Darbības ar dokumentu
Skatīt Rīgas domes 2023. gada 12. jūlija saistošos noteikumus "Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Rīgas valstspilsētas pašvaldībā".
Rīgā 2021. gada 26. maijā (prot. Nr. 23 1. §)
sociālās palīdzības likuma 3. panta otro daļu,
33. panta trešo daļu, 36. panta sesto daļu,
likuma "Par pašvaldībām" 43. panta trešo daļu,
Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumu Nr. 809
"Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas
izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu" 10. punktu,
Ministru kabineta 2011. gada 25. janvāra noteikumu Nr. 75
"Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un
preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu
organizēšanas un finansēšanas kārtību un
pasākumu īstenotāju izvēles principiem" 141.6 punktu
1. Saistošie noteikumi nosaka maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni Rīgas pilsētas pašvaldībā (turpmāk – pašvaldība), mājsaimniecības, kurām ir tiesības saņemt trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, sociālās palīdzības pabalstu (turpmāk – pabalsti) veidus un apmēru, statusa un pabalstu pieprasīšanas, piešķiršanas un saņemšanas kārtību.
2. Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 436 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 euro pārējām personām mājsaimniecībā.
3. Trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu un pabalstus ir tiesības saņemt Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā dzīvesvietu deklarējušām un faktiski dzīvojošām personām, kuras ar iesniegumu vērsušās Rīgas Sociālajā dienestā (turpmāk – Sociālais dienests).
4. Tiesības saņemt saistošajos noteikumos minētos papildu sociālās palīdzības pabalstus ir par trūcīgu vai maznodrošinātu atzītai mājsaimniecībai.
5. Sociālais dienests izvērtē mājsaimniecības tiesības saņemt:
5.1. pamata sociālās palīdzības pabalstus:
5.1.1. garantētā minimālā ienākuma (turpmāk – GMI) pabalstu;
5.1.2. mājokļa pabalstu;
5.2. pabalstus atsevišķu izdevumu apmaksai:
5.2.1. pabalstu veselības aprūpei;
5.2.2. pabalstu izglītības ieguves atbalstam;
5.2.3. pabalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā pilngadīgām personām izbeigšanas;
5.2.4. pabalstu ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu parāda (turpmāk – mājokļa parāds) samaksai;
5.2.5. pabalstu sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai;
5.3. pabalstu krīzes situācijā;
5.4. apbedīšanas pabalstu.
6. Pieprasot pabalstu krīzes situācijā vai apbedīšanas pabalstu, iztikas līdzekļu deklarācija nav jāiesniedz.
7. Mājokļa pabalsta aprēķināšanai izmantojamās izdevumu pozīciju normas ir noteiktas saistošo noteikumu pielikumā.
8. Ja mājsaimniecībai triju mēnešu laikā pēc iesnieguma par mājokļa pabalsta aprēķināšanu iesniegšanas mainās izdevumi par mājokļa lietošanu, Sociālais dienests, pamatojoties uz mājsaimniecības locekļa iesniegumu un ar mājokļa lietošanu saistītajos maksājumu rēķinos norādīto izdevumu summu, veic mājokļa pabalsta pārrēķinu par šo periodu atbilstoši faktiskajiem izdevumiem konkrētajā mēnesī (nepārsniedzot saistošo noteikumu pielikumā norādītos normatīvus).
9. Ja mājsaimniecība nelieto tai izīrēto pašvaldībai piederošo vai pašvaldības nomāto mājokli un lūdz mājokļa pabalstu par citu mājokli, mājokļa pabalstu par citu mājokli aprēķina tikai pēc pašvaldībai piederošā vai pašvaldības nomātā mājokļa īres līguma izbeigšanas vai tā lietošanas tiesību pārtraukšanas.
10. Sociālais dienests piešķir pabalstu mājokļa parāda, kas veidojies mājsaimniecībai iepriekš neparedzētu izdevumu dēļ (piemēram, ar smagu saslimšanu saistītie izdevumi), pamatsummas samaksai, ja:
10.1. mājsaimniecībā ir nepilngadīgi bērni;
10.2. mājsaimniecībā ir tikai vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji;
10.3. mājsaimniecības lietotā mājokļa platība nepārsniedz saistošo noteikumu pielikuma 1. punktā noteiktos normatīvus.
11. Lēmuma par pabalsta piešķiršanu mājokļa parāda samaksai pieņemšanai mājsaimniecība iesniedz:
11.1. iesniegumu, kurā norādīts mājokļa parāda veidošanās iemesls un iespējamie mājsaimniecības resursi situācijas uzlabošanai;
11.2. dokumentus, kas apliecina mājsaimniecības neparedzētos izdevumus mājokļa parāda veidošanās laikā;
11.3. mājokļa lietošanu apliecinoša dokumenta kopiju (uzrādot oriģinālu);
11.4. ar mājokļa lietošanu saistītus maksājumu rēķinus par iepriekšējiem trim kalendāra mēnešiem;
11.5. informāciju par veiktajiem maksājumiem saistībā ar izdevumiem par mājokļa lietošanu 12 mēnešu periodā (pirms iesnieguma iesniegšanas mēneša).
12. Sociālā dienesta lēmums par pabalsta piešķiršanu mājokļa parāda samaksai var būt pamats trīspusēja līguma par mājokļa parāda atmaksu noslēgšanai starp Sociālo dienestu, dzīvojamās mājas pārvaldnieku un personu, kura noslēgusi īres vai apsaimniekošanas līgumu ar dzīvojamās mājas pārvaldnieku.
13. Sociālais dienests prioritāri algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaista bezdarbniekus, kuri saņem pamata sociālās palīdzības pabalstus un kuriem ir tiesības piedalīties Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos.
14. Sociālais dienests mājsaimniecībai par kārtējo mēnesi piešķirto pabalstu izmaksu veic ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 10. datumam.
15. Pabalsts veselības aprūpei tiek piešķirts:
15.1. kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu daļas samaksai;
15.2. vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam, izņemot personu, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbrīvota no pacienta līdzmaksājuma, – pacienta līdzmaksājumu segšanai, kopsummā nepārsniedzot 100 euro kalendārajā gadā;
15.3. personai ar invaliditāti vai ar slimību izraisītu vidēju un smagu inkontinenci, kurai nav tiesību šos līdzekļus saņemt kā kompensētās medicīniskās ierīces, – inkontinences līdzekļu un/vai urīnceļu katetru iegādei, kopsummā nepārsniedzot 345 euro kalendārajā gadā. Lai saņemtu pabalstu, persona reizi gadā iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu un ārsta speciālista atzinumu par nepieciešamību lietot inkontinences līdzekļus un/vai urīnceļu katetrus;
15.4. vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam, – pacienta līdzmaksājuma segšanai par valsts apmaksātā veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanu, ja pēc slimnīcas rēķinā norādītās summas un ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu samaksas mājsaimniecībai netiek nodrošināts GMI slieksnis. Pabalsta apmērs tiek aprēķināts, izmantojot šādu formulu:
Pves=(GMI¹ + GMI² x N)- (I–K–SL), kur
Pves – pabalsta apmērs;
GMI1 – garantētā minimālā ienākuma slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā;
GMI2 – garantētā minimālā ienākuma slieksnis katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;
N – pārējo personu skaits mājsaimniecībā;
I – mājsaimniecības ienākumi;
K – ar mājokļa lietošanu saistīto maksājumu rēķinos norādītā faktisko izdevumu summa (nepārsniedzot saistošo noteikumu pielikumā noteiktos normatīvus);
SL – slimnīcas rēķinā norādītā summa par pacienta līdzmaksājumu par veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanu.
16. Pabalstu veselības aprūpei var pieprasīt divu mēneša laikā no izdevumu rašanās brīža. Pieprasot šo pabalstu, iesniegumam ir jāpievieno izdevumus apliecinoša dokumenta (kases čeka, numurētas stingrās uzskaites kvīts, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā, vai faktūrrēķina, vai internetbankas izdrukas) oriģināls, kurā norādīts personas vārds, uzvārds, personas kods, maksājuma mērķis, datums, summa.
17. Pabalstu izglītības ieguves atbalstam 50 euro piešķir pirmsskolas vecuma bērnam no piecu gadu vecuma, kurš apgūst obligāto bērna sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, un izglītojamam, kurš nav sasniedzis 21 gada vecumu un iegūst vispārējo vai profesionālo izglītību. Iesniegumu šī pabalsta saņemšanai Sociālajā dienestā iesniedz laikposmā no 1. jūnija līdz 31. oktobrim.
18. Ja persona, kura atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādē, rakstveidā ir izteikusi vēlēšanos pārtraukt minētā pakalpojuma saņemšanu un Sociālajā dienestā iesniedz iesniegumu ar lūgumu izsniegt maznodrošinātas mājsaimniecības statusu apliecinošu izziņu, lai reģistrētos pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā, Sociālais dienests izvērtē personas ienākumus un materiālos resursus un lemj par personas atbilstību maznodrošinātas mājsaimniecības statusam.
19. Tiesības saņemt pabalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā pilngadīgām personām izbeigšanas ir personai, kura iesniegusi iesniegumu Sociālajā dienestā un atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
19.1. personai rehabilitācijas rezultātā vairs nav nepieciešami ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumi, un institūcijas vadītājs ir pieņēmis lēmumu par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma izbeigšanu;
19.2. persona ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā pilngadīgām personām saņēma, pamatojoties uz Sociālā dienesta pieņemto lēmumu;
19.3. par personu Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisija ir pieņēmusi lēmumu par pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanu personai pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma izbeigšanas.
20. Pabalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanai pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā pilngadīgām personām izbeigšanas tiek piešķirts, lai personai, kura atbilst saistošo noteikumu 19. punktā minētajiem nosacījumiem, palīdzētu iegādāties sadzīves priekšmetu minimumu. Pabalsta apmērs ir līdz 430 euro personai.
21. Pabalsts sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai tiek piešķirts, lai novērstu vai mazinātu dažādu faktoru izraisītās negatīvās sekas, palīdzētu mājsaimniecībai vai personai mājsaimniecībā uzlabot sociālo situāciju un iekļauties sabiedrībā.
22. Pirms lēmuma par pabalsta sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai piešķiršanu pieņemšanas Sociālā dienesta sociālā darba speciālists veic mājsaimniecības vai personas mājsaimniecībā individuālo vajadzību izvērtēšanu, sagatavo atzinumu vai sastāda individuālo sociālās rehabilitācijas plānu.
23. Lēmums par pabalsta sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai piešķiršanu mājsaimniecībai vai personai mājsaimniecībā tiek pieņemts, pamatojoties uz Sociālā dienesta sociālā darba speciālista atzinumu vai individuālā sociālās rehabilitācijas plāna izpildi.
24. Lai saņemtu pabalstu krīzes situācijā, mājsaimniecība divu mēneša laikā pēc krīzes situācijas rašanās iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu un dokumenta kopiju (uzrādot oriģinālu), kas apliecina krīzes situācijas faktu, kā arī citus dokumentus, kuri nepieciešami lēmuma pieņemšanai, ja tie nav valsts vai pašvaldības rīcībā.
25. Pirms lēmuma par pabalsta krīzes situācijā piešķiršanu Sociālā dienesta sociālā darba speciālists veic katastrofas vai citu ārējo notikumu izraisīto seku ietekmes uz mājsaimniecības spēju nodrošināt pamatvajadzības izvērtējumu un sagatavo atzinumu, kas tiek ņemts vērā, pieņemot lēmumu par pabalsta krīzes situācijā piešķiršanu.
26. Pabalsta krīzes situācijā apmērs, ņemot vērā iepriekš neparedzēto apstākļu radītos zaudējumus:
26.1. vienas personas mājsaimniecībai – līdz valstī noteiktajai minimālajai mēneša darba algai;
26.2. vairāku personu mājsaimniecībai – līdz divām valstī noteiktajām minimālajām mēneša darba algām.
27. Apbedīšanas pabalstu var saņemt mirušās personas, kuras pēdējā deklarētā pamata dzīvesvieta bija Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, tuvinieki vai, ja mirušajai personai nav tuvinieku, kuri ir spējīgi mirušo apbedīt, persona, kura mājsaimniecības vārdā uzņēmusies apbedīšanu, vēršoties Sociālajā dienestā divu mēnešu laikā no apbedīšanas dienas. Ja persona nokavējusi minēto termiņu attaisnojošu iemeslu dēļ, Sociālais dienests izvērtē personas tiesības saņemt pabalstu.
28. Pieprasot apbedīšanas pabalstu, mirušās personas tuvinieks vai persona, kura mājsaimniecības vārdā uzņēmusies apbedīšanu, Sociālajā dienestā iesniedz:
28.1. iesniegumu;
28.2. personas miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);
28.3. ja personas miršanas fakts reģistrēts citā valstī, – attiecīgās valsts izsniegta apliecinājuma par personas miršanas faktu kopiju (uzrādot oriģinālu) un tiesību aktos noteiktajā kārtībā apliecinātu šī dokumenta tulkojumu valsts valodā;
28.4. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izsniegtu lēmuma kopiju (uzrādot oriģinālu) vai izziņu no citas institūcijas par to, vai par mirušo personu ir izmaksāts apbedīšanas pabalsts, norādot arī tā apmēru;
28.5. apbedīšanas pakalpojumu izdevumus apliecinošu dokumentu oriģinālus.
29. Apbedīšanas pabalsta maksimālais apmērs ir 430 euro, bet ne vairāk par faktiskajiem izdevumiem mirušās personas apbedīšanai. Pabalsta apmēru samazina par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vai citas institūcijas izmaksātā apbedīšanas pabalsta apmēru.
30. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2013. gada 15. janvāra saistošos noteikumus Nr. 202 "Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā" (Latvijas Vēstnesis, 2013, Nr. 14, Nr. 192; 2014, Nr. 254; 2018, Nr. 53, Nr. 196; 2020, Nr. 14).
Aprēķinot mājokļa pabalstu, izmantojami šādi normatīvie izdevumi:
1. Mājokļa platība, kuru ņem vērā, apmaksājot izdevumus par dzīvojamo telpu īri, dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apkuri:
1.1. par mājokļa kopējās platības 32 m2 vienai personai mājsaimniecībā un 18 m2 katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;
1.2. pabalstu aprēķina par visu platību, ja:
1.2.1. tas ir vienistabas mājoklis vai istaba kopīpašnieku mājoklī;
1.2.2. divistabu mājoklī dzīvo un dzīvesvietu deklarējusi viena vai vairākas personas, kurām ir noteikta invaliditāte, vai viena vai vairākas personas, kuras sasniegušas valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu.
2. Par dzīvojamo telpu īri vai apsaimniekošanas izdevumiem saskaņā ar:
2.1. mājokļa lietošanu noslēgtā dokumenta nosacījumiem vai komunālo maksājumu rēķinā norādīto summu mēnesī (nepārsniedzot pielikuma 1. punktā norādītos normatīvus), bet ne vairāk kā:
2.1.1. mājoklim ar kopējo platību līdz 32 m2 – 8 euro par 1 m2;
2.1.2. mājoklim ar kopējo platību virs 32 m2, līdz 45 m2 – 7 euro par 1 m2;
2.1.3. mājoklim ar kopējo platību virs 45 m2 – 5 euro par 1 m2;
2.2. noslēgto līgumu par sociālā pakalpojuma saņemšanu – grupu mājas (dzīvokļa), pansijas vai īslaicīgas uzturēšanās mītnes pakalpojuma saņēmējiem, bet ne vairāk par pielikuma 2.1. apakšpunktā minētajos kritērijos norādīto.
3. Ja mājoklis, kura lietošanas izdevumu segšanai tiek pieprasīts mājokļa pabalsts, ir kādas no personām mājsaimniecībā atsevišķi dzīvojoša taisnās līnijas radinieka vai laulātā īpašumā vai lietošanā un starp kādu no šīs mājsaimniecības locekļiem un mājokļa īpašnieku ir noslēgts īres vai apakšīres līgums, aprēķinot mājokļa pabalstu, netiek ņemta vērā šī pielikuma 2.1. apakšpunktā noteiktā īres maksa.
4. Izdevumi par gāzi atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā:
4.1. mājoklī ar gāzes plīti – 6 m3 izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībai un 3 m3 izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;
4.2. mājoklī, kur karsto ūdeni iegūst, izmantojot gāzi, – papildus 4.1. apakšpunktā noteiktajam 3 m3 izmaksas mēnesī katram mājsaimniecības loceklim;
4.3. mājoklī, kur apkuri nodrošina ar gāzi, – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 0,95 euro par mājokļa 1 m2 mēnesī papildus šī pielikuma 4.1. un 4.2. apakšpunktā noteiktajām normām.
5. Izdevumi par elektroenerģiju – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, ietverot sistēmas pakalpojumus, obligātā iepirkuma komponenti (OIK) un pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet ne vairāk kā:
5.1. 100 kWh izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībai un 30 kWh izmaksas mēnesī katram nākamajam mājsaimniecības loceklim, bet ne vairāk kā 200 kWh izmaksas mēnesī vairāku personu mājsaimniecībai;
5.2. ja mājoklī ir stacionārā elektriskā plīts, – 150 kWh izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībai, bet ne vairāk kā 250 kWh izmaksas mēnesī vairāku personu mājsaimniecībai;
5.3. mājoklī, kur karsto ūdeni iegūst, izmantojot elektroenerģiju, – papildus šī pielikuma 5.1. vai 5.2. apakšpunktā noteiktajam 50 kWh izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībai, bet ne vairāk kā 120 kWh izmaksas mēnesī vairāku personu mājsaimniecībai;
5.4. mājoklī, kur apkuri nodrošina ar elektroenerģiju, – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 0,95 euro par mājokļa 1 m2 sešus mēnešus gadā (apkures sezonā) papildus šī pielikuma 5.1., 5.2. un 5.3. apakšpunktā noteiktajām normām.
6. Izdevumi par auksto ūdeni, kanalizāciju un karsto ūdeni – atbilstoši īres vai apsaimniekošanas izdevumu vai arī komunālo maksājumu kvītī norādītajai summai vai, ja dzīvoklī ir ūdens skaitītāji, izmaksas atbilstoši ūdens skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 6 m3 izmaksas mēnesī vienam mājsaimniecības loceklim, no kurām ne vairāk kā 3 m3 karstā ūdens izmaksas mēnesī vienai personai.
7. Izdevumi individuālas apkures nodrošināšanai mājoklī ar cieto kurināmo (piemēram, malka, ogles, briketes, granulas):
7.1. atbilstoši izdevumus apliecinošajā dokumentā norādītajai summai, bet ne vairāk kā 6 euro par mājokļa 1 m2 (nepārsniedzot šī pielikuma 1. punktā norādīto) kalendāra gadā;
7.2. vienas personas mājsaimniecībai, ja persona vecāka par 80 gadiem, dzīvo sev piederošā īpašumā un viņai nav taisnās līnijas radinieku, pabalstu cietā kurināmā iegādei aprēķina par visu mājokļa platību.
8. Par citiem pakalpojumiem, izņemot izdevumus par autostāvvietas izmantošanu un apsardzes pakalpojumiem:
8.1. atbilstoši īres vai apsaimniekošanas izdevumu vai komunālo maksājumu kvītī norādītajai summai mēnesī par citiem ar mājokļa apsaimniekošanu saistītajiem izdevumiem (tai skaitā atkritumu izvešana, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu veikšana, zemes nomas maksa, nekustamā īpašuma nodokļa samaksa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ņemot vērā mājsaimniecībai noteiktos nodokļa atvieglojumus, izdevumi par mājokļa apdrošināšanu, asenizācijas pakalpojumi);
8.2. par viena ūdens skaitītāja uzstādīšanu vai pārbaudi – līdz 15 euro, bet ne vairāk, kā norādīts izdevumus apliecinošajā dokumentā;
8.3. par gāzes balonu ar tilpumu ne vairāk kā 50 litri – iegādes izmaksas summa reizi sešos mēnešos vienas personas mājsaimniecībai un ne vairāk kā reizi trijos mēnešos vairāku personu mājsaimniecībai;
8.4. par telekomunikāciju un interneta lietošanu – līdz 20 euro mājsaimniecībai mēnesī, bet ne vairāk, kā norādīts pakalpojumu sniedzēja rēķinā.
Rīgas domes 2021. gada 26. maija saistošajiem noteikumiem Nr. 49 "Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā"
| 1. Īss saistošo noteikumu satura izklāsts Saistošie noteikumi "Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā" (turpmāk – saistošie noteikumi) nosaka maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni Rīgas pilsētas pašvaldībā (turpmāk – Pašvaldība), mājsaimniecības, kurām ir tiesības saņemt trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, sociālās palīdzības pabalstu (turpmāk – pabalsti) veidus un apmēru, statusa un pabalstu pieprasīšanas, piešķiršanas un saņemšanas kārtību. |
| 2. Saistošo noteikumu nepieciešamības pamatojums Patlaban Pašvaldībā maznodrošinātas mājsaimniecības statusam atbilstošo ienākumu slieksni, sociālo pabalstu veidus un apmēru, personas, kurām ir tiesības saņemt atbilstošu statusu un pabalstus, kā arī statusa un pabalstu piešķiršanas kārtību nosaka Rīgas domes 2013. gada 15. janvāra saistošie noteikumi Nr. 202 "Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālajiem pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā" (turpmāk – saistošie noteikumi Nr. 202). Valstī no 2021. gada ir mainīta kārtība sociālās palīdzības sniegšanai, t. sk. kārtība, kādā tiek noteikts trūcīgas/maznodrošinātas mājsaimniecības statuss un aprēķināts garantētais minimālais ienākumu līmenis un tā pabalsts, kā arī mājokļa pabalsta aprēķināšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtība. Saistošie noteikumi ir izstrādāti, lai ievērotu normatīvo aktu prasības sociālās palīdzības jomā, kas stājušās spēkā 2021. gada 1. janvārī. Saistošie noteikumi tiek izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta otro daļu, 33. panta trešo daļu un 36. panta sesto daļu, Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumu Nr. 809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 809) 10. punktu, kā arī lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 43. panta trešo daļu. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. panta trešajā daļā teikts, ka maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 436 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 euro pārējām personām mājsaimniecībā, bet ne zemāku par šī panta otrajā daļā noteikto trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni (272 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 euro pārējām personām mājsaimniecībā). Pašvaldībā šobrīd maznodrošinātas mājsaimniecības slieksnis ir 400 euro atsevišķi dzīvojošam vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam un 320 euro personām ģimenē vai atsevišķi dzīvojošai personai darbspējīgā vecumā. Neraugoties uz to, ka valstī tiek paaugstināta minimālā darba alga, indeksētas vecuma pensijas, palielināti valsts sociālie pabalsti, tomēr joprojām daļai Pašvaldības iedzīvotāju ienākumi ir nepietiekami, lai nodrošinātu pamatvajadzības. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem vidējā izmaksātā invaliditātes pensija Rīgā šī gada martā ir 211,07 euro, bet vecuma pensija – 421,59 euro. Pašvaldībā šī gada aprīlī no kopējā maznodrošinātas mājsaimniecības statusu saņēmušo personu skaita (7051 persona) 91,7 % ir pilngadīgas personas ar invaliditāti un pensijas vecuma personas. Lai iespējami vairāk iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem varētu pretendēt uz Pašvaldības sociālajiem pabalstiem (saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un socālās palīdzības likuma 35. panta otrās daļas 1. punktā minēto) un noteiktajiem atvieglojumiem, nepieciešams noteikt augstāko iespējamo maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni. MK noteikumi Nr. 809 nosaka mājokļa pabalsta aprēķināšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtību un izdevumu pozīciju minimālās normas mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai. Tādējādi, stājoties spēkā Pašvaldības saistošajiem noteikumiem, veicot mājokļa pabalsta aprēķinu, pieaugs normatīvais maksājums elektroenerģijai, ūdensapgādei un gāzes apkurei, kā arī par telekomunikāciju un interneta lietošanu līdz 20 euro mēnesī (līdz šim izdevumi par telekomunikāciju un interneta lietošanu tika apmaksāti tikai pensionāriem /personām ar invaliditāti līdz 15 euro mēnesī). Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. pantā noteikts, ka pamata sociālās palīdzības pabalsti ir garantētā minimālā ienākuma pabalsts un mājokļa pabalsts, savukārt papildu sociālās palīdzības pabalsts – pabalsts atsevišķu izdevumu apmaksai un pabalsts krīzes situācijā; likuma 36. panta sestā daļa paredz, ka pabalstu atsevišķu izdevumu apmaksai piešķir par trūcīgu vai maznodrošinātu atzītai mājsaimniecībai un šo pabalstu mērķus, apmēru, piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka pašvaldība saistošajos noteikumos. Attiecīgi saistošajos noteikumos tiek noteikti šādi Pašvaldības sociālās palīdzības pabalstu veidi atsevišķu izdevumu apmaksai: pabalsts veselības aprūpei; pabalsts izglītības ieguves atbalstam; pabalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanai pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā pilngadīgām personām izbeigšanas; pabalsts ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu parāda samaksai; pabalsts sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai, kā arī pabalsts krīzes situācijā un pašvaldības brīvās iniciatīvas pabalsts – apbedīšanas pabalsts. Lai harmonizētu Pašvaldības saistošos noteikumus ar augstāka spēka tiesību aktiem un tā kā saistošo noteikumu Nr. 202 grozījumu normu apjoms pārsniegtu vairāk nekā pusi no saistošo noteikumu Nr. 202 normu apjoma, ir izstrādāti jauni Rīgas domes saistošie noteikumi. |
| 3. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz pašvaldības budžetu Tā kā ārējo normatīvo aktu ietekmē tiks paaugstināti vairāki normatīvi mājokļa pabalsta aprēķinā (piemēram, elektroenerģijas un ūdens patēriņš, maksājums par telekomunikāciju un interneta lietošanu), kā arī pabalstus atsevišķu izdevumu samaksai ir tiesības saņemt trūcīgai un maznodrošinātai mājsaimniecībai, šobrīd nav iespējams aprēķināt precīzu saistošo noteikumu ietekmi uz Pašvaldības budžetu. Par jaunā regulējuma ietekmi uz Pašvaldības budžetu varēs spriest pēc apmēram trim mēnešiem pēc saistošo noteikumu stāšanās spēkā. Pabalstu izmaksa tiek nodrošināta no budžeta programmai 18.02.00. "Sociālie pabalsti Rīgas pilsētas iedzīvotājiem" 2021. gadā paredzētajiem finanšu līdzekļiem. Ja pieaugs pabalstu izmaksas nodrošināšanai nepieciešamais finansējuma apjoms, tiks iesniegts priekšlikums budžeta grozījumiem. |
| 4. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā Neietekmē. |
| 5. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz administratīvajām procedūrām Neietekmē. |
| 6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām Konsultācijas nav notikušas. |
 |
 |
 |
 |