Darbības ar dokumentu
Rīgā 2015. gada 17. novembrī (prot. Nr. 60 29. §)
Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu un Valsts
informācijas sistēmu likuma 4. panta otro daļu
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākumu "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk – pasākums);
1.2. pasākuma mērķi;
1.3. pasākumam pieejamo finansējumu;
1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam un projekta sadarbības partnerim;
1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;
1.6. pasākuma un projekta īstenošanas nosacījumus;
1.7. vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus;
1.8. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;
1.9. Eiropas Reģionālās attīstības fonda ietvaros īstenoto valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtību.
3. Pasākuma īstenošanu nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde).
4. Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācija (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija) izvērtē un saskaņo projektu detalizētos aprakstus, pirms tiek apstiprināts Ministru kabineta rīkojums par projekta iekļaušanu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūrā. Programmas vadošo projektu norāda attiecīgās programmas projektu detalizētajos aprakstos.
(MK 17.10.2017. noteikumu Nr. 629 redakcijā)
5. Pasākuma mērķis ir nodrošināt lietotājiem draudzīgus valsts pārvaldes pakalpojumus, publiskā sektora darbības efektivitāti, publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību, caurskatāmību un sadarbspēju nacionālā un Eiropas Savienības mērogā, nodrošināt valsts informācijas sistēmās esošo datu izmantošanu citās valsts un pašvaldību iestādēs, nepieprasot datu subjektiem iesniegt tos atkārtoti, nodrošināt valsts informācijas sistēmās uzkrājamo datu nodošanu pašvaldībām, nodrošināt pasākuma ietvaros izveidojamo vai attīstāmo sistēmu automatizētu mijiedarbības procesu izveidi ar pašvaldību informācijas sistēmām, kā arī radīt priekšnosacījumus publiskās pārvaldes rīcībā esošās informācijas izmantošanai ārpus publiskā sektora, piemēram, lai nodrošinātu tās izmantošanu uzņēmējdarbības vai analīzes mērķiem.
(Grozīts ar MK 17.10.2017. noteikumiem Nr. 629)
6. Pasākuma mērķa grupa ir iedzīvotāji, komersanti, tiešās pārvaldes iestādes, pašvaldības, biedrības un nodibinājumi.
7. Pasākumu īsteno, sasniedzot šādus iznākuma, rezultāta un finanšu rādītājus:
7.1. iznākuma rādītāji – līdz 2023. gada 31. decembrim:
7.1.1. pilnveidoti darbības procesi – 190, kā arī līdz 2018. gada 31. decembrim noslēgti līgumi ar piegādātāju par informācijas sistēmu izstrādi vai piegādi darbības procesu pilnveidošanai par 30 % no pasākuma ietvaros pilnveidojamo procesu skaita;
7.1.2. centralizētas atvērtas informācijas sistēmu platformas – 17, bet līdz 2018. gada 31. decembrim – 4;
7.2. rezultāta rādītāji – līdz 2023. gada 31. decembrim:
7.2.1. iedzīvotāju īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām un iesniedz veidlapas elektroniski – 35 %;
7.2.2. komersantu īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām un iesniedz veidlapas elektroniski – 92 %;
7.2.3. vidējais publiskā sektora informācijas atkalizmantošanas indekss – 800 punkti;
7.3. finanšu rādītājs – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi 13 754 084 euro apmērā.
(Grozīts ar MK 31.05.2016. noteikumiem Nr. 347; MK 09.08.2022. noteikumiem Nr. 496)
8. Pasākuma finanšu nosacījumi:
8.1. plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 139 640 840 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 118 694 714 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums, valsts budžeta dotācija pašvaldībām, pašvaldību budžeta finansējums, privātais finansējums) – ne mazāks kā 20 946 126 euro;
8.2. maksimālais attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs ir 85 procenti no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma, nepārsniedzot izmaksu un ieguvumu analīzē iegūto finansējuma deficīta procentuālo apmēru, un projekta iesniedzēja līdzfinansējums nav mazāks par 15 procentiem no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma;
8.3. projektā paredz valsts budžeta dotāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta dotācijas piešķiršanu pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā līdzfinansēto projektu īstenošanai;
8.4. minimālais projekta attiecināmo izmaksu apjoms pasākuma ietvaros ir 150 000 euro;
8.5. pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums līdz 2018. gada 31. decembrim ir 130 397 570 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 110 837 934 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums, valsts budžeta dotācija pašvaldībām, pašvaldību budžeta finansējums, privātais finansējums) – ne mazāks kā 19 559 635 euro. No 2019. gada 1. janvāra atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par snieguma ietvara izpildi var ierosināt palielināt pieejamā attiecināmā finansējuma apjomu līdz šo noteikumu 8.1. apakšpunktā noteiktajam finansējumam.
(Grozīts ar MK 20.06.2017. noteikumiem Nr. 347; MK 17.10.2017. noteikumiem Nr. 629; MK 09.08.2022. noteikumiem Nr. 496)
9. Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros ir tiešās pārvaldes iestādes, pašvaldības, valsts kapitālsabiedrības (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai) un tiesu varas institūcijas.
10. Šo noteikumu 17. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanā projekta iesniedzējs par sadarbības partneri var piesaistīt citas tiešās pārvaldes iestādes, pašvaldības, plānošanas reģionus, valsts kapitālsabiedrības (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai), tiesu varas institūcijas un biedrības (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai).
11. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumam pievieno apliecinājumu, ka tas uzņemas atbildību par projektā sasniedzamajiem mērķiem, rezultātiem un projekta sekmīgu īstenošanu atbilstoši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūrā iekļautajam projekta aprakstam, ņemot vērā projektam paredzēto finansējuma apjomu.
12. Ja projekta īstenošanai tiek piesaistīts sadarbības partneris, projekta iesniedzējs vai finansējuma saņēmējs projekta iesniegumam pievieno apliecinājumu par sadarbību, kā arī trīs mēnešu laikā no sadarbības partnera iesaistīšanās projektā noslēdz sadarbības līgumu, kurā noteikti pušu pienākumi, tiesības un atbildība projekta mērķa un rādītāju sasniegšanā.
13. Projekta iesniedzējs var pretendēt uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma saņemšanu, ja:
13.1. sadarbības iestāde to ir uzaicinājusi iesniegt projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām;
13.2. projekta iesniegumā norādītais projekts atbilst informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūrā iekļautajam projekta aprakstam, kas apstiprināts Ministru kabinetā, un nepārsniedz minētajam projektam paredzētās maksimālās projekta kopējās attiecināmās izmaksas.
(Grozīts ar MK 17.10.2017. noteikumiem Nr. 629)
14. Maksimālais projekta īstenošanas ilgums ir trīs gadi vai cits ar Ministru kabineta lēmumu noteikts termiņš, bet ne ilgāk par 2023. gada 31. decembri, izņemot šo noteikumu 14.1 punktā minētos gadījumus.
(MK 12.12.2023. noteikumu Nr. 740 redakcijā)
14.1 Ja finansējuma saņēmējs objektīvu apstākļu dēļ nevar pilnībā pabeigt projektā plānotās darbības un sasniegt projektā plānotos iznākuma rādītājus līdz 2023. gada 31. decembrim, tad piemēro vienu no šādiem risinājumiem:
14.11. finansējuma saņēmējs projektu pilnībā pabeidz līdz 2024. gada 31. oktobrim, par saviem līdzekļiem nodrošinot projekta mērķa sasniegšanu un tā funkcionalitāti, ja sadarbības iestāde, saskaņojot ar atbildīgo iestādi, sniedz pozitīvu atzinumu par projekta termiņa pagarināšanu;
14.12. finansējuma saņēmējs pabeidz projektu, to pilnībā vai daļēji finansējot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros, ja projektā plānotajām darbībām ir divi finansiāli nošķirami posmi, darbību otrais posms atbilst Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam nosacījumiem un tiek finansēts šīs programmas ietvaros.
(MK 12.12.2023. noteikumu Nr. 740 redakcijā)
14.2 Šo noteikumu 14.1 punktā minētajos gadījumos finansējuma saņēmējs:
14.21. līdz 2023. gada 31. decembrim iesniedz sadarbības iestādē priekšlikumus līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu grozījumiem;
14.22. noslēguma maksājuma pieprasījumu sagatavo par periodu līdz 2023. gada 31. decembrim, tajā nodalot veiktos izdevumus, pabeigtās projekta darbības un iznākuma rādītājus, kas sasniegti līdz 2023. gada 31. decembrim, no izdevumiem, projekta darbībām un iznākuma rādītājiem, kas tiks sasniegti līdz 2024. gada 31. oktobrim šo noteikumu 14.11. apakšpunktā minētajā gadījumā vai kas tiks sasniegti, plānojot projekta pabeigšanu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros, šo noteikumu 14.12. apakšpunktā minētajā gadījumā.
(MK 12.12.2023. noteikumu Nr. 740 redakcijā)
14.3 Šo noteikumu 14.11. apakšpunktā minētajā gadījumā finansējuma saņēmējs līdz 2024. gada 31. oktobrim iesniedz sadarbības iestādē pamatojošo dokumentāciju par projektā pabeigtajām darbībām un sasniegtajiem iznākuma rādītājiem.
(MK 12.12.2023. noteikumu Nr. 740 redakcijā)
14.4 Sadarbības iestāde apstiprina un veic maksājumus par šo noteikumu 14.22. apakšpunktā minētā noslēguma maksājuma pieprasījumā iekļautajiem attiecināmajiem izdevumiem, kas veikti līdz 2023. gada 31. decembrim.
(MK 12.12.2023. noteikumu Nr. 740 redakcijā)
15. Projekta iesniedzējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi (finanšu analīzi un ekonomisko analīzi), ko pievieno projekta iesniegumam. Izmaksu un ieguvumu analīzei jāparāda, ka projekta kopējie ieguvumi un ietaupījumi ir lielāki par projekta investīcijām un darbības izmaksām visā projekta dzīves ciklā, kā arī jāatspoguļo valsts pārvaldē strādājošo skaita un valsts iestāžu uzturēšanas izdevumu samazinājums, kas rodas projekta ietvaros pārveidoto pamatdarbības procesu un automatizēto procedūru rezultātā, t. sk. novēršot nepieciešamību personai iestādē iesniegt publiskās pārvaldes rīcībā esošus datus vai dokumentus.
16. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumā iekļauj informāciju par projekta ietvaros pilnveidojamiem procesiem, kurus paredzēts pārveidot ar organizatorisku, juridisku un tehnoloģisku līdzekļu palīdzību tā, lai to norise tiktu automatizēta pēc būtības, pilnībā izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespējas. Iesniegumā norāda:
16.1. cik un kādiem procesiem tiks nodrošināta automatizēta mijiedarbība ar procesiem pašvaldībās, kā arī norāda pilnveides rezultātā papildus nododamos informācijas vienumus un to skaitu;
16.2. cik un kādi procesi novērš nepieciešamību personai iestādē iesniegt publiskās pārvaldes rīcībā esošus datus vai dokumentus, kā arī norāda pilnveides rezultātā papildus nododamos informācijas vienumus un to skaitu.
17. Projektā iekļauj šādas atbalstāmās darbības:
17.1. centralizētu publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju platformu pilnveide, lai izveidotu tām jaunu funkcionalitāti, vai jaunu platformu izveide, vai tām nepieciešamo un ar tām sadarbojošos informācijas sistēmu (t. sk. nozaru) izveide un attīstība, t. sk. esošu saskarņu pārveidošana un jaunu saskarņu izveide;
17.2. semantiskā un tehnoloģiskā publiskās pārvaldes informācijas sistēmu savietošana;
17.3. darbības procesu un pakalpojumu piegādes uzlabošana, t. sk. pakalpojumu pieteikšanas, sagatavošanas un sniegšanas procesu uzlabošana, kā arī nepieciešamā satura digitalizācija attiecīgo procesu uzlabošanai;
17.4. darbības procesu un pakalpojumu lietojamības pilnveide;
17.5. datu kvalitātes pilnveide un datu atkalizmantošanas nodrošināšana;
17.6. pakalpojumu pielāgošana sadarbībai Eiropas vienotajā tirgū;
17.7. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju izmantošanas paaugstināšana, t. sk. aktivitātes, kas veicina sabiedrības informēšanu, izglītošanu un iesaisti;
17.8. projekta vadība un projekta īstenošanas nodrošināšana;
17.9. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldība, lai sasniegtu specifiskā atbalsta mērķa rezultātus un nodrošinātu atbilstību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūrai, – atbalstāma valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācijas darbību ietvaros;
17.10. programmu ieviešanas koordinācija – atbalstāma katras programmas vadošā projekta ietvaros;
17.11. projekta apraksta sagatavošana iekļaušanai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūrā un izmaksu un ieguvumu analīzes izstrāde;
17.12. publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana;
17.13. vides un energoefektivitātes nosacījumu integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums).
18. Projekta ietvaros atbalsta darbības, kas minētas šo noteikumu 17. punktā un vienlaikus sekmē šo noteikumu 5. punktā minētā pasākuma mērķa sasniegšanu.
19. Projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekta iesniegumā plānotās izmaksas netiek segtas no līdzekļiem, kas paredzēti darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" citu specifisko atbalsta mērķu vai citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu aktivitāšu ietvaros.
20. Projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir:
20.1. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata vai ar rīkojumu ieceļot pretendentu valsts civildienesta ierēdņa amatā (tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām) un tiek noteiktas kā fiksēta summa 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 procentus no tiešajām attiecināmajām izmaksām (neieskaitot projekta vadības personāla izmaksas) un reizinot ar projekta ilgumu gados. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze;
20.1.1 projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma pamata vai ar rīkojumu ieceļot pretendentu valsts civildienesta ierēdņa amatā, ievērojot, ka attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze noteiktā laikposmā (vismaz viens mēnesis), ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu:
20.1.1 1. programmas ieviešanas koordinatora izmaksas, kas attiecināmas katras programmas vadošajā projektā šo noteikumu 17.10. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības nodrošināšanai un tiek noteiktas kā fiksēta summa 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 procentus no tiešajām attiecināmajām izmaksām (neieskaitot programmas ieviešanas koordinatora izmaksas) un reizinot ar projekta ilgumu gados;
20.1.1 2. biznesa procesu analītiķa izmaksas;
20.1.1 3. sistēmanalītiķa izmaksas;
20.1.1 4. risinājumu (platformas, pakalpojumu) attīstības vadītāja izmaksas;
20.1.1 5. informācijas sistēmas testētāja izmaksas;
20.1.1 6. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju izmantošanas veicināšanas aktivitāšu koordinatora izmaksas;
20.2. projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas):
20.2.1. projekta apraksta sagatavošanas izmaksas;
20.2.2. izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes izmaksas;
20.3. projekta ietvaros pilnveidojamās informācijas sistēmas audita izmaksas pirms projekta īstenošanas uzsākšanas;
20.4. projekta ieviešanas dokumentācijas izstrādes izmaksas, t. sk. autoruzraudzības izmaksas:
20.4.1. biznesa procesu un biznesa prasību specifikāciju izstrādes izmaksas;
20.4.2. informācijas sistēmas izstrādes vai iegādes iepirkuma tehniskās specifikācijas izstrādes izmaksas;
20.4.3. tehniskās infrastruktūras un ražotāja sērijveida programmatūras iegādes tehniskās specifikācijas izstrādes izmaksas (ja attiecināms);
20.5. informācijas sistēmu izstrādes vai iegādes izmaksas:
20.5.1. informācijas sistēmas programmatūras izstrādes vai iegādes izmaksas, t. sk. izvēlētai izstrādes metodei atbilstošas dokumentācijas izstrādes izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar datu apmaiņas saskarnes izveidi ar ārējām sistēmām, ietverot informācijas sistēmas un Valsts informācijas sistēmu savietotāja sadarbspējas nodrošināšanas izmaksas un izmaksas sadarbspējas nodrošināšanai ar pašvaldību informācijas sistēmām;
20.5.2. sērijveida programmatūras iegādes izmaksas, t. sk. licenču atjauninājumu izmaksas licenču darbības periodā, kas nepārsniedz piecus gadus;
20.5.3. programmatūras lietotāja un administratora lietošanas atbalsta materiālu, t. sk. interaktīvu materiālu un rokasgrāmatu, izstrādes izmaksas;
20.6. informācijas sistēmas ieviešanas izmaksas projekta īstenošanas laikā:
20.6.1. datu importa un migrācijas veikšanas izmaksas;
20.6.2. informācijas resursu digitalizācijas izmaksas;
20.6.3. administratoru un to informācijas sistēmas lietotāju apmācību izmaksas, kuri, izmantojot informācijas sistēmu, nodrošina pakalpojumu sniegšanu;
20.6.4. informācijas sistēmas pielāgošana augstas pievienotās vērtības informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ārpakalpojumu izmantošanai, tai skaitā informācijas sistēmas konfigurēšanas izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar informācijas sistēmas darbināšanai izmantojamo ārpakalpojumu specificēšanu, konfigurēšanu un pielāgošanu;
20.6.5. projekta ietvaros izveidotas informācijas sistēmas uzturēšanas izmaksas no tās izstrādes brīža projekta aktivitāšu apjomā, tai skaitā skaitļošanas jaudu īres un citu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ārpakalpojumu izmantošanas izmaksas informācijas sistēmas darbības nodrošināšanai projekta īstenošanas laikā;
20.7. tehniskās infrastruktūras un tās darbināšanai nepieciešamās ražotāja sērijveida programmatūras iegādes vai projekta īstenošanas laikā nepieciešamās skaitļošanas jaudas ekvivalenta izmaksas, kas attiecināmas projektā, kura ietvaros tiek veidoti vai attīstīti koplietošanas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras pakalpojumi un finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera rīcībā ir koplietošanas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās kompetences un datu centra infrastruktūra, kuras paplašināšana ir ekonomiski pamatota:
20.7.1. serveru tehnikas un tās uzstādīšanai nepieciešamās infrastruktūras iegādes izmaksas;
20.7.2. datu masīvu iekārtas iegādes izmaksas;
20.7.3. sērijveida programmatūras iegādes izmaksas, t. sk. licenču atjauninājumu izmaksas licenču darbības periodā, kas nepārsniedz piecus gadus;
20.7.4. tehniskās infrastruktūras un ražotāja sērijveida programmatūras uzstādīšanas un konfigurēšanas izmaksas;
20.7.5. datu pārraides tīklu iekārtu iegādes izmaksas datu savienojumu vai datu transformācijas pieslēguma nodrošināšanai loģiski vienotajam datu centram vai loģiski vienotā datu centra pakalpojumu nodrošināšanai;
20.7.6. skaitļošanas jaudas īres pakalpojuma izmaksas projekta īstenošanas laikā;
20.8. specifiskās tehniskās infrastruktūras un tās darbināšanai nepieciešamās ražotāja sērijveida programmatūras iegādes vai projekta īstenošanas laikā nepieciešamās skaitļošanas jaudas ekvivalenta izmaksas, kas attiecināmas projektā, kura ietvaros tiek veidota vai attīstīta centralizēta informācijas sistēmu platforma vai sekmēta Eiropas Savienībai nozīmīgas informācijas sistēmas vai infrastruktūras izmantošana:
20.8.1. nacionālās elektroniskās identifikācijas un elektroniskā paraksta platformas;
20.8.2. globālo navigācijas satelītu sistēmas signālu uztveršanas, apstrādes un izplatīšanas informācijas sistēma Latvijas teritorijai;
20.8.3. valsts ģeotelpiskās informācijas infrastruktūra un pašvaldību koplietošanas ģeotelpiskās informācijas infrastruktūra;
20.9. finansējuma saņēmējiem un sadarbības partneriem projekta mērķu un rādītāju sasniegšanai nepieciešamās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju aparatūras un iekārtu iegādes izmaksas (izņemot šo noteikumu 20.7. un 20.8. apakšpunktā minētās izmaksas), nepārsniedzot trīs procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
20.10. informācijas sistēmas izstrādes vai iegādes un ieviešanas kvalitātes kontroles izmaksas, t. sk. testēšanas izmaksas;
20.11. apmācību izmaksas par publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras ieviešanu un pārvaldību;
20.12. lietotāju vajadzību analīzes izmaksas;
20.13. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju izmantošanas veicināšanas izmaksas:
20.13.1. informatīvo un publicitātes pasākumu izmaksas, lai šo noteikumu 20.6.3. apakšpunktā minēto mērķauditoriju iepazīstinātu ar projekta ietvaros sasniegtajiem rezultātiem;
20.13.2. apmācību, informatīvo un publicitātes pasākumu izmaksas par valsts pārvaldes pakalpojumiem, kas tiek sniegti, izmantojot pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platformu, kā arī par centralizētām informācijas sistēmu platformām, tajā skaitā dalības maksa e-prasmju tematikai atbilstošos publiskos pasākumos. Izmaksas ir attiecināmas projektā, kura ietvaros tiek attīstīta pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platforma (vienotais valsts un pašvaldību pakalpojumu portāls Latvija.lv);
20.13.3. šo noteikumu 20.6.3. apakšpunktā minētajai mērķauditorijai paredzēto mācību programmu izstrādes un izplatīšanas izmaksas par e-pārvaldības rīku izmantošanu un drošību internetā;
20.14. ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas, kas veiktas atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana, nepārsniedzot vienu procentu no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām.
(Grozīts ar MK 31.05.2016. noteikumiem Nr. 347; 20.06.2017. noteikumiem Nr. 347; MK 17.10.2017. noteikumiem Nr. 629)
21. Projekta attiecināmās izmaksas ir neparedzētie izdevumi gan tiešo, gan netiešo attiecināmo izmaksu segšanai, nepārsniedzot trīs procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām. Līdzekļus neparedzētiem izdevumiem finansējuma saņēmējs var izmantot, ja attiecīgos neparedzētos izdevumus iepriekš saskaņo ar sadarbības iestādi saskaņā ar vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu.
22. Projekta attiecināmās izmaksas ir pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ja tās nav atgūstamas nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
23. Šo noteikumu 20.2. un 20.12. apakšpunktā minētās izmaksas kopā nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām.
24. Šo noteikumu 20.5.3., 20.6.3., 20.13.1. un 20.13.3. apakšpunktā minētās izmaksas kopā nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām.
25. Šo noteikumu 20.11. apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām un 20.13.2. apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz 30 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
26. Šo noteikumu 20.1.1 apakšpunktā minētās projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas kopā nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot šo noteikumu 20.1.1 1. apakšpunktā minētās izmaksas. Ja projekta ietvaros tiek veidota centralizēta informācijas sistēmu platforma vai centralizētas informācijas sistēmu platformas jauna funkcionalitāte, šo noteikumu 20.1.1 apakšpunktā minētās projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas kopā nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot šo noteikumu 20.1.1 1. apakšpunktā minētās izmaksas. Šo noteikumu 20.1.1 apakšpunktā minētās projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācijas īstenotajā projektā kopā nepārsniedz 30 procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot šo noteikumu 20.1.1 1. apakšpunktā minētās izmaksas.
(MK 17.10.2017. noteikumu Nr. 629 redakcijā)
27. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju 15 procentu apmērā no šo noteikumu 20.1. un 20.1.1 apakšpunktā minētajām izmaksām, un to aprēķina tikai tām izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata vai ar rīkojumu ieceļot pretendentu valsts civildienesta ierēdņa amatā. Projekta netiešajām attiecināmajām izmaksām piemēro vienotās likmes metodi, neiesniedzot sadarbības iestādei izmaksas pamatojošos dokumentus par netiešo izmaksu izlietojumu.
(MK 20.06.2017. noteikumu Nr. 347 redakcijā, kas grozīta ar MK 17.10.2017. noteikumiem Nr. 629)
28.1 Ja finansējuma saņēmējs ir pašvaldība, projektā var paredzēt neattiecināmās izmaksas, kuras finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem un kuras ir nepieciešamas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūrā iekļautā projekta īstenošanai.
(MK 20.06.2017. noteikumu Nr. 347 redakcijā)
29. Finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par:
29.1. projekta ietekmi uz šo noteikumu 7.1. apakšpunktā minētajiem iznākuma rādītājiem;
29.2. elektroniskā pakalpojuma izmantošanas pieaugumu, ja projekta ietvaros tiek izveidots vai pilnveidots elektroniskais pakalpojums;
29.3. pakalpojumu skaitu, kuros informācija pielāgota specifisko lietotāju grupu (personām ar redzes, dzirdes un garīga rakstura traucējumiem) vajadzībām;
29.4. publiskajiem iepirkumiem, kuros izmantoti zaļā publiskā iepirkuma principi.
(MK 20.06.2017. noteikumu Nr. 347 redakcijā)
30. Finansējuma saņēmējs pirmo iepirkuma procedūru par šo noteikumu 20.4. apakšpunktā minētās dokumentācijas izstrādi var izsludināt, pirms ir noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tās noslēgšanas. Ja finansējuma saņēmējs šo noteikumu 20.4. apakšpunktā minēto dokumentāciju izstrādā pats, tas dokumentācijas izstrādi var uzsākt, pirms ir noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tās noslēgšanas. Finansējuma saņēmējs pirmo iepirkuma procedūru par informācijas sistēmas izstrādi var izsludināt, pirms ir noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu, bet ne vēlāk kā gada laikā pēc tās noslēgšanas. Ja šo noteikumu 20.4. apakšpunktā minēto dokumentāciju un informācijas sistēmu izstrādā viena līguma ietvaros, finansējuma saņēmējs pirmo šādu iepirkuma procedūru var izsludināt, pirms ir noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tās noslēgšanas.
(MK 31.05.2016. noteikumu Nr. 347 redakcijā)
31. Sadarbības partneris nodrošina to projekta darbību īstenošanu, kas attiecas uz tā atbildības jomu. Sadarbības partneris ir atbildīgs par projekta rezultātu sasniegšanu tādā apjomā, kā noteikts sadarbības apliecinājumā un sadarbības līgumā.
32. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) ir tieši atbildīgs par projekta īstenošanu un rezultātu uzturēšanu vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas.
33. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta pabeigšanas brīdī projekta ietvaros izveidotā centralizētā informācijas sistēmu platforma vai izveidotā vai attīstītā informācijas sistēma, vai izveidotais vai pilnveidotais elektroniskais pakalpojums ir ieviests produktīvajā darbībā atbilstoši apstiprinātajam projekta iesniegumam.
34. Informācijas sistēmas izstrādātājs saņem no finansējuma saņēmēja noslēguma maksājumu, kas nevar būt mazāks par 20 procentiem no informācijas sistēmas vai tās izmaiņu izstrādes līgumcenas, tikai pēc tam, kad ir parakstīts nodošanas un pieņemšanas akts par informācijas sistēmas vai tās izmaiņu izstrādi un ieviešanu un finansējuma saņēmējs ir pārliecinājies, ka izstrādātā informācijas sistēma vai elektroniskais pakalpojums atbilst iepirkuma līgumā ietvertajiem uzdevumiem.
(MK 20.06.2017. noteikumu Nr. 347 redakcijā)
35. Ja šo noteikumu 20.4. apakšpunktā minētā dokumentācija tiek izstrādāta ārpakalpojuma līguma ietvaros, dokumentācijas izstrādātājs saņem no finansējuma saņēmēja noslēguma maksājumu, kas nevar būt mazāks par 20 procentiem no dokumentācijas izstrādes un autoruzraudzības līgumcenas, tikai pēc tam, kad ir parakstīts nodošanas un pieņemšanas akts par informācijas sistēmas izstrādi un ieviešanu (šis nosacījums neattiecas uz valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācijas īstenotajiem projektiem). Ja šo noteikumu 20.4. apakšpunktā minētās dokumentācijas un informācijas sistēmas izstrāde un ieviešana tiek veikta viena līguma ietvaros, piegādātājs saņem noslēguma maksājumu, kas nevar būt mazāks par 20 procentiem no iepriekš minētā līguma apjoma, tikai pēc tam, kad ir parakstīts nodošanas un pieņemšanas akts par informācijas sistēmas izstrādi un ieviešanu.
(Grozīts ar MK 20.06.2017. noteikumiem Nr. 347)
36. Ja projekta ietvaros izveidojamā vai attīstāmā informācijas sistēma satur pašvaldībām nepieciešamu informāciju, finansējuma saņēmējs vai sadarbības partneris nodrošina attiecīgās pašvaldību koplietošanas informācijas sistēmas pielāgošanu šīs informācijas izmantošanai pašvaldībās, ja nepieciešams, veicot ieguldījumus pašvaldību īpašumā esošajās informācijas sistēmās.
37. Ja projekta ietvaros tiek izveidota vai attīstīta informācijas sistēma, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projektā tiek paredzētas aktivitātes finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) sistēmas pieslēgšanai Publiskās pārvaldes dokumentu pārvaldības sistēmu integrācijas videi, ja šāda pieslēguma vēl nav, lai nodrošinātu aizsargātu un garantētu elektronisko dokumentu apriti, kā arī priekšnosacījumus oficiālās elektroniskās adreses risinājuma ieviešanai. Ja sadarbības partneris ir pašvaldība, projekta ietvaros nodrošina vismaz to lietvedības sistēmu pieslēgšanu, ko lieto vairākas pašvaldības.
37.1 Ja projekta ietvaros tiek attīstīts valsts pārvaldes darbības procesus atbalstošs informācijas apstrādes risinājums, tai skaitā informācijas sistēma, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka sistēmas attīstības konceptuālā projektējuma (projekta detalizētā apraksta izstrādes) ietvaros tiek veikta skaitļošanas jaudu īres vai augstākas pievienotās vērtības koplietošanas un ārpakalpojumu izmantošanas iespēju analīze un definēts risinājuma īstenošanai izvēlēto pakalpojumu kopums.
(MK 17.10.2017. noteikumu Nr. 629 redakcijā)
37.2 Ja projekta ietvaros tiek izveidota vai attīstīta informācijas sistēma, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka attiecīgās informācijas sistēmas arhitektūra un tehnoloģiskie risinājumi nodrošina iespēju tās darbināšanai efektīvi izmantot skaitļošanas jaudas īres vai augstāka līmeņa informācijas un komunikācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumus un ārpakalpojumus. Izņēmumus attiecībā uz minētā nosacījuma izpildi finansējuma saņēmējs saskaņo ar valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizāciju.
(MK 17.10.2017. noteikumu Nr. 629 redakcijā)
37.3 Šo noteikumu 37.1 un 37.2 punktā minētie nosacījumi neattiecas uz projektiem, kuru apraksti ir iesniegti saskaņošanai valsts informācijas un tehnoloģiju pārvaldības organizācijā līdz 2017. gada 1. oktobrim.
(MK 17.10.2017. noteikumu Nr. 629 redakcijā)
38. Ja projekta ietvaros tiek pilnveidots valsts pārvaldes pakalpojums, t. sk. izveidots vai pilnveidots elektroniskais pakalpojums, finansējuma saņēmējs nodrošina attiecīgā pakalpojuma apraksta ievietošanu vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā Latvija.lv.
(Grozīts ar MK 17.10.2017. noteikumiem Nr. 629)
39. Ja projekta ietvaros pilnveidotais valsts pārvaldes pakalpojums, tai skaitā izveidotais vai pilnveidotais elektroniskais pakalpojums, ir vērsts uz privātpersonu, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka pakalpojuma rezultāts tiek piegādāts iedzīvotāja darbavietā valsts pārvaldes pakalpojumu portālā latvija.lv vai oficiālās elektroniskās adreses kontā, ja tas ir aktivizēts.
(MK 17.10.2017. noteikumu Nr. 629 redakcijā)
40. Nozares ministrija kā finansējuma saņēmējs vai kā sadarbības partneris, vai kā tiešās pārvaldes iestāde, kuras padotībā atrodas finansējuma saņēmējs vai sadarbības partneris, nodrošina, lai tad, kad ir pabeigta projekta īstenošana, bet ne vēlāk kā līdz 2024. gada 30. martam būtu apstiprināts tiesiskais regulējums, kas nosaka projekta ietvaros izveidotās vai attīstītās informācijas sistēmas vai izveidotā elektroniskā pakalpojuma darbību un lietošanu.
(MK 12.12.2023. noteikumu Nr. 740 redakcijā)
41. Preču un pakalpojumu sniegšanas garantiju iekļauj līguma priekšmeta cenā un atsevišķi neizdala kā izmaksu pozīciju. Minēto garantiju paredz, lai novērstu līguma priekšmeta neatbilstības, kas radušās ražotāja vai pakalpojuma sniedzēja vainas dēļ, un garantijas termiņš ir ne ilgāks kā trīs gadi.
42. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta ietvaros izstrādātā programmatūra ir pieejama visām valsts pārvaldes iestādēm ar tiesībām to brīvi kopēt, izmantot, mainīt un uzlabot valsts pārvaldes iestāžu vajadzībām. Pamatotus izņēmumus brīvas kopēšanas, izmantošanas un izmaiņu tiesību prasībās finansējuma saņēmējs saskaņo ar valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizāciju.
43. Finansējuma saņēmējs projekta ietvaros izveidotai vai attīstītai informācijas sistēmai (t. sk. centralizētai informācijas sistēmu platformai) nodrošina datu rezerves kopēšanu un avārijas darbības atjaunošanu, izmantojot Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumus, atbilstoši tam, kā tas ir noteikts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūrā iekļautajā projekta aprakstā, kas apstiprināts Ministru kabinetā.
44. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka informācija par projekta ietvaros izstrādātām vai attīstāmām informācijas sistēmām un tajos apstrādātiem informācijas resursiem gan sistēmu projektēšanas, gan ieviešanas posmos tiek pilnīgi un savlaicīgi reģistrēta valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas reģistrā no brīža, kad tas ir pieejams. Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācija izstrādā pagaidu kārtību (pirms valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas reģistra ieviešanas) informācijas sistēmu projektējumu saskaņošanai un informācijas resursu, datu struktūru, pakalpju un sistēmu reģistrēšanai. Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācija informē finansējuma saņēmēju par kārtību, kādā reģistrē informāciju par projekta ietvaros izstrādātām vai attīstāmām informācijas sistēmām un tajos apstrādātiem informācijas resursiem, un reģistrēšanas termiņiem.
45. Pēc programmas vadošā projekta apstiprināšanas atbilstoši attiecīgajai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras versijai programmas vadošā projekta finansējuma saņēmējs izveido programmas konsultatīvo padomi programmas projektu savstarpējās horizontālās koordinācijas nodrošināšanai. Programmas konsultatīvā padome identificē programmas projektu savstarpējas atkarības, vienojas par programmas projektu īstenotāju rīcību, lai pielāgotu projektu īstenošanas plānus un organizētu projektu norisi atbilstoši šīm atkarībām, identificē un vada projektu savstarpējās atkarības riskus. Ja tiek konstatēta sistemātiska risku iestāšanās, programmas konsultatīvā padome informē valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizāciju. Programmas konsultatīvās padomes sastāvā ir programmas koordinators, attiecīgās programmas projektu vadītāji un pārstāvji, valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācijas pārstāvji un, ja nepieciešams, citi eksperti.
46. Pēc projekta apstiprināšanas finansējuma saņēmējs izveido projekta uzraudzības padomi, lai nodrošinātu projekta mērķa sasniegšanu. Projekta uzraudzības padome ir atbildīga par projekta rezultātiem, tā uzrauga projekta aktivitāšu īstenošanu un projekta rezultātu atbilstību galalietotāju un sadarbības partneru vajadzībām, kā arī apstiprina ārēju faktoru ietekmē radušos izmaiņu nepieciešamību projektā. Projekta uzraudzības padomes sastāvā ir finansējuma saņēmēja atbildīgā amatpersona, projekta īstenošanā iesaistīto iestāžu vadības pārstāvji, projekta sadarbības partneru pārstāvji un valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācijas.
47. Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācija sniedz konsultācijas un veic projekta izpildes uzraudzību atbilstoši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūrā iekļautajam projekta aprakstam, kas apstiprināts Ministru kabinetā, ievērojot Publiskās pārvaldes informācijas sistēmu konceptuālās arhitektūras, Eiropas sadarbspējas ietvara principus un prasības, kā arī iepriekš saskaņotajos projektējumos ietvertās arhitektūras prasības. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācija ierosina sadarbības iestādei izskatīt nepieciešamību atkāpties no līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu vai sniedz priekšlikumus projekta pārskatīšanai, ja tiek konstatētas nesaskaņotas atkāpes no informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūrā iekļautā projekta apraksta vai ir iestājušies citi apstākļi, kas ietekmē vai var ietekmēt pasākuma mērķi, iznākuma rādītāju vai uzraudzības rādītāju sasniegšanu, kā rezultātā tiek apdraudēta valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras ieviešana vai darbība.
(Grozīts ar MK 31.05.2016. noteikumiem Nr. 347)
48. Publiskās pārvaldes informācijas sistēmu konceptuālās arhitektūras principu ievērošanas uzraudzības nodrošināšanai valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācijai ir tiesības piedalīties projektu un projektu programmu vadības, koordinācijas un uzraudzības struktūru darbā, t. sk. iepazīties ar projekta ietvaros izmantoto vai izstrādāto dokumentāciju.
49. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:
49.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu, t. sk. projekta īstenošana nenotiek atbilstoši projektā noteiktajam laika grafikam, projekta īstenošanā pieļautas nesaskaņotas atkāpes no informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūrā iekļautā projekta apraksta vai ir iestājušies citi apstākļi, kas ietekmē vai var ietekmēt pasākuma mērķi, iznākuma rādītāju vai uzraudzības rādītāju sasniegšanu;
49.2. citos gadījumos, ko nosaka vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu.
50. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, un normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošanu.
51. Sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, nepārsniedzot 50 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma (ja attiecināms) kopsummas. Ja finansējuma saņēmējs ir valsts kapitālsabiedrība, kura īsteno projektu tai deleģēto pārvaldes uzdevumu ietvaros, avansa un starpposma maksājumu kopsumma var būt 100 % no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas.
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
 |
 |
 |
 |