Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 13.08.2020. - 30.09.2021. / Vēsturiskā
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Talsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 23

Talsos 2018. gada 28. jūnijā (prot. Nr. 15, 5. p., lēmums Nr. 235)
Pabalsti bērnu izglītības procesa nodrošināšanai
Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"
43. panta trešo daļu un Sociālo pakalpojumu un
sociālās palīdzības likuma
35. panta trešo un ceturto daļu
I. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI

1. Noteikumi nosaka Talsu novada pašvaldības (turpmāk tekstā – pašvaldība) pabalstu veidus, apmēru, pieprasīšanas un piešķiršanas kārtību bērnu izglītības procesa nodrošināšanai.

2. Saistošajos noteikumos paredzētos pabalstus tiesības saņemt ģimenēm (personām), kuru deklarētā pamatdzīvesvieta ir Talsu novada administratīvā teritorija.

3. Talsu novada sociālā dienesta (turpmāk tekstā – Sociālais dienests) sociālā darba speciālists un ģimene (persona) vienojas par pabalsta izmaksas veidu.

4. Sociālais dienests lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pabalstu pieņem 10 darba dienu laikā no dienas, kad saņemts iesniegums un visi nepieciešamie dokumenti.

5. Ja ģimenei (personai) nav tiesības uz pieprasīto pabalstu, Sociālais dienests atsaka pabalsta piešķiršanu, lēmumā norādot atteikuma pamatojumu, lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

6. Šo noteikumu noteiktajā kārtībā un apmērā ir tiesības saņemt šādus pabalstus:

6.1. trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm (personai):

6.1.1. vienreizēju pabalstu individuālo mācību piederumu iegādei;

6.1.2. pabalstu bērnu ēdināšanas izdevumu apmaksai;

6.1.3. pabalstu profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem;

6.2. neizvērtējot ģimenes materiālo situāciju:

6.2.1. pabalstu bērnu ēdināšanas izdevumu apmaksai atsevišķos gadījumos;

6.2.2. pabalstu transporta izdevumu segšanai bērniem ar īpašām vajadzībām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un personām ar invaliditāti līdz 24 gadu vecumam;

6.2.3. Vienreizējs pabalsts individuālo mācību piederumu iegādei.

(Grozīts ar Talsu novada domes 30.07.2020. saistošajiem noteikumiem Nr. 16)

II. VIENREIZĒJS PABALSTS INDIVIDUĀLO MĀCĪBU PIEDERUMU IEGĀDEI

7. Pabalsts tiek piešķirts:

7.1. trūcīgām ģimenēm (personām), kuru bērni uzsāk vai turpina apgūt obligāto izglītību atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam;

7.2. maznodrošinātām ģimenēm (personām), kuru bērni uzsāk vai turpina apgūt obligāto izglītību atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam.

(Talsu novada domes 30.07.2020. saistošo noteikumu Nr. 16 redakcijā)

8. Pabalsta saņemšanai Sociālajā dienestā jāiesniedz iesniegums un pirkuma apliecinoši dokumenti par izglītības procesam nepieciešamo preču iegādi.

(Grozīts ar Talsu novada domes 13.09.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 32)

9. Pabalstu piešķir reizi gadā.

10. Pabalstu pieprasa no attiecīgā gada 1. jūnija līdz 30. septembrim.

11. Pabalsta apmērs – 50,00 euro vienam bērnam. Ja izglītojamais netiek pārcelts nākamajā klasē, pabalstu piešķir 50 % apmērā.

(Talsu novada domes 30.07.2020. saistošo noteikumu Nr. 16 redakcijā)

III. PABALSTS BĒRNU ĒDINĀŠANAS IZDEVUMU APMAKSAI

12. Pabalstu piešķir trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm (personām), kuru ikdienas aizgādībā esošs bērns apmeklē pirmsskolas izglītības vai vispārējās izglītības iestādi, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, līdz dienai, kad aizgādībā esošā persona sasniedz 24 gadu vecumu, un kuru ēdināšanas izdevumus neapmaksā valsts vai pašvaldība.

(Talsu novada domes 13.09.2018. saistošo noteikumu Nr. 32 redakcijā)

13. Pabalsta saņemšanai Sociālajā dienestā jāiesniedz iesniegums.

14. Pabalsts tiek piešķirts par periodu, kamēr spēkā ir Sociālā dienesta lēmums par ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusam.

15. Pabalsts tiek piešķirts katru mēnesi mācību gada laikā, ja tiek apmeklēta vispārējās izglītības iestāde, un par katru mēnesi kalendārā gada laikā, ja tiek apmeklēta pirmsskolas izglītības iestāde, saskaņā ar ēdināšanas pakalpojumu sniedzēja, kurš atrodas izglītības iestādē, izsniegtu personalizētu maksājumu uzdevumu vai maksājumu izdevumus apliecinošiem dokumentiem vai ēdināšanas pakalpojuma sniedzēja izsniegtu rēķinu un pakalpojumu saņēmēju sarakstu.

16. Pabalsta apmērs izglītības iestādēs, kurās ēdināšanas pakalpojumu nodrošina pašvaldība, tiek noteikts atbilstoši Talsu novada domes apstiprinātajam vienas dienas ēdināšanas izcenojumam.

Pabalsta apmērs ēdināšanai izglītības iestādēs, kurās ēdināšanas pakalpojumu nodrošina ārpakalpojuma sniedzējs, tiek noteikts Sociālā dienesta un ārpakalpojuma sniedzēja savstarpēji noslēgtā līguma cenas apmērā.

(Talsu novada domes 12.09.2019. saistošo noteikumu Nr. 26 redakcijā)

17. Bērniem, kuri apmeklē citu pašvaldību pirmsskolas izglītības vai vispārējās izglītības iestādes, pabalstu ēdināšanas izdevumu apmaksai nosaka saskaņā ar 14. punktu.

IV. PABALSTS PROFESIONĀLO IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU AUDZĒKŅIEM

18. Pabalsts tiek piešķirts trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm (personām), kuru ikdienas aizgādībā esošs bērns vai persona līdz 24 gadu vecumam apgūst mācības profesionālajā izglītības iestādē.

19. Pabalsts tiek piešķirts profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem, kuru vidējā mēneša atzīme nav mazāka par 6 ballēm un nav konstatēti neattaisnoti kavējumi.

20. Pabalsta saņemšanai Sociālajā dienestā jāiesniedz iesniegums. Reizi mēnesī jāiesniedz izziņa no izglītības iestādes par sekmēm un apmeklētību.

21. Pabalsta apmērs – 22,00 euro mēnesī vienam audzēknim.

V. PABALSTS BĒRNU ĒDINĀŠANAS IZDEVUMU APMAKSAI UN VIENREIZĒJS PABALSTS INDIVIDUĀLO MĀCĪBU PIEDERUMU IEGĀDEI ATSEVIŠĶOS GADĪJUMOS

(Nodaļas nosaukums Talsu novada domes 30.07.2020. saistošo noteikumu Nr. 16 redakcijā)

22. Pabalsts bērnu ēdināšanas izdevumu apmaksai tiek piešķirts ģimenēm (personām), kuru ikdienas aizgādībā ir bērns vai atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam persona līdz 24 gadu vecumam:

22.1. kuram ir noteikta invaliditāte un kurš apmeklē pirmsskolas izglītības vai vispārējās izglītības iestādi, un kuru ēdināšanas izdevumus neapmaksā valsts vai pašvaldība;

22.2. kuram ir noteikti šo noteikumu pielikumā "Izglītojamo pamatdiagnozes vai kritēriji" minētie veselības traucējumi vai funkcionēšanas ierobežojumi un kurš apmeklē pirmsskolas izglītības vai vispārējās izglītības iestādi, un kuru ēdināšanas izdevumus neapmaksā valsts vai pašvaldība;

22.3. pēc sociālā darbinieka izvērtējuma, ja ģimenē ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi.

(Talsu novada domes 13.09.2018. saistošo noteikumu Nr. 32 redakcijā, kas grozīta ar 30.07.2020. saistošajiem noteikumiem Nr. 16)

23. 22.2. apakšpunktā minētajā gadījumā jāiesniedz šo noteikumu 1. pielikumā minēto speciālistu atzinums, ja šāda informācija nav Sociālā dienesta rīcībā.

24. Pabalsts bērnu ēdināšanas izdevumu apmaksai tiek piešķirts katru mēnesi mācību gada laikā, ja tiek apmeklēta vispārējās izglītības iestāde, un par katru mēnesi kalendārā gada laikā, ja tiek apmeklēta pirmsskolas izglītības iestāde, saskaņā ar ēdināšanas pakalpojumu sniedzēja, kurš atrodas izglītības iestādē, izsniegtu personalizētu maksājumu uzdevumu vai maksājumu izdevumus apliecinošiem dokumentiem vai ēdināšanas pakalpojuma sniedzēja izsniegtu rēķinu un pakalpojumu saņēmēju sarakstu.

(Talsu novada domes 30.07.2020. saistošo noteikumu Nr. 16 redakcijā)

25. Pabalsta apmērs izglītības iestādēs, kurās ēdināšanas pakalpojumu nodrošina pašvaldība, tiek noteikts atbilstoši Talsu novada domes apstiprinātajam vienas dienas ēdināšanas izcenojumam.

Pabalsta apmērs ēdināšanai izglītības iestādēs, kurās ēdināšanas pakalpojumu nodrošina ārpakalpojuma sniedzējs, tiek noteikts Sociālā dienesta un ārpakalpojuma sniedzēja savstarpēji noslēgtā līguma cenas apmērā.

(Talsu novada domes 12.09.2019. saistošo noteikumu Nr. 26 redakcijā)

25.1 Vienreizējs pabalsts individuālo mācību piederumu iegādei tiek piešķirts bērnam ar invaliditāti vai bērnam ar funkcionāliem traucējumiem atbilstoši šo saistošo noteikumu pielikumam.

(Talsu novada domes 30.07.2020. saistošo noteikumu Nr. 16 redakcijā)

25.2 Bērnam ar funkcionāliem traucējumiem jāiesniedz šo noteikumu pielikumā minēto speciālistu atzinums, ja šāda informācija nav Sociālā dienesta rīcībā.

(Talsu novada domes 30.07.2020. saistošo noteikumu Nr. 16 redakcijā)

25.3 Pabalsta saņemšanai Sociālajā dienestā jāiesniedz iesniegums un pirkumu apliecinoši dokumenti par izglītības procesam nepieciešamo preču iegādi.

(Talsu novada domes 30.07.2020. saistošo noteikumu Nr. 16 redakcijā)

25.4 Pabalstu piešķir reizi gadā.

(Talsu novada domes 30.07.2020. saistošo noteikumu Nr. 16 redakcijā)

25.5 Pabalstu pieprasa no attiecīgā gada 1. jūnija līdz 30. septembrim.

(Talsu novada domes 30.07.2020. saistošo noteikumu Nr. 16 redakcijā)

25.6 Pabalsta apmērs – 50,00 euro vienam bērnam. Ja izglītojamais netiek pārcelts nākamajā klasē, pabalstu piešķir 50 % apmērā.

(Talsu novada domes 30.07.2020. saistošo noteikumu Nr. 16 redakcijā)

VI. PABALSTS TRANSPORTA IZDEVUMU SEGŠANAI BĒRNIEM AR ĪPAŠĀM VAJADZĪBĀM – BĒRNIEM AR FUNKCIONĀLIEM TRAUCĒJUMIEM UN PERSONĀM AR INVALIDITĀTI LĪDZ 24 GADU VECUMAM

26. Pabalstu piešķir nokļūšanai līdz tuvākajai obligātās izglītības iestādei vai iestādei ar speciālām profesionālās izglītības programmām, kur var nodrošināt veselības stāvoklim atbilstošu izglītības programmu, gadījumos, kad pašvaldība vai Sociālais dienests nevar personai nodrošināt atbilstošu transporta pakalpojumu.

27. Pabalsta apmērs noteikts atbilstoši pieprasītajā čekā vai kvītī norādītajai summai transporta izdevumu segšanai, bet nepārsniedzot 100,00 euro mēnesī vienai personai.

28. Pabalsta saņemšanai Sociālajā dienestā jāiesniedz iesniegums, ģimenes ārsta atzinums, kurā ir pamatota nepieciešamība izmantot specializēto autotransportu, izziņa no izglītības iestādes par apmeklējuma biežumu.

29. Pabalstu piešķir reizi mēnesī mācību gada laikā, pamatojoties uz Sociālā dienesta lēmumu.

VII. LĒMUMA PAZIŅOŠANAS, APSTRĪDĒŠANAS UN PĀRSŪDZĒŠANAS KĀRTĪBA

30. Par pieņemto lēmumu Sociālais dienests ģimeni (personu) informē rakstveidā Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.

31. Sociālā dienesta lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pabalstu var apstrīdēt Talsu novada Domē. Talsu novada Domes lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

VIII. NOSLĒGUMA JAUTĀJUMI

32. Atzīt par spēku zaudējušiem Talsu novada domes 2009. gada 10. septembra saistošos noteikumus Nr. 48 "Par sociālo palīdzību Talsu novadā".

Talsu novada domes priekšsēdētāja 1. vietnieks D. Karols
Pielikums
Talsu novada domes
28.06.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 23
"Pabalsti bērnu izglītības procesa nodrošināšanai"
Izglītojamo pamatdiagnozes vai kritēriji
Nr.p.k.Izglītojamo veselības traucējumu veidsIzglītojamo pamatdiagnozes vai kritērijiNosacījumi
speciālista atzinumsspeciālista atzinuma derīguma termiņš
12345
1.Izglītojamiem ar redzes traucējumiem.1.1. Bērna redzes asums ar korekciju (brilles vai kontaktlēcas) labāk redzošajā acī ir robežās no 0 līdz 0,3, ņemot vērā arī citu redzes funkciju stāvokli (redzes lauka ierobežojumu līdz 20o, redzes asumu tuvumā, nepieciešamību lietot speciālus korekcijas līdzekļus, piemēram, lupas, teleskopiskās brilles) un patoloģiskā procesa formu un dinamiku, kā arī progresējošas acu slimības:

1.1.1. adhezīva leikoma (H17.0);

1.1.2. cita veida radzenes rētas un apduļķojumi (H17.8);

1.1.3. radzenes deģenerācija (H18.4);

1.1.4. bērnu, jauniešu katarakta (H26.0);

1.1.5. traumatiska katarakta (H26.1);

1.1.6. sekundāra katarakta (H26.4);

1.1.7. afakija (H27.0);

1.1.8. tīklenes atslāņošanās ar plīsumu (H33.0);

1.1.9. tīklenes plīsumi bez atslāņošanās (H33.3);

1.1.10. dzeltenā plankuma un acs mugurējā pola deģenerācija (H35.3);

1.1.11. primāra atvērta leņķa glaukoma (H40.1);

1.1.12. primāra slēgta leņķa glaukoma (H40.2);

1.1.13. sekundāra glaukoma acs traumas dēļ (H40.3);

1.1.14. deģeneratīva miopija (H44.2);

1.1.15. redzes nerva atrofija (H47.2);

1.1.16. hipermetropija (H52.0) un ambliopija (H53.0);**

1.1.17. miopija (H52.1) un ambliopija (H53.0);**

1.1.18. astigmātisms (H52.2) un ambliopija (H53.0);**

1.1.19. abu acu aklums (H54.0);

1.1.20. vienas acs aklums, vājredzība otrā acī (H54.1);

1.1.21. abu acu vājredzība (H54.2);

1.1.22. nistagms un citas neregulāras acs kustības (H55);

1.1.23. iepriekš neminētas citas retas acu saslimšanas, kas izraisījušas aklumu vai vājredzību;

1.2. Šķielēšanaa (H49; H50) un ambliopija (H53.0);**

1.3. Starpība starp redzi labāk redzošajā acī un ambliopajā acī 70 % un vairāk**

Šā pielikuma 1.1. un 1.2. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis oftalmologsĀrstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas
2.Izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem.2.1. Nedzirdīgie izglītojamie:

2.1.1. izteikti smagas pakāpes sensorineirāla vājdzirdība (5. pakāpe), ja nav verbālās valodas attīstības;

2.1.2. smagas pakāpes sensorineirāla vājdzirdība (4. pakāpe), ja nav verbālās valodas attīstības;

2.1.3. izglītojamie ar kohleāriem implantiem vai dzirdes aparātiem bez dinamikas verbālās valodas attīstībā;

2.2. Vājdzirdīgie izglītojamie:

2.2.1. jebkuras pakāpes (1., 2., 3., 4., 5.) sensorineirāla vājdzirdība bez pietiekamas verbālas valodas attīstības dinamikas;

2.2.2. izglītojamie ar kohleāriem implantiem vai dzirdes aparātiem bez pietiekamas dinamikas verbālās valodas attīstībā

Šā pielikuma 2.1. un 2.2. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis otorinolaringologs, audiologs un audiologopēds vai logopēds, kā arī psihologs, savukārt izglītojamiem ar centrālās nervu sistēmas saslimšanām – arī bērnu neirologs vai neirologsĀrstu un speciālistu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas.

Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms iesniegšanas

3.Izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem.3.1. Iedzimtas balsta un kustības sistēmas kroplības un deformācijas, ņemot vērā arī patoloģiskā procesa formu un dinamiku:

3.1.1. iedzimts gūžas locītavas izmežģījums (Q65.0–Q65.1);

3.1.2. iedzimtas pēdas deformācijas (Q66.0–Q66.8);

3.1.3. iedzimtas mugurkaulāja un krūšu kurvja deformācijas (Q67.5–Q67.8);

3.1.4. iedzimtas augšējo un apakšējo ekstremitāšu deformācijas (Q71.0–Q76.9);

3.1.5. osteohondrodisplāzijas ar stobrkaula un mugurkaulāja augšanas traucējumiem (Q77–Q78.9);

3.2. Iegūtas saslimšanas ar kustību un balsta orgānu funkcijas traucējumiem:

3.2.1. iekaisīgas poliartropātijas (M03.6; M05.0–M05.9; M08.0–M08.9; M30–M36.8);

3.2.2. deformējošas dorsopātijas (M41.0–M43.9);

3.2.3. hematogēna osteomielīta sekas ar kaula augšanas un locītavu funkciju traucējumiem (M86.0–M86.9);

3.2.4. hondropātijas (M91–M94);

3.3. Ārējās iedarbības sekas ar kustību un balsta orgānu funkcijas traucējumiem:

3.3.1. mugurkaulāja lūzuma sekas (T91.1);

3.3.2. krūšu kaula un iegurņa kaulu lūzuma sekas (T91.2);

3.3.3. augšējo ekstremitāšu bojājuma sekas (T92–T92.9);

3.3.4. apakšējo ekstremitāšu bojājuma sekas (T93.1–T93.9);

3.3.5. termiska un ķīmiska apdeguma sekas (T95.0–T95.9);

3.4. Neiroloģiskie slimnieki ar fiziskās attīstības traucējumiem:

3.4.1. neiromuskulāras slimības (G70–G73);

3.4.2. cerebrālā trieka un citi paralītiski sindromi (G80–G83)

Šā pielikuma 3.1., 3.2. un 3.3. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis ortopēds, reimatologs, traumatologs vai bērnu ķirurgs vai ķirurgs.

Šā pielikuma 3.4.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu neirologs vai neirologs.

Ja komisija ir atkārtota, nepieciešams rehabilitācijas procesa dinamikas izvērtējums

Ārstu un speciālistu atzinumam jābūt pierādītam ar radioloģiskās (apstiprina radiologs), funkcionālās vai citas objektīvas izmeklēšanas metodes atzinumu, un tam jābūt izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas
4.Izglītojamiem ar somatiskajām saslimšanām.4.1. Tuberkuloze:

4.1.1. plaušu tuberkuloze (A15.0–A15.1):

• pierādīta bakterioloģiski un histoloģiski;

• nav pierādīta bakterioloģiski un histoloģiski, bet ir pierādīta klīniski un radioloģiski (A 16.0);

4.1.2. intratorakālo limfmezglu tuberkuloze (A16.3), bakterioloģiski pierādīta (A15.4);

4.1.3. tuberkulozs pleirīts (A15.6);

4.1.4. tuberkulozes primārkomplekss (A16.7);

4.1.5. CNS un smadzeņu apvalku tuberkuloze (meningīti) (A 17.0);

4.1.6. nieru tuberkuloze (A18.1);

4.1.7. perifēro limfmezglu tuberkuloze (A18.2);

4.1.8. ādas tuberkuloze (A18.4);

4.1.9. miliārā tuberkuloze (A19);

4.1.10. kontakts ar aktīvu tuberkulozes slimnieku ģimenē (Z 20.1);*

4.2. Nespecifiskas plaušu slimības:

4.2.1. bronhiālā astma (J45.0) – vidēji smaga vai smaga persistējoša astmas gaita; eksogēna alerģiska astma, alerģisks rinīts ar bronhiālo astmu, siena drudzis (polinoze) ar bronhiālo astmu;

4.2.2. bronhīts ar obstrukcijas sindromu (recidivējošs) (J44);

4.2.3. vienkāršs hronisks bronhīts (J41.0);

4.2.4. neprecizēts hronisks bronhīts (J42);*

4.2.5. bronhektātiskā slimība (J47);

4.2.6. mukoviscidoze – viegla un vidēji smaga gaita (E84.0–E84.9);

4.2.7. atkārtotas pneimonijas (J12–J15);

4.2.8. stāvoklis pēc smagas pleiropneimonijas vai abscidējošas pneimonijas;

4.2.9. stāvoklis pēc plaušu operācijas;

4.2.10. siena drudzis (polinoze);

4.3. Gremošanas traucējumi:

4.3.1. kardijas trūce ar gastroezofageāla refluksa slimību (K21);

4.3.2. gastrīts un duodenīts (K29);*

4.3.3. kuņģa čūla (K25) remisijas fāzē, akūtas erozijas;*

4.3.4. divpadsmitpirkstu zarnas čūla (K26) remisijas fāzē, akūtas erozijas;*

4.3.5. neinfekciozs gastroenterīts un kolīts (K52);*

4.3.6. aizcietējumi (K59);*

4.3.7. kairināta resnā zarna (K58);

4.3.8. funkcionālas caurejas (K59.1);

4.3.9. precizētas žultspūšļa slimības (K82.8);

4.3.10. celiakija (K90);

4.3.11. Krona slimība (K50) un čūlainais kolīts (K51) stabilas remisijas fāzē;

4.3.12. aizkuņģa dziedzera eksorkrīnās disfunkcijas (K86.1);

4.4. Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības:

4.4.1. iedzimta hipotireoze (E03);

4.4.2. insulīnatkarīgs cukura diabēts (E10);

4.4.3. insulīnneatkarīgs cukura diabēts (E11);

4.4.4. panhipopituitārisms (E23.0);

4.4.5. hroniska virsnieru mazspēja (gan E25, gan E257);

4.4.6. D vitamīnrezistents rahīts (E83.3);

4.4.7. Prādera–Villija sindroms (Q87.1);

4.4.8. Tērnera sindroms (Q96)

Šā pielikuma 4.1. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis ftiziatrs.

Šā pielikuma 4.2.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis alergologs vai pneimonologs.

Šā pielikuma 4.3. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis gastroenterologs.

Šā pielikuma 4.4. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis endokrinologs

Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā trīs mēnešus pirms iesniegšanas
5.Izglītojamiem ar valodas traucējumiem.5.1. Valodas sistēmas nepietiekama attīstība,
I–II pakāpe;

5.2. Valodas sistēmas nepietiekama attīstība,
III pakāpe;**

5.3. Fonētiski fonemātiski traucējumi;**

5.4. Skaņu izrunas traucējumi;**

5.5. Rakstīšanas traucējumi vai disgrāfija;

5.6. Izteikti lasīšanas traucējumi vai disleksija;

5.7. Izglītojamais ar kohleāro implantu vai dzirdes aparātu, ja iespējams panākt valodas attīstību;

5.8. Specifiski runas artikulācijas traucējumi (F80.0);

5.9. Ekspresīvās valodas traucējumi (F80.1);

5.10. Receptīvās valodas traucējumi (F80.2);

5.11. Iegūta afāzija ar epilepsiju (F80.3);

5.12. Citi runas un valodas attīstības traucējumi (F80.8);

5.13. Neprecizēti runas un valodas traucējumi (F80.9);**

5.14. Stostīšanās (F98.5);

5.15. Specifiski lasīšanas traucējumi (F81.0);

5.16. Specifiski pareizrakstības traucējumi (F81.1);

5.17. Afāzija (R47.0);

5.18. Dizartrija (R47.1);

5.19. Iedzimtas šķeltnes (Q35–Q 38)

Šā pielikuma 5.1.–5.4. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis logopēds.

Šā pielikuma 5.5. un 5.6. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis izglītības vai klīniskais psihologs vai logopēds.

Šā pielikuma 5.7.apakšpunktā minēto kritēriju izvērtējis un pamatojis otorinolaringologs un audiologs, kā arī audiologopēds vai logopēds.

Šā pielikuma 5.7.–5.15.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai psihiatrs.

Šā pielikuma 5.16. un 5.17.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu neirologs vai neirologs.

Šā pielikuma 5.18. un 5.19.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis ķirurgs

Ārstu un speciālistu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā trīs mēnešus pirms iesniegšanas.

Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms iesniegšanas

6.Izglītojamiem ar jauktiem attīstības traucējumiem.6.1. Zems kopējo intelektuālo spēju attīstības līmenis (zemāks par vecumposma vidējiem rādītājiem, bet nesasniedz garīgās atpalicības robežu);

6.2. Kavēta attīstība kādā funkcionālā jomā: uztvere, valodas sapratne un motoriskās funkcijas;

6.3. Kavēta attīstība, kas radusies sociālās deprivācijas rezultātā;

6.4. Specifiski mācīšanās traucējumi;

6.5. Vizuāli telpisko spēju traucējumi;

6.6. Verbāli loģisko spēju traucējumi;

6.7. Jaukti mācīšanās iemaņu traucējumi (F81.3);

6.8. Specifiski motorisko funkciju attīstības traucējumi (F82);

6.9. Viegli kognitīvi traucējumi (F06.7);

6.10. Jaukti specifiski attīstības traucējumi (F83);

6.11. Neprecizēti mācīšanās iemaņu attīstības traucējumi (F81.9);

6.12. Bērnības autisms (F84.0) vai atipisks autisms (F84.1), vai Aspergera sindroms (F84.5), ja intelektuālo spēju attīstības līmenis atbilst vecuma vidējai vai zemākajai normai (nesasniedzot garīgās atpalicības robežu)

Šā pielikuma 6.1.–6.6. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis izglītības vai klīniskais psihologs.

Šā pielikuma 6.7.–6.12. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai psihiatrs

Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā trīs mēnešus pirms iesniegšanas.

Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms iesniegšanas

7.Izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem.7.1. Zems kopējo intelektuālo spēju attīstības līmenis (zemāks par vecumposma vidējiem rādītājiem, bet nesasniedz garīgās atpalicības robežu);

7.2. Specifiski mācīšanās traucējumi;

7.3. Lasīšanas traucējumi vai disleksija;

7.4. Aritmētisko iemaņu mācīšanās traucējumi;

7.5. Izteikti vizuāli telpisko spēju traucējumi;

7.6. Verbāli loģisko spēju traucējumi;

7.7. Izteikti pazemināta kognitīvā produktivitāte;

7.8. Jaukti mācīšanās iemaņu traucējumi (F81.3);

7.9. Specifiski lasīšanas traucējumi (F81.0);

7.10. Specifiski aritmētisko iemaņu traucējumi (F81.2);

7.11. Specifiski motorisko funkciju attīstības traucējumi (F82);

7.12. Jaukti specifiski attīstības traucējumi (F83);

7.13. Bērnības autisms (F84.0) vai atipisks autisms (F84.1), vai Aspergera sindroms (F84.5), ja intelektuālo spēju attīstības līmenis atbilst vecuma vidējai vai zemākajai normai (nesasniedzot garīgās atpalicības robežu);

7.14. Viegli kognitīvi traucējumi (F06.7)

Šā pielikuma 7.1.–7.7. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis izglītības vai klīniskais psihologs.

Šā pielikuma 7.8.–7.14. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai psihiatrs

Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas.

Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms iesniegšanas

8.Izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem.8.1. Psihiski traucējumi, kas rodas smadzeņu bojājuma un disfunkcijas vai somatiskas slimības dēļ (F06.0–F06.6, F06.8):

8.1.1. organiski garastāvokļa traucējumi (F06.3);

8.1.2. organiska trauksme (F06.4);

8.1.3. organiska emocionāla labilitāte (F 06.6);

8.1.4. viegli kognitīvi traucējumi (F06.7);

8.2. Personības un uzvedības traucējumi smadzeņu slimības, bojājuma vai disfunkcijas dēļ (F07.0–F07.8);

8.3. Šizofrēnija, šizotipiskie traucējumi un murgi (F20–F25.8):

8.3.1. šizofrēnija (F20.0–20.8);

8.3.2. šizotipiski traucējumi (F21);

8.3.3. persistējoši murgi (F22.0–F22.8);

8.3.4. akūti un transitoriski psihotiski traucējumi (F23.0–F23.8);

8.3.5. inducēti murgi (F24);

8.3.6. šizoafektīvi traucējumi (F25.0–F25.8); 8.4. Garastāvokļa (afektīvie) traucējumi (F30–F34):

8.4.1. maniakāla epizode (F30.0–F30.8);

8.4.2. bipolāri afektīvi traucējumi (F31.0–F31.8);

8.4.3. depresīva epizode (F32.0–F32.8);

8.4.4. rekurenti depresīvi traucējumi (F33.0–F33.8);

8.4.5. persistējoši garastāvokļa (afektīvi) traucējumi (F34.0–F34.8);

8.5. Neirotiski, ar stresu saistīti un somatoformi traucējumi (F40–F48):

8.5.1. fobiska trauksmainība (F40.0–F40.8);

8.5.2. cita veida trauksme (F41);

8.5.3. obsesīvi kompulsīvi traucējumi (F42);

8.5.4. reakcija uz stresu un adaptācijas traucējumi (F43);

8.5.5. disociatīvi traucējumi (F44.0–F44.8);

8.5.6. somatoformi traucējumi (F45.0–F45.8);

8.5.7. citi neirotiski traucējumi (F48.0–F48.8);

8.6. Uzvedības sindromi, kas saistīti ar fizioloģiskiem traucējumiem un somatiskiem faktoriem (F50, F51):

8.6.1. ēšanas traucējumi (F50.0–F50.9);

8.6.2. neorganiski miega traucējumi (F51.0–F51.9);

8.7. Pervazīvi attīstības traucējumi (F84.0–F84.9);

8.8. Uzvedības un emocionāli traucējumi, kas parasti sākušies bērnībā un pusaudža vecumā (F90–F92, F94, F 95):

8.8.1. hiperkinētiski traucējumi (F90.0–F90.8);

8.8.2. uzvedības traucējumi (F91.0, F91.1, F91.3, F91.8);

8.8.3. jaukti uzvedības un emocionāli traucējumi (F92.0–F92.8);

8.8.4. sociālās funkcionēšanas traucējumi bērnībā vai pusaudža vecumā (F94.0–94.8);

8.8.5. rauste (F95.0– F95.8);

8.9. Citi uzvedības un emociju traucējumi, kas sākušies bērnībā un pusaudža vecumā (F98.0–F98.8);

8.10. Epilepsija (G40) ar personības izmaiņām vai bez tām

Šā pielikuma 8.1.–8.9. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai psihiatrs.

Šā pielikuma 8.10. apakšpunktā minēto kritēriju izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai psihiatrs vai bērnu neirologs vai neirologs

Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā trīs mēnešus pirms iesniegšanas
9.Izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem.9.1. Viegla garīga atpalicība (F70.0);

9.2. Viegla garīga atpalicība ar būtiskām uzvedības pārmaiņām, kam nepieciešama uzmanīšana un ārstēšana (F70.1);

9.3. Bērnības autisms (F84.0), ja izglītojamā intelektuālo spēju attīstības līmenis atbilst vieglas garīgās atpalicības robežām;

9.4. Atipisks autisms (garīga atpalicība ar autiskām iezīmēm) (F84.1);

9.5. Hiperaktīvi traucējumi, kas saistīti ar psihisku atpalicību un stereotipām kustībām (F84.4);

9.6. Šizofrēnija bērna vecumā ar izteiktiem specifiskiem intelekta traucējumiem (F20);

9.7. Epilepsijas izraisīta demence (F02.8 + G40)

Šā pielikuma 9.1.–9.7. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis izglītības vai klīniskais psihologs un bērnu psihiatrs vai psihiatrsĀrstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas.

Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms iesniegšanas

10.Izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem.10.1. Vidēji smaga garīga atpalicība (F71);

10.2. Smaga garīga atpalicība (F72);

10.3. Pervazīvi attīstības traucējumi (F84 ar vidēji smagiem un smagiem intelekta traucējumiem);

10.4. Šizofrēnija bērna vecumā ar izteiktiem vidēji smagiem un smagiem intelekta traucējumiem (F20);

10.5. Epilepsijas izraisīta demence (F02.8 + G40);

10.6. Vairāki smagi attīstības traucējumi

Šā pielikuma 10.1.–10.5. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis izglītības vai klīniskais psihologs un bērnu psihiatrs vai psihiatrs.

Šā pielikuma 10.6. apakšpunktā minēto kritēriju izvērtējuši un pamatojuši divi vai vairāki dažādu specializāciju ārsti

Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas. Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms iesniegšanas

Piezīmes.

1. * Pabalsts tiek piešķirts uz 3 mēnešiem.

2. ** Pabalsts tiek piešķirts uz 1 gadu.

Talsu novada domes priekšsēdētāja 1. vietnieks D. Karols
13.08.2020