Darbības ar dokumentu

1.1.1. adhezīva leikoma (H17.0);

1.1.2. cita veida radzenes rētas un apduļķojumi (H17.8);

1.1.3. radzenes deģenerācija (H18.4);

1.1.4. bērnu, jauniešu katarakta (H26.0);

1.1.5. traumatiska katarakta (H26.1);

1.1.6. sekundāra katarakta (H26.4);

1.1.7. afakija (H27.0);

1.1.8. tīklenes atslāņošanās ar plīsumu (H33.0);

1.1.9. tīklenes plīsumi bez atslāņošanās (H33.3);

1.1.10. dzeltenā plankuma un acs mugurējā pola deģenerācija (H35.3);

1.1.11. primāra atvērta leņķa glaukoma (H40.1);

1.1.12. primāra slēgta leņķa glaukoma (H40.2);

1.1.13. sekundāra glaukoma acs traumas dēļ (H40.3);

1.1.14. deģeneratīva miopija (H44.2);

1.1.15. redzes nerva atrofija (H47.2);

1.1.16. hipermetropija (H52.0) un ambliopija (H53.0);**

1.1.17. miopija (H52.1) un ambliopija (H53.0);**

1.1.18. astigmātisms (H52.2) un ambliopija (H53.0);**

1.1.19. abu acu aklums (H54.0);

1.1.20. vienas acs aklums, vājredzība otrā acī (H54.1);

1.1.21. abu acu vājredzība (H54.2);

1.1.22. nistagms un citas neregulāras acs kustības (H55);

1.1.23. iepriekš neminētas citas retas acu saslimšanas, kas izraisījušas aklumu vai vājredzību;

1.2. Šķielēšanaa (H49; H50) un ambliopija (H53.0);**

1.3. Starpība starp redzi labāk redzošajā acī un ambliopajā acī 70 % un vairāk**

2.1.1. izteikti smagas pakāpes sensorineirāla vājdzirdība (5. pakāpe), ja nav verbālās valodas attīstības;

2.1.2. smagas pakāpes sensorineirāla vājdzirdība (4. pakāpe), ja nav verbālās valodas attīstības;

2.1.3. izglītojamie ar kohleāriem implantiem vai dzirdes aparātiem bez dinamikas verbālās valodas attīstībā;

2.2. Vājdzirdīgie izglītojamie:

2.2.1. jebkuras pakāpes (1., 2., 3., 4., 5.) sensorineirāla vājdzirdība bez pietiekamas verbālas valodas attīstības dinamikas;

2.2.2. izglītojamie ar kohleāriem implantiem vai dzirdes aparātiem bez pietiekamas dinamikas verbālās valodas attīstībā

Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms iesniegšanas

3.1.1. iedzimts gūžas locītavas izmežģījums (Q65.0–Q65.1);

3.1.2. iedzimtas pēdas deformācijas (Q66.0–Q66.8);

3.1.3. iedzimtas mugurkaulāja un krūšu kurvja deformācijas (Q67.5–Q67.8);

3.1.4. iedzimtas augšējo un apakšējo ekstremitāšu deformācijas (Q71.0–Q76.9);

3.1.5. osteohondrodisplāzijas ar stobrkaula un mugurkaulāja augšanas traucējumiem (Q77–Q78.9);

3.2. Iegūtas saslimšanas ar kustību un balsta orgānu funkcijas traucējumiem:

3.2.1. iekaisīgas poliartropātijas (M03.6; M05.0–M05.9; M08.0–M08.9; M30–M36.8);

3.2.2. deformējošas dorsopātijas (M41.0–M43.9);

3.2.3. hematogēna osteomielīta sekas ar kaula augšanas un locītavu funkciju traucējumiem (M86.0–M86.9);

3.2.4. hondropātijas (M91–M94);

3.3. Ārējās iedarbības sekas ar kustību un balsta orgānu funkcijas traucējumiem:

3.3.1. mugurkaulāja lūzuma sekas (T91.1);

3.3.2. krūšu kaula un iegurņa kaulu lūzuma sekas (T91.2);

3.3.3. augšējo ekstremitāšu bojājuma sekas (T92–T92.9);

3.3.4. apakšējo ekstremitāšu bojājuma sekas (T93.1–T93.9);

3.3.5. termiska un ķīmiska apdeguma sekas (T95.0–T95.9);

3.4. Neiroloģiskie slimnieki ar fiziskās attīstības traucējumiem:

3.4.1. neiromuskulāras slimības (G70–G73);

3.4.2. cerebrālā trieka un citi paralītiski sindromi (G80–G83)

Šā pielikuma 3.4.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu neirologs vai neirologs.

Ja komisija ir atkārtota, nepieciešams rehabilitācijas procesa dinamikas izvērtējums

4.1.1. plaušu tuberkuloze (A15.0–A15.1):

• pierādīta bakterioloģiski un histoloģiski;

• nav pierādīta bakterioloģiski un histoloģiski, bet ir pierādīta klīniski un radioloģiski (A 16.0);

4.1.2. intratorakālo limfmezglu tuberkuloze (A16.3), bakterioloģiski pierādīta (A15.4);

4.1.3. tuberkulozs pleirīts (A15.6);

4.1.4. tuberkulozes primārkomplekss (A16.7);

4.1.5. CNS un smadzeņu apvalku tuberkuloze (meningīti) (A 17.0);

4.1.6. nieru tuberkuloze (A18.1);

4.1.7. perifēro limfmezglu tuberkuloze (A18.2);

4.1.8. ādas tuberkuloze (A18.4);

4.1.9. miliārā tuberkuloze (A19);

4.1.10. kontakts ar aktīvu tuberkulozes slimnieku ģimenē (Z 20.1);*

4.2. Nespecifiskas plaušu slimības:

4.2.1. bronhiālā astma (J45.0) – vidēji smaga vai smaga persistējoša astmas gaita; eksogēna alerģiska astma, alerģisks rinīts ar bronhiālo astmu, siena drudzis (polinoze) ar bronhiālo astmu;

4.2.2. bronhīts ar obstrukcijas sindromu (recidivējošs) (J44);

4.2.3. vienkāršs hronisks bronhīts (J41.0);

4.2.4. neprecizēts hronisks bronhīts (J42);*

4.2.5. bronhektātiskā slimība (J47);

4.2.6. mukoviscidoze – viegla un vidēji smaga gaita (E84.0–E84.9);

4.2.7. atkārtotas pneimonijas (J12–J15);

4.2.8. stāvoklis pēc smagas pleiropneimonijas vai abscidējošas pneimonijas;

4.2.9. stāvoklis pēc plaušu operācijas;

4.2.10. siena drudzis (polinoze);

4.3. Gremošanas traucējumi:

4.3.1. kardijas trūce ar gastroezofageāla refluksa slimību (K21);

4.3.2. gastrīts un duodenīts (K29);*

4.3.3. kuņģa čūla (K25) remisijas fāzē, akūtas erozijas;*

4.3.4. divpadsmitpirkstu zarnas čūla (K26) remisijas fāzē, akūtas erozijas;*

4.3.5. neinfekciozs gastroenterīts un kolīts (K52);*

4.3.6. aizcietējumi (K59);*

4.3.7. kairināta resnā zarna (K58);

4.3.8. funkcionālas caurejas (K59.1);

4.3.9. precizētas žultspūšļa slimības (K82.8);

4.3.10. celiakija (K90);

4.3.11. Krona slimība (K50) un čūlainais kolīts (K51) stabilas remisijas fāzē;

4.3.12. aizkuņģa dziedzera eksorkrīnās disfunkcijas (K86.1);

4.4. Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības:

4.4.1. iedzimta hipotireoze (E03);

4.4.2. insulīnatkarīgs cukura diabēts (E10);

4.4.3. insulīnneatkarīgs cukura diabēts (E11);

4.4.4. panhipopituitārisms (E23.0);

4.4.5. hroniska virsnieru mazspēja (gan E25, gan E257);

4.4.6. D vitamīnrezistents rahīts (E83.3);

4.4.7. Prādera–Villija sindroms (Q87.1);

4.4.8. Tērnera sindroms (Q96)

Šā pielikuma 4.2.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis alergologs vai pneimonologs.

Šā pielikuma 4.3. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis gastroenterologs.

Šā pielikuma 4.4. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis endokrinologs

5.2. Valodas sistēmas nepietiekama attīstība,
III pakāpe;**

5.3. Fonētiski fonemātiski traucējumi;**

5.4. Skaņu izrunas traucējumi;**

5.5. Rakstīšanas traucējumi vai disgrāfija;

5.6. Izteikti lasīšanas traucējumi vai disleksija;

5.7. Izglītojamais ar kohleāro implantu vai dzirdes aparātu, ja iespējams panākt valodas attīstību;

5.8. Specifiski runas artikulācijas traucējumi (F80.0);

5.9. Ekspresīvās valodas traucējumi (F80.1);

5.10. Receptīvās valodas traucējumi (F80.2);

5.11. Iegūta afāzija ar epilepsiju (F80.3);

5.12. Citi runas un valodas attīstības traucējumi (F80.8);

5.13. Neprecizēti runas un valodas traucējumi (F80.9);**

5.14. Stostīšanās (F98.5);

5.15. Specifiski lasīšanas traucējumi (F81.0);

5.16. Specifiski pareizrakstības traucējumi (F81.1);

5.17. Afāzija (R47.0);

5.18. Dizartrija (R47.1);

5.19. Iedzimtas šķeltnes (Q35–Q 38)

Šā pielikuma 5.5. un 5.6. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis izglītības vai klīniskais psihologs vai logopēds.

Šā pielikuma 5.7.apakšpunktā minēto kritēriju izvērtējis un pamatojis otorinolaringologs un audiologs, kā arī audiologopēds vai logopēds.

Šā pielikuma 5.7.–5.15.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai psihiatrs.

Šā pielikuma 5.16. un 5.17.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu neirologs vai neirologs.

Šā pielikuma 5.18. un 5.19.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis ķirurgs

Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms iesniegšanas

6.2. Kavēta attīstība kādā funkcionālā jomā: uztvere, valodas sapratne un motoriskās funkcijas;

6.3. Kavēta attīstība, kas radusies sociālās deprivācijas rezultātā;

6.4. Specifiski mācīšanās traucējumi;

6.5. Vizuāli telpisko spēju traucējumi;

6.6. Verbāli loģisko spēju traucējumi;

6.7. Jaukti mācīšanās iemaņu traucējumi (F81.3);

6.8. Specifiski motorisko funkciju attīstības traucējumi (F82);

6.9. Viegli kognitīvi traucējumi (F06.7);

6.10. Jaukti specifiski attīstības traucējumi (F83);

6.11. Neprecizēti mācīšanās iemaņu attīstības traucējumi (F81.9);

6.12. Bērnības autisms (F84.0) vai atipisks autisms (F84.1), vai Aspergera sindroms (F84.5), ja intelektuālo spēju attīstības līmenis atbilst vecuma vidējai vai zemākajai normai (nesasniedzot garīgās atpalicības robežu)

Šā pielikuma 6.7.–6.12. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai psihiatrs

Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms iesniegšanas

7.2. Specifiski mācīšanās traucējumi;

7.3. Lasīšanas traucējumi vai disleksija;

7.4. Aritmētisko iemaņu mācīšanās traucējumi;

7.5. Izteikti vizuāli telpisko spēju traucējumi;

7.6. Verbāli loģisko spēju traucējumi;

7.7. Izteikti pazemināta kognitīvā produktivitāte;

7.8. Jaukti mācīšanās iemaņu traucējumi (F81.3);

7.9. Specifiski lasīšanas traucējumi (F81.0);

7.10. Specifiski aritmētisko iemaņu traucējumi (F81.2);

7.11. Specifiski motorisko funkciju attīstības traucējumi (F82);

7.12. Jaukti specifiski attīstības traucējumi (F83);

7.13. Bērnības autisms (F84.0) vai atipisks autisms (F84.1), vai Aspergera sindroms (F84.5), ja intelektuālo spēju attīstības līmenis atbilst vecuma vidējai vai zemākajai normai (nesasniedzot garīgās atpalicības robežu);

7.14. Viegli kognitīvi traucējumi (F06.7)

Šā pielikuma 7.8.–7.14. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai psihiatrs

Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms iesniegšanas

8.1.1. organiski garastāvokļa traucējumi (F06.3);

8.1.2. organiska trauksme (F06.4);

8.1.3. organiska emocionāla labilitāte (F 06.6);

8.1.4. viegli kognitīvi traucējumi (F06.7);

8.2. Personības un uzvedības traucējumi smadzeņu slimības, bojājuma vai disfunkcijas dēļ (F07.0–F07.8);

8.3. Šizofrēnija, šizotipiskie traucējumi un murgi (F20–F25.8):

8.3.1. šizofrēnija (F20.0–20.8);

8.3.2. šizotipiski traucējumi (F21);

8.3.3. persistējoši murgi (F22.0–F22.8);

8.3.4. akūti un transitoriski psihotiski traucējumi (F23.0–F23.8);

8.3.5. inducēti murgi (F24);

8.3.6. šizoafektīvi traucējumi (F25.0–F25.8); 8.4. Garastāvokļa (afektīvie) traucējumi (F30–F34):

8.4.1. maniakāla epizode (F30.0–F30.8);

8.4.2. bipolāri afektīvi traucējumi (F31.0–F31.8);

8.4.3. depresīva epizode (F32.0–F32.8);

8.4.4. rekurenti depresīvi traucējumi (F33.0–F33.8);

8.4.5. persistējoši garastāvokļa (afektīvi) traucējumi (F34.0–F34.8);

8.5. Neirotiski, ar stresu saistīti un somatoformi traucējumi (F40–F48):

8.5.1. fobiska trauksmainība (F40.0–F40.8);

8.5.2. cita veida trauksme (F41);

8.5.3. obsesīvi kompulsīvi traucējumi (F42);

8.5.4. reakcija uz stresu un adaptācijas traucējumi (F43);

8.5.5. disociatīvi traucējumi (F44.0–F44.8);

8.5.6. somatoformi traucējumi (F45.0–F45.8);

8.5.7. citi neirotiski traucējumi (F48.0–F48.8);

8.6. Uzvedības sindromi, kas saistīti ar fizioloģiskiem traucējumiem un somatiskiem faktoriem (F50, F51):

8.6.1. ēšanas traucējumi (F50.0–F50.9);

8.6.2. neorganiski miega traucējumi (F51.0–F51.9);

8.7. Pervazīvi attīstības traucējumi (F84.0–F84.9);

8.8. Uzvedības un emocionāli traucējumi, kas parasti sākušies bērnībā un pusaudža vecumā (F90–F92, F94, F 95):

8.8.1. hiperkinētiski traucējumi (F90.0–F90.8);

8.8.2. uzvedības traucējumi (F91.0, F91.1, F91.3, F91.8);

8.8.3. jaukti uzvedības un emocionāli traucējumi (F92.0–F92.8);

8.8.4. sociālās funkcionēšanas traucējumi bērnībā vai pusaudža vecumā (F94.0–94.8);

8.8.5. rauste (F95.0– F95.8);

8.9. Citi uzvedības un emociju traucējumi, kas sākušies bērnībā un pusaudža vecumā (F98.0–F98.8);

8.10. Epilepsija (G40) ar personības izmaiņām vai bez tām

Šā pielikuma 8.10. apakšpunktā minēto kritēriju izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai psihiatrs vai bērnu neirologs vai neirologs

9.2. Viegla garīga atpalicība ar būtiskām uzvedības pārmaiņām, kam nepieciešama uzmanīšana un ārstēšana (F70.1);

9.3. Bērnības autisms (F84.0), ja izglītojamā intelektuālo spēju attīstības līmenis atbilst vieglas garīgās atpalicības robežām;

9.4. Atipisks autisms (garīga atpalicība ar autiskām iezīmēm) (F84.1);

9.5. Hiperaktīvi traucējumi, kas saistīti ar psihisku atpalicību un stereotipām kustībām (F84.4);

9.6. Šizofrēnija bērna vecumā ar izteiktiem specifiskiem intelekta traucējumiem (F20);

9.7. Epilepsijas izraisīta demence (F02.8 + G40)

Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms iesniegšanas

10.2. Smaga garīga atpalicība (F72);

10.3. Pervazīvi attīstības traucējumi (F84 ar vidēji smagiem un smagiem intelekta traucējumiem);

10.4. Šizofrēnija bērna vecumā ar izteiktiem vidēji smagiem un smagiem intelekta traucējumiem (F20);

10.5. Epilepsijas izraisīta demence (F02.8 + G40);

10.6. Vairāki smagi attīstības traucējumi

Šā pielikuma 10.6. apakšpunktā minēto kritēriju izvērtējuši un pamatojuši divi vai vairāki dažādu specializāciju ārsti