Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 01.12.2018. - ... / Spēkā esošā
Ministru kabineta noteikumi Nr.475

Rīgā 2006.gada 13.jūnijā (prot. Nr.32 17.§)
Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likuma
5.panta desmitās daļas 5.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtību.

2. Noteikumi neattiecas:

2.1. uz virszemes ūdensobjektiem, kas atrodas viena īpašuma robežās, - strautiem, urgām un dīķiem;

2.2. uz vēsturiskā militārā piesārņojuma likvidāciju Liepājas Karostas kanālā;

2.3. uz meliorācijas sistēmu ekspluatāciju.

(Grozīts ar MK 28.09.2010. noteikumiem Nr.911)

3. Noteikumos lietoti šādi termini:

3.1. virszemes ūdensobjekta vai ostas akvatorijas kapitālā padziļināšana – gultnes grunts izņemšana vai pārvietošana projektētā dziļuma vai citu parametru palielināšanai vai zemūdens būvju ierīkošanai, ievietošanai vai izņemšanai;

3.2. virszemes ūdensobjekta vai ostas akvatorijas remonta padziļināšana – grunts vai sanesu materiāla (ūdens darbības rezultātā akumulējies jaukta tipa materiāls) izņemšana vai pārvietošana sākotnējā projektētā dziļuma atjaunošanai pēc plūdiem, vētrām vai citiem dabas procesiem, kuru rezultātā izmainīti virszemes ūdensobjekta vai ostas akvatorijas parametri;

3.3. virszemes ūdensobjektu vai ostu akvatoriju tīrīšana – peldošu gružu izvākšana, zāles un apauguma likvidēšana, akmeņu un koku izcelšana, nogrimušu priekšmetu izcelšana un citi darbi, tai skaitā gultnes attīrīšana, lai novērstu ūdens caurvadīšanas spēju samazināšanos.

(MK 28.09.2010. noteikumu Nr.911 redakcijā)

4. Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus virszemes ūdensobjektu vai ostu akvatoriju tīrīšanai vai padziļināšanai, ja šīm darbībām saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums.

(Grozīts ar MK 28.09.2010. noteikumiem Nr.911)

5. Ja padziļināšanas darbos paredzēts iegūt derīgos izrakteņus vairāk nekā 1000 kubikmetru apjomā, normatīvajos aktos par dabas resursu lietošanu noteiktajā kārtībā papildus nepieciešams saņemt Valsts vides dienesta izsniegtu dabas resursu izmantošanas atļauju (licenci), izņemot gadījumu, ja izsmelto grunti vai sanesu materiālu novieto grunts novietnē jūrā.

(MK 28.09.2010. noteikumu Nr.911 redakcijā)

6. Ja virszemes ūdensobjektu vai ostu akvatoriju kapitālās padziļināšanas darbos izņemto grunti paredzēts izvietot grunts novietnē jūrā, virszemes ūdensobjekta vai ostu akvatoriju kapitālās padziļināšanas darbības ierosinātājs (turpmāk – darbības ierosinātājs) nodrošina grunts ķīmiskās un ekotoksikoloģiskās analīzes veikšanu atbilstoši 1992.gada Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencijas (turpmāk – Helsinku konvencija) komisijas vadlīnijām.

(MK 28.09.2010. noteikumu Nr.911 redakcijā)

7. Lai saņemtu ķīmisko un ekotoksikoloģisko analīžu veikšanas darbu programmu, darbības ierosinātājs iesniedz Valsts vides dienestā informāciju par padziļināšanai vai tīrīšanai paredzētā objekta atrašanās vietu un robežām, dziļumu, līdz kādam ir plānots objektu padziļināt, izņemamās grunts apjomu un raksturojumu, kā arī pievieno paredzēto darbu rajona hidrogrāfisko karti mērogā, ne lielākā par 1:2000, kurā atzīmētas objekta robežas, un ostas karti mērogā 1:10000 vai lielākā, kurā atzīmētas objekta robežas.

8. Grunts ķīmiskās un ekotoksikoloģiskās analīzes var neveikt, ja tīrīšanai vai padziļināšanai paredzētajā teritorijā un tās apkārtnē nav punktveida vai difūzā piesārņojuma avotu vai akumulētā piesārņojuma un nav notikušas piesārņojuma avārijas noplūdes vai ja ostu akvatorijas remonta padziļināšanas darbos viena padziļināšanas projekta ietvaros izņemamās grunts apjoms nepārsniedz 20000 kubikmetru gadā.

(MK 28.09.2010. noteikumu Nr.911 redakcijā)

9. Tīrīšanas vai padziļināšanas darbos iegūtās grunts kvalitāti novērtē atbilstoši normatīvo aktu prasībām par augsnes un grunts kvalitāti, ja to paredzēts izvietot pagaidu vai pastāvīgās novietnēs sauszemē vai zemūdens hidrotehnisko būvju aizņemtajās platībās.

(MK 28.09.2010. noteikumu Nr.911 redakcijā)

10. Izvērtējot iespēju grunti ievadīt grunts novietnē jūrā, Valsts vides dienests ņem vērā grunts kvalitātes robežlielumus atbilstoši šo noteikumu 19. un 20.punktam un pielikumam.

11. Polihlorbifenilu (PHB), poliaromātisko ogļūdeņražu (PAO) un tributilalvas (TBA) savienojumu un to sairšanas produktu saturu gruntī nav nepieciešams noteikt, ja spēkā ir viens no šādiem nosacījumiem:

11.1. līdz šim veiktās analīzes liecina, ka padziļināšanai vai tīrīšanai paredzētajā teritorijā nav minēto vielu;

11.2. padziļināšanai vai tīrīšanai paredzētajā teritorijā un tās apkārtnē nav nozīmīgu punktveida vai difūzā piesārņojuma avotu vai akumulētā piesārņojuma, kas var radīt minēto vielu klātbūtni gruntī;

11.3. izņemamā grunts sastāv no rupja izmēra daļiņām (lielākas par 2 mm);

11.4. organisko vielu saturs gruntī nepārsniedz 5 %.

12. Dihlordifeniltrihloretāna (DDT), dihlordifenildihloretilēna (DDE), dihlordifenildihloretāna (DDD), kā arī dioksīnu un furānu (PCDD un PGDF) saturu gruntī nav nepieciešams noteikt, ja Valsts vides dienesta rīcībā ir informācija, ka padziļināšanai vai tīrīšanai paredzētajā teritorijā un tās apkārtnē nav piesārņojuma avotu vai akumulētā piesārņojuma, kas var radīt minēto vielu klātbūtni gruntī.

13. Grunts ķīmiskās analīzes ostas akvatorijas remonta padziļināšanas darbiem veic reizi piecos gados, ja izņemamā grunts neatbilst šo noteikumu 8.punktā norādītajam apjomam un ja iepriekš veikto analīžu rezultāti apliecina, ka piesārņojošo vielu koncentrācija attiecīgajā teritorijā nepārsniedz pielikumā norādītās grunts kvalitātes pirmo robežlielumu, kā arī ja šo piecu gadu laikā attiecīgajā teritorijā vai tās tuvākajā apkārtnē nav notikušas piesārņojumu izraisošas darbības vai avārijas.

(MK 28.09.2010. noteikumu Nr.911 redakcijā)

14. Grunts ķīmiskās analīzes nav nepieciešamas remonta padziļināšanas darbiem, kurus veic saskaņā ar šo noteikumu 37.punktu.

15. Grunts ķīmiskās un ekotoksikoloģiskās analīzes veic laboratorija, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī akreditēta laboratorija.

(MK 27.11.2018. noteikumu Nr. 731 redakcijā)

16. No virszemes ūdensobjekta vai ostu akvatorijas izņemto grunti, kuras kvalitāte atbilst vides vai veselības aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, var izmantot saimnieciskām vajadzībām, tai skaitā hidrotehnisko būvju būvniecībai un zemūdens hidrotehnisko būvju aizņemto platību aizpildīšanai, novietot pašvaldību noteiktās pastāvīgās vai pagaidu novietnēs (līdz vienam gadam) vai grunts novietnēs jūrā.

(MK 28.09.2010. noteikumu Nr.911 redakcijā)

17. Tīrīšanas darbos izņemto piesārņoto grunti novieto īpaši paredzētā vietā attīrīšanai vai poligonā, kuram ir A vai B kategorijas atļauja šādu atkritumu apglabāšanai.

18. Ja izņemto grunti paredzēts novietot grunts novietnē jūrā, Valsts vides dienests papildus tehniskajiem noteikumiem izsniedz atļauju grunts novietošanai jūras novietnē atbilstoši Helsinku konvencijas prasībām, pamatojoties uz darbības ierosinātāja iesniegumu tehnisko noteikumu saņemšanai.

(Grozīts ar MK 28.09.2010. noteikumiem Nr.911)

19. Grunts novietnē jūrā aizliegts novietot tīrīšanas vai padziļināšanas laikā izņemto grunti, ja vismaz vienas piesārņojošās vielas koncentrācija gruntī ir lielāka par šo noteikumu pielikumā norādītās grunts kvalitātes otro robežlielumu.

20. Ja atbilstoši grunts ķīmisko analīžu rezultātiem vienas vai vairāku piesārņojošo vielu koncentrācija izņemamajā gruntī pārsniedz pielikumā norādīto grunts kvalitātes pirmo robežlielumu, bet ir mazāka par otro robežlielumu, Valsts vides dienests var pieprasīt darbības ierosinātājam veikt grunts ekotoksikoloģiskās analīzes. Ja ekotoksikoloģisko analīžu rezultāti apliecina, ka šādai gruntij nav kaitīgas ietekmes uz dzīvajiem organismiem, to drīkst apglabāt grunts novietnē jūrā.

21. Grunts novietošana grunts novietnē jūrā ir atļauta tikai saskaņā ar Latvijas Jūras administrācijas apstiprinātajām grunts novietņu robežām.

22. Attiecīgā ostas pārvalde grunts novietnē jūrā, kurā tiek izvietota tīrīšanas vai padziļināšanas laikā izņemtā grunts, veic monitoringu. Ostas pārvalde monitoringu veic atbilstoši programmai, kas saskaņota ar Valsts vides dienestu.

II. Virszemes ūdensobjektu tīrīšanas un padziļināšanas kārtība

23. Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi virszemes ūdensobjektu tīrīšanai vai padziļināšanai nav nepieciešami šādām darbībām:

23.1. virszemes ūdensobjektu tīrīšanai vai padziļināšanai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kurai ir izstrādāts un noteiktā kārtībā apstiprināts dabas aizsardzības plāns, ja darbus veic saskaņā ar šo plānu;

23.2. mākslīgu ūdensobjektu padziļināšanai un tīrīšanai, ja šis ūdensobjekts atbilst normatīvajiem aktiem par meliorācijas sistēmām un to hidrotehniskām būvēm;

23.3. zivju dīķu tīrīšanai vai padziļināšanai (sākotnējā projektētā dziļuma atjaunošanai), ja šis objekts neatrodas uz dabiskas ūdensteces;

23.4. ūdensaugu pļaušanai privātās ūdenstecēs vai ūdenstilpēs, ja pļaušana notiek laikposmā no 1.jūlija līdz 31.martam.

(Grozīts ar MK 28.09.2010. noteikumiem Nr.911)

24. Lai saņemtu tehniskos noteikumus virszemes ūdensobjektu tīrīšanai vai padziļināšanai, darbības ierosinātājs iesniedz Valsts vides dienestā iesniegumu. Iesniegumā norāda šādu informāciju:

24.1. iesniegšanas datums un vieta;

24.2. iesniedzēja vārds, uzvārds vai firma, iesniedzēja personas kods vai firmas vai iestādes reģistrācijas numurs komercreģistrā, adrese un tālruņa numurs;

24.3. tīrīšanai vai padziļināšanai paredzētā virszemes ūdensobjekta nosaukums un atrašanās vieta;

24.4. teritorijas platība, kuru paredzēts tīrīt vai padziļināt, izmantojamā tehnoloģija un darbu veikšanas termiņi;

24.5. paredzētais izņemamās grunts veids un apjoms un apjoma aprēķina metodes;

24.6. paredzētā rīcība ar izņemto grunti, ūdensaugiem un atkritumiem, kas radīsies tīrīšanas vai padziļināšanas darbu laikā, un paredzētā to pagaidu vai pastāvīgās izvietošanas vieta un tās platība (uz sauszemes vai grunts novietnē jūrā);

24.7. teritorijas kartes (mērogs 1 : 10000 vai lielāks) vai plāni, kuros attēlota virszemes ūdensobjekta padziļināšanas vai tīrīšanas vieta un izņemtās grunts novietne;

24.8. virszemes ūdensobjekta plāns, kurā norādītas tīrīšanas vai padziļināšanas darbu robežas.

(MK 28.09.2010. noteikumu Nr.911 redakcijā)

25. Ja ūdensteces sateces baseins ir lielāks par 25 kvadrātkilometriem vai ūdenstilpes spoguļa laukums ir vismaz 10 hektāru liels, darbības ierosinātājs papildus šo noteikumu 24.punktā minētajam iesniedz:

25.1. sertificēta eksperta atzinumu par virszemes ūdensobjektu tīrīšanas vai padziļināšanas iespējamo ietekmi uz zivju resursiem. Ja nepieciešams, Valsts vides dienests pieprasa valsts zinātniskajam institūtam "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts" izvērtēt saņemto atzinumu. Izdevumus, kas saistīti ar minētās institūcijas izvērtējuma sagatavošanu, sedz darbības ierosinātājs;

25.2. sertificēta eksperta atzinumu par virszemes ūdensobjektu tīrīšanas vai padziļināšanas iespējamo ietekmi uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem, kā arī iespējamo ietekmi uz tīrāmo vai padziļināmo ūdensobjektu. Ja nepieciešams, Valsts vides dienests pieprasa Dabas aizsardzības pārvaldei izvērtēt saņemto atzinumu. Izdevumus, kas saistīti ar minētās institūcijas izvērtējuma sagatavošanu, sedz darbības ierosinātājs;

25.3. sertificēta eksperta atzinumu par virszemes ūdensobjektu tīrīšanas vai padziļināšanas iespējamo ietekmi uz apkārtējiem ūdensobjektiem. Ja nepieciešams, Valsts vides dienests pieprasa valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" izvērtēt saņemto atzinumu. Izdevumus, kas saistīti ar minētās institūcijas izvērtējuma sagatavošanu, sedz darbības ierosinātājs.

(MK 28.09.2010. noteikumu Nr.911 redakcijā)

26. Ja paredzēts tīrīt vai padziļināt publisko ūdensteci vai ūdenstilpi, kā arī ūdensteci vai ūdenstilpi, kurā zvejas tiesības pieder valstij, pirms tehnisko noteikumu saņemšanas darbības ierosinātājs saņem vietējās pašvaldības rakstisku piekrišanu.

27. Ja paredzēts tīrīt vai padziļināt privātu ūdensteci vai ūdenstilpi, kā arī ūdensteci vai ūdenstilpi, kurā zvejas tiesības nepieder valstij un kas nav publiskā ūdenstece vai ūdenstilpe, darbības ierosinātājs saņem ūdensobjekta īpašnieka rakstisku piekrišanu.

28. Ja paredzēts tīrīt vai padziļināt virszemes ūdensobjektu pie valsts aizsardzības nozīmes objektiem, nepieciešams saņemt Aizsardzības ministrijas rakstisku piekrišanu.

29. Tehniskajos noteikumos virszemes ūdensobjektu tīrīšanai un padziļināšanai papildus vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām iekļauj šādus nosacījumus:

29.1. plānotās darbības izpildes laiks un vieta;

29.2. tīrīšanas un padziļināšanas apjoms, teritorija un robežas;

29.3. veicamo darbu secība;

29.4. no virszemes ūdensobjekta izņemtās grunts pagaidu vai pastāvīgā novietojuma vieta, uzglabāšana un izmantošana;

29.5. pasākumi, kas saistīti ar ūdensobjekta hidroloģiskā režīma maiņu darbu veikšanas laikā;

29.6. krastu ainaviskā sakopšana pēc darbu pabeigšanas;

29.7. pasākumi kaitējuma ūdens bioloģiskajiem resursiem un vides piesārņojuma novēršanai;

29.8. (svītrots ar MK 28.09.2010. noteikumiem Nr.911).

30. Tīrot un padziļinot virszemes ūdensobjektu, ievēro šādas prasības:

30.1. tīrīšanu vai padziļināšanu veic, nenodarot kaitējumu zivju resursiem;

30.2. upes tīrīšanu uzsāk un veic virzienā pret straumi;

30.3. ūdensaugus vispirms pļauj vietās, kur pastiprināti veidojas dūņu slānis, kā arī smilšainās seklūdens vietās, kurām raksturīga pastiprināta aizaugšana;

30.4. ūdensaugus ezeros pļauj, veidojot koridorus, lai nodrošinātu ūdens apmaiņu starp seklūdens un dziļūdens zonām;

30.5. nopļautos ūdensaugus savāc, lai novērstu atkārtotu ūdensobjekta piesārņošanu ar viegli noārdāmām organiskām vielām un sedimentu uzkrāšanos.

III. Ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība

31. Lai saņemtu tehniskos noteikumus ostas akvatorijas tīrīšanai vai padziļināšanai, darbības ierosinātājs iesniedz Valsts vides dienestā rakstisku iesniegumu. Iesniegumā ietver šādu informāciju:

31.1. iesniegšanas datums un vieta;

31.2. iesniedzēja vārds, uzvārds vai firma, iesniedzēja personas kods vai firmas vai iestādes reģistrācijas numurs komercreģistrā, adrese un tālruņa numurs;

31.3. tīrīšanas vai padziļināšanas darbu izpildītāja nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese, ja darbus neveic darbības ierosinātājs, un par darbu izpildi atbildīgās personas vārds, uzvārds un tālruņa numurs;

31.4. tīrīšanai vai padziļināšanai paredzētā objekta (turpmāk - objekts) nosaukums un atrašanās vieta ostas akvatorijā;

31.5. ja paredzēta kapitālā padziļināšana, – paredzētās teritorijas platība, izņemamās grunts veids un apjoms, kā arī apjoma aprēķins, ja paredzēta remonta padziļināšana, – paredzētās teritorijas platība, izņemamās grunts veids un maksimālais apjoms (ja precīzs apjoms nav zināms);

31.6. plānotie tīrīšanas vai padziļināšanas darbu veikšanas termiņi;

31.7. paredzētā tīrīšanas vai padziļināšanas metode un izmantojamā tehnoloģija (iekārtas vai kuģa nosaukums, tips, jauda, sūkņveida, smēlējveida vai citu veidu tehnoloģija, ja zināms);

31.8. grunts raksturojums - granulometriskais sastāvs, grunts blīvums, organisko vielu saturs (nav nepieciešams, ja informācija jau ir iesniegta saskaņā ar šo noteikumu 7.punktu);

31.9. paredzētā izņemamās grunts pagaidu vai pastāvīgā izvietošanas vieta (uz sauszemes vai grunts novietnē jūrā).

(Grozīts ar MK 28.09.2010. noteikumiem Nr.911)

32. Lai saņemtu tehniskos noteikumus, iesniegumam pievieno:

32.1. padziļināšanai vai tīrīšanai paredzētā rajona hidrogrāfisko karti mērogā, ne lielākā par 1:2000, kurā atzīmētas objekta robežas (nav nepieciešama, ja ir jau iesniegta saskaņā ar šo noteikumu 7.punktu);

32.2. ostas karti mērogā 1:10000 vai lielākā, kurā atzīmētas objekta robežas (nav nepieciešama, ja ir jau iesniegta saskaņā ar šo noteikumu 7.punktu);

32.3. ostas hidrotehniskās būves arhitektūras un plānošanas uzdevuma apliecinātu kopiju vai kopiju, uzrādot oriģinālu (tikai kapitālās padziļināšanas darbu veikšanai);

32.4. izņemtās grunts novietošanas vietas plānu (tikai novietošanai sauszemē vai mākslīgi izveidotā ūdens teritorijā), kurā norādīta grunts izvietošanas vieta;

32.5. saskaņā ar šo noteikumu 6.punktu veikto grunts analīžu rezultātus;

32.6. ja paredzēta kapitālā padziļināšana, – sertificēta eksperta atzinumu par ostas akvatorijas padziļināšanas iespējamo ietekmi uz zivju resursiem. Ja nepieciešams, Valsts vides dienests pieprasa valsts zinātniskajam institūtam "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts" izvērtēt saņemto atzinumu. Izdevumus, kas saistīti ar minētās institūcijas izvērtējuma sagatavošanu, sedz darbības ierosinātājs;

32.7. ja paredzēta kapitālā padziļināšana, – sertificēta eksperta atzinumu par ostas akvatorija padziļināšanas iespējamo ietekmi uz apkārtējiem ūdensobjektiem. Ja nepieciešams, Valsts vides dienests pieprasa valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" izvērtēt saņemto atzinumu. Izdevumus, kas saistīti ar minētās institūcijas izvērtējuma sagatavošanu, sedz darbības ierosinātājs.

(Grozīts ar MK 28.09.2010. noteikumiem Nr.911)

33. Ja grunti paredzēts izvietot uz sauszemes vai izmantot hidrotehnisko būvju būvniecībai vai teritorijas uzbēršanai, norāda:

33.1. izvietošanas vietu un grunts turpmākās izmantošanas veidu;

33.2. vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto atļauto teritorijas izmantošanas veidu norādītajā grunts novietošanas vietā.

(MK 28.09.2010. noteikumu Nr.911 redakcijā)

33.1 Ja paredzēta kapitālā padziļināšana, darbības ierosinātājs šo noteikumu 33.punktā minētajā gadījumā iesniedz sertificēta eksperta atzinumu par grunts izvietošanas iespējamo ietekmi uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem, kā arī iespējamo ietekmi uz padziļināmo ūdens objektu. Ja nepieciešams, Valsts vides dienests pieprasa Dabas aizsardzības pārvaldei izvērtēt saņemto atzinumu. Izdevumus, kas saistīti ar minētās institūcijas izvērtējuma sagatavošanu, sedz darbības ierosinātājs.

(MK 28.09.2010. noteikumu Nr.911 redakcijā)

34. Ostas akvatorijas padziļināšanas vai tīrīšanas darbu veikšanai jāsaņem attiecīgās ostas pārvaldes saskaņojums, ja darbu pasūtītājs nav ostas pārvalde.

35. Ostas akvatorijas kapitālās padziļināšanas veikšanai jāsaņem Latvijas Jūras administrācijas saskaņojums.

36. Padziļināšanas vai tīrīšanas tehniskajos noteikumos papildus norma­tīvajos aktos noteiktajām vides aizsardzības prasībām iekļauj šādas prasības:

36.1. atļautās tīrīšanas vai padziļināšanas metodes un tehniskais aprīkojums;

36.2. darbu secība, ja tīrīšanu vai padziļināšanu veic vairākās kārtās;

36.3. izņemtās grunts izvietošanas vieta;

36.4. prasības grunts izvietošanai uz sauszemes;

36.5. pasākumi, kas veicami, lai novērstu vai mazinātu vides piesārņojumu, kā arī kaitējumu ūdens bioloģiskajiem resursiem;

36.6. kārtībā, kādā saskaņā ar zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumu nosaka un kompensē zivju resursiem nodarītos zaudējumus.

37. Ja dabas stihijas dēļ ir radušies draudi kuģošanas drošībai un nepieciešama iepriekš neplānota, steidzama kuģu ceļu projektētā dziļuma atjaunošana, Valsts vides dienests, pamatojoties uz ostas kapteiņa vai kuģošanas drošības dienesta iesniegumu, triju darbdienu laikā pēc tā saņemšanas izsniedz tehniskos noteikumus remonta padziļināšanas darbiem. Ja draudi kuģošanas drošībai vai videi ir radušies kuģu avārijas vai līdzīgu ārkārtas situāciju dēļ, ostas pārvalde šādā gadījumā par dziļuma uzturēšanas darbu veikšanu un to apmēriem nekavējoties informē Valsts vides dienestu.

37.1 Ja saskaņā ar zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumu nepieciešami ostas akvatorijas padziļināšanas darbu ierobežojumi zivju nārsta un migrācijas laikā, tie tiek noteikti tikai diennakts tumšajā laikā.

(MK 28.09.2010. noteikumu Nr.911 redakcijā)

IV. Noslēguma jautājums

38. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumus Nr.80 "Virszemes ūdensobjektu tīrīšanas un padziļināšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 27., 76., 136.nr.).

Ministru prezidenta vietā - ekonomikas ministrs A.Štokenbergs

Vides ministrs R.Vējonis
Pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 13.jūnija noteikumiem Nr.475
Grunts kvalitātes robežlielumi

Nr.
p.k.

Viela

Mērvienība

Pirmais robežlielums

Otrais robežlielums

1.

Metāli

1.1.

arsēns (As)

mg/kg

20

30

1.2.

cinks (Zn)

mg/kg

200

400

1.3.

dzīvsudrabs (Hg)

mg/kg

0,5

1,5

1.4.

hroms (Cr)

mg/kg

100

300

1.5.

niķelis (Ni)

mg/kg

20

50

1.6.

kadmijs (Cd)

mg/kg

1

3

1.7.

svins (Pb)

mg/kg

100

200

1.8.

varš (Cu)

mg/kg

100

200

2.

Naftas ogļūdeņraži

mg/kg

100

400

3.

Poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAO)

3.1.

naftalēns

mg/kg

0,01

0,1

3.2.

antracēns

mg/kg

0,01

0,1

3.3.

fenantrēns

mg/kg

0,05

0,5

3.4.

fluorantēns

mg/kg

0,3

3

3.5.

benzo(a)antracēns

mg/kg

0,03

0,4

3.6.

krizēns

mg/kg

1,1

11

3.7.

benzo(k)fluorantēns

mg/kg

0,2

2

3.8.

benzo(a)pirēns

mg/kg

0,3

3

3.9.

benzo(ghi)perilēns

mg/kg

0,8

8

3.10.

indeno(123-cd)pirēns

mg/kg

0,6

6

4.

Polihlorbifenili (PCB) saskaņā ar Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas apvienības (IUPAC) numerāciju

4.1.

28

µg/kg

1

30

4.2.

52

µg/kg

1

30

4.3.

101

µg/kg

4

30

4.4.

118

µg/kg

4

30

4.5.

138

µg/kg

4

30

4.6.

153

µg/kg

4

30

4.7.

180

µg/kg

4

30

5.

Tributilalva (TBT)

µg/kg

3

30

6.

Dihlordifeniltrihloretāns (DDT), dihlordifenildihloretilēns (DDE), dihlordifenildihloretāns (DDD)

mg/kg

0,01

0,03

7.

Dioksīni un furāni (PCDD un PCDF)

ng WHO-EWQ/kg

20

500

Vides ministrs R.Vējonis
01.12.2018
UZMANĪBU! Vietnei pielāgotais Google meklētājs (ātrais meklētājs) meklēšanas rezultātos šobrīd neietver daļu tiesību aktu. Problēma tiek risināta, tomēr lūdzam ņemt vērā, ka tiešā veidā Google meklētāja darbību ietekmēt nevaram. Aicinām izmantot vietnes izvērsto meklētāju.