Darbības ar dokumentu

(Noteikumu sadaļas, atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1014 "Ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu izstrādāšanas kārtība". NOTEIKUMU saturam iekrāsotas zilā krāsā un izceltas)

 1. VISPĀRĪGIE DATI

1.1. Ūdens objekta nosaukums – Tirdzniecības kanāla akvatorija (teritorija, kas atrodas no dzelzceļa tilta līdz Tramvaja tiltam).

1.2. Atrašanās vieta (pilsēta, novads) – Liepāja.

1.3. Ģeogrāfiskās koordinātas – centroīds:   

• Lat. 56.512;

• Lon. 21.018.

1.4. Ūdenssaimnieciskā iecirkņa kods/ūdenstilpes kods (saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras klasifikatoru) – n/a.

1.5. Upes baseins, kurā atrodas ūdens objekts – Ventas upju baseinu apgabals, Liepājas ezers:

1.5.1. upe, kur atrodas ūdens objekts –Tirdzniecības kanāls;

1.5.2. attālums no ietekas citā upē, jūrā (km) – 1 km.

1.6. Ūdens objekta veids:

1.6.1. dabīga ūdenstilpe (ezers, upe) – mākslīgs ūdensobjekts – kanāls;

1.6.2. dabīga ūdenstilpe ar mākslīgi mainītiem ūdens līmeņiem – n/a;

1.6.3. mākslīgs uzpludinājums (dīķis, ūdenskrātuve) – n/a;

1.6.4. jaunveidots uzpludinājums (ūdenskrātuve, dīķis, kanāls) – kanāls.

1.7. Ūdens objekta saimnieciskās izmantošanas veids – publiskai, ikdienišķai lietošanai (Civillikuma 1110.panta izpratnē), tajā skaitā:

• rūpnieciskajai zvejai;

• amatierzvejai – makšķerēšanai;

• rekreācijai (atpūta uz un pie ūdeņiem un peldvietās);

• ūdenssportam;

• ūdensceļu izmantošanai.

2. ŪDENS OBJEKTA RAKSTUROJUMS

2.1. Morfometriskais un hidroloģiskais raksturojums:

2.1.1. ūdens objekta sateces baseins (km²) – n/a;

2.1.2. baseina relatīvā mežainība (%) – n/a;

2.1.3. baseina relatīvā purvainība (%) – n/a;

2.1.4. pavasara plūdu maksimālais caurplūdums – vidējais caurplūdums 27 m³/s;

2.1.5. minimālais caurplūdums – vidējais caurplūdums 27 m³/s;

2.1.6. normālais ūdens līmenis (NŪL) (m) Baltijas augstumu sistēmā (LAAS) – 0,2 m;

2.1.7. zemākais ūdens līmenis (ZŪL) (m) LAAS: – 0,4 m;

2.1.8. augstākais (plūdu) 1 % ūdens līmenis (AŪL) (m) LAAS – 1 m;

2.1.9. kopējais ūdens objekta tilpums normālam ūdens līmenim (tūkst. m³) – 160000 m³;

2.1.10. lietderīgais tilpums (tūkst. m³) – n/a;

2.1.11. virsmas laukums normālam ūdens līmenim (ha) – 4 ha;

2.1.12. ūdens objekta garums (km) –0,5 km;

2.1.13. ūdens objekta lielākais platums (km) – 0,08 km;

2.1.14. ūdens objekta vidējais dziļums (m) –4 m;

2.1.15. ūdens objekta maksimālais dziļums (m) – 7 m;

2.1.16. krasta līnijas garums (km) –1,2 km;

2.1.17. seklūdens zonas (dziļums mazāks par 0,5 m) platība (ha) – n/a;

2.1.18. ilggadīgā vidējā notece gadā ūdens objektā (milj. m³) – 873 milj.m³;

2.1.19. ietekmēto zemju platība normālam ūdens līmenim (ha) – n/a.

2.2. Ūdens objekta ekoloģiskā stāvokļa raksturojums:

2.2.1. prioritārie ūdeņi (ūdens objekta atbilstība normatīvo aktu prasībām par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti):

Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumu Nr.118 "Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti" 2.¹ pielikumu Liepājas ezers atbilst prioritārajiem karpveidīgo zivju ūdeņiem;

2.2.2. ūdens objekta hidroloģiskā režīma ietekme uz piegulošo platību gruntsūdens līmeņiem:

Gruntsūdeņu līmeņu dziļums ir līdz 2 m. Virszemes ūdeņu režīms vāji ietekmē apstākļus gruntsūdens horizontā. Pazemes ūdens horizontu, dziļāku par gruntsūdeni, hidroģeoloģiskie apstākļi nav atkarīgi no Tirdzniecības kanāla hidroloģiskā režīma. Pazemes ūdeņu plūsmas virziens (pieguļošajos gruntsūdeņos) ir vai nu Tirdzniecības kanāla virzienā vai uz Baltijas jūru;

2.2.3. hidrobiocenožu raksturojums, tajā skaitā dati par kopējo un virsūdens aizaugumu (%) – n/a;

2.2.4. ihtiofaunas raksturojums:

Zivju fauna ir daudzveidīga, tajā var uzturēties visas Liepājas ezerā vai Tirdzniecības kanālā konstatēto vai potenciāli sastopamo sugu zivis. Zvejā, makšķerēšanā un zivju kontrolzvejā ezerā un kanālā konstatētas 30 sugu zivis – akmeņgrauzis Cobitis taenia, amūrs (precīza suga – baltais amūrs Ctenopharyngodon idella vai melnais amūrs Mylopharyngodon piceus nav zināma), asaris Perca fluviatilis, ālants Leuciscus idus, ausleja Leucaspius delineatus, deviņadatu stagars Pungitius pungitius, karpa Cyprinus carpio, karūsa Carassius carassius, kaze Pelecus cultratus, lasis Salmo salar, līdaka Esox lucius, līnis Tinca tinca, plaudis Abramis brama, plekste Platichthys flesus, plicis Blicca bjoerkna, rauda Rutilus rutilus, rudulis Scardinius erythrophthalmus, platpieris (precīza suga – raibais platpieris Hypophthalmichthys nobilis vai baltais platpieris Hypophthalmichthys molitrix nav zināma), salate Leuciscus aspius, sams Silurus glanis, sapals Squalius cephalus, sīga Coregonus spp., spidiļķis Rhodeus amarus, sudrabkarūsa Carassius gibelio, taimiņš Salmo trutta, vēdzele Lota lota, vimba Vimba vimba, vīķe Alburnus alburnus, zandarts Sander lucioperca un zutis Anguilla anguilla. Bez uzskaitītajām sugām ezerā un kanālā var būt sastopami arī upes nēģi Lampetra fluviatilis, grunduļi Gobio gobio, baltie sapali Leuciscus leuciscus apaļie jūrasgrunduļi Neogobius melanostomus, pīkstes Misgurnus fossilis, trīsadatu stagari Gasterosteus aculeatus, un, iespējams, arī citu sugu zivis.

Makšķerēšanā un zvejā nozīmīgākās zivju sugas ir salaka, līdaka, līnis, asaris, rudulis, plaudis, plicis un rauda. Tomēr jāņem vērā, ka mazākā daudzumā makšķerēšanā un zvejā var tikt iegūtas gandrīz visu ezerā sastopamo sugu zivis.

No sugu aizsardzības viedokļa vislielākā nozīme ir anadromajām sugām – lasim, taimiņam, vimbai un upes nēģim, kurām Tirdzniecības kanāls ir nozīmīgs migrācijas ceļš. Kanālā var būt sastopamas arī vairākas citas aizsargājamo sugu zivis. Taču dažādu iemeslu dēļ (suga Latvijā ir ļoti reta, suga ezerā vai kanālā nonākusi gadījuma pēc, vai arī suga ir Latvijā plaši izplatīta un maz apdraudēta) Tirdzniecības kanālam nav vērā ņemamas nozīmes šo sugas saglabāšanā un aizsardzībā;

2.2.5. ekoloģiskā stāvokļa vērtējums un to ietekmējošie faktori:

Atbilstoši Ventas upju baseina apgabala apsaimniekošanas plānam ūdensobjekts E003SP ir noteikts par stipri pārveidotu ūdensobjektu. Stipri pārveidoti ūdensobjekti (SPŪO) ir virszemes ūdensobjekti, kuru hidroloģiskās vai morfoloģiskās īpašības cilvēka darbības ietekmē ir būtiski mainījušās un kuros šo izmaiņu dēļ nevar nodrošināt dabiskiem apstākļiem raksturīgo sugu sastāvu. SPŪO izvirza no dabiskajiem ūdensobjektiem atšķirīgus kvalitātes mērķus attiecībā uz bioloģiskajiem parametriem, vienlaikus tajos ir jāsasniedz laba fizikāli ķīmiskā kvalitāte. Esošā ūdens ekoloģiskā kvalitāte novērtēta kā sliktai ekoloģiskā potenciāla klasei atbilstoša. Ūdensobjektā E003SP pastāv risks nesasniegt labu ekoloģisko kvalitāti, līdz 2021.gadam, un tāpēc ir noteikts izņēmums – sasniegt labu ekoloģisko kvalitāti līdz 2027.gadam.

2.3. Ūdens objekta un tā piekrastes joslas saistība ar aizsargājamām teritorijām un aizsargājamiem dabas objektiem –Tirdzniecības kanāla akvatorija austrumos robežojas ar Dabas liegumu "Liepājas ezers".

2.4. Ūdens līmeņa regulēšanas būvju raksturojums – n/a.

3. ŪDENS OBJEKTA EKSPLUATĀCIJAS NOSACĪJUMI

 3.1. Hidrotehnisko būvju ekspluatācijas nosacījumi – n/a:

3.1.1. darbības ierobežojumi zivju nārsta periodā:

No zivju atražošanās viedokļa Tirdzniecības kanāls ir nozīmīgs galvenokārt kā zivju (īpaši anadromo ceļotājzivju) migrācijas ceļš.

Precīzu zivju nārsta un anadromo sugu migrācijas periodu noteikt nav iespējams. Nārsta un migrāciju norises laiks ir mainīgs un atkarīgs no konkrētā gada apstākļiem – temperatūras, upju caurplūduma, ledus segas pastāvēšanas ilguma u.c. Šo noteikumu ietvaros var izdalīt trīs (rudens, ziemas un pavasara) zivju nārstam un migrācijai nozīmīgākos periodus. Rudens periods (no 15.septembra līdz 15.novembrim) ir nozīmīgs lašu, taimiņu, vimbu un upes nēģu nārsta migrācijai. Ziemas periods (no 1.janvāra līdz 15.martam) ir nozīmīgs salaku migrācijai. Pavasara (no 15.aprīļa līdz 30.jūnijam) ir nozīmīgs vimbu nārsta migrācijai, lašu un taimiņu smoltu un metamorfozi izgājušo upes nēģu migrācijai uz jūru un saldūdens zivju nārstam.

Ierobežojumi makšķerēšanai (arī makšķerēšanas sacensību rīkošanai):

Makšķerēšanas kārtību Liepājas ezerā nosaka Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumi Nr.800 "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi" ar Liepājas pilsētas domes 2020. gada 20. februāra saistošajiem noteikumiem Nr. 3 "Par licencēto makšķerēšanu Liepājas ezerā un Tirdzniecības kanālā no dzelzceļa tilta līdz tramvaja tiltam" apstiprinātais nolikums "Nolikums par licencēto makšķerēšanu Liepājas ezerā un tirdzniecības kanālā no dzelzceļa tilta līdz tramvaja tiltam 2020.–2024. gadam". Šajos noteikumos noteiktie makšķerēšanas ierobežojumi ir pietiekami sekmīgai zivju nārsta aizsardzībai un papildu prasību noteikšana šajos ekspluatācijas noteikumos nav nepieciešama.
(Grozīts ar Liepājas pilsētas domes 21.05.2020. saistošajiem noteikumiem Nr. 25)

Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumu Nr.800 6.punktu makšķerēšanas, sacensību nolikumi ir jāsaskaņo ar vietējo pašvaldību, Valsts vides dienestu un Dabas aizsardzības pārvaldi. Makšķerēšanas sacensību organizēšana notiek, balstoties uz konkrētiem nolikumiem. Papildu prasību noteikšana šajos ekspluatācijas noteikumos nav nepieciešama.

Citi ierobežojumi:

Zivju nārsta un migrācijas rudens periodā no 15.septembra līdz 15.novembrim un pavasara perioda sākumā no 15.aprīļa līdz 15.maijam kanālā, vai tā tiešā tuvumā, nav pieļaujama sporta, ūdens transporta vai citu infrastruktūras objektu būvniecība, rekonstrukcija vai likvidēšana, kā arī citi darbi (padziļināšana, uzbērumu veidošana, grunts ieguve u.c.), kas saistīti ar tiešu ietekmi uz kanālu, būtisku troksni, uzduļķojuma veidošanos, vai būtisku ūdens piesārņošanas risku. Šādi darbi ir pieļaujami, bet nav vēlami ziemas migrācijas periodā no 1.janvāra līdz 31.martam un pavasara perioda beigu daļā no 16.maija līdz 30.jūnijam.

3.2. Saimnieciskās darbības nosacījumi:

3.2.1. ūdens objekta izmantošana ekspluatācijas noteikumos paredzētās saimnieciskās darbības veikšanai:

Rekreācijas un sporta pasākumiem, ūdens transportam, makšķerēšanai un zvejai:

Izmantošana jāveic atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem (Ūdens apsaimniekošanas likums; Zvejniecības likums; MK 09.02.2016. noteikumi Nr.92 "Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos"; MK 03.01.2013. noteikumu Nr.5 "Dabas lieguma "Liepājas ezers" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"; MK 02.05.2007. noteikumi Nr.295 "Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos"; MK 23.12.2014. noteikumiem Nr.796 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos"; MK 22.12.2015. noteikumi Nr.800 "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi"; MK 31.03.2015. noteikumi Nr.150 "Kārtība, kādā uzskaita un dabiskajās ūdenstilpēs ielaiž zivju resursu atražošanai un pavairošanai paredzētos zivju mazuļus, kā arī prasības attiecībā uz mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotu privāto ezeru izmantošanu" ar Liepājas pilsētas domes 2020. gada 20. februāra saistošajiem noteikumiem Nr. 3 "Par licencēto makšķerēšanu Liepājas ezerā un Tirdzniecības kanālā no dzelzceļa tilta līdz tramvaja tiltam" apstiprinātais nolikums "Nolikums par licencēto makšķerēšanu Liepājas ezerā un tirdzniecības kanālā no dzelzceļa tilta līdz tramvaja tiltam 2020.–2024. gadam" u.c.) prasībām.
(Grozīts ar Liepājas pilsētas domes 21.05.2020. saistošajiem noteikumiem Nr. 25)

Ņemot vērā to, ka šie ekspluatācijas noteikumi skar tikai nelielu Liepājas ezera daļu, īpašu zvejas vai makšķerēšanas nosacījumu iekļaušana šajos ekspluatācijas noteikumos nav lietderīga.

Zivju nārsta periodā ūdens objekta izmantošana jāveic atbilstoši šo noteikumu 3.1.1.apakšpunkta prasībām.

Rekreācijas, sporta un citas infrastruktūras objektu izveidošanai un uzturēšanai:

Jaunu rekreācijas, sporta un citu infrastruktūras objektu izveidošana ir pieļaujama, ja tie nesamazina zivju migrācijas iespējas. Tirdzniecības kanālā nav nozīmīgas zivju nārsta vietas, tāpēc papildu ierobežojumu noteikšana rekreācijas objektu izveidošanai nav nepieciešama.

Sporta un rekreācijas infrastruktūras objektos ir jānodrošina videi draudzīga to uzturēšana un ekspluatācija atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un labas prakses paraugiem.

Ja infrastruktūras objektu izveidošana, uzturēšana vai likvidēšana ir saistīta ar aktivitātēm, kas var atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz zivju resursiem, pirms darbības uzsākšanas atbilstoši MK 08.05.2001. noteikumu Nr.188 "Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība" prasībām ir nepieciešams saņemt zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumu. Ja šādu darbu ietvaros paredzēta tīrīšana un padziļināšana, nepieciešams saņemt arī MK 13.06.2006. noteikumu Nr.475 "Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība" 25.punktā noteiktos atzinumus. Darbi ir jāveic atbilstoši minēto atzinumu rekomendācijām un nosacījumiem. Ņemot vērā to, ka katrs atsevišķs projekts tiks izvērtēts vienā vai vairākos atzinumos, īpašu papildu nosacījumu iekļaušana šajos ekspluatācijas noteikumos nav nepieciešama;

3.2.2. piekrastes platību izmantošana ūdens objekta aizsargjoslā:

Tirdzniecības kanāla akvatorijai piegulošās teritorijas izmantojamas atbilstoši Liepājas pilsētas teritorijas plānojumā noteiktajai šo teritoriju izmantošanai un apbūvei, un šiem noteikumiem.

Veidojot krastmalas, galvenokārt lieto terasētu vai slīpi stiprinātu krasta profilu, ievērojot tauvas joslu un paredzot pietiekamu platumu gājēju un velosipēdistu satiksmei.

Piekrastes platību izmantošana veicama ievērojot aprobežojumus, kas jāievēro aizsargjoslā saskaņā ar Aizsargjoslu likumu. Tirdzniecības kanāla akvatorijai noteikta 10 m plata virszemes ūdensobjekta aizsargjosla.

Ūdensobjekta teritorijas primāro izmantošanu saistīt ar ūdens telpas publisku izmantošanu – atpūtai, peldbūves vai uz pāļiem stiprinātas būves (gar kanāla malu, kas atrodas Kārļa Zāles laukuma pusē).

Tirdzniecības kanālam apkārtējās teritorijas saistītas ar publisko apbūvi – jauktas centra apbūves teritorijas.

Peldbūvju izbūve, saskaņojot ar pilsētas attīstības plāna vīzijām, atbilstoši Tirdzniecības kanāla akvatorijas ekspluatācijas (apsaimniekošanas) atļautās izmantošanas shēmai (skatīt 1.pielikumu);

3.2.3. ūdens objekta izmantošana citām saimnieciskām darbībām:

Gultnes tīrīšana, gultnes padziļināšana dažādu objektu būvniecība vai rekonstrukcija u.c. ir pieļaujama, ja tai nav paredzama nelabvēlīga ietekme uz zivju migrāciju. Par šādu saimniecisko darbību nepieciešams saņemt Ministru kabineta 2001.gada 8.maija noteikumos Nr.188 "Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība" un/vai Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija noteikumos Nr.475 "Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība" paredzētos atzinumus un darbus veikt atbilstoši minēto atzinumu rekomendācijām. Šī iemesla dēļ konkrētu ierobežojumu noteikšana šajos ekspluatācijas noteikumos nav nepieciešama.

Cita veida saimnieciskā darbība Tirdzniecības kanālā jāveic atbilstoši spēkā esošo attiecīgās jomas normatīvo aktu prasībām;

3.2.4. prasības zivju aizsardzības un pārvades ierīcēm:

Tirdzniecības kanālā nav izveidotas īpašas zivju aizsardzības un pārvades ierīces. Zivju migrācija kanālā norisinās dabiskā ceļā, un šādu ierīču izveidošana nav nepieciešama;

3.2.5. zivju nārsta nodrošinājums un citas dabas aizsardzības prasības:

Nozīmīgākajos zivju nārsta un migrācijas periods (no 15.septembra līdz 15.novembrim; no 1.janvāra līdz 15.martam un no 15.aprīļa līdz 30.jūnijam) ir jāņem vērā šo noteikumu 3.1.1.apakšpunkta prasības.

Labu zivju nārsta apstākļu saglabāšanai un zivju resursu aizsardzībai ir jāņem vērā arī šo noteikumu 3.2.1. un 3.2.3.apakšpunktā noteiktās prasības infrastruktūras un citu objektu izveidošanai un saimnieciskās darbības veikšanai;

3.2.6. īpaši nosacījumi makšķerēšanai:

Makšķerēšanas kārtību Tirdzniecības kanālā nosaka attiecīgie Ministru kabineta noteikumi un Liepājas pilsētas domes saistošie noteikumi. Šajos noteikumos noteiktie makšķerēšanas ierobežojumi ir pietiekami zivju faunas aizsardzībai un resursu saglabāšanai. Papildu prasību noteikšana šajos ekspluatācijas noteikumos nav nepieciešama;

3.2.7. peldošo līdzekļu izmantošanas kārtība:

Peldošo līdzekļu izmantošana Tirdzniecības kanālā jāveic atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 9.februāra noteikumu Nr.92 "Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos", Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.5 "Dabas lieguma "Liepājas ezers" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" u.c. normatīvo aktu prasībām.

Īpašu prasību noteikšana šajos ekspluatācijas noteikumos nav nepieciešama.

Kuģošanas līdzekļiem ir jābūt reģistrētiem Kuģu reģistrā vai Ceļu satiksmes drošības direkcijā Ministru kabineta 2008. gada 25. marta noteikumos Nr. 213 "Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrējamo kuģošanas līdzekļu reģistrācijas kārtība" noteiktajā kārtībā.
(Grozīts ar Liepājas pilsētas domes 21.05.2020. saistošajiem noteikumiem Nr. 25)

Ūdens satiksmes dalībniekiem ir aizliegts:

• bojāt, patvaļīgi uzstādīt vai noņemt navigācijas zīmes un ugunis;

• piesārņot vai piegružot akvatoriju;

• bez speciālas atļaujas izmantot zvejas un makšķerēšanas rīkus.

Liepājas pilsētas domei vai ūdenstilpes tiesiskajam valdītājam (nomniekam) ir pienākums:

• aprīkot akvatoriju ar nepieciešamajām navigācijas zīmēm un ugunīm, saskaņojot to izvietojumu, skaitu un veidu ar Latvijas Jūras administrāciju;

• nodrošināt tilta aiļu izgaismošanu diennakts tumšajā laikā, ja tilta tiešā tuvumā notiek kuģošanas līdzekļu satiksme;

• nodrošināt brīdinājuma zīmju izvietošanu Liepājas ezera zonās, kurās aizliegts izmantot attiecīgu veidu kuģošanas līdzekļus;

• nodrošināt, lai navigācijas zīmes un ugunis pastāvīgi tiktu uzturētas atbilstošā tehniskā stāvoklī;

3.2.8. pašvaldības pieņemtie saistošie noteikumi, kas nosaka ūdens objekta izmantošanu:

Tirdzniecības kanāla piekrastē nav zemesgabali, kam ir spēkā esoši vai izstrādes stadijā esoši detālplānojumi.

3.3. Saimnieciskās darbības veicēja pienākumi un tiesības:

Saimnieciskās darbības veicēju pienākums ir ievērot šo ekspluatācijas noteikumu un spēkā esošo normatīvo aktu prasības, kā arī iespēju robežās nodrošināt, lai šo noteikumu un normatīvo aktu prasības ievērotu arī citas fiziskas un juridiskas personas.

Kanāla gultnes tīrīšanas un padziļināšanas darbi jāveic atbilstoši attiecīgo normatīvo aktu (MK 13.06.2006. noteikumi Nr.475 "Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība" u.c.) prasībām.

Par saimniecisko darbību, kas saistīta ar potenciālu nelabvēlīgu ietekmi uz zivju resursiem (būvniecība, rekonstrukcija u.c.) pirms darbības uzsākšanas ir jānodrošina zivsaimnieciskā ekspertīze atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 8.maija noteikumu Nr.188 "Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība" prasībām. Konkrētās saimnieciskās darbības veikšanā ir jāņem vērā attiecīgās ekspertīzes rekomendācijas.

Zivju resursu pavairošana ir jāveic atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 31.marta noteikumiem Nr.150 "Kārtība, kādā uzskaita un dabiskajās ūdenstilpēs ielaiž zivju resursu atražošanai un pavairošanai paredzētos zivju mazuļus, kā arī prasības attiecībā uz mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotu privāto ezeru izmantošanu".

3.4. Saimnieciskās darbības veicēja darbība ārkārtējos dabas apstākļos – saskaņā ar Liepājas pilsētas Civilās aizsardzības plānu.

4. INSTITŪCIJAS, KAS KONTROLĒ EKSPLUATĀCIJAS NOTEIKUMU IEVĒROŠANU

5. PAPILDMATERIĀLI

 Saskaņojumi:

1. Valsts Vides dienesta reģionālā vides pārvalde.

2. Liepājas pilsētas dome.

3. Valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts".

1.pielikums.

Tirdzniecības kanāla akvatorijas ekspluatācijas (apsaimniekošanas) atļautās izmantošanas shēma.

Ūdens objekta ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumus izstrādāja

Juridiskā persona:

SIA "Eiroprojekts", reģistrācijas Nr.40003493684

Par ūdens objekta ekspluatācijas noteikumu izpildi atbildīgā persona (saimnieciskās darbības veicējs):

Liepājas pilsētas dome