Darbības ar dokumentu
Skatīt 2012. gada 29. novembra likumu: Pievienotās vērtības nodokļa likums.
prezidents izsludina šādu likumu:
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) prece — jebkura lieta (īpašums), kuru īpašnieks maina pret atlīdzību, ja šajā likumā nav noteikts citādi;
2) preču piegāde — darījums, kas izpaužas kā īpašuma tiesību nodošana par atlīdzību citai personai, lai tā varētu rīkoties ar lietu (īpašumu). Par preču piegādi tiek uzskatīta arī nelietota nekustamā īpašuma pirmā pārdošana pēc celtniecības darbu veikšanas;
3) pakalpojumu sniegšana — darījums, kas izpaužas nevis kā preču piegāde, bet kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai pieļautu kādu darbību, kā arī preču noma. Par pakalpojumu sniegšanu tiek uzskatīta arī nekustamā īpašuma nodošana īpašniekam pēc celtniecības darbu veikšanas;
4) atlīdzība — preču un pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē, kuru piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs saņem no pircēja vai citas personas kā samaksu vai kura tam būtu jāsaņem kā samaksa (ieskaitot akcīzes nodokli un citus nodokļus un nodevas) par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, neatkarīgi no tā, vai samaksa izdarīta pilnīgi vai daļēji;
5) pašpatēriņš — pašu ražoto preču nodošana un savu pakalpojumu sniegšana uzņēmējam, viņa ģimenes locekļiem un citām personām, to skaitā darbiniekiem, bez atlīdzības vai par atlīdzību, kas ir zemāka par preču vai pakalpojumu pašizmaksu;
6) saimnieciskā darbība — jebkura darbība par atlīdzību, kas nav darba devēja izmaksāta darba samaksa vai cita atlīdzība darbiniekam, no kuras aprēķināms sociālais nodoklis (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) un iedzīvotāju ienākuma nodoklis;
7) ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona — fiziskā vai juridiskā persona un ar līgumu vai norunu saistītas minēto personu grupas vai to pārstāvji, kas veic šā likuma 2.panta otrajā daļā minētos darījumus un šajā likumā noteiktajā kārtībā ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā;
8) iekšzeme — Latvijas Republikas teritorija, izņemot ar Muitas likumu noteiktās muitas kontroles zonas, muitas noliktavas, beznodokļu tirdzniecības veikalus un brīvās zonas;
9) priekšnodoklis — summa, ko ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona samaksājusi kā pievienotās vērtības nodokli saskaņā ar pievienotās vērtības nodokļa rēķiniem par precēm un pakalpojumiem, ko tā iegādājusies vai saņēmusi savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai;
10) starpnieks — persona, kas veic preču piegādi, nekļūstot par šo preču īpašnieku, vai sniedz pakalpojumus citu personu vārdā, lai īstenotu šo personu intereses preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas darījumos;
11) budžeta institūcijas — valsts un pašvaldību iestādes un organizācijas, kuru uzturēšana tiek finansēta no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem;
12) tirgus vērtība preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas gadījumā — atlīdzība par precēm vai pakalpojumiem, pieņemot, ka preces ir piegādātas vai pakalpojumi sniegti, lai gūtu peļņu;
13) muitas vērtība — vērtība, kas noteikta saskaņā ar Muitas likumu;
14) maiņas darījums — šā likuma izpratnē: preču vai pakalpojumu apmaiņas darījums saskaņā ar rakstveidā noslēgto līgumu;
15) ieskaits — šā likuma izpratnē: darījums, kurā norēķini par pārdotajām (iepirktajām) precēm, arī vērtspapīriem, vai pakalpojumiem notiek, pamatojoties uz prasījuma dzēšanu ar pretprasījumu;
16) nelietots nekustamais īpašums:
a) jaunuzceltās ēkas vai būves (arī tajās iemontētās stacionārās iekārtas), ja tās pēc pieņemšanas ekspluatācijā netiek izmantotas, izīrētas vai iznomātas,
b) jaunuzceltās ēkas vai būves, ja tās tiek pārdotas gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā neatkarīgi no to izmantošanas veida līdz pārdošanas brīdim,
c) ēkas vai būves, ja tās tiek pārdotas gada laikā pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pieņemšanas,
d) nepabeigtās celtniecības objekti;
17) preču imports — preču ievešana brīvam apgrozījumam iekšzemē, veicot normatīvajos aktos par muitas lietām paredzētās preču muitošanas darbības;
18) starptautiskais transports:
a) lidmašīnas, kas kursē starptautiskajās līnijās,
b) kuģi, kas kursē starptautiskajās līnijās, izņemot Latvijas Republikas ostās reģistrētos zvejas kuģus,
c) kuģi, kas veic glābšanas vai palīdzības darbus jūrā;
19) lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumi:
a) uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas veic lauksaimniecības produkcijas pirmapstrādi (to skaitā piena kombināti, gaļas kombināti, konservu kombināti, labības pārstrādes uzņēmumi, cukurfabrikas),
b) lopbarības ražošanas uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas pārstrādā iepirktu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju,
c) organizācijas, kas iepērk neapstrādātu lauksaimniecības produkciju valsts rezerves veidošanai;
20) kooperatīvās sabiedrības — lauksaimniecības un zvejniecības ražojumu kopīgas pārstrādes un realizācijas kooperatīvās (kopdarbības) sabiedrības, kā arī lauksaimniecības tehnikas, mašīnu un citu darbarīku kopīgas lietošanas un apkopes kooperatīvās (kopdarbības) sabiedrības.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. un 15.04.1999. likumu, kas stājas spēkā no 14.05.1999.)
2. pants. Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamie darījumi un to apliekamā vērtība
(1) Ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk arī — nodoklis) apliek visu ar šo nodokli apliekamo darījumu vērtību, ja attiecīgos darījumus iekšzemē veikusi ar šo nodokli apliekamā persona un ja šajā likumā nav noteikts citādi.
(2) Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamie darījumi (turpmāk arī — apliekamie darījumi) ir:
1) preču piegāde;
2) pakalpojumu sniegšana;
3) preču imports;
4) pašpatēriņš.
(3) Budžeta institūciju veiktās valsts izpildvaras funkcijas (arī nodokļu, nodevu un naudas sodu iekasēšanu), šā likuma izpratnē netiek uzskatītas par apliekamiem darījumiem.
(4) Valsts nodevas, kas pilnībā netiek ieskaitītas valsts budžetā vai pašvaldību budžetos, apliekamas ar pievienotās vērtības nodokli.
(5) Ar nodokli apliekamā preču piegādes vai sniegto pakalpojumu vērtība ir preču vai pakalpojumu tirgus vērtība naudas izteiksmē bez pievienotās vērtības nodokļa. Sniedzot starpniecības pakalpojumus, par vērtību, kas apliekama ar nodokli, uzskatāma starpniecības atlīdzība.
(6) Ja starpniecības atlīdzību aprēķina procentos no piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu vērtības, ar nodokli apliekamo starpniecības vērtību nosaka no piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu vērtības bez pievienotās vērtības nodokļa.
(7) Ja ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona (turpmāk arī — apliekamā persona), pārstāvot ārvalstu fizisko vai juridisko personu, piedalās preču piegādes vai pakalpojumu nodrošināšanā, tiek uzskatīts, ka šī persona pati ir piegādājusi preces vai sniegusi pakalpojumus, un ar nodokli ir apliekama visa iekšzemē sniegto pakalpojumu un preču piegādes vērtība.
(8) Ja starpnieks saņem pilnu samaksu par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, šis starpnieks tiek uzskatīts par preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju un piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu vērtība ir apliekama ar nodokli, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
(9) Komisijas tirdzniecībā ar fizisko personu īpašumā esošām lietotām precēm vai fizisko personu pašu ražotām nepārtikas precēm, izņemot tirdzniecību ar lietotām precēm, kas ievestas no ārvalstīm pārdošanai, ar nodokli ir apliekama starpniecības (komisijas) atlīdzība Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(10) Sniedzot kravas ekspedīcijas pakalpojumus, ar nodokli ir apliekama atlīdzība par ekspedīcijas pakalpojumiem.
(11) Darījumos, kas tiek veikti kā noma ar izpirkumu, ar nodokli apliekamā vērtība ir nomas objekta tirgus vērtība līguma slēgšanas brīdī. Līgumā paredzētie papildu maksājumi (to skaitā nomas maksājumi, kredīta procenti) apliekami ar nodokli šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(12) Preču piegādes vērtībā ietilpst atlīdzība, kas maksājama, iegādājoties preci, vai muitas vērtība, kā arī visi papildu maksājumi par preču piegādes starpniecību, apdrošināšanu, iesaiņošanu un transportēšanu, muitas nodoklis, dabas resursu nodoklis un akcīzes nodoklis, kas samaksāts par preču piegādi, izņemot pievienotās vērtības nodokli.
(13) Ja par taru netiek ņemta samaksa, tās vērtība neietilpst preču piegādes vērtībā.
(14) Ar nodokli apliekamā vērtība maiņas un ieskaita darījumos vai tajos preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas gadījumos, kad paredzēta daļēja atlīdzība naudā, ir šādu preču vai pakalpojumu tirgus vērtība preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī.
(15) Ja ar nodokli apliekamā persona muitas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā no iekšzemes izved priekšmetus, lai tos pārstrādātu vai apstrādātu citā valstī, un pēc tam atkal ieved, preču vērtība tiek noteikta pēc atlīdzības, kas samaksāta par priekšmetu apstrādi, vai pēc vērtības, kas aprēķināta kā starpība starp preces vērtību, to ievedot pēc apstrādes, un tās vērtību izvešanas brīdī.
(16) Apliekamām personām, kuras pašu ražotās preces vai pašu sniegtos pakalpojumus izmanto pašpatēriņam, ar nodokli apliekamā vērtība nosakāma pēc preču un pakalpojumu pašizmaksas.
(17) Preču piegādes vērtībā iekļaujama arī aprēķinātā paredzamā preču nobiruma, izgarojuma un citu plānoto zudumu vērtība. Papildu nodoklis par šādi zaudētām precēm nav jāaprēķina.
(18) Ja tiek pārdotas ēkas vai būves viena gada laikā pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pieņemšanas, ar pievienotās vērtības nodokli apliekama starpība starp ēkas vai būves pirkuma maksu (pārdošanas vērtību) un šīs ēkas vai būves vērtību pirms renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu uzsākšanas.
(13.11.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.1999. likumu, kas stājas spēkā no 14.05.1999.)
3. pants. Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas un to reģistrācija
(1) Personu reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā veic, ievērojot šādus nosacījumus:
1) fiziskās personas reģistrē pēc to pastāvīgās dzīvesvietas;
2) juridiskās personas reģistrē pēc to juridiskās adreses;
3) līgumsabiedrības reģistrē pēc Uzņēmumu reģistrā fiksētās adreses;
4) ja personu grupa kopīgas saimnieciskās darbības veikšanai darbojas uz līguma pamata, reģistrē šīs personu grupas pilnvaroto fizisko personu pēc tās pastāvīgās dzīvesvietas;
5) ja ārvalstu persona Latvijas Republikā nav izveidojusi reģistrētu pastāvīgo pārstāvniecību, bet iekšzemē veic vienu vai vairākus ar nodokli apliekamus darījumus, tiek reģistrēta viena no šādām personām:
a) tās pilnvarotā persona Latvijas Republikā pēc šīs personas juridiskās adreses vai pastāvīgās dzīvesvietas,
b) ārvalstu persona — vienā no darījuma izpildes vietām Latvijas Republikā.
(2) Apliekamā persona ir arī budžeta institūcija, ja tā veic preču piegādes un sniedz pakalpojumus citām personām. Tās budžeta iestādes, kas tiek finansētas no valsts budžeta, drīkst nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamās personas un neaplikt ar pievienotās vērtības nodokli veiktos darījumus, ja samaksa par tiem pilnā mērā tiek ieskaitīta valsts pamatbudžetā attiecīgās iestādes ieņēmumos
(3) Ja fizisko vai juridisko personu un šādu personu ar līgumu vai norunu saistīto grupu vai to pārstāvju ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā sasniegusi vai pārsniegusi 10 000 latu, tām ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šīs summas sasniegšanas vai pārsniegšanas ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamām personām.
(4) Zemnieku saimniecībām ir tiesības nereģistrēties šajā pantā noteiktajā kārtībā kā apliekamām personām, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
1) pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas piegāžu un pašpatēriņa vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir vismaz 90 procentu no zemnieku saimniecību kopējo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu vērtības;
2) kopējā ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir mazāka par 30 000 latu;
3) tās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz lūgumu nereģistrēties kā apliekamās personas.
(5) Ja fizisko vai juridisko personu un šādu personu ar līgumu vai norunu saistīto grupu vai to pārstāvju veikto ar nodokli apliekamo darījumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nesasniedz šā panta trešajā daļā noteikto summu, tām ir tiesības reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamām personām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(6) Tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumiem ir apliekamām personām.
(7) Apliekamā persona, sākot ar dienu, kad tā reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, iegūst tiesības no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt priekšnodokli, kas no reģistrācijas dienas samaksāts par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai.
(8) Apliekamā persona var griezties Valsts ieņēmumu dienestā ar iesniegumu par tās izslēgšanu no apliekamo personu reģistra ne agrāk kā pēc gada no reģistrācijas brīža, ja šajā pantā nav noteikts citādi. Šādām apliekamām personām pamatlīdzekļu atlikusī vērtība, kā arī atlikumā esošo preču materiālās vērtības, par kurām ir nomaksāts un no budžeta atmaksāts priekšnodoklis, tiek uzskaitītas un par tām no budžeta izmaksātais priekšnodoklis jāiemaksā atpakaļ budžetā. Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības lemt par personas izslēgšanu no apliekamo personu reģistra agrāk kā pēc gada no reģistrācijas brīža, ja notikusi attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) likvidācija vai reorganizācija.
(9) Ievedot preces iekšzemē, pievienotās vērtības nodokli uz Latvijas Republikas muitas robežas vai iekšzemes muitas iestādē maksā gan apliekamā persona, gan jebkura cita persona, kas ieved preces, kurām tiek piemērota muitas procedūra, kas paredz muitas maksājumu veikšanu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
(10) Ja ārvalstu fiziskā vai juridiskā persona, kura nav izveidojusi reģistrētu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā, iekšzemē sniedz vienu vai vairākus ar nodokli apliekamus pakalpojumus, tai šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamai personai, jāaprēķina un jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis budžetā neatkarīgi no apliekamo pakalpojumu vērtības.
(11) Ja šā panta desmitajā daļā minētā persona nav reģistrējusies kā apliekamā persona, pievienotās vērtības nodokli maksā starpnieks, kurš nodrošina šo pakalpojumu sniegšanu iekšzemē, vai, ja tāda nav, — pakalpojumu saņēmējs.
(25.04.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. un 15.04.1999. likumu, kas stājas spēkā no 14.05.1999.)
4. pants. Preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas vieta
(1) Preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas vieta tiek noteikta saskaņā ar šā panta nosacījumiem, un šī vieta ir kritērijs, pēc kura nosaka, vai preču piegāde un pakalpojumu sniegšana ir notikusi iekšzemē vai ne, kā arī to, kāda pievienotās vērtības nodokļa likme piemērojama.
(2) Preču piegādes vieta:
1) ir iekšzeme, ja:
a) preču piegāde sākas un beidzas iekšzemē neatkarīgi no tā, vai piegāde notikusi tikai iekšzemes teritorijā vai šķērsojot valsts robežu,
b) preču piegāde sākas citā valstī un beidzas iekšzemē (preču imports),
c) preču piegāde sākas Latvijas Republikas teritorijā, kas šā likuma izpratnē nav iekšzeme, un beidzas iekšzemē;
2) nav iekšzeme, ja:
a) preču piegāde sākas iekšzemē un beidzas citā valstī (preču eksports),
b) preču piegāde sākas iekšzemē un beidzas Latvijas Republikas teritorijā, kas šā likuma izpratnē nav iekšzeme,
c) preces tiek pārvietotas tranzīta satiksmē saskaņā ar Muitas likumu.
(3) Par pakalpojumu sniegšanas vietu uzskatāma pakalpojumu sniedzēja juridiskā adrese vai dzīvesvieta, ja šajā pantā nav noteikts citādi.
(4) Kultūras, mākslas, izglītības, zinātnes un sporta pakalpojumu sniegšanas vieta ir tā vieta, kur tie tiek sniegti.
(5) Ar nekustamo īpašumu saistītu pakalpojumu (ieskaitot ekspertu, būvdarbu sagatavošanas un koordinācijas darbu, būvdarbu uzraudzības un arhitektu firmu pakalpojumus) sniegšanas vieta ir tā vieta, kur šis īpašums atrodas.
(6) Transporta pakalpojumu sniegšanas vietu nosaka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ievērojot šādus principus:
1) attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem — transporta pakalpojumu sniegšanas vieta ir tā vieta, kur noris pasažieru pārvadāšana;
2) attiecībā uz preču kravu pārvadājumiem — transporta pakalpojumu sniegšanas vietu nosaka atkarībā no preču piegādes vietas saskaņā ar šā panta otro daļu.
(7) Pakalpojuma saņēmēja juridiskā adrese vai pastāvīgā dzīvesvieta uzskatāma par pakalpojuma sniegšanas vietu šādiem pakalpojumiem:
1) patentu, autortiesību, licenču, preču zīmju un līdzīgu tiesību piešķiršana, nodošana citu rīcībā un kontrolē;
2) ar reklāmu vai sabiedrisko darbību saistīti pakalpojumi, arī reklāmas aģentu un reklāmas aģentūru darbība;
3) advokātu, revidentu, konsultantu, tulkotāju, tulku, ekspertu, inženieru, tirgus izpētes, vadības, kā arī patentu valdes darbība;
4) datu apstrāde;
5) informācijas sniegšana, arī pieredzes apmaiņa;
6) pakalpojumi, kas tiek sniegti, nodrošinot ar personālu, izņemot šā personāla sagatavošanu un apmācību;
7) lietu noma, izņemot nekustamā īpašuma un transportlīdzekļu nomu.
(8) (Izslēgta ar 13.11.1997. likumu.)
(9) (Izslēgta ar 13.11.1997. likumu.)
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.1996., 13.11.1997. un 15.04.1999. likumu, kas stājas spēkā no 14.05.1999.)
5. pants. Nodokļa likmes
(1) Nodokļa likme tiek noteikta 18 procentu apmērā no preču (arī importēto preču) piegādes, pakalpojumu un pašpatēriņa vērtības, kas apliekama ar nodokli.
(2) Nodokļa likme 0 procentu apmērā tiek noteikta saskaņā ar šā likuma 7.pantu:
1) preču eksportam;
2) preču piegādēm uz Latvijas Republikas teritorijām, kas šā likuma izpratnē nav iekšzeme;
3) pakalpojumiem, kas netiek sniegti iekšzemē.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.1998.)
6. pants. Izņēmumi
(1) Ar nodokli neapliek šādu preču piegādes un pakalpojumus:
1) pakalpojumus, ko sniedz veco ļaužu pansionāti vai mītnes, sociālās aprūpes un rehabilitācijas centri, specializētie aprūpes centri vai nami, kurus pilnīgi vai daļēji finansē no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem;
2) maksu par bērnu uzturēšanos pirmsskolas iestādēs;
3) no valsts budžeta finansētos ēdināšanas pakalpojumus labošanas darbu iestādēs un ieslodzījuma vietās;
4) mācību maksu valsts un pašvaldību mācību iestādēs, kā arī valsts akreditētajās privātajās mācību iestādēs;
5) maksu par bezdarbnieku profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanu, ko organizē Nodarbinātības valsts dienests;
6) bibliotēku pakalpojumus;
7) (izslēgts ar 13.11.1997. likumu);
8) teātru, kino, cirka izrādes, koncertdarbību, sarīkojumus kultūras iestādēs, muzeju, izstāžu, zooloģisko dārzu un botānisko dārzu apmeklējumus, bērniem domātus un labdarības mērķiem veltītus sarīkojumus, pašdarbības mākslas kolektīvu un sporta sarīkojumus;
9) medicīnas pakalpojumus, medikamentu un medicīnas preču piegādes iekšzemē pēc Labklājības ministrijas apstiprināta un ar Finansu ministriju saskaņota saraksta, kā arī veterinārmedicīnas pakalpojumus, veterināro medikamentu un veterinārmedicīnas preču piegādes iekšzemē pēc Zemkopības ministrijas apstiprināta un ar Finansu ministriju saskaņota saraksta;
10) zelta, monētu un banknošu piegādes Latvijas Bankai;
11) derības, izlozes (loterijas) un cita veida azartspēles;
12) apbedīšanas un Latvijas Republikā reģistrēto reliģisko organizāciju reliģiskos, rituālos un citus pakalpojumus, kuru mērķis nav sistemātiski gūt peļņu;
13) apdrošinātāju un apdrošināšanas starpnieku sniegtos apdrošināšanas pakalpojumus atbilstoši Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumam;
14) iedzīvotāju maksājumus par dzīvojamo telpu īri saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem (izņemot maksājumus par viesnīcu, moteļu un tamlīdzīgu iestāžu pakalpojumiem), par apkuri, siltā un aukstā ūdens piegādi, kanalizāciju, atkritumu izvešanu, kā arī dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, kurus valsts vai pašvaldības institūcija sniedz privatizēto dzīvokļu īpašniekiem līdz dzīvojamās mājas privatizācijai;
15) specializētos produktus zīdaiņiem pēc Labklājības ministrijas apstiprināta un ar Finansu ministriju saskaņota saraksta;
16) zinātniskos pētījumus, kuri tiek veikti par sabiedrisko fondu, valsts budžeta un pašvaldību budžetu vai starptautisko institūciju līdzekļiem;
17) finansiālos darījumus:
a) kredītu piešķiršanu un kontroli, kā arī pakalpojumus, kas saistīti ar kredītu garantijām un to uzraudzību, arī parādu piedzīšanu, ja to veic pats kredīta piešķīrējs,
b) kredītiestāžu pakalpojumus, kas saistīti ar depozīta, tekošo kontu operācijām, samaksām, pārskaitījumiem, parādiem, čekiem un citiem maksāšanas līdzekļiem, izņemot inkasācijas pakalpojumus un seifu izīrēšanu,
c) maksāšanas līdzekļus un pakalpojumus, kas saistīti ar apgrozībā esošo maksāšanas līdzekļu pirkšanu un pārdošanu, izņemot lietas (nauda, monētas), kas tiek piegādātas kolekcionēšanai vai satur dārgmetālu,
d) vērtspapīrus un ieguldījumus kapitālā, kā arī pakalpojumus, kas tiek sniegti, pērkot un pārdodot vērtspapīrus un ieguldījumus kapitālā. Mantisko ieguldījumu gadījumos, importējot vai iegādājoties mantiskā ieguldījuma priekšmetus, atbrīvojums nav piemērojams, ja šajā likumā nav noteikts citādi,
e) (izslēgts ar 15.04.1999. likumu);
18) masu informācijas līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
19) konsulāros pakalpojumus;
20) mācību un zinātnisko literatūru, oriģinālliteratūras darbu pirmizdevumus latviešu valodā un bērniem domātos izdevumus, kas izdoti Latvijā, saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātiem sarakstiem, kā arī tipogrāfiju pakalpojumus šīs literatūras un izdevumu ražošanai (veidošanai);
21) mākslas, dokumentālās un animācijas filmas (izņemot videofilmas VHS formātā), ja tās piegādā vai izplata Latvijas Republikā oficiāli reģistrēts izplatītājs vai filmu veidotājs;
22) lauksaimniecības un zvejniecības ražojumu kopīgas pārstrādes un realizācijas sabiedrību, kā arī lauksaimniecības tehnikas, mašīnu un citu darbarīku kopīgas lietošanas un apkopes sabiedrību (turpmāk — lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības) pakalpojumus kooperatīva biedriem, kā arī zemnieku saimniecībām, kas nav apliekamās personas;
23) nekustamā īpašuma, arī zemes, pārdošanu, izņemot nelietota nekustamā īpašuma pirmo pārdošanu;
24) (izslēgts ar 13.11.1997. likumu);
25) ugunsdrošības pakalpojumus, ko sniedz Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departaments, iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju ugunsdrošības dienesti, brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības un brīvprātīgie ugunsdrošības formējumi;
26) pasta pakalpojumus, kurus sniedz bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Latvijas pasts" un uz kuriem saskaņā ar Pasta likumu tai ir monopoltiesības.
(2) Ar nodokli neapliek šādu preču importu:
1) šā panta pirmajā daļā minēto preču importu;
2) ārvalstu neatmaksājamās tehniskās palīdzības sūtījumus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
3) pamatlīdzekļus, ko ieved apliekamās personas ražošanas tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
4) mākslas priekšmetus, kas tiek ievesti muzeju fondu papildināšanai;
5) to preču importu, kas netiek apliktas ar muitas nodokli saskaņā ar likuma "Par muitas nodokli (tarifiem)" 6. un 9.nodaļu, izņemot to preču piegādes, kuras tiek apliktas ar muitas nodokļa 0 procentu likmi.
(3) Uz valsts robežas preču ievešanu ar nodokli neapliek, ja tiek veikta viena no šādām Muitas likumā minētajām muitas procedūrām:
1) ievešana uz laiku;
2) ievešana pārstrādei;
3) ievešana pārstrādei muitas kontrolē;
4) ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā;
5) ievešana muitas noliktavā;
6) tranzīts.
(4) Ja preces, kas ievestas Latvijas Republikā, nemaksājot nodokli saskaņā ar šā panta otro daļu, izņemot otrās daļas 1.punktā minētās preces, tiek pārdotas vai iznomātas, preču vērtība apliekama ar nodokli šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(5) Lai šā panta otrās daļas 3.punktā minētie pamatlīdzekļi neradītu konkurences izkropļojumus valstī, Ekonomikas ministrija apstiprina to preču sarakstu, kuru analogi tiek ražoti Latvijas Republikā vai kuras ieved šo preču ražotāju oficiālie pārstāvji Latvijā. Minētajā sarakstā iekļauto pamatlīdzekļu un to analogu imports netiek atbrīvots no pievienotās vērtības nodokļa.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.1995., 25.04.1996., 13.11.1997. un 15.04.1999. likumu, kas stājas spēkā no 14.05.1999.)
7.pants. Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana
(1) Nodokļa 0 procentu likme tiek piemērota:
1) preču piegādēm, kuru piegādes vieta saskaņā ar šā likuma 4.pantu nav iekšzeme;
2) pakalpojumiem, kas saistīti ar preču eksportu un tranzīta pārvadājumiem (ieskaitot transporta, ekspedīcijas, preču uzglabāšanas, iekraušanas, izkraušanas, ekspertīzes un šķirošanas pakalpojumus);
3) pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šā likuma 4.pantu nav iekšzeme;
4) preču piegādēm un pakalpojumiem, kas saistīti ar starptautiskā transporta apgādi un apkopi:
a) transportlīdzekļu piegādei, pārbūvei, remontam, apkopei, nolīgšanai un izīrēšanai un ar šīm darbībām saistītām piegādēm un pakalpojumiem,
b) ar transportlīdzekļu apgādi saistītām preču piegādēm,
c) transportlīdzekļu aģentēšanai un ar kravu apkalpošanu saistītiem pakalpojumiem;
5) ar tūrismu (ceļojumiem) saistītiem pakalpojumiem saskaņā ar šā likuma 13.pantu;
6) uz paritātes principa pamata — preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti ārvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām Latvijas Republikā, to diplomātiskajiem un konsulārajiem aģentiem, administratīvi tehniskajam personālam, kā arī minēto personu ģimenes locekļiem — Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
7) preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti par neatmaksājamās tehniskās palīdzības līdzekļiem, — Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(2) Ja starpnieks, pārstāvot Latvijas fizisko vai juridisko personu, nodrošina preču piegādes ārpus Latvijas Republikas robežām, preču piegādēm šim starpniekam tiek piemērota nodokļa 0 procentu likme Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(3) (Izslēgta ar 13.11.1997. likumu.)
(4) Nodokli, ko ārvalstu fiziskās personas samaksājušas par precēm (ja to vērtība pārsniedz 50 latus), kuras tiek izvestas no iekšzemes, atmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(5) Ja apliekamā persona, kas piegādājusi preces vai sniegusi pakalpojumus atbilstoši šā panta pirmajai daļai, nevar uzrādīt eksportu apliecinošus dokumentus, tā maksā nodokli par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem atbilstoši 5.panta pirmajā daļā noteiktajai likmei.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.1996., 13.11.1997. un 15.04.1999. likumu, kas stājas spēkā no 14.05.1999.)
8. pants. Pievienotās vērtības nodokļa rēķins
(1) Preču piegāde ir notikusi, ja preces ir nosūtītas un ir izrakstīts pievienotās vērtības nodokļa rēķins (turpmāk — nodokļa rēķins) vai atlīdzība par piegādi ir saņemta pirms preču nosūtīšanas.
(2) Pakalpojuma sniegšana ir notikusi, ja pakalpojums ir sniegts pasūtītājam un ir izrakstīts nodokļa rēķins vai atlīdzība par pakalpojumu ir saņemta pirms pakalpojuma sniegšanas.
(3) Pašpatēriņš ir noticis, ja preces ir nodotas vai citādi kļuvušas pieejamas vai pakalpojumi ir sniegti saņēmējpersonai. Apliekamās personas pienākums šajā gadījumā ir izrakstīt nodokļa rēķinu un veikt pašpatēriņa uzskaiti grāmatvedībā.
(4) Apliekamai personai nodokļa rēķins saskaņā ar šā panta sesto daļu jāizsniedz par jebkuru ar nodokli apliekamu preču piegādi vai pakalpojumu ne vēlāk kā septiņu dienu laikā no darījuma brīža. Ja apliekamā persona saņem pakalpojumus no nereģistrētas ārvalstu personas un maksā nodokli budžetā kā pakalpojumu saņēmēja, nodokļa rēķins izrakstāms septiņu dienu laikā pēc rēķina saņemšanas no pakalpojumu sniedzēja. Ja maksājumi tiek veikti saskaņā ar līgumu bez rēķina izrakstīšanas, nodokļa rēķins izrakstāms maksājuma veikšanas brīdī.
(5) Nodokļa rēķinu drīkst izsniegt tikai apliekamā persona. Jebkura pievienotās vērtības nodokļa summa, kas samaksāta saskaņā ar nodokļa rēķinu, kura izsniedzējam nav tiesību tādu izsniegt, personai, kura ir izsniegusi rēķinu, šī summa jāiemaksā valsts budžetā. Darījumus, par kuriem nodokļa rēķinu drīkst izsniegt neapliekamās personas, nosaka Ministru kabinets.
(6) Par nodokļa rēķiniem izmantojami dokumenti, kuri noformēti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un kuros ietverta šāda informācija:
1) preču nosūtītāja vai pakalpojumu sniedzēja nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai — pastāvīgā dzīvesvieta), kā arī Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais pievienotās vērtības nodokļa maksātāja numurs;
2) preču vai pakalpojumu saņēmēja nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai — pastāvīgā dzīvesvieta), kā arī Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais pievienotās vērtības nodokļa maksātāja numurs;
3) preču nosaukums un daudzums vai pakalpojumu veids un apjoms;
4) preču cena un vērtība vai atlīdzība par sniegtajiem pakalpojumiem;
5) nodokļa likme un aprēķinātais nodoklis;
6) preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas datums.
(7) Par nodokļa rēķinu var izmantot arī no apliekamās personas saņemto pirkuma čeku, ja tajā sniegta šā panta sestajā daļā minētā informācija. Tādam čekam, kurā nav ietverta pilnīga šā panta sestajā daļā minētā informācija, pievienojama kvīts ar trūkstošo informāciju un attiecīgā rekvizīta nosaukumu, ja šajā pantā nav noteikts citādi.
(8) Ja elektroniskā kases aparāta čeks ir izdots par pirkumu, kura vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa ir mazāka par 20 latiem un tajā nav ietverta šā panta sestās daļas otrajā punktā minētā informācija, čeks izmantojams par nodokļa rēķinu, ja tajā ir ierakstīts preču saņēmēja nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds) un Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais pievienotās vērtības nodokļa maksātāja numurs. Ierakstu izdara čeka virspusē vai otrajā pusē, un preču nosūtītājs apliecina to ar parakstu un spiedogu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. un 15.04.1999. likumu, kas stājas spēkā 14.05.1999.)
9. pants. Nodokļa taksācijas periods
(1) Nodokļa taksācijas periods ir viens kalendārais mēnesis.
(2) Ja pirmstaksācijas gadā apliekamās personas samaksātais nodoklis nepārsniedz 1800 latu, nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņš un taksācijas periods pēc apliekamās personas iesnieguma var būt trīs mēneši vai seši mēneši.
(3) Pēc apliekamās personas iesnieguma sakarā ar saimnieciskās darbības sezonalitāti Valsts ieņēmumu dienests var noteikt citu taksācijas periodu.
(4) Par piegādātām cukurbietēm taksācijas periods tiek noteikts atbilstoši likuma "Par cukuru" 6.pantā paredzētajiem norēķinu termiņiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(5) Kalendārā gada taksācijas periodu summa veido taksācijas gadu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.1996. likumu, kas stājas spēkā no 01.07.1996.)
10. pants. Priekšnodokļa atskaitīšana un budžetā maksājamā nodokļa aprēķināšana
(1) Tikai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt:
1) no citām apliekamām personām saņemtajos nodokļa rēķinos uzrādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai. Lai varētu veikt minētos atskaitījumus, jābūt samaksātam nodokļa rēķinam;
2) samaksāto nodokļa summu par iekšzemē ievestajām precēm savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai atbilstoši nodokļa samaksu apliecinošiem dokumentiem par preču importu, kuros kā pasūtītājs vai importētājs ir norādīta apliekamā persona;
3) samaksāto nodokļa summu, ko apliekamā persona pirmstaksācijas periodā ir samaksājusi kā pakalpojuma saņēmēja saskaņā ar pašas izrakstītajiem nodokļa rēķiniem.
(2) Nodokļa rēķins uzskatāms par samaksātu, ja uz konkrētā maksājuma dokumenta bez attiecīgā nodokļa rēķina identifikācijas datiem ir arī bankas atzīme par samaksu (bankas zīmogs, maksājuma datums un bankas operatora paraksts). Par nodokļa rēķina samaksu skaidrā naudā liecina kases čeks. Ja nepieciešams, kases čekam pievieno apzīmogotu kvīti, kas kopā ar čeku ietver pilnu šā likuma 8.panta sestajā daļā noteikto informāciju.
(3) Par dokumentiem, kas apliecina nodokļa samaksu par preču importu, izmantojami:
1) muitas deklarācija vai normatīvajos aktos noteikts cits preču pavaddokuments ar muitas iestādes atzīmi, ka pievienotās vērtības nodoklis ir samaksāts;
2) muitas maksājumu kvīts, bankas vai citas iestādes (pasta, telegrāfa) maksājuma dokuments, kas apliecina, ka nodoklis ir samaksāts.
(4) Darījumos ar nelietotu nekustamo īpašumu priekšnodokļa atskaitīšana veicama šādi:
1) ja apliekamā persona savu ar nodokli apliekamo darījumu veikšanai iegādājas nelietotu nekustamo īpašumu vai ceļ jaunu nekustamo īpašumu, vai renovē, rekonstruē vai restaurē lietotu nekustamo īpašumu, nodoklis, kas samaksāts, iegādājoties nelietotu nekustamo īpašumu, kā arī iegādājoties preces un saņemot pakalpojumus nekustamā īpašuma celtniecības, renovēšanas, rekonstrukcijas vai restaurācijas nodrošināšanai, taksācijas periodā atskaitāms no budžetā maksājamās nodokļa summas. Ja nekustamo īpašumu paredzēts izmantot kā apliekamu, tā arī neapliekamu darījumu veikšanai, atskaitāmā priekšnodokļa apmērs nosakāms atbilstoši šā panta desmitajā daļā noteiktajai proporcijai;
2) ja apliekamā persona savu ar nodokli apliekamo darījumu veikšanai iegādāto, uzcelto, renovēto, rekonstruēto vai restaurēto nekustamo īpašumu, par kura iegādi vai celtniecības darbiem samaksātais nodoklis atskaitīts kā priekšnodoklis, 10 gadu laikā pēc tā iegādes vai pieņemšanas ekspluatācijā pārdod vai sāk izmantot neapliekamu darījumu veikšanai, atskaitītais priekšnodoklis jāiemaksā atpakaļ valsts budžetā par nekustamā īpašuma neamortizēto daļu (atlikušo vērtību). Aprēķinot nekustamā īpašuma atlikušo vērtību, pamatlīdzekļu nolietojuma normas nedrīkst pārsniegt likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 13.pantā noteiktās normas. Ja neapliekamo darījumu veikšanai tiek izmantota nekustamā īpašuma daļa, budžetā iemaksājamā priekšnodokļa apjoms tiek noteikts atbilstoši šā panta desmitajā daļā noteiktajai proporcijai. Budžetā atpakaļ iemaksājamā priekšnodokļa summa iekļaujama pārdodamā nekustamā īpašuma vērtībā, un pircējam nav tiesību to atskaitīt kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas. Kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests kontrolē nekustamā īpašuma izmantošanu pirmajos 10 gados pēc tā iegādes vai pieņemšanas ekspluatācijā, nosaka Ministru kabinets.
(5) Ja apliekamā persona savu apliekamo darījumu veikšanai ir saņēmusi pakalpojumus no Latvijas Republikā nereģistrētām ārvalstu personām un taksācijas periodā iemaksājusi nodokli valsts budžetā šajā likumā noteiktajā kārtībā kā šo pakalpojumu saņēmēja, samaksātais nodoklis atskaitāms kā priekšnodoklis pēctaksācijas periodā.
(6) Ja apliekamā persona veic mantisku ieguldījumu neapliekamas personas pamatkapitālā, ieguldītājs zaudē tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumiem par ieguldāmo īpašumu. Šādos gadījumos apliekamā persona nodokļa deklarācijā palielina budžetā maksājamā nodokļa apmēru par nodokļa summu, kas aprēķināta no ieguldāmo pamatlīdzekļu neamortizētās daļas (atlikušās vērtības), atbilstoši likumam "Par uzņēmumu ienākuma nodokli".
(7) No budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāmi 40 procenti no samaksātā nodokļa par reprezentācijas nolūkiem iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar publisku konferenču, pieņemšanu, degustāciju un maltīšu rīkošanu, kā arī apliekamo personu reprezentējošu priekšmetu izgatavošanu.
(8) Priekšnodokļa atskaitījumus no budžetā maksājamās nodokļa summas nedrīkst veikt par iegādātajām vai importētajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem:
1) kas nav izmantoti savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai;
2) kas izmantoti šā likuma 6.panta pirmajā daļā minēto darījumu veikšanai;
3) ko piegādājušas vai sniegušas personas, kuras nav reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamās personas;
4) ko apliekamai personai sniegusi vai piegādājusi persona, kurai ir pievienotās vērtības nodokļa parāds valsts budžetam un kura likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" izpratnē uzskatāma par saistītu personu ar konkrēto apliekamo personu;
5) ja iegādāts vai celts, renovēts, rekonstruēts vai restaurēts nekustamais īpašums, kas paredzēts neapliekamu darījumu veikšanai vai sociālās infrastruktūras objektu izveidošanai. Samaksātais nodoklis iegrāmatojams kopējā ēkas bilances vērtībā un norakstāms atbilstoši pamatlīdzekļu nolietojumam. Pie sociālās infrastruktūras objektiem pieder dzīvokļu un komunālās saimniecības objekti (arī viesnīcas), kā arī izglītības, kultūras, sporta, sabiedriskās ēdināšanas, medicīniskās un sociālās aprūpes objekti, ja tie nav tieši saistīti ar apliekamās personas saimniecisko darbību.
(9) Ja apliekamā persona veic gan apliekamus, gan neapliekamus darījumus un ja ir nodrošināta atsevišķa to preču un pakalpojumu uzskaite, kas tiek izmantoti tikai apliekamo darījumu veikšanai, par šīm iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem samaksātais priekšnodoklis atskaitāms no budžetā maksājamās nodokļa summas, nepiemērojot šā panta desmitajā daļā minēto proporciju.
(10) Ja iegādātās preces un saņemtie pakalpojumi tiek izmantoti gan apliekamu, gan neapliekamu darījumu veikšanai vai ja nav nodrošināta to atsevišķa uzskaite, atskaitāmā priekšnodokļa daļu taksācijas periodā aprēķina, izmantojot šādu proporciju:
skaitītājā — veikto apliekamo darījumu vērtība bez nodokļa (ieskaitot to darījumu vērtību, kas apliekama ar nodokļa 0 procentu likmi);
saucējā — kopējā veikto darījumu vērtība bez nodokļa (skaitītājā ietverto darījumu un saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmo daļu neapliekamo darījumu vērtību summa).
(11) Ja apliekamās personas veikto apliekamo darījumu vērtība pirmstaksācijas gadā ir mazāka par pieciem procentiem no kopējo darījumu vērtības, šai personai pievienotās vērtības nodokļa vajadzībām atļauts veikt tikai apliekamo darījumu uzskaiti un atskaitīt priekšnodokli, kas samaksāts par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem apliekamo darījumu veikšanai saskaņā ar šā panta devītās daļas nosacījumiem.
(12) Citām apliekamām personām samaksātās nodokļa summas, kas saskaņā ar šo pantu nav atskaitāmas no budžetā maksājamā nodokļa kā priekšnodoklis, ieskaitāmas preču piegādes vai sniegto pakalpojumu pašizmaksā.
(13) Apliekamai personai jānodrošina aprēķināto un nomaksāto nodokļa summu grāmatvedības uzskaite.
(14) Persona, kura šajā likumā noteiktajā termiņā nav iesniegusi nodokļa deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam, zaudē tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumiem tajā taksācijas periodā, par kuru nav iesniegta nodokļa deklarācija.
(15) Persona, kura zaudējusi tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumiem saskaņā ar šā panta četrpadsmito daļu, aprēķināto priekšnodokli drīkst atskaitīt pēctaksācijas periodā saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienestam iesniegto nodokļa deklarāciju.
(13.11.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.1999. likumu, kas stājas spēkā no 14.05.1999.)
11.pants. Nodokļa deklarācija
(1) Apliekamā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam nodokļa deklarāciju ar nodokļa aprēķinu par taksācijas periodu 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām. Apliekamās personas, kuras pievienotās vērtības nodokli maksā budžetā centralizēti par vairākiem uzņēmumiem (filiālēm, nodaļām), kā arī zemnieku saimniecības pēc saskaņošanas ar Valsts ieņēmumu dienestu nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu iesniedz ne vēlāk kā 25 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām.
(2) Ja nodokļa deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam tiek nosūtīta pa pastu, par iesniegšanas dienu uzskatāma diena, kad nodokļa deklarācija nodota pastā (pasta zīmogs).
(3) Nodokļa deklarācija iesniedzama Valsts ieņēmumu dienestam arī tajā gadījumā, ja apliekamā persona taksācijas periodā nav veikusi apliekamus darījumus.
(4) Apliekamā persona, kura šajā pantā noteiktajā termiņā vai vispār nav iesniegusi nodokļa deklarāciju, netiek atbrīvota no nodokļa maksāšanas budžetā.
(5) Valsts ieņēmumu dienests var pieprasīt, lai apliekamā persona izpilda nodokļa deklarāciju arī citā laikā, ja uzskata to par nepieciešamu, taču ne biežāk kā reizi ceturksnī.
(6) Apliekamā persona nodokļa deklarāciju par taksācijas gadu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam līdz nākamā gada 1.aprīlim. Nodokļa deklarācija par taksācijas gadu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzama arī tajā gadījumā, ja apliekamā persona darbojusies nepilnu gadu.
(7) Par taksācijas mēnesi iesniedzamās nodokļa deklarācijas formu un par taksācijas gadu iesniedzamās nodokļa deklarācijas formu apstiprina Ministru kabinets.
(13.11.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.1999. likumu, kas stājas spēkā no 14.05.1999.)
12.pants. Nodokļa iemaksāšanas kārtība
(1) Apliekamā persona iemaksā nodokli valsts budžetā par taksācijas periodu 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām. Apliekamās personas, kuras pievienotās vērtības nodokli maksā budžetā centralizēti par vairākiem uzņēmumiem (filiālēm, nodaļām), kā arī zemnieku saimniecības pēc saskaņošanas ar Valsts ieņēmumu dienestu nodokli valsts budžetā par taksācijas periodu iemaksā 25 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām.
(2) Ievedot preces iekšzemē, nodokli maksā muitas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.
(3) Pārdodot iekšzemē ievestās preces (apstrādātas vai neapstrādātas), par kurām nodoklis uz robežas muitas iestādē nav samaksāts, apliekamā persona maksā nodokli šajā likumā paredzētajā kārtībā.
(4) Ja, ievedot preces, tās ir atbrīvotas no nodokļa atbilstoši šā likuma 6.pantam un ja muitas iestāde izdara atzīmi par to, ka nodoklis nav iekasēts, ievedējam nav tiesību uz priekšnodokļa atskaitījumiem par šo summu.
(5) Ja uz muitas deklarācijas nav muitas iestādes atzīmes, bet preces ir ievestas, nodoklis par tām iekasējams no preču ievešanas brīža saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29.pantu. Vienlaikus persona likumos noteiktajā kārtībā atbild par nelikumīgu preču ievešanu.
(6) Darījumos, kas tiek veikti kā noma ar izpirkumu, nodoklis maksājams kopā ar izpirkuma maksājumiem un nomas maksājumiem līgumā norādītajos termiņos.
(7) Ja preces ir gājušas bojā vai iznīcinātas stihisku nelaimju rezultātā vai citādā piespiedu kārtā, budžetā atmaksājama tā nodokļa summa, kas samaksāta, preces iegādājoties vai tās importējot, un atskaitīta no budžetā maksājamā nodokļa kā priekšnodoklis. Par šādos apstākļos bojā gājušiem vai iznīcinātiem pamatlīdzekļiem budžetā atmaksājamā nodokļa summa aprēķināma no pamatlīdzekļu atlikušās vērtības.
(8) Ja maiņas vai ieskaita darījums tiek veikts vairākos taksācijas periodos, izņemot šā panta devītajā daļā noteiktos gadījumus, apliekamā persona par nosūtītajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem taksācijas periodā iemaksā budžetā nodokli likumā noteiktajā kārtībā. Pēctaksācijas periodā saņemtajā nodokļa rēķinā norādītais nodoklis nodokļa deklarācijā atskaitāms kā priekšnodoklis pēctaksācijas periodā.
(9) Ja ieskaita līgums ir noslēgts uz garāku periodu nekā viens gads, pievienotās vērtības nodoklis aprēķināms un maksājams budžetā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(10) Ja nodokļa deklarācija par taksācijas periodu iesniegta savlaicīgi, ir pareizi noformēta un tajā norādīts, ka samaksātais priekšnodoklis par šo periodu ir lielāks nekā nodoklis, kas maksājams budžetā par šo periodu, nodokļa starpība attiecināma uz pēctaksācijas periodu.
(11) Valsts ieņēmumu dienests nodokļa pārmaksu (starpību starp maksājamo nodokli un samaksāto priekšnodokli) pēc pamatota pieprasījuma atmaksā reģistrētajai apliekamai personai 15 dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas. Atmaksāšanu var veikt tikai tādā gadījumā, ja ir saņemtas un pārbaudītas nodokļa deklarācijas par iepriekšējiem taksācijas periodiem un nav nodokļu parādu.
(12) Valsts ieņēmumu dienests var atteikties atmaksāt apliekamai personai šā panta vienpadsmitajā daļā minēto nodokļa pārmaksu šādos gadījumos:
1) apliekamai personai ir nodokļu vai citu obligāto maksājumu parādi valsts budžetam. Šādos gadījumos pārmaksātā summa tiek novirzīta attiecīgo nodokļu vai citu obligāto maksājumu segšanai. Valsts ieņēmumu dienests nevar atteikties atmaksāt minēto pārmaksu gadījumos, ja nodokļu parāds ir pagarināts Finansu ministrijā vai Valsts ieņēmumu dienestā likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā un saistības tiek pildītas;
2) persona ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamā persona saskaņā ar šā likuma 3.panta piekto daļu. Šādos gadījumos nodokļa pārmaksas atmaksāšana veicama Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
3) persona nevar dokumentāri pierādīt nodokļa 0 procentu likmes piemērošanas pamatotību;
4) persona taksācijas periodā pieprasa atmaksāt pārmaksāto nodokļa summu, bet to darījumu vērtība, kuriem piemērojama nodokļa 0 procentu likme atbilstoši šā likuma 7.pantam, nepārsniedz 50 procentus no kopējās apliekamo darījumu vērtības. Beidzoties taksācijas gadam, pārmaksātā nodokļa summa atmaksājama no valsts budžeta pilnā apmērā atbilstoši nodokļa gada deklarācijai. Šā punkta nosacījumi nav attiecināmi uz nodokli, kas samaksāts par iegādātajām vai ievestajām precēm un par saņemtajiem pakalpojumiem Valsts investīciju programmā ietverto projektu realizācijai.
(13) Nodoklis ir piedzenams saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".
(14) Ja persona, kura nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamā persona, par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem ir iekasējusi pievienotās vērtības nodokli, iekasētais nodoklis iemaksājams valsts budžetā pilnā apmērā. Šādām personām nav tiesību budžetā maksājamā nodokļa apmēru samazināt par samaksātajām priekšnodokļa summām.
(13.11.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.1999. likumu, kas stājas spēkā no 14.05.1999.)
13.pants. Nodokļa piemērošana tūrisma (ceļojumu) firmu un aģentūru pakalpojumiem
(1) Nodoklis tiek piemērots tūrisma (ceļojumu) firmu un aģentūru pakalpojumiem, ja tūrisma (ceļojumu) firma vai aģentūra darbojas savā vārdā un izmanto citu personu preču piegādes un pakalpojumus tūrisma pakalpojumu nodrošināšanai.
(2) Visi pasākumi, kurus iekšzemes tūrisma (ceļojumu) firma vai aģentūra veic sakarā ar ceļojumu, tiek uzskatīti par vienu pakalpojumu, ko firma vai aģentūra sniedz ceļotājam. Šis pakalpojums apliekams ar nodokli.
(3) Ar nodokli apliekamā vērtība attiecībā uz tūrisma (ceļojumu) firmu vai aģentūru pakalpojumiem ir starpība starp visu summu (bez nodokļa), ko samaksā pakalpojuma saņēmējs (ceļotājs), un faktiskajām izmaksām par preču piegādēm un pakalpojumiem, kurus tūrisma (ceļojumu) firmām vai aģentūrām nodrošina citas apliekamās personas.
(4) Tūrisma (ceļojumu) firmas aprēķinātais nodoklis par pašas sniegtajiem pakalpojumiem (to skaitā ceļojumu paketes veidošana, reklāmas bukletu izdošana) iekļaujams kopējā ceļojumu paketes vērtībā un iekasējams no pakalpojuma saņēmēja. Aprēķinot budžetā maksājamā nodokļa apmēru, kā priekšnodoklis atskaitāms iekšzemē samaksātais nodoklis savu pakalpojumu nodrošināšanai (to skaitā par telpu nomu, telefonsarunām, elektrību).
(5) Nodoklis par citiem ar tūrismu (ceļojumiem) saistītiem pakalpojumiem (to skaitā par viesnīcu, transporta, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem), kurus iekšzemē faktiski sniedz citas apliekamās personas, iekļaujams kopējā tūrisma ceļazīmes vērtībā un iekasējams no pakalpojuma saņēmēja. Par šiem pakalpojumiem iekasēto nodokļa summu tūrisma (ceļojumu) firma pilnā mērā pārskaita faktiskajam pakalpojuma sniedzējam. Tūrisma (ceļojumu) firma šo summu nedrīkst atskaitīt kā priekšnodokli.
(6) Nodokļa 0 procentu likme piemērojama šādiem ar tūrismu (ceļojumiem) saistītiem pakalpojumiem:
1) tūrisma (ceļojumu) firmu pašu sniegtajiem pakalpojumiem ārvalstu tūristiem (personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republika);
2) ar tūrismu (ceļojumiem) saistītiem pasažieru un preču pārvadājumiem, kas veikti ar starptautisko transportu.
(7) Ja tūrisma (ceļojumu) firmu vai aģentūru pakalpojumi tiek sniegti gan iekšzemē, gan ārpus Latvijas Republikas robežām, ar nodokļa 0 procentu likmi tiek aplikta tikai tā pakalpojumu daļa, kas saistīta ar darījumiem ārpus Latvijas Republikas robežām, ja šajā pantā nav noteikts citādi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.1998.)
13.1 pants. Nodokļa piemērošana zemnieku saimniecībām
(1) Fiziskās un juridiskās personas, kuras ražo lauksaimniecības produkciju un nav reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamās personas (turpmāk — zemnieku saimniecība), nododot pašu ražotu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju apliekamām personām — lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumiem, saņem no tiem arī kompensāciju 12 procentu apmērā no piegādātās produkcijas vērtības par nodokli, kas samaksāts, iegādājoties preces un saņemot pakalpojumus lauksaimniecības produkcijas ražošanas vajadzībām (turpmāk — kompensācija).
(2) Kompensāciju var izmaksāt arī šādas apliekamās personas, ja tās ievēro šā panta septītajā un astotajā daļā lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumiem noteiktos nosacījumus:
1) kooperatīvās sabiedrības;
2) paju sabiedrības par lauksaimniecības produkciju.
(3) Kompensāciju var saņemt arī kooperatīvās sabiedrības, ja tās atbilst abiem šīs daļas 1. un 2.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem:
1) nav apliekamās personas un
2) saņemto kompensāciju pilnā mērā izmaksā zemnieku saimniecībām.
(4) Lai zemnieku saimniecība varētu saņemt kompensāciju, tā konkrētajam lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumam iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta izdotu izziņu par to, ka zemnieku saimniecība nav apliekamā persona un tai ir tiesības saņemt kompensāciju.
(5) Lai saņemtu šā panta ceturtajā daļā minēto izziņu, attiecīgā zemnieku saimniecība iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam zemnieku saimniecības reģistrācijas apliecību vai attiecīgās pašvaldības apliecinājumu par zemes īpašuma vai lietošanas tiesībām.
(6) Valsts ieņēmumu dienests šā panta ceturtajā daļā minēto izziņu iesniegšanai konkrētajam lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumam izsniedz uz vienu kalendāro (taksācijas) gadu. Atkārtotu izziņu iesniegšanai lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumam Valsts ieņēmumu dienests zemnieku saimniecībai izsniedz pēc tam, kad no attiecīgā pārstrādes uzņēmuma ir saņemtas ziņas par konkrētās zemnieku saimniecības nodotās produkcijas daudzumu un vērtību pirmstaksācijas gadā.
(7) Lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmums savā nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu valsts budžetā maksājamo nodokļa summu drīkst samazināt par zemnieku saimniecībām izmaksātās kompensācijas lielumu. Lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmuma pienākums ir veikt zemnieku saimniecību uzskaiti un, taksācijas gadam beidzoties, sniegt Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei, kura izsniegusi zemnieku saimniecībai šā panta ceturtajā daļā noteikto izziņu, datus par attiecīgās zemnieku saimniecības nodoto produkciju, tās daudzumu un vērtību.
(8) Ja lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmums iepērk produkciju no zemnieku saimniecībām par vērtību (bez kompensācijas), kas ir augstāka vai zemāka par to piegādes vērtību, par kādu tiek iepirkta analoga produkcija no apliekamām personām, tas zaudē tiesības uz šā panta septītajā daļā noteikto atvieglojumu.
(9) Kompensācija nav izmaksājama zemnieku saimniecībām par iepirktas vai pārstrādātas lauksaimniecības produkcijas nodošanu.
(13.11.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.1998.)
13.2 pants. Nodokļa piemērošana ar kokmateriālu piegādi saistītajiem darījumiem
(1) Pievienotās vērtības nodokli par šā panta otrajā daļā minēto kokmateriālu piegādi, ja kokmateriālu piegādātājs un kokmateriālu saņēmējs ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas, budžetā maksā kokmateriālu saņēmējs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ievērojot šādus nosacījumus:
1) kokmateriālu piegādātāja un kokmateriālu saņēmēja darījuma attiecības noformē ar vienotā parauga stingrās uzskaites dokumentu — kokmateriālu transporta pavadzīmi-rēķinu, kura lietošanas un noformēšanas kārtību, kā arī savstarpējo norēķinu veikšanas kārtību apstiprina Ministru kabinets;
2) ar nodokli apliekamā persona no aprēķinātā budžetā maksājamā nodokļa kā priekšnodokli par iegādātajiem kokmateriāliem atskaita tikai to nodokli, kas norādīts kokmateriālu transporta pavadzīmē-rēķinā, ja visi taksācijas periodā iegādātie kokmateriāli paredzēti savu apliekamo darījumu veikšanai. Šajā gadījumā pievienotās vērtības nodoklim par iegādātajiem kokmateriāliem nav jābūt samaksātam;
3) kokmateriālu piegādātājs un kokmateriālu saņēmējs, likumā noteiktajā kārtībā iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu, iesniedz arī nodokļa deklarācijas pielikumu. Nodokļa deklarācijas pielikuma formu apstiprina Ministru kabinets, bet tā aizpildīšanas kārtību, kā arī metodiku, kādā grāmatvedībā uzrādāmi darījumi ar kokmateriāliem, apstiprina Valsts ieņēmumu dienests;
4) Valsts ieņēmumu dienests nodokļa pārmaksu (starpību starp budžetā maksājamo nodokli un samaksāto priekšnodokli) apliekamām personām, kuras veic darījumus ar kokmateriāliem, atmaksā 30 dienu laikā pēc pamatota pieprasījuma un darījumus apliecinošu dokumentu iesniegšanas.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētā kārtība piemērojama darījumiem ar šādiem kokmateriāliem:
1) nocirstiem un atzarotiem, sagarumotiem vai nesagarumotiem, mizotiem vai nemizotiem, garenvirzienā sašķeltiem vai nesašķeltiem apaļkokiem, kuri sastāv no viena elementa bez mākslīgiem savienojumiem un kuru garums ir lielāks par vienu metru, bet tievgaļa diametrs — vismaz trīs centimetri;
2) jebkurā garumā sazāģētiem, ēvelētiem vai neēvelētiem zāģmateriāliem, kuri sastāv no viena elementa bez mākslīgiem savienojumiem un ir biezāki par sešiem milimetriem.
(15.04.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 14.05.1999. Pants stājas spēkā 01.07.1999. Sk. pārejas noteikumus.)
14.pants. Uzņēmuma vai tā daļas īpašnieka maiņa, uzņēmuma likvidācija
(1) Ja tiek privatizēts valsts vai pašvaldības uzņēmums un tā jaunais īpašnieks saimnieciskās darbības turpināšanai pārņem visas uzņēmuma (tā patstāvīgi funkcionējošo daļu) tiesības un saistības, darījums ar nodokli netiek aplikts.
(2) Ja lauksaimniecības statūtsabiedrībās, kuras izveidojušās saskaņā ar likumu "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju", tiek nošķirta manta par kapitāla daļām, kas pieder privatizēto kolhozu biedriem vai personām, kurām saskaņā ar likuma "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" 3.pantu ir piemērojams kolhoza biedra statuss, nošķirtā manta ar nodokli netiek aplikta.
(3) Nododot valsts vai citu uzņēmumu nomā ar izpirkuma tiesībām, nomas maksa par nekustamā īpašuma izmantošanu, kā arī izpirkuma maksa par pamatlīdzekļiem uzņēmējdarbības nodrošināšanai ar nodokli netiek aplikta.
(4) Ja tiek likvidēts uzņēmums, kas savas darbības laikā nav bijis apliekamā persona, tad, pārdodot vai nododot šā uzņēmuma mantu, nodoklis nav jāmaksā.
(5) Ja tiek likvidēts uzņēmums, kas savas darbības laikā bija apliekamā persona (vai kuram bija jābūt apliekamai personai), tad par piegādātajām un pašpatēriņa precēm nodoklis jāaprēķina un jāmaksā saskaņā ar šo likumu. Šajos gadījumos uzņēmuma likvidatoriem vai likvidatoram jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pēc savas atrašanās vietas pievienotās vērtības nodokļa deklarācija. No budžetā maksājamās nodokļa summas uzņēmumam ir tiesības atskaitīt apgrozījuma nodokļa daļu, kas līdz 1993.gada 1. novembrim samaksāta par iegādāto pamatlīdzekļu atlikušo vērtību. Šīs daļas noteikumi neattiecas uz pamatlīdzekļiem, kuri iegādāti, nenomaksājot apgrozījuma nodokli.
(6) Ja uzņēmuma — apliekamās personas — īpašumu pārdod tiesu izpildītājs, īstenojot tiesas nolēmumu, ar nodokli apliekama īpašuma tirgus vērtība vai izsoles cena.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.1998.)
15.pants. Atbildība par šā likuma pārkāpumiem
(1) Apliekamās personas atbildību par nodokļa pareizu un savlaicīgu nenomaksāšanu nosaka saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.
(2) Ja ar nodokli apliekamā vērtība tiek slēpta vai ja nodokļa summa nav aprēķināta un nodokļa deklarācijā nav uzrādīta pareizi, tiek piemērotas soda sankcijas saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".
(3) Ja persona saskaņā ar šā likuma 3.panta prasībām nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamā persona, bet veic apliekamus darījumus, šī persona no dienas, kad tai bija jāreģistrējas šajā likumā noteiktajā kārtībā, tiek pakļauta pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem bez tiesībām uz priekšnodokļa atskaitījumiem, kā arī pakļauta citiem likuma "Par nodokļiem un nodevām" 7.nodaļā noteiktajiem maksājumiem.
(4) Ja persona nelikumīgi izsniedz nodokļa rēķinu, saņem pievienotās vērtības nodokli, ko tai nav tiesību saņemt, vai ar nodomu veic citas šajā likumā neatļautas darbības, tad nelikumīgi saņemtās nodokļa summas Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības bezstrīdus kārtībā piedzīt valsts budžetā un iekasēt soda naudu 200 procentu apmērā no nelikumīgi saņemtās nodokļa summas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.1998.)
16.pants. Strīdu izskatīšanas kārtība
Strīdi, kas rodas par nodokļa aprēķināšanu, izskatāmi saskaņā ar likumiem.
17.pants. Likuma normu piemērošanas kārtība
Likuma normu piemērošanas kārtību, sniedzot likuma normu interpretāciju un skaidrojošus piemērus, reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
(15.04.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 14.05.1999.)
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:
1) likums "Par apgrozījuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 2./3., 10., 29./31.nr.; 1993, 1./2., 20./21., 24./25.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 31.nr.; 1994, 2., 12.nr.) un Ministru kabineta, Finansu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta noteikumi, instrukcijas un vēstules, kas reglamentē likuma "Par apgrozījuma nodokli" piemērošanu;
2) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 19.decembra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par apgrozījuma nodokli" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 2.nr.);
3) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 12.februāra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 10.nr.);
4) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 1.jūnija lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par papildinājumiem Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 24.nr.);
5) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 1.jūnija lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli" spēkā stāšanos"" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 24.nr.);
6) Latvijas Republikas Augstākas padomes Prezidija 1992.gada 10.jūlija lēmums "Par Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli" lietotā termina "ekskursiju pakalpojumi " izskaidrojumu";
7) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija 1992.gada 12.novembra lēmums "Par Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli" lietotā termina "maksas pakalpojumi un darbi" skaidrojumu budžeta organizācijām un iestādēm" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46.nr.).
2. Ar šā likuma spēkā stāšanos Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētie apgrozījuma nodokļa maksātāji pielīdzināmi ar pievienotās vērtības nodokli apliekamām personām.
3. Tās šā likuma normas, kuru izpildi reglamentē Ministru kabineta noteikumi, nevar piemērot pirms attiecīgo Ministru kabineta noteikumu stāšanās spēkā.
4. Apgrozījuma nodokļa maksātāji, kuriem ir tiesības nereģistrēties kā apliekamām personām saskaņā ar šā likuma 3.pantu, līdz 1995. gada 1.maijam var paziņot par savu atteikšanos no turpmākās nodokļa maksāšanas.
5. Uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas līdz 1998.gada 1.janvārim aprīkojuši degvielas uzpildes stacijas ar elektroniskajām kases sistēmām, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir atļauts samazināt pievienotās vērtības nodokļa maksājumus valsts budžetā, bet ne vairāk kā par 1500 latiem par katru degvielas uzpildes staciju.
(13.11.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1998.)
6. Šā likuma 7.panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus Ministru kabinets pieņem līdz 1998.gada 1.jūlijam.
(13.11.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1998.)
7. Šā likuma 13.2 pants ir spēkā no 1999.gada 1.jūlija līdz 2002.gada 31.decembrim. Pēc šā termiņa izbeigšanās pievienotās vērtības nodoklis ar kokmateriālu piegādi saistītajiem darījumiem aprēķināms šajā likumā noteiktajā vispārējā kārtībā.
(15.04.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 14.05.1999.)
8. Šā likuma 6.panta pirmās daļas 18.punkts ir spēkā līdz 2001.gada 31.decembrim.
(15.04.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 14.05.1999.)
9. Šā likuma 10.panta četrpadsmitā un piecpadsmitā daļa ir spēkā līdz 2001.gada 31.decembrim.
(15.04.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.05.1999.)
Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 9.martā.
 |
 |
 |
 |