Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 08.04.2021. - ... / Spēkā esošā
Ministru kabineta noteikumi Nr. 809

Rīgā 2020. gada 17. decembrī (prot. Nr. 84 71. §)
Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu
Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
3. panta otro daļu un 36. panta ceturto un piekto daļu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanas un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību;

1.2. garantētā minimālā ienākuma pabalsta aprēķināšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtību;

1.3. mājokļa pabalsta aprēķināšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtību un izdevumu pozīciju minimālās normas mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai;

1.4. trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusa noteikšanas kārtību.

2. Lai saņemtu sociālo palīdzību un izvērtētu mājsaimniecības atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam, viena no mājsaimniecības personām (turpmāk – iesniedzējs) vēršas pašvaldības sociālajā dienestā (turpmāk – sociālais dienests), uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

2.1. iesniegumu, kuru parakstījušas mājsaimniecības pilngadīgās personas;

2.2. darba devēja izziņu par darba samaksu par pilniem pēdējiem trim kalendāra mēnešiem par katru darba ņēmēju mājsaimniecībā;

2.3. izziņu par ienākumiem no saimnieciskās darbības (1. pielikums) par pilniem pēdējiem trim kalendāra mēnešiem par katru saimnieciskās darbības veicēju mājsaimniecībā;

2.4. visu mājsaimniecībā esošo personu kredītiestāžu vai pasta norēķinu sistēmas kontu pārskatus par pilniem pēdējiem trim kalendāra mēnešiem;

2.5. dokumentus, kas apliecina neregulāra rakstura ienākumus vai citus šo noteikumu 2. pielikuma 2.2. apakšpunktā norādītos ienākumus un saņemtos maksājumus par 12 kalendāra mēnešu periodu pirms šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētā iesnieguma iesniegšanas;

2.6. dokumentus mājokļa pabalsta aprēķināšanai, kas apliecina ar mājokļa lietošanu saistītus izdevumus, kā arī uzrāda mājokļa lietošanu apliecinošus dokumentus (piemēram, īres līgumu), ja šādu dokumentu nav sociālā dienesta rīcībā;

2.7. citus dokumentus, ja tas ir nepieciešams lēmuma pieņemšanai par sociālās palīdzības piešķiršanu vai trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa noteikšanu.

3. Sociālais dienests sadarbībā ar iesniedzēju pašvaldības informācijas sistēmā elektroniski sagatavo iztikas līdzekļu deklarāciju (2. pielikums) (turpmāk – deklarācija), izmantojot valsts un pašvaldības informācijas sistēmās esošos datus un šo noteikumu 2. punktā minētajos dokumentos iekļautās ziņas. Iesniedzējs paraksta pašvaldības informācijas sistēmā sagatavotās deklarācijas izdruku, apliecinot deklarācijā sniegtās informācijas patiesumu, izņemot gadījumu, ja deklarācija iesniegta, izmantojot vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu (www.latvija.lv).

4. Sociālais dienests, ja nepieciešams, apseko iesniedzēja norādīto faktisko dzīvesvietu vai deklarēto dzīvesvietu un izvērtē iespēju sniegt atbilstošu atbalstu.

5. (Svītrots ar MK 01.04.2021. noteikumiem Nr. 206)

6. Vidējo ienākumu apmēru mēnesī no šo noteikumu 2.5. apakšpunktā minētajiem ienākumiem (tai skaitā no ienākumiem no īpašuma atsavināšanas) aprēķina, dalot ienākumu summu ar kalendāra mēnešu skaitu no ienākuma saņemšanas vai darījuma veikšanas dienas līdz šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētā iesnieguma iesniegšanas dienai.

(Grozīts ar MK 01.04.2021. noteikumiem Nr. 206)

7. Ja iesnieguma iesniegšanas laikā kādam mājsaimniecības loceklim nav ienākumu, bet iepriekšējo triju kalendāra mēnešu laikā šīs personas vidējie ienākumi bija vienādi ar attiecīgā gada 1. janvārī valstī spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmēru vai mazāki par to, novērtējot mājsaimniecības materiālo stāvokli, šīs personas ienākumus neņem vērā.

8. Mājsaimniecība vai mājsaimniecības persona nekvalificējas sociālās palīdzības un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa saņemšanai, ja mājsaimniecības ienākumi un materiālie resursi neatbilst normatīvajos aktos minētajam ienākumu slieksnim un materiālā stāvokļa līmenim.

9. Garantētā minimālā ienākuma pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summu mājsaimniecībai un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem, izmantojot šādu formulu:

Pgmi = (GMI1 + GMI2 x N) – I, kur

Pgmi – pabalsta apmērs;

GMI1 – garantētā minimālā ienākuma slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā;

GMI2 – garantētā minimālā ienākuma slieksnis katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;

N – pārējo personu skaits mājsaimniecībā;

I – mājsaimniecības kopējie ienākumi.

10. Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summu mājsaimniecībai un faktiskajiem izdevumiem (nepārsniedzot šo noteikumu 3. pielikumā vai pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktos mājokļa lietošanas izdevumus) un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem, izmantojot šādu formulu:

Pmaj = (GMI1 + GMI2 x N) + K – I, kur

Pmaj – pabalsta apmērs;

(GMI1 + GMI2 x N) – garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summa mājsaimniecībai;

K – ar mājokļa lietošanu saistīto maksājumu rēķinos norādītā faktisko izdevumu summa (nepārsniedzot šo noteikumu 3. pielikumā norādīto vai pašvaldības saistošajos noteikumos noteikto mājokļa lietošanas izdevumu summu);

I – mājsaimniecības kopējie ienākumi (ieskaitot attiecīgajā mēnesī saņemto garantēto minimālo ienākumu pabalsta apmēru).

11. Mājokļa pabalsta apmēru cietā kurināmā iegādei aprēķina, ņemot vērā šo noteikumu 3. pielikuma 1. un 7. punktā minētos nosacījumus, kā arī pārējos ar mājokļa lietošanu saistīto maksājumu rēķinos norādīto faktisko izdevumu summu, un piešķir vienu reizi kalendāra gadā.

12. Mājokļa pabalstu nepiešķir, ja ir stājies spēkā tiesas spriedums par izlikšanu no mājokļa, izņemot gadījumu, ja mājsaimniecība iesniedz apliecinājumu no ēkas īpašnieka, apsaimniekotāja vai zvērināta tiesu izpildītāja par tiesas sprieduma izpildes atlikšanu uz noteiktu laiku.

13. Sociālais dienests mēneša laikā pēc šo noteikumu 2. punktā minēto dokumentu saņemšanas un 3. punktā minētās deklarācijas sagatavošanas izvērtē mājsaimniecības materiālos resursus, aprēķina pamata sociālās palīdzības pabalstus (garantētā minimālā ienākuma pabalstu un mājokļa pabalstu) un pieņem lēmumu par sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt sociālo palīdzību, ja nav ievērotas šo noteikumu vai atbilstošo pašvaldības saistošo noteikumu prasības, kā arī nosaka mājsaimniecības atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam. Par pieņemto lēmumu sociālais dienests informē iesniedzēju.

14. Pamata sociālās palīdzības pabalsti tiek piešķirti un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss tiek noteikts ar to mēnesi, kurā pieņemts lēmums par pamata sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanu un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa noteikšanu.

15. Garantētā minimālā ienākuma pabalstu izmaksā reizi mēnesī. Mājokļa pabalstu izmaksā ne retāk kā reizi trijos mēnešos, izņemot mājokļa pabalstu cietā kurināmā iegādei, kuru var izmaksāt vienā vai vairākās reizēs kalendāra gada laikā.

16. Piešķirto garantētā minimālā ienākuma pabalstu pārskaita uz iesniedzēja kredītiestādes maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu vai izmaksā skaidrā naudā, mājokļa pabalstu pārskaita apsaimniekotājam vai komunālo pakalpojumu sniedzējiem, izdevumus par kurināmā iegādi var segt, veicot pārskaitījumu piegādātājam vai pārskaitīt uz iesniedzēja norādīto kredītiestādes maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu.

17. Mājsaimniecības atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam apliecina sociālā dienesta izsniegta izziņa, kurā norādīti visu mājsaimniecībā ietilpstošo personu vārdi, uzvārdi, personas kodi, dzimšanas dati, kā arī izziņas derīguma termiņš un normatīvais akts, uz kura pamata noteikts attiecīgais statuss.

18. Atzīt par spēku zaudējušiem:

18.1. Ministru kabineta 2009. gada 17. jūnija noteikumus Nr. 550 "Kārtība, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 97. nr.; 2017, 248. nr.);

18.2. Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumus Nr. 299 "Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu pat trūcīgu" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 51./52., 204. nr.; 2012, 85. nr.; 2013, 193. nr.; 2015, 93. nr.; 2017, 128. nr.);

18.3. Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumus Nr. 913 "Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 203. nr.; 2013, 193. nr.; 2017, 248. nr.; 2019, 203. nr.).

19. Šo noteikumu 10. un 11. punkts un 3. pielikums piemērojams ar 2021. gada 1. jūliju.

(MK 01.04.2021. noteikumu Nr. 206 redakcijā)

20. Noteikumi stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Labklājības ministre R. Petraviča
1. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 17. decembra
noteikumiem Nr. 809
Izziņa
par ienākumiem no saimnieciskās darbības

Iesniegta 20__. gada ___. ______________

Es,   ,
 

(vārds, uzvārds, personas kods)

 

nodokļu maksātāja reģistrācijas Nr._________________________, apliecinu, ka esmu guvis šādus ienākumus no saimnieciskās darbības pēdējo triju mēnešu laikā:

Periods

Ieņēmumi, euro

Saimnieciskās darbības izdevumi*, euro

Ienākumi, euro

Samaksātā nodokļu summa vai avansa maksājums, euro

Provizoriskie ienākumi pēc nodokļu samaksas, euro

           
           
           

Piezīme. * Izņemot likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11. panta divpadsmitajā daļā noteiktos gadījumus, kur noteikts, ka maksātājs, gūstot ienākumu no īpašuma [..] vai no kustamas lietas atsavināšanas [..], var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs. Šajā gadījumā maksātājs nav tiesīgs piemērot saimnieciskās darbības izdevumus [..], izņemot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par attiecīgo nekustamo īpašumu. Saimnieciskās darbības ieņēmumus maksātājs hronoloģiskā secībā uzskaita ieņēmumu uzskaites reģistrā [..]. Maksātājs saimnieciskās darbības ieņēmumus var neuzskaitīt ieņēmumu uzskaites reģistrā, ja saimnieciskās darbības ieņēmumi ir gūti tikai bezskaidras naudas veidā. Fiziskās personas darbība kvalificējama kā saimnieciskā darbība, ja ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 euro taksācijas gadā, izņemot ienākumus no personīgā īpašuma atsavināšanas [..].

Apliecinu, ka šajā izziņā sniegtās ziņas ir patiesas un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā tās ir vai tiks iesniegtas Valsts ieņēmumu dienestam.

       

(vārds, uzvārds)

 

(paraksts)

 
Labklājības ministre R. Petraviča
2. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 17. decembra
noteikumiem Nr. 809

(Pielikums grozīts ar MK 01.04.2021. noteikumiem Nr. 206)

Iztikas līdzekļu deklarācija Nr. ____

Iesniegta 20__. gada ___. ______________

1. Personu dati

Iesniedzēja vārds, uzvārds _____________________________________

personas kods            

         

dzīvesvietas adrese

faktiskā ____________________________________________________

deklarētā ___________________________________________________

personas tālrunis, e-pasta adrese_________________________________

Pārējās personas

Nr.

p. k.

Vārds, uzvārds

Personas kods

Dzīvesvieta

faktiskā

deklarētā

1.        
2.        
3.        
..        

2. Personas ienākumi

Ienākumus norāda par katru personu atsevišķi

Personas ienākumi pa ienākumu veidiem

Summa, euro

2.1. Ienākumi, kurus norāda par pēdējiem pilniem trim kalendāra mēnešiem pirms iesnieguma iesniegšanas  
2.1.1. Darba samaksa un atlīdzība – regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu (tai skaitā darba alga un normatīvajos aktos, darba koplīgumā un darba līgumā noteiktās piemaksas), kā arī prēmijas un jebkura cita veida atlīdzība saistībā ar darbu vai dienestu – slimības nauda, pamatojoties uz darbnespējas lapas A daļu, ikgadējā atvaļinājuma nauda, izņemot šā pielikuma 2.1.2. apakšpunktā un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 38. panta piektajā daļā minētos ienākumus (vienu reizi kalendāra gadā trīs kalendāra mēnešus neņem vērā ienākumus līdz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēram personai, kura uzsākusi gūt ienākumus uz darba attiecību pamata)  
2.1.2. Bērna, kas jaunāks par 18 gadiem, ienākumi no algota darba vai pašnodarbinātības līdz minimālās mēneša darba algas apmēram*  
2.1.3. Sezonas laukstrādnieka ienākumi  
2.1.4. Ienākumi no saimnieciskās darbības (piemēram, preču ražošana, tirdzniecība un pakalpojumu sniegšana par atlīdzību, profesionālā darbība), izņemot Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 38. panta piektajā daļā minētos ienākumus (vienu reizi kalendāra gadā trīs kalendāra mēnešus neņem vērā ienākumus līdz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēram personai, kura uzsākusi gūt ienākumus uz darba attiecību pamata)  

Ienākumi no lauksaimniecības produkcijas pārdošanas (piemājas saimniecībā, personiskajā palīgsaimniecībā)

 

Ienākumi no ievāktu savvaļas velšu pārdošanas

 

Ienākumi no lauku tūrisma

 

Ienākumi no zemnieku vai zvejnieku saimniecības

 

Ienākumi no individuālā komersanta darbības

 

Ienākumi no individuālā darba

 

Ienākumi no komercaģenta un māklera darbības

 

Ienākumi no nekustamā īpašuma apsaimniekošanas (ēku, ēku daļu, dzīvokļu, zemes iznomāšanas vai izīrēšanas)

 

Citi regulārie ienākumi

 
2.1.5. Ienākumi no metāllūžņu pārdošanas  
2.1.6. Valsts sociālās apdrošināšanas pabalsti un atlīdzības  

Bezdarbnieka pabalsts

 

Slimības pabalsts (darbnespējas lapas B daļa)

 

Maternitātes pabalsts

 

Paternitātes pabalsts

 

Vecāku pabalsts

 

Atlīdzība par apgādnieka zaudējumu

 

Atlīdzība par darbspēju zaudējumu

 
2.1.7. Valsts pensijas neatkarīgi no to veida un izmaksas avota, kā arī pensijām pielīdzināmie ienākumi  

Vecuma pensija, ieskaitot piemaksu

 

Invaliditātes pensija, ieskaitot piemaksu

 

Pensija apgādnieka zaudējuma gadījumā

 

Izdienas pensija

 

Speciālā pensija (bijušā Augstākās padomes deputāta pensija)

 

Pensija saskaņā ar speciāliem lēmumiem

 

Pensija, kura izmaksāta saskaņā ar Eiropas Savienības regulām vai starpvalstu līgumiem

 

Cits pensijai pielīdzināmais ienākums (piemēram, kompensācija par darbspēju zaudējumu no obligātā militārā dienesta atvaļinātajiem karavīriem)

 
2.1.8. Valsts sociālie pabalsti un atlīdzības  

Ģimenes valsts pabalsts*

 

Piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta*

 

Piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu vai

bērna invalīda kopšanas pabalsts*

 

Bērna kopšanas pabalsts par bērna kopšanu līdz bērna divu gadu vecuma sasniegšanai

 

Pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu

 

Atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu

 

Pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai invalīdam, kuram ir pārvietošanās grūtības*

 

Pabalsts invalīdam, kuram nepieciešama kopšana*

 

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, tai skaitā apgādnieka zaudējuma gadījumā

 

Atlīdzība par adoptējamā bērna aprūpi

 

Pabalsts par asistenta izmantošanu*

 

Pabalsts ar celiakiju slimam bērnam*

 

Bērna piedzimšanas pabalsts*

 

Apbedīšanas pabalsts*

 

Kaitējuma atlīdzība Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušajai personai

 

Valsts sociālais pabalsts Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekam un mirušā Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka ģimenei

 

Cits regulārs pabalsts vai atlīdzība

 
2.1.9. Valsts atbalsts bēglim un alternatīvo statusu ieguvušai personai un personai, kurai piešķirts repatrianta statuss  

Vienreizējs finansiālais atbalsts bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai*

 

Uzturēšanās pabalsts bēglim un alternatīvo statusu ieguvušai personai

 

 Ikmēneša pabalsts repatriantam (90 procentu apmērā no minimālās darba algas)

 
2.1.10. Pabalsts nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem  
2.1.11. Pabalsts par radošo darbu baleta māksliniekiem  
2.1.12. Pabalsti un atlīdzības audžuģimenei  

Atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu

 

Pabalsts bērna uzturam audžuģimenē

 

Pabalsts apģērba un mīkstā inventāra (piemēram, gultas veļas, segas, spilvena, matrača) iegādei audžuģimenē*

 
2.1.13. Sociālās garantijas bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās  

Vienreizējs pabalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanai*

 

Vienreizējs pabalsts sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei*

 

Mājokļa pabalsts bērnam bārenim un bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības*

 

Atbalsts bērna integrēšanai sabiedrībā*

 

Pabalsts ikmēneša izdevumu segšanai, ja persona turpina mācības*

 
2.1.14. Uzturlīdzekļi  
2.1.14.1 Uzturlīdzekļi bērnam*  
2.1.15. Atsevišķi dzīvojoša laulātā vai bērna vecāka sniegtais materiālais atbalsts naudas izteiksmē  
2.1.16. No juridiskās personas saņemtais dāvinājums (piemēram, no labdarības fondiem, sabiedriskā labuma organizācijas, labdarības vai filantropiskas organizācijas, tai skaitā Vītolu fonda stipendija)*  
2.1.17. Finansiāls atbalsts bezdarbniekam par dalību aktīvajos nodarbinātības pasākumos, kas neparedz darba līguma slēgšanu, izņemot šā pielikuma 2.1.18. un 2.1.19. apakšpunktā minētos ienākumus*  
2.1.18. Stipendija par dalību pasākumā "Algoti pagaidu sabiedriskie darbi"  
2.1.19. Dotācija bezdarbnieka ikmēneša ienākumiem Nodarbinātības valsts aģentūras organizēto pasākumu komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai ietvaros  
2.1.20. Stipendija, izņemot šā pielikuma 2.1.21. apakšpunktā minēto stipendiju  
2.1.21. Stipendijas personām, kuras mācās izglītības iestādē vai studē, līdz minimālās mēneša darba algas apmēram*  
2.1.22. Studējošā kredīts*  
2.1.23. Atlīdzība par asins vai asins komponentu ziedošanu*  
2.1.24. Pašvaldības iepriekš izmaksātie sociālās palīdzības pabalsti un pašvaldību brīvprātīgo iniciatīvu pabalsti iedzīvotājiem*  
2.1.25. Citas personas sniegtais materiālais atbalsts konkrētam mērķim (piemēram, mācību maksai, transporta izmaksām, kredīta samaksai)**  
2.1.26. Citi regulārie ienākumi  
2.2. Ienākumi, kurus norāda par pēdējiem pilniem 12 kalendāra mēnešiem pirms iesnieguma iesniegšanas  
2.2.1. Ienākumi no kapitāla, tai skaitā no kapitāla pieauguma  
2.2.2. Ienākumi no sava īpašuma atsavināšanas  
2.2.2.1 Ienākuma daļa no sava īpašuma atsavināšanas, kas izlietota vienīgā mājokļa iegādei*  
2.2.3. Tiešie maksājumi lauksaimniekiem un atbalsts lauku attīstībai, tai skaitā kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem  
2.2.4. Ienākumi no vērtspapīriem (akcijas, obligācijas, vekseļi, valsts parādzīmes, privatizācijas sertifikāti)  
2.2.5. Ienākumi no autoratlīdzības  
2.2.6. Kompensācija kriminālprocesā cietušai personai*  
2.2.7. Uz tiesas sprieduma pamata vai saskaņā ar notariālā akta veidā noslēgtu vienošanos piespriesta kompensācija saistībā ar laulības šķiršanu par otro nekustamo īpašumu un ekskluzīvām precēm, izņemot kompensāciju par kopīgās mantas sadali  
2.2.8. Kompensācijas (uz tiesas nolēmuma vai iestādes lēmuma pamata), kas saistītas ar darba vai dienesta attiecībām vai to pārtraukšanu  
2.2.8.1 Papildu izdevumu kompensācija saistībā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību*  
2.2.9. Darbā nodarītā kaitējuma atlīdzība (darba devēja vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātā atlīdzība, ja tā pārņēmusi darba devēja saistības)  
2.2.10. Loteriju, izložu un azartspēļu laimesti  
2.2.11. Ātrā kredīta aizdevums  
2.2.11.1 Kredīta pamatsumma un procentu maksājumi vienīgā mājokļa iegādei*  
2.2.12. Pārmaksātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas ir atmaksātas  
2.2.13. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksa saskaņā ar gada ienākumu deklarāciju*  
2.2.14. Citi ienākumi, izņemot regulārus ienākumus  

Piezīmes.

1. * Neņem vērā ienākumus atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36. panta pirmās daļas 1. punktam.

2. ** Izvērtējot var uzskatīt par pieļaujamo uzkrājumu.

3. Personas naudas līdzekļu uzkrājumi un vērstpapīri

3.1. Skaidras naudas līdzekļu uzkrājumi pārskata perioda beigās

Avots

Valūta

Summa

     
     

3.2. Naudas līdzekļu uzkrājumi kredītiestāžu maksājumu kontos vai pasta norēķinu sistēmā, piederošie vērstpapīri (akcijas, obligācijas, vekseļi, valsts parādzīmes, privatizācijas sertifikāti) pārskata perioda beigās

Avots

Veids

Summa/vērtība

     
     

4. Personai piederošie nekustamie īpašumi

Nekustamā īpašuma veids

Nekustamā īpašuma platība

Īpašuma adrese

     
     

5. Personai piederošie transportlīdzekļi

Veids, marka

Izlaides gads, pēdējais tehniskās apskates datums

   
   

6. (Svītrots ar MK 01.04.2021. noteikumiem Nr. 206)

7. (Svītrots ar MK 01.04.2021. noteikumiem Nr. 206)

Pielikumā pievienoju šādus dokumentus

___________________________________________________________

___________________________________________________________

___________________________________________________________

Iesniedzējs***    
 

(vārds, uzvārds, paraksts)

 
     
     

(datums)

   

Piezīmes.

1. *** Iesniedzējs var neparakstīt deklarāciju, ja tā iesniegta, izmantojot vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu (www.latvija.lv).

2. Deklarācijā esošā informācija ir konfidenciāla un uz to attiecināmas likuma "Par sociālo drošību" 16. pantā minētās prasības.

Labklājības ministre R. Petraviča
3. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 17. decembra
noteikumiem Nr. 809
Mājokļa pabalsta aprēķināšanai izmantojamās izdevumu pozīciju minimālās normas

Aprēķinot mājokļa pabalstu, izmanto šādas izdevumu pozīciju minimālās normas:

1. Mājokļa platība, kuru ņem vērā, apmaksājot izdevumus par dzīvojamo telpu īri, dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apkuri:

1.1. no mājokļa kopējās platības – 32 m2 vienai personai mājsaimniecībā un 18 m2 – katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;

1.2. visu mājokļa platību, ja:

1.2.1. tas ir vienistabas mājoklis vai istaba kopīpašnieku mājoklī;

1.2.2. divistabu mājoklī dzīvo un dzīvesvietu deklarējusi viena vai vairākas personas, kurām noteikta I vai II grupas invaliditāte, vai viena vai vairākas personas, kuras sasniegušas valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu.

2. Dzīvojamo telpu īre un apsaimniekošana saskaņā ar noslēgtā īres līguma nosacījumiem vai komunālo maksājumu rēķinā norādīto summu mēnesī (nepārsniedzot šā pielikuma 1.1. vai 1.2. apakšpunktā norādītās normas), bet ne vairāk kā 5 euro par 1 m2, ja pašvaldības dome nav noteikusi atšķirīgu summu.

3. Ja mājoklis, kura lietošanas izdevumu segšanai tiek pieprasīts mājokļa pabalsts, ir kādas no personām mājsaimniecībā atsevišķi dzīvojoša taisnās līnijas radinieka vai laulātā īpašumā vai lietošanā un starp iesniedzēju vai kādu no personām mājsaimniecībā un mājokļa īpašnieku ir noslēgts īres vai apakšīres līgums, aprēķinot mājokļa pabalstu, netiek ņemta vērā šā pielikuma 2. punktā noteiktā īres maksa.

4. Izdevumi par gāzi atbilstoši skaitītāju rādījumiem, tai skaitā fiksētā maksa mājsaimniecībai, bet ne vairāk kā:

4.1. mājoklī ar gāzes plīti – 6 m3 izmaksas mēnesī vienai personai mājsaimniecībā un 3 m3 izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai mājsaimniecībā;

4.2. mājoklī, kur karsto ūdeni iegūst, izmantojot gāzi, papildus šā pielikuma 4.1. apakšpunktā noteiktajām normām – 3 m3 izmaksas mēnesī katrai personai mājsaimniecībā;

4.3. mājoklī, kur apkuri nodrošina ar gāzi, – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 0,95 euro par mājokļa 1 m2 mēnesī papildus šā pielikuma 4.1. un 4.2. apakšpunktā noteiktajām normām.

5. Izdevumi par elektroenerģiju – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, ietverot sistēmas pakalpojumus, obligātā iepirkuma komponenti (OIK) un pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet ne vairāk kā:

5.1. 100 kWh izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībā un 30 kWh izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai mājsaimniecībā, bet ne vairāk kā 200 kWh izmaksas mēnesī vairāku personu mājsaimniecībai;

5.2. ja mājoklī ir stacionārā elektriskā plīts – 150 kWh izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībai, bet ne vairāk kā 250 kWh izmaksas mēnesī vairāku personu mājsaimniecībai;

5.3. mājoklī, kur karsto ūdeni iegūst, izmantojot elektroenerģiju, – papildus šā pielikuma 5.1. vai 5.2. apakšpunktā noteiktajām normām 50 kWh izmaksas mēnesī vienas personas mājsaimniecībai, bet ne vairāk kā 120 kWh izmaksas mēnesī vairāku personu mājsaimniecībai;

5.4. mājoklī, kur apkuri nodrošina ar elektroenerģiju, – izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 0,95 euro par mājokļa 1 m2 sešus mēnešus gadā (apkures sezonā) papildus šā pielikuma 5.1., 5.2. un 5.3. apakšpunktā noteiktajām normām.

6. Izdevumi par auksto ūdeni, kanalizāciju un karsto ūdeni atbilstoši īres vai apsaimniekošanas izdevumu vai komunālo maksājumu kvītī norādītajai summai vai, ja mājoklī ir ūdens skaitītāji, izmaksas atbilstoši ūdens skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 6 m3 izmaksas mēnesī vienai personai mājsaimniecībā, no kurām ne vairāk kā 3 m3 – karstā ūdens izmaksas mēnesī vienai personai.

7. Izdevumi individuālas apkures nodrošināšanai mājoklī ar cieto kurināmo (piemēram, malka, ogles, briketes, granulas):

7.1. atbilstoši izdevumus apliecinošajā dokumentā norādītajai summai, bet ne vairāk kā 6 euro par mājokļa 1 m2 (nepārsniedzot šā pielikuma 1. punktā norādītās normas) kalendāra gadā;

7.2. mājokļa pabalsta aprēķinā kopējo cietā kurināmā iegādes izmaksu summu iekļauj viena mēneša mājsaimniecības izdevumos.

8. Par citiem pakalpojumiem, izņemot izdevumus par autostāvvietas izmantošanu un apsardzes pakalpojumiem:

8.1. atbilstoši īres vai apsaimniekošanas izdevumu vai komunālo maksājumu kvītī norādītajai summai mēnesī par citiem ar dzīvokļa apsaimniekošanu saistītajiem izdevumiem (tai skaitā atkritumu izvešana, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu veikšana, zemes nomas maksa, nekustamā īpašuma nodokļa samaksa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ņemot vērā personai noteiktos nodokļa atvieglojumus, izdevumi par mājokļa apdrošināšanu, asenizācijas pakalpojumi);

8.2. par viena ūdens skaitītāja uzstādīšanu vai pārbaudi – līdz 15 euro, bet ne vairāk, kā norādīts izdevumus apliecinošajā dokumentā;

8.3. par gāzes balonu ar tilpumu ne vairāk kā 50 litri – iegādes izmaksas summa reizi sešos mēnešos vienas personas mājsaimniecībai un ne vairāk kā reizi trijos mēnešos vairāku personu mājsaimniecībai;

8.4. par telekomunikāciju un interneta lietošanu – līdz 20 euro mājsaimniecībai mēnesī, bet ne vairāk, kā norādīts pakalpojumu sniedzēja rēķinā.

Labklājības ministre R. Petraviča
08.04.2021