Darbības ar dokumentu
Rīgā 2002.gada 12.martā (prot. Nr.11 40.§)
(Grozīta ar MK 07.07.2008. noteikumiem Nr.509)
2. Pasākumi, kas veikti šo noteikumu prasību īstenošanai, nedrīkst tieši vai netieši palielināt ūdens, gaisa vai augsnes piesārņojumu.
3. Ja uz vienu ūdenstilpi vai ūdensteci attiecas šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos noteikti atšķirīgi ūdens kvalitātes normatīvi, piemēro tos kvalitātes normatīvus, kuri nosaka stingrākas prasības.
4. Ūdens kvalitātes normatīvi, kas nosaka prioritāro vielu (1.pielikuma 1.tabula) un bīstamo vielu (1.pielikuma 2.tabula) koncentrāciju robežlielumus ūdenī un prioritāro vielu koncentrāciju robežlielumus biotā (1.pielikuma 3.tabula), attiecas uz visiem virszemes ūdeņiem, to skaitā prioritārajiem zivju ūdeņiem un dzeramā ūdens ieguvei izmantojamajiem virszemes ūdeņiem.
(MK 11.08.2009. noteikumu Nr.897 redakcijā)
5. Piemērojot šo noteikumu 1.pielikuma 1. un 2.tabulā minētos ūdens kvalitātes normatīvus un 1.pielikuma 3.tabulā minētos kvalitātes normatīvus biotai, ņem vērā:
5.1. ietekmētās teritorijas paredzamo izmantošanas veidu;
5.2. nepieciešamību novērst ūdens piesārņojumu ar šo noteikumu 1.pielikuma 1.tabulā minētajām ūdens videi īpaši bīstamajām vielām un samazināt ūdens piesārņojumu ar pārējām šo noteikumu 1.pielikuma 1.tabulā minētajām prioritārajām vielām un 2.tabulā minētajām vielām;
5.3. ka šo noteikumu 1.pielikuma 1. un 2.tabulā minētie vides kvalitātes normatīvi ir izteikti kā piesārņojošās vielas vai vielu grupas kopējā koncentrācija visā ūdens paraugā;
5.4. ka vides kvalitātes normatīvi metāliem attiecas uz koncentrāciju šķīdumā – ūdens fāzi, kuru iegūst, paraugu filtrējot caur 0,45 μm filtru vai veicot līdzīgu priekšapstrādi. Novērtējot ūdens atbilstību metālu un to savienojumu vides kvalitātes normatīviem, var ņemt vērā metālu dabisko fona koncentrāciju, ja tā neļauj ievērot atbilstību vides kvalitātes normatīviem, kā arī ūdens cietību, izšķīdušo organisko oglekli, ūdeņraža jonu koncentrāciju (pH vērtību, kas izteikta kā ūdeņraža jonu koncentrācijas negatīvais decimāllogaritms) vai citus ūdens kvalitātes rādītājus, kas ietekmē metālu biopieejamību. Gadījumi, kuros vides kvalitātes normatīvs attiecas uz metāla biopieejamības koncentrāciju, ir noteikti šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulā;
5.5. ka attiecībā uz tām prioritārām vielām, kurām vides kvalitātes normatīvi norādīti šo noteikumu 1. pielikuma 3. tabulā, virszemes ūdeņu kvalitāti vērtē, piemērojot attiecīgus vides kvalitātes normatīvus biotai. Pārējām šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2. tabulā minētajām vielām virszemes ūdeņu kvalitātes vērtēšanai piemēro attiecīgus ūdens kvalitātes normatīvus;
5.6. ka virszemes ūdeņu kvalitāti var vērtēt, piemērojot prioritārām un bīstamām vielām vides kvalitātes normatīvus citā ūdens vides segmentā jeb matricā – ūdenī, sedimentos vai biotas organismos – vai citā biotas taksonā, kas ir konkrēts ūdens vides taksons, kuram taksonomiskajā rangā atbilst apakštips, klase vai līdzvērtīgs rangs, nekā norādīts šo noteikumu 5.5. apakšpunktā un 1. pielikuma 3. tabulā, ja tiek ievērotas normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringu un monitoringa programmu izstrādi noteiktās prasības attiecībā uz alternatīvā monitoringa izpildi un testēšanas metožu veiktspēju;
5.7. ka gadījumos, ja konkrētām prioritārām vai bīstamām vielām tiek pārsniegti vides kvalitātes normatīvi biotā vai sedimentos, līdztekus šo vielu monitoringam minētajās matricās veic monitoringu arī ūdenī, ja tām izmērītās vai aprēķinātās koncentrācijas vidē vai minēto vielu emisijas liecina par iespējamu akūtas iedarbības risku virszemes ūdeņiem vai risku, ko šādi ūdeņi varētu radīt. Virszemes ūdeņu kvalitātes vērtēšanai piemēro vides kvalitātes normatīvus – attiecīgas maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, ja tādas ir noteiktas šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulā.
(MK 11.08.2009. noteikumu Nr. 897 redakcijā, kas grozīta ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)
5.1 Virszemes ūdeņu kvalitāte atbilst šo noteikumu prasībām, ja:
5.11. dažādos gadalaikos katrā ūdensobjekta reprezentatīvā monitoringa vietā mērīto prioritāro vielu un bīstamo vielu koncentrāciju vidējā aritmētiskā vērtība nav lielāka par šo noteikumu 1.pielikuma 1. un 2.tabulā noteikto gada vidējo koncentrāciju;
5.12. katrā reprezentatīvā ūdensobjekta monitoringa vietā mērītā vienreizējā prioritāro vielu koncentrācija nav lielāka par šo noteikumu 1.pielikuma 1.tabulā noteikto maksimāli pieļaujamo koncentrāciju;
5.13. prioritāro vielu koncentrācija biotā nav lielāka par šo noteikumu 1.pielikuma 3.tabulā noteikto vides kvalitātes normatīvu.
(MK 11.08.2009. noteikumu Nr.897 redakcijā)
5.2 Šo noteikumu 5.11. apakšpunktā minēto koncentrāciju vidējo aritmētisko vērtību virszemes ūdeņu kvalitātes novērtējumā neņem vērā, ja konkrētas prioritāras vai bīstamas vielas monitoringā koncentrācijas ir noteiktas ar labāko pieejamo analītisko metodi, kas nerada pārmērīgas izmaksas, bet aprēķinātā vidējā aritmētiskā vērtība ir mazāka par izmantotās metodes kvantitatīvās noteikšanas robežu un pielietotās analītiskās metodes kvantitatīvās noteikšanas robeža ir lielāka par šo noteikumu 1. pielikumā attiecīgajai prioritārai vai bīstamai vielai norādīto vides kvalitātes normatīvu.
(MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)
6. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ne retāk kā reizi četros gados izvērtē šo noteikumu 1.pielikuma 2.tabulā ietverto informāciju un, ja nepieciešams, papildina to, pamatojoties uz:
6.1. datiem par ķīmiskās vielas vai vielu grupas bīstamību ūdens videi un cilvēku veselībai;
6.2. ķīmisko vielu riska novērtējuma rezultātiem;
6.3. attiecīgās ķīmiskās vielas importēto, saražoto un izmantoto daudzumu, lietošanas vai uzglabāšanas apstākļiem;
6.4. fizisko un juridisko personu iesniegtiem pamatotiem ierosinājumiem un ekspertu atzinumu.
(Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr. 752; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr. 897; MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)
7. Par šo noteikumu 1.pielikuma 2.tabulā ietvertās informācijas izvērtēšanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija informē sabiedrību, vides aizsardzības un veselības aizsardzības valsts institūcijas, kā arī citas attiecīgās institūcijas.
(Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr. 752; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr. 897; MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)
7.1 Ja Ūdens apsaimniekošanas likumā noteikto vides kvalitātes mērķu sasniegšanai ir nepieciešams noteikt stingrākus vides kvalitātes normatīvus piesārņojošām vielām ar īpaši nozīmīgu ietekmi uz vidi, kuras noteiktas Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumu Nr.294 “Noteikumi par A, B un C kategorijas piesārņojošo darbību pieteikšanas un A un B kategorijas atļauju izsniegšanas kārtību” 5.pielikumā, piemēro šo noteikumu 2.pielikumā minētās prasības.
(MK 11.08.2009. noteikumu Nr.897 redakcijā)
(Nodaļa stājas spēkā 01.01.2003.; sk. 48. punktu)
8. Prioritārie zivju ūdeņi ir saldūdeņi, kuros nepieciešams veikt ūdens aizsardzības vai ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumus, lai nodrošinātu zivju populācijai labvēlīgus dzīves apstākļus. Prioritārie zivju ūdeņi noteikti šo noteikumu 2.1 pielikumā.
(MK 01.10.2002. noteikumu Nr. 446 redakcijā, kas grozīta ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr. 752; MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)
9. Šīs nodaļas nosacījumi neattiecas uz dabiskiem vai mākslīgiem dīķiem, kurus izmanto intensīvai zivju audzēšanai.
10. Prioritāros zivju ūdeņus iedala:
10.1. lašveidīgo zivju ūdeņos, kuros dzīvo vai kuros iespējams nodrošināt lašu (Salmo salar), taimiņu un strauta foreļu (Salmo trutta), alatu (Thymallus thymallus) un sīgu (Coregonus) eksistenci;
10.2. karpveidīgo zivju ūdeņos, kuros dzīvo vai kuros iespējams nodrošināt karpu dzimtas (Cyprinidae) zivju, kā arī līdaku (Esox lucius), asaru (Perca fluviatilis) un zušu (Anguilla anguilla) eksistenci.
11. Lai kontrolētu prioritāro zivju ūdeņu kvalitātes atbilstību šo noteikumu prasībām, ūdens paraugus ņem, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos par prasībām virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei noteikto paraugu ņemšanas biežumu virszemes ūdeņu monitoringam. Prioritāro zivju ūdeņu kvalitāte atbilst šo noteikumu prasībām, ja prasībām, kas norādītas šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem parametriem, atbilst visi paraugi un nav apstākļu, kas rada kaitējumu zivju populācijai.
(MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)
12. Novērtējot prioritāro zivju ūdeņu kvalitāti, neņem vērā paraugus, kuru neatbilstību izraisījuši plūdi vai citas dabas katastrofas.
(MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)
13. Prioritāro zivju ūdeņu kvalitātes neatbilstība šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajiem kvalitātes normatīviem nav pretrunā ar šo noteikumu prasībām, ja neatbilstību izraisa augsnes sastāvā esošas vielas, kas dabisku procesu dēļ nonāk ūdeņos (turpmāk — dabiskā ūdeņu bagātināšanās).
19. Dzeramā ūdens ieguvei un centralizētai piegādei izmanto Daugavas upes ūdeņus no Rīgas HES ūdenskrātuves, kuriem piemēro intensīvu fizikālu un ķīmisku attīrīšanu, pastiprinātu attīrīšanu un dezinfekciju.
(MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)
21. Ūdens kvalitātes normatīvi dzeramā ūdens ieguvei izmantojamiem virszemes ūdeņiem noteikti šo noteikumu 6.pielikumā. Kvalitātes normatīvus piemēro pirms ūdeņu attīrīšanas.
(Grozīts ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)
22. Lai kontrolētu dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu kvalitātes atbilstību šo noteikumu prasībām, ūdens paraugus ņem vienā un tajā pašā vietā, ievērojot šo noteikumu 7. pielikumā noteikto paraugu ņemšanas biežumu. Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu kvalitāte atbilst šo noteikumu prasībām, ja:
22.1. šo noteikumu 7. pielikumā noteiktajiem robežlielumiem atbilst 95 % paraugu;
22.2. pārējām šo noteikumu 7. pielikumā noteiktajām prasībām atbilst 90 % paraugu;
22.3. atlikušie paraugi, kas neatbilst kvalitātes normatīviem, atšķiras no tiem ne vairāk kā par 50 % (šis nosacījums neattiecas uz mikrobioloģiskajiem parametriem, temperatūru, pH un izšķīdušo skābekli), bet tas nerada kaitējumu cilvēku veselībai;
22.4. kvalitātes normatīviem atbilst attiecīgo parametru vērtības tajos ūdens paraugos, kuri pēc neatbilstoša parauga konstatēšanas ņemti ar tādu laika intervālu, kas nodrošina datu statistisko ticamību.
(Grozīts ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)
23. Nosakot šo noteikumu 22.punktā minēto paraugu daudzumu, neņem vērā paraugus, kuru neatbilstību izraisījuši plūdi vai citas dabas katastrofas, vai neraksturīgi laikapstākļi.
24. Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu neatbilstība šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajiem kvalitātes normatīviem nav pretrunā ar šo noteikumu prasībām, ja neatbilstību izraisa plūdi, cita dabas katastrofa vai dabiskā ūdeņu bagātināšanās un ja šī neatbilstība nerada kaitējumu cilvēka veselībai.
25. Šo noteikumu 9.pielikumā noteiktos ūdens kvalitātes normatīvus piemēro pazemes ūdeņu horizontiem un to kompleksiem, kuru ūdeni bez apstrādes izmanto par dzeramo ūdeni un kuros vidējais ūdens ieguves apjoms pārsniedz 10 m3 dienā, kā arī pazemes ūdeņu horizontiem un to kompleksiem, kuru ūdeni bez apstrādes paredzēts izmantot par dzeramo ūdeni. Ja hlorīdjonu, sulfātjonu, elektrovadītspējas, dzelzs vai permanganāta indeksa kvalitātes normatīvi ir pārsniegti dabisku procesu dēļ, nav pieļaujama tieša vai netieša emisija vai citas darbības, kas varētu izraisīt attiecīgo parametru vērtību palielināšanos konkrētajā ūdens horizontā vai to kompleksā.
(Grozīts ar MK 07.07.2008. noteikumiem Nr.509)
26. Šo noteikumu 10.pielikuma 1.tabulā noteiktos ūdens kvalitātes normatīvus piemēro pazemes ūdeņu stāvokļa novērtēšanai, izņemot šo noteikumu 25.punktā minētos pazemes ūdeņu horizontus un to kompleksus. Ja novērtēšanas rezultāti liecina, ka:
26.1. piesārņojuma līmenis ir pārsniedzis mērķlieluma un robežlieluma vidējo aritmētisko vērtību, šajā teritorijā veic pasākumus, lai precizētu piesārņojuma areāla robežas, novērtētu, vai piesārņojums nerada risku cilvēku veselībai un videi, kā arī novērstu turpmāku pazemes ūdeņu piesārņošanu;
26.2. piesārņojuma līmenis pārsniedz robežlielumu, tad, ņemot vērā ģeoloģiskos, hidroģeoloģiskos, hidrodinamiskos apstākļus un antropogēnās iedarbības radīto slodzi attiecīgajā teritorijā, novērtē, vai vides sanācija ir nepieciešama un tehniski iespējama bez tādu pasākumu īstenošanas, kuri paaugstinātu apdraudējumu cilvēku veselībai vai videi, kā arī novērtē, vai pasākumiem piesārņoto pazemes ūdeņu vietu sanācijai un kontrolei nav nesamērīgi augstas izmaksas. Pamatojoties uz veikto novērtējumu, pazemes ūdeņu attīrīšanas pakāpi katram piesārņojuma areālam nosaka individuāli. Sanāciju veic saskaņā ar likumu “Par piesārņojumu” un Vides aizsardzības likumu.
(Grozīts ar MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897)
26.1 Ja piesārņotajās vietās, kuras ir reģistrētas atbilstoši normatīvajos aktos par piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtību noteiktajām prasībām, pazemes ūdeņus saskaņā ar sanācijas programmu nav iespējams attīrīt līdz šo noteikumu 10.pielikuma 1.tabulā noteiktajiem robežlielumiem, tos attīra vismaz tiktāl, lai pazemes ūdeņi atbilstu šo noteikumu 10.pielikuma 2.tabulā noteiktajām prasībām.
(Grozīts ar MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897)
27. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – centrs) nosaka konkrētas paraugu ņemšanas vietas, to attālumu līdz tuvākajai piesārņojošo vielu emisijas vietai un paraugu ņemšanas dziļumu prioritāro un bīstamo vielu un prioritāro zivju ūdeņu monitoringam.
(Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr.752; MK 07.07.2008. noteikumiem Nr.509; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897)
28. Šo noteikumu prasību izpildei nepieciešamās analīzes veic akreditētā laboratorijā. Veicot šo noteikumu 1., 3., 6., 9. un 10. pielikumā norādīto parametru analīzi, ievēro normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringu un monitoringa programmu izstrādi noteiktās prasības attiecībā uz fizikāli ķīmisko un ķīmisko parametru testēšanas metožu veiktspēju un kvalitātes kontroles un nodrošinājuma procedūrām.
(MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)
29. Operators, kas virszemes vai pazemes ūdeņos novada prioritārās vai bīstamās vielas, veic prioritāro un bīstamo vielu emisijas monitoringu. Monitoringu un kontroli veic saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumiem Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī".
(Grozīts ar MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897)
30. Vides valsts monitoringa vajadzībām Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde apzina prioritāro vai bīstamo vielu emisijas ietekmētās teritorijas. Centrs apkopo savākto informāciju un ietekmētajās teritorijās kontrolē ūdeņu piesārņojumu ar prioritārajām un bīstamajām vielām, ievērojot Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumu Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" prasības.
(Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr.752; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897)
31. Centrs veic prioritāro zivju ūdeņu monitoringu atbilstoši šo noteikumu 3.pielikuma prasībām.
(Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr.752; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897)
32. Ja monitoringa dati liecina, ka lašveidīgo zivju ūdeņos skābekļa koncentrācija ir mazāka par 6 mg/l, bet karpveidīgo zivju ūdeņos — mazāka par 4 mg/l, centrs un Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes noskaidro skābekļa koncentrācijas pazemināšanās iemeslus un veic pasākumus, lai novērstu kaitējumu zivju populācijai.
(Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr.752; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897)
33. Ja monitoringa dati liecina, ka prioritāro zivju ūdeņu kvalitāte ir augstāka par šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajām prasībām, centram ir tiesības samazināt paraugu ņemšanas biežumu. Ja centrs konstatē, ka konkrētus prioritāros zivju ūdeņus piesārņojums neietekmē vai nav apstākļu, kas varētu pasliktināt šo ūdeņu kvalitāti, tam ir tiesības uz diviem gadiem pārtraukt šādu ūdeņu paraugu ņemšanu.
(Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr.752; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897)
35. Ūdens lietotājs, kas sagatavo dzeramo ūdeni un piegādā to patērētājiem, veic dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu monitoringu atbilstoši šo noteikumu 6. un 7. pielikumā noteiktajām prasībām.
(Grozīts ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)
36. Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu paraugus ņem ūdens ņemšanas vietās pirms ūdens novadīšanas uz attīrīšanas iekārtām. Ūdens paraugu ņemšanai lietotie trauki, kā arī reaģenti un metodes, kas tiek izmantotas parauga daļas konservēšanai, paraugu transportēšana, uzglabāšana un konservēšana nedrīkst būtiski ietekmēt analīžu rezultātus. Analīzes veic pēc parauga izkāšanas caur stiepļu sietu, lai to atbrīvotu no peldošiem gružiem, tai skaitā koka un plastmasas gabaliem.
37. Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu paraugu ņemšanas un analīžu biežums nedrīkst būt mazāks par šo noteikumu 7.pielikumā noteikto minimālo biežumu gadā. Paraugus ņem visu gadu ar vienādiem laika intervāliem, lai iegūtu pilnīgu informāciju par ūdeņu kvalitāti.
38. Ja monitoringa dati liecina, ka dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo virszemes ūdeņu kvalitāte atsevišķos parametros ir augstāka par šo noteikumu 6.pielikumā noteiktajām prasībām, institūcijai, kura nosaka paraugu ņemšanas biežumu, ir tiesības atļaut operatoram attiecīgos paraugus ņemt retāk, nekā noteikts šo noteikumu 7.pielikumā, ievērojot normatīvo aktu par dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām, monitoringa un kontroles kārtību.
(MK 29.09.2009. noteikumu Nr.1118 redakcijā)
39. Ūdens lietotājs, kas sagatavo dzeramo ūdeni un piegādā to patērētājiem, veic dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo pazemes ūdeņu monitoringu atbilstoši šo noteikumu 9.pielikumā noteiktajām prasībām un ūdens ieguves atradņu pases nosacījumiem.
41. Ja monitoringa rezultāti vai citi dati liecina, ka konkrētajā ūdensobjektā ir pārsniegti ūdens kvalitātes normatīvu robežlielumi vai ka ūdensobjektam noteiktie vides kvalitātes mērķi netiks sasniegti plānotajos termiņos, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzdod vides aizsardzības institūcijām:
41.1. izpētīt neatbilstības cēloņus;
41.2. pārskatīt attiecīgos nosacījumus, kuri ietverti atļaujā A vai B kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai, samazinot noteiktos emisijas limitus;
41.3. pārskatīt monitoringa programmas un izdarīt tajās grozījumus;
41.4. veikt citus pasākumus, kas novērstu turpmāku ūdens kvalitātes pasliktināšanos un veicinātu tās uzlabošanos.
(Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr. 752; MK 07.07.2008. noteikumiem Nr. 509; MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)
42. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija neuzdod veikt šo noteikumu 41.punktā minētos pasākumus, ja neatbilstības cēloņi ir nepārvaramas varas apstākļi, tai skaitā lieli plūdi vai ilgstošs sausums, un ir ievērotas Ūdens apsaimniekošanas likumā noteiktās prasības par īslaicīgiem izņēmumiem vides kvalitātes mērķu sasniegšanai.
(Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr. 752; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr. 897; MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)
44. Lai sabiedrību un valsts un pašvaldību iestādes informētu par ūdens vides aizsardzību, centrs:
44.1. katru gadu sagatavo pārskatu par virszemes un pazemes ūdeņu monitoringa rezultātiem un to izvērtējumu, ietverot informāciju par šo noteikumu 35. punktā noteikto prasību izpildi;
44.2. nodrošina, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kas tiek sniegta Eiropas Komisijai saskaņā ar šo noteikumu 45. punktu.
(MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)
45. Lai informētu Eiropas Komisiju, centrs atbilstoši vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām sniedz informāciju par virszemes un pazemes ūdeņu stāvokli, pasākumiem to aizsardzībai un progresu.
(MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)
47. Ja šajos noteikumos noteiktie kvalitātes normatīvi nav sasniegti vai plānotajos termiņos netiks sasniegti pārrobežas ūdeņos, Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde informē Vides pārraudzības valsts biroju, kas savukārt informē attiecīgās valstis.
(Grozīts ar MK 04.10.2005. noteikumiem Nr.752)
48. Šo noteikumu III nodaļa, 16., 30., 31., 32., 33. un 34.punkts stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.
51. Šajos noteikumos centram noteiktos uzdevumus līdz 2009.gada 31.jūlijam veic valsts aģentūra “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra”.
(MK 11.08.2009. noteikumu Nr.897 redakcijā)
52. Šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 2., 5., 15., 22., 23. un 28. punktā minētajām vielām vides kvalitātes normatīvus piemēro ar 2015. gada 22. decembri, lai attiecībā uz minētajām vielām līdz 2021. gada 22. decembrim nodrošinātu labu virszemes ūdeņu ķīmisko kvalitāti.
(MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)
53. Šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44. un 45. punktā minētajām vielām vides kvalitātes normatīvus piemēro ar 2018. gada 22. decembri, lai attiecībā uz minētajām vielām novērstu virszemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes pasliktināšanos un līdz 2027. gada 22. decembrim nodrošinātu labu virszemes ūdeņu ķīmisko kvalitāti.
(MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)
(MK 04.10.2005. noteikumu Nr. 752 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.07.2008. noteikumiem Nr. 509; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr. 897; MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Padomes 1975.gada 16.jūnija Direktīvas 75/440/EEK par dzeramā ūdens ieguvei paredzētā virszemes ūdens kvalitāti dalībvalstīs;
2) (svītrots ar MK 07.07.2008. noteikumiem Nr. 509);
3) (svītrots ar MK 07.07.2008. noteikumiem Nr. 509);
4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 6.septembra Direktīvas 2006/44/EK par saldūdeņu kvalitāti, ko nepieciešams aizsargāt vai uzlabot nolūkā atbalstīt zivju dzīvi;
5) (svītrots ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527);
6) (svītrots ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527);
7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 23.oktobra Direktīvas 2000/60/EK, ar ko nosaka Kopienas rīcību ūdens resursu politikas jomā;
8) (svītrots ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527);
9) (svītrots ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527);
10) (svītrots ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527);
11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.februāra Direktīvas 2006/11/EK par piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas, kuras novada Kopienas ūdens vidē;
12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Direktīvas 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos;
13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra Direktīvas 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā, un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK;
14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. augusta Direktīvas 2013/39/ES, ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK un Direktīvu 2008/105/EK attiecībā uz prioritārajām vielām ūdens resursu politikas jomā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
(Pielikums MK 11.08.2009. noteikumu Nr. 897 redakcijā, kas grozīta ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527; sk. noteikumu 52. un 53. punktu)
I. Prioritāro vielu vides kvalitātes normatīvi virszemes ūdeņos
1. tabula
| Nr. p. k. | Vielas nosaukums | CAS numurs(1) | Robežlielums GVK(2) (μg/l) | Robežlielums MPK(5) (μg/l) | ||
| iekšzemes virszemes ūdeņi(3) | citi virszemes ūdeņi(4) | iekšzemes virszemes ūdeņi(3) | citi virszemes ūdeņi(4) | |||
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 |
| 1. | Alahlors | 15972-60-8 | 0,3 | 0,3 | 0,7 | 0,7 |
| 2. | Antracēns(X) | 120-12-7 | 0,1 | 0,1 | 0,1 | 0,1 |
| 3. | Atrazīns | 1912-24-9 | 0,6 | 0,6 | 2,0 | 2,0 |
| 4. | Benzols | 71-43-2 | 10 | 8 | 50 | 50 |
| 5. | Bromdifenilēteri(6), (X) | 32534-81-9 | 0,14 | 0,14 | ||
| 6. | Kadmijs un tā savienojumi(X) (atkarībā no ūdens cietības pakāpes)(7) | 7440-43-9 | ≤ 0,08 (1. pakāpe) 0,08 (2. pakāpe) 0,09 (3. pakāpe) 0,15 (4. pakāpe) 0,25 (5. pakāpe) | 0,2 | ≤ 0,45 (1. pakāpe) 0,45 (2. pakāpe) 0,6 (3. pakāpe) 0,9 (4. pakāpe) 1,5 (5. pakāpe) | ≤ 0,45 (1. pakāpe) 0,45 (2. pakāpe) 0,6 (3. pakāpe) 0,9 (4. pakāpe) 1,5 (5. pakāpe) |
| 7. | C10-13 hloralkāni(X), (8) | 85535-84-8 | 0,4 | 0,4 | 1,4 | 1,4 |
| 8. | Hlorfenvinfoss | 470-90-6 | 0,1 | 0,1 | 0,3 | 0,3 |
| 9. | Hlorpirifoss (etil-hlorpirifoss) | 2921-88-2 | 0,03 | 0,03 | 0,1 | 0,1 |
| 10. | 1,2-dihloretāns | 107-06-2 | 10 | 10 | nepiemēro | nepiemēro |
| 11. | Dihlormetāns | 75-09-2 | 20 | 20 | nepiemēro | nepiemēro |
| 12. | Di(2-etilheksil)-ftalāts (DEHP)(X) | 117-81-7 | 1,3 | 1,3 | nepiemēro | nepiemēro |
| 13. | Diurons | 330-54-1 | 0,2 | 0,2 | 1,8 | 1,8 |
| 14. | Endosulfāns(X) | 115-29-7 | 0,005 | 0,0005 | 0,01 | 0,004 |
| 15. | Fluorantēns | 206-44-0 | 0,0063 | 0,0063 | 0,12 | 0,12 |
| 16. | Heksahlorbenzols(X) | 118-74-1 | 0,05 | 0,05 | ||
| 17. | Heksahlorbutadiēns(X) | 87-68-3 | 0,6 | 0,6 | ||
| 18. | Heksahlorcikloheksāns(X) | 608-73-1 | 0,02 | 0,002 | 0,04 | 0,02 |
| 19. | Izoproturons | 34123-59-6 | 0,3 | 0,3 | 1,0 | 1,0 |
| 20. | Svins un tā savienojumi | 7439-92-1 | 1,2(12) | 1,3 | 14 | 14 |
| 21. | Dzīvsudrabs un tā savienojumi(X) | 7439-97-6 | 0,07 | 0,07 | ||
| 22. | Naftalīns | 91-20-3 | 2 | 2 | 130 | 130 |
| 23. | Niķelis un tā savienojumi | 7440-02-0 | 4(12) | 8,6 | 34 | 34 |
| 24. | Nonilfenols(X) (4-nonilfenols) | 84852-15-3 | 0,3 | 0,3 | 2,0 | 2,0 |
| 25. | Oktilfenols (4-(1,1’,3,3’-tetrametilbutil)-fenols) | 140-66-9 | 0,1 | 0,01 | nepiemēro | nepiemēro |
| 26. | Pentahlor-benzols(X) | 608-93-5 | 0,007 | 0,0007 | nepiemēro | nepiemēro |
| 27. | Pentahlor-fenols | 87-86-5 | 0,4 | 0,4 | 1 | 1 |
| 28. | Poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAO)(9), (X) | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro |
| Benz(a)pirēns(X) | 50-32-8 | 1,7 × 10-4 | 1,7 × 10-4 | 0,27 | 0,027 | |
| Benz(b)fluorantēns(X) | 205-99-2 | sk. piezīmi(9) | sk. piezīmi(9) | 0,017 | 0,017 | |
| Benz(k)fluorantēns(X) | 207-08-9 | sk. piezīmi(9) | sk. piezīmi(9) | 0,017 | 0,017 | |
| Benz(g,h,i)perilēns(X) | 191-24-2 | sk. piezīmi(9) | sk. piezīmi(9) | 8,2 × 10-3 | 8,2 × 10-4 | |
| Indeno(1,2,3-cd)pirēns(X) | 193-39-5 | sk. piezīmi(9) | sk. piezīmi(9) | nepiemēro | nepiemēro | |
| 29. | Simazīns | 122-34-9 | 1 | 1 | 4 | 4 |
| 30. | Tributilalvas savienojumi(X) (tributilalvas katjons) | 36643-28-4 | 0,0002 | 0,0002 | 0,0015 | 0,0015 |
| 31. | Trihlorbenzoli | 12002-48-1 | 0,4 | 0,4 | nepiemēro | nepiemēro |
| 32. | Trihlormetāns (hloroforms) | 67-66-3 | 2,5 | 2,5 | nepiemēro | nepiemēro |
| 33. | Trifluralīns(X) | 1582-09-8 | 0,03 | 0,03 | nepiemēro | nepiemēro |
| 34. | Dikofols(X) | 115-32-2 | 1,3 × 10-3 | 3,2 × 10-5 | nepiemēro(10) | nepiemēro(10) |
| 35. | Perfluoroktānsulfoskābe un tās atvasinājumi(X) | 1763-23-1 | 6,5 × 10-4 | 1,3 × 10-4 | 36 | 7,2 |
| 36. | Hinoksifēns(X) | 124495-18-7 | 0,15 | 0,015 | 2,7 | 0,54 |
| 37. | Dioksīni un dioksīniem līdzīgie savienojumi(X) | sk. piezīmi(11) | – | – | nepiemēro | nepiemēro |
| 38. | Aklonifēns | 74070-46-5 | 0,12 | 0,012 | 0,12 | 0,012 |
| 39. | Bifenokss | 42576-02-3 | 0,012 | 0,0012 | 0,04 | 0,004 |
| 40. | Cibutrīns | 28159-98-0 | 0,0025 | 0,0025 | 0,016 | 0,016 |
| 41. | Cipermetrīns | 52315-07-8(13) | 8 × 10-5 | 8 × 10-6 | 6 × 10-4 | 6 × 10-5 |
| 42. | Dihlorfoss | 62-73-7 | 6 × 10-4 | 6 × 10-5 | 7 × 10-4 | 7 × 10-5 |
| 43. | Heksabromciklododekāns (HBCDD)(X) | sk. piezīmi(14) | 0,0016 | 0,0008 | 0,5 | 0,05 |
| 44. | Heptahlors un heptahlorepoksīds(X) | 76-44-8/ 1024-57-3 | 2 × 10-7 | 1 × 10-8 | 3 × 10-4 | 3 × 10-5 |
| 45. | Terbutrīns | 886-50-0 | 0,065 | 0,0065 | 0,34 | 0,034 |
Piezīmes.
1. (1) Vielas numurs ķīmisko vielu reģistrā Chemical Abstracts Service.
2. (2) GVK ir gada vidējā koncentrācija – vides kvalitātes normatīvs (turpmāk – VKN). Ja nav citu norādījumu, GVK attiecas uz visu izomēru kopējo koncentrāciju.
3. (3) Iekšzemes virszemes ūdeņi ietver visus stāvošos un tekošos ūdeņus uz zemes virsmas, tai skaitā saistītus mākslīgus vai stipri pārveidotus ūdensobjektus.
4. (4) Citi virszemes ūdeņi ietver pārejas un piekrastes ūdeņus, bet attiecībā uz ķīmisko kvalitāti – arī teritoriālos ūdeņus.
5. (5) MPK ir maksimāli pieļaujamā koncentrācija – vides kvalitātes normatīvs. Ja norādīts, ka MPK nepiemēro, uzskata, ka pastāvīgās izplūdēs GVK nodrošina pietiekamu aizsardzību pret īslaicīgu un strauju piesārņojuma koncentrācijas pieaugumu, jo GVK vērtības ir ievērojami mazākas par tām, kas noteiktas, pamatojoties uz akūtu toksiskumu.
6. (6) Bromdifenilēteru grupā (Nr. 5) vides kvalitātes normatīvs attiecas tikai uz radniecīgām vielām Nr. 28, 47, 99, 100, 153 un 154 atbilstošo koncentrāciju summu.
7. (7) Kadmijam un tā savienojumiem (Nr. 6) vides kvalitātes normatīvu vērtības ir atkarīgas no ūdens cietības pakāpes (1. pakāpe: 3/l, 2. pakāpe: 40 līdz 3/l, 3. pakāpe: 50 līdz 3/l, 4. pakāpe: 100 līdz 3/l, 5. pakāpe: ≥ 200 mg CaCO3/l).
8. (8) Šai vielu grupai parametri jānosaka ar analītisku metodi.
9. (9) Poliaromātisko ogļūdeņražu (PAO) prioritāro vielu grupai (Nr. 28) GVK-VKN ūdenī attiecas uz benz(a)pirēna koncentrāciju, jo šis normatīvs noteikts, pamatojoties uz minētās vielas toksiskumu. Benz(a)pirēnu var uzskatīt par norādi uz citu PAO klātbūtni, tāpēc monitoringa paraugos nosaka tikai benz(a)pirēna koncentrāciju un to salīdzina ar attiecīgajiem GVK-VKN ūdenī.
10. (10) Pieejamā informācija nav pietiekama, lai noteiktu MPK.
11. (11) Attiecas uz šādiem savienojumiem:
7 polihlordibenzo-p-dioksīni (PCDD): 2,3,7,8-T4CDD (CAS Nr. 1746-01-6), 1,2,3,7,8-P5CDD (CAS Nr. 40321-76-4), 1,2,3,4,7,8-H6CDD (CAS Nr. 39227-28-6), 1,2,3,6,7,8-H6CDD (CAS Nr. 57653-85-7), 1,2,3,7,8,9-H6CDD (CAS Nr. 19408-74-3), 1,2,3,4,6,7,8-H7CDD (CAS Nr. 35822-46-9), 1,2,3,4,6,7,8,9-O8CDD (CAS Nr. 3268-87-9);
10 polihlordibenzofurāni (PCDF): 2,3,7,8-T4CDF (CAS Nr. 51207-31-9), 1,2,3,7,8-P5CDF (CAS Nr. 57117-41-6), 2,3,4,7,8-P5CDF (CAS Nr. 57117-31-4), 1,2,3,4,7,8-H6CDF (CAS Nr. 70648-26-9), 1,2,3,6,7,8-H6CDF (CAS Nr. 57117-44-9), 1,2,3,7,8,9-H6CDF (CAS Nr. 72918-21-9), 2,3,4,6,7,8-H6CDF (CAS Nr. 60851-34-5), 1,2,3,4,6,7,8-H7CDF (CAS Nr. 67562-39-4), 1,2,3,4,7,8,9- H7CDF (CAS Nr. 55673-89-7), 1,2,3,4,6,7,8,9-O8CDF (CAS Nr. 39001-02-0);
12 dioksīnam līdzīgie polihlorbifenili (PCB-DL): 3,3’,4,4’-T4CB (PCB 77, CAS Nr. 32598-13-3), 3,3’,4’,5-T4CB (PCB 81, CAS Nr. 70362-50-4), 2,3,3’,4,4’-P5CB (PCB 105, CAS Nr. 32598-14-4), 2,3,4,4’,5-P5CB (PCB 114, CAS Nr. 74472-37-0), 2,3’,4,4’,5-P5CB (PCB 118, CAS Nr. 31508-00-6), 2,3’,4,4’,5’-P5CB (PCB 123, CAS Nr. 65510-44-3), 3,3’,4,4’,5-P5CB (PCB 126, CAS Nr. 57465-28- 8), 2,3,3’,4,4’,5-H6CB (PCB 156, CAS Nr. 38380-08-4), 2,3,3’,4,4’,5’-H6CB (PCB 157, CAS Nr. 69782-90-7), 2,3’,4,4’,5,5’-H6CB (PCB 167, CAS Nr. 52663-72-6), 3,3’,4,4’,5,5’-H6CB (PCB 169, CAS Nr. 32774-16-6), 2,3,3’,4,4’,5,5’-H7CB (PCB 189, CAS Nr. 39635-31-9).
12. (12) VKN attiecas uz bioloģiski pieejamām vielu koncentrācijām. Šīs koncentrācijas nosaka ar piemērotām modelēšanas metodēm atbilstoši Eiropas Komisijas vadlīnijām par vides kvalitātes normatīvu ieviešanu metāliem, pamatojoties uz to bioloģisko pieejamību (Technical Guidance to Implement Bioavailability-based Environmental Quality Standards for Metals).
13. (13) CAS Nr. 52315-07-8 attiecas uz izomēru maisījumu, kas satur cipermetrīnu, alfa-cipermetrīnu (CAS Nr. 67375-30-8), beta-cipermetrīnu (CAS Nr. 65731-84-2), teta-cipermetrīnu (CAS Nr. 71697-59-1) un zeta-cipermetrīnu (52315-07-8).
14. (14)Attiecas uz 1,3,5,7,9,11-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 25637-99-4), 1,2,5,6,9,10-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 3194-55-6), α-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-50-6), β-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-51-7) un γ-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-52-8).
15. (X) – ūdens videi īpaši bīstama viela, kuras emisijas un noplūdes nepieciešams novērst līdz 2020. gada 22. decembrim. Vielām Nr. 2, 5 un 28 emisijas un noplūdes nepieciešams novērst līdz 2021. gada 22. decembrim, bet vielām Nr. 34, 35, 36, 37, 43 un 44 – līdz 2027. gada 22. decembrim.
II. Bīstamo vielu vides kvalitātes normatīvi virszemes ūdeņos
2.tabula
Nr. | Vielas nosaukums | CAS numurs(1) | Robežlielums GVK(2) (μg/l) | |
Iekšzemes virszemes ūdeņi(3) | Citi virszemes ūdeņi(4) | |||
1 | 2 | 3 | 4 | 5 |
1. | Tetrahlorogleklis | 56-23-5 | 12 | 12 |
2. 2.1. 2.2. 2.3. 2.4. | Ciklodiēna pesticīdi: aldrīns dieldrīns endrīns izodrīns | . 309-00-2 60-57-1 72-20-8 465-73-6 | Σ = 0,01 | Σ = 0,005 |
3. | DDT kopā (5) | – | 0,025 | 0,025 |
para-para-DDT | 50-29-3 | 0,01 | 0,01 | |
4. | Tetrahloretilēns | 127-18-4 | 10 | 10 |
5. | Trihloretilēns | 79-01-6 | 10 | 10 |
6. | Arsēns un tā savienojumi | 7440-38-2 | 150 | 36 |
7. | Cinks un tā savienojumi | 7440-66-6 | 120 | 81 |
8. | Hroms un tā savienojumi | 7440-47-3 | 11 | 50 |
9. | Varš un tā savienojumi | 7440-50-8 | 9,0 | 3,1 |
10. | 2,4-dihlorfenoksietiķskābe | 94-75-7 | 10 | 10 |
11. | Akrilnitrils | 107-13-1 | 8 | 8 |
12. | Dietilamīns | 109-89-7 | 100 | 100 |
13. | Dimetoāts jeb rogors | epihlorhidrīns | 1 | 1 |
14. | Fenoli (fenolu indekss) | – | 5 | 5 |
15. | Formaldehīds | 50-00-0 | 1000 | 1000 |
16. | 2-hloranilīns 3-hloranilīns 4-hloranilīns | 95-51-2 108-42-9 106-47-8 | 10 | 10 |
17. | Hlorbenzols | 108-90-7 | 1 | 1 |
18. | Polihlorbifenili (PHB) | – | 0,01 | 0,01 |
19. | 2,4,6-trihlorfenols | 88-06-2 | 1 | 1 |
20. | Monocikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (toluols, etilbenzols, ksiloli) | – | 10 | 10 |
21. | Naftas ogļūdeņraži (ogļūdeņražu C10–C40 indekss) | – | 100 | 100 |
Piezīmes.
1. (1) Vielas numurs ķīmisko vielu reģistrā Chemical Abstracts Service.
2. (2) GVK ir gada vidējā koncentrācija – vides kvalitātes normatīvs. Ja nav citu norādījumu, GVK attiecas uz visu izomēru kopējo koncentrāciju.
3. (3) Iekšzemes virszemes ūdeņi ietver visus stāvošos un tekošos ūdeņus uz zemes virsmas, tai skaitā saistītus mākslīgus vai stipri pārveidotus ūdensobjektus.
4. (4) Citi virszemes ūdeņi ietver pārejas un piekrastes ūdeņus, bet attiecībā uz ķīmisko kvalitāti – arī teritoriālos ūdeņus.
5. (5) DDT kopā ir izomēru 1,1,1-trihlor-2,2bis(p-hlorfenil)etāna (CAS numurs 50-29-3, ES numurs 200-024-3), 1,1,1-trihlor-2(o-hlorfenil)-2-(p-hlorfenil)etāna (CAS numurs 789-02-6; ES numurs 212-332-5), 1,1-dihlor-2,2bis(p-hlorfenil)etilēna (CAS numurs 72-55-9; ES numurs 200-784-6) un 1,1-dihlor-2,2bis(p-hlorfenil) etāna (CAS numurs 72-54-8; ES numurs 200-783-0) summa.
III. Prioritāro vielu vides kvalitātes normatīvi
virszemes ūdeņu biotas organismos(1)
3. tabula
| Nr. p. k. | Vielas nosaukums | CAS numurs(2) | Robežlielums(3) (μg/kg) |
| 1 | 2 | 3 | 4 |
| 1. | Bromdifenilēteri(4) | 32534-81-9 | 0,0085 |
| 2. | Fluorantēns | 206-44-0 | 30(5) |
| 3. | Dzīvsudrabs un tā savienojumi | 7439-97-6 | 20 |
| 4. | Heksahlorbenzols | 118-74-1 | 10 |
| 5. | Heksahlorbutadiēns | 87-68-3 | 55 |
6. | Poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAO)(6) | nepiemēro | |
| Benz(a)pirēns | 50-32-8 | 5(5) | |
| 7. | Dikofols | 115-32-2 | 33 |
| 8. | Perfluoroktānsulfoskābe un tās atvasinājumi | 1763-23-1 | 9,1 |
| 9. | Dioksīni un dioksīniem līdzīgie savienojumi | sk. piezīmi(7) | 0,0065(8) TEQ(9) |
| 10. | Heksabromciklododekāns (HBCDD) | sk. piezīmi(10) | 167 |
| 11. | Heptahlors un heptahlorepoksīds | 76-44-8/1024-57-3 | 6,7 × 10-3 |
Piezīmes.
1. (1) Ja nav norādīts citādi, vides kvalitātes normatīvs attiecas uz zivīm. Tā vietā var veikt monitoringu alternatīvam biotas taksonam vai citai matricai, ja vien ūdeņu ķīmiskās kvalitātes novērtēšanai lietotie vides kvalitātes normatīvi nodrošina ekosistēmām līdzvērtīgu aizsardzības līmeni.
2. (2) Vielas numurs ķīmisko vielu reģistrā Chemical Abstracts Service.
3. (3) Vides kvalitātes normatīvs – pieļaujamā koncentrācija biotas indikatororganismu mīksto audu mitrā masā.
4. (4) Bromdifenilēteru grupā (Nr. 1) vides kvalitātes normatīvs attiecas tikai uz radniecīgām vielām Nr. 28, 47, 99, 100, 153 un 154 atbilstošo koncentrāciju summu.
5. (5) Vides kvalitātes normatīvs attiecas uz vēžveidīgajiem un gliemjiem, jo norādītajām vielāmmonitorings zivīs nav piemērots ūdeņu ķīmiskās kvalitātes vērtēšanai.
6. (6) Poliaromātisko ogļūdeņražu (PAO) prioritāro vielu grupai (Nr. 6) vides kvalitātes normatīvs attiecas uz benz(a)pirēna koncentrāciju, jo šis normatīvs noteikts, pamatojoties uz tā toksiskumu. Benz(a)pirēnu var uzskatīt par norādi uz citu PAO klātbūtni, tāpēc biotas paraugos nosaka tikai benz(a)pirēna koncentrāciju, un to salīdzina ar attiecīgo kvalitātes normatīvu biotā.
7. (7) Attiecas uz šādiem savienojumiem:
7 polihlordibenzo-p-dioksīni (PCDD): 2,3,7,8-T4CDD (CAS Nr. 1746-01-6), 1,2,3,7,8-P5CDD (CAS Nr. 40321-76-4), 1,2,3,4,7,8- H6CDD (CAS Nr. 39227-28-6), 1,2,3,6,7,8-H6CDD (CAS Nr. 57653-85-7), 1,2,3,7,8,9-H6CDD (CAS Nr. 19408-74-3), 1,2,3,4,6,7,8-H7CDD (CAS Nr. 35822-46-9), 1,2,3,4,6,7,8,9-O8CDD (CAS Nr. 3268-87-9);
10 polihlordibenzofurāni (PCDF): 2,3,7,8-T4CDF (CAS Nr. 51207-31-9), 1,2,3,7,8-P5CDF (CAS Nr. 57117-41-6), 2,3,4,7,8-P5CDF (CAS Nr. 57117-31-4), 1,2,3,4,7,8-H6CDF (CAS Nr. 70648-26-9), 1,2,3,6,7,8-H6CDF (CAS Nr. 57117-44-9), 1,2,3,7,8,9-H6CDF (CAS Nr. 72918-21-9), 2,3,4,6,7,8-H6CDF (CAS Nr. 60851-34-5), 1,2,3,4,6,7,8-H7CDF (CAS Nr. 67562-39-4), 1,2,3,4,7,8,9- H7CDF (CAS Nr. 55673-89-7), 1,2,3,4,6,7,8,9-O8CDF (CAS Nr. 39001-02-0);
12 dioksīnam līdzīgie polihlorbifenili (PCB-DL): 3,3’,4,4’-T4CB (PCB 77, CAS Nr. 32598-13-3), 3,3’,4’,5-T4CB (PCB 81, CAS Nr. 70362-50-4), 2,3,3’,4,4’-P5CB (PCB 105, CAS Nr. 32598-14-4), 2,3,4,4’,5-P5CB (PCB 114, CAS Nr. 74472-37-0), 2,3’,4,4’,5-P5CB (PCB 118, CAS Nr. 31508-00-6), 2,3’,4,4’,5’-P5CB (PCB 123, CAS Nr. 65510-44-3), 3,3’,4,4’,5-P5CB (PCB 126, CAS Nr. 57465-28- 8), 2,3,3’,4,4’,5-H6CB (PCB 156, CAS Nr. 38380-08-4), 2,3,3’,4,4’,5’-H6CB (PCB 157, CAS Nr. 69782-90-7), 2,3’,4,4’,5,5’-H6CB (PCB 167, CAS Nr. 52663-72-6), 3,3’,4,4’,5,5’-H6CB (PCB 169, CAS Nr. 32774-16-6), 2,3,3’,4,4’,5,5’-H7CB (PCB 189, CAS Nr. 39635-31-9).
8. (8) Vides kvalitātes normatīvs attiecas uz zivīm, vēžveidīgajiem un gliemjiem saskaņā ar 2011. gada 2. decembra Regulas (ES) Nr. 1259/2011, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1881/2006 attiecībā uz dioksīnu un dioksīniem līdzīgu PCB maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos (OV L 320, 3.12.2011., 18. lpp.), pielikuma 5.3. sadaļu.
9. (9) Vides kvalitātes normatīvs attiecas uz 7. piezīmē minēto savienojumu: polihlordibenzo-p-dioksīnu (PCDD), polihlordibenzofurānu (PCDF) un dioksīnam līdzīgo polihlorbifenilu (PCB-DL) summāro koncentrāciju, kuru izsaka kā šo vielu toksiskuma ekvivalentus TEQ saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas 2005. gadā noteiktajiem toksiskuma ekvivalences faktoriem TEF.
10. (10) Attiecas uz 1,3,5,7,9,11-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 25637-99-4), 1,2,5,6,9,10-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 3194-55-6), α-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-50-6), β-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-51-7) un γ-heksabromciklododekānu (CAS Nr. 134237-52-8).
1. Kvalitātes normatīvus ūdenī, biotā un sedimentos piesārņojošām vielām ar īpaši nozīmīgu ietekmi uz vidi nosaka, pamatojoties uz ūdens organismu reakcijas izpēti attiecībā uz mainīgām piesārņojošo vielu koncentrācijām.
2. Piesārņojošo vielu iedarbības novērtēšanai izmanto šādas ūdens organismu taksonomiskās grupas:
2.1. aļģes un (vai) makrofītus;
2.2. dafnijas vai organismus, kas raksturīgi sāļiem ūdeņiem;
2.3. zivis.
3. Ja iespējams, šā pielikuma 2.punktā minētajiem organismiem iegūst gan akūtās (īslaicīgās), gan hroniskās (ilglaicīgās) piesārņojošo vielu iedarbības datus, kas ir nozīmīgi attiecīgajam ūdensobjekta tipam, kā arī izmanto visus pieejamos datus par jebkādiem citiem ūdens organismiem konkrētajā ūdensobjektā.
4. Nosakot maksimālo gada vidējo koncentrāciju:
4.1. nosaka attiecīgus drošības faktorus, kas katrā konkrētajā gadījumā atbilst pieejamo datu raksturam un kvalitātei, tehniskajām vadlīnijām par riska novērtēšanu jaunām reģistrētām vielām un riska novērtēšanu esošām vielām un ir saskaņā ar šādiem tabulā norādītajiem drošības faktoriem:
Nr. | Iedarbības veids | Drošības faktors |
1. | Vismaz viena akūtas iedarbības L(E)C50(1) katrā organismu grupā | 1 000 |
2. | Viena hroniskas iedarbības NOEC (2) zivīm, dafnijām vai organismam, kas raksturīgs sāļiem ūdeņiem) | 100 |
3. | Divas hroniskas iedarbības NOEC sugām, kas pārstāv divas organismu grupas (zivis un (vai) dafnijas vai organisms, kas raksturīgs sāļiem ūdeņiem, un (vai) aļģes) | 50 |
4. | Hroniskas iedarbības NOEC vismaz trim sugām, kas pārstāv trīs organismu grupas (parasti zivis, dafnijas vai organisms, kas raksturīgs sāļiem ūdeņiem, un aļģes) | 10 |
5. | Citi gadījumi, tai skaitā lauka izpētes dati vai ekosistēmu modeļi, kas ļauj aprēķināt un piemērot precīzākus drošības faktorus | Individuāls novērtējums |
Piezīmes.
1. (1) L(E)C50 – letālā koncentrācija, kas pārbaudē izmantotajiem organismiem pēc to saskarsmes ar toksisku vielu 50 % gadījumu izraisa bojāeju.
2. (2) NOEC – vielas nekaitīga koncentrācija.
4.2. nosakot vides kvalitātes normatīva galīgo vērtību, ņem vērā datus par ķīmisko vielu noturību un bioakumulāciju, ja tādi ir pieejami;
4.3. ņem vērā, ka šādi iegūts vides kvalitātes normatīvs jāsalīdzina ar jebkādiem lauka izpētes darbos iegūtiem pierādījumiem. Ja novērojamas anomālijas, noteikto normatīvu pārskata, lai aprēķinātu precīzāku drošības faktoru;
4.4. vides kvalitātes normatīvu pārskata saskaņā ar šo noteikumu 6. un 7.punktu.
I. Upes un upju posmi, kas noteikti par prioritārajiem zivju ūdeņiem
1.tabula
Nr. | Upes nosaukums | Novads vai republikas pilsēta | Posma robežu apraksts | Ūdeņu tips* |
1 | 2 | 3 | 4 | 5 |
Daugavas upju baseinu apgabals | ||||
1. | Aiviekste | Rēzeknes, Balvu, Rugāju, Lubānas, Madonas, Pļaviņu, Krustpils | visa upe | K |
2. | Arona | Madonas | visa upe | L |
3. | Asūnīca | Krāslavas, Dagdas | no Asūnes līdz valsts robežai | K |
4. | Balupe | Viļakas, Balvu, Rugāju, Lubānas | visa upe | K |
5. | Daugava | Krāslavas, Daugavpils, Daugavpils pilsēta, Ilūkstes, Līvānu, Jēkabpils, Jēkabpils pilsēta, Salas, Krustpils, Pļaviņu, Jaunjelgavas, Kokneses, Aizkraukles, Skrīveru, Lielvārdes, Ķeguma, Ogres, Ikšķiles, Salaspils, Ķekavas, Stopiņu, Mārupes, Garkalnes, Carnikavas, Rīga | no valsts robežas līdz grīvai | K |
6. | Dubna | Aglonas, Daugavpils, Preiļu, Vārkavas, Līvānu | visa upe | K |
7. | Feimanka | Riebiņu, Preiļu, Vārkavas, Līvānu | visa upe | K |
8. | Indrica | Krāslavas, Dagdas | visa upe | K |
9. | Jugla | Rīga | visa upe | K |
10. | Kuja | Madonas, Cesvaines | visa upe | L |
11. | Līčupe | Amatas, Ogres | no Kliģenes līdz grīvai | L |
12. | Lielā Jugla | Mālpils, Ropažu | no Sudas un Mērgupes satekas līdz Zaķmuižai | L |
13. | Lielā Jugla | Ropažu, Garkalnes | no Zaķmuižas līdz Juglas ezeram | K |
14. | Ludza | Ludzas, Ciblas, Kārsavas | no Lielā Ludzas ezera līdz valsts robežai (ieskaitot posmu gar robežu) | K |
15. | Malta | Rēzeknes, Viļānu | no Viļāniem līdz grīvai | K |
16. | Mazā Jugla | Ogres, Ikšķiles | no Suntažiem līdz Dobelniekiem | L |
17. | Mazā Jugla | Ikšķiles, Salaspils, Stopiņu | no Dobelniekiem līdz Juglas ezeram | K |
18. | Mergupe | Amatas, Siguldas, Mālpils | no Nītaures līdz grīvai | L |
19. | Nereta | Līvānu, Krustpils | no Turkiem līdz grīvai | K |
20. | Ogre | Ērgļu, Ogres, Lielvārdes, Ķeguma | no Ērgļiem līdz Ogresgalam | L |
21. | Ogre | Ogres | no Ogresgala līdz grīvai | L |
22. | Pededze | Alūksnes, Gulbenes | no valsts robežas līdz Litenei | L |
23. | Pededze | Gulbenes, Rugāju, Lubānas | no Litenes līdz grīvai | K |
24. | Pērse | Kokneses | no Ūsiņiem līdz grīvai | K |
25. | Rēzekne | Rēzeknes | no Sakstagala līdz Lubāna ezeram | K |
26. | Rītupe | Kārsavas, Baltinavas | no Kārsavas-Goliševas ceļa līdz valsts robežai (ieskaitot posmu gar robežu) | K |
27. | Saka | Salas, Jēkabpils pilsēta | visa upe | K |
28. | Tartaks | Daugavpils, Aglonas | visa upe | K |
29. | Tumšupe | Siguldas, Ropažu, Garkalnes | no Allažmuižas līdz grīvai | L |
30. | Veseta | Madonas, Pļaviņu, Ērgļu | no Vietalvas–Vestienas ceļa tilta līdz grīvai | L |
31. | Ziemeļsusēja | Salas | no Ošāniem līdz grīvai | K |
32. | Zilupe | Zilupes, Ludzas, Ciblas | no Pasienes līdz valsts robežai | K |
Gaujas upju baseinu apgabals | ||||
33. | Abuls | Beverīnas | no Trikātas līdz grīvai | L |
34. | Aģe | Limbažu, Saulkrastu | no Mandagas līdz grīvai | L |
35. | Amata | Amatas, Līgatnes, Cēsu | no tilta Skujenē līdz grīvai | L |
36. | Brasla | Pārgaujas, Krimuldas | no Straupes līdz grīvai | L |
37. | Briede | Burtnieku | no Valmieras–Matīšu ceļa tilta līdz grīvai | K |
38. | Egļupe | Inčukalna | visa upe | L |
39. | Gauja | Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas, Rankas, Gulbenes | no Taurenes ezera līdz Rankai | K |
40. | Gauja | Gulbenes, Apes | no Rankas līdz Gaujienai | L |
41. | Gauja | Apes, Valkas, Strenču | no Gaujienas līdz Strenčiem | K |
42. | Gauja | Strenču, Beverīnas, Burtnieku, | no Strenčiem līdz Mellupes grīvai | L |
43. | Gauja | Beverīnas, Burtnieku, Valmieras, Priekuļu, Cēsu, Pārgaujas | no Mellupes grīvas līdz Cēsu pilsētas tiltam | K |
44. | Gauja | Cēsu, Pārgaujas, Amatas, Līgatnes, Krimuldas, Siguldas, Inčukalna, Sējas | no Cēsu pilsētas tilta līdz Inčukalna pagasta tiltam | L |
45. | Gauja | Inčukalna, Sējas, Ādažu, Carnikavas | no Inčukalna pagasta tilta līdz grīvai | K |
46. | Jaunupe | Salacgrīvas | visa upe | L |
47. | Korģe | Salacgrīvas | no Korģenes līdz grīvai | L |
48. | Kumada | Amatas, Līgatnes | visa upe | L |
49. | Lenčupe | Pārgaujas | no Kalna dzirnavām līdz grīvai | L |
50. | Līgatne | Līgatnes, Amatas | visa upe | L |
51. | Melnupe | Apes, Alūksnes | visa upe | K |
52. | Pērļupe | Amatas | visa upe | L |
53. | Pēterupe | Krimuldas, Limbažu, Sējas, Saulkrastu | visa upe | L |
54. | Rakšupe | Amatas | visa upe | L |
55. | Rauna | Priekuļu, Raunas | no Raunas līdz grīvai | L |
56. | Raunis | Cēsu, Priekuļu | visa upe | L |
57. | Rauza | Smiltenes | no Jeiskas HES līdz grīvai | L |
58. | Rūja | Rūjienas, Naukšēnu, Mazsalacas, Burtnieku | no Rūjienas līdz grīvai | K |
59. | Salaca | Burtnieku, Mazsalacas | no Burtnieka līdz Iģes grīvai | K |
60. | Salaca | Alojas, Salacgrīvas | no Iģes grīvas līdz grīvai | L |
61. | Seda | Burtnieku, Rūjienas | no Rencēnu–Rūjienas ceļa tilta līdz grīvai | K |
62. | Šepka | Smiltenes | no Smiltenes–Gulbenes ceļa tilta līdz grīvai | L |
63. | Skaļupe | Līgatnes | visa upe | L |
64. | Strīķupe | Valmieras, Pārgaujas | visa upe | L |
65. | Svētupe | Limbažu, Salacgrīvas | no Pāles līdz grīvai | L |
66. | Tirza | Madonas, Cesvaines, Gulbenes | no Liezeres–Druvienas ceļa tilta līdz grīvai | L |
67. | Vaidava | Alūksnes, Apes | no Alūksnes–Māriņkalna ceļa tilta līdz grīvai | L |
68. | Vaive | Cēsu, Priekuļu | visa upe | L |
69. | Vecpalsa | Smiltenes, Apes | visa upe | L |
70. | Vija | Valkas, Smiltenes, Strenču | visa upe | K |
71. | Vikmeste | Krimuldas, Siguldas | visa upe | L |
72. | Vildoga | Līgatnes | visa upe | L |
73. | Vitrupe | Limbažu, Salacgrīvas | no Ķirbižiem līdz grīvai | L |
74. | Vizla | Smiltenes, Apes | no Vizlas līdz grīvai | L |
Lielupes upju baseinu apgabals | ||||
75. | Auce | Tērvetes, Dobeles, Jelgavas | no Kroņauces līdz grīvai | K |
76. | Bērze | Dobeles, Jelgavas | no Dobeles līdz grīvai | K |
77. | Dienvidsusēja | Aknīstes, Viesītes, Neretas | no Aknīstes līdz grīvai | K |
78. | Iecava | Iecavas, Ozolnieku, Jelgavas | no Iecavas līdz grīvai | K |
79. | Lielupe | Bauskas, Rundāles, Jelgavas, Jelgavas pilsēta, Ozolnieku, Babītes, Jūrmala | visa upe | K |
80. | Mēmele | Neretas, Vecumnieku, Bauskas | visa upe | K |
81. | Misa | Ķekavas, Olaines, Ozolnieku, Jelgavas | no Plakanciema līdz grīvai | K |
82. | Mūsa | Bauskas | no valsts robežas līdz grīvai | K |
83. | Svēte | Jelgavas, Jelgavas pilsēta | no Mūrmuižas līdz grīvai | K |
84. | Tērvete | Tērvetes, Jelgavas | no Tērvetes līdz grīvai | K |
85. | Viesīte | Jaunjelgavas, Neretas | no Aizkraukles–Neretas ceļa tilta līdz grīvai | K |
Ventas upju baseinu apgabals | ||||
86. | Abava | Tukuma, Kandavas, Talsu, Kuldīgas | no Pūres līdz Rendai | K |
87. | Abava | Kuldīgas, Ventspils | no Rendas līdz grīvai | L |
88. | Amula | Kandavas | no Pūces līdz grīvai | L |
89. | Bārta | Priekules, Rucavas, Grobiņas | no valsts robežas līdz Bārtas–Dunikas ceļa tiltam | L |
90. | Bārta | Rucavas, Grobiņas, Nīcas | no Bārtas–Dunikas ceļa tilta līdz Liepājas ezeram | K |
91. | Ciecere | Skrundas, Saldus | no Pakuļu ūdenskrātuves līdz grīvai | L |
92. | Durbe | Durbes, Aizputes, Pāvilostas | visa upe | K |
93. | Dursupe | Talsu, Tukuma | no Dursupes līdz grīvai | L |
94. | Dzedrupe | Talsu | no Dzedriem līdz grīvai | L |
95. | Engure | Ventspils | no Usmas ezera līdz Puzes ezeram | K |
96. | Ēda | Kuldīgas | visa upe | L |
97. | Imula | Kandavas | no Pūces līdz grīvai | L |
98. | Irbe | Ventspils | visa upe | K |
99. | Koja | Skrundas | no Rudbāržu dzirnavām līdz grīvai | L |
100. | Lāčupīte | Engures | no Cērkstes līdz grīvai | L |
101. | Lētīža | Vaiņodes, Skrundas | visa upe | L |
102. | Lonaste | Ventspils | no Raķupes un Pāces satekas līdz grīvai | L |
103. | Melnsilupe | Dundagas, Rojas | visa upe | L |
104. | Pāce | Dundagas, Ventspils | no Pāces līdz grīvai | L |
105. | Pilsupe | Dundagas, Rojas | visa upe | L |
106. | Raķupe | Talsu, Ventspils, Dundagas | no Ameles līdz grīvai | L |
107. | Riežupe | Kuldīgas | no Kuldīgas–Rīgas šosejas tilta līdz grīvai | L |
108. | Rinda | Ventspils | visa upe | K |
109. | Rīva | Kuldīgas, Aizputes, Pāvilostas, Jūrkalnes | visa upe | L |
110. | Roja | Talsu, Rojas | no Lubes līdz grīvai | L |
111. | Ruņa | Priekules, Vaiņodes | visa upe | L |
112. | Saka | Pāvilostas | visa upe | K |
113. | Slocene | Engures | no Valguma ezera līdz Kaņiera ezeram | K |
114. | Stende | Ventspils | no Ances līdz grīvai | K |
115. | Šķervelis | Skrundas | no Nīkrāces līdz Ventai | L |
116. | Sventāja | Rucavas | upes posms gar valsts robežu | L |
117. | Tebra | Aizputes, Pāvilostas | no Aizputes līdz grīvai | L |
118. | Užava | Ventspils | no Tērandes līdz grīvai | L |
119. | Venta | Saldus, Skrundas | no valsts robežas līdz Skrundai | L |
120. | Venta | Kuldīgas, Skrundas | no Skrundas līdz Kuldīgas–Rīgas šosejas tiltam | K |
121. | Venta | Kuldīgas | no Kuldīgas–Rīgas šosejas tilta līdz Zlēku pagasta Zlēku tiltam | L |
122. | Venta | Ventspils, Ventspils pilsēta | no Zlēku pagasta Zlēku tilta līdz grīvai | K |
123. | Zaņa | Saldus | no Pampāļiem līdz grīvai | K |
Piezīme.
* Ūdeņu tips:
K – karpveidīgo zivju ūdeņi.
L – lašveidīgo zivju ūdeņi.
II. Ezeri, kas noteikti par prioritārajiem zivju ūdeņiem
2.tabula
Nr. | Ezera nosaukums | Novads vai republikas pilsēta | Ūdeņu tips* |
1 | 2 | 3 | 4 |
Daugavas upju baseinu apgabals | |||
1. | Alauksts | Vecpiebalgas | L |
2. | Alūksnes | Alūksnes | L |
3. | Ārdavs | Krāslavas | L |
4. | Bešēnu | Aglonas | L |
5. | Cārmaņa | Krāslavas | L |
6. | Cirišs | Aglonas | K |
7. | Cirma | Ludzas | K |
8. | Dagdas | Dagdas | L |
9. | Drīdzis | Krāslavas | L |
10. | Dubuļu | Aglonas | L |
11. | Eša (Ežezers) | Dagdas | L |
12. | Feimaņu | Rēzeknes, Riebiņu | K |
13. | Galšūns | Dagdas | L |
14. | Geraņimovas Ildzs | Aglonas | L |
15. | Inesis | Vecpiebalgas | K |
16. | Jazinks | Aglonas | L |
17. | Juglas | Rīga | K |
18. | Ķīšezers | Rīga | K |
19. | Laucesas (Smelīnes) | Daugavpils | L |
20. | Lejas | Krāslavas | L |
21. | Lielais Baltezers | Garkalnes, Ādažu | K |
22. | Lielais Gusena | Krāslavas | L |
23. | Lielais Ludzas | Ciblas | K |
24. | Lobes | Ogres | K |
25. | Lubāns (Lubons) | Madonas, Rēzeknes | K |
26. | Nierzas | Ludzas | L |
27. | Rāznas | Rēzeknes | L |
28. | Riču | Daugavpils | L |
29. | Rušons (Rušiuns) | Rēzeknes, Aglonas, Riebiņu | K |
30. | Sīvers | Krāslavas | L |
31. | Stirnu | Krāslavas | L |
32. | Sventes | Daugavpils | L |
33. | Tērpes | Krāslavas | L |
34. | Varnaviču | Krāslavas | L |
35. | Zosnas | Rēzeknes | L |
Gaujas upju baseinu apgabals | |||
36. | Burtnieku | Burtnieku | K |
Lielupes upju baseinu apgabals | |||
37. | Babītes | Babītes | K |
38. | Saukas | Viesītes | K |
Ventas upju baseinu apgabals | |||
39. | Durbes | Durbes | K |
40. | Engures | Rojas, Engures, Tukuma | K |
41. | Kaņieris | Engures | K |
42. | Liepājas | Liepājas pilsēta, Grobiņas, Nīcas | K |
43. | Papes | Rucavas | K |
44. | Puzes | Ventspils | L |
45. | Usmas | Ventspils | L |
Piezīme.
* Ūdeņu tips:
L – lašveidīgo zivju ūdeņi.
K – karpveidīgo zivju ūdeņi.
(Pielikums MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)
| Nr. p. k. | Parametrs/ mērvienība | Lašveidīgo zivju ūdeņi | Karpveidīgo zivju ūdeņi | ||
| mērķlielums | robežlielums | mērķlielums | robežlielums | ||
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 |
| 1. | Amonija joni (mg/l NH4-) | ≤ 0,03 | ≤ 0,78(2) | ≤ 0,16 | ≤ 0,78(2) |
| 2. | Bioķīmiskais skābekļa patēriņš BSP5 (mg/l O2) | ≤ 2 | ≤ 4 | ||
| 3. | Cinks (3) (mg/l Zn) | sk. piezīmi(10) | sk. piezīmi(10) | ||
| 4. | Fenoli (fenolu indekss) (mg/l C6H5OH) | sk. piezīmi(11) | sk. piezīmi(11) | ||
| 5. | Izšķīdušais skābeklis (mg/l O2) | 50 % > 9 100 % > 7 | 50 % > 9 | 50 % > 8 100 % > 5 | 50 % > 7 |
| 6. | Naftas ogļūdeņraži(5) | sk. piezīmi(4) | sk. piezīmi(4) | ||
| 7. | Nejonizētais amonjaks (mg/l NH3) | ≤ 0,005 | ≤0,025(6) | ≤ 0,005 | ≤ 0,025(6) |
| 8. | Nitrītjoni (mg/l NO2-) | ≤ 0,01 | ≤ 0,03 | ||
| 9. | pH (pH vienības) | 6-9(1), (7) | 6-9(1), (7) | ||
| 10. | Suspendētas vielas (mg/l) | ≤ 25(1), (8) | ≤ 25(1), (8) | ||
| 11. | Temperatūra (°C) | sk. piezīmi(9) | sk. piezīmi(9) | ||
| 12. | Varš(3) (mg/l Cu) | sk. piezīmi(12) | sk. piezīmi(12) | ||
Piezīmes.
1. (1) Šo normatīvu drīkst pārsniegt neraksturīgu hidroloģisku vai meteoroloģisku apstākļu dēļ.
2. (2) Koncentrācija, kas pārsniedz šo robežlielumu, nav pretrunā ar šo noteikumu prasībām, ja to izraisa neraksturīgi hidroloģiski vai meteoroloģiski apstākļi, zema ūdens temperatūra vai palēnināta nitrifikācija vai ja Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde ir saņēmusi pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR atzinumu, ka šāda koncentrācija nav kaitīga zivju populācijai.
3. (3) Par metālu koncentrāciju uzskatāma šo elementu jonu koncentrācija ūdenī.
4. (4) Naftas produktu koncentrācija ūdenī nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 1. pielikuma 2. tabulas 21. punktā noteiktos robežlielumus.
5. (5) Paraugu ņemšanas laikā vizuāli nosaka, vai uz ūdens virsmas novērojama naftas produktu plēvīte, un paņem ūdens paraugus, lai konstatētu naftas produktu esību.
6. (6) Šis normatīvs nav pārkāpts, ja dienas laikā novēroti atsevišķi īslaicīgi nejonizētā amonjaka koncentrācijas paaugstinājumi.
7. (7) Emisiju ietekmē ir pieļaujamas prioritāro zivju ūdeņu dabīgās pH vērtības izmaiņas par ± 0,5 pH vienībām, ja šādas izmaiņas ir no pH 6 līdz pH 9 un ja tās nepastiprina citu ūdenī esošo vielu kaitīgo ietekmi.
8. (8) Šī suspendēto vielu vidējā koncentrācija nav piemērojama, ja suspendēto vielu sastāvā ietilpst bīstamas ķīmiskās vielas. Ir pieļaujama suspendēto vielu koncentrācijas ievērojama palielināšanās plūdu laikā.
9. (9) Prasības prioritāro zivju ūdeņu temperatūrai nosaka, ņemot vērā šādus nosacījumus:
1) prioritāro zivju ūdeņu temperatūra lejpus termālās izplūdes vietas (mērot pie sajaukšanās zonas robežas) nedrīkst pārsniegt izplūdes neietekmētu ūdeņu temperatūru par:
1,5 °C – lašveidīgo zivju ūdeņos;
3 °C – karpveidīgo zivju ūdeņos.
Termālās izplūdes, kas rada lielāku temperatūras paaugstinājumu, ir pieļaujamas, ja saņemts pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR atzinums, ka šāda paaugstināta ūdeņu temperatūra kaitīgi neietekmē zivju populāciju;
2) prioritāro zivju ūdeņu temperatūra lejpus termālās izplūdes vietas (mērot pie sajaukšanās zonas robežas) nedrīkst pārsniegt:
21,5 °C – lašveidīgo zivju ūdeņos(1);
28 °C – karpveidīgo zivju ūdeņos(1);
3) ja prioritāros zivju ūdeņus apdzīvo zivju sugas, kuru nārstam nepieciešams auksts ūdens, nārsta periodos šādu ūdeņu temperatūra termālās izplūdes dēļ nedrīkst pārsniegt:
10 °C – lašveidīgo zivju ūdeņos(1);
10 °C – karpveidīgo zivju ūdeņos(1);
4) noteiktos temperatūras ierobežojumus drīkst pārsniegt ne vairāk kā 2 % apmērā no kopējā mērījumu skaita.
10. (10) Cinka jonu koncentrācija ūdenī nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 1. pielikuma 2. tabulas 7. punktā noteiktos robežlielumus.
11. (11) Fenolu koncentrācija ūdenī nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 1. pielikuma 2. tabulas 14. punktā noteiktos robežlielumus.
12. (12) Vara jonu koncentrācija ūdenī nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 1. pielikuma 2. tabulas 9. punktā noteiktos robežlielumus.
(Pielikums svītrots ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)
(Pielikums MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)
| Nr. p. k. | Parametrs(1)/mērvienība | Mērķlielums | Robežlielums |
| 1 | 2 | 3 | 4 |
| 1. | Alumīnijs (mg/l Al) | 0,5 | |
| 2. | Amonija joni (mg/l NH4+) | 2 | 4(2) |
| 3. | Antimons (mg/l Sb) | 0,005 | |
| 4. | Arsēns (mg/l As) | 0,05 | 0,1 |
| 5. | Bārijs (mg/l Ba) | 1 | |
| 6. | Benzols (mg/l C6H6) | 0,002 | |
| 7. | Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5) (20 °C, neveicot nitrifikāciju) (mg/l O2) | < 7 | |
| 8. | Bors (mg/l B) | 1 | |
| 9. | Cianīdjoni (mg/l CN-) | 0,05 | |
| 10. | Cinks (mg/l Zn) | 1 | 5 |
| 11. | Dzelzs (mg/l Fe) | 1 | |
| 12. | Dzīvsudrabs (mg/l Hg) | 0,0005 | 0,001 |
| 13. | Elektrovadītspēja (µS/cm) | 1000 | |
| 14. | Fekālo koliformu skaits (100 mililitros) | 20 000 | |
| 15. | Zarnu enterokoku skaits (100 mililitros) | 10 000 | |
| 16. | Fenoli (fenolu indekss) (mg/l) | 0,01 | 0,1 |
| 17. | Fluorīdjoni(3) (mg/l F-) | 0,7–1,7 | |
| 18. | Fosfātjoni (mg/l PO43-) | 0,3 | |
| 19. | Hlorīdjoni (mg/l Cl-) | 200 | |
| 20. | Izšķīdušais skābeklis, piesātinājums % (% O2) | > 30 | |
| 21. | Kadmijs (mg/l Cd) | 0,001 | 0,005 |
| 22. | Kopējais hroms (mg/l Cr) | 0,05 | |
| 23. | Kopējais koliformu skaits 37 °C (100 mililitros) | 50 000 | |
| 24. | Kopējais organiskais ogleklis (TOC) (mg/l C) | ||
| 25. | Kopējie pesticīdi(4) (mg/l) | 0,005 | |
| 26. | Kopējās suspendētās vielas (mg/l) | ||
| 27. | Krāsa (pēc vienkāršas filtrēšanas) (Pt/Co skala) | 50 | 200(2) |
| 28. | Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) (mg/l O2) | 30 | |
| 29. | Mangāns (mg/l Mn) | 1 | |
| 30. | Naftas ogļūdeņraži (mg/l) | 0,5 | 1 |
| 31. | Nātrijs (mg/l Na) | 200 | |
| 32. | Niķelis (mg/l Ni) | 0,02 | |
| 33. | Nitrātjoni (mg/l NO3-) | 50(2) | |
| 34. | Nitrītjoni (mg/l NO2-) | 0,5 | |
| 35. | Permanganāta indekss (mg/l O2) | 20 | |
| 36. | Pesticīdi(4), (5) (mg/l) | 0,001 | |
| 37. | pH (pH vienības) | 5,5–9 | |
| 38. | Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAO)(6) (mg/l) | 0,001 | |
| 39. | Selēns (mg/l Se) | 0,01 | |
| 40. | Slāpeklis, ar Kjeldāla metodi, izņemot NO3- (mg/l N) | 3 | |
| 41. | Smarža (smaržas slieksnis 25 °C) | 20 | |
| 42. | Sulfātjoni (mg/l SO42-) | 150 | 250(2) |
| 43. | Svins (mg/l Pb) | 0,05 | |
| 44. | Temperatūra (°C) | 22 | 25(2) |
| 45. | Tetrahloretilēns (tetrahloretēns) un trihloretilēns (trihloretēns)(7) (mg/l) | 0,001 | |
| 46. | Varš (mg/l Cu) | 1 | |
| 47. | Virsmas aktīvās vielas (kas reaģē ar metilēnzilo) (mg/l (Na dodecilbenzosulfonāts)) | 0,5 |
Piezīmes.
1. (1) Par metālu koncentrāciju uzskatāma šo elementu jonu koncentrācija ūdenī.
2. (2) Šo normatīvu drīkst pārsniegt neraksturīgos meteoroloģiskos un hidroloģiskos apstākļos.
3. (3) Augstākā pieļaujamā fluorīdjonu koncentrācija augstā un zemā gada vidējā temperatūrā.
4. (4) Parametrs "kopējie pesticīdi" apzīmē visu kontrolēto pesticīdu summu. Pesticīdi ietver organiskos insekticīdus, organiskos herbicīdus, organiskos fungicīdus, organiskos nematocīdus, organiskos agricīdus, organiskos rodenticīdus, organiskos slimicīdus, ar tiem saistītos produktus (ieskaitot augšanas regulatorus), kā arī svarīgākos metabolītus, degradācijas un reakciju produktus. Nosaka tikai tos pesticīdus, kuru klātbūtne ir iespējama attiecīgajā ūdenstilpē.
5. (5) Šis robežlielums attiecas uz katru atsevišķo pesticīdu. Robežlielums aldrīnam, dieldrīnam, heptahloram un heptahlora epoksīdam ir 0,030 µg/l.
6. (6) Benzo(b)fluorantēna, benzo(k)fluorantēna, benzo(g, h, i)perilēna, indeno(1, 2, 3-c, d)pirēna koncentrāciju summa.
7. (7) Robežlielumi attiecas uz abu minēto savienojumu summēto koncentrāciju.
(Pielikums MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)
| I parametru grupa | II parametru grupa | III parametru grupa |
| Amonija joni | Alumīnijs | Arsēns |
| Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5) | Cinks | Bārijs |
| Elektrovadītspēja | Dzelzs | Benzols |
| Fosfātjoni | Fekālo koliformu skaits | Bors |
| Hlorīdjoni | Fenolu indekss | Cianīdjoni |
| Izšķīdušais skābeklis – piesātinājums | Kopējais koliformu skaits | Dzīvsudrabs |
| Kopējās suspendētās vielas | Mangāns | Zarnu enterokoku skaits |
| Krāsa | Slāpeklis (ar Kjeldāla metodi noteiktais) | Fluorīdjoni |
| Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) | Sulfātjoni | Kadmijs |
| Nātrijs | Varš | Kopējais hroms |
| Nitrātjoni | Virsmas aktīvās vielas | Naftas ogļūdeņraži |
| Nitrītjoni | Niķelis | |
| Permanganāta indekss | Pesticīdi | |
| pH | Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAO) | |
| Smarža | Salmonellas | |
| Temperatūra | Selēns | |
| Svins | ||
| Tetrahloretilēns un trihloretilēns | ||
| Minimālais paraugu ņemšanas biežums gadā | ||
| 12 reizes | 4 reizes | 1 reize |
(Pielikums svītrots ar MK 15.09.2015. noteikumiem Nr. 527)
(Pielikums MK 15.09.2015. noteikumu Nr. 527 redakcijā)
| Nr. p. k. | Parametrs(1) | Mērvienība | Robežlielums |
| 1 | 2 | 3 | 4 |
| 1. | Amonija joni | mg/l NH4+ | 0,50 |
| 2. | Antimons | µg/l Sb | 5,0 |
| 3. | Arsēns | µg/l As | 10 |
| 4. | Benzo(a)pirēns | µg/l | 0,010 |
| 5. | Benzols | µg/l C6H6 | 1,0 |
| 6. | Bors | mg/l B | 1,0 |
| 7. | Cianīdjoni | µg/l CN- | 50 |
| 8. | Dzelzs | µg/l Fe | 200 |
| 9. | Dzīvsudrabs | µg/l Hg | 1,0 |
| 10. | Elektrovadītspēja | µS/cm st 20 °C | 2500 |
| 11. | Fluorīdjoni | mg/l F- | 1,5 |
| 12. | Hlorīdjoni(2) | mg/l Cl- | 250 |
| 13. | Hlororganiskie šķīdinātāji(3) | µg/l | 10 |
| 14. | Hroms | µg/l Cr | 50 |
| 15. | Mangāns | µg/l Mn | 50 |
| 16. | Kadmijs | µg/l Cd | 5,0 |
| 17. | Nātrijs | mg/l Na | 200 |
| 18. | Niķelis | µg/l Ni | 20 |
| 19. | Nitrātjoni(4) | mg/l NO3- | 50 |
| 20. | Nitrītjoni | mg/l NO2- | 0,50 |
| 21. | Permanganāta indekss | mg O2/l | 5,0 |
| 22. | Pesticīdi(5) | µg/l | 0,10 |
| 23. | Pesticīdi (kopējie)(6) | µg/l | 0,50 |
| 24. | pH | pH vienības | ≥ 6,5 un ≤ 9,5 |
| 25. | Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAO)(7) | µg/l | 0,10 |
| 26. | Selēns | µg/l Se | 10 |
| 27. | Sulfātjoni | mg/l SO42- | 250 |
| 28. | Svins | µg/l Pb | 10 |
| 29. | Varš | mg/l Cu | 2,0 |
Piezīmes.
1. (1) Par metālu koncentrāciju uzskatāma šo elementu jonu koncentrācija ūdenī.
2. (2) Ūdens nedrīkst būt ar korodējošu iedarbību.
3. (3) Hlororganiskie šķīdinātāji ir tetrahloretilēns (tetrahloretēns) un trihloretilēns (trihloretēns). Robežlielums attiecas uz abu minēto vielu summēto koncentrāciju.
4. (4) Jāizpilda šāds nosacījums – (nitrātjonu (NO3-) koncentrācija mg/l)/50 + (nitrītjonu (NO2-) koncentrācija mg/l)/3 < 1. Nitrītjonu koncentrācija pēc ūdens attīrīšanas nedrīkst pārsniegt 0,1 mg/l.
5. (5) Robežlielums attiecas uz katru atsevišķo pesticīdu. Aldrīnam, dieldrīnam, heptahloram un heptahlora epoksīdam robežlielums ir 0,030 µg/l.
6. (6) Pesticīdi apzīmē organiskos insekticīdus, organiskos herbicīdus, organiskos fungicīdus, organiskos nematocīdus, organiskos acaricīdus, organiskos algicīdus, organiskos rodenticīdus, organiskos slimicīdus, tiem līdzīgas vielas (ieskaitot augšanas regulatorus), kā arī ar tiem saistītos metabolītus, degradācijas un reakciju produktus.
7. (7) Benzo(b)fluorantēna, benzo(k)fluorantēna, benzo(g, h, i)perilēna, indeno(1, 2, 3-c, d)pirēna koncentrācijas summa.
(Pielikums MK 04.10.2005. noteikumu Nr.752 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.07.2008. noteikumiem Nr.509; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.897)
I. Ūdens kvalitātes normatīvi pazemes ūdeņu stāvokļa novērtēšanai
1.tabula
Nr. | Parametrs | Mērvienība | Mērķlielums | Robežlielums |
1 | 2 | 3 | 4 | 5 |
1. | Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) | mg O2/l | 40 | 300 |
2. | Kopējais slāpeklis (Nkop.) | mg/l | 3 | 50 |
3. | Sintētiskās virsmas aktīvās vielas (SVAV) | µg/l | – | 200 |
4. | Fenolu indekss | µg/l | 0,5 | 50 |
5. | Naftas ogļūdeņraži (ogļūdeņražu C10-C40 indekss) | µg/l | – | 1000 |
6. | Benzols | µg/l | 0,2 | 5 |
7. | Etilbenzols | µg/l | 0,5 | 60 |
8. | Toluols | µg/l | 0,5 | 50 |
9. | Ksiloli | µg/l | 0,5 | 60 |
10. | Varš (Cu) | µg/l | 10 | 75 |
11. | Svins (Pb) | µg/l | 10 | 75 |
12. | Kadmijs (Cd) | µg/l | 1,0 | 6 |
13. | Dzīvsudrabs (Hg) | µg/l | 0,05 | 0,3 |
14. | Hroms (Cr) | µg/l | 10 | 30 |
15. | Kobalts (Co) | µg/l | 10 | 100 |
16. | Niķelis (Ni) | µg/l | 10 | 75 |
17. | Arsēns (As) | µg/l | 10 | 60 |
18. | Molibdēns (Mo) | µg/l | 10 | 300 |
2.tabula
Nr. | Parametrs | Minimālais piesārņojuma samazinājums |
1. | Summārie piesārņojumu raksturojošie parametri: | |
1.1. | bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5) | 70-90 |
1.2. | ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) | 75 |
1.3. | kopējais slāpeklis (Nkop.) | 80 |
1.4. | kopējais fosfors (Pkop.) | 70-80 |
1.5. | sintētiskās virsmas aktīvās vielas (SVAV) | 80 |
2. | Specifiskās piesārņojošās vielas | 60-70 |
 |
 |
 |
 |