Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 34

Rīgā 2016. gada 12. janvārī (prot. Nr. 2 38. §)

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" un 13.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi izglītības un pētniecības nozarē (ERAF)" 13.1.2.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētniecība" īstenošanas noteikumi

(Noteikumu nosaukums MK 10.05.2022. noteikumu Nr. 280 redakcijā)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un
Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.1. pasākumu "Praktiskas ievirzes pētījumi" (turpmāk – 1.1.1.1. pasākums) un 13.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi izglītības  un pētniecības nozarē (ERAF)" 13.1.2.1. pasākumu "Praktiskas ievirzes pētniecība" (turpmāk – 13.1.2.1. pasākums) (turpmāk abi kopā – pasākumi);

1.2. pasākuma mērķi;

1.3. pasākumam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

1.7. vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus.

(Grozīts ar MK 10.05.2022. noteikumiem Nr. 280)

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. ar saimniecisku darbību nesaistīts projekts – projekts, kas atbilst šādiem kritērijiem:

2.1.1. projektu īsteno zinātniskā institūcija, kas atbilst šo noteikumu 2.18. apakšpunktā minētajai pētniecības organizācijas definīcijai;

2.1.2. projektā īstenojamās darbības atbilst šo noteikumu 21. punktā minētajiem nosacījumiem;

2.2. ar saimniecisku darbību saistīts projekts – projekts, kas atbilst vienam vai abiem šiem kritērijiem:

2.2.1. projektu īsteno tāda zinātniskā institūcija vai saimnieciskās darbības veicējs, kas neatbilst pētniecības organizācijas definīcijai;

2.2.2. projekta ietvaros īsteno darbības, kurām ir saimniecisks raksturs;

2.3. darba sākums – saistības, kas atbilst Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 2. panta 23. punktā noteiktajai definīcijai;

2.4. darbība, kurai nav saimnieciska rakstura, – pētniecības organizācijas pamatdarbība, kura neietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā noteiktajā darbības jomā un kuras izpausmes veidi ir šādi:

2.4.1. izglītības pasākumi, lai panāktu personāla skaita un kvalifikācijas pieaugumu;

2.4.2. neatkarīga pētniecība un izstrāde, lai iegūtu vairāk zināšanu un labāku izpratni, tostarp kopīga pētniecība un izstrāde, pētniecības organizācijai iesaistoties efektīvā sadarbībā;

2.4.3. pētniecības rezultātu izplatīšana bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas, tai skaitā izmantojot mācīšanu, brīvas piekļuves datubāzes, atklātas publikācijas vai atklātā pirmkoda programmatūru;

2.4.4. zināšanu un tehnoloģiju pārneses darbības, ja:

2.4.4.1. zināšanu un tehnoloģiju pārneses darbības veic pētniecības organizācijas nodaļa vai pētniecības organizācijas meitas uzņēmums (tāda komercsabiedrība, kurā mātes uzņēmuma līdzdalības daļa pārsniedz 50 procentu vai kurā mātes uzņēmumam ir balsu vairākums un kura atbilst šo noteikumu 2.18. apakšpunktā minētajai pētniecības organizācijas definīcijai), pētniecības organizācija kopīgi ar citām pētniecības organizācijām vai pētniecības organizācija ar trešajām pusēm, atklātā konkursā slēdzot līgumus par noteiktiem pakalpojumiem;

2.4.4.2. visa peļņa no šādas darbības tiek atkal ieguldīta pētniecības organizācijas pamatdarbībās;

2.5. efektīva sadarbība – sadarbība, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 90. punktam;

2.6. eksperimentālā izstrāde – pētniecības kategorija, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 86. punktam;

2.7. fundamentālie pētījumi – pētniecības kategorija, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 84. punktam;

2.8. intelektuālais īpašums – sistematizēts noteiktas informācijas kopums (zināšanas), ko vienlaikus var izmantot neierobežota skaita materiālo objektu izveidei dažādās pasaules vietās;

2.8.¹ intelektuālā īpašuma tiesības – tiesības, kas atbilst Eiropas Komisijas 2014. gada 21. marta Regulas Nr. 316/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta piemērošanu tehnoloģiju nodošanas nolīgumu kategorijām (turpmāk – Komisijas regula Nr. 316/2014) 1. panta "h" apakšpunktā noteiktajai definīcijai;

2.9. jauna tehnoloģija – tehnoloģija, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 114. punktā noteiktajai definīcijai;

2.10. jaunais zinātnieks – fiziska persona, kura veic zinātnisko darbību un kura Zinātniskās darbības likumā noteiktajā kārtībā doktora zinātnisko kvalifikāciju ieguvusi pēdējo 10 gadu laikā;

2.10.¹ jaunu pētnieku skaits atbalstītajās vienībās – tāda pētniecības projekta īstenošanas laikā piesaistītā zinātniskā personāla vai zinātnes tehniskā personāla skaits pilna laika ekvivalenta izteiksmē (turpmāk – PLE):

2.10.¹ 1. kas tieši iesaistīts pētniecības īstenošanā;

2.10.¹ 2. pēc kura piesaistes institūcijā:

2.10.¹ 2.1. izveido jaunu zinātniskā personāla vai zinātnes tehniskā personāla (turpmāk – jauns pētnieks) amata vietu;

2.10.¹ 2.2. palielinās kopējais pētniecībā nodarbināto personu skaits;

2.11. jauns produkts – preces vai pakalpojumi, kuri ir pilnīgi jauni vai kuriem ir uzlabotas funkcionālās īpašības vai mainīts paredzamais lietošanas veids (tai skaitā mainīti vai uzlaboti tehniskie parametri, sastāvdaļas, materiāli, pievienotā programmatūra, lietotājam draudzīgas īpašības). Par jaunu produktu neuzskata:

2.11.1. kādas procesa daļas izmantošanas pārtraukšanu;

2.11.2. kapitāla aizvietošanu vai ekstensīvu palielināšanu (izmantotajiem moduļiem identisku moduļu iegāde, nebūtiski paplašinājumi, iekārtu un programmatūras atjauninājumi). Jaunām iekārtām vai paplašinājumiem jābūt ar būtiskiem specifikācijas uzlabojumiem;

2.11.3. komponentu cenu maiņas dēļ radušās izmaiņas (produkta cenas vai ražošanas procesa produktivitātes izmaiņas nav produktu inovācija, piemēram, datoru ražošanā, samazinoties mikroshēmas cenai, tā paša datora modeļa pārdošanas cenu samazinājums);

2.11.4. produktu pielāgojumus konkrētām vajadzībām (piemēram, produkta pielāgošana klienta vajadzībām, kas neizraisa tādas jaunā produkta funkcionālo vai tehnisko īpašību izmaiņas, kuras nodrošina augstāku jaunā produkta konkurētspēju salīdzinājumā ar esošiem produktiem);

2.11.5. ikdienas, sezonas un cikliskas izmaiņas un uzlabojumus (piemēram, apģērbu ražošanā jaunas sezonas kolekcija nav uzskatāma par inovāciju);

2.11.6. dizaina izmaiņas (tajā skaitā garša un smarža), kas nemaina funkcijas, lietojumu vai tehniskās īpašības;

2.11.7. citu ražotāju preču vai procesu tālākpārdošanu;

2.11.8. uzlabojumus tirgvedības veicināšanai (tai skaitā estētiskas izmaiņas);

2.11.9. organizatorisko procesu uzlabošanu saimnieciskās darbības veicēja darbībā;

2.11.¹ jaunu produktu un tehnoloģiju skaits, kas ir komercializējamas, – projekta ietvaros izstrādāto prototipu skaits, ja piecu gadu laikā pēc pēdējā maksājuma veikšanas nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju, sniedzot ieguldījumu inovācijas sistēmas attīstībā atbilstoši vienam vai vairākiem ieguldījumu veidiem:

2.11.¹ 1. aizsargā tehnoloģiju tiesības, kas saistītas ar prototipu;

2.11.¹ 2. veic šo noteikumu 2.26.¹ apakšpunktā minēto tehnoloģiju tiesību komercializāciju;

2.11.¹ 3. pilnveido projekta ietvaros izstrādāto prototipu, lai to ieviestu ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā;

2.12. lielais saimnieciskās darbības veicējs – juridiska persona, kas atbilst Komisijas regulas Nr.  651/2014 2. panta 24. punktā vai Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regulas (ES) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr.  702/2014), 2. panta 26. punktā noteiktajai definīcijai;

2.13. labuma guvējs – subjekts (projekta iesniedzējs, sadarbības partneris vai līgumpētījuma pasūtītājs), kurš gūst intelektuālā īpašuma tiesības un ekonomiskās priekšrocības, kas izriet no subjekta projekta daļas vai līgumpētījuma ietvaros veiktās darbības;

2.14. (svītrots ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 129);

2.15. līgumpētījums – saimnieciskās darbības veicēja (līgumpētījuma pasūtītāja) interesēs veikta pētniecība, ko līgumpētījuma pasūtītāja uzdevumā īsteno zinātniskā institūcija, kura noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem un kuras darbība reģistrēta Latvijā vai ārvalstīs. Līgumpētījumu raksturo šādi kritēriji:

2.15.1. līgumpētījuma pasūtītājam pieder projekta rezultāti un uz līgumpētījuma pasūtītāju attiecas neizdošanās risks;

2.15.2. tehnoloģiju tiesības, kas izriet no zinātniskās institūcijas projekta ietvaros veiktās darbības, pilnībā piešķir līgumpētījuma pasūtītājam, kurš gūst visas ekonomiskās priekšrocības no šīm tiesībām, paturot tās pilnībā savā rīcībā;

2.15.3. līgumpētījuma pasūtītājs nosaka šā pakalpojuma noteikumus un nosacījumus, kas attiecināmi uz projekta rezultātu publicitāti un komercializāciju;

2.15.4. zinātniskā institūcija līgumpētījumam saņemto finansējumu izmanto tikai attiecīgā līgumpētījuma veikšanai;

2.15.5. viena projekta ietvaros līgumpētījuma pasūtītājs var apvienot vairākus līgumpētījumus dažādām zinātniskajām institūcijām, ja tas nepieciešams projekta rezultātu sasniegšanai;

2.16. pārredzama atbalsta kategorija – atbalsta kategorija, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 5. panta 2. punktam;

2.17. pētniecības infrastruktūra – infrastruktūra, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 91. punktā noteiktajai definīcijai;

2.18. pētniecības organizācija – subjekts, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 83. punktā noteiktajai definīcijai;

2.19. pētniecība – darbības, kas aptver vienu vai vairākas pētniecības kategorijas un kas ir paredzētas, lai izpildītu precīzu ekonomiska, zinātniska vai tehniska rakstura nedalāmu uzdevumu ar iepriekš skaidri noteiktiem mērķiem. Pētniecības projektu var veidot vairākas darbu paketes, un tas ietver skaidrus mērķus, veicamās darbības, lai sasniegtu šos mērķus (tostarp to paredzamās izmaksas), kā arī konkrētus rezultātus, lai noteiktu šo darbību iznākumu un salīdzinātu tos ar attiecīgajiem mērķiem. Ja divi vai vairāki pētniecības projekti nav skaidri nošķirami viens no otra un, jo īpaši, ja tiem nav tehnoloģisku panākumu patstāvīgas varbūtības, tos uzskata par vienu projektu;

2.19.¹ projekta daļa – finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera projekta ietvaros īstenots apakšprojekts, kuram piemēro šo noteikumu 21.2. vai 22.3. apakšpunktā minētā projekta nosacījumus;

2.20. projekta dzīves cikls – projekta ekonomiski derīgais laikposms, kurā ir iespējams gūt finansiālu vai ekonomisku labumu no projektā ieguldītajiem līdzekļiem vai radītajiem aktīviem;

2.21. prototips – oriģināls modelis, kas atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 85. vai 86. punktam izveidots, iekļaujot visas jaunā produkta vai tehnoloģijas tehniskās īpašības un funkcijas. Prototipu projektēšana, konstruēšana, izgatavošana un testēšana uzskatāma par rūpniecisko pētījumu vai eksperimentālo izstrādi. Jauna produkta vai tehnoloģijas izstrādei secīgi vai vienlaicīgi var konstruēt vai izgatavot vienu vai vairākus prototipus. Ja prototipu testi nav veiksmīgi, rezultātus var izmantot turpmākai jauna produkta vai tehnoloģijas pilnveidošanai;

2.22. publiskā finansējuma intensitāte – kopējais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta finansējuma apmērs procentos no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

2.23. rūpnieciskie pētījumi – pētniecības kategorija, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 85. punktā noteiktajai definīcijai;

2.23.¹ saimnieciskās darbības veicējs – juridiska persona, kas neatkarīgi no tās juridiskā statusa vai saimnieciskās darbības veida ir iesaistīta saimnieciskajā darbībā:

2.23.¹ 1. komersants;

2.23.¹ 2. biedrība vai nodibinājums;

2.23.¹ 3. komersants vai zemnieku saimniecība – primārās lauksaimniecības ražotājs, kas atbilst Komisijas regulas Nr.  651/2014 2. panta 9. punkta vai Komisijas regulas Nr.  702/2014 2. panta 3., 4. un 5. punkta nosacījumiem;

2.23.¹ 4. lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, kurai saskaņā ar lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem piešķirts atbilstības statuss;

2.23.¹ 5. zinātniskā institūcija, kas īsteno šo noteikumu 22. punktā minēto ar saimniecisko darbību saistīto projektu;

2.24. sīkais (mikro), mazais vai vidējais saimnieciskās darbības veicējs – juridiska persona, kas atbilst Komisijas regulas Nr.  651/2014 1. pielikumā vai Komisijas regulas Nr.  702/2014 1. pielikumā noteiktajai definīcijai;

2.25. tehniski ekonomiskā priekšizpēte – pētniecības kategorija, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 87. punktā noteiktajai definīcijai;

2.26. tehnoloģiju tiesības – zinātība un citas tiesības vai to kombinācija, tostarp minēto tiesību pieteikumi vai reģistrācijas pieteikumi, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 316/2014 1. panta "b" apakšpunktā noteiktajai definīcijai;

2.26.¹ tehnoloģiju tiesību komercializācija – zināšanu un tehnoloģiju pārneses darbība, ja pētniecības organizācija kā tehnoloģiju tiesību īpašnieks slēdz līgumu ar sadarbības partneri, pētniecības organizācijas meitas uzņēmumu, jaunuzņēmumu vai trešo pusi par tehnoloģiju tiesību izmantošanu vai atsavināšanu (intelektuālā īpašuma licences vai nodošanas līgums);

2.27. zināšanu un tehnoloģiju pārnese – jebkurš process, kura mērķis ir iegūt, apkopot un izplatīt skaidras un vārdos neizteiktas zināšanas, tostarp prasmes un kompetenci gan saimnieciskās darbībās, gan darbībās, kurām nav saimnieciska rakstura, piemēram, pētniecības sadarbībā, konsultācijās, licencēšanā, jaunu uzņēmumu veidošanā, publikācijās un pētnieku un citu darbinieku mobilitātē, kuri iesaistīti šajās darbībās. Papildus zinātnes un tehnikas atziņām tā ietver citu veidu zināšanas, piemēram, zināšanas par to standartu un noteikumu lietošanu, kuros šīs atziņas iekļautas, par reālās dzīves darbības vides apstākļiem, par organizatoriskās inovācijas metodēm, kā arī to zināšanu pārvaldību, kas saistītas ar nemateriālo aktīvu noteikšanu, iegūšanu, aizsardzību, aizstāvību un izmantošanu;

2.28. zinātība – praktiskas informācijas kopums, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 316/2014 1. panta 1. punkta "i" apakšpunktā noteiktajai definīcijai;

2.29. zinātniskā institūcija – Latvijas Republikā zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēts zinātniskais institūts (publiska aģentūra, atvasināta publiska persona, privāto tiesību juridiskā persona), augstskola vai privāto tiesību juridiskā persona;

2.30. zinātniskais darbinieks – zinātnieks, zinātniskais personāls, zinātnes apkalpojošais personāls un zinātnes tehniskais personāls, studējošais un zinātniskā grāda pretendents, kas klātienē vai attālināti nodarbināts projektā;

2.31. zinātniskais personāls – atbilstoši zinātnisko darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem ievēlētie vadošie pētnieki, pētnieki un zinātniskie asistenti, kā arī saimnieciskās darbības veicēja institūcijā strādājošās personas, kas veic vadošā pētnieka, pētnieka un zinātniskā asistenta pienākumus.

(Grozīts ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 129; MK 25.06.2019. noteikumiem Nr. 273; MK 12.05.2020. noteikumiem Nr. 283; MK 13.04.2021. noteikumiem Nr. 235)

3. Publisko finansējumu ar saimniecisku darbību saistītu projektu īstenošanai piešķir saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 25. un 28. pantu.

4. Pasākuma mērķis ir atbalstīt pētniecību, kas sniedz ieguldījumu Latvijas viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā, zinātnes un tehnoloģiju cilvēkkapitāla attīstībā un jaunu zināšanu radīšanā tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanai.

5. Pasākuma ietvaros tiek atbalstīti pētniecības projekti, kas sniedz ieguldījumu Latvijas viedās specializācijas stratēģijas noteikto tautsaimniecības transformācijas virzienu un izaugsmes prioritāšu īstenošanā un specializācijas jomu attīstībā:

5.1. zināšanu ietilpīga bioekonomika;

5.2. biomedicīna, medicīnas tehnoloģija, biofarmācija un biotehnoloģija;

5.3. viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas;

5.4. viedā enerģētika;

5.5. informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

6. Pasākuma mērķa grupa ir:

6.1. zinātniskās institūcijas;

6.2. Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēti saimnieciskās darbības veicēji;

6.3. zinātnē un pētniecībā nodarbinātie darbinieki, maģistranti un doktoranti.

(Grozīts ar MK 13.04.2021. noteikumiem Nr. 235)

7. Pasākumu ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji par finansējumu, kas norādīts šo noteikumu 11.1. apakšpunktā:

7.1. iznākuma rādītāji līdz 2018. gada 31. decembrim:

7.1.1. jaunu pētnieku skaits atbalstītajās vienībās (pilnas slodzes ekvivalents) – 23;

7.1.2. zinātnisko rakstu skaits, kuru izstrādei un publicēšanai sniegts atbalsts projektu ietvaros, – 29;

7.1.3. jaunu produktu un tehnoloģiju skaits, kas ir komercializējami un kuru izstrādei sniegts atbalsts projektu ietvaros, – 37;

7.1.4. privātās investīcijas, kas papildina valsts atbalstu inovācijām vai pētniecības un izstrādes projektiem, – 1 925 000 euro;

7.1.5. komersantu skaits, kuri sadarbojas ar pētniecības institūcijām, – 15;

7.2. finanšu rādītāji līdz 2018. gada 31. decembrim – sertificēti izdevumi 16 733 925 euro apmērā;

7.3. iznākuma rādītāji līdz 2023. gada 31. decembrim:

7.3.1. jaunu pētnieku skaits atbalstītajās vienībās (pilnas slodzes ekvivalents) – 59;

7.3.2. zinātnisko rakstu skaits, kuru izstrādei un publicēšanai sniegts atbalsts projektu iesniegumu ietvaros, – 385;

7.3.3. jaunu produktu un tehnoloģiju skaits, kas ir komercializējamas un kuru izstrādei sniegts atbalsts projektu iesniegumu ietvaros, – 335;

7.3.4. privātās investīcijas, kas papildina valsts atbalstu inovācijām vai pētniecības un izstrādes projektiem, – 11 846 013 euro;

7.3.5. komersantu skaits, kuri sadarbojas ar pētniecības institūcijām, – 119;

7.3.6. jauno zinātnieku skaits (pilnas slodzes ekvivalents), kuri projekta ietvaros pilnveidojuši kompetenci, ieskaitot karjeras izaugsmes un personāla atjaunotnes procesus, – 290;

7.4. rezultāta rādītāji līdz 2023. gada 31. decembrim, kas sasniedzami darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" koprezultātā:

7.4.1. vidējais zinātnisko publikāciju skaits uz vienu zinātniskā personāla PLE gadā – 0,48;

7.4.2. valsts un augstākās izglītības sektora piesaistītais ārējais finansējums zinātniski pētnieciskajam darbam – 160 600 000 euro.

(MK 10.05.2022. noteikumu Nr. 280 redakcijā)

7.¹ Pasākuma ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji par finansējumu, kas norādīts šo noteikumu 11.2. apakšpunktā:

7.¹1. iznākuma rādītājs līdz 2023. gada 31. decembrim:

7.¹1.1. jaunu produktu un tehnoloģiju skaits, kas ir komercializējami un kuru izstrādei sniegts atbalsts projektu ietvaros, – 30 prototipi, tai skaitā:

7.¹1.1.1. par finansējumu, kas norādīts šo noteikumu 11.2.1. apakšpunktā, – 23;

7.¹1.1.2. par finansējumu, kas norādīts šo noteikumu 11.2.2. apakšpunktā, – 7;

7.¹2. specifiskais rezultāta rādītājs līdz 2023. gada 31. decembrim:

7.¹2.1. pētniecības un attīstības granti Covid-19 ārstēšanai un vakcīnām – 2 000 000 euro, tai skaitā:

7.¹2.1.1. par finansējumu, kas norādīts šo noteikumu 11.2.1. apakšpunktā, – 2 000 000 euro;

7.¹2.1.2. par finansējumu, kas norādīts šo noteikumu 11.2.2. apakšpunktā, – 2 000 000 euro.

(MK 10.05.2022. noteikumu Nr. 280 redakcijā)

8. Projektā atbalstāmas šādas darbības:

8.1. tehniski ekonomiskā priekšizpēte, ja īsteno šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minēto pētniecību;

8.2. pētniecība, kas ietver vismaz vienu no šādām pētniecības kategorijām:

8.2.1. pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā:

8.2.1.1. fundamentālie pētījumi, kuriem pieejamais publiskais finansējums nepārsniedz 20 procentus no kopējā šo noteikumu 11. punktā minētā publiskā finansējuma, neskaitot šo noteikumu 8.2.1.2. apakšpunktā minētos fundamentālos pētījumus. Projekta iesniegumi, kas paredz tikai fundamentālo pētījumu īstenošanu, tiek vērtēti atsevišķi no šo noteikumu 8.2.1.2. apakšpunktā minētajiem pētījumiem;

8.2.1.2. rūpnieciskie pētījumi. Vienā projekta iesniegumā var apvienot rūpnieciskos pētījumus ar fundamentālajiem pētījumiem, ja kopējais publiskais finansējums fundamentālā pētījuma īstenošanai nepārsniedz 20 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

8.2.1.3. eksperimentālā izstrāde, ja tiek īstenoti rūpnieciskie pētījumi. Kopējais publiskais finansējums eksperimentālajām izstrādēm nepārsniedz 20 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

8.2.2. otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā:

8.2.2.1. fundamentālie pētījumi šo noteikumu 21. punktā minētajos gadījumos. Kopējais publiskais finansējums fundamentālo pētījumu īstenošanai nepārsniedz 10 procentus no kopējā šo noteikumu 21. punktā minēto projektu īstenošanai attiecīgajā kārtā pieejamā publiskā attiecināmā finansējuma;

8.2.2.2. rūpnieciskie pētījumi;

8.2.2.3. eksperimentālā izstrāde, ja projekta ietvaros tiek īstenoti rūpnieciskie pētījumi. Kopējais publiskais finansējums eksperimentālajai izstrādei nepārsniedz 20 procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām;

8.2.3. trešajā un turpmākajās projektu iesniegumu atlases kārtās:

8.2.3.1. fundamentālie pētījumi šo noteikumu 21. punktā minētajos gadījumos, ja projekta ietvaros tiek īstenoti rūpnieciskie pētījumi. Kopējais publiskais finansējums fundamentālajiem pētījumiem nepārsniedz 20 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

8.2.3.2. rūpnieciskie pētījumi;

8.2.3.3. eksperimentālā izstrāde, ja projekta ietvaros tiek īstenoti rūpnieciskie pētījumi. Kopējais publiskais finansējums eksperimentālajai izstrādei nepārsniedz 20 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

8.2.¹ (svītrots ar MK 15.05.2018. noteikumiem Nr. 277);

8.3. no šo noteikumu 8.2. apakšpunktā veiktās darbības izrietošo tehnoloģiju tiesību (nemateriālo aktīvu) iegūšana, apstiprināšana un aizstāvēšana (turpmāk – tehnoloģiju tiesību aizsardzība);

8.4. projekta ietvaros radīto zināšanu izplatīšana mācību, publikāciju vai zināšanu un tehnoloģiju pārneses veidā, tai skaitā sabiedrības iesaiste projekta norisēs un informēšana par projekta rezultātiem, kas nav saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesībām. Minēto darbību izmaksas attiecībā uz projektiem, kas ir saistīti ar saimniecisko darbību, ir attiecināmas, ievērojot šo noteikumu 44. un 49. punkta nosacījumus.

(Grozīts ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 129; MK 15.05.2018. noteikumiem Nr. 277; MK 25.06.2019. noteikumiem Nr. 273; MK 12.05.2020. noteikumiem Nr. 283)

9. Pasākumu īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā.

10. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

11. Pasākumiem plānotais kopējais attiecināmais publiskais finansējums ir 112 018 487 euro, ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 96 594 514 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums 15 423 973 euro apmērā, tai skaitā:

11.1. 1.1.1.1. pasākuma publiskais finansējums – 103 817 142 euro (tai skaitā virssaistību finansējums 2 798 656 euro), ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 89 853 072 euro apmērā (tai skaitā virssaistību finansējums 2 524 642 euro) un valsts budžeta finansējums 13 964 070 euro apmērā (tai skaitā virssaistību finansējums 274 014  euro);

11.2. 13.1.2.1. pasākuma publiskais finansējums – 8 201 345 euro, ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 6 741 442 euro apmērā un valsts budžeta finansējums 1 459 903 euro apmērā, tai skaitā:

11.2.1. atbilstoši REACT-EU 2021.gada piešķīrumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 7 619 138 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 6 262 872 euro un valsts budžeta finansējums 1 356 266 euro;

11.2.2. atbilstoši REACT-EU 2022. gada piešķīrumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 582 207 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 478 570 euro un valsts budžeta finansējums 103 637 euro.

(MK 10.05.2022. noteikumu Nr. 280 redakcijā)

11.¹ Pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā plānotais kopējais attiecināmais publiskais finansējums ir ne vairāk kā 39 304 832 euro, ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ne vairāk kā 36 343 385 euro apmērā un valsts budžeta finansējums ne vairāk kā 2 961 447 euro apmērā.

(MK 13.04.2021. noteikumu Nr. 235 redakcijā)

12. Pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā ar saimniecisku darbību nesaistītam projektam maksimālā publiskā finansējuma intensitāte ir 92,5 procenti, ko veido:

12.1. valsts budžeta atbalsta intensitāte – 7,5 procenti;

12.2. Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta intensitāte – 85 procenti.

(MK 11.04.2017. noteikumu Nr. 206 redakcijā)

12.¹ Otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā pieejamais kopējais attiecināmais publiskais finansējums ir ne vairāk kā 22 836 993 euro, ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ne vairāk kā 17 221 032 euro apmērā un valsts budžeta finansējums ne vairāk kā 5 615 961 euro apmērā, tai skaitā:

12.¹ 1. ar saimniecisku darbību nesaistītiem projektiem:

12.¹ 1.1. pieejamā kopējā attiecināmā publiskā finansējuma apmērs ir ne vairāk kā 14 970 501 euro, ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ne vairāk kā 9 354 540 euro apmērā un valsts budžeta finansējums ne vairāk kā 5 615 961 euro apmērā;

12.¹ 1.2. maksimālā publiskā finansējuma intensitāte ir 92,5 procenti, ko veido:

12.¹ 1.2.1. valsts budžeta atbalsta intensitāte – 34,70 procenti;

12.¹ 1.2.2. Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta intensitāte – 57,80 procenti;

12.¹ 2. ar saimniecisku darbību saistītiem projektiem pieejamā kopējā attiecināmā publiskā finansējuma apmērs ir ne vairāk kā 7 866 492 euro, ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums.

(MK 25.06.2019. noteikumu Nr. 273 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.05.2020. noteikumiem Nr. 283; MK 13.04.2021. noteikumiem Nr. 235)

12.² Trešajā projektu iesniegumu atlases kārtā pieejamais kopējais attiecināmais publiskais finansējums ir ne vairāk kā 19 381 696 euro (tai skaitā 13.1.2.1. pasākuma finansējums – 1 795 013 euro), ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ne vairāk kā 15 044 401 euro apmērā (tai skaitā 13.1.2.1. pasākuma finansējums – 1 121 641 euro) un valsts budžeta finansējums ne vairāk kā 4 337 295 euro apmērā (tai skaitā 13.1.2.1. pasākuma finansējums  – 673 372 euro), tai skaitā:

12.²1. ar saimniecisku darbību nesaistītiem projektiem:

12.²1.1. pasākumu ietvaros pieejamā kopējā attiecināmā publiskā finansējuma apmērs ir ne vairāk kā 11 561 953 euro (tai skaitā 13.1.2.1. pasākuma finansējums ne vairāk kā 1 795 013 euro), ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ne vairāk kā 7 224 658 euro (tai skaitā 13.1.2.1. pasākuma finansējums  ne vairāk kā 1 121 641 euro) un valsts budžeta finansējums ne vairāk kā 4 337 295 euro (tai skaitā 13.1.2.1. pasākuma finansējums ne vairāk kā 673 372 euro);

12.²1.2. maksimālā publiskā finansējuma intensitāte ir 92,5 procenti, ko veido:

12.²1.2.1. valsts budžeta atbalsta intensitāte – 34,70 procenti;

12.²1.2.2. Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta intensitāte – 57,80 procenti;

12.²2. ar saimniecisku darbību saistītiem projektiem pieejamā kopējā attiecināmā publiskā finansējuma apmērs ir ne vairāk kā 7 819 743 euro, ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums.

(MK 10.05.2022. noteikumu Nr. 280 redakcijā)

12.³ Ceturtajā projektu iesniegumu atlases kārtā plānotais kopējais attiecināmais publiskais finansējums ir ne vairāk kā 22 315 532 euro (tai skaitā 13.1.2.1. pasākuma finansējums – 3 458 440 euro un virssaistību finansējums – 986 644 euro), ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, kas nepārsniedz 85 % no kopējā ceturtajā projektu iesniegumu atlases kārtā plānotā attiecināmā finansējuma, un tā apmērs ir ne vairāk kā 20 841 440 euro (tai skaitā 13.1.2.1. pasākuma finansējums – 3 076 703 euro un virssaistību finansējums – 877 740 euro), un valsts budžeta finansējums, kura apmērs ir ne vairāk kā 1 474 092 euro (tai skaitā 13.1.2.1. pasākuma finansējums – 381 737 euro un virssaistību finansējums – 108 904 euro), tai skaitā:

12.³1. ar saimniecisku darbību nesaistītiem projektiem:

12.³1.1. pasākumu ietvaros pieejamā kopējā attiecināmā publiskā finansējuma apmērs ir ne mazāk kā 13 595 042 euro (tai skaitā 13.1.2.1. pasākuma finansējums – 3 458 440 euro un virssaistību finansējums – 986 644 euro), ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ne vairāk kā 12 120 950 euro apmērā (tai skaitā 13.1.2.1. pasākuma finansējums – 3 076 703 euro un virssaistību finansējums – 877 740 euro) un valsts budžeta finansējums ne vairāk kā 1 474 092 euro apmērā (tai skaitā 13.1.2.1. pasākuma finansējums – 381 737 euro un virssaistību finansējums – 108 904 euro);

12.³1.2. maksimālā publiskā finansējuma intensitāte ir 92,50 procenti, ko veido:

12.³1.2.1. valsts budžeta atbalsta intensitāte – 10,21 procents;

12.³1.2.2. Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta intensitāte – 82,29 procenti;

12.³2. ar saimniecisku darbību saistītiem projektiem pieejamā kopējā attiecināmā publiskā finansējuma apmērs ir ne mazāk kā 8 720 490 euro, ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums.

(MK 10.05.2022. noteikumu Nr. 280 redakcijā)

12.⁴ Piektajā projektu iesniegumu atlases kārtā plānotais kopējais attiecināmais publiskais finansējums ir 8 179 434 euro (tai skaitā 13.1.2.1. pasākuma finansējums – 2 947 892 euro un virssaistību finansējums – 1 812 012 euro), ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, kas nepārsniedz 85 % no kopējā piektajā projektu iesniegumu atlases kārtā plānotā attiecināmā finansējuma, un tā apmērs ir 7 144 256 euro (tai skaitā 13.1.2.1. pasākuma finansējums – 2 543 098 euro un virssaistību finansējums – 1 646 902 euro), un valsts budžeta finansējums 1 035 178 euro apmērā (tai skaitā 13.1.2.1. pasākuma finansējums – 404 794 euro un virssaistību finansējums – 165 110 euro), tai skaitā:

12.⁴1. šo noteikumu 12.⁵ 1. apakšpunktā minētajās tematiskajās jomās:

12.⁴1.1. kopējais attiecināmais publiskais finansējums ir 4 914 297 euro (tai skaitā 13.1.2.1. pasākuma finansējums – 2 947 892 euro un virssaistību finansējums – 1 812 012 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 4 249 385 euro (tai skaitā 13.1.2.1. pasākuma finansējums – 2 543 098 euro un virssaistību finansējums – 1 646 902 euro) un valsts budžeta finansējums 664 912 euro (tai skaitā 13.1.2.1. pasākuma finansējums – 404 794 euro un virssaistību finansējums – 165 110 euro);

12.⁴1.2. maksimālā publiskā finansējuma intensitāte ir 100 %, ko veido:

12.⁴1.2.1. valsts budžeta atbalsta intensitāte – 15 %;

12.⁴1.2.2. Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta intensitāte – 85 %;

12.⁴2. šo noteikumu 12.⁵ 2. apakšpunktā minētajās tematiskajās jomās:

12.⁴2.1. pieejamā kopējā attiecināmā publiskā finansējuma apmērs ir 3 265 137 euro, ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 2 894 871 euro un valsts budžeta finansējums 370 266 euro;

12.⁴2.2. maksimālā publiskā finansējuma intensitāte ir 92,5 %, ko veido:

12.⁴2.2.1. valsts budžeta atbalsta intensitāte – 10,54 %;

12.⁴2.2.2. Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta intensitāte – 81,96 %.

(MK 10.05.2022. noteikumu Nr. 280 redakcijā)

12.⁵ Piektajā projektu iesniegumu atlases kārtā finansējumu piešķir ar saimniecisku darbību nesaistītu projektu īstenošanai, kuru ietvaros atbilstoši šo noteikumu 5. punktam veic pētniecību šādās tematiskajās jomās:

12.⁵ 1. Covid-19 infekcijas slimības izplatības ierobežošana un iedzīvotāju aizsardzība:

12.⁵ 1.1. veselības aprūpe un sabiedrības veselība, tai skaitā jaunas metodes Covid-19 ārstēšanai un diagnostikai, jauni ārstniecības līdzekļi, to faktoru izpēte, kas nosaka un ietekmē uzņēmību pret infekciju un slimības uzliesmojumus, slimības diagnostiku, norisi un terapiju, pēcinfekcijas sekas, vīrusa klātbūtni ārējā vidē un skartajā mājsaimniecībā esošajos dzīvniekos, kā arī klīniskie, epidemioloģiskie un sabiedrības veselības pētījumi;

12.⁵ 1.2. inženiertehniskie risinājumi, tai skaitā risinājumi cilvēka drošības palielināšanai, infekcijas slimības ātrai noteikšanai, individuālo aizsardzības līdzekļu izstrādei, testēšanai un sertificēšanai, attālināto pakalpojumu nodrošināšanai veselības aprūpē un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanai izglītības procesā;

12.⁵ 2. strukturālu pārmaiņu ieviešana ekonomikā un sabiedrības vajadzību nodrošināšana, sniedzot ieguldījumu Covid-19 pandēmijas izraisīto seku mazināšanai:

12.⁵ 2.1. veselības aprūpe un sabiedrības veselība, tai skaitā sirds un asinsvadu slimību vai vēža profilakse, to personalizēta, uz pacientu vērsta aprūpe, integrētā aprūpe;

12.⁵ 2.2. kiberdrošība un sabiedrības drošība, tai skaitā datu aizsardzība un tiešsaistes darbību drošums, neatliekamās palīdzības pakalpojumu un krimināltiesību sistēmas funkciju optimizācija;

12.⁵ 2.3. reģionālā ekonomiskā attīstība un sociālā politika, tai skaitā risinājumi tautsaimniecības nozaru pārstrukturizācijai, risinājumi sociālo pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai;

12.⁵ 2.4. ilgtspējīga resursu izmantošana un klimatneitralitāte, tai skaitā risinājumi energoaprites sistēmu (elektrība, siltums, ūdens, atkritumi u. c.) integrācijai un energoefektivitātes uzlabošanai urbānā vidē, rūpniecībā vai pakalpojumu sniegšanā; inovatīvu alternatīvo degvielu tehnoloģiju un mobilitātes risinājumu izstrāde; atjaunojamā enerģija vietējām enerģijas sistēmām, risinājumi atkārtotai atkritumu izmantošanai, drošas un ilgtspējīgas pārtikas sistēmas, precīzā lauksaimniecība, augu aizsardzības līdzekļi, bioloģiskā lauksaimniecība, agronomija un selekcija, lopkopība: mājlopu uzturs, slimības, ģenētiskie resursi, mežu ilgtspēja, inovatīvu koksnes produktu izstrāde, ilgtspējīga ūdens resursu apsaimniekošana;

12.⁵ 2.5. kvantu tehnoloģijas, tai skaitā algoritmi un programmatūra, nanoelektronika un fotonika, kriptogrāfija un komunikācija.

(MK 13.04.2021. noteikumu Nr. 235 redakcijā)

13. Ar saimniecisku darbību saistītam projektam maksimālo publiskā finansējuma apmēru nosaka atbilstoši šo noteikumu 33. un 45. punktam, 50.2. apakšpunktam un šo noteikumu 3. pielikumam.

14. Ar saimniecisku darbību saistītam projektam piešķirto publisko finansējumu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām nevar apvienot ar finansējumu citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros, kā arī ar de minimis atbalstu, ko sniedz saskaņā ar Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam.

15. (Svītrots ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 129)

16. Pirmajā, otrajā un trešajā projektu iesniegumu atlases kārtā viena projekta maksimālais publiskā finansējuma apmērs ir 600 000 euro, minimālais publiskā finansējuma apmērs ir 30 000 euro.

(MK 12.05.2020. noteikumu Nr. 283 redakcijā)

16.¹ Ceturtajā un piektajā projektu iesniegumu atlases kārtā viena projekta maksimālais publiskā finansējuma apmērs ir 500 000 euro, minimālais publiskā finansējuma apmērs ir 30 000 euro.

(MK 12.05.2020. noteikumu Nr. 283 redakcijā, kas grozīta ar MK 13.04.2021. noteikumiem Nr. 235)

II. Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim

17. Projekta iesnieguma iesniedzējs var būt:

17.1. zinātniskā institūcija, kas var iesniegt:

17.1.1. šo noteikumu 21. punktā minēto projektu, ja zinātniskā institūcija atbilst pētniecības organizācijas definīcijai. Zinātniskās institūcijas atbilstību pētniecības organizācijas definīcijai pamato zinātniskās institūcijas finanšu vadības un grāmatvedības politikas apraksts un apgrozījuma pārskats, kas sagatavots atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumam;

17.1.2. šo noteikumu 22.1. un 22.3. apakšpunktā minētos projektus;

17.2. Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēts sīkais (mikro), mazais, vidējais vai lielais komersants, kas var iesniegt šo noteikumu 22. punktā minēto projektu.

(Grozīts ar MK 13.04.2021. noteikumiem Nr. 235)

18. Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros var iesniegt projekta iesniegumu, kas tika iesniegts Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammā "Apvārsnis 2020" (turpmāk – programma "Apvārsnis 2020") un novērtēts virs kvalitātes sliekšņa, bet nesaņēma finansējumu projekta īstenošanai. Šādā gadījumā, lai pretendētu uz finansējumu pasākuma ietvaros, nodrošina šādu nosacījumu izpildi:

18.1. projekts sniedz ieguldījumu šo noteikumu 5. punktā minētās Latvijas viedās specializācijas stratēģijas noteikto tautsaimniecības transformācijas virzienu un izaugsmes prioritāšu īstenošanā un paredz īstenot šo noteikumu 8. punktā minētās darbības;

18.2. projekta iesnieguma kopējais publiskais finansējums šo noteikumu 17. punktā minētajai zinātniskajai institūcijai vai komersantam nepārsniedz šo noteikumu 16. punktā norādīto projekta kopējo attiecināmo publiskā finansējuma apmēru;

18.3. ja projekta iesniegumu paredzēts īstenot starptautiska konsorcija veidā, projekta iesniegumam ir pievienots ārvalsts sadarbības partneru apliecinājums par finansējuma nodrošināšanu sadarbības partnera projekta daļas īstenošanai, ievērojot šo noteikumu 30.3. apakšpunktā noteikto;

18.4. (svītrots ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 129);

18.5. projekts netiek finansēts no citiem publiskiem valsts vai ārvalstu finanšu instrumentiem, un tā finansēšana nav plānota citu valsts vai ārvalstu finanšu instrumentu ietvaros.

(Grozīts ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 129)

19. Šo noteikumu 18. punktā minētā projekta iesnieguma kvalitātes vērtēšanas kārtība ir šāda:

19.1. programmas "Apvārsnis 2020" projekta iesnieguma kvalitātes vērtēšanai izmanto programmas "Apvārsnis 2020" ietvaros saņemto ekspertu vērtējumu par projekta kvalitāti;

19.2. otrās un turpmāko projektu iesniegumu atlases kārtu nolikumā nosaka kārtību, kādā savstarpēji salāgo programmas "Apvārsnis 2020" projekta kvalitātes vērtēšanas sistēmu un pasākuma ietvaros noteikto projekta kvalitātes vērtēšanas sistēmu, ievērojot šādus nosacījumus:

19.2.1. ja programmas "Apvārsnis 2020" un pasākuma ietvaros konkrētā kvalitātes kritērija vērtēšanas sistēmas nav identiskas, veic šo noteikumu 19.1. apakšpunktā minētā vērtējuma pārrēķinu, izmantojot šādu formulu:

P_KV = P_H2020 x P_KV Max/P_H2020 Max, kur:

P_KV – vērtējums pasākuma ietvaros par projekta iesnieguma atbilstību konkrētam kvalitātes kritērijam;

P_H2020 – vērtējums programmas "Apvārsnis 2020" ietvaros par projekta iesnieguma atbilstību konkrētam kvalitātes kritērijam;

P_KV Max – konkrētajā kvalitātes kritērijā maksimāli iegūstamais punktu skaits pasākuma ietvaros;

P_H2020 Max – konkrētajā kvalitātes kritērijā maksimāli iegūstamais punktu skaits programmas "Apvārsnis 2020" ietvaros;

19.2.2. programmas "Apvārsnis 2020" projekta iesniegumam piemēro maksimāli iespējamo punktu skaitu kvalitātes kritērijos, kas nav vērtēti programmas "Apvārsnis 2020" ietvaros, – kritērijā par projekta ieguldījumu nozares politikas mērķu sasniegšanā un kritērijā par horizontālām prioritātēm;

19.2.3. ņem vērā šo noteikumu 20.² punktā minētos nosacījumus.

(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 129 redakcijā)

20. Pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā šo noteikumu 18. punktā minēto projekta iesniegumu iesniedz atbilstoši pasākuma atlases nolikumā noteiktajai projekta iesnieguma veidlapai, pievienojot šo noteikumu 1., 2., 6. un 7. pielikumā minēto informāciju, šo noteikumu 19. punktā minēto Eiropas Komisijas ekspertu datubāzē iekļauto ekspertu vērtējumu par projekta zinātnisko kvalitāti, lēmumu par projekta noraidīšanu nepietiekama finansējuma dēļ vai projekta iekļaušanu rezerves sarakstā un programmas "Apvārsnis 2020" ietvaros iesniegtā projekta iesnieguma apliecinātu kopiju.

(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 129 redakcijā)

20.¹ Otrajā un turpmākajās projektu iesniegumu atlases kārtās šo noteikumu 18. punktā minētajā gadījumā projekta iesniedzējs iesniedz programmas "Apvārsnis 2020" ietvaros iesniegtā projekta iesnieguma apliecinātu kopiju un pievieno:

20.¹ 1. dokumentāciju, kas apliecina, ka programmas "Apvārsnis 2020" ietvaros ir veikta projekta iesnieguma zinātniskās kvalitātes vērtēšana un projekta iesniegums ir novērtēts virs noteiktā minimālā kvalitātes sliekšņa;

20.¹ 2. lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu nepietiekama finansējuma dēļ vai projekta iekļaušanu rezerves sarakstā;

20.¹ 3. apliecinājumu, ka iesniegtais projekts netiek finansēts vai līdzfinansēts, kā arī to nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;

20.¹ 4. citus dokumentus atbilstoši šo noteikumu 25.¹ punktam.

(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 129 redakcijā)

20.² Projektu iesniegumu atlases kārtība otrajā un turpmākajās projektu iesniegumu atlases kārtās ir šāda:

20.²1. projekta iesniegumu otrajā, trešajā un ceturtajā atlases kārtā vērtē un salīdzina attiecīgi šo noteikumu 21. punktā minēto projektu iesniegumu kopas un šo noteikumu 22. punktā minēto projektu iesniegumu kopas ietvaros, bet projekta iesniegumu piektajā atlases kārtā vērtē un salīdzina attiecīgi šo noteikumu 12.⁵1. apakšpunktā minēto projektu iesniegumu kopas un šo noteikumu 12.⁵2. apakšpunktā minēto projektu iesniegumu kopas ietvaros;

20.²2. katrai izlases kopai piemēro šādus nosacījumus:

20.²2.1. prioritāri atbalstāms projekta iesniegums, kurš kvalitātes kritēriju vērtējuma kopsummā ir saņēmis lielāku punktu skaitu;

20.²2.2. ja vairāku projektu iesniegumu kvalitātes vērtējuma kopsumma ir vienāda, prioritāri atbalstāms projekta iesniegums, kurš kvalitātes kritērijā "Izcilība" ir saņēmis augstāku vērtējumu;

20.²2.3. ja vairāku projektu iesniegumu vērtējums kvalitātes kritērijā "Izcilība" ir vienāds, prioritāri atbalstāms projekta iesniegums, kura rezultāti tieši sekmē Latvijas inovācijas kapacitātes palielināšanos atbilstoši šo noteikumu 24.¹ 2. apakšpunkta nosacījumiem šādā secībā:

20.²2.3.1. tehnoloģiju tiesību komercializācija;

20.²2.3.2. reģistrētas tehnoloģiju tiesības;

20.²2.3.3. oriģināli zinātniskie raksti, kas publicēti žurnālos vai konferenču rakstu krājumos, kuru citēšanas indekss sasniedz vismaz 50 procentus no nozares vidējā citēšanas indeksa.

(MK 10.05.2022. noteikumu Nr. 280 redakcijā)

21. Pasākuma ietvaros var īstenot šādus ar saimniecisku darbību nesaistītus projektus, kas ietver pētniecību un pētniecības rezultātu nodošanu zināšanu un tehnoloģiju pārneses veidā:

21.1. pētniecības organizācijas individuāli īstenots projekts, kura ietvaros veic neatkarīgu pētniecību, lai gūtu vairāk zināšanu un labāku izpratni. Intelektuālā īpašuma tiesības, kas izriet no pētniecības organizācijas projekta ietvaros veiktās darbības, pilnībā piešķir pētniecības organizācijai, kas gūst visas ekonomiskās priekšrocības no šīm tiesībām;

21.2. vismaz divu neatkarīgu pušu sadarbības projekts, ja pētniecības organizācija iesaistās efektīvā sadarbībā un projekts atbilst šādiem kritērijiem:

21.2.1. tiesības uz rezultātiem, tai skaitā intelektuālā īpašuma tiesības un saistītās piekļuves tiesības, kas izriet no projekta ietvaros veiktās darbības, dažādām sadarbības projekta pusēm piešķir tieši proporcionāli ieguldījumam projekta īstenošanā, tai skaitā materiālo un nemateriālo aktīvu, finansējuma, natūrā un cilvēkresursos veiktajam ieguldījumam (turpmāk – ieguldījums), kā arī atbilstoši risku un atbildības sadalījumam;

21.2.2. ja sadarbības projekta puses ir saimnieciskās darbības veicējs un pētniecības organizācija, nodrošina šo noteikumu 23.5. apakšpunkta nosacījumu izpildi;

21.2.3. sadarbības projekta noteikumus attiecībā uz ieguldījumu, risku un rezultātu sadali, rezultātu izplatīšanu, piekļuvi intelektuālā īpašuma tiesībām un noteikumiem par šo tiesību piešķiršanu, atsavināšanu vai pirmpirkuma tiesību piešķiršanu ietver šo noteikumu 27.3. apakšpunktā minētajā sadarbības līgumā, kuru noslēdz pirms projekta īstenošanas uzsākšanas.

(MK 12.05.2020. noteikumu Nr. 283 redakcijā, kas grozīta ar MK 13.04.2021. noteikumiem Nr. 235)

22. Pasākuma ietvaros var īstenot šādus ar saimniecisku darbību saistītus projektus:

22.1. zinātniskās institūcijas vai komersanta individuāli īstenots projekts, kura ietvaros projekta iesniedzējs gūst intelektuālā īpašuma tiesības un ekonomiskās priekšrocības, kas izriet no projekta ietvaros veiktās darbības;

22.2. saimnieciskās darbības veicēja – līgumpētījuma pasūtītāja – interesēs īstenots projekts vai projekta daļa, kuras ietvaros līgumpētījuma pasūtītājs gūst intelektuālā īpašuma tiesības un ekonomiskās priekšrocības, kas izriet no šādām projekta vai projekta daļas ietvaros veiktām darbībām:

22.2.1. no līgumpētījuma, ko īsteno zinātniskā institūcija, kas noteikta atbilstoši šo noteikumu 2.15. apakšpunktam;

22.2.2. no pētniecības, ko projekta vai projekta daļas ietvaros īsteno līgumpētījuma pasūtītājs;

22.3. vismaz divu pušu sadarbības projekts, lai sasniegtu kopīgu mērķi.

(Grozīts ar MK 25.06.2019. noteikumiem Nr. 273; MK 13.04.2021. noteikumiem Nr. 235)

23. Sadarbības projekta ietvaros šo noteikumu 21.2. un 22.3. apakšpunktā minētajā gadījumā nodrošina šādu nosacījumu izpildi:

23.1. sadarbības partneris ir reģistrēts attiecīgajā reģistrā Latvijā vai ārvalstī, un tas var būt:

23.1.1. zinātniskā institūcija;

23.1.2. šo noteikumu 2.23.¹ 1., 2.23.¹ 2., 2.23.¹ 3. un 2.23.¹ 4. apakšpunktā minētais saimnieciskās darbības veicējs;

23.2. projektu iesniedz projekta iesniedzējs, kas ir atbildīgs par projekta īstenošanu un projektā plānoto rezultātu sasniegšanu;

23.3. vismaz divi partneri piedalās sadarbības projekta izstrādē, dod ieguldījumu tā īstenošanā un dalās projekta riskā un rezultātos. Sadarbības partneris projekta īstenošanā var iesaistīties ar tā valdījumā vai īpašumā esošu mantu, intelektuālo īpašumu, finansējumu vai cilvēkresursiem. Veicot šādus ieguldījumus, finansējuma saņēmējam ar sadarbības partneri nedrīkst rasties tādas tiesiskās attiecības, kas atbilst publiska iepirkuma līguma pazīmēm atbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu vai iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām;

23.4. sadarbības projekta ietvaros katrs sadarbības partneris gūst intelektuālā īpašuma tiesības un ekonomiskās priekšrocības, kas izriet no konkrētā sadarbības partnera projekta daļas ietvaros veiktās darbības;

23.5. ja sadarbības projektu īsteno sadarbības partneri – saimnieciskās darbības veicējs un pētniecības organizācija –, ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

23.5.1. izpētes rezultāti, kas nerada intelektuālā īpašuma tiesības, var tikt plaši izplatīti, un jebkādas intelektuālā īpašuma tiesības attiecībā uz pētniecības rezultātiem, kas izriet no pētniecības organizācijas darbības, tiek pilnībā piešķirtas pētniecības organizācijai;

23.5.2. pētniecības organizācija saņem no saimnieciskās darbības veicēja tādu atlīdzību (kompensāciju), kas ir līdzvērtīga tirgus cenai par intelektuālā īpašuma tiesībām, kuras izriet no darbības, ko šī pētniecības organizācija veica projektā, un kuras nodotas sadarbības partnerim (saimnieciskās darbības veicējam). Ja intelektuālā īpašuma tiesības uz pētniecības organizācijas projekta daļā radīto intelektuālo īpašumu atsavina vai sadarbības partnerim (saimnieciskās darbības veicējam) piešķir izņēmuma, izmantošanas vai lietošanas tiesības, intelektuālā īpašuma tirgus cenu samazina par mantisko, intelektuālā īpašuma vai cilvēkresursu ieguldījuma vērtību, kuru, pamatojoties uz faktiskajām izmaksām (izņemot peļņas daļu), sadarbības partneris (saimnieciskās darbības veicējs) ir ieguldījis pētniecības organizācijas projekta daļas īstenošanā, radot attiecīgās intelektuālā īpašuma tiesības;

23.6. katra sadarbības partnera projekta daļas izmaksas veido vismaz 20 procentus no projekta kopējām izmaksām, ņemot vērā šo noteikumu 30.3. apakšpunkta nosacījumus.

(Grozīts ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 129; MK 15.05.2018. noteikumiem Nr. 277; MK 13.04.2021. noteikumiem Nr. 235)

24. Projekta dzīves cikla laikā sagaidāms viens vai vairāki šādi projekta rezultāti:

24.1. oriģināli zinātniskie raksti, kas publicēti žurnālos vai konferenču rakstu krājumos, kuru citēšanas indekss sasniedz vismaz 50 procentus no nozares vidējā citēšanas indeksa;

24.2. oriģināli zinātniskie raksti, kas publicēti Web of Science vai SCOPUS (A vai B) datubāzēs iekļautos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos;

24.3. tehnoloģiju tiesības – patenti;

24.4. tehnoloģiju tiesības – citi nemateriālie aktīvi;

24.5. intelektuālā īpašuma licences vai nodošanas līgumi;

24.6. jauna produkta vai jaunas tehnoloģijas, tai skaitā metodes, prototips;

24.7. jaunas nekomercializējamas ārstniecības un diagnostikas metodes;

24.8. citi pētījuma specifikai atbilstoši projekta rezultāti (tai skaitā dati), kas papildina šo noteikumu 24.1., 24.2., 24.3., 24.4., 24.5., 24.6. vai 24.7. apakšpunktā minētos rezultātus.

(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 129 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.05.2020. noteikumiem Nr. 283)

24.¹ Finansējuma saņēmējs projekta iesniegumā pamato sagaidāmo pētniecības rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma saņemšanas atbilstoši vienam vai vairākiem šādiem ieguldījumiem inovācijas sistēmas kapacitātes palielināšanā:

24.¹ 1. ieguldījums cilvēkkapitāla attīstībā – projekta ietvaros izveidoto jaunu pētnieku darba vietu saglabāšana;

24.¹ 2. projekta ietvaros radīto zināšanu un tehnoloģiju pārnese, tai skaitā šo noteikumu 24.1. apakšpunktā minētie zinātniskie raksti, reģistrētās tehnoloģiju tiesības, tehnoloģiju tiesību komercializācija;

24.¹ 3. projekta ietvaros izstrādātā prototipa pilnveide, lai to ieviestu ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā;

24.¹ 4. (svītrots ar MK 25.06.2019. noteikumiem Nr. 273).

(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 129 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.05.2020. noteikumiem Nr. 283)

25. Projekta iesniedzējs sagatavo un iesniedz sadarbības iestādē projekta iesniegumu atbilstoši projekta iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām.

25.¹ Otrajā un turpmākajās projektu iesniegumu atlases kārtās projekta iesniegumu iesniedz, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu 2014.–2020. gadam. Projekta iesniegumam pievieno šādus pielikumus:

25.¹ 1. projekta īstenošanā iesaistīto zinātnisko darbinieku plānotā noslodze PLE izteiksmē projekta īstenošanas periodā (1.¹ pielikums);

25.¹ 2. katra projekta īstenošanā iesaistītā vadošā pētnieka vai personas, kas veic vadošā pētnieka pienākumus saimnieciskās darbības veicēja institūcijā, dzīves gaitas apraksts (Curriculum vitae) (6. pielikums);

25.¹ 3. projekta iesnieguma un tā pielikumu tulkojumi angļu valodā atbilstoši atlases nolikumā noteiktajam;

25.¹ 4. šo noteikumu 21. punktā minētajā gadījumā:

25.¹ 4.1. pētniecības organizācijas apgrozījuma pārskats par trim pēdējiem noslēgtajiem pārskata gadiem (4. pielikums);

25.¹ 4.2. pētniecības organizācijas finanšu vadības un grāmatvedības politikas apraksts vai rakstisks apliecinājums, ka minētā dokumenta kopijas pasākuma ietvaros ir iesniegtas sadarbības iestādē (ar norādi uz konkrēta dokumenta datumu un numuru);

25.¹ 5. šo noteikumu 22. punktā minētajā gadījumā:

25.¹ 5.1. ar saimniecisku darbību saistīta projekta vidējās svērtās publiskā finansējuma intensitātes aprēķins (3. pielikums);

25.¹ 5.2. deklarācija par projekta iesniedzēja un sadarbības partnera atbilstību sīkā (mikro), mazā vai vidējā saimnieciskās darbības veicēja kategorijai, kas sagatavota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mazo, sīko (mikro) vai vidējo komercsabiedrību deklarēšanas kārtību;

25.¹ 6. šo noteikumu 22.2.1. apakšpunktā minētajā gadījumā – līguma par līgumpētījuma izpildi apliecināta kopija;

25.¹ 7. šo noteikumu 23. punktā minētajā gadījumā – šo noteikumu 27.3. apakšpunktā minētais līgums.

(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 129 redakcijā, kas grozīta ar MK 15.05.2018. noteikumiem Nr. 277; MK 13.04.2021. noteikumiem Nr. 235)

25.² Lai pamatotu projekta sociālekonomisko ietekmi, projekta iesniegumam var pievienot tādas Latvijā reģistrētas biedrības atzinumu par pētījuma nozīmību tautsaimniecības nozares vai saimnieciskās darbības veicēja attīstībai, kura:

25.² 1. pārstāv saimnieciskās darbības veicējus no nozares, kurā var tikt izmantoti projekta ietvaros plānotā pētījuma rezultāti;

25.² 2. apvieno nozares saimnieciskās darbības veicējus, kuru kopējais apgrozījums pēdējā noslēgtajā pārskata gadā ir vismaz 150 000 000 euro;

25.² 3. ir reģistrēta Uzņēmumu reģistra Biedrību un nodibinājumu reģistrā vismaz piecus gadus.

(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 129 redakcijā, kas grozīta ar MK 13.04.2021. noteikumiem Nr. 235)

26. Šo noteikumu 22.2.1. apakšpunktā minētajā gadījumā līgumpētījuma pasūtītājs un līgumpētījuma izpildītājs slēdz līgumu par līgumpētījuma izpildi, kurā ietver:

26.1. šo noteikumu 2.15. un 22.2. apakšpunktā minētos kritērijus un nosacījumus;

26.2. projekta finanšu plūsmas nodrošināšanas kārtību atbilstoši šo noteikumu 54. punkta nosacījumiem;

26.3. kārtību, kādā groza vai lauž līgumu;

26.4. sankcijas, ja netiek izpildītas līgumā minētās saistības, un citus nosacījumus;

26.5. nosacījumus, ka pētniecības organizācija sniedz savu pakalpojumu – līgumpētījumu – par tirgus cenu. Ja tirgus cena nav nosakāma, pētniecības organizācija sniedz savu pakalpojumu atbilstoši Eiropas Komisijas paziņojuma "Nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai" (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 27. jūnijs, Nr. C 198/1) 25. punkta "b" apakšpunktā noteiktajam.

27. Sadarbības projektam:

27.1. finansējumu piešķir atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk – Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1303/2013), 90. pantam;

27.2. labuma guvējs var daļēji atsavināt vai piešķirt izmantošanas vai lietošanas tiesības uz konkrētā labuma guvēja projekta daļas ietvaros radīto intelektuālo īpašumu citam sadarbības partnerim, nodrošinot, ka nosacījumi citiem sadarbības partneriem nav labvēlīgāki kā trešajām personām. Ja intelektuālā īpašuma tiesības, kas izriet no projekta ietvaros veiktās darbības, pieder tikai vienam sadarbības partnerim, šādu projektu īsteno saskaņā ar šo noteikumu 2.15. un 22.2.1. apakšpunktu;

27.3. līgumā iekļauj informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, un papildus iekļauj vismaz šādu informāciju:

27.3.1. sadarbības mērķus un principus;

27.3.2. kritērijus, kas pamato sadarbības efektivitāti atbilstoši šo noteikumu 2.5. apakšpunkta nosacījumiem;

27.3.3. plānoto kopējo sadarbības projekta finansējumu, katra sadarbības partnera projekta daļas finansējumu un katra sadarbības partnera ieguldījumu sadalījumā pa ieguldījumu veidiem;

27.3.4. projekta finanšu plūsmas nodrošināšanas kārtību. Šo noteikumu 22. punktā minētajā gadījumā finansējuma saņēmējs pēc maksājuma pieprasījuma apstiprināšanas un atbilstošo projekta izdevumu segšanai paredzētā finansējuma saņemšanas sadarbības partnerim atmaksā tā projekta daļai atbilstošos izdevumus, kurus nosaka, katrai izdevumu pozīcijai piemērojot sadarbības partnera projekta daļai atbilstošo vidējo svērto publiskā finansējuma intensitāti, kas aprēķināta atbilstoši šo noteikumu 33., 45., 46. punkta, 50.2. apakšpunkta un 3. pielikuma nosacījumiem;

27.3.5. tiesību uz projekta rezultātiem (tai skaitā intelektuālā īpašuma tiesību) sadalījumu proporcionāli katra sadarbības partnera ieguldījumam projekta īstenošanā;

27.3.6. projekta rezultātu izmantošanas, ieviešanas, publicitātes un komercializācijas nosacījumus, tai skaitā zināšanu un tehnoloģiju pārneses nosacījumus, eksperimentālo objektu izmantošanas un ieviešanas nosacījumus (ja attiecināms);

27.3.7. sankcijas, ja netiek izpildītas sadarbības līgumā minētās saistības.

(Grozīts ar MK 12.05.2020. noteikumiem Nr. 283; MK 13.04.2021. noteikumiem Nr. 235)

28. Projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim noteiktas šādas prasības:

28.1. ja tas ir ar saimniecisku darbību saistīts projekts, tas nav grūtībās nonācis saimnieciskās darbības veicējs atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā noteiktajai definīcijai;

28.2. tā nodokļu parādu, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu apmērs nepārsniedz 150 euro;

28.3. tas sadarbības iestādei, atbildīgajai iestādei vai citai kompetentai institūcijai nav sniedzis nepatiesu informāciju saistībā ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanu;

28.4. tas nav saņēmis un neplāno saņemt finansējumu no valsts vai Eiropas Savienības līdzekļiem vai citiem finanšu resursiem par tām pašām attiecināmajām izmaksām vai pētniecības rezultātiem, izņemot šo noteikumu 20. un 20.¹ punktā noteiktajā gadījumā, ja projekta iesniegums iekļauts rezerves projektu sarakstā;

28.5. ja tas ir ar saimniecisku darbību saistīts projekts, uz to neattiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums, kas minēts Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā;

28.6. zinātniskā institūcija atbilstoši zinātnisko darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem atbildīgajā iestādē (Zinātnisko institūciju reģistrā) ir iesniegusi publiskos pārskatus par zinātnisko darbību par pēdējiem trim noslēgtajiem pārskata gadiem. Ja zinātniskā institūcija ir dibināta mazāk nekā pirms trim gadiem, ir iesniegti publiskie pārskati par noslēgtajiem pārskata gadiem atbilstoši tās reģistrācijai reģistrā;

28.7. ja kāda no nozarēm, kurā darbojas labuma guvējs, nav atbalstāma un labuma guvējs pretendē uz projekta īstenošanu atbalstāmajā nozarē, labuma guvējs projekta ietvaros skaidri nodala darbības atbalstāmajās nozarēs un ar to īstenošanu saistītās finanšu plūsmas no citu nozaru darbībām un finanšu plūsmām projekta īstenošanas laikā un trīs gadus pēc projekta īstenošanas, ja labuma guvējs atbilst sīkā (mikro), mazā vai vidējā saimnieciskās darbības veicēja definīcijai, bet piecus gadus pēc projekta īstenošanas, ja tas atbilst lielā saimnieciskās darbības veicēja definīcijai vai ja labuma guvējs īsteno ar saimniecisko darbību nesaistītu projektu;

28.8. ja labuma guvējs veic gan saimnieciskas darbības, gan darbības, kam nav saimnieciska rakstura, tas nodala darbību veidus un to izmaksas, finansējumu un ieņēmumus tā, lai efektīvi novērstu saimnieciskās darbības šķērssubsidēšanu;

28.9. otrās, trešās un ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros, īstenojot šo noteikumu 21. punktā minētos projektus, projekta iesniedzējs nodrošina studējošo vai zinātniskā grāda pretendentu iesaisti projekta īstenošanā, ņemot vērā, ka studējošo vai zinātniskā grāda pretendentu kopējā noslodze visā projekta īstenošanas periodā ir:

28.9.1. vismaz divi PLE, ja kopējā zinātnisko darbinieku noslodze visā projekta īstenošanas periodā ir vienāda ar astoņiem PLE vai lielāka;

28.9.2. 25 procenti no kopējās zinātnisko darbinieku noslodzes visā projekta īstenošanas periodā, ja kopējā zinātnisko darbinieku noslodze visā projekta īstenošanas periodā ir mazāka par astoņiem PLE.

(Grozīts ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 129; MK 25.06.2019. noteikumiem Nr. 273; MK 12.05.2020. noteikumiem Nr. 283; MK 13.04.2021. noteikumiem Nr. 235)

III. Vispārīgie finansēšanas nosacījumi

29. Šo noteikumu 22. punktā minētajos gadījumos projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) neatkarīgi no tā juridiskā statusa (publisko vai privāto tiesību subjekts) vai saimnieciskās darbības veida (peļņu gūstoša vai bezpeļņas institūcija) publiskā finansējuma saņemšanai kvalificējams kā saimnieciskās darbības veicējs atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 24. punktā un 1. pielikumā noteiktajai definīcijai.

30. Nacionālā finansējuma apmēra noteikšana:

30.1. šo noteikumu 21. punktā minētajā gadījumā projekta īstenošanai nepieciešamo nacionālo finansējumu 7,5 procentu apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām nodrošina no projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera (ja attiecināms) rīcībā esošiem līdzekļiem:

30.1.1. no labuma guvēja rīcībā esošā privātā finansējuma no savas saimnieciskās darbības, kredītresursu līdzekļiem, citiem finanšu resursiem vai finansējuma, ko piešķir saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi valsts zinātniskās institūcijas pamatdarbību īstenošanai;

30.1.2. no ieguldījumiem natūrā, kuru vērtību ir iespējams neatkarīgi auditēt un novērtēt atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai par ieguldījumiem natūrā projektu līdzfinansēšanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā un šo noteikumu 31. punktā minētajiem nosacījumiem. Kopējais ieguldījums natūrā nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Procentuālā ierobežojuma atbilstību pārbauda un absolūtos skaitļos nosaka sadarbības iestāde, apstiprinot projekta iesniegumu;

30.2. šo noteikumu 22. punktā minētajos gadījumos projekta īstenošanai nepieciešamo nacionālo līdzfinansējumu nodrošina no projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) privātā finansējuma (projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) rīcībā esošie līdzekļi, kredītresursi vai citi finanšu resursi, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts, tai skaitā finansējums, par kuru nav saņemts nekāds valsts vai pašvaldības galvojums, vai valsts vai pašvaldības kredīts uz atvieglotiem nosacījumiem). Nacionālā finansējuma apmēru nosaka, ņemot vērā publiskā finansējuma apmēru, kas noteikts, ievērojot šo noteikumu 33., 45. un 46. punkta, 50.2. apakšpunkta un 3. pielikuma nosacījumus;

30.3. ja sadarbības partneris ir ārvalsts zinātniskā institūcija, kas nav reģistrēta Latvijas zinātnisko institūciju reģistrā, vai nav Latvijas Komercreģistrā reģistrēta juridiska persona, sadarbības partnera projekta daļas īstenošanai nepieciešamo finansējumu nodrošina no sadarbības partnera rīcībā esošajiem līdzekļiem.

(Grozīts ar MK 15.05.2018. noteikumiem Nr. 277; MK 25.06.2019. noteikumiem Nr. 273)

31. Ja īsteno šo noteikumu 21. punktā minēto projektu, ieguldījumus natūrā, par kuriem nav saņemts publisks atbalsts un kuru vērtību ir iespējams neatkarīgi auditēt un novērtēt atbilstoši šādiem nosacījumiem, var veidot:

31.1. pamatlīdzekļi – tehnoloģiskās iekārtas (iekārtas, mēraparatūra, regulēšanas ierīces, laboratoriju un medicīnas iekārtas) un transportlīdzekļi, kuru kopējo lietošanas vērtību aprēķina, ņemot vērā katra projekta iesnieguma ietvaros izmantotā pamatlīdzekļa minimālo vērtību (vidējās vienas darba dienas lietošanas izmaksas visā pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas periodā) un laiku, kādā pamatlīdzekli plānots izmantot projekta iesniegumā paredzēto darbību veikšanai. Kopējo pamatlīdzekļu lietošanas vērtību nosaka, izmantojot šādu formulu:
 

, kur

P – kopējā pamatlīdzekļu lietošanas vērtība, euro;

V_i – i-tā pamatlīdzekļa sākotnējā vērtība (iegādes izmaksas vai ražošanas pašizmaksa), euro;

i – pamatlīdzekļa variante (i = 1, 2, .., n; n – pamatlīdzekļu skaits);

t_i – laiks, kādā pamatlīdzekli plānots izmantot projektā paredzēto darbību veikšanai, darbdienās;

t_Ki – kopējais pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laiks, darbdienās;

31.2. piešķirtie materiāli (fizikālie, bioloģiskie, ķīmiskie un citi materiāli, izmēģinājuma dzīvnieki, reaktīvi, ķimikālijas, laboratorijas trauki, medikamenti pētniecībai, zemes platības, elektronikas komponentes un moduļi), kuru vērtību aprēķina proporcionāli projekta iesnieguma ietvaros patērētajam materiālu daudzumam un materiālu tirgus cenai;

31.3. projekta iesnieguma ietvaros ar pētniecību saistīts profesionāla rakstura darbs:

31.3.1. kuru veic zinātniskais personāls vai zinātnes tehniskais personāls;

31.3.2. ja tas netiek veikts laikā, kad atbilstoši noslēgtajam līgumam persona veic ar projektu nesaistītus uzdevumus, un par to projekta ietvaros netiek saņemta atlīdzība;

31.3.3. kura vērtību nosaka, ņemot vērā pētniecībai patērēto laiku un šo noteikumu 43.1.6. apakšpunktā noteiktās atalgojuma un darba algas aprēķina principus.

(Grozīts ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 129)

32. Šo noteikumu 22. punktā minētajos gadījumos:

32.1. atbalstu sniedz pārredzamu atbalsta kategoriju veidā (dotācija);

32.2. finansējuma saņemšanai projekta iesniedzējs projekta iesniegumā pamato projekta kopējā publiskā finansējuma stimulējošo ietekmi atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punktā noteiktajiem stimulējošas ietekmes kritērijiem;

32.3. atbalstu piešķir ar dienu, kad noslēgts līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu.

(Grozīts ar MK 25.06.2019. noteikumiem Nr. 273)

33. Publiskā finansējuma apmēra un vidējās svērtās publiskā finansējuma atbalsta intensitātes noteikšana šo noteikumu 22. punktā minētajos gadījumos:

33.1. atbalstāmajai darbībai pieļaujamais publiskā finansējuma apmērs:

33.1.1. katrai šo noteikumu 8.1. un 8.2. apakšpunktā minētajai pētniecības kategorijai pieļaujamo publiskā finansējuma apmēru nosaka atsevišķi atbilstoši šo noteikumu 45. un 46. punkta nosacījumiem;

33.1.2. šo noteikumu 8.3. apakšpunktā minētajai tehnoloģiju tiesību aizsardzības darbībai pieļaujamo publiskā finansējuma apmēru nosaka atbilstoši šo noteikumu 50.2. apakšpunkta nosacījumiem;

33.2. projekta un labuma guvēja projekta daļas publiskā finansējuma apmēru nosaka, ņemot vērā projekta kopējās attiecināmās izmaksas un katram labuma guvējam pieļaujamo vidējo svērto publiskā finansējuma intensitāti, kas aprēķināta atbilstoši šo noteikumu 33., 45. un 46. punkta, 50.2. apakšpunkta un 3. pielikuma nosacījumiem.

(Grozīts ar MK 15.05.2018. noteikumiem Nr. 277)

34. Projekta ietvaros plāno šādus izmaksu veidus:

34.1. tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta īstenošanu un nepieciešamas rezultātu sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma;

34.2. netiešās attiecināmās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus atbalstāmo darbību īstenošanai un rezultātu sasniegšanai. Īstenojot ar saimniecisku darbību nesaistītu projektu, netiešās attiecināmās izmaksas ir:

34.2.1. šo noteikumu 35. punktā minētās izmaksas;

34.2.2. šo noteikumu 8.4. apakšpunktā un 55.¹ punktā minēto darbību īstenošanas izmaksas;

34.3. neattiecināmās izmaksas.

(Grozīts ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 129; MK 15.05.2018. noteikumiem Nr. 277; MK 25.06.2019. noteikumiem Nr. 273; MK 13.04.2021. noteikumiem Nr. 235)

35. Ar saimniecisku darbību nesaistītam projektam šo noteikumu 34.2. apakšpunktā minētās netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 25 procentu apmērā no šo noteikumu 43. un 49. punktā minēto tiešo attiecināmo izmaksu kopsummas, izņemot tiešās attiecināmās izmaksas saistībā ar apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu un izmaksas saistībā ar resursiem, ko nodrošinājušas trešās personas un kas netiek izmantoti finansējuma saņēmēja telpās vai pētījumu objektos, kā arī finansiālu atbalstu trešajām personām (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas Nr. 1290/2013, ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Eiropas Komisijas Regulu Nr. 1906/2006, 29. pantu).

36. Pasākuma ietvaros nav attiecināmas šādas izmaksas:

36.1. samaksa par aizdevuma izskatīšanu, noformēšanu, rezervēšanu un apkalpošanu, maksa par finanšu darījumiem, nokavējuma procenti, līgumsodi un tiesvedības izdevumi;

36.2. izmaksas, kas neatbilst pamatotas finanšu vadības principiem, īpaši naudas vērtībai un izmaksu efektivitātei;

36.3. izmaksas, kas radušās pēc projekta iesnieguma aktivitāšu īstenošanas termiņa beigām vai kuru maksājumi veikti vēlāk nekā 20 darbdienas pēc projekta iesnieguma aktivitāšu īstenošanas termiņa beigām;

36.4. izmaksas, kas radušās laikposmā, kas neatbilst šo noteikumu 52. punkta nosacījumiem;

36.5. izmaksas, kas nav pamatotas ar attaisnojošiem dokumentiem vai radušās iepirkuma procedūru reglamentējošo normatīvo aktu neievērošanas dēļ;

36.6. izmaksas, kas saistītas ar projekta iesnieguma sagatavošanu;

36.7. atgūstamie pievienotās vērtības nodokļa maksājumi (norāda projekta iesniegumā kā neattiecināmās izmaksas);

36.8. sadarbības partnera dalības maksa (norāda projekta iesniegumā kā neattiecināmās izmaksas) šo noteikumu 30.3. apakšpunktā minētajā gadījumā;

36.9. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 30.1.2., 34.2.2., 43.1.2., 43.1.5. un 43.4. apakšpunktā un 35. punktā minētos ierobežojumus;

36.10. izmaksas, kas nav noteiktas kā attiecināmās šo noteikumu 43., 44. un 49. punktā un pārsniedz šo noteikumu 33., 45., 46. un 50. punktā noteikto pieļaujamo publiskā finansējuma intensitāti;

36.11. pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas projekta iesniegumā norādāmās neattiecināmās izmaksas – tā zinātniskā vadītāja atlīdzības izmaksas, kura slodze projekta īstenošanā ir mazāka par 0,3 PLE_vid, ja tādas tiek plānotas.

(Grozīts ar MK 15.05.2018. noteikumiem Nr. 277; MK 25.06.2019. noteikumiem Nr. 273)

IV. Finansēšanas nosacījumi pētniecībai

37. Pasākuma ietvaros finansē tāda jauna produkta vai tehnoloģijas prototipa vai cita eksperimentālā objekta izstrādi, kurš tiks izmantots turpmākos pētījumos, bet nebūs tieši izmantojams ienākumu gūšanai, to pārdodot vai izmantojot ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā. Ienākumus, kas gūti no prototipu vai citu eksperimentālo objektu komerciālas izmantošanas, atskaita no attiecināmajām projekta izmaksām.

38. Izstrādāto produktu, procesu vai pakalpojumu eksperimentālu ražošanu vai testēšanu ražošanas apstākļos finansē tikai tad, ja tas nepieciešams pētniecības rezultātu apstiprināšanai un pārbaudei un tos tieši vai pārveidojot neizmantos ienākumu gūšanai, pārdodot vai izmantojot ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā.

39. Pasākuma ietvaros finansē jauna produkta vai tehnoloģijas izstrādes darbības pakalpojumu nozarē, ja tās atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

39.1. jaunu produktu vai tehnoloģiju izstrādā sadarbībā ar pētniecības organizāciju;

39.2. doktori vai doktorantūras studenti nodarbināti kā personāls;

39.3. pētījumu rezultātus publicē zinātniskos žurnālos vai izplata zinātniskās konferencēs.

40. Pasākuma ietvaros finansē šādas jauna produkta vai tehnoloģijas izstrādes darbības informācijas tehnoloģiju jomā:

40.1. pētniecība, lai izstrādātu jaunas teorētiskās datorzinātnes teorēmas un algoritmus;

40.2. informācijas tehnoloģiju izstrāde operētājsistēmu, programmēšanas valodu, datu vadības, komunikāciju programmatūras un programmatūras izstrādes rīku līmenī;

40.3. interneta tehnoloģijas (interneta iespējas pārsūtīt informāciju un datus ar dažādu serveru un sistēmu starpniecību) izstrāde;

40.4. programmatūras projektēšanas, izstrādes, izvēršanas vai uzturēšanas metožu pētniecība;

40.5. programmatūras izstrāde, kas uzlabo informācijas ieguvi un pārraidi no datu glabāšanas sistēmām, informācijas glabāšanu, kā arī izmantošanas un attēlošanas vispārīgās metodes;

40.6. eksperimentālas izstrādnes, lai iegūtu trūkstošās tehnoloģiskās zināšanas, kas nepieciešamas programmatūru vai sistēmu izstrādei;

40.7. programmatūras rīku vai tehnoloģiju pētniecība un attīstība specializētās datorzinātnes jomās (attēlu apstrāde, ģeogrāfisko datu attēlojums, teksta atpazīšana, mākslīgais intelekts un citas jomas).

41. Pasākuma ietvaros finansējumu nepiešķir šādām jauna produkta vai tehnoloģijas izstrādes darbībām informācijas tehnoloģiju jomā:

41.1. komercdarbībā izmantojamas programmatūras un informācijas sistēmas izstrāde, izmantojot zināmas metodes vai esošus programmatūras rīkus;

41.2. esošo sistēmu atbalsts;

41.3. datoru valodu konvertēšana un translēšana;

41.4. programmu papildināšana ar jaunu funkcionalitāti lietotājiem;

41.5. sistēmu atkļūdošana;

41.6. esošās programmatūras pielāgošana;

41.7. lietotāja dokumentācijas sagatavošana;

41.8. tīmekļvietņu izstrāde;

41.9. tīmekļa lietojumprogrammu izstrāde;

41.10. no gatavas izstrādātas programmatūras nenošķiramu programmu platformu izstrāde.

42. Projekta ietvaros finansējumu nepiešķir šādām pētniecības atbalsta darbībām:

42.1. izglītībai un apmācībai;

42.2. saistītām zinātniskām un tehnoloģiskām darbībām – zinātniskās un tehniskās informācijas pakalpojumi, datu apkopošana vispārīgiem nolūkiem, testi, kas nav saistīti ar projekta ietvaros īstenoto pētniecību (tai skaitā nacionālo standartu uzturēšana, sekundāro standartu pielāgošana, materiālu, komponentu, produktu, procesu vai citu objektu analīze);

42.3. darbībām, kas nepieciešamas, lai ieviestu vai komerciāli izmantotu jaunu produktu vai tehnoloģiju, – procesi pirms ražošanas, tirgus izpēte, produktu un tehnoloģiju izplatīšana.

43. Ar saimniecisku darbību nesaistītam projektam ir attiecināmas šādas ar pētniecību tieši saistītas izmaksas:

43.1. atlīdzība zinātniskajam darbiniekam, ciktāl tas ir nodarbināts projektā, ja izpildīti šādi nosacījumi:

43.1.1. zinātniskais darbinieks ir nodarbināts klātienē vai attālināti, ja darba specifika to pieļauj un iespējams pilnvērtīgi veikt darba pienākumus, pie darba devēja, kas attiecīgajā reģistrā reģistrēts Latvijā, un atlīdzību projekta ietvaros saņem atbilstoši darba vai uzņēmuma līgumam;

43.1.2. pirmajā, otrajā un trešajā projektu iesniegumu atlases kārtā projektā nodarbinātās personas PLE_vid visā projekta īstenošanas periodā ir vismaz 0,3 PLE_vid vai lielāks;

43.1.2.¹ ceturtajā un piektajā projektu iesniegumu atlases kārtā:

43.1.2.¹ 1. zinātniskā vadītāja slodze visā projekta īstenošanas periodā ir vismaz 30 procenti no normālā darba laika;

43.1.2.¹ 2. zinātniskā darbinieka daļlaika slodze mēnesī ir vismaz 30 procenti no normālā darba laika;

43.1.3. ja projekta īstenošanā iesaistītais zinātniskais darbinieks veic arī citus uzdevumus, kas nav saistīti ar projekta īstenošanu, bet par kuru izpildi viņš saņem atlīdzību saskaņā ar pamatdarba līgumu, citu darba līgumu vai uzņēmuma līgumu, zinātniskais darbinieks pēc finansējuma saņēmēja pieprasījuma veic kopējā darba laika un paveiktā darba uzskaiti atbilstoši šo noteikumu 57. punktam un šo noteikumu 8. pielikumam. Labuma guvējs nodrošina, ka projekta īstenošanā iesaistītā zinātniskā darbinieka kopējais darba laiks atbilst darba tiesiskās attiecības reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un darbs projektā netiek veikts laikā, kad atbilstoši noslēgtajam līgumam persona veic ar projektu nesaistītus uzdevumus;

43.1.4. darba līguma vai uzņēmuma līguma ietvaros noteiktie uzdevumi nedublējas ar projektā veicamajiem pienākumiem;

43.1.5. projekta īstenošanā iesaistītais zinātniskais darbinieks vienlaikus var iesaistīties arī darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt privāto finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.2. pasākumā "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts", ja šis zinātniskais darbinieks ir pēcdoktorantūras atbalsta saņēmēja zinātniskais vadītājs, un 1.1.1.3. pasākumā "Inovācijas granti studentiem", ja veicamie uzdevumi abu pasākumu ietvaros nepārklājas un vienlaikus netiek saņemta atlīdzība arī 1.1.1.3. pasākuma ietvaros, kā arī tiek ievērotas Darba likuma normas attiecībā uz nodarbinātības ierobežojumiem;

43.1.6. projektā iesaistītā zinātniskā darbinieka atalgojumu aprēķina atbilstoši katra labuma guvēja atalgojuma politikai un atlīdzības likmēm;

43.2. pētniecībā iesaistītā zinātniskā darbinieka komandējumu un darba braucienu izmaksas, kas saistītas ar projekta ietvaros īstenojamo pētniecību, tai skaitā ar sasniegto rezultātu publiskošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, ja zinātniskais darbinieks ir nodarbināts Latvijas Republikā. Minētās izmaksas attiecas arī uz tādu projekta zinātnisko vadītāju, kura atlīdzība tiek finansēta no finansējuma saņēmēja paša līdzekļiem kā projekta neattiecināmās izmaksas;

43.3. pētniecības infrastruktūras izmaksas, ciktāl to izmanto pētniecībā, tai skaitā:

43.3.1. materiālie aktīvi:

43.3.1.1. jaunu tehnoloģisko iekārtu iegādes vai izveidošanas izmaksas (tai skaitā uzstādīšanas, montāžas un citas kapitalizējamās izmaksas), ja pamatlīdzekļu izmantošanas laiks saskaņā ar grāmatvedības uzskaiti reglamentējošiem normatīvajiem aktiem projekta ietvaros aptver visu šo pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiku;

43.3.1.2. amortizācijas izmaksas (attiecināms uz projekta ietvaros iegādātajiem un rīcībā esošiem pamatlīdzekļiem, kurus izmanto pētniecībai). Ja pamatlīdzekļu izmantošanas laiks projekta ietvaros neaptver visu šo pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiku, par attiecināmajām izmaksām uzskatāmas tikai tās nolietojuma izmaksas, kas atbilst projekta īstenošanas termiņam. Minētās izmaksas aprēķina proporcionāli pamatlīdzekļu izmantošanas laikam un intensitātei saskaņā ar grāmatvedības uzskaiti reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, bet nepārsniedzot 20 procentus gadā no pamatlīdzekļa iegādes vērtības. Ja pamatlīdzekļu sākotnējā iegāde tika līdzfinansēta no publiskiem līdzekļiem, pamatlīdzekļu amortizācijas izmaksas ir attiecināmas tikai privātā finansējuma daļai;

43.3.1.3. nomas maksa, ja noma veikta uz tāda līguma pamata, ar kuru iznomātājs par vienu vai vairākiem nomas maksājumiem nodod nomniekam tiesības lietot aktīvu noteiktu laikposmu, nepārsniedzot projekta īstenošanas termiņu un nenododot visus aktīva īpašuma tiesībām raksturīgos riskus un atlīdzību. Pasākuma ietvaros nav pieļaujams nomas līgums starp viena projekta sadarbības partneriem;

43.3.1.4. projekta īstenošanai nepieciešamā inventāra, instrumentu un materiālu (tai skaitā fizikālie, bioloģiskie, ķīmiskie un citi materiāli, izmēģinājuma dzīvnieki un augi, reaktīvi, ķimikālijas, laboratorijas trauki, medikamenti, aukstuma aģenti, siltumnesēji, elektronikas komponentes un moduļi, nesējgāzes, eļļas, enerģētiskie materiāli un elektroenerģija, ciktāl to izmanto pētniecībai) iegādes un piegādes izmaksas saskaņā ar iepirkuma procedūru reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Preču un pakalpojumu iegāde tiks nodrošināta saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru;

43.3.2. nemateriālie aktīvi – no ārējiem avotiem iegādātu tehnisko zināšanu, patentu, šo noteikumu 2.26. apakšpunktā minētā vai citu intelektuālā īpašuma tiesību licenču iegādes izmaksas, ja darījums ir veikts konkurences apstākļos un nav bijis slepenu norunu. Ja laiks, kas nepieciešams nemateriālo aktīvu izmantošanai pētniecības projektā, pārsniedz nemateriālo aktīvu darbības laiku, par attiecināmajām izmaksām uzskatāmas tikai tās amortizācijas izmaksas, kuras aprēķinātas atbilstoši normatīvajiem aktiem par nolietojuma normām un lietošanas nosacījumiem un saskaņā ar labu grāmatvedības praksi;

43.4. ārpakalpojumu izmaksas, ja ārpakalpojumu iepirkumu veic atbilstoši iepirkuma procedūru reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru, un kopējās ārpakalpojumu izmaksas nepārsniedz 25 procentus no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām:

43.4.1. pētniecības ārpakalpojuma izmaksas;

43.4.2. pētniecības nodrošināšanas izmaksas (inspicēšanas, testēšanas, sertifikācijas un citas izmaksas, lai nodrošinātu tādus pētījumu datus, kas salīdzināmi ar citās valstīs veiktajiem pētījumiem);

43.5. šo noteikumu 24.1. apakšpunktā minēto zinātnisko rakstu publicēšanas izmaksas.

(Grozīts ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 129; MK 12.05.2020. noteikumiem Nr. 283; MK 13.04.2021. noteikumiem Nr. 235; MK 10.05.2022. noteikumiem Nr. 280)

44. Uz projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, attiecināmas ir Komisijas regulas Nr. 651/2014 25. panta 3. punkta "a", "b", "d" un "e" apakšpunktā noteiktās pētniecības izmaksas.

45. Pieļaujamā publiskā finansējuma intensitāte pētniecībai šo noteikumu 22. punktā minētajos gadījumos ir šāda:

45.1. (svītrots ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 129);

45.2. tehniski ekonomiskās priekšizpētes veikšanai:

45.2.1. 70 procenti projekta iesniedzējam un labuma guvējam, kas atbilst sīkā (mikro) vai mazā saimnieciskās darbības veicēja definīcijai;

45.2.2. 60 procenti projekta iesniedzējam un labuma guvējam, kas atbilst vidējā saimnieciskās darbības veicēja definīcijai;

45.2.3. 50 procenti projekta iesniedzējam un labuma guvējam, kas atbilst lielā saimnieciskās darbības veicēja definīcijai;

45.3. rūpniecisko pētījumu veikšanai:

45.3.1. 70 procenti projekta iesniedzējam un labuma guvējam, kas atbilst sīkā (mikro) vai mazā saimnieciskās darbības veicēja definīcijai;

45.3.2. 60 procenti projekta iesniedzējam un labuma guvējam, kas atbilst vidējā saimnieciskās darbības veicēja definīcijai;

45.3.3. 50 procenti projekta iesniedzējam un labuma guvējam, kas atbilst lielā saimnieciskās darbības veicēja definīcijai;

45.4. eksperimentālās izstrādes veikšanai:

45.4.1. 45 procenti projekta iesniedzējam un labuma guvējam, kas atbilst sīkā (mikro) vai mazā saimnieciskās darbības veicēja definīcijai;

45.4.2. 35 procenti projekta iesniedzējam un labuma guvējam, kas atbilst vidējā saimnieciskās darbības veicēja definīcijai;

45.4.3. 25 procenti projekta iesniedzējam un labuma guvējam, kas atbilst lielā saimnieciskās darbības veicēja definīcijai.

(Grozīts ar MK 13.04.2021. noteikumiem Nr. 235)

46. Šo noteikumu 45.3. un 45.4. apakšpunktā minēto publiskā finansējuma intensitāti var palielināt par 15 procentiem, nepārsniedzot 80 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja ir izpildīts vismaz viens no Komisijas regulas Nr. 651/2014 25. panta 6. punkta "b" apakšpunkta nosacījumiem.

47. Nepamatoti piešķirtais publiskais finansējums ir atskaitāms no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām un atmaksājams valsts budžetā. Par nepamatotu finansējumu tiek uzskatīts finansējums, kas saņemts šādos gadījumos:

47.1. ar saimniecisku darbību saistītam projektam:

47.1.1. ja projekta īstenošana ir uzsākta pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, ievērojot šo noteikumu 2.3. apakšpunktu;

47.1.2. ja nav ievēroti šo noteikumu 33., 44., 45., 46. punkta un 50.2. apakšpunkta nosacījumi;

47.2. Ja šo noteikumu 21. punktā minētais projekts neatbilst šo noteikumu 2.1. un 2.4. apakšpunkta nosacījumiem, labuma guvējam ir pienākums sadarbības iestādei atmaksāt visu projekta ietvaros saņemto publisko finansējumu. Atbalstu saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu atmaksā kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas brīvi no valsts atbalsta.

(Grozīts ar MK 15.05.2018. noteikumiem Nr. 277; MK 12.05.2020. noteikumiem Nr. 283; MK 10.05.2022. noteikumiem Nr. 280)

V. Finansēšanas nosacījumi tehnoloģiju tiesību aizsardzībai

48. Projekta ietvaros var saņemt finansējumu šo noteikumu 8.3. apakšpunktā minēto tehnoloģiju tiesību aizsardzībai. Finansējumu tehnoloģiju tiesību aizsardzībai var saņemt labuma guvējs, kas:

48.1. atbilst sīkā (mikro), mazā vai vidējā saimnieciskās darbības veicēja definīcijai, ja tas īsteno ar saimniecisku darbību saistītu projektu;

48.2. īsteno ar saimniecisku darbību nesaistītu projektu.

(Grozīts ar MK 13.04.2021. noteikumiem Nr. 235)

49. Tehnoloģiju tiesību aizsardzībai ir attiecināmas Komisijas regulas Nr. 651/2014 28. panta 2. punkta "a" apakšpunktā minētās izmaksas.

50. Publiskā finansējuma atbalsta intensitāte tehnoloģiju tiesību aizsardzībai ir šāda:

50.1. pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā projektu iesniegumu atlases kārtā:

50.1.1. 92,5 procenti šo noteikumu 21. punktā minētajos gadījumos;

50.1.2. 50 procenti šo noteikumu 22. punktā minētajos gadījumos;

50.2. piektajā projektu iesniegumu atlases kārtā:

50.2.1. 100 procenti šo noteikumu 12.⁵ 1. apakšpunktā minētajos gadījumos;

50.2.2. 92,5 procenti šo noteikumu 12.⁵ 2. apakšpunktā minētajos gadījumos.

(Grozīts ar MK 10.05.2022. noteikumiem Nr. 280)

V¹. Nosacījumi tehnoloģiju tiesību komercializācijai

(Nodaļa MK 12.05.2020. noteikumu Nr. 283 redakcijā)

50.¹ Ja projekts ir ar saimniecisku darbību nesaistīts, pētniecības organizācija gūst ekonomiskās priekšrocības no tās īpašumā esošajām tehnoloģiju tiesībām, kas izriet no pētniecības organizācijas projekta ietvaros veiktās darbības, tai skaitā tai ir tiesības:

50.¹ 1. veikt tehnoloģiju tiesību komercializāciju, slēdzot līgumu ar sadarbības partneri, pētniecības organizācijas meitas uzņēmumu, jaunuzņēmumu vai trešo pusi par minēto tehnoloģiju tiesību izmantošanu vai atsavināšanu (intelektuālā īpašuma licences vai nodošanas līgums);

50.¹ 2. sadarbības partnerim – saimnieciskās darbības veicējam – piešķirt pirmpirkuma tiesības attiecībā uz tehnoloģiju tiesībām, ja pētniecības organizācija veic šo noteikumu 50.¹ 1. apakšpunktā minēto tehnoloģiju tiesību komercializāciju atbilstoši šo noteikumu 23.5.2. apakšpunkta un 50.² punkta nosacījumiem;

50.¹ 3. dibināt jaunuzņēmumu – kapitālsabiedrību – ar augstas izaugsmes potenciālu, lai pētniecības organizācijas projekta ietvaros radītās zināšanas un iegūtās prasmes pārvērstu tirgū piedāvājamos komercproduktos, izstrādājot, attīstot vai ražojot inovatīvus produktus vai tehnoloģijas.

(MK 12.05.2020. noteikumu Nr. 283 redakcijā, kas grozīta ar MK 13.04.2021. noteikumiem Nr. 235)

50.² Ja projekts ir ar saimniecisku darbību nesaistīts, labuma guvējs – pētniecības organizācija – projekta īstenošanas periodā un piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas nodrošina šādu nosacījumu izpildi:

50.² 1. zināšanu un tehnoloģiju pārnesi veic atbilstoši šo noteikumu 2.4.3. vai 2.4.4. apakšpunkta nosacījumiem;

50.² 2. veicot tehnoloģiju tiesību komercializāciju, pētniecības organizācija par visām nodotajām ekonomiskajām priekšrocībām saņem tādu kompensāciju, kas ir līdzvērtīga tirgus cenai par intelektuālā īpašuma tiesībām, kuras izriet no pētniecības organizācijas projekta ietvaros veiktās darbības. Kompensācija ir uzskatāma par līdzvērtīgu tirgus cenai, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

50.² 2.1. kompensācijas summa ir noteikta, veicot tehnoloģiju tiesību publisku izsoli saskaņā ar publiskas personas mantas izsoles kārtību regulējošiem normatīvajiem aktiem;

50.² 2.2. neatkarīga eksperta vērtējums apliecina, ka kompensācijas summa ir vismaz vienāda ar tirgus cenu;

50.² 2.3. pētniecības organizācija kā pārdevēja pierāda, ka tā dokumentētas sarunu procedūras rezultātā ir efektīvi vienojusies par kompensāciju godīgas konkurences apstākļos, lai iegūtu maksimālu saimniecisko labumu, kad tiek noslēgts līgums, vienlaikus apsverot savus likumīgos mērķus;

50.² 2.4. ja sadarbības līgumā paredzēts sadarbības partnerim – saimnieciskās darbības veicējam – piešķirt pirmpirkuma tiesības attiecībā uz tehnoloģiju tiesībām, kas izriet no pētniecības organizācijas projekta ietvaros veiktās darbības, un šie labuma guvēji izmanto abpusējas tiesības lūgt ekonomiski izdevīgākus piedāvājumus no trešajām pusēm, tad sadarbības partneris – saimnieciskās darbības veicējs – attiecīgi salāgo savu piedāvājumu ar piedāvājumu, ko pētniecības organizācija saņēmusi no trešās puses.

(MK 12.05.2020. noteikumu Nr. 283 redakcijā, kas grozīta ar MK 13.04.2021. noteikumiem Nr. 235)

50.³ Ja labuma guvējs – pētniecības organizācija – ar saimniecisku darbību nesaistīta projekta dzīves cikla laikā dibina šo noteikumu 50.¹ 3. apakšpunktā minēto jaunuzņēmumu, tā nodrošina šādu nosacījumu izpildi:

50.³ 1. pētniecības organizācija par jaunuzņēmumam nodotajām ekonomiskajām priekšrocībām saņem atlīdzību atbilstoši šo noteikumu 50.² 2. apakšpunkta nosacījumiem un visu peļņu no tehnoloģiju tiesību komercializācijas atkal iegulda pētniecības organizācijas pamatdarbībās;

50.³ 2. jaunuzņēmuma dibināšanai nepieciešamos finanšu resursus nodrošina no tādiem dibinātāju rīcībā esošiem līdzekļiem, kredītresursiem vai citiem finanšu resursiem, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts, tai skaitā finansējums, par kuru nav saņemts nekāds valsts vai pašvaldības galvojums, vai valsts vai pašvaldības kredīts uz atvieglotiem nosacījumiem;

50.³ 3. pētniecības organizācijas tīmekļvietnē publisko jaunuzņēmuma intelektuālā īpašuma pārvaldības politikas aprakstu, kurā pamato, ka jaunuzņēmuma dibināšanas procesā veiktajai zināšanu un tehnoloģiju pārnesei nav saimnieciska rakstura, ievērojot šo noteikumu 2.1. un 2.4.4. apakšpunkta un 50.² punkta nosacījumus.

(MK 12.05.2020. noteikumu Nr. 283 redakcijā, kas grozīta ar MK 13.04.2021. noteikumiem Nr. 235)

VI. Projekta atlases un īstenošanas vispārīgie nosacījumi

51. Sadarbības iestāde projektu iesniegumu atlasē nodrošina atbilstošu Eiropas Komisijas ekspertu datubāzē iekļautu ekspertu piesaisti, izmantojot šādus atlases kritērijus:

51.1. ekspertam ir doktora zinātniskais grāds;

51.2. eksperta zinātniskā kvalifikācija atbilst konkrētā projekta iesnieguma zinātnes nozarei vai apakšnozarei;

51.3. ekspertam ir atbilstoša profesionālā pieredze un kompetence.

(Grozīts ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 129)

52. Šo noteikumu 8. punktā minētās darbības ir atbalstāmas, ja tās uzsāktas, ievērojot šādus nosacījumus:

52.1. šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētā darbība veikta:

52.1.1. pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā:

52.1.1.1. sākot ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu, ja īsteno ar saimniecisku darbību nesaistītu projektu;

52.1.1.2. pēc projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, ja īsteno ar saimniecisku darbību saistītu projektu;

52.1.2. otrajā un turpmākajās projektu iesniegumu atlases kārtās:

52.1.2.1. sākot ar konkrētās atklātās projektu iesniegumu atlases kārtas izsludināšanas (publicējot paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis") dienu, ja īsteno ar saimniecisku darbību nesaistītu projektu;

52.1.2.2. pēc projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, ja īsteno ar saimniecisku darbību saistītu projektu;

52.2. šo noteikumu 8.2., 8.3. un 8.4. apakšpunktā minētās darbības īstenotas ar saimniecisku darbību nesaistīta projekta ietvaros un veiktas:

52.2.1. pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā, sākot ar 2016. gada 1. janvāri:

52.2.2. otrajā un turpmākajās projektu iesniegumu atlases kārtās pēc projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē;

52.3. šo noteikumu 8.2., 8.3. un 8.4. apakšpunktā minētās darbības īstenotas ar saimniecisku darbību saistīta projekta ietvaros un veiktas:

52.3.1. pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā:

52.3.1.1. pēc projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, ja labuma guvējs pretendē uz atbalstu atbilstoši sīkā (mikro), mazā vai vidējā saimnieciskās darbības veicēja definīcijai;

52.3.1.2. pēc līguma vai vienošanās noslēgšanas par projekta īstenošanu ar sadarbības iestādi, ja labuma guvējs pretendē uz atbalstu atbilstoši lielā saimnieciskās darbības veicēja definīcijai;

52.3.2. otrajā un turpmākajās projektu iesniegumu atlases kārtās pēc projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē.

(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 129 redakcijā, kas grozīta ar MK 13.04.2021. noteikumiem Nr. 235)

53. Projekta ietvaros nav atbalstāmas darbības, kas noteiktas Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktā.

54. Finansējuma saņēmējs saņem finansējumu, ja nodrošina šādu nosacījumu izpildi:

54.1. maksājumu (tai skaitā avansa maksājumu) saņemšanai un maksājumu veikšanai finansējuma saņēmējs Valsts kasē vai kredītiestādē atver atsevišķu kontu, kurā veic un saņem visus ar projekta īstenošanu saistītos maksājumus;

54.2. labuma guvējs nodrošina projekta īstenošanas finanšu plūsmas skaidru nodalīšanu no citām finansējuma saņēmēja un labuma guvēja darbības finanšu plūsmām projekta īstenošanas laikā un trīs gadus pēc projekta īstenošanas, ja labuma guvējs atbilst sīkā (mikro), mazā vai vidējā saimnieciskās darbības veicēja definīcijai, vai piecus gadus pēc projekta īstenošanas, ja finansējuma saņēmējs un labuma guvējs atbilst lielā saimnieciskās darbības veicēja definīcijai vai pētniecības organizācijas definīcijai;

54.3. īstenojot projektu, ir nodrošināta atsevišķa ar projekta īstenošanu saistīto saimniecisko darījumu ieņēmumu un izdevumu grāmatvedības uzskaite, kā arī darbību un ar to īstenošanu saistīto finanšu plūsmu nodalīšana atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā finanšu pārskatos atspoguļojams valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālais atbalsts (finanšu palīdzība), ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā;

54.4. projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.

(Grozīts ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 129; MK 13.04.2021. noteikumiem Nr. 235)

55. Pasākuma ietvaros finansē tikai tādas attiecināmās izmaksas, kuras ir tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, ir samērīgas, pamatotas un atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulai Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas Nr. 1605/2002 atcelšanu.

55.¹ Ja ar saimniecisku darbību nesaistīta projekta īstenošanas rezultātā tiek gūti ieņēmumi no projekta ietvaros iegūto zināšanu un tehnoloģiju pārneses un projekts atbilst Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1303/2013 61. panta 7. punkta "b" apakšpunkta un 65. panta 8. punkta nosacījumiem, labuma guvējs veic finanšu analīzi atbilstoši šo noteikumu 5. pielikumam, lai noteiktu finansējuma deficīta apjomu, kas attiecināms finansēšanai no publiskiem līdzekļiem.

(MK 12.05.2020. noteikumu Nr. 283 redakcijā)

56. Ja šo noteikumu 21. vai 22. punktā minētā projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējam tiek izmaksāts avanss, to var izmaksāt pa daļām. Avansa maksājums nepārsniedz 30 procentus no projektam piešķirtā publiskā finansējuma kopsummas. Pēc tam kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu, sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

57. Lai nodrošinātu šo noteikumu 33., 45. un 46. punktā, 43.1. un 50.2. apakšpunktā noteikto nosacījumu izpildi un novērstu dubultā finansējuma risku, labuma guvēji nodrošina projektā iesaistīto zinātnisko darbinieku kopējā darba laika un paveiktā darba uzskaiti atbilstoši šo noteikumu 8. pielikumam vai resursu vadības sistēmai finanšu, personāla un pamatdarbības procesu uzskaitei labuma guvēja institūcijā, ievērojot šādus darba laika uzskaites nosacījumus:

57.1. darba laika uzskaiti veic par katru uz darba līguma vai uzņēmuma līguma pamata projekta ietvaros nodarbināto zinātnisko darbinieku atbilstoši nodarbinātā zinātniskā darbinieka faktiski nostrādātajam darba laikam;

57.2. darba laika uzskaitē ietver informāciju par visiem projektā iesaistītā zinātniskā darbinieka veicamajiem uzdevumiem, tai skaitā par uzdevumiem labuma guvēja institūcijā;

57.3. katrai ar pētniecību saistītajai darbībai norāda tieši saistīto pētniecības kategoriju.

(Grozīts ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 129; MK 15.05.2018. noteikumiem Nr. 277; MK 12.05.2020. noteikumiem Nr. 283)

58. Labuma guvējs nodrošina, ka atbalstāmo darbību īstenošanu un iepirkumu veikšanu uzsāk pirmajā ceturksnī pēc tam, kad noslēgts līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu. Maksājumu veikšanu atbalstāmo darbību un attiecināmo izdevumu ietvaros uzsāk pirmajā pusgadā pēc tam, kad noslēgts līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu.

(Grozīts ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 129)

59. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Parlamenta un Padomes Regulā Nr. 1303/2013 un normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināmas komunikācijas un vizuālās identitātes prasības.

60. Finansējuma saņēmējs savā tīmekļvietnē ne retāk kā reizi trijos mēnešos ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanu.

61. Šo noteikumu 22. punktā minētajos gadījumos finansējuma saņēmējs:

61.1. sadarbības iestādē iesniedz starpposma maksājuma pieprasījumu, kas sagatavots, katrai izdevumu pozīcijai piemērojot projektam atbilstošo vidējo svērto publiskā finansējuma intensitāti;

61.2. sadarbības iestādē iesniedzot noslēguma maksājuma pieprasījumu:

61.2.1. pārrēķina projektam un katram labuma guvējam (ja attiecināms) pieļaujamo vidējo svērto publiskā finansējuma intensitāti un pieļaujamā publiskā finansējuma apmēru (turpmāk – pārrēķins) atbilstoši šo noteikumu 33., 45., 46. punkta, 50.2. apakšpunkta un 3. pielikuma nosacījumiem, ņemot vērā faktisko projekta izdevumu sadalījumu pa katra labuma guvēja (ja attiecināms) projekta daļas ietvaros atbalstāmajām darbībām un pētniecības kategorijām;

61.2.2. sadarbības iestādē saskaņošanai iesniedz šo noteikumu 61.2.1. apakšpunktā minēto pārrēķinu un projekta grozījumu iesniegumu, kas paredz publiskā finansējuma korekciju, kuru pamato pārrēķins, ja projekta īstenošanas laikā veiktas tādas izmaksu sadalījuma izmaiņas pa šo noteikumu 8. punktā minētajām darbībām un šo noteikumu 44. un 49. punktā minētajām attiecināmajām izmaksām, kas saskaņā ar pārrēķinu samazina projektam pieļaujamo publiskā finansējuma intensitāti.

(Grozīts ar MK 15.05.2018. noteikumiem Nr. 277; MK 13.04.2021. noteikumiem Nr. 235)

61.¹ Ja šo noteikumu 22. punktā minētajā gadījumā labuma guvējs ir pārkāpis šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta kontroles normas, tostarp nosacījumus, kas izriet no Komisijas regulas Nr. 651/2014, labuma guvējam ir pienākums sadarbības iestādei atmaksāt visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo valsts atbalstu. Atbalstu saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu atmaksā kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas brīvi no valsts atbalsta.

(MK 10.05.2022. noteikumu Nr. 280 redakcijā)

62. Pēc šo noteikumu 61.2. apakšpunktā minētā noslēguma maksājuma pieprasījuma saņemšanas sadarbības iestāde pārbauda pārrēķinā izmantotos datus un rezultātu, ievērojot šo noteikumu 33., 45., 46. punkta, 50.2. apakšpunkta un 3. pielikuma nosacījumus. Finansējuma saņēmējam sniedz informāciju par pārbaudes rezultātiem.

(Grozīts ar MK 15.05.2018. noteikumiem Nr. 277)

63. Ja projekta īstenošanas laikā rodas neattiecināmie izdevumi, sadārdzinās izmaksas vai šo noteikumu 61.2.1. apakšpunktā minētā pārrēķina rezultātā tiek pārsniegts sākotnēji piešķirtais publiskā finansējuma apmērs, finansējuma saņēmējs to sedz no savā rīcībā esošajiem līdzekļiem. Labuma guvējs nodrošina, ka ar saimniecisku darbību saistītiem projektiem netiek pārsniegts projekta kopējais piešķirtais finansējuma apmērs un tiek ievērota šo noteikumu 45., 46. punktā un 50.2. apakšpunktā minētā atbalsta intensitāte.

(Grozīts ar MK 15.05.2018. noteikumiem Nr. 277)

64. Projektu īstenošanas uzraudzībai Izglītības un zinātnes ministrija vai tās deleģēta iestāde kopīgi ar sadarbības iestādi nodrošina projektu vidusposma un gala rezultātu zinātniskās kvalitātes izvērtējumu. Vidusposma zinātniskās kvalitātes izvērtējumu neveic projektiem, kuru darbību īstenošanas termiņš nepārsniedz 12 mēnešus. Darbību īstenošanas termiņu nosaka, ievērojot šo noteikumu 52. punktā minētos atbalstāmo darbību uzsākšanas nosacījumus. Projektu vidusposma un gala rezultātu zinātniskās kvalitātes izvērtējumu veic, ievērojot šādus nosacījumus:

64.1. izvērtējumus veic Eiropas Komisijas ekspertu datubāzē iekļautie eksperti, kas atbilst šo noteikumu 51. punktā minētajiem kritērijiem;

64.2. Izglītības un zinātnes ministrija vai tās deleģēta iestāde izstrādā un ar sadarbības iestādi saskaņo izvērtējumu standartformas, vidusposma izvērtējumā ietverot prasību ekspertam izvērtēt, kā projekta izpildes progress saskan ar plānoto, un, ja nepieciešams, sniegt ierosinājumus darba plāna koriģēšanai, bet gala rezultātu izvērtējumā – izvērtēt un pamatot, cik lielā mērā pētniecības pieteikumu plānotie rezultāti ir sasniegti (novērtējumu izsakot arī procentos);

64.3. Izglītības un zinātnes ministrija, sadarbības iestāde, atbildīgā iestāde un finansējuma saņēmējs iepazīstas ar vidusposma rezultātu izvērtējuma secinājumiem un ieteikumiem un, ja nepieciešams, vienojas par grozījumiem projekta darba plānā. Ja vidusposma rezultātu izvērtējums ir negatīvs, sadarbības iestāde sasauc starpinstitūciju sanāksmi ar Izglītības un zinātnes ministriju, atbildīgo iestādi un finansējuma saņēmēju. Starpinstitūciju sanāksmes dalībnieki iepazīstas ar šo noteikumu 64.1. apakšpunktā minēto Eiropas Komisijas ekspertu atzinumiem un vienojas par grozījumiem projekta darba plānā vai nepieciešamību lauzt līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu;

64.4. gala rezultātu zinātniskās kvalitātes izvērtējumu sadarbības iestāde izmanto lēmuma pieņemšanā par projekta mērķa un plānoto rezultātu sasniegšanu. Pamatojoties uz gala izvērtējumu par projektā plānoto rezultātu sasniegšanas līmeni, sadarbības iestāde pieņem lēmumu par finanšu korekcijas piemērošanu atbilstoši vadošās iestādes vadlīnijām par finanšu korekciju piemērošanu Eiropas Savienības struktūrfondu, Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu instrumenta, Latvijas un Šveices sadarbības programmas finansētajos projektos. Par minēto lēmumu sadarbības iestāde informē atbildīgo iestādi.

(Grozīts ar MK 25.06.2019. noteikumiem Nr. 273)

65. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:

65.1. finansējuma saņēmējs nepilda līgumu par projekta īstenošanu, tai skaitā projekta īstenošana nenotiek atbilstoši projektā noteiktajiem termiņiem vai ir iestājušies citi apstākļi, kas ietekmē vai var ietekmēt šo noteikumu 4. punktā minētā specifiskā atbalsta mērķa un šo noteikumu 7. punktā minēto uzraudzības rādītāju sasniegšanu;

65.2. citos gadījumos, kas noteikti līgumā par projekta īstenošanu.

66. Labuma guvējs kapitalizē pētniecības izmaksas un veido nemateriālos aktīvus visos gadījumos, kad to pieļauj 38. Starptautiskais grāmatvedības standarts "Nemateriālie aktīvi", kurš apstiprināts ar Eiropas Komisijas 2008. gada 3. novembra Regulu Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 1606/2002.

67. Projektu īsteno 36 mēnešu laikā no projekta uzsākšanas datuma, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 30. novembrim.

67.¹ Piektajā projektu iesniegumu atlases kārtā projektu īsteno 24 mēnešu laikā no projekta uzsākšanas datuma, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 30. novembrim.

(MK 13.04.2021. noteikumu Nr. 235 redakcijā)

68. Finansējuma saņēmējs savā tīmekļvietnē publicē informāciju atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktam.

68.¹ Ja šo noteikumu 12.² 2. un 12.³ 2. apakšpunktā minētais publiskais finansējums ar saimniecisku darbību saistītu projektu īstenošanai vairāk nekā par 20 procentiem pārsniedz valsts atbalsta apmēru, par kuru sniegta kopsavilkuma informācija atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 11. pantā noteiktajam, Izglītības un zinātnes ministrija 20 darbdienu laikā pēc minētā publiskā finansējuma palielinājuma nosūta Eiropas Komisijai kopsavilkuma informāciju Komisijas regulas Nr. 651/2014 II pielikumā noteiktajā standartizētajā formā.

(MK 12.05.2020. noteikumu Nr. 283 redakcijā)

69. Lēmumu par publiskā finansējuma piešķiršanu ar saimniecisko darbību saistītos projektos var pieņemt līdz 2021. gada 30. jūnijam.

70. Atbalsta sniedzējs un finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas glabāšanu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 12. panta 1. punktam.

(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 129 redakcijā)

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile