savienošanas vietā jābūt vismaz 50 mm lielam strūklas pārtraukumam vai speciālam pretvārstam, kas nodrošina strūklas pārtraukumu. Abus ievadus drīkst savienot tieši, ja tajos ierīko īscauruli, kura jāizņem, ja darbojas otrs ievads.

23. Ja ūdensvada ievadu vai kanalizācijas izvadu centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai nav iespējams pievienot tīklu izvietojuma dēļ, tad Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut nekustamā īpašuma īpašniekam kā blakus lietotāja pievadu pievienot pie cita Pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes (aiz komercuzskaites mēraparāta mezgla) un kanalizācijas cauruļvadiem, tai skaitā šķērsojot cita īpašnieka nekustamo īpašumu, ja šāda pievienošana ir rakstveidā saskaņota ar zemes īpašnieku un Pakalpojumu lietotāju, un šāda pievienošana nepasliktina ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma saņemšanu citiem Pakalpojumu lietotājiem. Šādā gadījumā ir jābūt saskaņotam tīklu apkalpošanas robežu aktam un noslēgtam līgumam starp blakus lietotāju un Pakalpojumu lietotāju.

24. Ja nav iespējams komercuzskaites mēraparāta mezglu izbūvēt normatīvajos aktos noteiktajā vietā, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut Pakalpojumu lietotājam to izbūvēt Pakalpojumu sniedzēja noteiktajā vietā:

24.1. nekustamā īpašuma ūdensvada pagalma tīklos ūdensvada akā, ja ir iespējams nodrošināt tehniskā risinājuma drošumu atbilstoši Būvniecības likuma, Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma un citu normatīvo aktu prasībām;

24.2. esošai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūvei, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pagrabā tiešā ūdensvada ievada tuvumā;

24.3. ēkas vai būves iekštelpās, ja nekustamā īpašuma ūdensvada pagalma tīklos ūdensvada aku nav iespējams ierīkot, sakarā ar to, ka nav iespējams panākt saskaņojumu ar zemesgabala īpašnieku vai, ja tāda nav, – tiesisko valdītāju vai ar to inženiertīklu īpašnieku, kuru aizsargjoslas tiek skartas vai starp kurām nav iespējams ievērot noteiktos attālumus, vai, ja tāda nav, ar šo inženiertīklu tiesisko valdītāju, kā arī ar attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām.

25. Pakalpojumu sniedzējs uzstāda komercuzskaites mēraparātu ar diametru, kas atbilst Pakalpojumu sniedzēja izsniegtajos tehniskajos noteikumos izvirzītajām prasībām un ievērojot Pakalpojumu lietotāja esošo vidējo ūdens patēriņu vai Pakalpojumu lietotāja sagatavotajā būvprojektā, apliecinājuma kartē, paskaidrojuma rakstā vai iesniegumā norādīto plānoto vidējo ūdens patēriņu nekustamajā īpašumā.

26. Pakalpojumu lietotājs atlīdzina Pakalpojumu sniedzējam izdevumus komercuzskaites mēraparāta zādzības vai bojāšanas gadījumā, pēc to faktiskiem apmēriem, kas saistīti ar jauna komercuzskaites mēraparāta iegādi un uzstādīšanu, izņemot gadījumus, kad komercuzskaites mēraparāta mezgla atrašanās vieta ir ārpus Pakalpojumu lietotāja atbildības robežas. Izdevumu faktiskais apmērs ir pierādāms ar Pakalpojumu sniedzēja grāmatvedības dokumentāciju par preces iegādi un darbu izmaksām un tie ir ietverami Pakalpojumu lietotājam nākamā mēneša sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu maksājumu rēķinā, pēc jauna komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanas darbu pabeigšanas.

27. Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā ir:

27.1. bilancē esošie maģistrālie un sadalošie ūdensvada tīkli;

27.2. ūdens ieguves urbumi, ūdens attīrīšanas iekārtas, ūdens spiedienu paaugstinošas sūkņu stacijas, ūdenstorņi, rezervuāri;

27.3. bilancē esošie maģistrālie un sadalošie kanalizācijas tīkli;

27.4. bilancē esošās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, centralizētās kanalizācijas sūkņu stacijas, maģistrālie kanalizācijas spiedvadi, pašteces kanalizācijas tīkli;

27.5. iepriekš minētajos apakšpunktos minēto centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklos esošās skatakas, kontrolakas, cauruļvadu armatūra, hidranti un hidrantu plāksnītes;

27.6. Pakalpojumu sniedzēja bilancē esošie komercuzskaites mēraparāti.

28. Pakalpojumu sniedzēja apkalpes zonā var tikt slēgts apkalpošanas līgums par ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūras daļas uzturēšanu, kuras nav Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā, noslēdzot rakstveida līgumu par pakalpojuma sniegšanu, kas nav atzīstams par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu, un kas tiek sniegts par samaksu, kas noteikta pusēm vienojoties pakalpojuma sniegšanas līgumā. Papildus pakalpojuma līgumā norāda Pakalpojuma sniedzēja tiesības iekļūt apkalpes zonā esošās dzīvojamās un/vai nedzīvojamās ēku telpu grupās (dzīvokļos) ūdensapgādes inženierkomunikāciju un ūdens patēriņa mērītāju apsekošanas un ekspluatācijas pārbaudei, iepriekš brīdinot Pakalpojumu lietotāju.

29. Pakalpojumu sniedzēja īpašumā un atbildībā esošajiem tīkliem un būvēm ir noteiktas ekspluatācijas aizsargjoslas ar ierobežojumiem, kas noteikti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

30. Pēc saskaņošanas ar Pakalpojumu lietotāju Pakalpojumu sniedzējs savu sistēmu uzturēšanai ir tiesīgs jebkurā laikā apsekot Pakalpojumu lietotāja nekustamo īpašumu, lai pārliecinātos par ūdensapgādes un kanalizācijas inženierbūvju ekspluatācijas drošību un atbilstību ekspluatācijas noteikumiem.

31. Gadījumā, ja Pakalpojumu sniedzējs konstatē centralizētās ūdensapgādes un/vai centralizētās kanalizācijas sistēmas drošas ekspluatācijas apdraudējuma riskus, tas var nekavējoties atslēgt Pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes un/vai kanalizācijas sistēmu no centralizētās ūdensapgādes un/vai kanalizācijas sistēmas.

32. Pakalpojumu lietotājam noteikti jāuzglabā savu, kā zemē, tā arī ēkas iekšienē izveidoto ūdensvada un kanalizācijas iekārtu shēmas un izpildzīmējumi, kur norādīti cauruļu diametri, dziļums, armatūras, ūdens patēriņa mērītāju un ūdens patēriņa mērītāja mezglu, tajā skaitā komercuzskaites mēraparāta mezgla, izveidošanas vietas.

33. Pakalpojumu lietotājiem, kam nav savu ūdensvada un kanalizācijas tīklu shēmas vai izpildzīmējuma, jāsastāda inventarizācijas zīmējumi. Par izpildzīmējumiem var izmantot apstiprināta projekta darba zīmējumus (ar ienestām izmaiņām), kas saskaņoti ar Pakalpojumu sniedzēju.

34. Pakalpojumu lietotājam jānodrošina pastāvīga savu ūdensvada tīklu uzturēšana un uzraudzība tīklu apkalpes robežu aktā norādītajā teritorijā, kas aptver:

34.1. regulāru ūdensvada tīklu apskati, lai brīdinātu Pakalpojumu sniedzēju par ūdens noplūdēm un tās savlaicīgi novērstu;

34.2. tā apkalpes zonā esošo ūdensvada iekārtu (cauruļu, ūdens patēriņa mērītāju, lūku, aku, norādījumu plāksnīšu) bojāšanas, un appludināšanas nepieļaušanu;

34.3. tā apkalpes zonā esošo ūdensvada iekārtu (cauruļu, ūdens patēriņa mērītāju, lūku, aku, norādījumu plāksnīšu) attīrīšanu no atkritumiem, ledus un sniega sanesumiem;

34.4. automātisku noslēgu vai aizbīdņu ierīkošanu kanalizācijas sistēmā, ja Pakalpojumu lietotājam pagrabtelpās ir izvietotas sanitārās iekārtas (izlietnes, sēdpodi, duškabīņes, trapi, u.c.) un drenāžas ietaises;

34.5. ne retāk kā divas reizes gadā veic kanalizācijas tīklu profilaktisko tīrīšanu;

34.6. pēc Pakalpojumu sniedzēja pamatota pieprasījuma izdara neplānotu kanalizācijas tīklu profilaktisko tīrīšanu;

34.7. ja Pakalpojumu lietotāja tīklu apkalpes robežu aktā norādītajā teritorijā esošo kanalizācijas tīklu aizsērējums var ietekmēt vai ietekmē centralizētās kanalizācijas sistēmu tīklu tehnisko stāvokli un sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanu citiem Lietotājiem, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs veikt Pakalpojumu lietotāja kanalizācijas tīklu tīrīšanu par Lietotāja līdzekļiem, ietverot veikto darbu izmaksas pēc to faktiskajiem apmēriem Pakalpojumu lietotājam izsniedzamajos rēķinos.

35. Pakalpojumu lietotāja īpašumā vai valdījumā esošie ūdensvada un kanalizācijas tīkli un būves (tai skaitā, komercuzskaites mēraparāta mezgls un kanalizācijas kontrolakas, ūdens spiediena paaugstināšanas iekārtas un kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas, kas ierīkotas zemesgabala robežās) tiek izbūvētas, ekspluatētas un remontētas par Pakalpojumu lietotāja līdzekļiem.

36. Pakalpojumu lietotājam jāsagatavo tā apkalpes daļā esošie ūdensvada tīkli un armatūra, tāpat arī komercuzkaites mēraparāta mezgls darbam ziemas apstākļos.

37. Pakalpojumu sniedzēja īpašumā un atbildībā esošās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas ekspluatē un remontē Pakalpojumu sniedzējs par saviem līdzekļiem.

38. Pakalpojumu sniedzējs nodrošina Pakalpojumu lietotāja komercuzskaites mēraparāta mezglā, kas izbūvēts līdz 2016. gada 1. janvārim, komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanu, Pakalpojumu sniedzēja noteiktajā darba laikā, ja komercuzskaites mēraparāta mezgls atbilst būvniecību regulējošo normatīvo aktu un Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma un tā pavadošo Ministru kabineta noteikumu un šo noteikumu prasībām. Neatbilstības konstatēšanas gadījumā Pakalpojumu lietotājam ir pienākums novērst konstatētos trūkumus un nodrošināt komercuzkaites mēraparāta mezgla atbilstību komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanai. Pakalpojumu lietotājs ar Pakalpojumu sniedzēju var vienoties, ka Pakalpojuma sniedzējs par maksu veiks komercuzskaites mēraparāta mezgla pārbūvi vai labiekārtošanu (komercpakalpojums).

39. Vienošanās par komercuzskaites mēraparāta mezgla pārbūvi nav uzskatāma par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sastāvdaļu un ir apmaksājama papildus sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu maksājumiem, saskaņā ar Pakalpojumu sniedzēja aprēķinu.

40. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir atļauts novadīt sadzīves un ražošanas notekūdeņus:

40.1. kuri nekaitē centralizētās kanalizācijas sistēmas būvēm un neietekmē būvju funkcijas, to ekspluatācijas mūžu;

40.2. kuri nav bīstami centralizētās kanalizācijas sistēmas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apkalpojošā personāla veselībai;

40.3. kurus kopā ar sadzīves notekūdeņiem var attīrīt Pakalpojumu sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, ievērojot Pakalpojumu sniedzējam izsniegtās piesārņojošās darbības atļaujas prasības un izsniegtos tehniskos noteikumus, kā arī attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskos parametrus;

40.4. kuru temperatūra nepārsniedz +40°C, un vides pH ir robežās no 6,8 līdz 8,0;

40.5. kuri nesatur vielas, kuras piesārņo kanalizācijas cauruļvadus vai nogulsnējas uz kanalizācijas skataku sienām (piemēram – tauki);

40.6. kuri nesatur normatīvajā aktā par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī norādītās ūdens videi īpaši bīstamās vai bīstamās vielas, izņemot 1. pielikumā noteiktās vielas tās maksimāli pieļaujamās koncentrācijās.

41. Ja Pakalpojumu lietotāja novadāmo notekūdeņu piesārņojums pārsniedz noteikumu 1. pielikumā maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, tad:

41.1. Pakalpojumu lietotāja notekūdeņiem, pirms to novadīšanas centralizētajā kanalizācijas sistēmā, jābūt attīrītiem vietējās attīrīšanas iekārtās tādā pakāpē, ka netiek pārsniegtas piesārņojošo vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, kas norādītas noteikumu 1. pielikumā;

41.2. atsevišķos gadījumos, ievērojot normatīvos aktus, Pakalpojumu sniedzējs var atļaut Pakalpojumu lietotājam novadīt centralizētā kanalizācijas sistēmā notekūdeņus bez iepriekšējas attīrīšanas vai daļēji attīrītus notekūdeņus, ja maksimāli pieļaujamā notekūdeņu piesārņojuma koncentrācijas un papildus maksa noteikta Pakalpojuma līgumā, un ja piesārņojuma koncentrāciju pārsniegumu gadījumā netiek nodarīts kaitējums centralizētajai kanalizācijas sistēmai un/vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

42. Pakalpojumu lietotāja pienākums ir nekavējoties ziņot Pakalpojumu sniedzējam par paaugstināta piesārņojuma rašanos novadāmajos notekūdeņos tehnoloģisku avāriju gadījumā, kā arī ziņot par atklātiem bojājumiem centralizētajā ūdensapgādes vai centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

43. Gadījumos, ja noteikumu 41. punktā minētais piesārņojums tiek konstatēts iepludinātajos notekūdeņos centralizētajā kanalizācijas sistēmā un to pieņemšanas nosacījumi nav noteikti Pakalpojuma līgumā ar Pakalpojumu sniedzēju, un tas var izraisīt vai izraisa avāriju centralizētajā kanalizācijas sistēmas, notekūdeņu pārsūknēšanas staciju vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības traucējumus, tad Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības pārtraukt notekūdeņu pieņemšanu bez brīdinājuma.

44. Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības veikt paraugu noņemšanu un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu apsekošanu Pakalpojumu lietotāja nekustamajā īpašumā, ja tiek konstatēts Pakalpojumu sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ieplūdē vai kanalizācijas tīklos paaugstināts notekūdeņu piesārņojums. Pakalpojumu lietotājam nav tiesību aizliegt paraugu noņemšanu.

45. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir aizliegts novadīt notekūdeņus, kuri satur:

45.1. vielas, kuras atzītas par ūdens videi īpaši bīstamām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī;

45.2. cietus priekšmetus, personīgas higiēnas priekšmetus, polietilēna izstrādājumus, papīra dvieļus, tekstilizstrādājumus, smiltis, grunti, eļļas, taukus un citas vielas, kas var veicināt centralizētās kanalizācijas sistēmas (vai cauruļvadu) aizsērēšanu;

45.3. bioloģiski nedegradējamas sintētiskās virsmas aktīvās vielas (SVAV);

45.4. skābes un citas vielas, kuras var izraisīt cilvēka veselībai bīstamu gāzu (sērūdeņraža oglekļa oksīda, zilskābes, sēroglekļa u.c.) izdalīšanos;

45.5. radioaktīvas vielas;

45.6. cietus priekšmetus, tekstilizstrādājumus, smiltis, grunti, eļļas, taukus un citas vielas, kas var veicināt centralizētās kanalizācijas sistēmas (vai cauruļvadu) aizsērēšanu;

45.7. nesasmalcinātus pārtikas un ražošanas atkritumus, koncentrētus šķīdumus, atslāņa un krāsvielu šķīdumus, kas radušies, skalojot cisternas, kublus un tml.;

45.8. atmosfēras nokrišņu (sniega, lietus) notekūdeņus;

45.9. zemesgabala drenāžas notekūdeņus;

45.10. ūdenī peldošus nešķīstošus piemaisījumus, kuru diametrs ir lielāks par 4 mm.

46. Pakalpojumu sniedzējs var pieprasīt Pakalpojumu lietotājam, atkarībā no novadīto notekūdeņu piesārņojošo vielu koncentrācijas, uzstādīt notekūdeņu priekšattīrīšanas ietaises, lai mazinātu piesārņojošo vielu ietekmi uz vidi. Prasība obligāti tiek piemērota ražošanas notekūdeņiem. Priekšattīrīšanas iekārtu neierīkošanas gadījumā, Pakalpojumu lietotājs atbild par visiem zaudējumiem un sedz visas izmaksas, kas saistītas ar notekūdeņu attīrīšanu līdz iekārtu uzstādīšanas brīdim, ievērojot normatīvajos aktos noteikto Pakalpojumu lietotāju atbildību par centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadīto notekūdeņu sastāva neatbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

47. Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības pārtraukt notekūdeņu pieņemšanu bez iepriekšēja brīdinājuma, ja Pakalpojumu lietotājs neievēro šo noteikumu 41. un 46. punktos minētos nosacījumus un starp pusēm nav atrunāti citādi notekūdeņu pieņemšanas nosacījumi.

48. Pakalpojumu sniedzēja īpašumā un valdījumā esošās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas ekspluatē Pakalpojumu sniedzējs.

49. Pakalpojumu sniedzējam, realizējot normatīvajos aktos noteiktās tiesības, jebkurā diennakts laikā avārijas novēršanai vai tās seku likvidēšanai brīvi piekļūt centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, kas atrodas citu juridisko vai fizisko personu nekustamā īpašuma teritorijā, ir pienākums sakārtot teritoriju pēc avārijas novēršanas.

50. Ja starp Pakalpojumu lietotāju un Pakalpojumu sniedzēju rodas strīds par īpašuma tiesībām uz ūdensvada un/vai kanalizācijas tīklu daļu, Pakalpojumu sniedzējs līdz strīda atrisināšanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nepārtrauktai sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojuma nodrošināšanai turpina ekspluatēt un lietot tikai tos centralizētos ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas tīklus, kas nepieciešami sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai citiem sabiedrisko ūdenssaimniecības Pakalpojumu lietotājiem.

51. Jebkurai personai ir aizliegts:

51.1. novietot automašīnas un cita veida transporta tehniku vai citus smagus priekšmetus uz atbilstoši apzīmētām hidrantu akām;

51.2. novietot virs ūdensvada vai kanalizācijas tīkliem jebkādas pagaidu būves;

51.3. centralizētās kanalizācijas sistēmas tīklu skatakās izliet asenizācijas un citus notekūdeņus, novadīt nokrišņu ūdeņus un gruntsūdeņus, kā arī izmest cietos atkritumus vai citus priekšmetus;

51.4. nepiederošām personām veikt jebkādas darbības Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā esošajās centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmās;

51.5. atvērt un nocelt centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmu tīklu skataku vākus, izņemot, ja šāda darbība ir saskaņota ar Pakalpojumu sniedzēju vai tiek veikta tā uzdevumā;

51.6. pirms komercuzskaites mēraparāta atstāt atvērtus iekšējās ūdensapgādes tīkla krānus, lai novērstu ūdensapgādes cauruļvada aizsalšanu, izņemot, ja šāda darbība ir saskaņota ar Pakalpojumu sniedzēju;

51.7. bojāt ugunsdzēsības hidrantu un citu iekārtu informatīvās plāksnītes.

52. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst kavēt plāksnīšu ar hidrantu, armatūras un skataku izvietojuma norādi izvietošanu uz ēku sienām vai žogiem.

53. Ja Pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes sistēmā trūkst noslēgarmatūras, kanalizācijas sistēmā nav hermētiski aizvērtas revīzijas (ēkas iekšējā kanalizācijas sistēmā ierīkota speciāla lūka, iespējai tīrīt kanalizācijas tīklus), un uzstādīti pretvārsti, ir bojāti Pakalpojumu lietotāja ēkas iekšējie ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli, vai netiek ievērotas šo noteikumu un būvnormatīvu prasības, Pakalpojumu lietotājs ir atbildīgs par iespējamām sekām.

54. No decentralizētajām kanalizācijas sistēmām savāktos notekūdeņus drīkst novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā tikai Pakalpojumu sniedzēja noteiktās, speciāli izveidotās notekūdeņu pieņemšanas vietās, pamatojoties uz noslēgtu līgumu par šiem pakalpojumiem un pašvaldības saistošo noteikumu noteiktajā kārtībā par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanu.

55. Pakalpojumu lietotājs ir pilnībā atbildīgs par savas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas tehnisko apkopi un darbību līdz piederības robežai. Ja Pakalpojumu lietotājs savām vajadzībām izmanto vietējos ūdens avotus (artēziskos urbumus), šiem ūdensvada tīkliem jābūt fiziski atvienotiem (ar gaisa spraugu) no centralizētajiem ūdensvada tīkliem. Pakalpojumu lietotājam jāseko savā īpašumā un valdījumā esošās ūdensvada un kanalizācijas sistēmas un armatūras tehniskajam stāvoklim, un jebkura noplūde nekavējoties jālikvidē par saviem līdzekļiem.

56. Ja Pakalpojumu lietotājs izmanto savu lokālo ūdens ieguvi (dziļurbums, spice, u.c.) un notekūdeņus novada kopējā kanalizācijas kolektorā viņam ir pienākums iesniegt Pakalpojumu sniedzējam tehnisko dokumentāciju, ūdens ieguves shēmu, sūkņu un citu iekārtu tehnisko dokumentāciju un uzrādīt dabā esošās iekārtas darbību.

57. Objektiem, kuros tiek veikti rekonstrukcijas darbi, kā arī objekta īpašnieka maiņas gadījumā, ja nav kanalizācijas izvada izpilddokumentācijas, jāveic cauruļvadu televīzijas inspekcija (caurskate) par īpašnieka līdzekļiem un jāiesniedz Pakalpojumu sniedzējam.

58. Aizliegts atstāt atvērtas kanalizācijas skataku lūkas, izņemot avārijas situācijas vai remontdarbu laikā. Avārijas situācijā vai remontdarbu laikā jāveic nepieciešamie darba aizsardzības pasākumi, uzstādot apzīmējumus un norobežojot teritoriju ap atvērto lūku.

59. Pakalpojumu lietotājam piederošās ēkās ar pagraba telpām, kur ir ierīkotas sanitārās iekārtas (izlietnes, sēdpodi, trapi u.c.) un drenāžas sistēmas, aizliegts uzglabāt produktus un materiālās vērtības.

60. Ja Pakalpojumu sniedzēja pārstāvis konstatē šo noteikumu pārkāpumus, Pakalpojumu lietotāja vai Pakalpojumu lietotāja pārstāvja klātbūtnē tiek sastādīts akts, norādot trūkumu novēršanas laiku. Lietotāja atteikšanās parakstīt aktu neatbrīvo viņu no atbildības un pienākuma novērst trūkumus.

61. Pakalpojumu lietotājam jānodrošina savā īpašumā un valdījumā esošo pagrabu aizsardzību pret ūdens un kanalizācijas notekūdeņu applūšanu, nodrošinot tīklu hermetizāciju Pakalpojumu lietotāja atbildības teritorijā.

62. Pakalpojumu lietotājam jāuzrauga ūdensvada pievada aizbīdņi un aizbīdņa kapes, savas teritorijas robežās esošas ūdensvada un kanalizācijas ietaises (caurules, ūdens patēriņa mērītājus, lūkas, skatakas, režģi, norādījumu plāksnītes u.c.), nepieļaujot to bojāšanu, applūdināšanu un aizsalšanu, kā arī jāattīra no atkritumiem, ledus un sniega skataku vāki. Jāseko, lai uzstādītās plombas netiktu noņemtas vai bojātas, jānodrošina virszemes ūdeņu novadīšana no skatakām.

63. Fiziskām un juridiskām personām, kas sabojājušas Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījuma esošas ūdensvada un kanalizācijas sistēmas un būves, nekavējoties jāziņo par to Pakalpojumu sniedzējam, bojājumi jānovērš pašu spēkiem un par saviem līdzekļiem Pakalpojumu sniedzēja tehniskajā uzraudzībā.

64. Fiziskām un juridiskām personām pilnā apmērā jāatlīdzina Pakalpojumu sniedzējam zaudējumi par bojātajām centralizētās ūdensvada un kanalizācijas sistēmām un būvēm, kā arī izdevumi šo tīklu un būvju darbības atjaunošanai, ja tie radušies, Pakalpojumu lietotājam pārkāpjot šo noteikumu prasības.

65. Pakalpojumu lietotājam jānodrošina vienmērīga ražošanas notekūdeņu daudzuma un sastāva novadīšana centralizētās kanalizācijas sistēmas tīklos visas diennakts laikā. Nepieciešamības gadījumos Pakalpojumu lietotājs ierīko ražošanas notekūdeņu krājtvertnes.

66. Pakalpojumu lietotājiem, kuru nekustamajos īpašumos tiek veikta sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana vai pārtikas produktu ražošana, jābūt izbūvētai atsevišķai kanalizācijas sistēmai taukaino notekūdeņu savākšanai un tauku uztvērējiem.

67. Ja Pakalpojumu lietotāja komercuzskaites mēraparāta mezglā ir apvadlīnija, kas nodrošina ugunsdzēsības iekšējā ūdensvada un/vai Pakalpojumu lietotāja teritorijā esošo hidrantu darbību, Pakalpojumu sniedzējs noplombē apvadlīnijas aizbīdni noslēgtā stāvoklī un sastāda plombēšanas aktu. Pakalpojumu lietotājs ir atbildīgs par plombas tehnisko stāvokli un saglabāšanu.

68. Noņemt noteikumu 67. punktā minēto plombu no apvadlīnijas aizbīdņa drīkst tikai dzēšot ugunsgrēku vai ugunsdzēsības dienestam veicot ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi. Pakalpojumu lietotājam 24 stundu laikā jāpaziņo Pakalpojumu sniedzējam par notikušo ugunsgrēku vai ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi un jāizsauc Pakalpojumu sniedzēja pārstāvis aizbīdņa noplombēšanai.

69. Lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem ir atļauts tikai ugunsgrēka gadījumā un Pakalpojumu sniedzēja vajadzībām.

70. Pakalpojumu sniedzējs atsevišķos gadījumos var atļaut lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem, ja par izlietoto ūdeni tiek samaksāts, atbilstoši komercuzskaites mēraparāta rādījumiem, ja tāds ir uzstādīts, vai pamatojoties uz Pakalpojumu sniedzēja veikto aprēķinu. Hidranta lietotājs ir pilnībā materiāli atbildīgs par ugunsdzēsības hidranta tehnisko stāvokli un darbību visā tā lietošanas laikā, gan vasaras, gan ziemas periodā.

71. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs likvidēt ūdens brīvkrānus vietās, kur nekustamā īpašuma īpašniekiem ir nodrošināta iespēja izbūvēt ūdensvada ievadu un saņemt centralizētus ūdensapgādes pakalpojumus.

72. Lai izmantotu ūdens brīvkrānus ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanai, Pakalpojumu Lietotājam ir jānoslēdz Pakalpojuma līgums ar Pakalpojumu sniedzēju.

73. Gadījumos, ja tiek konstatēts brīvkrāna bojājums, par to nekavējoties jāziņo Pakalpojumu sniedzējam vai policijai.

74. Pakalpojumu lietotājam, kam ir noslēgts līgums ar Pakalpojumu sniedzēju par ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanu, izmantojot ūdens brīvkrānu, patērēto ūdens daudzumu no brīvkrāna nosaka pēc komercuzskaites mēraparāta rādījumiem vai ūdens patēriņa normas komercuzskaitei, kas noteikta noteikumu 2. pielikumā.

75. Aizliegts mazgāt veļu, automašīnas, traukus, mājdzīvniekus tuvāk par 10 metriem no brīvkrāna, kā arī pievienot brīvkrāniem šļūtenes un caurules.

76. Lai nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kļūtu par Pakalpojumu lietotāju, nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam jānoslēdz Pakalpojuma līgums par centralizēto ūdensvada un kanalizācijas sistēmu lietošanu, ievērojot noteikumu 3. pielikumā sniegtos vispārīgos noteikumus.

77. Pakalpojuma līgumu ar Pakalpojumu sniedzēju slēdz:

77.1. nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs;

77.2. dzīvojamās mājās, kas ir sadalītas dzīvokļu īpašumos – dzīvojamās mājas pārvaldnieks vai dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotā persona, attiecīgās dzīvojamās mājas īpašnieka vārdā, ja tas paredzēts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzdevumā vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumā, vai pašvaldības pilnvarots pārvaldnieks, gadījumos, kad dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nav pārņemtas no pašvaldības;

77.3. dzīvojamās mājās, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos – dzīvojamās mājas īpašnieks (kopīpašnieki) vai kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kas pilnvarots citu kopīpašnieku vārdā slēgt līgumu, vai neuzdotās lietvedības ietvaros;

77.4. nedzīvojamo ēku gadījumos – visi kopīpašnieki vai kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kas pilnvarots citu kopīpašnieku vārdā slēgt līgumu;

77.5. persona, kas veic būvdarbus nekustamajā īpašumā un izmanto sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus būvdarbu laikā.

78. Pakalpojuma līguma sagatavošanai, Pakalpojuma līguma slēdzējs iesniedz Pakalpojumu sniedzējam iesniegumu, norādot līguma slēgšanai nepieciešamās Pakalpojumu sniedzēja noteiktās ziņas un pievienojot sekojošo:

78.1. fiziskām personām – personas kods;

78.2. juridiskām personām – reģistrācijas numurs un bankas rekvizīti, kā arī pilnvara, ja Pakalpojuma līgumu parakstīs persona, kas nav juridiskās personas amatpersona jeb paraksta tiesīgā persona;

78.3. dokumentu, kas apliecina nekustamā īpašuma piederību, ja ir attiecināms uz attiecīgo Pakalpojuma līguma slēdzēju (pirkšanas un pārdošanas līgums, maiņas līgums, dāvinājuma līgums vai cits dokuments, kas apliecina, ka īpašuma tiesības no atsavinātāja pāriet ieguvējam, vai spēkā stājies tiesas spriedums, mantojuma apliecība u.c.). Pakalpojumu sniedzējs nekustamā īpašuma piederību pārbauda izmantojot valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu www.zemesgramata.lv lietotnē;

78.4. informāciju par nekustamā īpašuma lietošanas veidu;

78.5. dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par Pakalpojuma līguma slēgšanu;

78.6. ja Pakalpojuma līgumu paraksta pilnvarota fiziska persona un šis pilnvarojums neizriet no likuma – dokumentu, kas apliecina šīs fiziskās personas tiesības parakstīt Pakalpojuma līgumu;

78.7. tehnisko informāciju (izpildmērījumu vai shēmu) par vietējo ūdens ieguves vietu un/vai notekūdeņu decentralizēto savākšanas sistēmu, ja Pakalpojuma līguma slēdzējam tādas ir;

78.8. dzīvojamās mājas, kas ekspluatācijā nodota pirms 2014. gada 15. janvāra, īpašnieka (daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā dzīvokļu īpašnieku kopības) lēmumu gadījumā, ja dzīvojamās mājas īpašnieks (daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā dzīvokļu īpašnieku kopība) ir nolēmis nodibināt tiešo maksājumu sistēmu par saņemtajiem sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem.

79. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs, ja tas nepieciešams Pakalpojuma līguma noslēgšanai, ieskatīties Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmatā, lai pārliecinātos par Pakalpojuma līguma slēdzēja nekustamā īpašuma piederību, kā arī apsekot nekustamā īpašuma iekšējos un ārējos ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus, lai pārliecinātos, ka iesniegtā informācija ir patiesa, atbilstoša faktiskai situācijai un tā ir pietiekama Pakalpojuma līguma noslēgšanai.

80. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs pirms Pakalpojuma līguma noslēgšanas informē Pakalpojumu sniedzēju, ja tas tehnoloģiskajos procesos izmanto vai ja ražošanas tehnoloģiskajā procesā rodas normatīvajos aktos definētās prioritārās vai bīstamās vielas vai to grupas, par kurām sniegta detalizēta informācija iesniegumā, lai saņemtu atļauju piesārņojošās darbības veikšanai, un kuras var tikt novadītas centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

81. Ja Pakalpojuma līguma slēdzējs, pārņemot nekustamo īpašumu, nav pieaicinājis Pakalpojumu sniedzēju komercuzskaites mēraparāta rādījumu fiksēšanai vai nevar uzrādīt komercuzskaites mēraparāta rādījumu fiksēšanas dokumentu (piemēram, rādījumu nodošanas-pieņemšanas aktu), Pakalpojuma līguma slēdzējam norēķini par ūdenssaimniecības pakalpojumiem jāsāk ar Pakalpojumu sniedzēja pēdējo konkrētajā īpašumā uzskaitīto komercuzskaites mēraparāta rādījumu.

82. Gadījumā, ja, apsekojot nekustamo īpašumu tiek konstatēts, ka nekustamajā īpašumā ir bijis ierīkots ūdens patēriņa mērītājs, par kura esamību nebija paziņots Pakalpojumu sniedzējam, Pakalpojumu lietotājam ir jāveic norēķins par sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, saskaņā ar apsekotā ūdens patēriņa mērītāja rādījumiem.

83. Gadījumā, ja Pakalpojumu līguma slēgšanas procedūras ietvaros, apsekojot nekustamo īpašumu tiek konstatēts, ka nekustamajā īpašumā ir lietoti sabiedriskie ūdenssaimniecības pakalpojumi pirms Pakalpojumu līguma noslēgšanas, Pakalpojumu līguma slēdzējam pirms pakalpojuma līguma noslēgšanas ir jāveic norēķins par sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, ievērojot nekustamā īpašumā deklarēto personu skaitu un ūdens patēriņa normu komercuzskaitei par visu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanas periodu līdz Pakalpojumu līguma noslēgšanas brīdim.

84. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs uzsākt ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu Pakalpojuma līguma slēdzējam pirms Pakalpojuma līguma noslēgšanas procedūras pabeigšanas, bet ne ilgāk kā 1 (vienu) mēnesi, skaitot no rakstveida iesnieguma saņemšanas no Pakalpojumu saņēmēja par ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un Pakalpojuma līguma slēgšanu.

85. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt Pakalpojuma līguma noslēgšanas procedūru, nosūtot Pakalpojuma līguma slēdzējam rakstveida paziņojumu, ja Pakalpojuma līguma slēdzējs:

85.1. 1 (viena) mēneša laikā no Pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma nav iesniedzis pieprasītos dokumentus un informāciju atbilstoši prasībām;

85.2. nav veicis vai nav vienojies ar Pakalpojumu sniedzēju par komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi;

85.3. nav nodrošinājis, ka ūdensapgādes ievada un/vai kanalizācijas izvada tehniskais stāvoklis atbilst ekspluatācijas prasībām.

86. Pakalpojuma līguma noslēgšanas procedūras pārtraukšanas gadījumā, Pakalpojumu sniedzējs nosūtītajā rakstveida paziņojumā norāda datumu un laiku, kādā tiks pārtraukta ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšana Pakalpojuma līguma slēdzēja nekustamajam īpašumam un pievieno aprēķinu par Pakalpojuma līguma noslēgšanas procedūras laikā sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, kas 1 (viena) mēneša laikā jāapmaksā Pakalpojuma līguma slēdzējam uz Pakalpojumu sniedzēja rakstveida paziņojumā norādīto bankas kontu.

87. Pakalpojuma līgums tiek sagatavots 1 (viena) mēneša laikā no visu dokumentu iesniegšanas. Minētais termiņš tiek skaitīts no dienas, kad Pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis no Pakalpojuma līguma slēdzēja visus nepieciešamos dokumentus Pakalpojuma līguma noslēgšanas procedūras pabeigšanai.

88. Jaunbūvēto un atjaunoto objektu īpašniekam jānoslēdz Pakalpojuma līgums pirms ūdensvadu un/vai kanalizācijas tīklu ekspluatācijas uzsākšanas. Ja jaunizbūvētais vai pārbūvētais objekts pēc pieņemšanas ekspluatācijā atbilstoši tehniskajam projektam var tikt sadalīts dzīvokļu īpašumos vai atsevišķās nedzīvojamās telpās, Pakalpojuma līguma slēdzējs pirms līguma slēgšanas par to brīdina Pakalpojumu sniedzēju.

89. Pakalpojuma līgumā papildus citos normatīvajos aktos noteiktajam iekļaujamas vismaz šādas ziņas un nosacījumi:

89.1. informācija par piederības robežu;

89.2. informācija par līdzējiem;

89.3. sniegtā ūdenssaimniecības pakalpojuma veids un izmantošanas mērķis;

89.4. adrese, kurā pakalpojums tiek sniegts;

89.5. Pakalpojuma līguma un pakalpojuma sniegšanas sākuma datums (ja tie nesakrīt);

89.6. maksa par sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu/-iem;

89.7. pakalpojumu uzskaites kārtība;

89.8. līgumsods vai samaksas nokavējuma procenti.

90. Ja ir notikusi nekustamā īpašuma, kas ir pievienots Pakalpojumu sniedzēja īpašumā esošajai centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai, īpašnieka vai valdītāja maiņa, jauns Pakalpojuma līgums tiek noslēgts pēc iepriekšējā Pakalpojumu lietotāja rakstiska atteikuma saņemšanas un finansiālo saistību nokārtošanas, bet ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā skaitot no īpašnieku, valdītāju vai ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotāju maiņas darījuma spēkā stāšanās brīža. Jaunajam nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam ar iesniegumu par ūdenssaimniecības pakalpojumu piegādes līguma noslēgšanu ir jāiesniedz pieņemšanas nodošanas akts, kurā fiksēti komercuzskaites mēraparāta rādījumi uz nekustamā īpašuma nodošanas brīdi, komercuzskaites mēraparāta maiņas gadījumā akts par iekārtas maiņu, kurā atspoguļota informācija par demontētā komercuzskaites mēraparāta numuru, rādījumu un demontāžas datumu, un jaunā komercuzskaites mēraparāta numuru, uzstādīšanas datumu un rādījumu uzstādīšanas brīdī.

91. Iebildumi par Pakalpojumu sniedzēja izrakstīto rēķinu Pakalpojumu lietotājam jāiesniedz rakstiskā veidā 15 (piecpadsmit) dienu laikā no rēķina sastādīšanas dienas. Iesniegtie iebildumi neatbrīvo no rēķina samaksas pilnā apmērā Pakalpojuma līgumā noteiktajā termiņā. Pamatotu iebildumu gadījumā Pakalpojumu sniedzējs veic korekcijas par iepriekšējo periodu, ne vairāk kā par 3 (trīs) mēnešiem, ietverot sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu maksājumu pārrēķinu nākamā perioda rēķinā. Pakalpojumu lietotājs ir atbildīgs par savlaicīgu informācijas iesniegšanu, kas skar sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu aprēķinu, uzņemoties visas tiesiskās sekas un riskus nesavlaicīgas vai nepamatotas informācijas iesniegšanas gadījumā.

92. Ražotāja un/vai verificētāja, kalibrētāja noteiktās komercuzskaites mēraparāta neprecizitātes robežas, ko nosaka tā tehniskie rādītāji, nevar būt par pamatojumu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu maksājumu pārrēķinam.

93. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs veikt Pakalpojumu lietotāja iesniegto datu atbilstības pārbaudi, nolasot faktiskos komercuzskaites mēraparāta rādījumus par Pakalpojumu lietotājam sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu daudzumu un, ja tiek konstatēta neatbilstība Pakalpojumu lietotāja iesniegtajiem datiem, Pakalpojumu sniedzējs veic pārrēķinu, un Pakalpojumu lietotājs veic samaksu atbilstoši faktiskajiem rādījumiem.

94. Ja personai ir parādi par ūdenssaimniecības pakalpojumiem, ko tā saņem no Pakalpojumu sniedzēja tās īpašumā vai valdījumā esošajos nekustamajos īpašumos un šī persona vēlas ar Pakalpojumu sniedzēju noslēgt līgumu par pakalpojumu saņemšanu citā īpašumā, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt Civillikumā paredzētu saistību izpildes nodrošinājumu (drošības naudas iemaksu u.tml.) vai atteikties slēgt jauno Pakalpojuma līgumu, kamēr šī persona nav nokārtojusi parādus vai nav noslēgusi ar Pakalpojumu sniedzēju vienošanos par minēto parādu nokārtošanas kārtību.

95. Sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu apjoma kontrolei Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs uzstādīt kontrolmēraparātus, rakstiski paziņojot par to Pakalpojumu lietotājam vai, ja kontrolmēraparāts tiek uzstādīts Lietotāja atbildības robežās, saskaņojot ar Pakalpojumu lietotāju. Pakalpojumu lietotājs nav tiesīgs traucēt Pakalpojumu sniedzējam veikt kontrolmērījumus.

96. Pakalpojumu sniedzējs nosaka kontroles mērījumu periodu. Ja starpība starp patērētā ūdens daudzumu pēc komercuzskaites mēraparāta rādījumiem un kontroles mēraparāta rādījumiem ir lielāka par 20 %, turpmākos norēķinus, bet ne ilgāk kā 3 (trīs) mēnešus, veic pēc kontroles mēraparāta. Minētajā laika periodā Pakalpojumu sniedzējs un Pakalpojumu lietotājs vienojas par patērētā ūdens daudzuma uzskaites turpmāko kārtību un izdara grozījumus Pakalpojuma līgumā, ja tas nepieciešams.

97. Ūdens patēriņa norma komercuzskaitei tiek piemērota gadījumos, kad nekustamajā īpašumā nav uzstādīts komercuzskaites mēraparāts.

98. Līdz komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvei, Pakalpojumu lietotāja īpašumā esošo ūdens patēriņa mērītāju verifikācija vai nomaiņa tiek veikta par Pakalpojumu lietotāja finanšu līdzekļiem, pieaicinot Pakalpojuma sniedzēja pārstāvi.

99. Pakalpojuma līgumu var grozīt, abām pusēm par to rakstiski vienojoties.

100. Normatīvo aktu izmaiņu gadījumā, kas būtiski groza Pakalpojuma līguma noteikumus, Pakalpojuma līguma noteikumi tiek piemēroti un izpildīti tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar normatīvā akta regulējumu.

101. Gadījumā, ja ir veikti būvdarbi, kas izmaina Pakalpojuma līgumā iekļauto Tīklu apkalpošanas robežu aktu, Pakalpojumu sniedzējs sagatavo aktuālo Tīklu apkalpošanas robežu aktu un tā oriģināleksemplāru nosūta Pakalpojumu lietotājam. Aktuālais Tīklu apkalpošanas robežu akts stājas spēkā 1 (viena) mēneša laikā, skaitot no tā nosūtīšanas dienas Pakalpojumu lietotājam.

102. Pakalpojuma līgums ir spēkā līdz brīdim, kad:

102.1. puses Pakalpojuma līgumu izbeidz savstarpēji vienojoties;

102.2. Pakalpojuma līgums, 30 dienu iepriekš rakstiski brīdinot, tiek izbeigts pēc Pakalpojumu lietotāja pieprasījuma;

102.3. Pakalpojuma līgumu noteikumu 103. punktā paredzētajā kārtībā vienpusēji izbeidz Pakalpojumu sniedzējs;

102.4. beidzas Pakalpojuma līguma termiņš;

102.5. ir atsavināts nekustamais īpašums un jaunais īpašnieks 3 (trīs) mēnešu laikā no nekustamā īpašuma atsavināšanas brīža nav nodrošinājis jauna Pakalpojuma līguma noslēgšanu.

103. Pakalpojumu sniedzējs var vienpusēji izbeigt Pakalpojuma līgumu:

103.1. ja mainoties nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam, jaunais īpašnieks vai valdītājs iesniegumu Pakalpojuma līguma noslēgšanai ir iesniedzis, bet Pakalpojumu lietotājs paziņojumu par Pakalpojuma līguma izbeigšanu nav iesniedzis;

103.2. Pakalpojumu lietotājam izbeidzas valdījuma tiesības (piemēram, no pārvaldīšanas saistībām izrietošus Pakalpojuma līgumus izbeidz dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā datumā);

103.3. pilnvarotās personas maiņas gadījumā;

103.4. Ja Pakalpojumu lietotājs ir mainījis Pakalpojuma līgumā noteikto ūdensapgādes izmantošanas mērķi;

103.5. ja Pakalpojumu lietotājs vairāk kā 6 (sešus) mēnešus Pakalpojumu sniedzējam nav iesniedzis informāciju par lietoto pakalpojumu apjomu, nav informējis par ūdenssaimniecības pakalpojumu nelietošanu un nav atbildējis uz Pakalpojumu sniedzēja rakstisko brīdinājumu par Pakalpojuma līguma laušanu;

103.6. ja Pakalpojumu lietotāja īpašumā vai valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā tiek konstatēta patvaļīga (patvarīga) sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošana;

103.7. Ja Pakalpojumu lietotāja īpašumā vai valdījumā tiek konstatēts nelegāls pieslēgums, kas apiet komercuzskaites mēraparāta mezglu, Pakalpojuma sniedzējs nekavējoties veic nelegālā pieslēguma, apvadlīnijas vai pievada demontāžu, piedzenot no Pakalpojumu lietotāja demontāžas izmaksas un aprēķina kompensāciju par ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanas noteikumu pārkāpšanu.

104. Izbeidzot Pakalpojuma līgumu, Pakalpojumu sniedzējs nekustamajam īpašumam pārtrauc sniegt ūdensapgādes un/vai kanalizācijas pakalpojumus.

105. Ja Pakalpojuma līgums tiek izbeigts, Pakalpojumu lietotāja pienākums ir veikt galīgo norēķinu Pakalpojumu sniedzēja noteiktajā termiņā par saņemtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem.

106. Administratīvā atbildība, fiziskajām personām piemērojot brīdinājumu vai naudas sodu līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, juridiskajām personām piemērojot naudas sodu līdz divi simti astoņdesmit naudas soda vienībām, paredzēta par šādu noteikumu neievērošanu:

106.1. Noteikumu 15. punktā noteikto prasību neievērošanu – nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja pienākuma nepildīšanu likvidēt viņa īpašumā esošās būves un sistēmas, kuras tika izmantotas nekustamajā īpašumā radīto komunālo notekūdeņu uzkrāšanai un var radīt kaitējumu videi;

106.2. Noteikumu 51. punkta apakšpunktos noteikto aizliegumu neievērošanu;

106.3. Noteikumu 75. punktā noteikto prasību neievērošanu.

107. Administratīvā pārkāpuma procesu par noteikumu prasību neievērošanu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic pašvaldības policija.

108. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Jūrmalas Administratīvā komisija.

109. Administratīvā soda uzlikšana neatbrīvo pārkāpējus no noteikumu pildīšanas.

110. Nekustamajos īpašumos, kuros nodarbojas ar sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu vai pārtikas produktu ražošanu, un kuru kanalizācijas tīklā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai nav ierīkoti tauku uztvērēji, tie ir ierīkojami 3 (trīs) mēnešu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

111. Līdz Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma un šo noteikumu spēkā stāšanās dienai noslēgto Pakalpojuma līgumu noteikumi ir spēkā tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma regulējumu, tā saistīto normatīvo aktu regulējumu un šiem noteikumiem. Pakalpojumu lietotājam un Pakalpojumu sniedzējam ir pienākums nodrošināt Pakalpojuma līguma pārslēgšanu jaunā redakcijā pēc šo noteikuma stāšanās spēkā.

112. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās spēku zaudē Jūrmalas pilsētas domes 2018. gada 18. janvāra saistošie noteikumi Nr. 2 "Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Jūrmalas pilsētas pašvaldībā".