Darbības ar dokumentu
Rīgā 2002.gada 22.janvārī (prot. Nr.4 19.§)
11.panta otrās daļas 2.punktu, 18.panta otrās daļas
1.punktu, 45.panta pirmo daļu un 46.panta otro daļu
1. Noteikumi nosaka:
1.1. notekūdeņu emisijas robežvērtības un aizliegumus piesārņojošo vielu emisijai ūdenī;
1.2. īpaši jutīgas teritorijas, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības komunālo notekūdeņu attīrīšanai, šādu teritoriju noteikšanas kritērijus, apsaimniekošanas kārtību un robežas;
1.3. kārtību, kādā operators kontrolē piesārņojošo vielu emisijas apjomu ūdenī, veic monitoringu un sniedz attiecīgu informāciju;
1.4. kārtību, kādā valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs) nodrošina informācijas pieejamību sabiedrībai.
(Grozīts ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.59; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695)
2. Noteikumi attiecas uz visiem ūdeņiem:
2.1. virszemes ūdeņiem:
2.1.1. (svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97);
2.1.2. (svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97);
2.1.3. (svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97);
2.1.4. (svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97);
2.2. pazemes ūdeņiem;
2.3. notekūdeņiem (ūdeņi, kas cilvēka darbības dēļ mainījuši savas sākotnējās fizikālās, ķīmiskās vai bioloģiskās īpašības), to skaitā:
2.3.1. sadzīves notekūdeņiem (notekūdeņi, kas radušies publiskās un dzīvojamās ēkās un pakalpojumu sniegšanas vietās dažādu fizioloģisko, higiēnas un sadzīves darbību dēļ);
2.3.2. lietus notekūdeņiem (ūdeņi, kas veidojas no atmosfēras nokrišņiem, tiem notekot no ēku jumtiem, ielām un citām teritorijām ar pilnīgu vai daļēju virsmas segumu);
2.3.3. ražošanas notekūdeņiem (notekūdeņi, kas radušies uzņēmējdarbības vai ražošanas vietās un nav klasificējami kā sadzīves notekūdeņi vai lietus notekūdeņi);
2.3.4. komunālajiem notekūdeņiem (sadzīves notekūdeņi, sadzīves un ražošanas notekūdeņu sajaukums un lietus notekūdeņi).
(Grozīts ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr. 97; MK 04.04.2023. noteikumiem Nr. 163)
3. Pasākumi, kas saistīti ar šo noteikumu prasību īstenošanu, nedrīkst tieši vai netieši palielināt ūdens, gaisa vai augsnes piesārņojumu.
4. Veicot emisiju ūdenī, ņem vērā Ūdens apsaimniekošanas likumā noteiktos vides kvalitātes mērķus (turpmāk – vides kvalitātes mērķi) un ūdens kvalitātes normatīvus. Ja piesārņojuma emisijai ūdenī atbilstoši likumam "Par piesārņojumu" ir nepieciešams saņemt A kategorijas vai B kategorijas atļauju (turpmāk – atļauja), Valsts vides dienests (turpmāk – dienests) saskaņo atļaujas nosacījumus ar attiecīgajiem vides kvalitātes mērķiem un ūdens kvalitātes normatīviem, kā arī ņem tos vērā, reģistrējot C kategorijas piesārņojošas darbības.
(MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
5. Ja notekūdeņi satur šo noteikumu II nodaļā minētās vielas, to emisijai ūdenī piemēro šo noteikumu III un IV nodaļā minētos nosacījumus.
(Grozīts ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.59; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695)
6. Lai ierobežotu virszemes ūdeņos nonākošo emisiju, operators izmanto labākos pieejamos tehniskos paņēmienus vai vidi saudzējošas tehnoloģijas.
(Nodaļas nosaukums MK 27.07.2010. noteikumu Nr.695 redakcijā)
7. Prioritārās vielas, arī ūdens videi īpaši bīstamās vielas ir ķīmiskas vielas, kas rada būtisku risku ūdens videi (turpmāk – prioritārās vielas). Īpaši bīstamas ir vielas, kas ir toksiskas, stabilas ūdens vidē un spēj uzkrāties dzīvajos organismos.
(MK 27.07.2010. noteikumu Nr.695 redakcijā)
8. Ir šādas prioritāro vielu grupas:
8.1. halogēnus saturošie organiskie savienojumi un vielas, kuras ūdens vidē var veidot šādus savienojumus;
8.2. fosforu saturošie organiskie savienojumi;
8.3. alvu saturošie organiskie savienojumi;
8.4. vielas, kurām ūdens vidē piemīt kancerogēnas īpašības, arī šo noteikumu 12.punktā minētās vielas, ja tām piemīt kancerogēnas īpašības;
8.5. dzīvsudrabs un tā savienojumi;
8.6. kadmijs un tā savienojumi;
8.7. noturīgas minerāleļļas un naftas izcelsmes ogļūdeņraži;
8.8. noturīgas sintētiskas vielas, kuras var peldēt ūdens virspusē, veidot suspensijas vai nogrimt un kuras traucē ūdens lietošanu.
(Grozīts ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695)
9. Pie prioritāro vielu grupas piederošu vielu neuzskata par īpaši bīstamu ūdens videi, ja tā ir bioloģiski nekaitīga vai ātri pārveidojas par bioloģiski nekaitīgu vielu.
(MK 27.07.2010. noteikumu Nr.695 redakcijā)
10. Prioritārās vielas noteiktas šo noteikumu 1.pielikumā.
(MK 27.07.2010. noteikumu Nr.695 redakcijā)
11. Ūdens videi bīstamas ir ķīmiskās vielas, kuru emisijas negatīvā ietekme ir atkarīga no pieņemošo ūdeņu īpašībām un var tikt ierobežota noteiktā platībā (turpmāk — bīstamās vielas).
12. Ir šādas bīstamo vielu grupas:
12.1. metāli, metaloīdi un to savienojumi, to skaitā cinks, varš, niķelis, hroms, svins, selēns, arsēns, antimons, molibdēns, titāns, alva, bārijs, berilijs, bors, urāns, vanādijs, kobalts, tallijs, telūrs un sudrabs;
12.2. biocīdi un no tiem reakcijās iegūtās vielas vai produkti;
12.3. vielas, kuras kaitīgi ietekmē ūdens vidē iegūto patēriņam paredzēto produktu garšu vai smaržu, kā arī ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, no kuriem ūdenī veidojas šādas vielas;
12.4. toksiski vai noturīgi (stabili) organiskie silīcija savienojumi un vielas, kuras ūdenī var veidot šādus savienojumus, izņemot bioloģiski nekaitīgas vielas un vielas, kuras ūdenī ātri pārvēršas bioloģiski nekaitīgās vielās;
12.5. fosfors un neorganiskie fosfora savienojumi;
12.6. nenoturīgās (nestabilās) minerāleļļas un naftas izcelsmes ogļūdeņraži;
12.7. cianīdi un fluorīdi;
12.8. vielas, kuras kaitīgi ietekmē skābekļa saturu ūdenī, to skaitā amonjaks un nitrīti.
14. Centrs apkopo un reģistrē informāciju par prioritārajām vielām un bīstamajām vielām, kuras tiek emitētas ūdens vidē, kā arī par minēto vielu importētājiem, lietotājiem un ražotājiem Latvijā un ievestajiem, izlietotajiem un saražotajiem attiecīgo vielu daudzumiem.
(MK 27.07.2010. noteikumu Nr.695 redakcijā)
15. Centrs šo noteikumu 2. pielikumā ietverto informāciju izvērtē ne retāk kā reizi sešos gados, atjaunojot upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānus atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likumā noteiktajam, pamatojoties uz:
15.1. datiem par vielas vai vielu grupas bīstamību ūdens videi un cilvēku veselībai;
15.2. normatīvajos aktos noteiktajiem ūdens vides kvalitātes normatīviem;
15.3. vielas riska novērtējuma rezultātiem;
15.4. vielas importēto, saražoto un izmantoto daudzumu, kā arī lietošanas vai uzglabāšanas apstākļiem;
15.5. fizisko un juridisko personu iesniegtiem pamatotiem ierosinājumiem un ekspertu atzinumiem.
(MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
16. Sabiedrība, vides aizsardzības un veselības aizsardzības valsts institūcijas par šo noteikumu 2. pielikumā minēto vielu saraksta atjaunošanu tiek informētas upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu sabiedriskās apspriešanas laikā.
(MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695)
17. Šajā nodaļā noteiktās prasības attiecas uz prioritāro vielu vai bīstamo vielu emisiju virszemes ūdeņos, izņemot emisiju, kas radusies pēc izraktā materiāla apglabāšanas, padziļinot ūdens gultni, un kuģu darbības radītu emisiju Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā.
(MK 19.02.2013. noteikumu Nr.97 redakcijā)
18. Prioritāro vielu vai bīstamo vielu emisiju virszemes ūdeņos operators drīkst veikt, nepārsniedzot emisijas limitus, kas noteikti atļaujā A vai B kategorijas piesārņojošām darbībām (turpmāk - atļauja).
(MK 16.01.2007. noteikumu Nr.59 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695)
19. Iesniegumā atļaujas saņemšanai, tai skaitā ja paredzētas būtiskas darbību izmaiņas, operators neatkarīgi no notekūdeņu novadīšanas veida (vidē, centralizētā kanalizācijas sistēmā vai uz ārējām attīrīšanas iekārtām) norāda šādu informāciju:
19.1. visas attiecīgajā iekārtā jau izmantotās vai ražošanas procesā saražotās vai radušās prioritārās vielas vai bīstamās vielas, kā arī no citiem operatoriem saņemto notekūdeņu sastāvā esošās prioritārās vielas vai bīstamās vielas atbilstoši operatoru sniegtajai informācijai;
19.2. vielas, ko operators paredzējis izmantot un kuras var rasties piesārņojošas darbības procesā, ja piesārņojošā darbība vēl nav uzsākta vai tiek plānotas būtiskas izmaiņas esošajā piesārņojošajā darbībā;
19.3. operatora veiktā monitoringa rezultāti par šo noteikumu 19.1. apakšpunktā minētajām vielām, kas ir konstatētas notekūdeņos pēc attīrīšanas. Ja notekūdeņi nesatur (vai ir prognozējams, ka nesaturēs) prioritārās vielas vai bīstamās vielas un tās netiek vai netiks novadītas pieņemošajos ūdeņos, tas dokumentāri jāpamato ar testēšanas rezultātiem vai aprēķinu metodi atbilstoši izejvielu masas bilancēm vai inventarizācijas datiem;
19.4. sākotnējā sajaukšanās zonas aprēķina rezultāti pieņemošajos ūdeņos (virszemes ūdensobjektā) lejpus prioritāro vielu vai bīstamo vielu punktveida izplūdes vietas, ja vienas vai vairāku minēto vielu koncentrācija novadītajos notekūdeņos pārsniedz ūdens aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos vides kvalitātes normatīvus. Veiktajam aprēķinam pievieno izmantotos datus un aprēķinu rezultātus, pamatojot tos ar testēšanas rezultātiem, ieskaitot testēšanas rezultātus par attiecīgu prioritāro vai bīstamo vielu fona koncentrācijām virszemes ūdensobjektā, un oficiālu izziņu no komersanta par virszemes ūdensobjektu raksturojošo hidroloģisko parametru mērījumiem, kuri nepieciešami sākotnējās sajaukšanās zonas aprēķinam. Nepieciešamās analīzes veic laboratorijā, kura attiecīgajā jomā ir akreditēta atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību (turpmāk – akreditēta laboratorija);
19.5. notekūdeņos mērījumu rezultātā konstatēto prioritāro vielu vai bīstamo vielu koncentrācija pieņemošajos ūdeņos augšpus un lejpus notekūdeņu izplūdes vietas. Ja operators saskaņā ar šo noteikumu 19.4. apakšpunktu veicis sākotnējo sajaukšanās zonas aprēķinu, tad norāda konstatēto prioritāro vielu vai bīstamo vielu koncentrāciju pieņemošajos ūdeņos lejpus sajaukšanās zonas vai pie tās robežas.
(MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
19.1 Visi operatori, kuriem atļauja piesārņojošai darbībai, kas ietver notekūdeņu novadīšanu vidē vai centralizētā iekārtu un cauruļvadu sistēmā, kura nodrošina notekūdeņu savākšanu, novadīšanu un attīrīšanu (turpmāk – centralizēta kanalizācijas sistēma), ir izsniegta līdz 2022. gada 31. decembrim, veic notekūdeņu monitoringu to izplūdes vietā attiecīgajām šo noteikumu 1. un 2. pielikumā minētajām vielām vai ražošanas procesā izmantotajām, saražotajām vai blakusprocesos radītajām prioritārajām vielām vai bīstamajām vielām atbilstoši šo noteikumu 74. vai 75. punktā noteiktajiem termiņiem.
(MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
19.2 Ja dienests no operatora, kurš novada notekūdeņus centralizētā kanalizācijas sistēmā vai uz ārējām attīrīšanas iekārtām, saņēmis iesniegumu par piesārņojošas darbības atļaujas saņemšanu, tai skaitā ja paredzētas būtiskas darbību izmaiņas, tas informē attiecīgās centralizētās kanalizācijas sistēmas vai attīrīšanas iekārtu operatoru par saņemto iesniegumu un elektroniski nosūta tīmekļvietnes adresi, kurā iesniegums ir pieejams.
(MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
20. Dienests atļaujas nosacījumos iekļauj:
20.1. aizliegumu emitēt noteiktas prioritārās vielas vai bīstamās vielas, ja tas nepieciešams virszemes ūdeņu kvalitātes aizsardzībai;
20.2. prioritāro vielu un bīstamo vielu emisijas limitus un maksimāli pieļaujamo koncentrāciju notekūdeņu izplūdē pēc attīrīšanas;
20.3. (svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97);
20.4. prasību prioritāro vielu un bīstamo vielu monitoringā izmantot analīzes metodes un ievērot rezultātu kvalitātes nodrošināšanas un kontroles procedūras, kas nodrošina normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringu un monitoringa programmu izstrādi ūdeņu stāvokļa ķīmiskajam monitoringam noteikto prasību izpildi;
20.5. termiņu šajā punktā minēto atļaujas nosacījumu izpildei, ja atļauja paredzēta esošai piesārņojošai darbībai;
20.6. nosacījumu, ka prioritāro vielu un bīstamo vielu koncentrācija ūdens vidē, sedimentos, moluskos, vēžveidīgajos un zivīs piesārņojošās darbības dēļ nedrīkst būtiski palielināties, un prasības monitoringam, lai kontrolētu šī nosacījuma izpildi;
20.7. prasību izstrādāt un atļaujā noteiktajā termiņā iesniegt dienestā piesārņojuma samazināšanas programmu. Programmā operators paredz vispiemērotākos paņēmienus attiecīgo vielu aizvietošanai, atguvei un otrreizējai izmantošanai, ja piesārņojumu ar šo noteikumu 1. un 2. pielikumā minētajām vielām rada avoti, kuriem nevar piemērot emisijas robežvērtību vai limitus;
20.8. šo noteikumu VII nodaļā paredzētās prasības monitoringa veikšanai;
20.9. nosacījumus atļaujas pārskatīšanai, pamatojoties uz notekūdeņu monitoringa rezultātiem un operatora veikto sākotnējo sajaukšanās zonas aprēķinu.
(MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
20.1 Dienests izvērtē operatora aprēķināto sajaukšanās zonu virszemes ūdeņos lejpus prioritāro vielu vai bīstamo vielu punktveida izplūdes vietas.
(MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
20.2 Dienests sajaukšanās zonu nosaka punktveida izplūdes vietas tiešā tuvumā, ņemot vērā:
20.2 1. šo noteikumu 20.7. apakšpunktā minēto operatora piesārņojuma samazināšanas programmu un labāko pieejamo tehnisko paņēmienu piemērošanas iespējas;
20.2 2. emitēto prioritāro vai bīstamo vielu fizikāli ķīmiskās īpašības un konkrētā ūdensobjekta hidroloģiskos apstākļus;
20.2 3. piesārņojošo vielu koncentrāciju izplūdes vietā un atļauju nosacījumus piesārņojošo vielu emisijai noteiktā ūdensobjektā, lai sajaukšanās zona būtu samērīga, salīdzinot ar šo vielu kopējo ietekmi uz ūdensobjekta kvalitāti;
20.2 4. ka sajaukšanās zonā vienas vai vairāku šo noteikumu 1. vai 2. pielikumā minēto vielu koncentrācija drīkst pārsniegt ūdens aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos vides kvalitātes normatīvus, ja tas neietekmē attiecīgā virszemes ūdensobjekta kvalitātes atbilstību minētajiem vides kvalitātes normatīviem ārpus sajaukšanās zonas un ir izpildīts šo noteikumu 20.6. apakšpunkta nosacījums par koncentrāciju būtisku nepalielināšanos.
(MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
20.3 Ja dienests konstatē, ka iesniegumā atļaujas saņemšanai noteiktā sajaukšanās zona nenodrošina šo noteikumu 20.6. apakšpunktā minēto nosacījumu izpildi attiecīgajā virszemes ūdensobjektā ārpus sajaukšanās zonas, dienests, izsniedzot vai pārskatot atļauju atbilstoši vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām, izvērtē sajaukšanās zonas lielumu lejpus punktveida piesārņojuma avota un izvirza nosacījumus tās samazināšanai.
(MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
20.4 Dienests var pieprasīt veikt detalizētu sajaukšanās zonas novērtējumu, ja:
20.41. ir nepieciešama vairāku notekūdeņu izplūžu savstarpējās ietekmes vērtēšana un summāro sajaukšanās zonu noteikšana;
20.42. ir vērtējama neregulāra notekūdeņu izplūde;
20.43. sajaukšanās zonas sākotnējās noteikšanas rezultāti liecina, ka ārpus tās vienas vai vairāku šo noteikumu 1. vai 2. pielikumā minēto vielu koncentrācija pārsniegs ūdens aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos vides kvalitātes normatīvus.
(MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
20.5 Ja nepieciešama vairāku notekūdeņu izplūžu savstarpējās ietekmes vērtēšana un summāro sajaukšanās zonu noteikšana, izdevumus par detalizētāku sajaukšanās zonas aprēķinu sedz operatori proporcionāli vidē novadītā piesārņojuma daudzumam. Ja izdevumus sadalīt nav iespējams, operatori sedz izmaksas vienādās daļās.
(MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
20.6 Informāciju par sajaukšanās zonu lejpus prioritāro vielu vai bīstamo vielu punktveida izplūdes vietas, ar tās noteikšanu saistītos aprēķinus un nosacījumus sajaukšanās zonas samazināšanai, ja dienests tādus nosaka, iekļauj operatoram izsniegtajā atļaujā.
(MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
20.7 Dienests reizi gadā apkopo informāciju un informē centru par noteiktajām sajaukšanās zonām lejpus prioritāro vielu vai bīstamo vielu punktveida izplūdes vietām, attiecībā uz kurām izvirzīti nosacījumi to samazināšanai.
(MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
21. Lai samazinātu prioritāro un bīstamo vielu radīto virszemes ūdeņu piesārņojumu, centrs attiecīgus pasākumus ietver atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likumam izstrādāto upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānos un pasākumu programmās.
(MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695)
22. Piesārņojošo vielu (arī prioritāro vielu un bīstamo vielu) ievadīšana pazemes ūdeņos, izņemot gadījumus, ja tās izsūcas cauri augsnei vai nogulumiežiem (turpmāk — tieša emisija pazemes ūdeņos) ir aizliegta, izņemot šo noteikumu 23.punktā minētos gadījumus.
(Grozīts ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695)
23. Dienests atļauj tiešu emisiju pazemes ūdeņos, ja emisijas dēļ nepasliktinās pazemes ūdeņu kvalitāte, operators ir veicis iepriekšēju izpēti, saņēmis atļauju piesārņojuma novadīšanai un saskaņā ar zemes dzīļu izmantošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem saņēmis zemes dzīļu izmantošanas licenci šādām darbībām:
23.1. ievadīt enerģijas ieguvei izmantotos termālos ūdeņus atpakaļ tajā pašā horizontā, no kura tie iegūti;
23.2. ievadīt ūdeni, kas satur ogļūdeņražu izpētē un ieguvē radušās vielas, tādās ģeoloģiskās struktūrās, no kurām izsūknēti ogļūdeņraži vai citas vielas, vai tādās ģeoloģiskās struktūrās, kuras dabīgu apstākļu dēļ nav un nebūs izmantojamas citiem nolūkiem, ja ievadītais ūdens satur tikai tādas vielas, kas radušās iepriekš minētās darbībās;
23.3. ievadīt atpakaļ pazemes ūdens horizontos no karjeriem vai inženierbūvju būvniecības vai uzturēšanas vajadzībām atsūknētos pazemes ūdeņus;
23.4. ievadīt dabasgāzi vai sašķidrināto naftas produktu gāzi glabāšanai ģeoloģiskās struktūrās, kuras dabīgu apstākļu dēļ nav un nebūs izmantojamas citiem nolūkiem;
23.5. ievadīt dabasgāzi vai sašķidrināto naftas produktu gāzi glabāšanai citu veidu ģeoloģiskajās struktūrās, ja īpaši nepieciešams nodrošināt gāzes krājumus un ievadīšana notiek tādā veidā, kas novērš pieņemošo pazemes ūdeņu kvalitātes pasliktināšanos tagad vai nākotnē;
23.6. ievadīt nelielu vielu daudzumu pazemes ūdeņu kompleksos zinātniskās pētniecības nolūkos, lai raksturotu vai aizsargātu pazemes ūdeņus vai veiktu to sanāciju, ja netiek ievadīts vairāk vielu, nekā attiecīgajam nolūkam nepieciešams.
(MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
24. Šajā nodaļā noteiktie emisijas ierobežojumi un normatīvajos aktos par pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību un kvalitātes kritērijiem noteiktais pienākums veikt pasākumus piesārņojuma ierobežošanai un novēršanai neattiecas uz prioritāro vielu un bīstamo vielu emisiju ieplūšanu pazemes ūdeņos, ja:
24.1. dienests konstatē, ka prioritārās vielas un bīstamās vielas ir tik mazā daudzumā un koncentrācijā, ka to ieplūšana pazemes ūdeņos, tai skaitā izsūcoties cauri augsnei vai nogulumiežiem (turpmāk – netiešā emisija), nekavē sasniegt noteiktos vides kvalitātes mērķus vai kvalitātes normatīvus un nerada risku pieņemošo pazemes ūdeņu stāvokļa pasliktināšanai ne pašreiz, ne nākotnē;
24.2. dienests atzīst, ka sadzīves notekūdeņu emisija no atsevišķām ēkām, kas nav pievienotas centralizētai kanalizācijas sistēmai, ir nenozīmīga un minētās ēkas atrodas ārpus aizsargjoslām ap dzeramā ūdens ņemšanas vietām;
24.3. piesārņojošo vielu ieplūšana pazemes ūdeņos ir sekas dabas procesu izraisītiem nelaimes gadījumiem vai ārkārtējiem apstākļiem un ja nav bijis iespējams tos paredzēt un novērst vai mazināt to ietekmi;
24.4. piesārņojošās vielas pazemes ūdeņos nonāk pazemes ūdensobjekta ūdens līmeņa paaugstināšanas vai pazemes ūdeņu krājumu mākslīgas papildināšanas dēļ, kas tiek veikta atbilstoši dienesta izsniegtajā atļaujā minētajiem nosacījumiem;
24.5. dienests konstatē, ka novērst vai ierobežot piesārņojošo vielu ieplūšanu pazemes ūdeņos, likvidēt piesārņotā augsnē vai zemes dzīlēs ieplūdušās piesārņojošās vielas vai citādi kontrolēt šo vielu nonākšanu piesārņotā augsnē vai zemes dzīlēs ir tehniski iespējams, vienīgi īstenojot pasākumus, kas paaugstinātu apdraudējumu cilvēku veselībai vai apkārtējās vides kvalitātei kopumā vai būtu nesamērīgi dārgi;
24.6. piesārņojošās vielas pazemes ūdeņos ieplūst, veicot darbības virszemes ūdeņos, piemēram, cenšoties samazināt plūdu un sausuma ietekmi, vai apsaimniekojot ūdeņus un ūdensceļus (tai skaitā pārrobežu). Šādas darbības (tai skaitā sedimentu un sanesu materiāla izņemšanu, bagarēšanu, pārvietošanu un novietošanu virszemes ūdeņos) veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtību. Minēto darbību rezultātā pazemes ūdeņos ieplūdušās piesārņojošās vielas nedrīkst traucēt sasniegt vides kvalitātes mērķus, kas attiecīgajiem pazemes ūdensobjektiem noteikti saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likumu;
24.7. piesārņojošās vielas pazemes ūdeņos nonāk atbilstoši šo noteikumu 23.punktam.
(MK 19.02.2013. noteikumu Nr. 97 redakcijā, kas grozīta ar MK 04.04.2023. noteikumiem Nr. 163)
24.1 Šo noteikumu 23. un 24. punktā minētos nosacījumus drīkst piemērot tikai tad, ja dienests ir atzinis, ka attiecīgajā pazemes ūdensobjektā ir nodrošināts efektīvs uzraudzības monitorings vai cits monitorings saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei. Dienests uzskaita gadījumus, kad tika piemēroti šo noteikumu 24. punktā minētie nosacījumi, un reizi gadā informē par tiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.
(MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
25. Ja operators plāno apglabāt vai glabāt pirms apglabāšanas prioritārās vai bīstamās vielas un minētās darbības var izraisīt netiešu emisiju pazemes ūdeņos, kā arī veikt citas piesārņojošas darbības, kuras var izraisīt netiešu emisiju pazemes ūdeņos, pirms minēto darbību veikšanas jāsaņem atļauja. Atļauju drīkst izsniegt, ja:
25.1. netiešā emisija neietekmē aktīvās vai palēninātās ūdens apmaiņas zonas, no kurām ūdeni izmanto ūdensapgādē;
25.2. operators iesniegumā dokumentāri pierāda, ka ir veicis visus nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai novērstu netiešu emisiju un pazemes ūdeņu piesārņošanu, arī pazemes ūdeņu piesārņojuma un hidroloģisko apstākļu izpēti.
(MK 27.07.2010. noteikumu Nr.695 redakcijā)
26. Dienests neizsniedz atļauju šo noteikumu 23. un 25. punktā minētajām darbībām, ja atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likumam izstrādātajos upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānos pazemes ūdensobjektā konstatēts ievērojams un stabils piesārņojošo vielu, piesārņojošo vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas pieaugums (piesārņojuma augšupejoša tendence), ko nepieciešams samazināt, bet minētās darbības izraisītu attiecīgo piesārņojošo vielu vai piesārņojošo vielu grupu papildu emisiju un nepieļaujamu piesārņojuma izplatību, kā arī apdraudētu minerālūdens, dzeramā ūdens vai lauksaimniecības vajadzībām nepieciešamā ūdens ieguvi vai nodarītu kaitējumu virszemes ūdeņiem vai sauszemes ekosistēmām.
(MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
27. Pirms atļaujas izsniegšanas emisijai pazemes ūdeņos, ja emisija var izraisīt pārrobežu piesārņojumu, dienests informē Vides pārraudzības valsts biroju. Vides pārraudzības valsts birojs informē attiecīgās valsts kompetento institūciju.
(MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
27.1 Izstrādājot atļaujas nosacījumus šo noteikumu 23. un 25. punktā minētajām darbībām, dienests ņem vērā:
27.1 1. konkrētā pazemes ūdensobjekta ķīmisko kvalitāti un uz to attiecināmos vides kvalitātes normatīvus un piesārņojošo vielu robežvērtības, kas noteiktas atbilstoši normatīvajiem aktiem par pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību un kvalitātes kritērijiem;
27.1 2. konkrētajā pazemes ūdensobjektā identificētās ievērojamās un stabilās piesārņojuma augšupejošās tendences un nosacījumus to novēršanai un samazināšanai, kas noteikti normatīvajos aktos par prasībām virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei.
(MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
28. Šo noteikumu 23. un 25.punktā minētajām darbībām atļaujas nosacījumos iekļauj:
28.1. prasību veikt visus nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai novērstu citu horizontu pazemes ūdeņu, citu sauszemes ekosistēmu vai ūdens ekosistēmu piesārņojumu ar emitētajām vielām, ņemot vērā šo vielu īpašības un koncentrāciju, pieņemošās vides raksturojumu, kā arī ūdens ņemšanas vietu un dzeramā, termālā un minerālūdens ņemšanas vietu tuvumu;
28.2. emisijas limitus novadītajām piesārņojošajām vielām;
28.3. prasību nodrošināt pazemes ūdeņu kvalitātes monitoringu horizontā, kurā tiek novadītas vai var tikt novadītas piesārņojošās vielas, un augstāk esošos horizontos visā iespējamā piesārņojuma izplatības teritorijā;
28.4. piesārņojošo vielu emisijai izmantojamo iekārtu, arī urbumu, hermētiskuma un drošības periodisku pārbaudi;
28.5. pasākumus piesārņojuma augšupejošās tendences maiņai, ja nepieciešams.
(Grozīts ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
29. Īpaši jutīgās teritorijas, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības komunālo notekūdeņu attīrīšanai, nosaka, ja ūdenstilpe atbilst vienam no šādiem kritērijiem:
29.1. dabiskie saldūdens ezeri un citas saldūdens ūdenstilpes, kā arī estuāri un piekrastes ūdeņi ir kļuvuši eitrofiski — bagātināti ar augu barības vielām, īpaši ar fosfora un slāpekļa savienojumiem, izraisot aļģu vai ūdensaugu augstāko formu pastiprinātu augšanu, tā radot nevēlamas pārmaiņas ūdenī esošo organismu līdzsvarā un ietekmējot ūdens kvalitāti, — vai varētu kļūt eitrofiski tuvākajā laikā, ja netiks veikti aizsardzības pasākumi;
29.2. dzeramā ūdens ieguvei paredzētajās virszemes saldūdens ūdenstilpēs nitrātu koncentrācija pārsniedz vai varētu pārsniegt normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti noteiktos kvalitātes normatīvus, ja netiks veikti aizsardzības pasākumi;
29.3. intensīvāka notekūdeņu attīrīšana nepieciešama, lai sasniegtu normatīvajos aktos noteiktos vides kvalitātes normatīvus.
(Grozīts ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
30. Visa Latvijas teritorija tiek noteikta par īpaši jutīgu teritoriju, uz kuru attiecas paaugstinātas prasības komunālo notekūdeņu attīrīšanai, un tās robežas sakrīt ar Latvijas Republikas sauszemes robežām.
31. Cilvēku ekvivalentos izteikto piesārņojuma daudzumu aprēķina, pamatojoties uz maksimālo nedēļas vidējo piesārņojuma daudzumu, kas normālos laikapstākļos komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtās (turpmāk — attīrīšanas iekārtas) nonāk gada laikā. Spēcīga lietus un citu netipisku apstākļu radīto slodzi šajos aprēķinos neņem vērā. Plānošanas vajadzībām cilvēku ekvivalentos izteikto piesārņojuma daudzumu var aprēķināt, pamatojoties uz iedzīvotāju un uzņēmumu skaitu, kam plānots pieslēgums, un atkarībā no tiem raksturīgā ūdens patēriņa un notekūdeņu bioķīmiskā skābekļa patēriņa (BSP5) vērtībām. Cilvēku ekvivalenta viena vienība ir organisko vielu piesārņojuma daudzums, kas atbilst bioķīmiskajam skābekļa patēriņam 60 g O2 dienā.
31.1 Prasības komunālo notekūdeņu centralizētai savākšanai un emisijai nosaka visām apdzīvotajām vietām vai to robežās esošām atsevišķām teritorijas daļām, kur iedzīvotāju skaits, apdzīvotības blīvums un ekonomiskā aktivitāte ir pietiekami koncentrēta, lai būtu ekonomiski pamatoti veidot centralizētu kanalizācijas tīklu sistēmu notekūdeņu savākšanai un novadīšanai uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām vai uz to galīgās novadīšanas vietu vidē (turpmāk – aglomerācija).
(MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
31.2 Vietējā pašvaldība līdz 2024. gada 30. jūnijam un pēc tam ne retāk kā reizi septiņos gados izvērtē tās administratīvajā teritorijā esošo aglomerāciju robežas, ņemot vērā tehniskās un ekonomiskās iespējas veikt esošās centralizētās kanalizācijas sistēmas paplašināšanu vai jaunas centralizētās kanalizācijas sistēmas izbūvi, un, ja nepieciešams, precizē aglomerācijas robežas, pamatojoties uz šādu informāciju:
31.21. iedzīvotāju blīvums dažādās aglomerācijas daļās;
31.22. aglomerācijas iedzīvotāju skaita izmaiņu tendences pēdējo piecu gadu laikā pirms lēmuma pieņemšanas;
31.23. dati no reģistra, kas izveidots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu;
31.24. aglomerācijas centralizēto kanalizācijas sistēmu izvietojums, jauda un tehniskais stāvoklis, kā arī decentralizēto kanalizācijas sistēmu un piesārņojošās darbības operatoru izvietojums un radītā piesārņojuma slodze;
31.25. pašvaldības teritorijas plānojums, tai skaitā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdenssaimniecības pakalpojumiem noteiktās apbūves teritorijas, kurās ierīkojamas centralizētās kanalizācijas sistēmas, kā arī apbūves noteikumi minētajās teritorijās.
(MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
31.3 Vietējās pašvaldības dome pieņem lēmumu par aglomerācijas robežu noteikšanu un līdz 2025. gada 2. janvārim iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai lēmumu par aglomerācijas robežu noteikšanu, tā pamatojumu un kartogrāfisko materiālu ar aktuālo aglomerācijas robežu. Ja vietējās pašvaldības dome pieņem lēmumu mainīt aglomerācijas robežu, pašvaldība mēneša laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā pieņemto lēmumu, tā pamatojumu un kartogrāfisko materiālu ar aktuālo aglomerācijas robežu.
(MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
32. Centralizētas kanalizācijas sistēmas ierīko visās aglomerācijās, kur cilvēku ekvivalents ir lielāks vai vienāds ar 2000. Par centralizētu kanalizācijas sistēmu ierīkošanu atbild vietējā pašvaldība.
(Grozīts ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695)
33. Aglomerācijās, kur cilvēku ekvivalents ir mazāks par 2000, par centralizētas kanalizācijas sistēmas ierīkošanu lemj attiecīgā pašvaldība. Šādās aglomerācijās ierīkotās centralizētās kanalizācijas sistēmas atbilst visām šo noteikumu prasībām.
(Grozīts ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695)
34. Ja centralizētas kanalizācijas sistēmas izveide ir ekonomiski neizdevīga vai neuzlabos vides kvalitāti, notekūdeņu savākšanai izmanto normatīvajos aktos par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu noteiktās decentralizētas kanalizācijas sistēmas vai cita veida ietaises (turpmāk – decentralizēta kanalizācijas sistēma), kas nodrošina līdzvērtīgu vides aizsardzības līmeni. Šādu lēmumu pamato ar tehniski ekonomiskās izpētes un vides izpētes rezultātiem. Ja tiek izveidota decentralizēta kanalizācijas sistēma, attiecīgā pašvaldība nodrošina visu tajās savākto notekūdeņu un ar tiem saistīto utilizēto atkritumu regulāru savākšanu un attīrīšanu atbilstoši šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām.
(MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
35. Ja aglomerācijā ir izveidota centralizēta kanalizācijas sistēma, vietējā pašvaldība nodrošina decentralizētajās kanalizācijas sistēmās savākto notekūdeņu un ar tiem saistīto utilizēto atkritumu regulāru savākšanu un attīrīšanu, kā arī veic to uzskaiti atbilstoši šiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem vides aizsardzības jomā.
(MK 19.02.2013. noteikumu Nr.97 redakcijā)
36. Projektējot, būvējot un ekspluatējot centralizētu kanalizācijas sistēmu, izmanto labākos tehniskos risinājumus, kas nerada pārmērīgas izmaksas, ņemot vērā:
36.1. savācamo komunālo notekūdeņu daudzumu un sastāvu;
36.2. nepieciešamību novērst noplūdes;
36.3. nepieciešamību ierobežot virszemes ūdeņu piesārņojumu, kas rodas kanalizācijas sistēmas pārslodzes dēļ vai avāriju gadījumā lietusgāžu laikā, lai tiktu ievēroti virszemes ūdeņiem noteiktie vides kvalitātes mērķi. Pieļaujamo atšķaidījuma pakāpi un pārplūšanas biežumu nosaka saskaņā ar Latvijas būvnormatīviem.
(Grozīts ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
37. Kanalizācijas sistēmu savākto notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģijas iedala šādi:
37.1. atbilstoša attīrīšana – tādu tehnoloģiju un novadīšanas sistēmu izmantošana, kas nodrošina pieņemošā ūdensobjekta atbilstību tam noteiktajiem vides kvalitātes mērķiem un citiem normatīvajos aktos par vides aizsardzību noteiktajiem nosacījumiem;
37.2. pirmējā attīrīšana — mehāniskā vai ķīmiskā notekūdeņu attīrīšana vai cits process, kurā novadīto notekūdeņu bioloģiskais skābekļa patēriņš tiek samazināts ne mazāk kā par 20 % attiecībā pret ienākošo slodzi un kopējais suspendēto vielu daudzums tiek samazinātas ne mazāk kā par 50 % attiecībā pret ienākošo slodzi;
37.3. otrējā attīrīšana — tādu tehnoloģiju izmantošana, kur galvenokārt veic bioloģisko attīrīšanu ar otrreizēju nostādināšanu vai izmanto citus procesus, kuri spēj nodrošināt no attīrīšanas iekārtām izplūstošo notekūdeņu kvalitātes atbilstību šo noteikumu 5.pielikuma 1.tabulā noteiktajām prasībām.
(Grozīts ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
38. Aglomerācijās, kurās cilvēku ekvivalents ir mazāks par 2000, visiem centralizēto kanalizācijas sistēmu savāktajiem notekūdeņiem veic atbilstošu attīrīšanu, kā arī nodrošina piesārņojuma samazinājumu attiecībā pret ienākošo slodzi atbilstoši šo noteikumu 5.pielikuma 1.tabulai.
(Grozīts ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695; MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
39. Aglomerācijās, kurās cilvēku ekvivalents ir no 2000 līdz 10000, visiem centralizēto kanalizācijas sistēmu savāktajiem notekūdeņiem veic vismaz otrējo attīrīšanu.
(Grozīts ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695; MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
40. Aglomerācijās, kurās cilvēku ekvivalents ir lielāks par 10000, visus centralizēto kanalizācijas sistēmu savāktos notekūdeņus attīra intensīvāk, nekā nepieciešams, veicot otrējo attīrīšanu, un nodrošina notekūdeņu atbilstību šo noteikumu 5.pielikuma 1. un 2.tabulā noteiktajām prasībām.
(Grozīts ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695)
40.1 Ja ciemu vai pilsētu teritorijā notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai izmanto rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē un kuru kopējā jauda ir mazāka par 5 m3/diennaktī, iekārtu īpašnieks vai valdītājs nodrošina vismaz notekūdeņu otrējo attīrīšanu, kā arī ievēro šo noteikumu 5. pielikuma 9.1 punktā noteiktās prasības.
(MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
41. Attīrīšanas iekārtas projektē, būvē, pārbūvē un ekspluatē:
41.1. tā, lai attīrīšanas iekārtas būvei izvēlētā vieta atbilstu visu veidu teritorijas plānojumiem;
41.2. tā, lai attīrīšanas iekārtas atbilstu Latvijas būvnormatīvos noteiktajām prasībām;
41.3. tā, lai attīrīšanas iekārtas kvalitatīvi darbotos Latvijas klimatiskajos apstākļos;
41.4. tā, lai būtu iespējams paņemt attīrīšanas iekārtās ieplūstošo, kā arī attīrīto notekūdeņu raksturīgus paraugus pirms to emisijas pieņemošajos ūdeņos, veikt uzskaiti un ņemt paraugus lietusūdeņu pārgāžu kamerās un avārijas pārgāzēs;
41.5. ņemot vērā ienākošās slodzes nevienmērīgumu attīrīšanas iekārtu sezonas darba rakstura dēļ vai slodzes izmaiņas dažādos gadalaikos;
41.6. izvērtējot visas reāli iespējamās emisijas vietas (tai skaitā iespēju novadīt attīrītos notekūdeņus uz citu tuvumā esošu ūdensobjektu ar mazāku jutību pret piesārņojumu) un emisijas ietekmi katrā vietā, lai izvēlētā emisijas vieta nodrošinātu iespējami mazāku kaitīgo ietekmi uz vidi;
41.7. tā, lai komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izplūžu vietas izvietotu iespējami tālāk vienu no otras, tādējādi mazinot kopējo ietekmi uz attiecīgo ūdensobjektu;
41.8. ņemot vērā:
41.8.1. ūdensobjekta izmantošanas mērķus;
41.8.2. ūdensobjekta eitrofikāciju limitējošos elementus (slāpeklis vai fosfors) un ūdensobjekta jutību pret piesārņojumu;
41.8.3. notekūdeņu emisijas sajaukšanās efektivitāti ar ūdensobjekta ūdeņiem;
41.8.4. esošās kanalizācijas sistēmas (tai skaitā attīrīšanas iekārtas) stāvokli, tehniskās iespējas ieviest papildu kopējā slāpekļa vai kopējā fosfora atdalīšanu un šādas ieviešanas un ekspluatācijas izmaksas;
41.8.5. notekūdeņu dūņu apstrādes un tālākas apsaimniekošanas iespējas;
41.8.6. iespēju novadīt attīrītos notekūdeņus uz citu tuvumā esošu ūdensobjektu, piemēram, ar mazāku jutību pret piesārņojumu;
41.8.7. iespēju novadīt neattīrītos notekūdeņus uz citu tuvumā esošu kanalizācijas sistēmu;
41.8.8. iedzīvotāju maksātspēju, lai ieviestu papildu prasības intensīvākai notekūdeņu attīrīšanai un nodrošinātu attiecīgu iekārtu ekspluatāciju.
(Grozīts ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
42. Neattīrītu ražošanas notekūdeņu, komunālo notekūdeņu un notekūdeņu dūņu emisija virszemes ūdeņos vai vidē, kā arī lietus kanalizācijas sistēmā ir aizliegta.
(MK 19.02.2013. noteikumu Nr.97 redakcijā)
43. Ja ražošanas notekūdeņi tiek novadīti centralizētā kanalizācijas sistēmā vai uz ārējām attīrīšanas iekārtām, operators:
43.1. slēdz līgumu ar centralizētās kanalizācijas sistēmas vai attīrīšanas iekārtu īpašnieku vai pārvaldītāju. Līgumā norāda:
43.1.1. līgumslēdzējas puses;
43.1.2. vielas, kuras paredzēts emitēt, tai skaitā visas prioritārās vielas un bīstamās vielas, kuras konstatētas notekūdeņos, veicot šo noteikumu 19.3. apakšpunktā paredzēto monitoringu, vai kuras operators plānojis novadīt;
43.1.3. maksimālo ūdens un piesārņojošo vielu daudzumu, ko iekārtai atļauts emitēt;
43.1.4. līguma termiņu;
43.1.5. līguma nosacījumu pārkāpumu sekas abām pusēm;
43.2. veic ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanu, nodrošinot, lai:
43.2.1. netiktu nodarīts kaitējums centralizētās kanalizācijas sistēmas un attīrīšanas iekārtu apkalpojošā personāla veselībai;
43.2.2. netiktu bojāta centralizētā kanalizācijas sistēma, attīrīšanas iekārtas un tehnoloģiskās ierīces;
43.2.3. netiktu traucēta attīrīšanas iekārtu darbība;
43.2.4. emisija no attīrīšanas iekārtām neatstātu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi un neizraisītu pieņemošo ūdeņu neatbilstību šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām;
43.2.5. notekūdeņu dūņas būtu iespējams apsaimniekot atbilstoši normatīvo aktu prasībām, nenodarot kaitējumu videi;
43.2.6. notekūdeņi atbilstu šo noteikumu 43.1.apakšpunktā minētā līguma nosacījumiem;
43.3. informē notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatoru un dienestu par iepriekšējā kalendāra gadā ražošanas notekūdeņos mērījumu rezultātā konstatēto prioritāro vielu un bīstamo vielu koncentrāciju. Ražošanas notekūdeņu paraugus ņem vismaz divas reizes gadā (reizi sešos mēnešos) tā, lai paraugi raksturotu ražošanas procesu tā normālā darbības režīmā.
(Grozīts ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr. 59; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr. 695; MK 19.02.2013. noteikumiem Nr. 97; MK 04.04.2023. noteikumiem Nr. 163)
44. Iekārtas operators atļaujas iesniegumam pievieno šo noteikumu 43.1.apakšpunktā minētā līguma kopiju.
(Grozīts ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.59)
45. Ja šo noteikumu 5.pielikuma 11.punktā minēto ražošanas nozaru notekūdeņus, kas satur bioloģiski noārdāmas vielas un nesatur prioritārās vielas vai bīstamās vielas, emitē tieši virszemes ūdeņos, ievēro šādus nosacījumus:
45.1. notekūdeņiem no uzņēmumiem, kuru radītais piesārņojums ir mazāks par 4000 cilvēku ekvivalentiem, pirms novadīšanas veic atbilstošu attīrīšanu, nodrošinot pieņemošā ūdensobjekta atbilstību noteiktajiem vides kvalitātes mērķiem un citiem normatīvajos aktos par vides aizsardzību noteiktajiem nosacījumiem;
45.2. notekūdeņiem no uzņēmumiem, kuru radītais piesārņojums ir vienāds vai lielāks par 4000 cilvēku ekvivalentiem, operators piemēro šo noteikumu 5.pielikuma 1. un 2.tabulā noteiktās robežvērtības vai izmanto labākos tehniskos paņēmienus, izvēloties to emisijas kontroles veidu, kurā noteiktas stingrākas prasības.
(Grozīts ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.59; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695; MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
46. Operators nodrošina notekūdeņu un notekūdeņu dūņu lietderīgu izmantošanu (arī notekūdeņu un notekūdeņu dūņu izmantošanu augsnes mēslošanā un teritoriju labiekārtošanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā). Notekūdeņu dūņu apglabāšanai saņem atļauju. Notekūdeņu novadīšanas un notekūdeņu dūņu apglabāšanas ietaises ierīko tā, lai tās samazinātu notekūdeņu un notekūdeņu dūņu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Operatoram ir tiesības vienoties ar citiem operatoriem par notekūdeņu dūņu uzkrāšanu un apglabāšanu citu attīrīšanas iekārtu deponēšanas vietās. Par šādu vienošanos operators informē dienestu divu nedēļu laikā pēc vienošanās noslēgšanas.
(MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
47. Pasākumus komunālo notekūdeņu radītā piesārņojuma samazināšanai iekļauj un īsteno atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likumam izstrādāto upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmās, nosakot gan pasākumu izpildes termiņus, gan informāciju par nepieciešamo finansējumu un tā avotiem.
(MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
48. Emisijas robežvērtības komunālajiem notekūdeņiem ir noteiktas šo noteikumu 5.pielikumā.
(MK 19.02.2013. noteikumu Nr.97 redakcijā)
52. 52. Dienests emisijas limitus nosaka, ņemot vērā:
52.1. šo noteikumu 5. pielikumā un citos normatīvajos aktos noteiktās emisijas robežvērtības, kā arī ar tām saistītās prasības;
52.2. aprēķinu rezultātus, kuri ir iegūti, pamatojoties uz normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti noteiktajiem kvalitātes normatīviem vai principiem;
52.3. labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vadlīnijas;
52.4. operatora iesniegumā iekļauto informāciju par piesārņojuma emisiju ūdenī vai vidē, piesārņojuma apjomu, tai skaitā par šo noteikumu 43.1.2. apakšpunktā minēto vielu novadītajiem daudzumiem, un plānotajiem kontroles pasākumiem, kā arī emisijas ietekmi uz pieņemošajiem ūdensobjektiem;
52.5. vides kvalitātes mērķus vai kvalitātes normatīvus, kas noteikti konkrētam ūdensobjektam;
52.6. ūdens kvalitāti attiecīgajā ūdensobjektā un tā jutību pret piesārņojumu, informāciju par citiem esošiem vai paredzamiem piesārņojuma avotiem, kā arī attiecīgo vielu fona koncentrāciju;
52.7. attīrīšanas iekārtu tehnisko stāvokli un to iespējamo uzlabojumu, neveicot kapitālo pārbūvi;
52.8. notekūdeņu attīrīšanas pakāpi analogās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās.
(MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
52.1 Ja pēc notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcijas vai jaunu iekārtu būvniecības notekūdeņu emisija paredzēta ūdensobjektā, kas normatīvajos aktos par riska ūdensobjektiem noteikts kā riska ūdensobjekts punktveida piesārņojuma avota dēļ, dienests jebkurai aglomerācijai vai apdzīvotai vietai, novērtējot šo noteikumu 5. pielikumā noteikto vielu ietekmes nozīmību uz šo riska ūdensobjektu, emisiju limitus attiecīgajām vielām nosaka ne vairāk kā par 25 % stingrākus salīdzinājumā ar minētajā pielikumā noteiktajām prasībām.
(MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
52.2 Emisijas robežvērtības, kas izteiktas kā maksimāli pieļaujamā koncentrācija, nedrīkst pārsniegt tās robežvērtības, kuras izteiktas kā maksimāli pieļaujamā emitētās vielas masa noteiktā laikposmā.
(MK 19.02.2013. noteikumu Nr.97 redakcijā)
52.3 Emisijas robežvērtības piemēro, ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktos aizliegumus un ierobežojumus bīstamo ķīmisko vielu ražošanai, ievešanai, lietošanai un tirdzniecībai.
(MK 19.02.2013. noteikumu Nr.97 redakcijā)
53. Ja normatīvajos aktos nav noteiktas emisijas robežvērtības konkrētajām ķīmiskajām vielām vai emisijai no noteiktiem ražošanas procesiem, dienests tos aizvieto ar citiem nosacījumiem, kas nodrošina līdzvērtīgu pieņemošo ūdeņu aizsardzību un nosaka emisijas limitus, ņemot vērā:
53.1. labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vadlīnijas;
53.2. emisijas robežvērtības vai vides kvalitātes normatīvus, kas noteikti vielām ar līdzīgu iedarbību uz vidi;
53.3. pieņemošo ūdeņu kvalitāti – tai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par virszemes ūdeņu kvalitāti jāatbilst vismaz karpveidīgo zivju ūdeņu kvalitātes normatīviem;
53.4. noteiktos vides kvalitātes mērķus un normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti noteiktos kvalitātes normatīvus konkrētām ķīmiskām vielām.
(MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
54. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija novērtē nepieciešamību mainīt šo noteikumu 5.pielikumā minētās emisijas robežvērtības, ja:
54.1. saņemti fizisko vai juridisko personu priekšlikumi, kas pamatoti ar informāciju par emisijas radīto ietekmi;
54.2. izmaiņas nepieciešamas, ņemot vērā jaunāko informāciju par piesārņojošo vielu iedarbību vai modernākajām piesārņojuma attīrīšanas tehnoloģijām;
54.3. tas nepieciešams, lai sasniegtu saņemošajiem ūdeņiem noteiktos vides kvalitātes mērķus;
54.4. tas nepieciešams, ņemot vērā Latvijas starptautiskās saistības.
(MK 16.01.2007. noteikumu Nr.59 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
55. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija fiziskās vai juridiskās personas informē par novērtējuma rezultātiem ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc priekšlikuma saņemšanas par izmaiņu nepieciešamību.
(MK 16.01.2007. noteikumu Nr.59 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
56. Dienests atļaujā iekļauj prasības operatora veiktajam monitoringam un nosaka monitoringa biežumu, ņemot vērā prasības, kas noteiktas šajos noteikumos, normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringu un normatīvajos aktos par vides monitoringu un piesārņojošo vielu reģistru, kā arī emisijas raksturu un tipu un pieņemošo ūdeņu kvalitātes prasības.
(MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
57. Operators, kas emitē vai plāno emitēt prioritārās vielas vai bīstamās vielas, izstrādā un pievieno minēto vielu monitoringa programmu iesniegumam atļaujas saņemšanai. Programmā apraksta paraugu ņemšanas kārtību, izmantoto prioritāro vielu un bīstamo vielu daudzuma noteikšanas kārtību, kā arī notekūdeņu plūsmas un citu nepieciešamo mērījumu veikšanas kārtību, ņemot vērā šādus nosacījumus:
57.1. paraugi tiek ņemti un notekūdeņu plūsma mērīta punktā, kurā piemēro emisijas robežvērtības. Ja minētās darbības veic punktā, kas atrodas pirms emisijas robežvērtību piemērošanas punkta, operators nodrošina:
57.1.1. lai mērījumi šajā punktā aptver visus uzņēmumā radušos notekūdeņus, kuri varētu būt piesārņoti ar kontrolējamajām vielām;
57.1.2. regulāru analīžu veikšanu, lai pierādītu, ka šajā punktā iegūtie rezultāti sakrīt ar robežvērtību piemērošanas punktā emitētajiem vielu daudzumiem vai vienmēr ir lielāki par tiem;
57.2. tiek ņemti notekūdeņu plūsmai proporcionāli 24 stundu laikā uzkrātie paraugi;
57.3. mēneša laikā novadītais vielas daudzums tiek aprēķināts, pamatojoties uz katru dienu novadīto vielas daudzumu;
57.4. ja atsevišķu uzņēmumā izmantoto bīstamo vielu daudzumu nav iespējams noteikt, veic vielu monitoringu, kas raksturo atļaujā paredzēto uzņēmuma ražošanas jaudu;
57.5. prioritāro vielu un bīstamo vielu monitoringā tiek ievērotas prasības attiecībā uz minēto vielu testēšanas metodēm un rezultātu kvalitātes nodrošinājuma un kontroles procedūrām, kas ūdeņu stāvokļa ķīmiskajam monitoringam noteiktas normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringu un monitoringa programmu izstrādi;
57.6. notekūdeņu plūsmas mērījumi tiek veikti ar precizitāti ± 20 %.
(Grozīts ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.59; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695; MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
57.1 Pamatojoties uz izmaiņām normatīvajos aktos par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī, tai skaitā par izmaiņām šo noteikumu 1. un 2. pielikumā, dienests pieprasa operatoram atjaunot monitoringa informāciju par prioritāro vielu un bīstamo vielu emisijām un saskaņā ar iegūtajiem rezultātiem izstrādāt jaunu monitoringa programmu.
(MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
59. Veicot no attīrīšanas iekārtām emitēto komunālo notekūdeņu monitoringu, operators ievēro šo noteikumu 5. pielikumā noteiktās procedūras un references analīzes metodes un 6. pielikumā noteiktos kritērijus. Citas analīzes metodes var izmantot, ja ar tām iespējams iegūt līdzvērtīgus rezultātus.
(MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
60. Ja prioritāro vielu un bīstamo vielu emisija var ietekmēt citu valstu teritoriālos ūdeņus, dienests informē Vides pārraudzības valsts biroju. Vides pārraudzības valsts birojs informē attiecīgās valstis, lai vienotos par sadarbību monitoringa procedūru saskaņošanā.
(MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
61. Operators atbilstoši normatīvo aktu prasībām par vides aizsardzības valsts statistikas pārskatu veidlapām iesniedz centram operatora veiktā monitoringa datus. Centrs apkopo un glabā saņemtos datus.
(MK 16.01.2007. noteikumu Nr.59 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695)
62. Ja monitoringā konstatēta emisijas neatbilstība atļaujas nosacījumiem, operators informē par to dienestu un Veselības inspekciju, noskaidro neatbilstības cēloņus un veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību. Dienests veic nepieciešamos pasākumus, lai kontrolētu emisijas atbilstību attiecīgajām prasībām un novērstu jebkuru ūdens vides kvalitātes pasliktināšanos.
(MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
63. Valsts vides inspektori veic valsts kontroli, lai pārbaudītu, vai notekūdeņi, kas satur prioritārās vielas vai bīstamās vielas, atbilst atļaujā noteiktajiem emisijas limitiem un notekūdeņi, kas emitēti no attīrīšanas iekārtām, atbilst atļaujā noteiktajām prasībām. Nepieciešamās analīzes veic akreditētā laboratorijā.
(MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
64. Valsts vides inspektori ne retāk kā reizi gadā pārbauda operatoram izsniegtajā atļaujā noteikto nosacījumu ievērošanu.
(MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
65. Operators nodrošina, ka paraugu ņemšanu un nepieciešamās analīzes veic akreditēta laboratorija. Atbilstoši atļaujā noteiktajām prasībām operators iesniedz dienestā šādus monitoringa datus un informāciju:
65.1. prioritāro vielu un bīstamo vielu, kā arī citu piesārņojošo vielu (ja tām atļaujā noteikti emisijas limiti) emisijas atbilstība atļaujā noteiktajiem emisijas limitiem;
65.2. no attīrīšanas iekārtām emitēto notekūdeņu atbilstība atļaujā noteiktajiem nosacījumiem;
65.3. pieņemošā ūdensobjekta kvalitātes monitoringa dati ūdenstecē augšpus un lejpus emisijas vietai vai ūdenstilpē un jūrā atbilstoši atļaujā noteiktajām prasībām;
65.4. saražoto notekūdeņu dūņu daudzums, sastāvs, izmantošanas, apglabāšanas un monitoringa dati;
65.5. citu veidu monitoringa dati atbilstoši atļaujā noteiktajiem nosacījumiem.
(MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
66. Lai informētu sabiedrību un valsts iestādes par ūdens vides aizsardzību pret prioritāro vielu, bīstamo vielu un komunālo notekūdeņu emisijas radīto piesārņojumu, centrs katru gadu sagatavo informāciju par prioritāro vielu un bīstamo vielu emisiju, par komunālo notekūdeņu novadīšanu un notekūdeņu dūņu izmantošanu un deponēšanu Latvijas teritorijā, kā arī kopsavilkumu par atbilstoši šiem noteikumiem veiktā monitoringa rezultātiem, un nodrošina minētās informācijas pieejamību sabiedrībai atbilstoši Vides aizsardzības likumā noteiktajām prasībām.
(MK 27.07.2010. noteikumu Nr.695 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
67. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar centru sniedz Eiropas Komisijai šādas ziņas:
67.1. ne retāk kā reizi divos gados pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma un tās norādītajā formā – ziņojumu par komunālo notekūdeņu novadīšanu un notekūdeņu dūņu izmantošanu un apglabāšanu Latvijas teritorijā, kā arī aktuālo informāciju par veikto un plānoto rīcību komunālo notekūdeņu radītā piesārņojuma samazināšanai;
67.2. par komunālo notekūdeņu monitoringā izmantotajām metodēm.
(MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
69. Līdz laikam, kad stājas spēkā prasība attiecīgajai iekārtai saņemt A vai B kategorijas atļauju, iekārtas operators īsteno ūdens lietošanas atļaujā noteiktās prasības. Ja spēkā esošajā ūdens lietošanas atļaujā nav minētas visas šajos noteikumos noteiktās prasības, operators ne vēlāk kā gada laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā iesniedz reģionālajā vides pārvaldē papildinātu iesniegumu ūdens lietošanas atļaujas saņemšanai.
(Grozīts ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.59)
71. Kanalizācijas sistēmu ierīkošanu aglomerācijās, kurās cilvēku ekvivalents ir virs 100000, pabeidz līdz 2008.gada 31.decembrim, aglomerācijās, kurās cilvēku ekvivalents ir no 10000-100000, — līdz 2011.gada 31.decembrim, visās pārējās aglomerācijās, kurās cilvēku ekvivalents ir virs 2000, — līdz 2015.gada 31.decembrim.
(Grozīts ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695)
72. Noteikumu 38., 39. un 40.punktā noteiktās prasības komunālo notekūdeņu attīrīšanai aglomerācijās, kurās cilvēku ekvivalents ir virs 100000, stājas spēkā ar 2008.gada 31.decembri, aglomerācijās, kurās cilvēku ekvivalents ir no 10000-100000, — ar 2011.gada 31.decembri, bet visās pārējās aglomerācijās, kurās cilvēku ekvivalents ir virs 2000, — ar 2015.gada 31.decembri. Ja aglomerācijā tiek īstenots investīciju projekts attīrīšanas iekārtu būvei vai rekonstrukcijai, attiecīgās prasības stājas spēkā pēc investīciju projekta pilnīgas pabeigšanas.
(Grozīts ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695)
74. Operatori, kuri šo noteikumu 1. pielikumā noteiktās prioritārās vielas un 2. pielikumā noteiktās bīstamās vielas izmanto ražošanas procesā vai ražo, vai rada ražošanas blakusprocesā un kuri ražošanas notekūdeņus novada centralizētajā kanalizācijas sistēmā vai uz ārējām attīrīšanas iekārtām, līdz 2024. gada 30. jūnijam un pēc tam līdz katra nākamā gada 30. jūnijam sniedz šo noteikumu 43.3. apakšpunktā noteikto informāciju notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatoram un dienestam.
(MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
75. Operatori, kuriem izsniegta atļauja piesārņojošai darbībai, kas ietver notekūdeņu novadīšanu vidē, iesniedz dienestam šo noteikumu 19.3. apakšpunktā un, ja sajaukšanās zona ir aprēķināta, arī šo noteikumu 19.4. apakšpunktā norādīto informāciju šādos termiņos:
75.1. līdz 2025. gada 30. jūnijam – operatori, kuri saskaņā ar atļaujas nosacījumiem sniedz informāciju par prioritāro vielu vai bīstamo vielu emisijām virszemes ūdeņos vides aizsardzības oficiālās statistikas pārskatos vai kuru novadītais notekūdeņu apjoms no kādas iekārtas kādā no pēdējiem pieciem gadiem pirms šo noteikumu 75. punkta stāšanās spēkā ir bijis 1 miljons m3 gadā vai lielāks;
75.2. līdz 2026. gada 30. jūnijam – pārējie operatori, kuri ražošanas procesos izmanto vai ražo prioritārās vielas vai bīstamās vielas un kuri attīrītos notekūdeņus novada virszemes ūdensobjektos;
75.3. līdz 2027. gada 30. jūnijam – notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatori, kuri pieņem ražošanas notekūdeņus.
(MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
(MK 16.01.2007. noteikumu Nr. 59 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr. 695; MK 19.02.2013. noteikumiem Nr. 97; MK 04.04.2023. noteikumiem Nr. 163)
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) (Svītrots ar MK 04.04.2023. noteikumiem Nr. 163);
2) (Svītrots ar MK 04.04.2023. noteikumiem Nr. 163);
3) (Svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97);
4) (Svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97);
5) (Svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97);
6) (Svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97);
7) (Svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97);
8) (Svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97);
9) (Svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97);
10) Padomes 1991.gada 21.maija Direktīvas 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu;
11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra Direktīvas 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK;
12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Direktīvas 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos;
13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. augusta Direktīvas 2013/39/ES, ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK un Direktīvu 2008/105/EK attiecībā uz prioritārajām vielām ūdens resursu politikas jomā;
14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvas 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
Ministru kabineta
2002. gada 22. janvāra noteikumiem Nr. 34
(Pielikums MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
Nr. | CAS numurs(1) | ES numurs(2) | Vielas nosaukums(3) | Ūdens videi īpaši bīstama viela(4) |
1. | 15972-60-8 | 240-110-8 | Alahlors | |
2. | 120-12-7 | 204-371-1 | Antracēns | X |
3. | 1912-24-9 | 217-617-8 | Atrazīns | |
4. | 71-43-2 | 200-753-7 | Benzols | |
5. | Nav piemērojams | Nav piemērojams | Bromdifenilēteri | X(5) |
6. | 7440-43-9 | 231-152-8 | Kadmijs un tā savienojumi | X |
7. | 85535-84-8 | 287-476-5 | C10-13 hloralkāni | X |
8. | 470-90-6 | 207-432-0 | Hlorfenvinfoss | |
9. | 2921-88-2 | 220-864-4 | Hlorpirifoss (etila hlorpirifoss) | |
10. | 107-06-2 | 203-458-1 | 1,2-dihloretāns | |
11. | 75-09-2 | 200-838-9 | Dihlormetāns | |
12. | 117-81-7 | 204-211-0 | Di(2-etilheksil)ftalāts (DEHP) | X |
13. | 330-54-1 | 206-354-4 | Diurons | |
14. | 115-29-7 | 204-079-4 | Endosulfāns | X |
15. | 206-44-0 | 205-912-4 | Fluorantēns | |
16. | 118-74-1 | 204-273-9 | Heksahlorbenzols | X |
17. | 87-68-3 | 201-765-5 | Heksahlorbutadiēns | X |
18. | 608-73-1 | 210-168-9 | Heksahlorcikloheksāns | X |
19. | 34123-59-6 | 251-835-4 | Izoproturons | |
20. | 7439-92-1 | 231-100-4 | Svins un tā savienojumi | |
21. | 7439-97-6 | 231-106-7 | Dzīvsudrabs un tā savienojumi | X |
22. | 91-20-3 | 202-049-5 | Naftalīns | |
23. | 7440-02-0 | 231-111-4 | Niķelis un tā savienojumi | |
24. | Nav piemērojams | Nav piemērojams | Nonilfenoli | X(6) |
25. | Nav piemērojams | Nav piemērojams | Oktilfenoli(7) | |
26. | 608-93-5 | 210-172-0 | Pentahlorbenzols | X |
27. | 87-86-5 | 201-778-6 | Pentahlorfenols | |
28. | Nav piemērojams | Nav piemērojams | Poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAO)(8) | X |
29. | 122-34-9 | 204-535-2 | Simazīns | |
30. | Nav piemērojams | Nav piemērojams | Tributilalvas savienojumi | X(9) |
31. | 12002-48-1 | 234-413-4 | Trihlorbenzoli | |
32. | 67-66-3 | 200-663-8 | Trihlormetāns (hloroforms) | |
33. | 1582-09-8 | 216-428-8 | Trifluralīns | X |
34. | 115-32-2 | 204-082-0 | Dikofols | X |
35. | 1763-23-1 | 217-179-8 | Perfluoroktānsulfoskābe un tās atvasinājumi (PFOS) | X |
36. | 124495-18-7 | Nav piemērojams | Hinoksifēns | X |
37. | Nav piemērojams | Nav piemērojams | Dioksīni un dioksīniem līdzīgie savienojumi | X(10) |
38. | 74070-46-5 | 277-704-1 | Aklonifēns | |
39. | 42576-02-3 | 255-894-7 | Bifenokss | |
40. | 28159-98-0 | 248-872-3 | Cibutrīns | |
41. | 52315-07-8 | 257-842-9 | Cipermetrīns(11) | |
42. | 62-73-7 | 200-547-7 | Dihlorfoss | |
43. | Nav piemērojams | Nav piemērojams | Heksabromciklododekāni (HBCDD) | X(12) |
44. | 76-44-8/1024-57-3 | 200-962-3/213-831-0 | Heptahlors un heptahlorepoksīds | X |
45. | 886-50-0 | 212-950-5 | Terbutrīns |
Piezīmes.
(1) Vielas numurs ķīmisko vielu reģistrā Chemical Abstracts Service.
(2) Eiropas ķīmisko komercvielu saraksta (EINECS) numurs vai Eiropā reģistrēto ķīmisko vielu saraksta (ELINCS) numurs.
(3) Vielu grupām raksturīgās vielas ūdeņu ķīmiskās kvalitātes kontrolei norāda pie attiecīgiem vides kvalitātes normatīviem, ja nav noteikts citādi.
(4) X – ūdens videi īpaši bīstama viela, kuras emisijas un noplūdes nepieciešams novērst līdz 2020. gada 22. decembrim. Vielām Nr. 2, 5 un 28 emisijas un noplūdes nepieciešams novērst līdz 2021. gada 22. decembrim, bet vielām Nr. 34, 35, 36, 37, 43 un 44 – līdz 2027. gada 22. decembrim.
(5) Tikai tetra-, penta-, heksa- un heptabromdifenilēteris (CAS numurs attiecīgi 40088-47-9, 32534-81-9, 36483-60-0, 68928-80-3).
(6) Nonilfenols (CAS Nr. 25154-52-3, ES Nr. 246-672-0), arī tā izomēri 4-nonilfenols (CAS Nr. 104-40-5, ES Nr. 203-199-4) un 4-nonilfenols (sazarots) (CAS Nr. 84852-15-3, ES Nr. 284-325-5).
(7) Oktilfenols (CAS Nr. 1806-26-4, ES Nr. 217-302-5), arī izomērs 4-(1,1’,3,3’-tetrametilbutil)-fenols (CAS Nr. 140-66-9, ES Nr. 205- 426-2).
(8) Ar benz(a)pirēnu (CAS Nr. 50-32-8, ES Nr. 200-028-5), benz(b)fluorantēnu (CAS Nr. 205-99-2, ES Nr. 205-911-9), benz(g,h,i)perilēnu (CAS Nr. 191-24-2, ES Nr. 205-883-8), benz(k)fluorantēnu (CAS Nr. 207-08-9, ES Nr. 205-916-6), indeno(1,2,3-cd)pirēnu (CAS Nr. 193-39-5, ES Nr. 205-893-2) un izņemot antracēnu, fluorantēnu un naftalīnu, kuri sarakstā iekļauti atsevišķi.
(9) Ar tributilalvas katjonu (CAS Nr. 36643-28-4).
(10) Tas attiecas uz šādiem savienojumiem:
7 polihlordibenzo-p-dioksīni (PCDD): 2,3,7,8-T4CDD (CAS Nr. 1746-01-6), 1,2,3,7,8-P5CDD (CAS Nr. 40321-76-4), 1,2,3,4,7,8-H6CDD (CAS Nr. 39227-28-6), 1,2,3,6,7,8-H6CDD (CAS Nr. 57653-85-7), 1,2,3,7,8,9-H6CDD (CAS Nr. 19408-74-3), 1,2,3,4,6,7,8-H7CDD (CAS Nr. 35822-46-9), 1,2,3,4,6,7,8,9-O8CDD (CAS Nr. 3268-87-9);
10 polihlordibenzofurāni (PCDF): 2,3,7,8-T4CDF (CAS Nr. 51207-31-9), 1,2,3,7,8-P5CDF (CAS Nr. 57117-41-6), 2,3,4,7,8-P5CDF (CAS Nr. 57117-31-4), 1,2,3,4,7,8-H6CDF (CAS Nr. 70648-26-9), 1,2,3,6,7,8-H6CDF (CAS Nr. 57117-44-9), 1,2,3,7,8,9-H6CDF (CAS Nr. 72918-21-9), 2,3,4,6,7,8-H6CDF (CAS Nr. 60851-34-5), 1,2,3,4,6,7,8-H7CDF (CAS Nr. 67562-39-4), 1,2,3,4,7,8,9-H7CDF (CAS Nr. 55673-89-7), 1,2,3,4,6,7,8,9-O8CDF (CAS Nr. 39001-02-0);
12 dioksīnam līdzīgie polihlorbifenili (PCB-DL): 3,3’,4,4’-T4CB (PCB 77, CAS Nr. 32598-13-3), 3,3’,4’,5-T4CB (PCB 81, CAS Nr. 70362-50-4), 2,3,3’,4,4’-P5CB (PCB 105, CAS Nr. 32598-14-4), 2,3,4,4’,5-P5CB (PCB 114, CAS Nr. 74472-37-0), 2,3’,4,4’,5-P5CB (PCB 118, CAS Nr. 31508-00-6), 2,3’,4,4’,5’-P5CB (PCB 123, CAS Nr. 65510-44-3), 3,3’,4,4’,5-P5CB (PCB 126, CAS Nr. 57465-28- 8), 2,3,3’,4,4’,5-H6CB (PCB 156, CAS Nr. 38380-08-4), 2,3,3’,4,4’,5’-H6CB (PCB 157, CAS Nr. 69782-90-7), 2,3’,4,4’,5,5’-H6CB (PCB 167, CAS Nr. 52663-72-6), 3,3’,4,4’,5,5’-H6CB (PCB 169, CAS Nr. 32774-16-6), 2,3,3’,4,4’,5,5’-H7CB (PCB 189, CAS Nr. 39635-31-9).
(11) CAS Nr. 52315-07-8 attiecas uz izomēru maisījumu, kas satur cipermetrīnu, alfa-cipermetrīnu (CAS Nr. 67375-30-8), beta-cipermetrīnu (CAS Nr. 65731-84-2), teta-cipermetrīnu (CAS Nr. 71697-59-1) un zeta-cipermetrīnu (52315-07-8).
(12) Tas attiecas uz 1,3,5,7,9,11-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 25637-99-4), 1,2,5,6,9,10- heksabromciklododekānu (CAS Nr. 3194-55-6), α-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-50-6), β-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-51-7) un γ- heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-52-8).
Ministru kabineta
2002. gada 22. janvāra noteikumiem Nr. 34
(Pielikums MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
Nr. | CAS numurs(1) | Vielas nosaukums |
| 1. | 7440-38-2 | Arsēns un tā savienojumi |
| 2. | 7440-66-6 | Cinks un tā savienojumi |
| 3. | 7440-47-3 | Hroms un tā savienojumi |
| 4. | 7440-50-8 | Varš un tā savienojumi |
| 5. | 309-00-2 | Ciklodiēna pesticīdi: |
| 5.1. | 60-57-1 | aldrīns, (tā izomērs izodrīns) |
| 5.2. | 72-20-8 | dieldrīns |
| 5.3. | 465-73-6 | endrīns |
| 6. | Nav piemērojams | DDT kopā(2) |
| 7. | 50-29-3 | para-para-DDT |
| 8. | Nav piemērojams | Polihlorbifenili (PHB) |
| 9. | 107-13-1 | Akrilnitrils |
| 10. | Nav piemērojams | Fenoli (Fenolu indekss) |
| 11. | 50-00-0 | Formaldehīds |
| 12. | 127-18-4 | Tetrahloretilēns |
| 13. | 79-01-6 | Trihloretilēns |
| 14. | 135319-73-2 | Epoksikonazols |
| 15. | 67747-09-5 | Prohlorazs |
| 16. | 107534-96-3 | Tebukonazols |
| 17. | 60207-90-1 | Propikonazols |
| 18. | 94-74-6 | MCPA |
| 19. | 108-90-7 | Hlorbenzols |
| 20. | 7803-57-8 | Hidrazīnhidrāts |
| 21. | 106-89-8 | Epihlorhidrīns |
| 22. | 100-42-5 | Stirols |
| 23 | 56-23-5 | Tetrahlorogleklis |
| 24. | Nav piemērojams | Monocikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (BTEX indekss, toluols, etilbenzols, ksiloli) |
| 25. | Nav piemērojams | Naftas ogļūdeņraži (ogļūdeņražu C10–C40 indekss) |
Piezīmes.
(1) Vielas numurs ķīmisko vielu reģistrā Chemical Abstracts Service.
(2) DDT kopā ir izomēru 1,1,1-trihlor-2,2bis(p-hlorfenil)etāna (CAS numurs 50-29-3), 1,1,1-trihlor-2(o-hlorfenil)-2-(p-hlorfenil)etāna (CAS numurs 789-02-6), 1,1-dihlor-2,2bis(p-hlorfenil)etilēna (CAS numurs 72-55-9) un 1,1-dihlor-2,2bis(p-hlorfenil) etāna (CAS numurs 72-54-8) summa.
(Pielikums svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
(Pielikums svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
Ministru kabineta
2002. gada 22. janvāra noteikumiem Nr. 34
(Pielikums MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
1. tabula
Prasības no aglomerāciju komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām emitētajiem ūdeņiem attiecībā uz bioloģisko skābekļa patēriņu, ķīmisko skābekļa patēriņu un suspendētajām vielām
Nr. | Parametrs | Cilvēku ekvivalents | Koncentrācija vai attīrīšanas tehnoloģija | Piesārņojuma samazinājuma procenti | References analīzes metode |
| 1. | Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5), ja temperatūra ir 20 °C (neveicot nitrifikāciju) | atbilstoša attīrīšana | – | Homogēns, nefiltrēts, nedekantēts paraugs. Izšķīdušo skābekli nosaka pirms un pēc piecu dienu inkubācijas perioda 20 °C ±1 °C temperatūrā, tumsā. Pievieno nitrifikācijas kavētāju | |
200–2000 | atbilstoša attīrīšana | 50–70 | |||
2000–10000 | 25 mg/l | 70–90 | |||
> 10000 | 25 mg/l | 70–90 | |||
| 2. | Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) | atbilstoša attīrīšana | – | Homogēns, nefiltrēts, nedekantēts paraugs. Kālija dihromāta izmantošana | |
200–2000 | atbilstoša attīrīšana | 50–75 | |||
2000–10000 | 125 mg/l | 75 | |||
> 10000 | 125 mg/l | 75 | |||
| 3. | Suspendētās vielas – kopējais daudzums | līdz 10000 | mazāk nekā 35 mg/l | 90 | Raksturīgā parauga filtrēšana caur 0,45 μm filtra membrānu. Žāvēšana 105 °C temperatūrā un svēršana |
10000 un vairāk | mazāk nekā 35 mg/l | 90 |
1. Piesārņojuma samazinājuma (turpmāk – samazinājums) procentus nosaka, salīdzinot piesārņojošās vielas daudzumu attīrītajos notekūdeņos ar tās daudzumu attīrīšanas iekārtās ieplūstošajos notekūdeņos.
2. Bioloģiskā skābekļa patēriņa (BSP5) vietā var izmantot citus parametrus – kopējo organisko oglekli vai ķīmisko skābekļa patēriņu, ja starp bioloģiskā skābekļa patēriņa un minēto parametru vērtībām ir noteikta sakarība.
3. Analizējot emisiju no nogulsnēšanas dīķiem, paraugus filtrē. Suspendēto vielu kopējā koncentrācija nefiltrētajos ūdens paraugos nedrīkst pārsniegt 150 mg/l.
2. tabula
Prasības no aglomerāciju attīrīšanas iekārtām emitētajiem notekūdeņiem attiecībā uz kopējo fosforu un kopējo slāpekli
Nr. | Parametri | Cilvēku ekvivalents | Koncentrācija vai attīrīšanas tehnoloģija | Samazinājuma procenti | References analīzes metode |
| 1. | Kopējais fosfors (Pkop) | atbilstoša attīrīšana | – | Molekulārās absorbcijas spektrofotometrija | |
2000–10000 | atbilstoša attīrīšana | 10–15 | |||
10000–100000 | 2 mg/l | 80 | |||
> 100000 | 1 mg/l | 80 | |||
| 2. | Kopējais slāpeklis (Nkop) | atbilstoša attīrīšana | – | Molekulārās absorbcijas spektrofotometrija | |
2000–10000 | atbilstoša attīrīšana | 10–15 | |||
10000–100000 | 15 mg/l | 70–80 | |||
> 100000 | 10 mg/l | 70–80 |
4. Kopējais slāpeklis (Nkop) ir organiskā slāpekļa un neorganiskā slāpekļa summa.
5. Plūsmai proporcionālus vai 24 stundu laikā uzkrātus notekūdeņu paraugus ņem noteiktā punktā, kas atrodas attīrīšanas iekārtu izplūdes kanālā, un, ja dienests uzskata par nepieciešamu, arī ieplūdes kanālā. Līdz minimumam samazina paraugu degradāciju laikā starp to ņemšanu un analizēšanu. Paraugus ņem visu gadu tik bieži, kā noteikts atļaujā.
6. Aglomerācijās ņem:
6.1. ne mazāk kā 12 paraugu pirmajā gadā, ja aglomerācijā cilvēku ekvivalents ir no 2000–9999. Ja attīrītie notekūdeņi atbilst šo noteikumu prasībām saskaņā ar šā pielikuma 7. punktu, turpmāk ņem ne mazāk kā četrus paraugus gadā. Ja vismaz viens no paraugiem neatbilst šo noteikumu prasībām, nākamajā gadā ņem ne mazāk kā 12 paraugu;
6.2. ne mazāk kā 12 paraugu gadā, ja aglomerācijā cilvēku ekvivalents ir no 10000 līdz 49999;
6.3. ne mazāk kā 24 paraugus gadā, ja aglomerācijā cilvēku ekvivalents ir 50000 un vairāk.
7. Attīrītie notekūdeņi atbilst šo noteikumu prasībām, ja to paraugu analīzēs konstatē katra atsevišķa parametra atbilstību noteiktajai skaitliskajai vērtībai un ja:
7.1. to paraugu skaits, kuri neatbilst šā pielikuma 1. tabulā noteiktajām prasībām, gada laikā nepārsniedz šā pielikuma 3. tabulā noteikto skaitu;
7.2. normālos darbības apstākļos ņemtajos notekūdeņu paraugos, kuri neatbilst prasībām, bioloģiskā skābekļa patēriņa un ķīmiskā skābekļa patēriņa koncentrācija atšķiras no šā pielikuma 1. tabulā noteiktās koncentrācijas ne vairāk kā par 100 %. Atšķirība starp konstatēto un 1. tabulā noteikto koncentrāciju suspendētajām vielām drīkst būt līdz 150 %;
7.3. slāpekļa un fosfora kopējās koncentrācijas gada vidējās vērtības atbilst šā pielikuma 2. tabulā noteiktajai skaitliskajai vērtībai.
8. Šā pielikuma 2. tabulā noteiktā kopējā slāpekļa koncentrācija ir gada vidējā vērtība. Novērtējot slāpekļa koncentrācijas atbilstību šo noteikumu prasībām, var izmantot dienas vidējo vērtību, ja netiek pieļauta lielāka piesārņojuma slodze ūdeņos. Dienas vidējā vērtība nedrīkst pārsniegt 20 mg kopējā slāpekļa (Nkop) uz notekūdeņu litru nevienā paraugā, kas ņemts laikā, kad bioloģiskās attīrīšanas procesā notekūdeņu temperatūra ir 12 °C vai augstāka. Ja klimatisko apstākļu dēļ nav iespējams nodrošināt notekūdeņu temperatūru vismaz 12 °C, notekūdeņu attīrīšanu veic ar nepilnu attīrīšanas ciklu, ievērojot šā pielikuma 5., 6. un 7. punktā minētās prasības.
9. Novērtējot notekūdeņu paraugu atbilstību noteiktajām prasībām, neņem vērā tādas parametru vērtības, kas radušās spēcīga lietus un citu netipisku apstākļu dēļ.
9.1 Novadīto notekūdeņu paraugus no ciemu un pilsētu teritorijā esošām rūpnieciski izgatavotām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē un kuru kopējā jauda ir mazāka par 5 m3/diennaktī, ņem, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu noteiktai institūcijai vai personai, kura veic šādu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu uzraudzību un kontroli, rodas pamatotas aizdomas par novadīto notekūdeņu neatbilstību šo noteikumu prasībām. Šādā gadījumā iekārtu īpašnieks vai valdītājs nodrošina, ka notekūdeņu paraugu ņemšanu un nepieciešamās analīzes veic akreditēta laboratorija. Ja analīžu rezultāti neuzrāda piesārņojošo vielu koncentrācijas pārsniegumu, paraugu ņemšanu atkārto ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem. Ja analīžu rezultāti uzrāda piesārņojošo vielu koncentrācijas pārsniegumu, notekūdeņu paraugu ņemšanu un analīzes atkārto pēc iekārtas darbībā konstatēto trūkumu novēršanas kontroli īstenojošās institūcijas vai personas norādītajā termiņā. Izdevumus par notekūdeņu analīzēm sedz notekūdeņu attīrīšanas iekārtu īpašnieks vai valdītājs, ja analīžu rezultāti uzrāda notekūdeņu neatbilstību šo noteikumu 40.1 punkta prasībām. Ja notekūdeņu analīžu rezultāti liecina, ka minētā punkta prasības ir ievērotas, izdevumus par notekūdeņu analīzēm sedz pašvaldības noteiktā institūcija vai persona, kura veic šādu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu uzraudzību un kontroli.
3. tabula
Maksimālais to paraugu skaits, kuri drīkst neatbilst attiecīgajām prasībām (ievērojot gada laikā ņemto paraugu skaitu)
Gada laikā ņemto paraugu skaits | Maksimālais to paraugu skaits, kuri drīkst neatbilst attiecīgajām prasībām |
4–7 | 1 |
8–16 | 2 |
17–28 | 3 |
29–40 | 4 |
41–53 | 5 |
54–67 | 6 |
68–81 | 7 |
82–95 | 8 |
96–110 | 9 |
111–125 | 10 |
126–140 | 11 |
141–155 | 12 |
156–171 | 13 |
172–187 | 14 |
188–203 | 15 |
204–219 | 16 |
220–235 | 17 |
236–251 | 18 |
252–268 | 19 |
269–284 | 20 |
285–300 | 21 |
301–317 | 22 |
318–334 | 23 |
335–350 | 24 |
351–365 | 25 |
4. tabula
Tipiskus sadzīves notekūdeņus raksturojošie parametri
Viela | Koncentrācija (mg/l) |
| Bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5) | 150–350 |
| Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) | 210–740 |
| Kopējās suspendētās vielas | 120–450 |
| Kopējais fosfors | 6–23 |
| Kopējais slāpeklis | 20–80 |
10. Tipiski sadzīves notekūdeņi nesatur šo noteikumu 1. un 2. pielikumā minētās bīstamās vielas.
11. Šo noteikumu 45. punktā minētās prasības attiecināmas uz šādām rūpniecības nozarēm:
11.1. piena pārstrāde;
11.2. augļu un dārzeņu produktu ražošana;
11.3. bezalkoholisko dzērienu ražošana un iepildīšana pudelēs;
11.4. kartupeļu pārstrāde;
11.5. gaļas pārstrāde;
11.6. alus ražošana;
11.7. spirta un alkoholisko dzērienu ražošana;
11.8. dzīvnieku barības ražošana no augu izcelsmes produktiem;
11.9. pārtikas želatīna un līmes ražošana no dzīvnieku plēvēm, ādām un kauliem;
11.10. iesala ražošana;
11.11. zivju apstrādes rūpniecība.
Ministru kabineta
2002. gada 22. janvāra
noteikumiem Nr. 34
(Pielikums MK 04.04.2023. noteikumu Nr. 163 redakcijā)
1. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operators, plānojot un veicot prioritāro vielu un bīstamo vielu monitoringu notekūdeņu izplūdē, ņem vērā šādus nosacījumus:
1.1. notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, kurās novadāmo notekūdeņu apjoms no kādas iekārtas kādā no pēdējiem pieciem gadiem pirms šo noteikumu 75. punkta stāšanās spēkā ir bijis 1 miljons m3 gadā vai lielāks, operators:
1.1.1. monitoringā iekļauj šo noteikumu 1. pielikuma 6., 20., 21., 23., 28. un 35. punktā norādītās prioritārās vielas un šo noteikumu 2. pielikuma 2., 3., 4., 10., 24. un 25. punktā norādītās bīstamās vielas;
1.1.2. apzina lielākos ražošanas uzņēmumus, kuri notekūdeņus novada uz attiecīgajām attīrīšanas iekārtām, izvērtē to darbības veidu un saņemto ražošanas notekūdeņu apjomu;
1.1.3. papildus monitoringā iekļauj tās prioritārās vielas un bīstamās vielas, kuru izmantošana ir norādīta attiecīgā uzņēmuma A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujā vai kuras uzņēmums ir konstatējis atbilstoši šo noteikumu 74. punktam veiktajā monitoringā, kā arī tās prioritārās vielas un bīstamās vielas, kuras izmanto vai ražo attiecīgu nozaru uzņēmumi, ja centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadīto ražošanas notekūdeņu īpatsvars ir lielāks par 10 % no kopējā notekūdeņu apjoma;
1.2. notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, kurās novadāmo notekūdeņu apjoms ir mazāks par 1 miljonu m3 gadā un kuras jau atskaitās par atsevišķu prioritāro vielu vai bīstamo vielu novadīšanu, operators:
1.2.1. monitoringā iekļauj līdz šim kontrolētās prioritārās vielas un bīstamās vielas,
1.2.2. papildus monitoringā iekļauj tās prioritārās vielas un bīstamās vielas, kuras centralizētajā kanalizācijas sistēmā novada attiecīgu ražošanas nozaru uzņēmumi, kuri izmanto vai ražo minētās vielas, ja centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadīto ražošanas notekūdeņu īpatsvars ir vismaz 10 % no kopējā notekūdeņu apjoma;
1.3. notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, kas saņem ražošanas notekūdeņus, kuru īpatsvars ir vismaz 10 % no kopējā notekūdeņu apjoma, operators monitoringā iekļauj tās prioritārās vielas un bīstamās vielas, kuras centralizētajā kanalizācijas sistēmā var novadīt attiecīgu ražošanas nozaru uzņēmumi, kas izmanto vai ražo prioritārās vielas vai bīstamās vielas.
2. Papildus šā pielikuma 1. punkta nosacījumiem notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatori monitoringā iekļauj tās prioritārās vielas un bīstamās vielas, kuras valsts vides monitoringā ir konstatētas pieņemošajā virszemes ūdensobjektā, un nosaka sliktu ūdeņu ķīmisko kvalitāti.
3. Lai nodrošinātu monitoringa rezultātu ticamību un mazinātu dažādu faktoru iespējamo ietekmi uz komunālo notekūdeņu monitoringa rezultātiem, operators atbilstoši šā pielikuma 1. punktam izvēlēto prioritāro vielu un bīstamo vielu monitoringu notekūdeņu izplūdē veic vienu gadu, paraugus ņemot ne retāk kā reizi ceturksnī.
4. Operators turpmākā notekūdeņu monitoringā var neiekļaut prioritāro vielu vai bīstamo vielu, ja ir ievēroti visi šie nosacījumi:
4.1. mērījumi ir veikti vismaz vienu gadu atbilstoši šā pielikuma 3. punktā noteiktajam monitoringa biežumam;
4.2. gada laikā visi konkrētai vielai veiktie mērījumi ir bijuši mazāki par attiecīgas testēšanas metodes kvantitatīvās noteikšanas robežu;
4.3. nav būtiski mainījušies ražošanas uzņēmumi, kuri nodod notekūdeņus attīrīšanai notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, vai nav notikušas izmaiņas minēto uzņēmumu darbībā, kas ietekmē notekūdeņu apjomu un sastāvu;
4.4. izmantotā testēšanas metode ir pietiekami jutīga un nodrošina, ka konkrētās prioritārās vielas vai bīstamās vielas kvantitatīvās noteikšanas robeža ir vienāda ar 30 % vai mazāka par 30 % no ūdeņu aizsardzības normatīvajos aktos noteiktā attiecīgās vielas vides kvalitātes normatīva vērtības.
5. Operators pēc dienesta pieprasījuma pārskata un atjauno prioritāro vielu un bīstamo vielu monitoringa programmu, ja notikušas izmaiņas ūdeņu aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajos prioritāro vielu un bīstamo vielu sarakstos, no ražošanas uzņēmumiem saņemto notekūdeņu apjomā un sastāvā, kā arī ņemot vērā valsts vides monitoringa informāciju attiecībā uz tām ķīmiskajām vielām, kuras nosaka sliktu virszemes ūdeņu ķīmisko kvalitāti pieņemošajā ūdensobjektā.
 |
 |
 |
 |