Darbības ar dokumentu
Talsos 2009. gada 10. septembrī (prot. Nr. 10, 39. §, lēmums Nr. 237)
43. panta 1. daļas 13. punktu un 3. daļu, Sociālo pakalpojumu un
sociālās palīdzības likuma 34. pantu, 35. panta 1., 3., 4. un 5. daļu
1.1. Saistošajos noteikumos lietotie termini:
1.1.1. Sociālā palīdzība – naudas vai mantiskais pabalsts, kura piešķiršana balstās uz materiālo resursu novērtēšanu personām (ģimenēm), kurām trūkst līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai.
1.1.2. Pamatvajadzības – ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība.
1.1.3. Ģimene – šo saistošo noteikumu izpratnē ir personas, kas sastāv no laulātajiem un/vai personām, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras dzīvo vienā mājoklī un tā uzturēšanu veic kopīgi.
1.1.4. Pabalsta pieprasītājs – šo saistošo noteikumu izpratnē ir persona un tās ģimenes locekļi, kuri personīgi vai ar likumiskā pārstāvja starpniecību vēršas sociālajā dienestā ar lūgumu piešķirt sociālo palīdzību.
1.1.5. Talsu novada Sociālais dienests – pašvaldības izveidota iestāde, kas organizē un sniedz sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus pašvaldības iedzīvotājiem.
1.1.6. Klients – persona, kas saņem sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību.
1.1.7. Darbspējīga persona – persona no 15 gadu vecuma (izņemot invalīdus un personas, kas iegūst izglītību klātienē vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē, izņemot vakarskolu) līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajam vecumam.
1.1.8. Apgādnieks – persona, kurai saskaņā ar Civillikumu ir pienākums rūpēties par savu laulāto, bērniem, mazbērniem, vecākiem vai vecvecākiem.
1.1.9. Ārkārtas situācija – apstākļu kopums, kad stihiskas nelaimes (dabas stihija, ugunsgrēks u.tml. gadījumi) vai citu iepriekš neparedzamu apstākļu dēļ persona (ģimene) daļēji vai pilnībā nespēj apmierināt savas pamatvajadzības.
1.1.10. Krīzes situācija – situācija, kad ģimene (persona) nav spējīga nodrošināt savu pamatvajadzību apmierināšanu.
1.1.11. Ienākumus un materiālo resursus apliecinoši dokumenti – dokumenti, kas apliecina personas ienākumus, īpašuma tiesības un uzkrājumus, likumīgo apgādnieku materiālo stāvokli, izsniegtos aizdevumus un parādsaistības, noslēgtie uztura līgumi.
1.1.12. Izdevumus apliecinoši dokumenti – elektronisko kases aparātu čeki, stingrās uzskaites kvītis vai faktūrrēķinu oriģināli, kuros norādīts sociālās palīdzības pieprasītāja vārds, uzvārds, personas kods, maksājuma mērķis un samaksas summa.
1.1.13. Līdzdarbības pienākumi – pilnīgu ziņu sniegšana, personiskā ierašanās, pakļaušanās medicīniskajai izmeklēšanai, ārstēšanai un atveseļošanās pasākumiem un iesaistīšanās nodarbinātības veicinošos pasākumos.
1.1.14. Audžuģimene – ģimene, kas nodrošina bērnam, kuram uz laiku vai pastāvīgi atņemta viņa ģimeniskā vide vai kura interesēs nav pieļaujama palikšana savā ģimenē, īpašu valsts un pašvaldības palīdzību un aizsardzību līdz brīdim, kamēr bērns nav atgriezies savā ģimenē, vai ja tas tiek adoptēts, viņam nodrošināta aizbildnība, vai bērns ir ievietots bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē.
1.2. Talsu novada pašvaldības sociālās palīdzības mērķis ir sniegt materiālu atbalstu trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm (personām), lai apmierinātu to pamatvajadzības un veicinātu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā.
1.3. Saistošie noteikumi nosaka Talsu novada domes apstiprinātā budžeta ietvaros piešķiramo sociālo pabalstu (turpmāk – pabalsti) veidus un apmērus, pabalstu pieprasīšanas, novērtēšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtību personām (ģimenēm), kurām ir tiesības saņemt šos pabalstus, kā arī pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.
1.4. Saistošajos noteikumos paredzētos pabalstus ir tiesības saņemt personām, kuru deklarētā pamatdzīvesvieta ir Talsu novada administratīvā teritorija.
1.5. Saskaņā ar Latvijas Republikas "Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu", citi šajos noteikumos paredzētie pašvaldības pabalsti tiek izmaksāti, atbilstoši pašvaldības budžeta iespējām, pēc tam, kad apmierināts pamatots pašvaldības trūcīgo iedzīvotāju pieprasījums pēc pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa (turpmāk – GMI) nodrošināšanai un dzīvokļa pabalsta.
1.6. Lēmumu par sociālo pabalstu piešķiršanu vai atteikšanu piešķirt pabalstu pieņem sociālā dienesta vadītājs vai sociālā dienesta vadītāja prombūtnes laikā – dienesta vadītāja vietnieks; atsevišķu sociālo gadījumu risināšanai sociālā dienesta vadītāja izveidota speciālistu komisija.
Sociālajiem darbiniekiem tiesības pieņemt lēmumu par sociālās palīdzības piešķiršanu ir saskaņā ar sociālā dienesta vadītāja rīkojumu.
(Grozīts ar Talsu novada domes 11.03.2010. saistošajiem noteikumiem Nr. 10; 12.01.2017. saistošajiem noteikumiem Nr. 2)
1.7. Sociālais dienests pēc lēmuma pieņemšanas informē klientu par pieņemto lēmumu, saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību.
1.8. Piešķirto pabalstu personai var izmaksāt skaidrā naudā, pārskaitīt personas norādītajā kontā vai pabalsta summas apmērā apmaksāt preces un/vai pakalpojumus.
1.9. Pabalstu ģimenei (personai) izmaksā ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.
(Talsu novada domes 17.06.2010. saistošo noteikumu Nr. 29 redakcijā)
2.1. Normatīvajos aktos noteiktie pašvaldības izmaksājamie pabalsti:
2.1.1. (Svītrots ar Talsu novada domes 12.04.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 7)
2.1.2. (Svītrots ar Talsu novada domes 26.04.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 9)
2.1.3. (Svītrots ar Talsu novada domes 17.05.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 14)
2.1.4. (Svītrots ar Talsu novada domes 17.05.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 14)
2.1.5. (Svītrots ar Talsu novada domes 12.04.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 7)
2.2. Citi pabalsti, kurus nosaka šie saistošie noteikumi:
2.2.1. Pabalsts bērnu izglītības procesa nodrošināšanai.
2.2.2. (Svītrots ar Talsu novada domes 14.06.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 18)
2.2.3. (Svītrots ar Talsu novada domes 17.06.2010. saistošajiem noteikumiem Nr. 29)
3.1. Lai saņemtu sociālo palīdzību, pabalsta pieprasītājs vai viņa likumiskais pārstāvis personīgi vēršas Talsu novada Sociālajā dienestā vai Sociālā dienesta attālinātā klientu pieņemšanas punktā atbilstoši pieprasītāja deklarētās dzīvesvietas administratīvajai teritorijai (turpmāk – Sociālais dienests) un iesniedz iesniegumu (norādot vēlamās palīdzības vai pabalsta veidu).
3.2. Speciālists sastāda un noslēdz vienošanos ar pabalsta pieprasītāju par līdzdarbību, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.
3.3. Speciālists pēc informācijas par ģimenes (personas) ienākumu, materiālās situācijas, sadzīves apstākļu apsekošanas un līdzdarbības izvērtēšanas, sagatavo priekšlikumus lēmuma pieņemšanai par sociālo palīdzību.
(Nodaļa svītrota ar Talsu novada domes 12.04.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 7)
(Nodaļa svītrota ar Talsu novada domes 26.04.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 9)
(Nodaļa svītrota ar Talsu novada domes 17.05.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 14)
(Nodaļa svītrota ar Talsu novada domes 17.05.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 14)
(Nodaļa svītrota ar Talsu novada domes 12.04.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 7)
9.1. Pabalsti bērnu izglītības procesa nodrošināšanai:
9.1.1. Vienreizējs pabalsts mācību līdzekļu iegādei:
9.1.1.1. pabalstu piešķir kancelejas preču, mācību grāmatu, darba burtnīcu vai citas izglītības procesam nepieciešamo preču iegādei;
9.1.1.2. pabalsts tiek piešķirts trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm, kuru bērni uzsāk vai turpina apgūt obligāto izglītību atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam;
9.1.1.3. pabalsts tiek piešķirts vienu reizi gadā, ja pabalstu pieprasa no attiecīgā gada 1. jūnija līdz 30. septembrim;
9.1.1.4. pabalsta apmērs:
9.1.1.4.1. trūcīgai ģimenei – 36,00 euro vienam bērnam, ja izglītojamais netiek pārcelts nākamajā klasē, pabalstu piešķir 50% apmērā;
9.1.1.4.2. maznodrošinātai ģimenei – 22,00 euro vienam bērnam, ja izglītojamais netiek pārcelts nākamajā klasē, pabalstu piešķir 50% apmērā;
9.1.1.5. pabalsts tiek izmaksāts mantiskā vai naudas veidā (pēc mācību līdzekļu iegādes iesniedzot Sociālajā dienestā pirkumu apliecinošus dokumentus);
9.1.1.6. pabalsta saņemšanai Sociālajā dienestā jāiesniedz iesniegums un izziņa no izglītības iestādes, kurā bērns uzsāk vai turpina mācīties.
9.1.2. Pabalsts bērnu ēdināšanas izdevumu apmaksai:
9.1.2.1. pabalstu piešķir trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm (personām), kuru ikdienas aizgādībā esošs bērns apmeklē pirmsskolas izglītības vai vispārējās izglītības iestādi, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, līdz dienai, kad aizgādībā esošā persona sasniedz 24 gadu vecumu, un kuru ēdināšanas izdevumus neapmaksā valsts vai pašvaldība;
9.1.2.1.1 pabalsts tiek piešķirts ģimenēm (personām), kuru ikdienas aizgādībā ir bērns, kuram ir noteikta invaliditāte un kurš apmeklē pirmsskolas izglītības vai vispārējās izglītības iestādi, un kuru ēdināšanas izdevumus neapmaksā valsts vai pašvaldība;
9.1.2.1.2 pabalsts tiek piešķirts ģimenēm (personām), kuru ikdienas aizgādībā ir bērns, kuram ir noteikti šo noteikumu 1.pielikumā "Izglītojamo pamatdiagnozes vai kritēriji" minētie veselības traucējumi vai funkcionēšanas ierobežojumi un kurš apmeklē pirmsskolas izglītības vai vispārējās izglītības iestādi, un kuru ēdināšanas izdevumus neapmaksā valsts vai pašvaldība;
9.1.2.2. pabalsts tiek piešķirts par periodu, kamēr spēkā ir sociālā dienesta lēmums par ģimenes atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statusam;
9.1.2.3. pabalsts tiek piešķirts katru mēnesi mācību gada laikā, ja tiek apmeklēta vispārējās izglītības iestāde un par katru mēnesi kalendāra gada laikā, ja tiek apmeklēta pirmsskolas izglītības iestāde, saskaņā ar ēdināšanas pakalpojuma sniedzēja, kurš atrodas izglītības iestādē, izsniegtu personalizētu maksājumu uzdevumu vai maksājumu izdevumus apliecinošiem dokumentiem vai ēdināšanas pakalpojuma sniedzēja izsniegtu rēķinu un pakalpojuma saņēmēju sarakstu;
9.1.2.3.1 pabalsta apmērs tiek aprēķināts atbilstoši iesniegtā maksājumu apliecinošā dokumentā norādītajai summai, bet tas nevar pārsniegt 1,42 euro dienā bērnam;
9.1.2.4. bērniem, kuri mācās citu pašvaldību vispārizglītojošās skolās, pabalstu ēdināšanas izdevumu apmaksai nosaka saskaņā ar 9.1.2.3. punktu;
9.1.2.5. (svītrots ar Talsu novada domes 15.11.2012. saistošajiem noteikumiem Nr. 26);
9.1.2.6. pabalsta saņemšanai Sociālajā dienestā jāiesniedz iesniegums; pirmoreiz pieprasot pabalstu uzsākot mācību gadu, izziņa no izglītības iestādes, ka bērns uzsāk vai turpina mācības, ja šāda informācija jau nav Sociālā dienesta rīcībā; 9.1.2.1.1 minētajā gadījumā papildus jāiesniedz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmuma kopija par invaliditātes piešķiršanu, 9.1.2.1.2 minētajā gadījumā jāiesniedz šo noteikumu 1. pielikumā minēto speciālistu atzinums, ja šāda informācija nav Sociālā dienesta rīcībā;
9.1.2.7. (svītrots ar Talsu novada domes 15.11.2012. saistošajiem noteikumiem Nr. 26);
9.1.2.8. atsevišķos gadījumos, pēc sociālā darbinieka izvērtējuma, pabalstu piešķir ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi un kuru bērni apmeklē vispārizglītojošu izglītības iestādi un pirmsskolas izglītības iestādi.
9.1.3. Pabalsts profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem:
9.1.3.1. pabalstu piešķir trūcīgai ģimenei (personai), kuras ikdienas aizgādībā esošs bērns apgūst mācības profesionālajā izglītības iestādē un turpina izglītības iegūšanu līdz dienai, kad persona sasniedz 24 gadu vecumu;
9.1.3.2. pabalsta apmērs – 22,00 euro mēnesī vienam audzēknim;
9.1.3.3. pabalsts tiek piešķirts profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem, kuru vidējā mēneša atzīme nav mazāka par 6 ballēm, nav konstatēti neattaisnoti kavējumi un ir noslēgta vienošanās;
9.1.3.4. pabalsta saņemšanai Sociālajā dienestā jāiesniedz iesniegums, izziņa no izglītības iestādes, kurā bērns uzsāk vai turpina mācīties un reizi mēnesī izziņu no skolas par sekmēm un apmeklētību.
9.1.4. (Svītrots ar Talsu novada domes 12.01.2017. saistošajiem noteikumiem Nr. 2)
9.1.5. Pabalsts transporta izdevumu segšanai bērniem ar īpašām vajadzībām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem:
9.1.5.1. pabalstu piešķir nokļūšanai līdz tuvākajai izglītības iestādei, kura var nodrošināt bērna veselības stāvoklim atbilstošu izglītības programmu, gadījumos, kad pašvaldība vai Sociālais dienests bērnam nevar nodrošināt atbilstošu transporta pakalpojumu;
9.1.5.2. pabalsta apmērs noteikts atbilstoši pieprasītāja iesniegtajā čekā vai kvītī norādītajai summai transporta izdevumu segšanai, bet nepārsniedzot 100,00 euro mēnesī vienam bērnam;
9.1.5.3. pabalsta saņemšanai Sociālajā dienestā jāiesniedz iesniegums, ģimenes ārsta atzinums, kurā ir pamatota nepieciešamība bērnam izmantot specializēto autotransportu, izziņa no izglītības iestādes, kurā bērns uzsāk vai turpina mācīties, norādot bērna izglītības iestādes apmeklējuma biežumu;
9.1.5.4. pabalstu piešķir reizi mēnesī mācību gada laikā, pamatojoties uz Sociālā dienesta speciālista atzinumu.
(Grozīts ar Talsu novada domes 11.03.2010. saistošajiem noteikumiem Nr. 10; 17.06.2010. saistošajiem noteikumiem Nr. 29; 27.01.2011. saistošajiem noteikumiem Nr. 6; 15.11.2012. saistošajiem noteikumiem Nr. 26; 29.08.2013. saistošajiem noteikumiem Nr. 36; 28.11.2013. saistošajiem noteikumiem Nr. 46; 11.12.2014. saistošajiem noteikumiem Nr. 22; 17.09.2015. saistošajiem noteikumiem Nr. 17; 12.01.2017. saistošajiem noteikumiem Nr. 2)
(Nodaļa svītrota ar Talsu novada domes 14.06.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 18)
(Nodaļa svītrota ar Talsu novada domes 14.06.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 18)
(Nodaļa svītrota ar Talsu novada domes 11.03.2010. saistošajiem noteikumiem Nr. 10)
12.2. Talsu novada domes pieņemto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.
13.1. Pabalstu veidu, kuri minēti 2.2. punktā, piešķiršanas un izmaksas kārtība stājas spēkā 2010. gada 1. janvārī.
13.2. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienu atzīt par spēku zaudējušiem Balgales pagasta padomes, Ģibuļu pagasta padomes, Īves pagasta padomes, Ķūļciema pagasta padomes, Laidzes pagasta padomes, Laucienes pagasta padomes, Lībagu pagasta padomes, Lubes pagasta padomes, Sabiles novada domes, Stendes pilsētas domes, Strazdes, Talsu pilsētas domes, Valdemārpils pilsētas domes, Valdgales pagasta padomes, Vandzenes pagasta padomes, Virbu pagasta padomes pieņemtos saistošos noteikumus, noteikumus, nolikumus un lēmumus par sociālās palīdzības piešķiršanu.
13.3. Saistošo noteikumu 9.1.2.1. punkts stājas spēkā 2011. gada 1. septembrī.
(Talsu novada domes 27.01.2011. saistošo noteikumu Nr. 6 redakcijā)
Talsu novada domes
10.09.2009. saistošajiem noteikumiem Nr. 48
"Par sociālo palīdzību Talsu novadā"
(Pielikums grozīts ar Talsu novada domes 11.03.2010. saistošajiem noteikumiem Nr. 10; 29.08.2013. saistošajiem noteikumiem Nr. 36; 28.11.2013. saistošajiem noteikumiem Nr. 46; 30.01.2014. saistošajiem noteikumiem Nr. 4; 11.12.2014. saistošajiem noteikumiem Nr. 22)
1. Dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai, tiek noteiktas šādas dzīvojamo telpu normatīvās platības:
1.1. vienai personai par visu dzīvojamās telpas kopējo platību, bet ne vairāk kā 25 m2;
1.2. dzīvojamā telpā, kurā dzīvo vairākas personas, par pirmo personu, nepārsniedzot 20 m2 un katrai nākamajai personai, nepārsniedzot 10 m2;
1.3. (svītrots ar Talsu novada domes 11.03.2010. saistošajiem noteikumiem Nr. 10).
2. Aprēķinot dzīvokļa pabalstu, izmantojami šādi normatīvie izdevumi:
2.1. Par dzīvojamo telpu īri saskaņā ar noslēgtā īres un/vai apsaimniekošanas līguma nosacījumiem, un ņemot vērā noteiktās normatīvās platības, bet ne vairāk kā 0,40 euro par 1 m2 izmaksas mēnesī un par dzīvojamo telpu apsaimniekošanas izdevumiem saskaņā ar noslēgtā īres un/vai apsaimniekošanas līguma nosacījumiem, un ņemot vērā noteiktās normatīvās platības, bet ne vairāk kā 0,40 euro par 1 m2 izmaksas mēnesī.
2.2. Par apkuri:
2.2.1. centralizētā apkure – atbilstoši komunālo maksājumu kvītī (rēķinā) uzrādītajai maksai par 1 m2, bet ne vairāk kā 1,50 euro par m2 izmaksas mēnesī, ņemot vērā noteiktās normatīvās platības;
2.2.2. ar cieto kurināmo (ogles, malka u.c.), pamatojoties uz izdevumu apliecinošiem dokumentiem, bet ne vairāk kā 1,50 euro par 1 m2 izmaksām mēnesī, ņemot vērā noteiktās normatīvās platības.
2.3. Par aukstā ūdens piegādes un kanalizācijas pakalpojumiem:
2.3.1. dzīvojamā telpā bez ūdens skaitītāja (mērītāja), atbilstoši komunālo maksājumu kvītī (rēķinā) uzrādītajai maksai par ūdens patēriņu, ne vairāk kā 10,00 euro vienai personai mēnesī un ne vairāk kā 5,00 euro katrai nākamajai personai mēnesī, bet nepārsniedzot 35,00 euro ģimenei mēnesī;
2.3.2. dzīvojamā telpā ar ūdens skaitītāju (mērītāju), iekļaujot izmaksas par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem tarifu pastāvīgās daļas, atbilstoši komunālo maksājumu kvītī uzrādītajai maksai par 1 m3 un skaitītāju rādījumiem, nosakot patēriņu, ne vairāk kā 2 m3 izmaksas vienai personai mēnesī un ne vairāk kā 1 m3 izmaksas katrai nākamajai personai mēnesī, bet nepārsniedzot 7 m3 izmaksas ģimenei mēnesī;
2.3.3. asenizācija (šķidro atkritumu savākšana un nolejaku izvešana - atbilstoši maksājumu kvītī (rēķinā) uzrādītajai (noteiktajai) maksai par pakalpojumu, nepārsniedzot 7,11 euro ģimenei mēnesī.
2.4. Par karstā ūdens uzsildīšanu:
2.4.1. dzīvojamā telpā bez ūdens skaitītāja (mērītāja), atbilstoši komunālo maksājumu kvītī (rēķinā) uzrādītajai maksai par ūdens patēriņu, ne vairāk kā 13 euro vienai personai mēnesī un ne vairāk kā 6 euro katrai nākamai personai mēnesī, bet nepārsniedzot 41 euro ģimenei mēnesī;
2.4.2. dzīvojamā telpā ar ūdens skaitītāju (mērītāju), atbilstoši komunālo maksājumu kvītī (rēķinā) uzrādītajai maksai par 1 m3 un skaitītāju rādījumiem, nosakot patēriņu, ne vairāk kā 2 m3 izmaksas vienai personai mēnesī un ne vairāk kā 1 m3 izmaksas katrai nākamai personai mēnesī, bet nepārsniedzot 7 m3 izmaksas ģimenei mēnesī.
2.5. Par gāzi:
2.5.1. atbilstoši skaitītāju rādījumiem, nosakot patēriņu, ne vairāk kā 1 m3 izmaksas vienai personai mēnesī un ne vairāk kā 0,5 m3 izmaksas katrai nākamajai personai mēnesī, bet nepārsniedzot 3 m3 izmaksas ģimenei mēnesī;
2.5.2. balonos, nosakot patēriņu, ne vairāk kā 9 litri (l) gāzes izmaksas vienai personai mēnesī un ne vairāk kā 4 l gāzes izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai, bet nepārsniedzot 21 l ģimenei mēnesī;
2.5.3. dzīvojamā telpā, kur karsto ūdeni iegūst izmantojot gāzi, papildus 5.1. un 5.2. apakšpunktā noteiktajam 0,57 euro par m2 izmaksas, ņemot vērā normatīvās platības.
2.6. Par elektroenerģiju atbilstoši pakalpojumu sniedzēja rēķinā vai pakalpojumu saņēmēja maksājumu kvītī uzrādītajai maksai par 1 kWh, bet ne vairāk kā 0,16 euro par 1 kWh izmaksām mēnesī;
2.6.1. atbilstoši maksājumu kvītī (rēķinā) uzrādītajai maksai par 1 kWh, nosakot patēriņu, ne vairāk kā 50 kWh izmaksas mēnesī vienai personai un ne vairāk kā 30 kWh izmaksas katrai nākamajai personai mēnesī, bet nepārsniedzot 200 kWh izmaksas ģimenei mēnesī;
2.6.2. ja dzīvojamā telpā ir stacionāra elektriskā plīts, – papildus 6.1. apakšpunktā noteiktajam, nosakot patēriņu, ne vairāk kā 30 kWh izmaksas mēnesī vienai personai un ne vairāk kā 10 kWh izmaksas katrai nākamajai personai mēnesī, bet nepārsniedzot 100 kWh izmaksas ģimenei mēnesī;
2.6.3. dzīvojamā telpā, kur karsto ūdeni iegūst izmantojot elektroenerģiju, – papildus 6.1. apakšpunktā noteiktajam, nosakot patēriņu, ne vairāk kā 50 kWh izmaksas mēnesī vienai personai un ne vairāk kā 30 kWh izmaksas katrai nākamajai personai mēnesī, bet nepārsniedzot 200 kWh izmaksas mēnesī katrai personai;
2.6.4. dzīvojamā telpā, kur apkurei izmanto elektroenerģiju, papildus 6.1. apakšpunktā noteiktajam 1 euro par m2 izmaksas, ņemot vērā normatīvās platības.
2.7. Par sauso sadzīves atkritumu izvešanu atbilstoši komunālo maksājumu apliecinošajā dokumentā (kvītī, rēķinā u.tml.) vai līgumā uzrādītajai maksai par 1 personu mēnesī, bet nepārsniedzot 1,07 euro izmaksas personai mēnesī vai par 1 dzīvokli (mājokli) mēnesī, bet nepārsniedzot 5 euro par dzīvokli (mājokli) mēnesī.
(Pielikums Talsu novada domes 12.01.2017. saistošo noteikumu Nr. 2 redakcijā)
Nr.p.k. | Izglītojamo veselības traucējumu veids | Izglītojamo pamatdiagnozes vai kritēriji | Nosacījumi | |
speciālista atzinums | speciālista atzinuma derīguma termiņš | |||
1 | 2 | 3 | 4 | 5 |
| 1. | Izglītojamiem ar redzes traucējumiem, | 1.1. Bērna redzes asums ar korekciju (brilles vai kontaktlēcas) labāk redzošajā acī ir robežās no 0 līdz 0,3, ņemot vērā arī citu redzes funkciju stāvokli (redzes lauka ierobežojumu līdz 20o, redzes asumu tuvumā, nepieciešamību lietot speciālus korekcijas līdzekļus, piemēram, lupas, teleskopiskās brilles) un patoloģiskā procesa formu un dinamiku, kā arī progresējošas acu slimības: 1.1.1. adhezīva leikoma (H17.0); 1.1.2. cita veida radzenes rētas un apduļķojumi (H17.8); 1.1.3. radzenes deģenerācija (H18.4); 1.1.4. bērnu, jauniešu katarakta (H26.0); 1.1.5. traumatiska katarakta (H26.1); 1.1.6. sekundāra katarakta (H26.4); 1.1.7. afakija (H27.0); 1.1.8. tīklenes atslāņošanās ar plīsumu (H33.0); 1.1.9. tīklenes plīsumi bez atslāņošanās (H33.3); 1.1.10. dzeltenā plankuma un acs mugurējā pola deģenerācija (H35.3); 1.1.11. primāra atvērta leņķa glaukoma (H40.1); 1.1.12. primāra slēgta leņķa glaukoma (H40.2); 1.1.13. sekundāra glaukoma acs traumas dēļ (H40.3); 1.1.14. deģeneratīva miopija (H44.2); 1.1.15. redzes nerva atrofija (H47.2); 1.1.16. hipermetropija (H52.0) un ambliopija (H53.0);** 1.1.17. miopija (H52.1) un ambliopija (H53.0);** 1.1.18. astigmātisms (H52.2) un ambliopija (H53.0);** 1.1.19. abu acu aklums (H54.0); 1.1.20. vienas acs aklums, vājredzība otrā acī (H54.1); 1.1.21. abu acu vājredzība (H54.2); 1.1.22. nistagms un citas neregulāras acs kustības (H55); 1.1.23. iepriekš neminētas citas retas acu saslimšanas, kas izraisījušas aklumu vai vājredzību; 1.2. Šķielēšana (H49; H50) un ambliopija (H53.0);** 1.3. Starpība starp redzi labāk redzošajā acī un ambliopajā acī 70 % un vairāk** | Šā pielikuma 1.1. un 1.2. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis oftalmologs | Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas |
| 2. | Izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem, | 2.1. Nedzirdīgie izglītojamie: 2.1.1. izteikti smagas pakāpes sensorineirāla vājdzirdība (5. pakāpe), ja nav verbālās valodas attīstības; 2.1.2. smagas pakāpes sensorineirāla vājdzirdība (4. pakāpe), ja nav verbālās valodas attīstības; 2.1.3. izglītojamie ar kohleāriem implantiem vai dzirdes aparātiem bez dinamikas verbālās valodas attīstībā; 2.2. Vājdzirdīgie izglītojamie: 2.2.1. jebkuras pakāpes (1., 2., 3., 4., 5.) sensorineirāla vājdzirdība bez pietiekamas verbālas valodas attīstības dinamikas; 2.2.2. izglītojamie ar kohleāriem implantiem vai dzirdes aparātiem bez pietiekamas dinamikas verbālās valodas attīstībā | Šā pielikuma 2.1. un 2.2. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis otorinolaringologs, audiologs un audiologopēds vai logopēds, kā arī psihologs, savukārt izglītojamiem ar centrālās nervu sistēmas saslimšanām – arī bērnu neirologs vai neirologs | Ārstu un speciālistu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas. Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms iesniegšanas |
| 3. | Izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem, | 3.1. Iedzimtas balsta un kustības sistēmas kroplības un deformācijas, ņemot vērā arī patoloģiskā procesa formu un dinamiku: 3.1.1. iedzimts gūžas locītavas izmežģījums (Q65.0–Q65.1); 3.1.2. iedzimtas pēdas deformācijas (Q66.0–Q66.8); 3.1.3. iedzimtas mugurkaulāja un krūšu kurvja deformācijas (Q67.5–Q67.8); 3.1.4. iedzimtas augšējo un apakšējo ekstremitāšu deformācijas (Q71.0–Q76.9); 3.1.5. osteohondrodisplāzijas ar stobrkaula un mugurkaulāja augšanas traucējumiem (Q77–Q78.9); 3.2. Iegūtas saslimšanas ar kustību un balsta orgānu funkcijas traucējumiem: 3.2.1. iekaisīgas poliartropātijas (M03.6; M05.0–M05.9; M08.0–M08.9; M30–M36.8); 3.2.2. deformējošas dorsopātijas (M41.0–M43.9); 3.2.3. hematogēna osteomielīta sekas ar kaula augšanas un locītavu funkciju traucējumiem (M86.0–M86.9); 3.2.4. hondropātijas (M91–M94); 3.3. Ārējās iedarbības sekas ar kustību un balsta orgānu funkcijas traucējumiem: 3.3.1. mugurkaulāja lūzuma sekas (T91.1); 3.3.2. krūšu kaula un iegurņa kaulu lūzuma sekas (T91.2); 3.3.3. augšējo ekstremitāšu bojājuma sekas (T92–T92.9); 3.3.4. apakšējo ekstremitāšu bojājuma sekas (T93.1–T93.9); 3.3.5. termiska un ķīmiska apdeguma sekas (T95.0–T95.9); 3.4. Neiroloģiskie slimnieki ar fiziskās attīstības traucējumiem: 3.4.1. neiromuskulāras slimības (G70–G73); 3.4.2. cerebrālā trieka un citi paralītiski sindromi (G80–G83) | Šā pielikuma 3.1., 3.2. un 3.3. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis ortopēds, reimatologs, traumatologs vai bērnu ķirurgs vai ķirurgs. Šā pielikuma 3.4. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu neirologs vai neirologs. Ja komisija ir atkārtota, nepieciešams rehabilitācijas procesa dinamikas izvērtējums | Ārstu un speciālistu atzinumam jābūt pierādītam ar radioloģiskās (apstiprina radiologs), funkcionālās vai citas objektīvas izmeklēšanas metodes atzinumu, un tam jābūt izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas |
| 4. | Izglītojamiem ar somatiskajām saslimšanām, | 4.1. Tuberkuloze: 4.1.1. plaušu tuberkuloze (A15.0–A15.1): • pierādīta bakterioloģiski un histoloģiski; • nav pierādīta bakterioloģiski un histoloģiski, bet ir pierādīta klīniski un radioloģiski (A 16.0); 4.1.2. intratorakālo limfmezglu tuberkuloze (A16.3), bakterioloģiski pierādīta (A15.4); 4.1.3. tuberkulozs pleirīts (A15.6); 4.1.4. tuberkulozes primārkomplekss (A16.7); 4.1.5. CNS un smadzeņu apvalku tuberkuloze (meningīti) (A 17.0); 4.1.6. nieru tuberkuloze (A18.1); 4.1.7. perifēro limfmezglu tuberkuloze (A18.2); 4.1.8. ādas tuberkuloze (A18.4); 4.1.9. miliārā tuberkuloze (A19); 4.1.10. kontakts ar aktīvu tuberkulozes slimnieku ģimenē (Z 20.1);* 4.2. Nespecifiskas plaušu slimības: 4.2.1. bronhiālā astma (J45.0) – vidēji smaga vai smaga persistējoša astmas gaita; eksogēna alerģiska astma, alerģisks rinīts ar bronhiālo astmu, siena drudzis (polinoze) ar bronhiālo astmu; 4.2.2. bronhīts ar obstrukcijas sindromu (recidivējošs) (J44); 4.2.3. vienkāršs hronisks bronhīts (J41.0); 4.2.4. neprecizēts hronisks bronhīts (J42);* 4.2.5. bronhektātiskā slimība (J47); 4.2.6. mukoviscidoze – viegla un vidēji smaga gaita (E84.0–E84.9); 4.2.7. atkārtotas pneimonijas (J12–J15); 4.2.8. stāvoklis pēc smagas pleiropneimonijas vai abscidējošas pneimonijas; 4.2.9. stāvoklis pēc plaušu operācijas; 4.2.10. siena drudzis (polinoze); 4.3. Gremošanas traucējumi: 4.3.1. kardijas trūce ar gastroezofageāla refluksa slimību (K21); 4.3.2. gastrīts un duodenīts (K29);* 4.3.3. kuņģa čūla (K25) remisijas fāzē, akūtas erozijas;* 4.3.4. divpadsmitpirkstu zarnas čūla (K26) remisijas fāzē, akūtas erozijas;* 4.3.5. neinfekciozs gastroenterīts un kolīts (K52);* 4.3.6. aizcietējumi (K59);* 4.3.7. kairināta resnā zarna (K58); 4.3.8. funkcionālas caurejas (K59.1); 4.3.9. precizētas žultspūšļa slimības (K82.8); 4.3.10. celiakija (K90); 4.3.11. Krona slimība (K50) un čūlainais kolīts (K51) stabilas remisijas fāzē; 4.3.12. aizkuņģa dziedzera eksorkrīnās disfunkcijas (K 86.1); 4.4. Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības: 4.4.1. iedzimta hipotireoze (E03); 4.4.2. insulīnatkarīgs cukura diabēts (E10); 4.4.3. insulīnneatkarīgs cukura diabēts (E11); 4.4.4. panhipopituitārisms (E23.0); 4.4.5. hroniska virsnieru mazspēja (gan E25, gan E257); 4.4.6. D vitamīnrezistents rahīts (E83.3); 4.4.7. Prādera–Villija sindroms (Q87.1); 4.4.8. Tērnera sindroms (Q96) | Šā pielikuma 4.1. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis fiziatrs. Šā pielikuma 4.2. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis alergologs vai pneimonologs. Šā pielikuma 4.3. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis gastroenterologs. Šā pielikuma 4.4. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis endokrinologs | Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā trīs mēnešus pirms iesniegšanas |
| 5. | Izglītojamiem ar valodas traucējumiem, | 5.1. Valodas sistēmas nepietiekama attīstība, I–II pakāpe; 5.2. Valodas sistēmas nepietiekama attīstība, 5.3. Fonētiski fonemātiski traucējumi;** 5.4. Skaņu izrunas traucējumi;** 5.5. Rakstīšanas traucējumi vai disgrāfija; 5.6. Izteikti lasīšanas traucējumi vai disleksija; 5.7. Izglītojamais ar kohleāro implantu vai dzirdes aparātu, ja iespējams panākt valodas attīstību; 5.8. Specifiski runas artikulācijas traucējumi (F80.0); 5.9. Ekspresīvās valodas traucējumi (F80.1); 5.10. Receptīvās valodas traucējumi (F80.2); 5.11. Iegūta afāzija ar epilepsiju (F80.3); 5.12. Citi runas un valodas attīstības traucējumi (F80.8); 5.13. Neprecizēti runas un valodas traucējumi (F80.9);** 5.14. Stostīšanās (F98.5); 5.15. Specifiski lasīšanas traucējumi (F81.0); 5.16. Specifiski pareizrakstības traucējumi (F81.1); 5.17. Afāzija (R47.0); 5.18. Dizartrija (R47.1); 5.19. Iedzimtas šķeltnes (Q 35–Q 38) | Šā pielikuma 5.1.–5.4. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis logopēds. Šā pielikuma 5.5. un 5.6. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis izglītības vai klīniskais psihologs vai logopēds. Šā pielikuma 5.7. apakšpunktā minēto kritēriju izvērtējis un pamatojis otorinolaringologs un audiologs, kā arī audiologopēds vai logopēds. Šā pielikuma 5.7.–5.15. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai psihiatrs. Šā pielikuma 5.16. un 5.17. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu neirologs vai neirologs. Šā pielikuma 5.18. un 5.19. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis ķirurgs | Ārstu un speciālistu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā trīs mēnešus pirms iesniegšanas. Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms iesniegšanas |
| 6. | Izglītojamiem ar jauktiem attīstības traucējumiem, | 6.1. Zems kopējo intelektuālo spēju attīstības līmenis (zemāks par vecumposma vidējiem rādītājiem, bet nesasniedz garīgās atpalicības robežu); 6.2. Kavēta attīstība kādā funkcionālā jomā: uztvere, valodas sapratne un motoriskās funkcijas; 6.3. Kavēta attīstība, kas radusies sociālās deprivācijas rezultātā; 6.4. Specifiski mācīšanās traucējumi; 6.5. Vizuāli telpisko spēju traucējumi; 6.6. Verbāli loģisko spēju traucējumi; 6.7. Jaukti mācīšanās iemaņu traucējumi (F81.3); 6.8. Specifiski motorisko funkciju attīstības traucējumi (F82); 6.9. Viegli kognitīvi traucējumi (F06.7); 6.10. Jaukti specifiski attīstības traucējumi (F83); 6.11. Neprecizēti mācīšanās iemaņu attīstības traucējumi (F81.9); 6.12. Bērnības autisms (F84.0) vai atipisks autisms (F84.1), vai Aspergera sindroms (F84.5), ja intelektuālo spēju attīstības līmenis atbilst vecuma vidējai vai zemākajai normai (nesasniedzot garīgās atpalicības robežu) | Šā pielikuma 6.1.–6.6. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis izglītības vai klīniskais psihologs. Šā pielikuma 6.7.–6.12. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai psihiatrs | Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā trīs mēnešus pirms iesniegšanas. Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms iesniegšanas |
| 7. | Izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem, | 7.1. Zems kopējo intelektuālo spēju attīstības līmenis (zemāks par vecumposma vidējiem rādītājiem, bet nesasniedz garīgās atpalicības robežu); 7.2. Specifiski mācīšanās traucējumi; 7.3. Lasīšanas traucējumi vai disleksija; 7.4. Aritmētisko iemaņu mācīšanās traucējumi; 7.5. Izteikti vizuāli telpisko spēju traucējumi; 7.6. Verbāli loģisko spēju traucējumi; 7.7. Izteikti pazemināta kognitīvā produktivitāte; 7.8. Jaukti mācīšanās iemaņu traucējumi (F81.3); 7.9. Specifiski lasīšanas traucējumi (F81.0); 7.10. Specifiski aritmētisko iemaņu traucējumi (F81.2); 7.11. Specifiski motorisko funkciju attīstības traucējumi (F82); 7.12. Jaukti specifiski attīstības traucējumi (F83); 7.13. Bērnības autisms (F84.0) vai atipisks autisms (F84.1), vai Aspergera sindroms (F84.5), ja intelektuālo spēju attīstības līmenis atbilst vecuma vidējai vai zemākajai normai (nesasniedzot garīgās atpalicības robežu); 7.14. Viegli kognitīvi traucējumi (F06.7) | Šā pielikuma 7.1.–7.7. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis izglītības vai klīniskais psihologs. Šā pielikuma 7.8.–7.14. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai psihiatrs | Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas. Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms iesniegšanas |
| 8. | Izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem, | 8.1. Psihiski traucējumi, kas rodas smadzeņu bojājuma un disfunkcijas vai somatiskas slimības dēļ (F06.0–F06.6, F06.8): 8.1.1. organiski garastāvokļa traucējumi (F06.3); 8.1.2. organiska trauksme (F06.4); 8.1.3. organiska emocionāla labilitāte (F 06.6); 8.1.4. viegli kognitīvi traucējumi (F06.7); 8.2. Personības un uzvedības traucējumi smadzeņu slimības, bojājuma vai disfunkcijas dēļ (F07.0–F07.8); 8.3. Šizofrēnija, šizotipiskie traucējumi un murgi (F20–F25.8): 8.3.1. šizofrēnija (F20.0–20.8); 8.3.2. šizotipiski traucējumi (F21); 8.3.3. persistējoši murgi (F22.0–F22.8); 8.3.4. akūti un transitoriski psihotiski traucējumi (F23.0–F23.8); 8.3.5. inducēti murgi (F24); 8.3.6. šizoafektīvi traucējumi (F25.0–F25.8); 8.4. Garastāvokļa (afektīvie) traucējumi (F30–F34): 8.4.1. maniakāla epizode (F30.0–F30.8); 8.4.2. bipolāri afektīvi traucējumi (F31.0–F31.8); 8.4.3. depresīva epizode (F32.0–F32.8); 8.4.4. rekurenti depresīvi traucējumi (F33.0–F33.8); 8.4.5. persistējoši garastāvokļa (afektīvi) traucējumi (F34.0–F34.8); 8.5. Neirotiski, ar stresu saistīti un somatoformi traucējumi (F40–F48): 8.5.1. fobiska trauksmainība (F40.0–F40.8); 8.5.2. cita veida trauksme (F41); 8.5.3. obsesīvi kompulsīvi traucējumi (F42); 8.5.4. reakcija uz stresu un adaptācijas traucējumi (F43); 8.5.5. disociatīvi traucējumi (F44.0–F44.8); 8.5.6. somatoformi traucējumi (F45.0–F45.8); 8.5.7. citi neirotiski traucējumi (F48.0–F48.8); 8.6. Uzvedības sindromi, kas saistīti ar fizioloģiskiem traucējumiem un somatiskiem faktoriem (F50, F51): 8.6.1. ēšanas traucējumi (F50.0–F50.9); 8.6.2. neorganiski miega traucējumi (F51.0–F51.9); 8.7. Pervazīvi attīstības traucējumi (F84.0–F84.9); 8.8. Uzvedības un emocionāli traucējumi, kas parasti sākušies bērnībā un pusaudža vecumā (F90–F92, F94, F 95): 8.8.1. hiperkinētiski traucējumi (F90.0–F90.8); 8.8.2. uzvedības traucējumi (F91.0, F91.1, F91.3, F91.8); 8.8.3. jaukti uzvedības un emocionāli traucējumi (F92.0–F92.8); 8.8.4. sociālās funkcionēšanas traucējumi bērnībā vai pusaudža vecumā (F94.0–94.8); 8.8.5. rauste (F95.0– F95.8); 8.9. Citi uzvedības un emociju traucējumi, kas sākušies bērnībā un pusaudža vecumā (F98.0–F98.8); 8.10. Epilepsija (G40) ar personības izmaiņām vai bez tām | Šā pielikuma 8.1.–8.9. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai psihiatrs. Šā pielikuma 8.10. apakšpunktā minēto kritēriju izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai psihiatrs vai bērnu neirologs vai neirologs | Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā trīs mēnešus pirms iesniegšanas |
| 9. | Izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, | 9.1. Viegla garīga atpalicība (F70.0); 9.2. Viegla garīga atpalicība ar būtiskām uzvedības pārmaiņām, kam nepieciešama uzmanīšana un ārstēšana (F70.1); 9.3. Bērnības autisms (F84.0), ja izglītojamā intelektuālo spēju attīstības līmenis atbilst vieglas garīgās atpalicības robežām; 9.4. Atipisks autisms (garīga atpalicība ar autiskām iezīmēm) (F84.1); 9.5. Hiperaktīvi traucējumi, kas saistīti ar psihisku atpalicību un stereotipām kustībām (F84.4); 9.6. Šizofrēnija bērna vecumā ar izteiktiem specifiskiem intelekta traucējumiem (F20); 9.7. Epilepsijas izraisīta demence (F02.8 + G40) | Šā pielikuma 9.1.–9.7. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis izglītības vai klīniskais psihologs un bērnu psihiatrs vai psihiatrs | Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas. Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms iesniegšanas |
| 10. | Izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem | 10.1. Vidēji smaga garīga atpalicība (F71); 10.2. Smaga garīga atpalicība (F72); 10.3. Pervazīvi attīstības traucējumi (F84 ar vidēji smagiem un smagiem intelekta traucējumiem); 10.4. Šizofrēnija bērna vecumā ar izteiktiem vidēji smagiem un smagiem intelekta traucējumiem (F20); 10.5. Epilepsijas izraisīta demence (F02.8 + G40); 10.6. Vairāki smagi attīstības traucējumi | Šā pielikuma 10.1.–10.5. apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis izglītības vai klīniskais psihologs un bērnu psihiatrs vai psihiatrs. Šā pielikuma 10.6. apakšpunktā minēto kritēriju izvērtējuši un pamatojuši divi vai vairāki dažādu specializāciju ārsti | Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas. Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms iesniegšanas |
Piezīmes.
1. * Pabalsts tiek piešķirts uz 3 mēnešiem.
2. ** Pabalsts tiek piešķirts uz 1 gadu.
 |
 |
 |
 |